Mazumtirdzniecība

Daļa no mainīgās modes upes

Linda Zalāne, speciāli DB, 07.06.2019

Jaunākais izdevums

Veikala Bergs (SIA Mode Pluss) īpašniece Ilze Priede-Kļaviņa biznesu vada racionāli un apdomīgi, tai pat laikā atzīst, ka, strādājot modes industrijā, bez vērīgas acs un spējas ātri pieņemt lēmumus neiztikt

Ilze sevi raksturo kā strādīgu reālisti, kura neļaujas salūtiem galvā un lielai eiforijai par sasniegto, bet gan visus lēmumus izsver un tad rīkojas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Šis gads veikalam Bergs nesis jaunu mājvietu, un droši vien lojālākie klienti to ir ievērojuši. Kādēļ izlēmāt pārcelties?

1994. gadā pēc apjomīgiem remontdarbiem atvērām veikalu Bergs Marijas un Elizabetes ielas krustojumā. Projekta autore bija arhitekte Zaiga Gaile, ar ko ļoti lepojamies. Brīdī, kad remontējām šīs telpas, mājas īpašnieku solījums un perspektīva bija tāda, ka visu ēku remontēs un augšējos stāvos izveidos modernus dzīvokļus. Principā ar šādu noteikumu iegājām šajās telpās; diemžēl māja visu šo 25 gadu laikā palika neapdzīvota. Šajā laika periodā vēl divas reizes telpas remontējām, taču pati ēka lēnām mira. Parādījās plaisas sienās un citas nedienas – augšējos stāvos plīsa caurules. Noskaidrojām, ka uzlabojumi tuvākajos piecos gados mājai nenotiks. Kļuva skaidrs – jāpārceļas. Mums veicās, un šādas telpas atradām pavisam netālu no iepriekšējās mājvietas. Jaunās telpas izrādījās ar brīnišķīgu vēsturi – tajās kādreiz bija atradies Rīgas Modeļu nams. Mājai bija tikko renovēta fasāde un uzņēmīgs mājas saimnieks. Biju domājusi, ka vecās telpas atstāt būs grūti tīri emocionālu apsvērumu dēļ. Tomēr, pēdējo reizi ieejot telpās, lai atdotu atslēgas, sapratu, ka te mani vairs nekas nesaista.

Kā kopumā šajos 25 gados mainījies Berga Bazārs un Rīgas centrs kopumā? Vai tendence, ka veikali pārceļas uz tirdzniecības centriem, ir jūtama?

Arī Berga pastāvēšanas laikā ir bijuši dažādi attīstības modeļi, tostarp 15 gadus esam bijuši tirdzniecības centrā, bet mēs sevi tur neredzam. Tirdzniecības centrā milzīgas cilvēku masas vienkārši pavada laiku, un noteikumi tur ir tik nežēlīgi. Tas ir maldinošs priekšstats, ka, atrodoties tirdzniecības centrā, uzņēmums sasniegs rezultātus, vienalga, ko tas pārdos. Tā noteikti nav. Lielajām ķēdēm tas ir kā 2x2, un tās atrodas visos tirdzniecības centros. Mēs pārtraucām līgumu un atviegloti aizgājām projām, jo sapratām, ka vēl mazliet – un pazaudēsim savu seju un principus. Tirdzniecības centrā tu nevari būt tāds, kā vēlies, jāpakļaujas noteikumiem un mums nepieņemamām mārketinga aktivitātēm. Nevaru teikt, ka tā bija kļūda, jo jebkāda pieredze ietekmē un padara tevi par to, kas esi.

Ja runājam par dzīvi ārpus tirdzniecības centriem, jāteic, ka Rīga ir ļoti īpatnēji strukturēta un tai nav centrālās iepirkšanās ielas. Tās it kā ik pa laikam izveidojas – vienu brīdi tā bija Tērbatas iela, tad Krišjāņa Barona iela, arī klusais Rīgas centra gals. Notiek migrēšana, drīzāk teiktu – laimes meklēšana.

Ko nozīmē būt ilgdzīvotājam modes preču tirdzniecības jomā? Ne visiem tas izdodas. Tikai retais šajā biznesā noturas desmit un divdesmit gadus.

Vecais labais Raiņa teiciens «pastāvēs, kas pārmainīsies» uz šo nozari tieši attiecas. Modes bizness nav ne jūra, ne okeāns, ne ezers. Tā ir upe, kas plūst, tā maina gultni un ūdens līmeni. Mode ir ļoti kustīga lieta. Nekad neesmu bijusi mono zīmolu veikalu piekritēja un jau pašā sākumā zināju, ka nestrādāsim tikai ar vienu zīmolu, jo tad nevarēsim attīstīt savu uzņēmumu, kā vēlos, jo būsim pakļauti tiem spēles noteikumiem, ko piedāvā ražotājs. Vai tas patīk vai nepatīk, veikals būtu ar šī konkrētā zīmola produkciju jāpiepilda. Šādā gadījumā pašam veikalam nebūtu nekādas attīstības iespējas. Tāpēc strādājam ar dažādiem zīmoliem un tos laika gaitā esam mainījuši. Tie, kas mūs zina no seniem laikiem, iespējams, domā, ka Bergs ir ļoti konservatīvs.

Darbības pirmsākumos Berga preces Rīgas kontekstā bija ārkārtīgi dārgas. Tas sen jau vairs tā nav, bet ir cilvēki, kuru prātos šis stereotips vēl ir dzīvs. Mēs agrāk daudz strādājām ar vācu zīmoliem, jo tas šķita droši un saprotami. Arī apģērbu griezuma līniju jomā vācu zīmoli bija saprotami mūsu mentalitātei un cilvēku figūras īpatnībām. Tomēr, grozies, kā gribi, vācieši nav īsti modes cilvēki. Viņi ir ļoti konservatīvi un nemainās. Savukārt itāļi, kuri ir tendēti uz modernām lietām, nereti grēko ar kvalitāti, francūžiem pamata piegriezumi nav piemēroti latviešu ķermeņu proporcijām. Strādājam ar dažādiem zīmoliem, un tas ilgdzīvošanas triks ir spēja nepārtraukti mainīties. Mūsu piedāvātajā segmentā nav tādu universālu zīmolu, kas ilgstoši veikaliem ir must-have.

Vai, ilgus gadus darbojoties modes biznesā, mainījies arī jūsu ģērbšanās stils, gaume?

Noteikti arī es mainos. Neesmu jaunības kulta piekritēja, un mati man ir sirmi. Biežie darba braucieni ir atstājuši savu iespaidu arī uz manu ģērbšanās stilu. Uz lietām skatos brīvāk un ļaujos arī eksperimentiem saprāta robežās. Daudz valkāju pašas dizainētās lietas.

Gadiem ejot, lojālie klienti aug līdzi Bergam. Vai gadu laikā esat mainījuši virzienu, piesaistījuši aizvien gados jaunāku auditoriju?

Lojāli klienti ir liela vērtība. Daudzi jau nāk ar meitām, un ir arī tādi, kas atveduši mazmeitu. Ir klientes, kuras pašas brīnās par to, kā izmainījušās pa šiem gadiem. Atnāk līdzi viņu meitas divdesmitgadnieces un aiziet no veikala ar lielākiem pirkumiem nekā mamma. Viss ir mainījies – pie mums var iepirkties trīs dažādu paaudžu sievietes.

Vai pa šiem gadiem pasaules modes industrijā esat spējusi iejusties kā zivs ūdenī? Kādi ir šīs jomas apslēptie akmeņi, un vai lielāko daļu no tiem esat atklājusi?

Uzdrošinos domāt, ka manas zināšanas ir tikai 10% robežās no kopējās ainas modes pasaulē notiekošajā globālajā mērogā. Taču ticiet man, Latvijā nav daudz modes jomā strādājošu cilvēku, kas spēj aizvilkt līdz šiem 10%. Latvijā nav zinošu, par modi rakstošu žurnālistu. Piemēram, to redzu pēc Rīgas modes nedēļas medijos atspoguļotajiem aprakstiem, kas ir copy paste materiālam, ko dizainers ir oficiāli iesniedzis preses relīzei. Faktiski – raksti, ko gribi, mediji visu norij. Žurnālistiem nav dūšas izteikt savu viedokli zināšanu un izpratnes trūkuma dēļ. Labāk – visi visiem draugi.

Viena lieta ir būt tirgotājam, otra – pašam radīt kolekcijas. Kāda ir saldā puse un rūgtā maizes garoziņa apģērbu ražošanas biznesā?

