Eksperti

Rīgas formula - tikvien kā šūpoles un ielas bez bedrēm?

Evisa Dzerkale - "Bonava Latvija" ainavu arhitekte, 09.01.2020

Jaunākais izdevums

Rīga un tās sakārtošana laiku pa laikam rada karstas diskusijas publiskajā telpā, apvienojot iedzīvotājus vienam mērķim - pilsētvides labiekārtošanai. Veloceliņi un drošība, koku saglabāšanas nepieciešamība centrā un apstādījumu uzturēšana Barona ielā.

Cilvēki pamazām kļūst arvien sabiedriski aktīvāki un apliecina vēlmi iesaistīties esošo vides vērtību saglabāšanā. Ja runājam par ilgtspējīgu ainavu arhitektūru pilsētā, tad tā tomēr vēl ir relatīvi jauna domāšana, kas pamazām iegulstas mūsu prātos.

Šoreiz dalīšos ar pasaules vides ilgtspējas tendencēm dzīvojamajās zonās, kuru īstenošana arī pie mums Rīgā ne tikai uzlabotu pilsētas ekoloģisko stāvokli, bet arī palielinātu sociālo un ekonomisko ieguvumu.

Pagalmu un transporta sistēmas korelācija

Automašīnas kā dominējošais transporta veids šobrīd Rīgā nosaka vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem ilgtspējīgu dzīvojamo rajonu projektēšanā: tās ir stāvvietas. Jauno Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu izstrādes laikā dažādās redakcijās izskan stāvvietu skaits no 0,7 līdz pat 1 vai 1,15 stāvvietām uz dzīvokli, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem, kas paredz 0,5 stāvvietas uz dzīvokli.

Praktiski tas nozīmē to, ka lielāko daļu dzīvojamās zonas Rīgā aizņem autostāvvietas. Interesanti vērot tendences citās pilsētās. Dānijā spēkā esošie regulējošie normatīvi stāvvietas pie mājām neparedz vispār. Igaunijā jauno māju attīstītājiem noteikumi uzliek par pienākumu veidot stāvvietas pazemē. Lai arī tas paver jaunas iespējas ainavas projektēšanai pagalmos, tas ir samērā dārgs risinājums. Taisnība droši vien ir kaut kur pa vidu. Būs jāatrod balanss starp zaļo, skaisto, lietderīgo un ilgtspējīgo.

Pirmie pārmaiņu vēstneši Rīgā jau ir manāmi - vēl pirms diviem gadiem velnovietņu pieprasījums pie dzīvojamām ēkām nebija liels. Tagad pieprasījums pēc tām ir trīskāršojies. Iedzīvotāji arvien biežāk sāk jautāt arī pēc elektromobiļu un elektrisko skūteru uzlādes vietām dzīvojamo māju pagalmos.

Saliedēšanās un kopienas veidošana pilsētā

Pasaulē pēdējā desmitgadē jau ir īstenotas ļoti daudzas interesantas un veiksmīgas idejas, kā sabiedrības locekļi var dzīvot viens otram līdzās. Šobrīd Rīgas pilsētvidē pamazām tiek uzsāktas iniciatīvas, kas pārstāv tā saukto co-living filozofiju. Tā ir dalīšanās ar resursiem ērtākai dzīvošanai pilsētā un aktivitāšu iespējas ar draugiem vai kaimiņiem daudzdzīvokļu māju pagalmos.

Rīgā jaunajos projektos top basketbola laukumi, izvietoti pingponga galdi un pat tiek izbūvētas iekštelpas kopīgiem pasākumiem. Kāpēc gan nesarīkot un nenosvinēt Jaunā gada sagaidīšanu vai Baltā galdauta svētkus kopā ar kaimiņiem? Savu kaimiņu pazīšana, kopienas veidošana vidē, kurā dzīvojam, ir jēgpilna, ilgtspējīga stratēģija, kas turklāt dara cilvēkus savā mājvietā laimīgākus.

Ilgtspējīgs zaļums

Apzaļumojot Rīgu, jādomā, kā to izdarīt estētiski un skaisti, tajā pašā laikā taupot resursus, piemēram, enerģiju un ūdeni, kas nepieciešami apstādījumu pļaušanai un kopšanai. Tas novērstu problēmas ar apstādījumiem, kurus laistīt un citādi kopt vasarā nereti ir apgrūtinoši un arī dārgi. Tūju vietā dobēs audzēt mazprasīgus savvaļas augus. Protams, tās nebūtu pareizas un sterilas dobes, kādas esam pieraduši redzēt pilsētā, un daļēji tās nešķiet pieņemamas, bet, piemēram, Tartu centrā ar šādām "nezāļu" dobēm jau tiek eksperimentēts. Pārdomāta un ilgtspējīga apstādījumu augu izvēle palielina arī dabas daudzveidību pilsētā.

Neizmantots potenciāls Rīgā ir lietus ūdens apsaimniekošana. Projektējot jaunās mājas un pagalmus, nereti jācīnās ar lietus ūdeni, jo novecojusī pilsētas notekūdeņu sistēma to tikpat kā vairs neņem pretī. Šajā gadījumā defektu iespējams pārvērst par efektu. Īpašu ieplaku veidošana apvienojumā ar piemērotiem augiem sekmē dabas daudzveidību un strādā kā sūklis, kas uzņem lieko mitrumu un palīdz pilsētā absorbēt lietus ūdeni, kas citādi būtu jāsavāc notekūdeņu sistēmai. Uzkrājot lietus ūdeni, to vēlāk var izmantot zālienu un apstādījumu laistīšanai dzīvojamos rajonos, jo tieši laistīšana zaļo zonu uzturēšanā ir visdārgākā.

