Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmums par aizliegumu Rīgas pašvaldības aģentūrai "Rīgas gaisma" slēgt līgumu ar konkursa uzvarētāju ir precedents konkurences tiesību nodrošināšanā un būtisks solis nozares iepirkumu sakārtošanā.

IUB savā skaidrojumā norāda, ka "Rīgas gaisma" iekļautā prasība pretendentiem par pēdējos gados īstenotiem projektiem vismaz 500 000 eiro apmērā par katru ierobežo konkursa pretendentu loku, bet šādos konkursos svarīgi ir izvērtēt prasības samērīgumu un objektivitāti attiecībā pret iepirkuma raksturu un iespējamo konkursa dalībnieku loku. IUB skaidro, ka pasūtītājam ir jāpārliecinās par objektīvu un samērīgu kvalifikācijas izvirzīšanu, kas nodrošinātu pietiekamu konkurenci konkursā.

Šādiem "Rīgas gaisma" izstrādātā nolikuma nosacījumiem var kvalificēties tikai pāris Latvijas uzņēmumi un to grupas uzņēmumi, kas turklāt elektro materiālu un gaismas ķermeņu piegādātāju un uzstādītāju tirgū tiek uzskatīti par vienai personai vai personu grupai piederošu un vienas personas kontrolētu uzņēmumu grupu.Tiešā saikne starp uzņēmumiem ir to īpašnieku un pārvaldes struktūru amatpersonu līmenī, kas to arī apliecina.

Padomju laikā būvētajām daudzdzīvokļu ēkām noteiktais vidējais kalpošanas laiks strauji tuvojas finišam. Pagaidām gan skaidras atbildes nav, kas jādara ar sērijveida dzīvojamām mājām – tās lietderīgāk nojaukt vai piespiedu kārtā likt atjaunot, raksta laikraksts Neatkarīgā.

Rīgas enerģētikas aģentūras vadītāja Maija Rubīna atklāti teikusi – ja ēkas netiks renovētas, tad pēc 20 gadiem uz pašvaldības kakla nonāks neiedomājami liels skaits rīdzinieku, kuriem vairs nebūs, kur dzīvot. Viņas ierosinājums ir uzsākt māju renovāciju, tajā skaitā – siltināšanu piespiedu kārtā, iztērēto summu uzliekot par pienākumu solidāri samaksāt iedzīvotājiem. Tādējādi sērijveida ēku ekspluatācijas laiku varētu pagarināt par vēl vairākiem desmitiem gadu.

M. Rubīna Neatkarīgajai teikusi, ka Ekonomikas ministrijā (EM) jau ir notikušas sarunas par ēku piespiedu siltināšanu, tomēr pagaidām šī iecere nav guvusi atbalstu.

Daugavpils pilsētas dome atjaunos ēkas Kr. Valdemāra ielā 13 jumtu un remontēs pilsētas domes telpas, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Konkursā uzvarējusi SIA Borg, kas par 24,6 tūkstošiem latu veiks telpu remontu Daugavpils pilsētas domes ēkā un par 24,3 tūkstošiem latu remontēs Daugavpils Dzimtsrakstu nodaļas ēkas jumtu. Remontdarbus, Daugavpils pilsētas administratīvajās ēkās veiks arī SIA Latgales jumts, kas noslēgusi 24,2 tūkstošu latu līgumu, kā arī SIA Lat Ve, kas veiks remontdarbus domes ēkā par 16,7 tūkstošiem latu.

Remontdarbi nav saistīti ar Eiropas Kopienas fondu finansējuma piesaistīšanu.

SIA Borg, SIA Latgales jumts un SIA Lat Ve reģistrētas Daugavpilī un to darbības veids ir dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība.

Iespējams, nākamgad par gandrīz vienu miljonu latu Rīgas pašvaldība remontēs brīvos dzīvokļus, lai tos varētu izīrēt personām, kuras reģistrētas t.s. dzīvokļu rindā.

Izskatot 2011. gada pilsētas budžeta projektu, Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja akceptēja šādu priekšlikumu.