Nav tādas zelta formulas. Tas, ko redzējām, ka segmentā, kurā strādājam, daudziem zīmoliem sāka zust kvalitāte un aktualitāte, daudzi pārgāja uz sintētiskajām šķiedrām. Lai cik slavinātu šos materiālus par to, cik tie ir tehnoloģiski attīstīti, mani tie neuzrunā. Sporta nozarē tas ir pavisam kas cits. Veidojot savas kolekcijas, maksimāli izvēlamies dabīgos materiālus. Sadarbībā ar uzņēmumu Linotēka izmantojam tā austo linu, vilnu un alpaku. Arī paši iepērkam dabīgo zīdu, samtu, vilnu un kokvilnu, kā arī dažādus citus materiālus un veidojam lietas, kuras nevaram pasūtīt un nopirkt citviet. Jebkurš jau labi attīstīts zīmols vēlas nosegt milzīgu reģionu – gan Skandināviju, gan Centrālo Eiropu, Tuvos un Tālos Austrumus. Tie ir diametrāli pretēji tirgi, līdz ar to šis zīmols nevar saražot visu visiem. Ja tirgus ir Āzija, tad tie vairāk orientējas uz to auditoriju, un man nepieciešamais segments to klāstā nebūs atrodams. Tāpēc sākām ražot piemērotas lietas, kas ir sievišķīgas, funkcionālas un praktiskas. Man jāsaka, ka ražošanas ziņā neiet viegli, jo nevaram saražot tik daudz, cik vēlētos, bet kopumā segments, kurā strādājam, mani apmierina. Nesadarbojamies ar dizaineriem no malas, visu darām paši. Turklāt mūsu priekšrocība atšķirībā no citiem zīmoliem ir fakts, ka pārdevējas var aprunāties ar klientiem un būtībā uzzināt gala patērētāja vēlmes, vērtējumu.

Kurus ārzemju zīmolus redzat kā savus konkurentus? Un kā ar vietējiem?

Konkurence ir ļoti plašs jēdziens. Ja man jāsaka, kas ir konkurence, kuru es novērtēju kā ļoti labu panākumu, tad tas ir COS. Tā ir pavisam cita cenu kategorija, bet šī koncepcija ir vienīgā, kas mani pārsteidz Rīgā. Vienīgais mīnuss ir tas, ka to lietu ir tik daudz un tām ir zināms rokraksts, kas būtībā nav slikti, bet uz ielas to var atpazīt. Taču no tā nav jākautrējas. Man pašai ir arī COS lietas. Pārējos veikalos ir ļoti daudz vienādu lietu.

Vai ir kādi pašmāju modes dizaineri, kurus varat minēt kā labos piemērus?

Viens ļoti labs šāviens ir Amoralle. Malači, kolosāls šāviens, noņemu cepuri, bet, ja šis zīmols nemainīsies, tad Latvijā tas beigsies, jo nevar pielikt pilnu skapi ar peņuāriem. Šis zīmols mani pozitīvi pārsteidza, bet ir jautājums, vai tas būs ilgdzīvotājs šajā versijā. Arī Iveta Vecmane ir startējusi ar ļoti labām kolekcijām, bet arī rodas jautājums, vai spēs strādāt plašā diapazonā. One Wolf labi sāka, bet cik ilgi varēs dzīvot ar logotipu printētiem T-krekliem? Esmu pamanījusi zīmolu Talented – cilvēki radoši strādā, un kaut kas tur ir, bet vēl neesmu sapratusi – kas. Natālija Jansone ir konservatīvs un cienījams spēlētājs. Arī viņai iekarot pasaules tirgu nav viegli. Galvenais ir nepazaudēt sevi.

Visu interviju lasiet 7. jūnija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: facebook.com/DinoZooLV

Neatkarīgi no mājdzīvnieka sugas, ikvienam mājas mīlulim nepieciešama kvalitatīva barība un aprūpe. Plašākais zoo preču interneta veikals Dinozoo.lv jau kopš 2018. gada mājdzīvnieku saimniekiem nodrošina iespēju visu mīluļiem nepieciešamo iegādāties ne tikai ērtāk un ātrāk, bet arī izdevīgāk. Dinozoo.lv interneta zoo veikals piedāvā preces gan suņu un kaķu, gan grauzēju, putnu un zivtiņu, gan arī eksotisko mājdzīvnieku īpašniekiem.

Kā atzīst uzticīgie Dinozoo.lv pircēji – plašais preču klāsts, daudzveidīgā izvēle, izdevīgie akciju un atlaižu piedāvājumi, kā arī ērtā iepirkšanās pieredze, ir tas, kas vilina iepirkties tieši Dinozoo.lv. Taču, kādas tad ir bijušas Dinozoo.lv pircēju un viņu mīluļu iecienītākās pērnā gada izvēles? Par populārākajām 2023. gada precēm un preču grupām stāsta Dinozoo.lv E-komercijas projektu vadītāja Jekaterina Kļučerova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkopoti konkursa «Latvijas Labākais tirgotājs» (LLT) rezultāti. Konkursa finālisti pārstāv dažādus uzņēmējdarbības veidus – aptiekas, degvielas uzpildes stacijas, viesnīcas, atpūtas kompleksi, viesu nami, lauku tūrisma objekti, veikali, specializētie veikali, tirdzniecības centri, ražotnes, bistro, kafejnīcas, konditorejas, krogi, restorāni un šogad pat motortrases, informē Latvijas Tirgotāju asociācija.

«Latvijas Labākais tirgotājs 2018» fināla vērtēšanai tika izvirzīti 32 objekti no kopumā 240 pieteiktiem. Konkursam nominētos uzņēmumus izvērtēja LTA apstiprināta ekspertu komisija, kurā tika iekļauti pārstāvji no iepriekšējos gados konkursā uzvarējušiem uzņēmumiem. Maksimālais punktu skaits ir 100, gala vērtējumā konkursa galveno balvu saņēma uzņēmumi, kas izpelnījušies ne mazāk kā 99 punktus, uzvarētājs: 92–98 punkti, laureāts: 81–91 punkti, dalībnieks: 65–80 punkti.

Šogad pasniegtas septiņas Galvenās balvas, par uzvarētājiem atzīti 13 uzņēmumi, vēl deviņi uzņēmumi saņēmuši laureāta diplomus un trīs - konkursa fināla dalībnieku diplomus.

Galveno balvu saņēma - atpūtas komplekss, «Grantiņi», Jelgavas novadā,veikals, «top», Kārsavas novadā, aptieka, «BENU aptieka 26», Liepājā, ASTARTE-NAFTA, DUS nr.34, Līvānu novadā, restorāns, «Lidojošā varde», Rīgā, grāmatu nams, «Valters un Rapa», Rīgā un pilsētas galerija, «Valleta», Valmierā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd īpaši aktivizējušies interneta krāpnieki, kuri veido viltotas mājaslapas, izvieto par tām reklāmas meklētājos un sūta e-pastus, izliekoties par tirgotājiem. Visām krāpnieku darbībām ir viens mērķis – iegūt upuru paroles un tālāk pieeju pie bankas kontiem, vai iegādāties preces uz citu rēķina. Diezgan bieži krāpnieki izveido jau eksistējošu interneta veikalu un pakalpojumu sniedzēju mājaslapu viltojumus, kuros, ievadot personīgos datus, tie tiek nozagti. Lai palīdzētu atšķirt viltojumu no īstajām lapām, maksājumu pieņemšanas risinājuma Klix eksperti ir sagatavojuši testu, kuru aicina izpildīt ikvienam interneta lietotājam.

Pirmā situācija

Interneta veikals ir viens no lielākajiem Latvijā un reklāma uz to parādās kā viena no pirmajām Google. Apmeklējot veikalu, tas ielādējas ilgāk nekā parasti, bet, kad parādās visi attēli, izskatās kā ierasts, izņemot logo, kas izskatās apgriezts; izlecošie logi ir īpaši uzbāzīgi, aicinot reģistrēties pasūtījuma pabeigšanai. Kā rīkosieties tālāk?

Ja jūsu atbilde ir “Jā”, ievadīšu datus un turpināšu iepirkties, tad pastāv iespēja kādreiz uzķerties uz krāpnieku āķa. Jebkādas novirzes no ierastā mājaslapas dizaina var liecināt par krāpnieku veidotu viltojumu. Pareizākā rīcība būtu pārbaudīt pārlūkprogrammā noradīto mājaslapas adresi, aizvērt to un atvērt atkārtoti, izmantojot meklēšanas rezultātus, kas nav reklāmas (Ad).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centrā "Spice Home" durvis vērs "Euronics" elektronikas un sadzīves tehnikas veikals, kur, investējot 2 miljonus eiro, realizēta Baltijas valstīs vēl nebijusi interjera dizaina koncepcija - visas preces būs iespējams novērtēt mājīgā vidē.