Kopienas dārzi

Tendence, kas Latvijā daudzdzīvokļu namu arhitektūras jomā ir pavisam svaiga, ir tā sauktie kopienas dārzi. Apkaimes iedzīvotājiem tie sniedz iespēju kaut ko pašiem audzēt, iepazīt un kopīgi novākt ražu, nosvinot kopā būšanu un pagatavojot, piemēram, katlā zupu no ievāktās ražas. Šādos dārziņos interesanti ir gan pieaugušajiem, gan bērniem.

Viens no svarīgākajiem koplietošanas dārzu pozitīvajiem faktoriem ir kopienas saliedēšana un socializēšanās procesu sekmēšana. Arī šeit mums jātiek galā ar virkni stereotipu, kurus atstājis padomju gados uzspiestais kolektīvisms. Piemēram, par kaimiņu bērniem, kas nolasīs ražu, vai par iedzīvotāju iespējamo nevēlēšanos iesaistīties šādās iniciatīvās.

ASV kopienas mazdārziņu pieredze gan liecina, ka tajās iesaistās 65% daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju. Pašiem patērējot savu izaudzēto un paredzot visu resursu apriti tikai esošās kopienas ietvaros, tiek uzlabota apkārtējā vide un arī saudzēta daba. Turklāt tas viss var notikt pilsētā. Un kādēļ gan ne Rīgā?

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ainavai nav robežu

Zane Atlāce- Bistere, 13.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klīversalā šodien pirmo reizi tiks pasniegtas Latvijas Ainavu arhitektūras balvas, tā akcentējot ainavu kā sociāli, ekoloģiski un ekonomiski nozīmīgu cilvēku koprades produktu.

Balvām trīs nominācijās - Ārtelpa, Personības un Procesi – varēja pieteikt kā jau izbūvētas ārtelpas, tā vēl nerealizētus projektus, vērienīgas pilsētvides pārveidošanas koncepcijas un privāto dārzu projektus. Un konkurence nudien bija sīva, teic Latvijas Ainavu arhitektūras asociācijas valdes locekle Indra Purs.

Fragments no intervijas

Vai Ainavu arhitektūras balvas izveide ir mēģinājums skaļāk atgādināt par šīs profesijas esamību un nozīmi?

Jā, tā arī ir – mēs šogad pirmo reizi izskanam un meklējam veidu, kā skanēt skaļāk. Ainavu arhitektūra bijusi visu laiku, bet šī ir reize, kad iznākt no ikdienas veikuma, pasvinēt, celt pašapziņu, apzināties savu spēku un daudzveidību. Jo, atskatoties pagātnē, ainavu arhitektūra Latvijā ir ļoti sena, paralēles ar citām valstīm ir tādas pašas. Taču nozares īpatnība ir tāda, ka visu laiku ir mainījušies nosaukumi – ir bijusi dārza māksla, daiļdārzniecība, dārzu arhitektūra. Pasaulē meklējumi, kā to labāk nosaukt, nonākuši pie ainavu arhitekta ar tendenci virzīties tālāk uz ainavu urbānismu. Balva šobrīd ir vairāk kā rīks, ar kura palīdzību arī plašāka sabiedrība un citu nozaru profesionāļi varētu labāk saprast, ar ko tad ainavu arhitektūra nodarbojas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgā būs pilsētas galvenā ainavu arhitekte un pilsētas galvenā dizainere

Db.lv, 21.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot darbu pie pilsētvides uzlabošanas Rīgā, labāko risinājumu meklēšanai un pieņemšanai domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētas arhitekta dienestam pievienojusies galvenā ainavu arhitekte Indra Purs un galvenā dizainere Evelīna Ozola.

“Līdz ar augstas raudzes pieredzes bagātu profesionāļu pievienošanos Pilsētas arhitekta dienesta komandai, tas varēs darboties pilnā kapacitātē, lai rūpētos par kvalitatīvas, Rīgas iedzīvotājiem un viesiem pievilcīgas pilsētvides veidošanu. Galvenās ainavu arhitektes un galvenās dizaineres uzdevums ir uzraudzīt publiskās ārtelpas kvalitāti Rīgai nozīmīgajos projektos,” uzsver Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone.

Pilsētas arhitekta dienests ir RDPAD struktūrvienība, kuras atbildība ir arhitektūras, ainavas un dizaina kvalitātes pārvaldība, ko īsteno koordinējot un profesionāli atbalstot nozīmīgus publiskās ārtelpas un arhitektūras projektus, veicinot arhitektūras un pilsētvides projektēšanā un uzturēšanā iesaistīto pušu sadarbību, kā arī popularizējot sasniegumus Rīgas arhitektūrā gan Latvijā, gan starptautiski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu projektu attīstītājs SIA "Bonava Latvija" pagājušajā gadā strādāja ar 38,066 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 25,1% vairāk nekā 2020.gadā, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 34,7% un sasniedza 5,401 miljonu eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn "Bonava Latvija" turpināja darbību gan pie nekustamā īpašuma attīstīšanas, gan pabeigtā nekustamā īpašuma pārdošanas. 2021.gadā turpināti dzīvojamo ēku projekti Dreiliņos, Ropažu novadā un Rīgā - Maskavas ielā, Turaidas ielā, Dumbrāja ielā, Ropažu ielā, Ganību dambī, Vienības gatvē un Tumes ielā.

Pagājušajā gadā "Bonava Latvija" noslēdza pirkuma līgumus par nekustamo īpašumu iegādi Bauskas, Ēvalda Valtera un Mazajā Stacijas ielā Rīgā.