Mājokļu un vides departamenta rīcībā esošie dati liecina, ka pašvaldības īpašumā ir dzīvojamās telpas apmēram 5950 m2 apjomā, kuras būtu kapitāli remontējamas. Tā kā vidējā dzīvokļa platība ir aptuveni 35,00 m2, tad 170 dzīvokļu remontam nepieciešami 991 tūkst. latu (1 m2 remonta izmaksas tiek lēstas 166,6 latu apmērā).

Rīgas domes sabiedrisko attiecību departaments informē, ka Mājokļu un vides komiteja nākamā gada budžetā ir plānojuši iekļaut vairākas jaunas programmas, kurām kopumā nepieciešami ir 740 tūkst. lati. Ir sagatavots līdzekļu pieprasījums tādām programmām kā gaisa monitoringa staciju darbības nodrošināšana, ūdens resursu uzraudzība un aizsardzība, stihiskā nelaimē vai avārijā cietušas dzīvojamās telpas remonta pabalsts, sociālo māju un atsevišķu sociālo dzīvokļu apsaimniekošana.

Lai izstrādātu viedo autostāvvietu sistēmu un samazinātu sastrēgumus un gaisa piesārņojumu galvaspilsētā, Rīgas pašvaldības aģentūra Rīgas gaisma plāno iesaistīties teju 8,7 miljonu eiro vērtā Eiropas Savienības (ES) vides un klimata pasākumu programmas LIF finansētajā projektā Viedo pilsētu tehnoloģiju resursu efektīvai izmantošanai un vides kvalitātes uzlabošanai, trešdien Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejā pastāstīja Rīgas gaismas vadītājs Jānis Drulle.

Drulle skaidroja, ka Rīgas pilsētas centrā nozīmīga problēma ir satiksmes sastrēgumi un to radītais gaisa piesārņojums. Viens no būtiskiem sastrēgumu radītājiem ir autostāvvietu meklēšana. Autostāvvietu meklēšana rada mobilu automašīnu rindu, kura meklē stāvvietas, bet tajā pašā laikā atrodas kopējā satiksmes plūsmā.

Projekta iesniedzējs un plānotais koordinējošais saņēmējs ir pašvaldības SIA Rīgas satiksme. Projekta partneri ir Rīgas Tehniskā universitāte, Energoefektīva apgaismojuma asociācija, biedrība Baltijas vides forums, SIA Citintelly, Tallinas Tehnoloģiju universitāte un Rīgas gaisma.

Kopējais projekta budžets plānots 8 682 045 eiro. To veidos ES vides un klimata pasākumu programmas LIFE līdzekļi 5 209 227 eiro apmērā, valsts budžeta finansējums 2 483 364 eiro apmērā un projekta partneru pašu līdzekļi 989 454 eiro apmērā.

Rīgas namu pārvaldnieks nomainīs kanalizācijas, apkures, karstā un aukstā ūdens cauruļvadus, kā arī veiks avārijas remontu ēku iekšējās un ārējās inženierkomunikācijās, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Iepirkumu konkursā par cauruļvadu maiņu un avārijas remonta veikšanu uzvarējuši uzņēmumi SIA Lokširs, SIA Akva būve, SIA Latenergoprojekts. Kopumā plānots slēgt līgumus 1,200 miljonu latu apmērā.

Db.lv jau rakstīja, ka SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotajās mājās veiks jumtu remontu, un šo darbu izmaksas veido 7,8 miljonus latu. Būvdarbus veiks SIA DML Būve, PS Uni Būve un SIA Laguta. Kopumā jumtus «lāpīs» 4800 ēkām, tomēr māju jumtu nomaiņa nenotiks masveidā, bet pakāpeniski.

Vēstot par leginozes jeb leģionāru slimības izplatību Rīgā, diena.lv jau rakstīja, ka Rīgas namu pārvaldnieks jūnija vidū paaugstinājis temperatūru visā ūdens apgādes sistēmā, jo zema ūdens temperatūra ir viens no iemesliem, kas var izraisīt saslimšanu ar minēto infekciju. Visu septiņu ēku, kurās tika konstatēti saslimšanas gadījumi, apsaimniekotājs bija Rīgas namu pārvaldnieks, vēstīja diena.lv.