Dizainu ir veidojis Igaunijas arhitektu birojs “Ako In”.

"Euronics" jaunā veikala kopējā platība būs 2600 kvadrāmetri. Līdz ar to tas būs lielākais šāda tipa veikals un lielākais "Euronics" veikals Latvijā. Šeit varēs apskatīt un uz vietas arī iegādāties vairāk kā 6000 preču. Šis ir pirmais "Euronics" jaunās iekštelpu dizaina koncepcijas veikals Baltijas valstīs, pēc kura parauga drīzumā tiks veidoti un atvērti "Euronics" veikali arī citu Baltijas valstu pilsētās.

"Šobrīd mūsu mērķis ir izveidot lielāko un modernāko elektronikas un sadzīves tehnikas veikalu Latvijā. Jaunā "Euronics" veikala iekštelpās daudz izmantotas koka mēbeles. Lai tās visas saražotu un veikals tiktu atvērts laikā, tika piesaistīti vairāki ražotāji," saka Dmitrijs Dzenis, "Euronics Latvia" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais iepirkšanās un izklaides centrs «Akropole» durvis apmeklētājiem vērs 4. aprīlī. Teju 170 nomnieku vidū būs gan modes un dzīvesstila preču veikali, gan dažādu pakalpojumu sniedzēji, restorāni un kafejnīcas. Tirdzniecības centrā atradīsies «Maxima XXX» veikals. Būs pieejama stāvvieta 2300 automašīnām.

Kā norāda «Akropole Rīga» vadītājs un «Akropolis Group» valdes loceklis Kaspars Beitiņš, jaunākās tendences arhitektūrā un interjerā apvienotas ar bijušās Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrikas vēsturisko mantojumu.

«Akropolē» tiks atvērts Baltijā pirmais multizīmolu veikals «Van Graaf», Latvijā pirmais modes preču veikals «Oysho», apavu veikals «Deichmann», kā arī pirmais sporta preču veikals «USC». Tirdzniecības centrā būs plašākie zīmolu «Zara» un «Reserved» veikali Latvijā, kā arī pirmais zīmola «River Island» veikals, kas piedāvās kolekciju arī vīriešiem.

Tirdzniecības centrā būs apmēram 30 restorāni un kafejnīcas, piemēram, Latvijā pirmie restorānu ķēdes «Grill London» un «Paslēptās receptes» restorāni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties Iepirkšanās centrā “Olimpia” pirmā stāvā renovācijai, durvis vēris Latvijā pirmais “Tradehouse” veikals, kas piedāvā kosmētikas un labsajūtas zīmolu izlasi.

“Tradehouse” nodrošina 20 jaunas darba vietas un ir šobrīd lielākais skaistumkopšanas preču veikals Latvijā, ar vairāk kā 1200 kvadrātmetru platību.

Jaunatklātais veikals ir viens no sešiem zīmola veikaliem Baltijā un pirmais Latvijā. "Tradehouse" zīmolam ir vairāk nekā 20 gadu pieredze nozarē, un tas ir lielākais skaistumkopšanas produktu izplatītājs Igaunijā. Veikalā pieejamas preces gan nozares profesionāļiem (frizieriem, kosmetologiem, manikīra un citiem speciālistiem), gan ikdienas lietotājiem. Piedāvājuma klāstā ietilpst vairāk nekā 800 pasaulē zināmi zīmoli un 100 000 skaistumkopšanas produkti.

Iepirkšanās centrs “Olimpia” savu pirmā stāva rekonstrukciju uzsāka šī gada sākumā. Plānots arī uzlabot ēkas fasādi un veikt uzlabojumus autostāvvietā, kā arī labiekārtot skvēru pie iepirkšanās centra galvenās ieejas. Papildus klientiem jau zināmajiem sporta preču un outlet segmenta veikaliem, pēc reorganizācijas modernā konceptā atvēries Rimi hipermārkets, “BENU Aptieka un “Dino Zoo”. Savukārt, starp jaunajiem nomniekiem, zīmolam “Tradehouse” pievienojušies apģērbu veikals “Weekend”, dzērienu veikals “Vynoteka”, solāriju studija “SUNlight” un ziedu veikals “Marta ziedi”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Papildināta - Rīgas Maxima veikalā iekārto griestu bojājumi novērsti; veikals atsācis strādāt

LETA, 14.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Maxima» veikalā, kas atrodas Rīgā, Krišjāņa Barona un Matīsa ielas stūrī, novērsti iekārto griestu bojājumi un veikals atsācis strādāt, pavēstīja mazumtirgotāja «Maxima Latvija» pārstāve Liene Dupate-Ugule.

Viņa norādīja, ka veikals darbu atsācis plkst.13.12.

Jau ziņots, ka pirmdienas rītā Rīgā, veikalā «Maxima», kas atrodas Krišjāņa Barona un Matīsa ielas stūrī, mitruma dēļ daļēji atdalījušies un nokrituši iekārto griestu fragmenti.

Dupate-Ugule skaidroja, ka iekārto griestu fragmentu daļējā nobrukšana konstatēta pirmdienas rītā, kad veikals vēl nebija atvērts pircējiem. Līdz atjaunošanas darbu pabeigšanai, veikals bija slēgts.

Dupate-Ugule sacīja, ka mitrums griestos radies mājas jumta nepilnības dēļ. Kā novēroja LETA, veikals «Maxima» izvietots divstāvu ēkas pirmajā stāvā, bet otrajā stāvā atrodas lietotu apģērbu veikals.

«Maxima Latvija» pārstāve norādīja, ka patlaban uzņēmumam radītie zaudējumi vēl neesot apzināti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības profesionāļi zina, cik svarīga ir ātra, būvdarbiem nepieciešamo materiālu pieejamība, kvalitāte un atbilstība projektā paredzētajam mērķim. Ar šādu mērķi šoruden atvērts jaunais veikalu tīkla Onninen Express veikals Pārdaugavā, Rīgā. Viena no būtiskākajām Onninen Express veikalu priekšrocībām – ātra iepirkšanās, ko sniedz iespēja pircējam pašam noskenēt preču svītru kodu un pašrocīgi sakomplektēt visu nepieciešamo atbilstoši veicamā darba specifikai.

Jaunais Onninen Express veikals atrodas stratēģiski izdevīgā vietā, Raudas ielā 12b, paralēli K.Ulmaņa gatvei. Iepriekš šajās telpās atradās autosalons, bet, veicot pārbūvi, izveidota tirdzniecības zona 1100 kvm platībā. Papildu veikala teritorijā ir 1200 kvm plašs āra tirdzniecības laukums lielgabarīta precēm. Jāatzīmē, ka jaunais veikals būtībā ir 2014. gadā Tīrainē atvērtā Express koncepta veikala “turpinājums”. Septiņu darbības gadu laikā, būtiski palielinoties preču klāstam un pieaugot tirdzniecības apjomiem, radās loģiska nepieciešamība pārcelties uz plašākām telpām.

Veikals Pārdaugavā ir ceturtais Express koncepta veikals Latvijā. Viens no tiem atrodas Rīgā Daugavas labajā krastā, Dārzciemā, divi reģionos – Liepājā, kas apkalpo klientus Kurzemē, un Valmierā – Vidzemes klientiem. Veikals Onninen Express Pārdaugavā strādā katru darbdienu no 7:30 – 18:00 un apkalpo klientus “zaļajā” režīmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meklējot pierādījumu tam, ka pandēmijā viss ir iespējams, turklāt sapņiem un ambīcijām nav vecuma ierobežojuma, ielūkosimies kādas jaunas uzņēmējas stāstā par to, kā mīlestība pret dabu un modi materializējās perspektīvā modes inovācijā.

Katrīna Resne ir 19 gadus veca jauniete, modes un dabas jautājumu entuziaste, kā arī dabai draudzīgā apģērba zīmola Rosafella radītāja: “Rosafella patiesībā tika izveidots jau tad, kad es gāju devītajā klasē. Man bija vēlme izpausties un šķita, ka bizness ir īstā vieta, kur to darīt. Protams, tobrīd man palīdzēja vecāki. Mans pirmais produkts bija plānotājs.”