2022.gadā plānots pabeigt pārdot dzīvokļus Maskavas ielas, Ganību dambja, Turaidas ielas un Dreiliņu projektos, kā arī turpināt celtniecību un pārdot dzīvokļus sāktajos projektos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: 2021.gada balvas Rīgas arhitektūrā laureāts un atzinīgi novērtētie objekti

Db.lv, 30.08.2021

GALVENĀ BALVA

2021.gada balva Rīgas arhitektūrā

daudzfunkcionālas darījumu iestādes jaunbūves un tirdzniecības ēkas pārbūves Satekles ielā 2B un Stacijas laukumā 4 autoriem- arhitektiem Uldim Zanderam, Ingai Piņķei, Artūram Martinsonam, Zanei Straumei, ainavu arhitektēm Ilzei Rukšānei, Helēnai Gūtmanei, Ievai Dimantei, arhitektam-pilsētplānotājam Markam Geldofam un ainavu tehniķei Rutai Tobiesai - par organisku, harmonisku un daudzfunkcionālu urbānās vides piesātinājumu Rīgas centrā, kā arī

kompleksu arhitektoniskās vides risinājumu, respektējot universālā dizaina un vides pieejamības prasības.

Pasūtītāji: SIA “Attīstības aģentūra”, SIA “Linstow”, SIA “Linstow Baltic”, būvētājiem: SIA “Skonto būve”, SIA “Skonto Construction”

Foto: Aivars Siliņš/publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 16.reizi pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā - šogad tā “par organisku, harmonisku un daudzfunkcionālu urbānās vides piesātinājumu Rīgas centrā, kā arī kompleksu arhitektoniskās vides risinājumu, respektējot universālā dizaina un vides pieejamības prasības” piešķirta jaunajam Origo tirdzniecības un biroju kompleksam.

Projekta autori – arhitekti Uldis Zanders, Inga Piņķe, Artūrs Martinsons, Zane Straume, ainavu arhitektes Ilze Rukšāne, Helēna Gūtmane, Ieva Dimante, arhitekts-pilsētplānotājs Marks Geldofs un ainavu tehniķe Ruta Tobiesa.

Papildus gada balvai, Rīgas pilsētas arhitekta birojs piešķīra 12 atzinības par izcilību atsevišķu objektu arhitektūrā (skatīt galerijā).

Skatē tika pārstāvētas būves no biroju ēku, daudzdzīvokļu ēku, kultūras būvju, tirdzniecības ēku, transporta infrastruktūras, kā arī veselības aprūpes un izglītības iestāžu kategorijām.

No kopumā 625 aizvadītajā gadā ekspluatācijā nodotajiem būvobjektiem Rīgā, balvas dalībnieku reģistrā tika iekļautas un tālākai izvērtēšanai izvirzītas 24 būves.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: 2020.gada balvā Rīgas arhitektūrā novērtētie objekti

Zane Atlāce-Bistere, 05.10.2020

Atzinība par jaunu telpisko kvalitāti pārveidotā industriālās apbūves teritorijā - ražošanas un biroju ēkas Bukultu ielā 11 projektētājam SIA „F.L.Tadao & Lukševics“.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules arhitektūras dienā 5.oktobrī jau 15. reizi pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā.

Šogad tā “Par inovatīvu pieeju un izsmalcinātiem arhitektūras risinājumiem, pārveidojot industriālo mantojumu par jaunu kultūras vietu Rīgā” piešķirta Hanzas peronam un tā autoriem: arhitektiem Reinim Liepiņam, Ilzei Liepiņai, Ievai Landmanei, Ievai Lejai, Aināram Plankājam, Mārtiņam Ostaņēvičam, Jurģim Prikulim, Ģirtam Kūlam.

Papildus gada balvai, Rīgas pilsētas arhitekta birojs piešķīra 14 atzinības par izcilību atsevišķu objektu arhitektūrā (skatīt galerijā).

Kā pēdējos gados ierasts, balvas pasniegšana simboliski notika iepriekšējā gadā par labāko atzītajā būvē – daudzdzīvokļu ēkā River Breeze Residence. Pērn balva “Par līdzsvaru starp privāto un publisko ārtelpu ekskluzīvā un inovatīvā mājokļu projektā” tika piešķirta tās autoriem: arhitektiem Ventim Didrihsonam, Kasparam Laugam, Ivo Kalvelim, Līvai Bankai, Alisei Jēkabsonei; projekta vadītājam Andrim Gudiņam; ainavu arhitektiem Helēnai Gūtmanei, Mārim Bušam un ainavu tehniķei Rutai Tobiesai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Latvijas Arhitektūras gada balvai 2021 pieteiktie darbi

Zane Atlāce-Bistere, 14.07.2021

Sabiedriskas ēkas. Daugavpils dizaina un mākslas vidusskolas "Saules skola" apbūves komplekss. MARK arhitekti: Mārtiņš Ošāns, Alīna Kļava, Jānis Gertmanis, Līga Rutka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskoti pieteiktie darbi Latvijas prestižākajam apbalvojumam arhitektūrā, kurš šogad norisināsies jau 26. reizi.

Ir uzsākts žūrijas darbs, izvērtējot iesniegtos darbus un izvēlētie nominanti tiks publiski paziņoti jūlija pēdējā nedēļā.

Konkursam pieteiktos darbus skatiet galerijā!

Latvijas Arhitektūras gada balvai pieteikto darbu klāsts atspoguļo pašreizējo Latvijas arhitektūras vidi, galvenās tendences un nozīmīgākos procesus. Gluži kā iepriekšējos gados, arī šogad tiek vērtēti ne tikai objekti - ēkas, vides objekti, interjeri, ainavu arhitektūra, - bet arī procesi - notikumi, izdevumi, izstādes un projekti. Papildu tam, 2020. gadā tika veiktas izmaiņas konkursa nolikumā, kas arī procesiem ļauj pretendēt uz galvenās balvas iegūšanu.