Beidzoties autoceļu ziemas uzturēšanas sezonai, kas šogad laika apstākļu dēļ tika pagarināta, būtiski mainīsies ceļu darbu specifika - lielāka uzmanība vispirms tiks pievērsta ceļu seguma defektu remontam, satiksmes organizācijas līdzekļu atjaunošanai, kā arī ceļa joslas sakopšanai.

Kā informēja Latvijas Valsts ceļi (LVC), iestājoties laika apstākļiem, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra nebūs zemāka par plus pieciem grādiem pēc Celsija, tiks sākti intensīvi asfaltētā seguma bedrīšu remonta darbi. Grants ceļu līdzināšana tiks veikta, tiklīdz ceļa virsma būs pilnībā atkususi un apžuvusi.

Plānots galvenos ceļus saremontēt līdz 18.maijam.

LVC skaidro, ka pavasarī, grunts pamatnei atkūstot un pārmitrinoties, ceļa segas nestspēja būtiski samazinās. Lai pasargātu ceļus no priekšlaicīgās sagraušanas šķīdoņa laikā, sākot no aprīļa vidus, uz daudziem valsts vietējās un dažiem reģionālās nozīmes autoceļiem tiek noteikti pagaidu satiksmes ierobežojumi kravas autotransportam.

Sākot ar 2017. gadu, visās profesionālās izglītības mācību iestādēs sāksies darba vidē balstītas mācības; skolot jauniešus jau pieteikušies 200 darba devēji

Turpmākajos septiņos gados darba vidē plānots apmācīt vairāk nekā 3000 audzēkņu, prakse uzņēmumos tiks nodrošināta vairāk nekā tūkstotim jauniešu. Šim mērķim no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu naudas tiks tērēti 18,6 miljoni eiro, bet 3,3 miljoni eiro būs valsts budžeta līdzfinansējums.

Līdz šim darba vidē balstītās apmācības tika organizētas kā pilotprojekti, bet no 2017. gada tās tiks organizētas sistemātiski, iesaistot arvien vairāk jauniešu un darba devēju. Kopš 2013./2014. mācību gada projektos piedalījušās sešas profesionālās izglītības iestādēs – Ventspils Tehnikums, Ogres tehnikums, Rīgas Valsts tehnikums, Jelgavas tehnikums, Valmieras tehnikums un Jelgavas Amatu vidusskola. Kopumā eksperimentā iesaistījušies 29 uzņēmumi un 130 skolēni.

Kopš 2013. gada brīvprātīgo dzelzceļa entuziastu biedrība «Bānīša Draugu klubs» sadarbībā ar SIA «Pindstrup Latvia» uzsāka Baložu kūdras fabrikas šaursliežu dzelzceļa saglabāšanu un atjaunošanu, lai to pārveidotu par darbojošos muzejdzelzceļu.

Baložu kūdras bānīša eksistences liktenīgais pavērsiens bija 2013. gadā, kad tika nolemts tam pielikt punktu pilnībā un tikai apstākļu sakritības dēļ tas vēl nebija izdarīts, kamēr biedrība «Bānīša Draugu klubs» meklēja sadarbības iespējas ar uzņēmumu SIA «Pindstrup Latvia». Šāda iespēja tika rasta, un 2013. gada augustā tika parakstīts sadarbības līgums par kūdras dzelzceļa saglabāšanu un muzejdzelzceļa izveidi.

Pats dzelzceļš patiesībā pārstāja funkcionēt nedaudz agrāk – 2011. gadā. Sliežu ceļi bija ļoti sliktā stāvoklī, pamatīgi aizauguši, koka gulšņi sapuvuši, vietām nozagtas sliedes, tāpēc entuziastiem priekšā bija liels darbs, lai dzelzceļu atjaunotu.