Katrīna komentē, ka neesot gribējusi to, ko rāda filmās, – dizainerus, kuriem pieder sava studija un kuri nelielos daudzumos pārdod savus unikālos dizainus. Tieši tā radās pirmās idejas par dabai draudzīgu apģērbu. Rezultātā Katrīna savu bērnības interesi par dažādām dabas zinātnēm pārvērta lolotā sapņa piepildījumā, kurā mode draudzējas ar dabu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mode piedzīvo krīzi, mainoties patēriņa paradumiem; labus signālus uzrāda bērnu mode

Dažādi tirdziņi nereti ir pirmais solis, lai jaunais dizainers kļūtu par šīs nozares sistēmas komponentu. Daļa spēlētāju paliek šajā līmenī un savas nezināšanas dēļ var negatīvi ietekmēt visu nozari. Ja kāds no sistēmas dalībniekiem preci savā darbnīcā vai tirdziņā pārdod par krietni zemāku cenu nekā citur vai arī bez čeka, pēc kāda laika cietīs visa joma. Tā uzskata Dita Danosa, kurai pieder vietējās modes daudzzīmolu veikals Taste Latvia.

Ilgus gadus viņa ir Latvijas Modes palātas prezidente un tagad arī jaundibinātā Latvijas Dizaina centra vadītāja.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

"Uznirstošie" jeb pop-up veikali – kā pēcpandēmijas "produkts"

Andžela Veselova, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore, 22.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāv uzskats, ka pēc pandēmijas patērētāji ir noilgojušies pēc reālās dzīves pieredzes, tāpēc tas ir īstais laiks, lai izveidotu "uznirstošo" jeb pop-up veikalu.

Turklāt pašlaik visā pasaulē ir pieejamas brīvas telpas. Saskaņā ar Appear Here pētījumu ASV, Apvienotajā Karalistē un Francijā no 2020. gada jūnija līdz augustam pieejamās tirdzniecības platības palielinājušas par 125%. Un līdzīgas tendences ir novērojamas arī citās valstīs, tai skaitā Latvijā.

Daudzi klienti ir noguruši no lieliem tirdzniecības centriem, kur galvenā priekšrocība ir liels viena veida veikalu skaits, kas patērētājam var kļūt garlaicīgi. Tāpēc daudzi pazīstamu zīmolu uzņēmumi pārskata līdzšinējās stratēģijas.

Pirmie pop-up veikali Eiropā un ASV radās jau 2000. gadu sākumā, bet tikai tagad tie gūst lielāku popularitāti. Pilsētas centrā, autostāvvietās vai vienkārši ielas vidū spoguļa kuba vai pārvadājuma konteinera veidā parādās neparasta vieta, kurā atrodas un tiek pārdota vadošo kosmētikas, apģērbu vai apavu ražotāju zīmolu produkcija. Šāda veida pop-up veikals pirmo reizi parādījās ASV, kad Losandželosas veikals Vacant nolēma uz laiku atvērt papildu tirdzniecības vietu, lai ātri pārdotu nepieciešamo preču daudzumu. Pēc izpārdošanas, kas ilga vairākas stundas, veikals tika slēgts. Šī ideja vadībai iepatikās tik ļoti, ka tika nolemts ar Vacant produkciju ceļot pa visu valsti, atverot pop-up veikalus dažādās pilsētās. Pēc tam Prada, Stella Mccartney, Louis Vuitton, Chanel, Yves Saint Laurent, Red Bull un daudzi citi atvēra savus pop-up veikalus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ar dzelžainu apņemšanos kļūt par tirgus līderi

Linda Zalāne, speciāli DB, 16.09.2019

Kesko Senukai Latvia ģenerāldirektora vietnieks Marjus Šukausks (Marius Šukauskas)

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kesko Senukai Latvia iekodies aptuveni 10% tirgus pīrāgā, taču uzņēmuma ambīcijas ir tuvākajos gados ieņemt līdera pozīciju.

Kesko Senukai Latvia ģenerāldirektora vietnieks Marjus Šukausks (Marius Šukauskas) DB pauž pārliecību, ka klientu skaits Latvijā ir pietiekams, lai veidotu veiksmīgu uzņēmējdarbību mazumtirdzniecībā un turpinātu attīstīties. Kvalificētu darbinieku trūkums ir viens no lielākajām izaicinājumiem.

Fragments no intervijas

Latvijā ar K Senukai veikaliem esat atgriezušies kopš 2016. gada. Kopš pārņēmāt K Rauta tīklu, pirmo reizi 2018. gadā uzņēmumam ir peļņa, neskatoties uz lielajām investīcijām. Apgrozījums kāpis par 64%. Kā tas izdevās?

Pagājušais gads uzņēmumam bija labākais kopš darbības sākuma Latvijā. Vēlos piebilst, ka uzrādījām nozarē straujāko apgrozījumu kāpumu, pārsniedzot 90 miljonus eiro, un būtiski audzējām tirgus daļu. No brīža, kad pārņēmām K Rauta tirdzniecības tīklu, esam to padarījuši par veiksmīgu biznesu. Pirmkārt, mainījām veikala koncepciju – K Rauta bija iecienīts veikals būvniekiem, savukārt mēs saredzējām tirgū iespējas aug ar daudz plašāku sortimentu. Radījām koncepciju ģimenēm, ieviešot daudzus jaunus produktu segmentus, preču klāstu sievietēm, bērniem. Tāpat arī sākām piedāvāt daudz zīmolu produktu, kurus līdz tam varēja iegādāties tikai specializētajos veikalos. Otrkārt, ieviesām jaunu pieeju No padoma līdz risinājumam tā sauktajā do it yourself (DIY) jeb dari pats veikalu segmentā Latvijā, sākot piedāvāt plašu pakalpojumu klāstu un konsultācijas ar profesionālu darbinieku komandu. Redzam, ka klients izvēlas doties uz to veikalu, kur var saņemt visvairāk pievienotās vērtības – ne tikai preces, bet arī konsultācijas, pakalpojumus, līzingu un izdevīgas akcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centra Galleria Riga apmeklētāju skaits pērn palielinājies par 8,6%, bet apgrozījums – par 9%, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu iepriekš.

Vadības pārstāvji uzskata, ka tirdzniecības centra izaugsmi veicinājuši labvēlīgi ekonomiski rādītāji, kā arī pārdomāta un sekmīga iznomāšanas stratēģija, piesaistot unikālus zīmolus.

2018. gada pavasarī par Galleria Riga jauno īpašnieku kļuva East Capital pārvaldītais fonds East Capital Baltic Property Fund III. «Pagājušajā gadā Galleria Riga esam atvēruši jaunus veikalus un restorānus kopumā vairāk nekā 5 000 kvadrātmetru platībā, galvenokārt tirdzniecības centra augšējos stāvos. Tostarp esam pirmais un līdz šim vienīgais tirdzniecības centrs Rīgā ar savu jumta terasi. Unikālais panorāmas skats un trīs dažādi, veiksmīgi restorānu koncepti piesaistījuši ievērojamu apmeklētāju skaitu kā starp rīdziniekiem, tā pilsētas viesiem. Kopumā apgrozījuma rādītāji un apmeklētāju plūsmas pieaugums ir likumsakarīgs rezultāts mūsu līdz šim īstenotajam stratēģiskajam kursam. To turpināsim īstenot arī šogad, piesaistot arvien jaunus nomniekus,» paveikto komentē Māris Smiltenieks, East Capital Baltics AS vadītājs Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vannas un ķermeņa kopšanas kosmētikas ražošanas uzņēmums “Stenders” atvēris veikalu Lietuvas galvaspilsētā Viļņā – tirdzniecības centrā “Akropolis”, informē uzņēmums.

Trīs mēnešu laikā šis ir jau otrais “Stenders” veikals Lietuvā. Pirmais durvis klientiem vēra 2023. gada nogalē Klaipēdā, drīzumā plānots atvērt veikalu Eiropas finanšu centrā – Vācijas lielpilsētā Frankfurtē, tādējādi stiprinot zīmola pozīcijas un klātbūtni Eiropas tirgū.

“Mērķtiecīgi investējot inovāciju radīšanā, ieguldot zināšanās un pieredzē, kā arī balstoties uz patērētāju vēlmēm un vajadzībām, “Stenders” daudzu gadu laikā ir kļuvis par starptautiski atzītu zīmolu un globālu spēlētāju nozarē, un nu varam lepoties ar vēl vienu zīmola veikalu ārpus Latvijas robežām. Eksportspējīgi uzņēmumi un vietējās ražošanas attīstība ir ekonomikas dzinējspēks, tādēļ esam gandarīti, ka, nodrošinot darbavietas Latvijā, varam eksportēt produktus ar augstu pievienoto vērtību uz dažādām pasaules valstīm – eksports sastāda vairāk nekā 80% no saražotās produkcijas. Zīmola produkti ir pieejama vairāk nekā 300 veikalos visā pasaulē, un pavisam drīz šo skaitli papildinās vēl viens veikals Frankfurtē – pirmais zīmola veikals Vācijā, kā arī lielākais Eiropā,” pauž “Stenders” izpilddirektore Kristīne Grapmane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rotaļīgas, uzmanību piesaistošas un pat nedaudz divdomīgas reklāmas, kvalitatīvas seksa rotaļlietas un personīga uzmanība klientiem ir tikai daži no aspektiem, kas liek klientiem apmeklēt Fantazijos.lt veikalus Lietuvā. Un kopš 10. jūnija erotisko preču veterāni aicina Latvijas iedzīvotājus turpināt rotaļāties - un ne tikai - jo Rīgā tika atvērts pirmais “YesYes.lv” veikals. Tas sola, ka, ienākot pa durvīm, pircēji atradīs ne tikai pieaugušo rotaļlietas, bet arī BDSM darbnīcu un īpaši pieaugušajiem paredzētu ballīšu telpu.