Latvijas Arhitektūras gada balvai 2021 pieteikto darbu vērtēšanu ir uzsākusi atlases žūrija - arhitekts Andris Kronbergs (ARHIS arhitekti, LAGB 2020 Grand Prix saņēmējs), 2020. gadā godalgoto objektu autori – Ilze Liepiņa (Sudraba Arhitektūra) un Oskars Vāvere (RUUME arhitekti), arhitekte un urbāniste Evelīna Ozola, mākslinieks Ēriks Božis, rakstniece un dzejniece Inga Gaile un režisors Uģis Olte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lielāko nekustamā īpašuma attīstītāju un projektu TOP10

Db.lv, 16.02.2023

Pēc darījumu apmēra pērn populārākais jaunais projekts bija "YIT Latvija" attīstītie "Silvas nami", kur veikti 115 darījumi par 12,2 miljoniem eiro.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pārdoto dzīvokļu darījumu summas pagājušajā gadā lielākie attīstītāji Latvijā bija "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks", liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas "Colliers" apkopotie dati.

Uzņēmuma jaunākajā dzīvojamo platību tirgus pārskatā secināts, ka "Bonava Latvija" jau ceturto gadu pēc kārtas sasniegusi lielāko jauno dzīvokļu pārdošanas apjomu, savukārt "YIT Latvija" izdevies sasniegt lielāko pārdoto dzīvokļu skaitu gadā.

Lielāko attīstītāju TOP 10:

"Top 3" attīstītāju "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks" tirgus daļa 2022.gadā ir attiecīgi 13%, 11% un 7%, salīdzinot ar 15%, 5% un 4% gadu iepriekš. "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks" un arī "Kaamos" arī 2022.gadā turpināja aktīvi paplašināt savus zemes gabalu portfeļus, norāda "Colliers" Konsultāciju pakalpojumu direktore Agija Vērdiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Bonava Latvija" nodevis ekspluatācijā jauno mājokļu projektu "Vertikāles", kas atrodas Imantā, Dumbrāju ielā, informē "Bonava Latvija" pārstāvji.

Izbūvēto būvapjomu veido viena septiņu stāvu un viena 13 stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka ar kopumā 134 divu līdz četru istabu dzīvokļiem. Projekta attīstībā kopā ieguldīti vairāk nekā 15 miljoni eiro.

"Vertikāles" ir ne tikai līdz šim augstākais "Bonava Latvija" jauno mājokļu projekts, bet arī pagaidām vienīgā attīstītāja realizētā daudzstāvu apbūve Imantā.

Jauno mājokļu projektu "Vertikāles" veido divas dzīvojamās ēkas ar kopumā 134 divu līdz četru istabu dzīvokļiem platībā no 60 līdz 92 kvadrātmetriem - septiņu stāvu ēkā atrodas 48, bet augstākajā, 13 stāvu ēkā - 86 dzīvokļi.

Visi dzīvokļi aprīkoti ar zemgrīdas apkures sistēmu un individuālo ventilāciju ar rekuperāciju. Katrā ēkā izbūvētas koplietošanas telpas bērnu ratiņu un velosipēdu novietošanai, bet ēku cokolstāvā katram dzīvoklim pieejama personīgā mantu noliktava. Augstākās ēkas 12.stāvā visiem kompleksa iedzīvotājiem būs pieejama 118 kvadrātmetru plaša terase.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot jauno mājokļu ciemata “Dreilinga mājas” Dreiliņos attīstību, nekustamo īpašumu uzņēmums “Bonava Latvija” nodevis ekspluatācijā projekta četrpadsmito daudzdzīvokļu ēku ar 58 divu līdz četru istabu dzīvokļiem, kopējam pabeigto dzīvokļu skaitam ciematā sasniedzot 630.

Projekta noslēdzošo divu ēku būvniecības darbus plānots uzsākt nākamajā gadā, tādējādi palielinot dzīvokļu kopējo skaitu projektā par vēl 121 vienību. Ciemata “Dreilinga mājas” kopējais investīciju apjoms pārsniedz 55 miljonus eiro.

Jaunuzbūvētajā ēkā dzīvokļi pašlaik pieejami iegādei, sākot no 93 000 eiro.

“Dreilinga mājas” ir līdz šim lielākais būvniecības stadijā esošais “Bonava Latvija” projekts, kur pēc tā pilnīgas pabeigšanas mūsdienīga dzīvesvieta tiks nodrošināta vairāk nekā 1500 iedzīvotājiem.

"Bonava Latvija" pagājušajā gadā strādāja ar 35,349 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,1% mazāk nekā 2021.gadā, bet uzņēmuma peļņa samazinājās par 7,5% un sasniedza 4,998 miljonu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodota ekspluatācijā otrā ēka nekustamā īpašuma attīstītāja "Bonava Latvija" jaunajā projektā Teikā, vēsturiskās "Vidzemes maiznīcas" teritorijā Ropažu ielā, informēja "Bonava Latvija" pārstāvji.

Investējot vairāk nekā astoņus miljonus eiro, piecu stāvu ēkā izbūvēti 80 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 37,6 līdz 81,4 kvadrātmetriem.