Nikolā Tesla intervijā žurnālistiem 1889.gadā esot teicis - viss ir Gaisma un viņš vēlas izgaismot visu planētu Zeme, tam šeit esot pietiekami daudz elektrības. Ir pagājuši nedaudz vairāk kā 130 gadi un šobrīd gluži negaidīti esam nonākuši situācijā, kad visā Eiropā tiek apsvērta gan energoražotāju veida maiņa, gan visdažādākie taupības pasākumi patēriņa un izmaksu mazināšanai. Kā privātpersonas, tā uzņēmumi un valsts iestādes nopietni izvērtē iespējas samazināt elektroenerģijas lietošanu, tai skaitā arī ēku un ielu apgaismošanai… Loģiski, rodas jautājums - laikā, kad tik strauji un neparedzami aug energoresursu izmaksas, vai ierastais mākslīgais apgaismojums kļūs par luksuspreci jeb tomēr varēsim arī turpmāk atļauties kvalitatīvu gaismu mājokļos un darbavietās, svētku rotājumus, ielu un fasāžu izgaismošanu?

Vilnis Burtnieks, Adam Decolight Latvia izpilddirektors, uzskata, ka apgaismojumam tiks piešķirta vēl lielāka nozīme un tas iegūs jaunu vērtību, jo, kas bijis pašsaprotams, ne vienmēr ticis pietiekami novērtēts. Pirmkārt, apgaismojums ir praktiska nepieciešamība ekonomikā – nav iespējama daudzu nozaru pastāvēšana bez kvalitatīvas gaismas, otrkārt, augs sabiedrības izpratne par gaismas sniegto drošības un komforta sajūtu. Līdz ar to tiks meklēti energoefektīvāki, individualizētāki risinājumi un tas notiek jau tagad. Vairākas Latvijas pašvaldības paziņojušas, ka pāriet uz ekonomiskajiem LED gaismekļiem, nomainot iepriekšējos, un to dara arī uzņēmumi. Tā ir pozitīva tendence, un tas nozīmē, ka gaisma būs. Jā, būsim taupīgāki, izmantosim modernākas, energoefektīvākas tehnoloģijas, bet gaismu saglabāsim. Jo gaisma – tās nav tikai dekorācijas un skaistāka vide, tā ir drošība un veselība, labsajūta un pozitīvas emocijas. Labs piemērs ir Tallinas pašvaldības tālredzīgais lēmums - pandēmijas laikā pilsēta apzināti investēja daudz vairāk līdzekļu dažādos gaismas objektos un dekoros, veicinot cilvēkus vairāk pavadīt laiku ārā arī gada tumšākajos mēnešos, kamēr Latvijā “baudījām” komandantstundas mājas režīmā… Un sabiedrība arvien vairāk novērtē dekoratīvā apgaismojuma efektus un to pozitīvo ietekmi uz cilvēku noskaņojumu. Gaisma rada prieku.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien lēma nodot izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā Finanšu ministrijas (FM) rosinātos grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), paredzot iedzīvotājiem maksimāli atvieglot gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu.

Tomēr deputāti apsvēra iespēju problēmu ar izveidojušos nodokļa parādu risināt plašāk.

Diskusijā par likuma grozījumiem neizpalika asa viedokļu apmaiņa par ieviesto nodokļu reformu kopumā. Gatis Eglītis (JKP) atzina, ka viņa ieskatā minētie grozījumi tikai «lāpīs» problēmu ar nodokļu parādiem, nevis to risinās, tāpēc viņš neatbalstīja likumprojekta tālāku virzību.

«Mums tiek nolikts priekšā vienpusējs FM skatījums, kas paredz uz brāķa uzlikt ielāpu. Pieņemsim kaut ko, ko saprot tikai FM, bet atbildīgi būsim mēs. Es nevaru atbalstīt šādu pieeju jautājumu risināšanā,» uzsvēra Eglītis, piebilstot, ka nepieciešas rīkot diskusijas, lai rastu draudzīgāku risinājumu grāmatvežiem, uzņēmējiem un cilvēkiem.

Saskaņā ar izstrādāto plānu elektrības tarifu pieaugums pusei mājsaimniecību neko nemainīs. Arī tiem, kas tērē maz, nekas daudz nemainīšoties, raidijumā 900 sekundes uzsvēra ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība).

Viņš norādīja, ka tarifs maznodrošinātajiem tiks segts no Latvenergo peļņas, kas bijusi 40 milj. Ls. Līdz ar to arī A.Kampars piekrita apgalvojumam, ka tie, kas tērē vairāk elektrības, lāpīs valsts budžetu, jo visa Latvenergo peļņa tiekot ieguldīta budžetā.