Viens no lielākajiem erotisko preču veikaliem

Jaunais fiziskais veikals sola pārsteigt pircējus ne tikai ar plašo pieaugušo preču klāstu, bet arī ar savu izmēru. Tā platība ir vairāk nekā 100 kvadrātmetri, kas to padara par otru lielāko erotisko preču veikalu Latvijā.

“Mēs piedāvājam plašu produktu klāstu - no seksīgas apakšveļas līdz erotiskām rotaļlietām. Papildus tam mēs piedāvājam arī pieredzi. Tāpēc mums vajadzēja ne tikai telpas, kas būtu ērtas klientiem, bet arī vēlējāmies, lai telpās būtu atsevišķa istaba, kurā cilvēki varētu izklaidēties. Šajā telpā cilvēki varēs rīkot vecpuišu, vecmeitu un citas ballītes. Šajās ballītēs klienti varēs uzzināt par baudas anatomiju, par to, kuras lietas darbojas, kuras ne un kāpēc. Klienti varēs uzzināt arī par seksa rotaļlietu vēsturi un to, kā tās izmantot, lai gūtu maksimālu baudu. Šo ballīšu programma ir ļoti dinamiska, tāpēc tās būs ne tikai izglītojošas, bet arī jautras, un tajās būs arī stand-up komēdijas elementi,” stāsta Povilas Klusaitis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grāmatu veikalu tīkla "Jānis Roze" pārvaldošā uzņēmuma SIA "Jānis Roze" apgrozījums pērn bija 15,886 miljoni eiro, kas ir par 8,6% mazāk nekā 2019.gadā, bet uzņēmuma peļņa pērn bija 77 420 eiro, kas ir 5,4 reizes mazāk, liecina "Firmas.lv" informācija.

Vadības ziņojumā teikts, ka apgrozījums pērn samazinājies Covid-19 noteikto ierobežojumu dēļ.

2020.gadā tika atvērti vairāki jauni veikali un veikali pēc rekonstrukcijas. Pagājušā gada janvārī jaunās telpās tika atvērt veikals tirdzniecības centra "Maxima" telpās, Rīgā, Saharova ielā 6, savukārt martā atvērts veikals jaunās un lielākās telpās tirdzniecības centrā "Origo". Pērn maijā jaunās telpās tika atvērta grāmatnīca tirdzniecības centrā "Alfa", bet jauns veikals atvērts tirdzniecības centrā "Aleja".

Pagājušā gada augustā atvērts jauns veikals Liepājas tirdzniecības centra "Ostmala" telpās, bet Liepājā aizvērta grāmatnīca Vītolu ielā. Oktobrī labākās telpās atvērta grāmatnīca Tukumā, bet novembrī jauns veikals atklāts Rīgā, tirdzniecības centrā "Sāga".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā un Lietuvā ir pabeigta vairākus mēnešus ilgusī IKEA interneta veikala testēšana, līdz ar to tagad IKEA preces tiešsaistē var iegādāties pircēji visās trīs Baltijas valstīs.

"Latvijā un Lietuvā ir pabeigtas interneta veikala sistēmas un procesa pārbaudes vairāku mēnešu garumā, kurās piedalījās gan IKEA darbinieki, gan IKEA mājaslapas reģistrētie lietotāji.

Interneta veikals tiek atklāts vienlaikus Lietuvā un Latvijā, un tagad tas ir pieejams ikvienam, kas vēlas iepirkties tiešsaistē," skaidro IKEA vadītājs Baltijas valstīs Johanness R. Johannesons (Johannes R. Jóhannesson).

Interneta veikals ir salāgojams ar mobilajām tiešsaistes ierīcēm, tāpēc tajā ir ērti iepirkties, izmantojot gan datoru, gan viedtālruni vai planšetdatoru. J. Johannesons piebilst, ka šis ir tikai viens no tirdzniecības kanāliem - papildinājums fiziskajiem veikaliem, lai IKEA būtu pieejams vēl plašākam pircēju lokam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Rotaslietas – transformeri

Evelīna Brenča, speciāli DB, 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rotaslietām ir jābūt tādām, lai tās varētu nēsāt gan ar baltu T-kreklu un džinsiem, gan arī pie smalkas vakarkleitas

Tā intervijā norāda itāļu rotaslietu zīmola Nanis radītāja un dizainere Laura Bicego. Viņa ir dzimusi juvelieru ģimenē Vičencā Itālijā un jau kopš dzimšanas ir saistīta ar rotaslietām un to izgatavošanu. Lielāko pieredzi viņa ir ieguvusi tēva juvelieru rūpnīcā, no kā tālāk attīstīja savu zīmolu Nanis. Visa L. Bicego dzīve saistās ar šo nozari, un viņa nekad nav vēlējusies dzīvē darīt kaut ko citu.

Savu zīmolu viņa kopā ar vīru Pjero Maranjonu (Piero Marangon) izveidoja 1990. gadā. L. Bicego ir neparasta dizainere, viņai vairāk patīk radīt lietas nevis uz papīra, bet ar rokām. Viņai svarīgi ir vienlaicīgi saglabāt itāļu tradīcijas, tai pat laikā radot mūsdienīgas, transformējamas rotaslietas. Viņas radītā rokas sprādze no zelta ar dimantiem, ko iespējams transformēt par kaklarotu, pagājušajā gadā ieguva Juvelierizstrādājumu gada balvu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs nemainām mēbeles katru gadu – un pat ne katrus piecus gadus. Taču tas nenozīmē, ka esam ar mieru dzīvot mājoklī ar novecojušām mēbelēm, ja vien tās nav krāmu tirgu atrastās vintāžas pērles. Un pat ja retro ir jūsu mīļākais stils, tomēr mājās gribas redzēt arī kādu mūsdienīgāku elementu, kaut vai interjera dekorā, vai ne?

Par laimi, mēbeļu mode nemainās radikāli ik gadu. Protams, vienmēr ir jaunas vēsmas un jauni redzējumi par perfekto interjera dekoru, taču galvenokārt izmaiņas parasti skar dekoratīvo elementu izskatu, krāsas, tekstūras un mēbeļu izkārtojuma variantus. Taču tieši šīs nelielās detaļas var mainīt mājas raksturu un ieviest telpā pavisam jaunu atmosfēru. Kopā ar mēbeļu ekspertiem no “ID mēbeles” veikala, pētām, kādas mēbeles būs aktuālas 2022. gadā un kā izvēlēties jaunus mēbeļu akcentus savam mājoklim!

TOP mēbeļu materiāli 2022. gadam

Neatkarīgi no tā, vai dodat priekšroku visam modernam, klasikai vai romantikai, visus mēbeļu stilus šobrīd vieno tendence uz dabisko. Pat industriālajā stilā veidotās telpas tiek piepildītas ar mēbelēm no dabiskajiem materiāliem vai vismaz dabiskajās krāsās. Taču izveidot pilnu interjeru tikai no koka mēbelēm ir, pirmkārt, dārgi, otrkārt, ne vienmēr lietderīgi. Piemēram, ja īrējat mājokli un nākotnē plānojat pārvākties, labāk iegādāties cenas ziņā daudz pieejamākas mēbeles no citiem materiāliem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuldīgā, Liepājas ielā durvis vēris pirmais beziepakojuma veikals "Kuule".

Ideja par šādu veikalu radusies jau pirms diviem gadiem un tā tikai gaidījusi īsto brīdi, telpas un cilvēkus, lai realizētos. Veikalu izveidojusi četru cilvēku komanda – Kārlis Mednieks, Justīne Grantiņa, Māris Ločmelis un Inese Ločmele. K.Mednieks ir dzimis kuldīdznieks, bet pārējie nesen pārcēlušies uz dzīvi Kuldīgā.