Katrā ēkas kāpņu telpā pieejams lifts, savukārt katrā dzīvoklī izbūvēta izeja uz personīgo balkonu vai terasi. Tāpat ēkā izbūvēta ventilācijas sistēma ar gaisa apmaiņas un rekuperācijas funkciju. Ēkas pagrabstāvā izbūvētas un pieejamas arī individuālās noliktavas telpas. Ropažu ielas projekts ir arī viens no pirmajiem, kur elektroenerģijas izmaksu samazināšanas nolūkā uz abu līdz šim izbūvēto ēku jumtiem uzstādīti saules paneļi.

Patlaban Ropažu ielas otrajā ēkā pārdoti vai rezervēti jau vairāk nekā 50% dzīvokļu. Atlikušie dzīvokļi pieejami iegādei, sākot no 110 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītājs "Bonava Latvija", turpinot iepriekš degradētās "Vidzemes maiznīcas" teritorijas attīstību, sācis trešās, projekta noslēdzošās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas būvniecību Teikā, Ropažu ielā, informē uzņēmumā.

Projekta izmaksas ir aptuveni 22 miljoni eiro. Plānots, ka būvniecība tiks pabeigta līdz 2025.gada vasarai.

Piecu stāvu ēkā tiks izbūvēti 100 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 37,6 līdz 81,6 kvadrātmetriem.

Jau ziņots, ka maijā "Bonava Latvija" ekspluatācijā nodeva otro ēku jaunajā projektā Teikā. Investējot vairāk nekā astoņus miljonus eiro, piecu stāvu ēkā izbūvēti 80 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 37,6 līdz 81,4 kvadrātmetriem.

Tāpat ziņots, ka "Bonava Latvija" pagājušajā gadā strādāja ar 35,349 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,1% mazāk nekā 2021.gadā, bet uzņēmuma peļņa samazinājās par 7,5% un bija 4,998 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvojamo ēku attīstītājs "Bonava" iesaistījies "Zinātnē balstītu mērķu" (Science Based Targets) iniciatīvā. Tās dalībnieki - uzņēmumi no visas pasaules - apņemas veikt izmaiņas savā darbībā, lai samazinātu siltumnīcas efektu radošo gāzu izmešu apjomu, tādējādi palīdzot sasniegt iniciatīvas mērķi - ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija.

Pievienojoties šai iniciatīvai, "Bonava" ir apņēmusies par 50% samazināt kompānijas tiešo un netiešo ietekmi uz vidi.

"Klimata izmaiņas un to radītās sekas ir aktuālas arī Latvijai - ikviens iedzīvotājs, visticamāk, ir novērojis, ka klimata pārmaiņas norit jau daudzus gadus, un, kā atzīst zinātnieki, šis process paātrinās. Tāpēc ir būtiski mainīt paradumus tagad un to darīt visiem - gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem," komentē "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

"Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, ir vienlīdz aktuāla pielāgošanās klimata pārmaiņām, emisiju samazināšana un jaunu ekonomikas modeļu attīstība. Ja vēlamies sasniegt starptautiskos klimata mērķus un drošu dzīves telpu, mums steidzami jāmaina līdzšinējie biznesa modeļi, paradumi un izvēles sabiedrībā kopumā. Biznesa sektoram ir nozīmīga loma klimatneitrālai attīstībai," norāda Jānis Rozītis, "Pasaules Dabas Fonda" direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvu Rīgas arhitektūrā 2019 saņem River Breeze Residence

Zane Atlāce - Bistere, 07.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules arhitektūras dienā, kas šogad tiek atzīmēta 7.oktobrī, pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā 2019.

To par līdzsvaru starp privāto un publisko ārtelpu ekskluzīvā un inovatīvā mājokļu projektā šogad ieguva daudzdzīvokļu ēka Kuģu ielā 28 - River Breeze Residence, balvas pasniegšanā informēja Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Projektētājs: SIA «Didrihsons un Didrihsons», pasūtītājs: SIA «Klīversala RE», būvētājs: AS «LNK Industries».

Autori: būvprojekta vadītājs un arhitekts: Ventis Didrihsons. Arhitekti: Kaspars Lauga, Ivo Kalvelis, Līva Banka, Alise Jēkabsone, Andris Gudiņš, SIA «Didrihsons un Didrihsons». Labiekārtojums: ainavu arhitekti Helēna Gūtmane, Māris Bušs, SIA «ALPS ainavu darbnīca». Transporta risinājumi: Mārtiņš Roops, Mārtiņš Ābols, Reinis Kivliņš, SIA «Projekts 3». Būvkonstrukcijas: inženieris Kaspars Ozers, SIA «AAEKK Consulting». Apkure, vēdināšana, gaisa kondicionēšana, siltummezgls: inženieri Ojārs Baltiņš, Dmitrijs Palujanovs, Olga Krečetova, SIA «Efiko». Ūdensapgāde un kanalizācija iekšējie un ārējie tīkli: inženieri Ojārs Baltiņš, Dmitrijs Judincevs, SIA «Efiko». Elektroapgāde, ugunsdzēsības automātikas sistēmas, elektronisko sakaru sistēmas: inženieris Jānis Zvilna SIA «Latpro Ltd». Ārējā elektroapgāde: inženieris Jānis Karpovičs, SIA «Enserv». Ugunsdzēsības sistēmas: inženieri Vilnis Puļķis, Raimonds Roga, SIA «VPM Latvia». Ēkas energoefektivitātes aprēķini: inženieris Andris Vulāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” Mežciema pievārtē, teritorijā starp Ēvalda Valtera ielu un Kaivas ielu, līdz 2030. gadam plāno uzbūvēt Latvijā lielāko jauno mājokļu ciematu, kas sastāvēs no 15 sešu stāvu dzīvojamām ēkām ar vairāk nekā 800 energoefektīviem un moderniem divu līdz četru istabu dzīvokļiem.