Runājot par budžeta konsolidāciju 50 milj. Ls apmērā, A.Kampars skaidroja, ka tā ir tikai aste, kurai jāpārkāpj, ja tas netiks izdarīts, tad radīsies problēmas nākotnē. Latvija joprojām dzīvojot uz partāda un šie 50 milj. Ls esot solis uz parāda mazināšanu.

DB jau rakstīja, ka no 1.aprīļa sadales tarifi pieaugs vidēji par 20,8%, audzējot izmaksas par 10%, palielināsies arī citas komponentes.

Riska grupas ir strādājošie bīstamo nozaru, kā arī mikro un mazajos uzņēmumos

Ministru kabinetā tika apstiprinātas Labklājības ministrijas (LM) izstrādātās «Darba aizsardzības politikas pamatnostādnes 2016.–2020. gadam». Bez šāda augsta līmeņa dokumenta, kas parāda valsts virzienu darba aizsardzības jomā, nācās iztikt divus iepriekšējos gadus. Darba drošības nozīmību akcentē labklājības ministrs Uldis Augulis, sakot, ka darba aizsardzības prasību neievērošana Latvijā var radīt līdz pat 4,8% lielus zaudējumus no iekšzemes kopprodukta (IKP) un kopumā sasniegt pat vienu miljardu eiro. Tai pašā laikā investīcijas darba drošībā palielina uzņēmuma peļņu. Uzlabojas personāla veselība un darba ražība.

Telpu dezinfekcija ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Tīrāka vide sniedz aizsardzību organismam pret nevēlamām baktērijām un vīrusu saslimšanām. Kā kvarca jeb baktericīdā lampa var palīdzēt telpu, virsmu un arī ūdens dezinficēšanā? Uzziniet šajā rakstā!

Kas ir kvarca lampas?

UV-C kvarca lampa plašāk ir pazīstama kā baktericīdā lampa. Domājot, kāpēc tādas variācijas, rodas jautājums – vai tas nozīmē vienu un to pašu? Mēs skaidrojam – jā, tas ir viens un tas pats, taču šādas lampas mēdz dēvēt atšķirīgi šādu iemeslu dēļ:

● šādu lampu spektrā ir UV gaisma. Tās darbības rezultātā rodas UV jeb ultravioletais starojums, tāpēc tā tiek saukta arī kā ultravioleto staru lampa;

● tās iznīcina baktērijas. Tāda ultravioletā gaisma, kuras viļņu garums ir īsāks par 280 nm (100-280 nm), ir efektīvs līdzeklis, kā cīnīties ar baktērijām.

Pēc krīzes, fokusējot darbību uz biznesa klientiem, nosakot skaidru attīstības stratēģiju, SIA Gaisma un serviss seškārt palielina apgrozījumu

SIA Gaisma un serviss kāpinājusi apgrozījumu no 200 tūkst. eiro 2012. gadā līdz 1,3 milj. eiro 2015. gadā un šogad uzņēmuma īpašnieks Kristaps Jaundzems prognozē, ka uzņēmums sasniegs 1,5 milj. eiro lielu apgrozījumu. Šāds kāpums ļāvis SIA Gaisma un serviss iekļūt Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā straujāk augošu uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā. «Plānoju turpmākos divos gados saglabāt apgrozījuma izaugsmi 10 līdz 12% robežās, vēl aktīvāk attīstīt darbību Baltijas reģionā,» atklāj K. Jaundzems.

SIA Gaisma un serviss strādā vairākos virzienos – apgaismojuma plānošanā un konsultēšanā, apgaismes tehnikas tirdzniecībā, to montāžā un apkalpošanā. No 2012. gada līdz šī gada aprīlim uzņēmums attīstīja arī ražošanu, un tā paspārnē izauga jauns zīmols LaLampa, kas ražo dažāda veida gaismas objektus. «LaLampa nodrošināja vidēji 5% no Gaismas un servisa apgrozījuma. Brīdī, kad jaunais produkts kļuva dzīvotspējīgs un piedalīšanās ārvalstu izstādēs sāka nest rezultātus, nolēmu, ka tas vairs nav jābalsta, bet jāveido atsevišķs SIA, lai katrs uzņēmums pats rūpējas par savām finansēm,» atklāj K. Jaundzems.