"Kuldīga šobrīd aug un attīstās, un arī mēs gribam dot savu artavu tajā, kaut kādā ziņā celt šejienes dzīves kvalitāti, piedāvājot cilvēkiem iespēju iegādāties ikdienā nepieciešamās preces bez iepakojuma, samazinot sadzīves atkritumu daudzumu un iedvesmojot cilvēkus dzīvot dabai draudzīgāk un veselīgāk," stāsta veikala līdzizveidotāja J.Grantiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Zīmola Drogas vēsture: pirmais pašapkalpošanās veikals Latvijā

Lelde Petrāne, 17.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada decembrī AS Drogas svin 25 gadu jubileju, kopš tika atklāts pirmais veikals Drogas Rīgā, Dzirnavu ielā.

Vēsturiskās fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Kosmētikas un sadzīves preču veikalu tīkla Drogas attīstība aizsākās tieši pirms 25 gadiem. «Spēks ir komandā, un cilvēki ir mūsu lielākā vērtība,» norāda AS Drogas pārstāve Ilze Kirstuka-Ščeglova.

1993. gada 10. decembrī Rīgā, Dzirnavu ielā 57 tika atvērts pirmais veikals Drogas, kas vienlaikus bija arī pirmais pašapkalpošanās veikals Latvijā. Tas tirdzniecības vidē ienesa jaunas vēsmas, jo klientiem tika piedāvātas ērtības, kas līdz šim bija sastopamas tikai veikalos ārzemēs. Interesanti, ka vēsturiskajā ēkā, kurā atvērts pirmais veikals, pašlaik atrodas AS Drogas birojs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas cenu piecenojumi veikalos ir pamatoti, vienlaikus iedzīvotājiem, vērtējot tā apmērus, būtu jāņem vērā visu pārtikas apritē iesaistīto pušu un aspektu loma cenas veidošanās procesā, atzina aptaujātie nozares pārstāvji.

Piemēram, SIA "Latvijas Tirgotāju savienības" ("LaTS") valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis skaidroja, ka preču piecenojums ap 100% ir ļoti reti sastopams. Tas, kā norādīja Okmanis, var būt iespējams nepārtikas produktu segmentā, kur prece tiek iepirkta lielos iepakojumos, bet pārdota pa gabaliem, piemēram, skrūvēm.

LOSP: Dažiem vietējiem ražojumiem lielveikalos uzcenojums ir 70%, ir arī 150% 

Lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels, intervijā...

Tāpat viņš uzsvēra, ka kompānijā pārtikas precēm visām preču grupām piecenojums tiek stingri kontrolēts, jo, lai pircējs pirktu preces un nāktu uz "LaTS" veikalu, preču cenai ir jābūt atbilstošai tirgus situācijai. Pretējā gadījumā veikals kļūst nekonkurētspējīgs.

"Vislabāk pērk akciju preces. Akciju precēm ir piecenojums no 5%," sacīja "LaTS" vadītājs, piebilstot, ka reizēm preces tiek tirgotas par pašizmaksu, tāpat ir reizes, kad cena tiek noteikta zem tās.

Tāpat viņš uzsvēra, ka "LaTS" piecenojums sabiedrībai aktuālajām preču grupām tiek uzraudzīts īpaši. Viņš atklāja, ka maizei tas ir ap 20%, pienam un piena produkcijai - 15 līdz 25%, svaigai gaļai - ap 30%. Gaļas piecenojuma veidošanos ietekmē svara zudumi, kas veidojas izpakojot gaļu no transporta iepakojuma - tā apžūst un paliek vieglāka, skaidroja Okmanis.

Vienlaikus augļiem un dārzeņiem veikala piecenojums ir ap 25-30%, nepārtikas preču piecenojums ir virs 30%. Nepārtikas preču piecenojuma apmēru Okmanis skaidroja ar to, ka "LaTS" primāri ir pārtikas veikals, kur nepārtikas produkti ir kā papildus sortiments.

Okmanis arī norādīja, ka atsevišķos lielveikalos akcijas preces tiek piedāvātas par ļoti labu cenu, taču, ja produkta attiecīgā veikala plauktā nav, pircējs mēdz izvēlēties līdzīgu preci, kurai nav piemērota akcijas cena un kura ir dārgāka. "Tāpēc es ļoti ieteiktu skatīt cenu piedāvājumus veikalos kopumā, nevis tikai sekot līdzi precēm, kuras ir akcijā," atzīmēja Okmanis.

Viņš arī pauda, ka veikals strādā ar tādām precēm, ko piegādā piegādātājs jeb vairumtirgotājs. Izņēmums ir tās preces, ko uzņēmums pats importē no ražotāja. Piecenojums tiek veidots pie tās cenas, kuru nosaka ražotājs.

"Mainās iepirkuma cena, mainās cena veikala plauktā," sacīja tirdzniecības ķēdes vadītājs, iestarpinot, ka, ja pircējs redz veikalā pēkšņi ļoti lielu cenu kāpumu, tad tas nozīmē to, ka vecais pievedums ir beidzies, un piegādātājs ir pacēlis iepirkuma cenu.

"Veikalnieks necels cenu ārpus tiem rāmjiem, kas ir noteikti tirgū. Piecenojumi "LaTS" tīklā nemainās," apliecināja Okmanis.

Vienlaikus viņš atzina, ka iespaids, kas rodas pircējiem, ka preces kļūst ļoti dārgas, varētu būt atsevišķu veikalu tīklu mārketinga triks - tiek sakāpināta preču grupas cena un pēc tam, akcijas laikā, šī cena tiek strauji pazemināta, piemēram, par 30-40%.

Kopumā Okmanis norādīja, ka veikalnieku noteiktie piecenojumi produkcijai ir pamatoti.

Tikmēr SIA "Rimi Latvia" mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Kristīne Ciemīte norādīja, ka diskusijās par pārtikas preču cenām vai uzcenojumiem būtu vēlreiz jāatgādina, ka pārtikas cenas veido un ietekmē visa piegādes ķēde - lauksaimnieks, kas izaudzē produkciju, ražotājs, kas to pārstrādā un nogādā tirgotājam, ka arī tirgotājs, kas to tālāk izplata veikaliem un nogādā pircējiem.

"Nereti visiem posmiem netiek pievērsta atbilstoša uzmanība, diskusijām dažkārt līdzinoties vienpusējai tirgotāju nomelnošanas kampaņai," uzsvēra Ciemīte.

Viņa arī sacīja, ka katram produktam un kategorijai ir atšķirīga loma un situācija, no kā arī atkarīga konkrētā produkta virzīšanas stratēģija tirgū un citi faktori. "Tāpēc nav saprotams, kāpēc publiskajā telpā tiek kultivēts mīts par pārtikas tirgotāju 300% uzcenojumu, kas ir ārpus konteksta izrauts apgalvojums un nav patiess," minēja kompānijas pārstāve.

Vienlaikus arī Ciemīte norādīja, ka lielāko daļu no preces cenas veido pašas preces izmaksas, jeb tas, par kādu cenu "Rimi" šo preci iepērk no ražotāja vai piegādātāja. Arī viņa uzsvēra, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta cenu ziņā jutīgākajām svaigās pārtikas preču grupām, kas nozīmē, ka uzcenojums virknei preču ir pat negatīvs, tirgojot preces zem pašizmaksas.

"Tas attiecas arī uz vietējo produkciju," sacīja Ciemīte, uzskaitot, ka piemēram, cenu ziņā pieejamāko ikdienas produktu kategorijā, kas ir piens, skābpiena produkti, krējums un citi produkti, teju visi produkti "Rimi" tīklā ir vietēji ražoti un ar minimālu uzcenojumu. Cita starpā "Rimi" svarīgajā piena produktu grupā atrodams piens, kam tirgotāja peļņas marža ir mīnus 0,8%, kefīrs ar maržu 10%, šokolādes sieriņi kam marža ir mīnus 2%.

Arī maizes kategorijā peļņas marža pircējiem svarīgākajiem produktiem ir salīdzinoši zema, atzīmēja Ciemīte. Piemēram, "Rimi" plauktos varat atrast sagrieztu baltmaizi ar peļņas maržu mīnus 13%, veiklos nopērkama arī cāļa gaļa, kuras peļņas marža ir mīnus 5%, sviests, olas, siers ar peļņas maržu no 4% līdz 7%, bet dārzeņu un augļu kategorijā "Rimi" nopērkami tomāti, kuru peļņas marža kompānijai ir 4-7%.