Būvniecību un mājokļu pārdošanu projekta pirmajā kvartālā, ko veidos trīs ēkas ar 162 dzīvokļiem, iecerēts uzsākt nākamgad. Topošā ciemata investīciju apjoms pārsniegs 70 miljonus eiro.

Projekta, kas jau ieguvis nosaukumu “Valterciems”, piecās attīstības kārtās tiks radīti labiekārtoti dzīvojamo māju kvartāli, kurus caurvīs gājēju celiņi, zaļi iekšpagalmi, atpūtas, rotaļu, sporta un citas zonas, kas savienosies plašā centrālajā rekreācijas laukumā.

Katrs no iekšējiem māju kvartāliem plānots tā, lai autostāvvietas atrastos ārpusē, savukārt ēku izvietojums veidotu brīvu iekšpagalmu.

“Lai gan pašlaik pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos augsto aizdevumu procentu likmju dēļ ir nedaudz piebremzējis, redzam, ka vajadzība pēc energoefektīviem un funkcionāla plānojuma mājokļiem joprojām ir augsta. Tāpēc par spīti zināmiem izaicinājumiem ir svarīgi turpināt jaunu projektu attīstību, lai brīdī, kad Euribor līkne atkal ies uz leju, tirgus spētu ātri pielāgoties un akumulēt pieaugošo interesi. Pretējā gadījumā, atjaunojoties ekonomikai, riskējam saskarties ar vēl lielāku jauno mājokļu deficītu nekā 2021. gadā,” norāda “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Bonava Latvija” jauno mājokļu projektā “Krasta kvartāls” nodevis ekspluatācijā trešo daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku, papildinot kvartāla dzīvojamo fondu ar 96 jauniem un ilgtspējīgiem dzīvokļiem.

Projektā kopumā paredzētas sešas deviņu stāvu ēkas, un to plānots pabeigt līdz 2024. gada beigām, būvniecībā ieguldot aptuveni 40 miljonus eiro.

Decembrī paredzēts uzsākt ceturtās ēkas būvniecību.

Visās trijās ekspluatācijā nodotajās “Krasta kvartāls” ēkās pārdoti jau vairāk nekā 98% dzīvokļu.

“Cilvēkiem vienmēr ir bijis svarīgi dzīvot maksimāli tuvu pilsētas centram, kur koncentrēti ne tikai dažādi pakalpojumi, bet arī pieejamas plašākas kultūras un izklaides iespējas. Arī ekonomiskā aktivitāte pilsētas centrā bieži vien ir augstāka nekā citur, vilinot darbspējīgos no citām apkaimēm, līdz ar to ir tikai likumsakarīga centram tuvējo teritoriju attīstība un apdzīvošana. Maskavas forštate šajā ziņā atrodas ļoti pateicīgā situācijā, ko vēl vairāk paspilgtina sakārtota sabiedriskā transporta infrastruktūra, radot visus priekšnosacījumus apkaimei tuvāko 10–20 gadu laikā kļūt par ekskluzīvu pilsētas daļu ar kvalitatīvu dzīvojamo fondu, augsti attīstītu pakalpojumu sektoru un plašām rekreācijas iespējām ar izeju pie Daugavas,” norāda “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Bonava Latvija" ir pabeidzis 5 miljonu eiro investīciju projektu - piecstāvu dzīvojamo māju Purvciemā, Pūces ielā 19.

Nekustamo īpašumu attīstītājs informē, ka lielākā daļa dzīvokļu jeb 51 no kopumā 65 jau pārdoti.

"Bonava Latvija" projekts Pūces ielā atrodas klusākajā Purvciema daļā, kam raksturīga mazāka apbūve un vairāk zaļo teritoriju. Jaunajā piecstāvu namā ir 1, 2, 3 un 4 istabu dzīvokļi, katram dzīvoklim nodrošinot balkonu un individuālu noliktavas telpu mājas pagrabstāvā.

"Pēdējo gadu laikā Purvciems ir kļuvis par vienu no pieprasītākajiem dzīvojamajiem rajoniem, ko mēs izteikti izjūtam. Mūsu divos projektos - Pūces ielā un daudzdzīvokļu namu projektā "Hausmaņa terases" Stirnu ielā - gandrīz visi dzīvokļi ir izpārdoti pirms vēl ir pabeigta to būvniecība. Par Purvciemu ir ļoti liela interese jaunas mājvietas meklētāju vidū, jo tam ir vairākas būtiskas priekšrocības," saka "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” Ķengaragā, Prūšu ielā attīstīs jaunu dzīvojamo māju projektu “Blūmendāles mājas”, ko veidos četras piecu stāvu dzīvojamās ēkas ar 232 divu līdz četru istabu dzīvokļiem.

Ēku būvniecību paredzēts uzsākt 2022. gada pavasarī, savukārt visas četras ēkas pabeigt līdz 2026. gadam. Projekta īstenošanai plānotas investīcijas 21 miljona apmērā.

"Ķengaragu šobrīd var uzskatīt par vienu no dzīvošanai vispieprasītākajām Rīgas apkaimēm. Daugavas krasts ar atjaunoto promenādi, ainaviski parki un pastaigu laukumi, tirdzniecības centri, skolas un bērnudārzi, attīstīta sabiedriskā transporta infrastruktūra," pamato “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

Pirmās ēkas būvniecību plānots uzsākt šī gada maijā, bet pabeigt nākamā gada oktobrī, savukārt visa projekta būvniecību paredzēts realizēt līdz 2026. gadam. Turpinot attīstību, pašlaik uzsākta dzīvokļu pārdošana projekta pirmajā ēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Bonava Latvija” šī gada novembrī nodevis ekspluatācijā otro un trešo daudzdzīvokļu ēku jauno mājokļu projektā “Fjordi”, tādējādi noslēdzot visa projekta būvniecību.