Rīgas pilsētas pašvaldības aģentūras Rīgas gaisma tuvākajā laikā plāno izsludināt konkursu par elektroenerģijas iepirkumu, informē Rīgas dome.

Ņemot vērā to, ka valsts a/s Latvenergo ir paaugstinājis tarifus elektroenerģijai, pašvaldības aģentūra Rīgas gaisma izskatīs iespēju iegādāties elektroenerģiju arī no citiem piegādātājiem.

Pašvaldība ir ieinteresēta iegādāties elektroenerģiju par zemākajām cenām, jo jau pie esošajiem, nepaaugstinātajiem tarifiem, gadā pilsētas apgaismošanai ir nepieciešami gandrīz divi miljoni latu. Pie paaugstinātajiem Latvenerg tarifiem izdevumi pieaugs par 45%, norādīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs. «Konkursa rezultātā varētu izveidoties situācija, ka Latvijas galvaspilsētu apgaismosim ar Igaunijas elektroenerģijas palīdzību,» viņš teica.

Rīgā mākslīgais ielu apgaismojums tiek ieslēgts tikai stundu pēc saulrieta.

Kā šonedēļ novēroja aģentūra LETA, lai arī saule riet ap plkst.22, ielu apgaismojums tiek ieslēgts tikai ap plkst.23, turklāt arī tad ne visās ielās uzreiz, piemēram, trešdienas vakarā laternas Čaka ielā iedegās pāris minūtes pēc plkst.23, bet ne mazāk dzīvīgajā Lāčplēša ielā tobrīd vēl valdīja tumsa.

Laikā pēc saulrieta pilsētā valda visai neomulīga tumsa, kas īpaši jūtams mikrorajonos, kur atšķirībā no centra ir maz spožu skatlogu, kas dotu gaismu.

Pašvaldības aģentūras Rīgas gaisma direktors Māris Kuņickis aģentūrai LETA apgalvoja, ka visas 396 apgaismojuma stacijas tiek ieslēgtas vienlaikus ar radiosignāla palīdzību, kas tiek raidīts no antenas Brīvības ielā. «Signāla izsūtīšanas laiks tiek noteikts ar foto releja palīdzību, papildus tam aģentūras darbinieki regulāri veic apgaismojuma intensitātes mērījumus un skatās, vai ir nepieciešamie «luksi », » sacīja Kuņickis, noliedzot, ka apgaismojums varētu tikt apzināti ieslēgts vēlāk, lai taupītu līdzekļus.

Rīgas pašvaldības aģentūra Rīgas gaisma 2015. gadā plāno turpināt Dārziņu apkaimes infrastruktūras uzlabošanas un labiekārtošanas darbus – apgaismojuma projektēšanu un iekārtošanu, lai jau šogad visās apkaimes maģistrālās ielas tiktu apgaismotas, informē Rīgas dome.

Papildus Dārziņu apkaimes labiekārtošanas darbiem, Rīgas gaisma veiks kapitālos apgaismojuma remontus vairākās pilsētas ielās, renovēs apgaismojumu Džohara Dudajeva gatvē, pabeigs Lucavsalas apgaismojuma projekta izstrādi, turpinās iepriekšējos gados iesākto apgaismojuma ierīkošanu Daugavas promenādē un darbu pie apgaismojuma rekonstrukcijas un ierīkošanas Pļavnieku parkā.

Šogad arī nomainīs 12 vecos balstus un gaismekļus Esplanādes parkā gar Elizabetes ielu un uzstādīs Biķeru baznīcas fasādes nakts apgaismojumu. Klāt jau minētiem darbiem, aģentūra plāno izstrādāt ielu apgaismojuma rekonstrukcijas topogrāfisko plānu un tehnisko projektu Zeļļu un Eduarda Smiļģa ielās.

Rīgas pašvaldības aģentūra Rīgas gaisma plāno piedalīties konkursā par siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanu pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā, ko izsludinājusi Vides un reģionālās attīstības ministrija.