Vienlaikus Ciemīte sacīja, ka līdzās ikdienas precēm, kur tirgotāja peļņas procents ir zems, ir arī tādas preču grupas, kas nav tik cenu jutīgas, piemēram, atsevišķi ekskluzīvie sieri, mandeļu piens vai nepārtikas preces. "Taču konkurence mazumtirdzniecībā ir tik sīva, ka mums ir rūpīgi jāizsver iespējamais uzcenojums katrai precei," atzīmēja kompānijas pārstāve.

Ciemīte uzsvēra, ka mazumtirdzniecība ir nozare, kurai ir raksturīgs liels apgrozījums, taču salīdzinoši neliels rentabilitātes procents, piemēram, "Rimi" neto peļņa pērn ir sarukusi un bija tikai 2,7%. Arī iepriekšējos trīs gados tā bijusi 3,2% - 3,6% apmērā. Citās nozarēs, tai skaitā ražotājiem, šis rentabilitātes rādītājs ir ievērojami augstāks, skaidroja pārstāve.

"Šajās diskusijās, meklējot risinājumus, būtu nepieciešams korekti izvērtēt visu iesaistīto pušu atbildību gan cenu pārskatīšanas un samazināšanas procesā, gan savos apgalvojumos par tirdzniecības nozari," pauda Ciemīte.

Tikmēr SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine sacīja, ka tirgotāja noteiktais piecenojums produktiem publiskās diskusijās vienmēr ir "karstais kartupelis", ar ko sabiedrība mīl spekulēt dažādos veidos, un zināmā mērā apstākļi ir labvēlīgi šādām spekulācijām - piecenojuma apmērs ir komercnoslēpums un lielai daļai cilvēku trūkst izpratnes par to, kā veidojas veikala plaukta cena, visas tajā ietvertās izmaksas vienkāršoti norakstot uz tirgotāju mantrausību un peļņas kāri.

"Kvalitatīvas izpratnes veidošanai sabiedrībai atkal un atkal ir jāskaidro, kas veido plaukta cenu veikalā," uzsvēra Vārtukapteine, norādot, ka reti kurš aizdomājas, ka preču cena veikalā ietver, piemēram, valsts daļu, tas ir, pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas vairumam preču ir 21%, daļai preču - arī akcīzes nodokli, kura apmērs atkarīgs no preces veida, izmaksas par produkta loģistiku, veikala komunālos maksājumus, darbinieku atalgojumu, kasu sistēmu uzturēšanas maksājumus, veikala vides iekārtošanas materiālus un citas ar tirdzniecību saistītas lietas.

Vārtukapteines ieskatā, produktu piecenojums ir ekonomiski pamatotas izmaksas un ir maldīgi uzskatīt, ka piecenojums ir veikala brīvās gribas izpausme un tādējādi identiska ar veikala peļņu, jo kompānijas peļņa veido tikai ļoti nelielu daļu no piecenojuma.

"Publiski izskanējušās spekulācijas ar nenormāliem piecenojuma procentiem mūsu veikalu tīklā neatbilst realitātei," uzsvēra Vārtukapteine.

Vienlaikus viņa pauda, ka, lai situāciju dramatizētu, ik pa laikam publiskajā telpā arī izskan informācija par ievērojamu cenu atšķirību starp ražotāju un veikala plauktu, kur sevišķi šī parādība novērota par piena nozari - kā ražotāja cena bieži tiek saukta pat svaigpiena tirgus cena bez PVN, izlaižot pārstrādes uzņēmumus, kas ir šo produktu patiesie piegādātāji veikaliem un pārstrādes produktus tirgo jau par citu cenu.

"Elvi" pārstāves ieskatā, pārliecināties par patieso peļņas guvēju šajā situācijā var salīdzinot gada pārskatos publiski pieejamos uzņēmumu peļņas rādītājus - tirgotāju peļņa ir būtiski zemāka nekā lielai daļai ražotāju. "Un tas ļoti labi matemātiski ilustrē šīs medaļas otru - patieso - pusi," piebilda Vārtukapteine.

Vaicāta par piecenojumu "Elvi" veikalos, Vārtukapteine norādīja, ka tā apmērs katrai preču grupai ir atšķirīgs, piemēram, pirmās nepieciešamības precēm, kam ir cenu akcija, bieži vien tie ir tikai daži procenti. Citām precēm piecenojums ir lielāks, tomēr lielāko daļu pirkuma groza veido tieši pirmās nepieciešamības preces.

Vienlaikus viņa minēja, ka piecenojums nav konstanti noteikts dažādām preču grupām un tas tiek piemērots individuāli katram produktam un "Elvi" piecenojuma veidošanas politika pēdējos gados nav būtiski mainījusies.

"Preču plaukta cenu jebkuram produktam veido dažādas komponentes un mūsu bilance jau šobrīd apstiprina, ka piecenojums ir ekonomiski pamatots un adekvāts," uzsvēra "Elvi" pārstāve, iestarpinot, ka vidējā pirkuma apjoms pēdējā gada laikā ir audzis, tomēr pieaugums nav tik straujš, kā inflācija.

Tāpat viņa piebilda, ka jāņem vērā, ka pēdējā gada laikā ir mainījušies cilvēku iepirkšanās paradumi, jo iepriekšējā periodā Latvijas iedzīvotāji dzīvoja pandēmijas apstākļos - cilvēki uz veikaliem gāja retāk un preču skaita ziņā veica lielākus pirkumus. "Šajā gadā atkal iepērkamies biežāk, līdz ar to kopējais apgrozījuma pieaugums tirdzniecības vietās ir samērā tuvu inflācijas apmēriem," sacīja Vārtukapteine.

Arī SIA "Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris aģentūrai LETA uzsvēra, ka, vērtējot piecenojuma situāciju Latvijā ražotiem pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem, publiskajā vidē minētie skaitļi "Maxima Latvija" gadījumā neatbilst patiesībai.

Viņš pauda, ka viena no kompānijas galvenajām prioritātēm ir nodrošināt iespējami zemāko cenu pircēju iecienītākajiem produktiem. "Šis ir svarīgi īpaši šobrīd, kad liela daļa iedzīvotāju saskaras ar inflācijas radītajām sekām un ikdienas tēriņu pieaugumu būtiskākajās ģimenes izdevumu pozīcijās," piebilda Beseris.

Arī viņš skaidroja, ka produktiem cenu veido ļoti daudzi faktori, no kuriem būtiskākais ir produkta iepirkuma cena, kas pērn piedzīvoja visstraujākās izmaiņas. Vienlaikus to ietekmē arī tādas mazumtirdzniecības izmaksu pozīcijas kā atalgojums darbiniekiem, energoresursu izmaksas, loģistikas izmaksas, veikalu tīkla uzturēšana, rekonstrukcijas un daudzas citas izmaksu pozīcijas.

Cita starpā Beseris atzīmēja, ka "Maxima Latvija" katru nedēļu nodrošina akcijas vairākiem tūkstošiem dažādu produktu, īpašu uzmanību pievēršot pamata kategorijām, iecienītākajām precēm un sezonas produktiem. Šobrīd lielu daļu no "Maxima Latvija" apgrozījuma veido akcijas piedāvājumi, kuros uzcenojums ir zems.

Tāpat Beseris piebilda, ka pirms katras cenu maiņas notiek sarunas ar ražotājiem un piegādātājiem, lai pārliecinātos, ka cenu maiņa patiešām ir neizbēgama un pamatota, cenšoties nodrošināt zemas cenas pēc iespējas ilgāk.

Taujāti par publiskajā telpā izskanējušo nepieciešamību pēc regulatora, kas nosaka pārtikas cenu apjomus, tirgotāji ir vienisprātis - šāda regulācija kropļotu konkurenci.

Cita starpā Okmanis minēja, ka tādējādi atsevišķus produktus var nākties pārdot dārgāk, jo izmaksas veikaliem tāpat ir jānosedz. "Drīzāk šeit var sākt diskusiju par valsts lomas palielināšanu mazturīgo iedzīvotāju atbalstīšanā, vai arī izstrādāt subsīdiju politiku atsevišķām pārtikas precēm, vai to ražotājiem," pieļāva "LaTS" vadītājs.

Viņš norādīja, ka šādas regulācijas ieviešana nav uzskatāma par nopietnu piedāvājumu, jo tādā gadījumā Latvijā vairs nebūtu brīvais tirgus, bet gan regulēta ekonomika.

Tikmēr Vārtukapteine atzīmēja, ka tas būtu plānveida ekonomikas instruments un būtībā nozīmētu ekonomikas sistēmas maiņu. Tā, kā ražotāji savas preces katram tirdzniecības uzņēmumam piegādā par citu cenu, šāds modelis novestu pie vēl lielākas tirgus polarizācijas par labu tiem uzņēmumiem, kam ir lētākās iepirkuma cenas, uzsvēra "Elvi" pārstāve.

Iepriekš intervijā aģentūrai LETA Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norādīja, ka lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels.

Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka veikaliem varētu ieviest regulatoru, kas kontrolētu preču uzcenojumu apmēru un gadījumos, kad uzcenojums ir pārlieku liels, piemērotu papildu nodokli.

"Mēs ļoti labi zinām, ka dažiem vietējiem ražojumiem uzcenojums ir 70%, ir arī 150%, pēdējais, ko [zemkopības] ministrs [Didzis Šmits] minēja, - līdz pat 300%. Man šķiet, ka tā nav pareizi. Saprotams, ka mēs dzīvojam tirgus ekonomikā, bet tas, ko ministrs minēja, ka 300% uzcenojums vienam pārtikas produktam ir divās lielās veikalu ķēdēs, tas ir ļoti jocīgi. Ja veikals uzliek produktam 100% uzcenojumu, tad tajā veikalā nevajadzētu pirkt neko, bet kāpēc abos veikalos ir 300% uzcenojums - tam īsti izskaidrojuma nevienam nav," teica Gūtmanis, konkrētus piemērus gan nesaucot, jo starp pārstrādātājiem un veikaliem ir noslēgti līgumi, kas ir komercnoslēpums.

Vienlaikus kā piemēru viņš minēja piena produktu tirdzniecību.

Tāpat ziņots, ka Konkurences padome (KP) sākusi vairākus uzraudzības procesus pārtikas cenu jomā, tā 21.jūnijā Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja padomes pārstāvji.

Vienā no lietām mērķis ir parādīt patieso cenu situāciju virknē pārtikas preču kategoriju - piens, olas, graudi, maize, gaļa un zivis. Uzraudzības procesi sākti pēc padomes iniciatīvas.

KP visos produkta piegādes ķēdes posmos iesaistītajām pusēm ir lūgusi sniegt informāciju par konkrētiem cenu veidojošiem aspektiem un komponentēm. Tāpat tiek vērtēts vai pārtikas tirdzniecībā novērojamas negodīgas tirdzniecības prakses vai aizliegtas vienošanās. Izpēte tiek veikta par laika posmu no 2022.gada janvāra līdz šī gada maijam.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) vadītājs Noris Krūzītis komisijas sēdē skaidroja, ka līdz šim pārtikas preču cenu lielākoties veikalos ietekmēja elektrības cenu kāpums. Viņš skaidroja, ka, ja ražotāji par elektrības kāpumu samaksāja sākotnēji, tad tirgotāji par to maksā, izplatot attiecīgajā laika posmā saražoto preci.

Līdztekus Krūzītis pievienojās atziņai, ka pārtikas cenu turpmākam kāpumam pamata nav, tomēr piegādātāji vēl joprojām iesniedz cenu paaugstinājumu pieprasījumus. Piemēram, cenu paaugstinājums ir spēkā 91% piegādātāju un tikai 9% piegādātāju cenas samazinājuši.

Viņš skaidroja, ka iemesli šādai situācijai ir dažādi, taču galvenokārt tas saistīts ar produktu ražošanu un izejmateriālu cenu kāpumu iepriekš, kad viss ražošanai nepieciešamas iegādāts dārgāk.

Komisijas sēdē nozares pārstāvji prognozēja, ka pārtikas cenu samazinājums gaidāms rudenī.

Komisijas vadītājs Hosams Abu Meri (JV) uzsvēra, ka Pieprasījumu komisija turpinās sekot līdzi situācijas attīstībai un pie jautājuma izskatīšanas savā darbakārtībā atgriezīsies rudenī, lai pārliecinātos par iecerēto cenu samazināšanu vismaz atsevišķām pārtikas preču grupām.

Tikmēr Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka pārtikas cenu kritumam būtu jābūt lielākam, savukārt cenu kāpumam - mazākam.

Viņa apsvēra iespēju, ka tirgū varētu būt spekulācijas ar cenām, tirgotājiem cenu kāpumu pamatojot ar globāliem notikumiem, piemēram, sausumu Eiropā vai Kahovkas dambja sabrukšanu. Viņas ieskatā tādi notikumi tiek izmantoti kā aizsegs cenu kāpumam un to ietekme nav tik būtiska, kā veikalu cenas varētu likt noprast.

Vienlaikus Gulbe stāstīja, ka atsevišķiem produktiem ir novērots produktu kritums, bet tas nav tik liels, kā tam ir potenciāls būt. Jūnija dati liecina, ka saulespuķu eļļai novērots cenas kritums, tostarp Tallinā tā maksāja 0,99 eiro, bet Rīgā - aptuveni divi eiro. Tikmēr cenas ir būtiski kāpušas olīveļļai un paprikai.

Lai gan ir preces, kurām cenu kāpums ir pamatots, Gulbe stāstīja, ka, piemēram, paprikas cenai nav iemesla tik būtiski palielināties, jo paprika tiek audzēta siltumnīcās un sausums to neietekmē.

Vienlaikus viņa novērojusi, ka līdz no patērētāju puses rodas satraukums par pārtikas cenām, veikali pielieto dažādas mārketinga stratēģijas, lai pielāgotos patērētāju satraukumam.

Gulbes ieskatā, runas par pamatotu cenu kāpšanu un produktu sadārdzināšanos patlaban ir priekšlaicīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Investējot 10 miljonus eiro, Maxima šomēnes atklās trīs veikalus

Zane Atlāce - Bistere, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 10 miljonus eiro, Maxima Latvija oktobrī atklās trīs veikalus – pēc vērienīgas rekonstrukcijas durvis vērs Maxima XX veikals Mūkusalas ielā un Maxima X Viestura prospektā, kā arī jauns Maxima X veikals Gaigalas ielā, informē uzņēmumā.

Paplašinātais un modernizētais «Maxima X» veikals Viestura prospektā 26 durvis pircējiem vērs jau 3. oktobrī, veikalu Mūkusalas ielā pēc atjaunošanas darbiem plāno atklāt 10.oktobrī, bet jaunais veikals Bolderājā pircējus plāno sagaidīt 17.oktobrī.

«Lai nodrošinātu mūsdienu prasībām atbilstošu iepirkšanās pieredzi gan nelielos piemājas veikalos, gan plašākos «XX» formātu veikalos, mēs esam ieguldījuši ne tikai veikalu interjera uzlabošanā un apkārtējās teritorijas sakārtošanā, bet arī atvēlējuši ievērojamu daļu investīcijas visu trīs veikalu aprīkošanā ar jaunākajām tehnoloģijām. Pašapkalpošanās kases, multimediju svari, moderni skeneri un citas inovācija padarīs iepirkšanos ātrāku un ērtāku, kā arī atvieglos ikdienu veikala darbiniekiem. Ļoti ceram, ka jaunie veikali kalpos kā ikdienas palīgs steidzīgajā ikdienā, ko novērtēs ik katrs pircējs», komentē «Maxima Latvija» valdes locekle Kristīne Āboltiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Biznesu balsta lojalitātē

Linda Zalāne, speciāli DB, 13.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzās lielajām apavu veikalu ķēdēm Rīgā, kas lielākoties mājvietu radušas tirdzniecības centros, vieta zem saules ir arī maziem nišas spēlētājiem.

Tiem jākonkurē ne vien ar lielajiem milžiem, kuriem ir izveidotas ķēde, bet arī pieaugošo interneta veikalu popularitāti. DB aptaujātie uzņēmēji atzīst, ka bizness nav vienkāršs un to ir iespējams uzturēt vien tad, ja īpašniekam ir lielas darba spējas, ambīcijas un dzinulis, turklāt nereti apavu bodītes darbību nākas pastutēt, finansiāli pabalstīt no ieņēmumiem, kas tiek gūti citā biznesā. «Kamēr mazo apavu un modes preču veikala īpašniekam ir dzīvs cīņas spars, tikmēr šādi uzņēmumi var būt dzīvotspējīgi. Tomēr ekonomiski pamatots šis bizness nav. Daži mazie veikali, kas fokusējas uz nišas apaviem, pārstāvot konkrētus zīmolus noteiktā cenu kategorijā, eksistē jau vairākus gadus, tomēr daudz jauniesācēju nav,» tirgus situāciju raksturo apavu veikala Bonbons Shoes (SIA Madam Bonbon) direktore, valdes priekšsēdētāja Jana Lindberga. Viņasprāt, Rīgā dārgāku apavu veikalu piedāvājums ir pietiekams un šis tirgus segments ir piepildīts. Šajā nišā darbojas, piemēram, Bergs, Baltā kumode, Malvīne, Baba, Lilimill.

Komentāri

Pievienot komentāru