Jaunais dzīvojamo māju komplekss atrodas Ganību dambī Rīgā un to veido trīs sešu stāvu daudzdzīvokļu ēkas ar kopumā 150 vienas līdz četru istabu dzīvokļiem. Projekta būvniecībā un teritorijas labiekārtošanā kopumā ieguldīti 13,5 miljoni eiro.

Jauno mājokļu projekta “Fjordi” būvniecība tika uzsākta 2019. gadā, apbūvi realizējot divās kārtās.

“Lai arī pēdējos gados Covid-19 ietekmē ir pieaugusi cilvēku interese par dzīvi piepilsētās un lauku reģionos, Rīga un Rīgas centrs nav zaudējis savu aktualitāti un elitāro statusu, līdz ar to mājokļi galvaspilsētas centra apkaimēs joprojām ir augsti pieprasīti. To apliecina arī mūsu pārdošanas rezultāti – projektā “Fjordi” šobrīd pārdoti jau vairāk nekā 90% dzīvokļu,” norāda “Bonava Latvija” mārketinga un pārdošanas vadītājs Kaspars Ekša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pirmajai dzīvokļu ēkai bijušās Vidzemes maiznīcas teritorijā nosvinēti spāru svētki

Db.lv, 10.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušās Vidzemes maiznīcas teritorijā Teikā mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” atzīmējis jaunā dzīvojamo māju projekta pirmās ēkas spāru svētkus.

Piecu stāvu dzīvojamā ēku veidos 40 divu līdz četru istabu dzīvokļi, un tās būvniecību plānots pabeigt šī gada novembrī.

Kopumā bijušās Vidzemes maiznīcas teritorijā paredzēts izbūvēt trīs piecu stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, būvniecībā un teritorijas labiekārtošanā ieguldot 20 miljonu eiro.

Pašlaik norisinās arī projekta otrās ēkas – 80 dzīvokļu – būvniecības darbi, ko paredzēts pabeigt nākamā gada pavasarī. Savukārt projekta trešās un vislielākās – 100 dzīvokļu ēkas – būvniecību plānots uzsākt šī gada rudenī. Visu projektu paredzēts pabeigt līdz 2024. gada sākumam.

“Šī projekta vislielākais trumpis ir tā atrašanās vieta ar visām pilsētas centra priekšrocībām – pārdomātu un ērtu satiksmes infrastruktūru un tuvumā esošiem pakalpojumu un tirdzniecības objektiem. Teika pēdējos gados viennozīmīgi kļuvusi par vienu no sociāli aktīvākajām un inovatīvākajām pilsētas daļām, pretendējot uz vietējās Silīcija ielejas statusu, vienlaikus saglabājot apkaimei raksturīgo mierpilno dzīves ritējumu un nošķirtību no centra kņadas,” norāda “Bonava Latvija” mārketinga un pārdošanas vadītājs Kaspars Ekša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītājs "Bonava Latvija" februārī Ziepniekkalnā sācis pirmās daudzdzīvokļu ēkas būvniecību topošajā dzīvojamo māju projektā "Pīlādžu mājas", kurā kopumā paredzēts investēt aptuveni 16 miljonus eiro, informē uzņēmums.

Projekta pirmo sešu stāvu ēku Tumes ielā 25, kurā būs 72 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 38,4 līdz 79,5 kvadrātmetriem, plānots nodot ekspluatācijā līdz 2024.gada vasarai. Savukārt visā projektā paredzēts uzbūvēt divas sešu stāvu un vienu četru stāvu ēku ar kopumā 190 dzīvokļiem. Būvniecību plānots pabeigt līdz 2025.gada vasarai.

Tuvāko mēnešu laikā tiks sākta arī teritorijai klāt esošā Tumes ielas posma pilna rekonstrukcija, izbūvējot pilsētas ūdens, kanalizācijas un siltumtrases tīklu sistēmu, ierīkojot ielu apgaismojumu un veicot ielas posma cietā seguma un gājēju ietvju izbūvi.

Projektā katras ēkas pagraba līmenī iedzīvotājiem būs pieejamas individuālas noliktavas, kur novietot velosipēdus un ikdienā mazāk nepieciešamas lietas. Tāpat katrā ēkā būs pieejama arī atsevišķa telpa bērnu ratiņu novietošanai. Savukārt mājokļos uzmanība tiks pievērsta patīkama klimata un komforta radīšanai, ko nodrošinās iebūvēta gaisa apmaiņas sistēma ar rekuperācijas funkciju. Tāpat katram dzīvoklim būs izeja uz personīgo balkonu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” janvārī nodevis ekspluatācijā pirmo daudzdzīvokļu dzīvojamo māju jauno mājokļu projektā “Pīlādžu mājas” Ziepniekkalnā, Tumes ielā. Investējot aptuveni 6,4 miljonus eiro, sešu stāvu ēkā izbūvēti 72 energoefektīvi un funkcionāli divu līdz četru istabu dzīvokļi.

Kopumā projektu veidos trīs daudzstāvu dzīvojamās ēkas ar 190 dzīvokļiem, un tā būvniecību plānots realizēt līdz 2025. gada beigām. Līdz ar ēkas pabeigšanu par attīstītāja līdzekļiem izbūvēta un nodota ekspluatācijā arī dabā iepriekš neesošā Reimermuižas iela, kuras izveidē un teritorijai blakus esošās Tumes ielas rekonstrukcijā investēts 1,1 miljons eiro. Līdz ar ielu izbūvi rekonstruēti vai no jauna ierīkoti arī būtiskākie pilsētas inženiertīkli.