Konkursa ietvaros pieejamais Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) finansējums ir 2,81 milj. Ls. Vienam projektam minimālais pieejamais finansējums ir 10 tūkst. Ls, bet maksimālais – 350 tūkst. Ls. Konkursa ietvaros maksimāli pieļaujamā KPFI atbalsta intensitāte nepārsniedz 70% no projekta kopējām izmaksām.

Tāpēc Rīgas domes Satiksmes un transporta komiteja atbalstīja 300 tūkst. Ls līdzfinansējuma piešķiršanu no pamatbudžeta programmas «Līdzfinansējums Eiropas Savienības fondiem un citiem projektiem» līdzekļiem. Rīgas gaisma plāno iesniegt divus projektus, tāpēc piešķirtais finansējums tika sadalīts uz pusēm.

Divu pašvaldību- Rīgas un Jūrmalas- apgaisamošanas uzņēmumu konkursos a/s Latvenergo izdevies startēt ar zemāko cenu.

Par to liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā. Līdz ar to Latvenergo, visticamāk, iegūs 114,2 tūkst. Ls vērtu līgumu uz gadu ar uzņēmumu Jūrmalas gaisma. Taču daudz treknāks kumoss ir Rīga, kuras apgaismošanas uzņēmums Rīgas gaisma gadā par elektrību samaksā ap 1,89 milj. Ls. 2010. gadā Rīgas gaisma iztērējusi 26,3 milj. kilovatstundu elektrības. Abu pašvaldību apgaismošanas uzņēmumu konkursos startējuši divi pretendenti. Otrs pretendents šajos konkursos bija SIA Enefit, kas konkursa rezultātus pārsūdzēt nedomā, Db.lv sacīja SIA Enefit izpilddirektors Jānis Bethers.

Radot simbiozi starp biogāzes ražošanu un mikroaļģu audzēšanu, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki attīsta nākotnes tehnoloģiju biogāzes un inovatīvu materiālu ražošanai izmantojamu izejvielu ieguvei.

Mikroaļģēm ir liels potenciāls enerģētikā un augstas pievienotās vērtības produktu izgatavošanā pārtikas rūpniecībā, tekstilrūpniecībā, lauksaimniecībā, akvakultūrā un medicīnā. Ar aļģu biomasu varētu arī aizstāt fosilas izejvielas, piemēram, plastmasas izgatavošanā. Šobrīd pasaulē tiek aktīvi pētīta to izmantošana, Eiropā aļgu audzēšana ir plaši attīstīta Francijā, kur izveidoti lieli aļģu audzēšanas lauki. Mūsu platuma grādos mainīgo klimatisko apstākļu, temperatūras svārstību un sezonalitātes dēļ šis virziens nav attīstīts, lai gan mikroaļģes uzskatāmas par nozīmīgu nākotnes resursu.

Mikroaļģes ir samērā mazprasīgas, kas labvēlīgos apstākļos strauji vairojas. To augšanai nepieciešams siltums, gaisma, barības vielas un CO2. Meklējot risinājumus, kā vērīgās mikroaļģes audzēt Ziemeļvalstīs, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) zinātnieki projektā SMARB (“Integrēta CO2 biofiltra un mikroaļģu biomasas ražošanas tehnoloģija biogāzes stacijām, izmantojot inovatīvu saliktu modulāru atvērtu riņķplūsmas baseinu pieeju”, Nr.lzp-2018/1-0232) izveidojuši inovatīvu hibrīdu mikroaļģu kultivēšanas sistēmu, apvienojot tajā īpašības, kādas ir gan atklātiem audzēšanas baseiniem, gan slēgtiem fotobioreaktoriem.

Rīgas domes deputāti šodien apstiprināja 2019.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsētas izdevumi šogad sasniegs vēsturiski augstāko slieksni - 1,083 miljardus eiro.

Pilsētas ieņēmumi šogad plānoti 972,64 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts - 110,07 miljonu jeb 11,4% apmērā.

Lemšana par šā gada budžetu domes sēdē ilga desmit stundas. Par budžetu nobalsoja 33 valdošās koalīcijas deputāti, bet 24 opozīcijas deputāti balsoja pret.

Lielāko daļu - 583,7 miljonus eiro - pašvaldības ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, bet vēl 110 miljonus eiro - īpašuma nodokļa ieņēmumi. 5,03 miljonus eiro pašvaldība plāno iekasēt arī no Azartspēļu nodokļa un 924 007 eiro - no Dabas resursu nodokļa nomaksas. 20,51 miljonu eiro no pašvaldības šī gada ieņēmumiem veidos nenodokļu ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, naudas sodi un citi.

Veikala Bergs (SIA Mode Pluss) īpašniece Ilze Priede-Kļaviņa biznesu vada racionāli un apdomīgi, tai pat laikā atzīst, ka, strādājot modes industrijā, bez vērīgas acs un spējas ātri pieņemt lēmumus neiztikt

Ilze sevi raksturo kā strādīgu reālisti, kura neļaujas salūtiem galvā un lielai eiforijai par sasniegto, bet gan visus lēmumus izsver un tad rīkojas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Šis gads veikalam Bergs nesis jaunu mājvietu, un droši vien lojālākie klienti to ir ievērojuši. Kādēļ izlēmāt pārcelties?

1994. gadā pēc apjomīgiem remontdarbiem atvērām veikalu Bergs Marijas un Elizabetes ielas krustojumā. Projekta autore bija arhitekte Zaiga Gaile, ar ko ļoti lepojamies. Brīdī, kad remontējām šīs telpas, mājas īpašnieku solījums un perspektīva bija tāda, ka visu ēku remontēs un augšējos stāvos izveidos modernus dzīvokļus. Principā ar šādu noteikumu iegājām šajās telpās; diemžēl māja visu šo 25 gadu laikā palika neapdzīvota. Šajā laika periodā vēl divas reizes telpas remontējām, taču pati ēka lēnām mira. Parādījās plaisas sienās un citas nedienas – augšējos stāvos plīsa caurules. Noskaidrojām, ka uzlabojumi tuvākajos piecos gados mājai nenotiks. Kļuva skaidrs – jāpārceļas. Mums veicās, un šādas telpas atradām pavisam netālu no iepriekšējās mājvietas. Jaunās telpas izrādījās ar brīnišķīgu vēsturi – tajās kādreiz bija atradies Rīgas Modeļu nams. Mājai bija tikko renovēta fasāde un uzņēmīgs mājas saimnieks. Biju domājusi, ka vecās telpas atstāt būs grūti tīri emocionālu apsvērumu dēļ. Tomēr, pēdējo reizi ieejot telpās, lai atdotu atslēgas, sapratu, ka te mani vairs nekas nesaista.

Atsaucoties uz Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi (ZMNĪ) lūgumu veikt Ikšķiles un Ogres aizsargdambju atjaunošanas projektus, AS Latvenergo paredzēto darbu nodrošināšanai no 15. augusta līdz 30. septembrim Rīgas HES ūdenskrātuvē uzturēs pazeminātu ūdenslīmeni.

Edgars Griķītis, ZMNĪ Meliorācijas departamenta vadītāja vietnieks informē: «Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi no 2012. līdz 2014. gadam veica inženieraizsardzības būvju – aizsargdambju apsekošanu Ogrē un Ikšķilē. To renovācija nav notikusi 40 gadu, konstruktīvais nolietojums dzelzsbetona plātnēm pārsniedz 30%, deformācijas šuvēm 70%, asfaltbetona segumam 40 % utt., tādēļ aizsargdambji ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī un ir nepieciešama to atjaunošana.

ZMNĪ projekta ietvaros ir paredzējusi aizsargdambju nogāzes atjaunošanu ūdenslīmeņa mainīgajā zonā, veicot jaunas stiprinājuma plātnes betonēšanu. Dambim remontēs deformācijas šuves, sakārtos dzelzsbetona parapeta blokus, pārbūvēs asfalta betona aizsargdambju virsmas nostiprinājumus. Atjaunojamajos dambju posmos izbūvēs dambja virsmas apgaismojumu, veiks teritorijas labiekārtošanu un nodrošinās vides pieejamību. Kopumā tiks atjaunoti aizsargdambji Ogrē 2,47 km un Ikšķilē 3.64 km garumā, tādējādi aizsargājot pilsētas pret plūdu riskiem turpmākos 20 gadus.»