Ekspluatācijā nodotajā ēkā jau pārdoti vai rezervēti aptuveni 50% dzīvokļu. Atlikušie dzīvokļi pieejami iegādei, sākot no 87 000 eiro.

"Bonava Latvija" 2022.gadā strādāja ar 35,349 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,1% mazāk nekā 2021.gadā, bet uzņēmuma peļņa samazinājās par 7,5% un bija 4,998 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Bonava Latvija", turpinot jauno mājokļu ciemata "Dreilinga mājas" Dreiliņos attīstību, novembrī nodevis ekspluatācijā vēl divas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas ar 87 divu līdz četru istabu dzīvokļiem, informē attīstītāja pārstāvji.

No kopumā projektā paredzētajām 16 piecu stāvu ēkām pašlaik pilnībā pabeigtas 13 mājas, viena ir būvniecības stadijā, savukārt atlikušo divu ēku būvniecību plānots sākt nākamā gada nogalē.

Divās jaunākajās ēkās ir attiecīgi 29 un 58 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 39,8 līdz 68,9 kvadrātmetriem. Visiem dzīvokļiem ir izbūvēta izeja uz personīgo balkonu vai dārziņu. Tāpat katram dzīvoklim ēkas pagrabstāvā pieejama individuālā mantu glabātuve, kas iekļauta dzīvokļu cenā. Abās ēkās šobrīd pārdoti vai rezervēti vairāk nekā 75% dzīvokļu.

Kopējais projekta investīciju apmērs plānots vairāk nekā 55 miljoni eiro.

Jau ziņots, ka "Bonava Latvija" pagājušajā gadā strādāja ar 38,066 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 25,1% vairāk nekā 2020.gadā, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 34,7% un sasniedza 5,401 miljonu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītājs "Bonava Latvija" sācis mājokļu projekta "Čiekuru mājas" būvniecību Mežciemā, Druvienas ielā, informē attīstītāja pārstāvji.

Investējot vairāk nekā piecus miljonus eiro, projektu paredzēts realizēt līdz nākamā gada vasaras beigām.

Projekts "Čiekuru mājas" būs viena paaugstināta komforta četru un piecu stāvu ēka ar kopumā 45 divu līdz četru istabu dzīvokļiem platībā no 46 līdz 92 kvadrātmetriem.

Ēkas pagrabstāvā tiks izbūvētas slēdzamas individuālās noliktavas telpas. Ēkā būs pieejamas arī divas koplietošanas telpas. Tāpat katram dzīvoklim būs personīgais balkons. Savukārt projekta labiekārtotajā, slēgtajā un apzaļumotajā teritorijā atradīsies velonovietnes, bērnu rotaļu laukumi un lapene pikniku rīkošanai.

Attīstītāji informē, ka ikvienā dzīvoklī būs ierīkota individuāla ventilācijas sistēma ar rekuperācijas funkciju un individuāli regulējama zemgrīdas apkure, savukārt daļa no projekta pagalmā paredzētajām autostāvvietām tiks aprīkotas ar elektroauto uzlādei nepieciešamo infrastruktūru. Ēku papildinās arī saules paneļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja gada sākumā cilvēki bija piesardzīgāki, ierobežojot tēriņus, tad šobrīd ir iestājusies zināma stabilitāte, un klienti jau droši liek lietā ietaupītos līdzekļus, iegādājoties lielus pirkumus ar skatu nākotnē.

Tā secinājis nekustamo īpašumu attīstītājs “Bonava Latvija”, kura pārdoto dzīvokļu skaits šī gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn, pieaudzis par 117 %. Lai gan Covid-19 uzliesmojuma sākumposmā daļa potenciālo klientu bija piesardzīgi, patlaban aktivitāte ir krietni pārsniegusi pirmskrīzes laiku.

“Covid-19 laiks ne tuvu nav beidzies, ienesot ikdienā arvien jaunus izaicinājumus un mācības. Ja gada sākumā cilvēki bija piesardzīgāki, ierobežojot tēriņus, tad šobrīd ir iestājusies zināma stabilitāte, un klienti jau droši liek lietā ietaupītos līdzekļus, iegādājoties lielus pirkumus ar skatu nākotnē. Jāņem vērā, ka dzīvojamais fonds noveco, tāpēc vēlme pēc jauna mājokļa pieņemas spēkā,” norāda “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs Latvijā "Bonava Latvija" uzsācis dzīvokļu pārdošanu divu daudzdzīvokļu dzīvojamo namu projektā Vertikāles Imantā, kuru, investējot 14 miljonus eiro, plānots realizēt divu gadu laikā.

Vertikāles ir jau trešais “Bonava Latvija” attīstītais vidējās cenu kategorijas projekts Latvijā. Vienlaikus tas būs līdz šim augstākais “Bonava Latvija” attīstītais projekts – vienai no ēkām būs 13 stāvu.

"Projekts Vertikāles ir unikāls ne vien ar atrašanos līdzās mežu un parku teritorijām, bet tā ir arī vēl viena iespēja mums kā mājokļu attīstītājam nodrošināt to iedzīvotāju prasības, kuri tiecas pēc augstāka dzīves līmeņa, sakoptas un drošas vides, kā arī videi draudzīga un ilgtspējīga dzīvesveida. Turklāt katrs jaunais projekts ar kvalitatīvi būvētiem, moderniem un funkcionāliem dzīvokļiem šobrīd ir būtisks pienesums galvaspilsētas dzīvojamajam fondam," norāda Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru