Jaunākais izdevums

Apkopoti konkursa «Latvijas Labākais tirgotājs» (LLT) rezultāti. Konkursa finālisti pārstāv dažādus uzņēmējdarbības veidus – aptiekas, degvielas uzpildes stacijas, viesnīcas, atpūtas kompleksi, viesu nami, lauku tūrisma objekti, veikali, specializētie veikali, tirdzniecības centri, ražotnes, bistro, kafejnīcas, konditorejas, krogi, restorāni un šogad pat motortrases, informē Latvijas Tirgotāju asociācija.

«Latvijas Labākais tirgotājs 2018» fināla vērtēšanai tika izvirzīti 32 objekti no kopumā 240 pieteiktiem. Konkursam nominētos uzņēmumus izvērtēja LTA apstiprināta ekspertu komisija, kurā tika iekļauti pārstāvji no iepriekšējos gados konkursā uzvarējušiem uzņēmumiem. Maksimālais punktu skaits ir 100, gala vērtējumā konkursa galveno balvu saņēma uzņēmumi, kas izpelnījušies ne mazāk kā 99 punktus, uzvarētājs: 92–98 punkti, laureāts: 81–91 punkti, dalībnieks: 65–80 punkti.

Šogad pasniegtas septiņas Galvenās balvas, par uzvarētājiem atzīti 13 uzņēmumi, vēl deviņi uzņēmumi saņēmuši laureāta diplomus un trīs - konkursa fināla dalībnieku diplomus.

Galveno balvu saņēma - atpūtas komplekss, «Grantiņi», Jelgavas novadā,veikals, «top», Kārsavas novadā, aptieka, «BENU aptieka 26», Liepājā, ASTARTE-NAFTA, DUS nr.34, Līvānu novadā, restorāns, «Lidojošā varde», Rīgā, grāmatu nams, «Valters un Rapa», Rīgā un pilsētas galerija, «Valleta», Valmierā.

Starp uzvarētājiem ir tādi uzņēmumi kā - kafejnīca/kafetērija «The Marmelade», Kuldīgā, BENU aptieka 43, Salaspilī,saldumu veikals LAIMA, Rīgā, BENU aptieka 17, Rīgā, DUS «CIRCLE K», Jēkabpils pilsētā,veikals «Sena BODE», Rīgā, veikals «Maxima XXX», Rīgā, kosmētikas veikals «Multilukss», Rīgā, zivju restorāns «Bermudas», Engures novadā, viesu nams «Mazmežotnes muiža», Rundāles novadā, kafijas grauzdētava «Tīrs Miers», Rankas pagastā, Pīlādžu mototrase, Vecumnieku novadā un BENU aptieka 66, Aizkrauklē.

Savukārt starp laureātiem - Zvaigznes grāmatnīca Stockmann, Rīgā, čipsu ražotne, Raunā, DUS «Virši - A», Vecumnieku novadā, bistro, Jūrmalā, veikals «Maxima X», Bauskā, Ausekļu dzirnavas, Vecumnieku novadā,krodziņš «Mežavējš», Saldus novadā,laivu noma «Lutauši», Vecumnieku novadā, veikals «Maxima XX», Limbažos un Cafe Turība, Rīgā.

Starp dalībniekiem bija tādi uzņēmumi kā - veikals «Dino Zoo», Tukumā, puķu bode «Tatija», Viesītes novadā un konditoreja/kafejnīca «Krikumiņš». Kuldīgā.

Nominācija «Latvijas Labākais tirgotājs» ir nekomerciāls pasākums – tajā var piedalīties jebkurš nozarē strādājošs Latvijas uzņēmums. Ar mērķi noteikt Latvijā labākos, jau kopš 1995.gada tirgotāju konkursu rīko sabiedriskas organizācijas – Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS). Šogad «Latvijas Labākais tirgotājs 2018» ir jau 24. nominācija. Sākotnēji veikaliem un ēdināšanas uzņēmumiem bija atsevišķi konkursi – «Latvijas labākais veikalnieks» un „Latvijas labākais krodzinieks». Bet kopš 1997.gada Latvijas labākie nozares uzņēmumi tiek vērtēti kopējā konkursā.

Šogad aktīvākās pašvaldības, kas iesaistījušās konkursa pirmās kārtas organizēšanā nosakot labākos savā novadā vai pilsētā, kā arī atbalstījušas vietējos uzņēmumus, ir no Gulbenes, Jelgavas, Raunas, Rundāles, Vecumnieku un Viesītes novada, kā arī no Jēkabpils pilsētas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā Inčukalna pazemes gāzes krātuve (Inčukalna PGK) atkal varētu sasniegt 100% piepildījumu.

To intervijā DB norāda AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne, piebilstot, ka šādu mērķi izdosies sasniegt, ja tiks nodrošināts pakāpeniski pieaugošs pieprasījums pēc dabasgāzes uzglabāšanas. Z. Kotāne atzīmē, ka 2019./2020. gada iesūknēšanas sezonā Inčukalna PGK rezervēts par 24,4% vairāk jaudas, nekā sākotnēji prognozēts, tādējādi sasniedzot maksimālo šīs sezonas krātuves piepildījumu. Šajā sezonā paredzēts iesūknēt vēl par 25% vairāk dabasgāzes nekā iepriekšējā gadā.

Fragments no intervijas

Kas veicināja interesi par iespējām glabāt gāzi Inčukalnā?

Šis gads vēlreiz apliecina, ka dabasgāze ir globāls resurss un tās cenu ietekmē globāli faktori. Šis ir pirmais gads, kad dabasgāzes tirgū ir sašķidrinātās dabasgāzes pārprodukcija – dabasgāzes pieprasījums ir mazāks, nekā ražotāji var piedāvāt. Tā rezultātā strauji kritās dabasgāzes cenas, sasniedzot 8,9 EUR/MWh, kas ir zemākā cena pēdējo gadu laikā. Līdz ar to tirgotāju interese par iespējām izveidot dabasgāzes uzkrājumus, reaģējot uz cenu izmaiņām globālajā tirgū, auga. Vienlaicīgi cenu prognozes 2019./2020. gada ziemai saglabājas iepriekšējā līmenī, radot interesi par krātuvju izmantošanu. Šobrīd Eiropā vidēji krātuvju piepildījums jau sasniedzis 80%, kas ir netipiski augsts. Ja salīdzinām piepildījumu augusta sākumā ar situāciju pirms gada, tad šogad krātuves ir piepildītas par aptuveni 20% vairāk. Arī Latvijas tirgotāji darbojas līdzīgi kā citviet Eiropā. Lai gan sezonas sākumā veiktās tirgus dalībnieku aptaujas liecināja, ka interese par krātuvi būs līdzīga iepriekšējo gadu rādītājiem, kam arī bijām gatavi, dabasgāzes cenas samazinājuma dēļ tā būtiski pieauga, turklāt salīdzinoši vēlu iesūknēšanas sezonā. Proti, krātuves produktu rezervācija tika uzsākta jau gada pirmajos divos mēnešos, sasniedzot 4,15 TWh, taču lielākais rezervāciju apjoms tika sasniegts maijā – 10,2 TWh, kam sekoja rezervētas 1,36 TWh jūnijā un 2,78 TWh jūlijā. Diemžēl lielākajām krātuves rezervācijām nesekoja atbilstoša apjoma piegādes iesūknēšanai, atliekot tās uz vēlāku laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektroenerģijas tirgotājs gada nogalē mainīts par 76% biežāk nekā gadu iepriekš

LETA, 14.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas tirgotājs pagājušā gada ceturtajā ceturksnī mainīts 27 578 reizes, kas ir par 76% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, pavēstīja AS "Sadales tīkls" tirgotāju attiecību vadītājs Gatis Macāns.

Kompānijā informēja, ka "Sadales tīkls" nodrošina elektroapgādi aptuveni 1,1 miljonam fizisko un juridisko klientu objektu. 2021.gadā "Sadales tīkla" klientu objektos tirgotāji mainīti kopumā 80 873 reizes, kas ir par 15% vairāk nekā gadu iepriekš, kad elektroenerģijas tirgotāji objektos tika mainīti 70 487 reizes. Klients vienā konkrētā objektā var būt elektroenerģijas tirgotāju mainījis arī vairākkārt.

Macāns skaidroja, ka, skatoties tirgotāju maiņas dinamiku 2021.gadā, tā pakāpeniski pieauga - ja pirmajā ceturksnī tirgotāji mainīti 16 505 reizes, tad gada pēdējā ceturksnī maiņas veiktas kopumā 27 578 reizes. Pērn visbiežāk elektroenerģijas tirgotājs mainīts 2021.gada oktobrī - 13 618 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Centrāltirgus atdzimst jaunā veidolā

DB, 11.05.2021

Artis Druvinieks, SIA “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētājs.

Foto: no SIA “Rīgas Centrāltirgus” arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Centrāltirgus un tā pasaulē slavenie paviljoni pirmo reizi apmeklētājiem durvis vēra tālajā 1930. gadā, un arī pēc 90 gadiem tā ir viena no rīdzinieku un pilsētas viesu iemīļotākajām vietām.

Par Centrāltirgus sīvo cīņu ar lielveikaliem par klientu un gana ambiciozajiem nākotnes attīstības plāniem stāsta tā valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.

Daudzus rīdziniekus ir satraukusi ziņa par Rūpniecības preču paviljona atklāšanu bijušā Piena paviljona vietā. Ir izskanējusi dažāda informācija, bet kā tad ir patiesībā, kāpēc tika pieņemts šāds lēmums, un kas notiks ar Rūpniecības preču paviljonu nākotnē?

Jā, pirms kāda laika šī ziņa patiešām bija satraukusi sabiedrību, un, lai viestu skaidrību, mēģināšu saglabāt stāsta hronoloģiju. 2016. gadā, kad Rīgas pilsēta uzsāka darbu pie kanālmalas revitalizācijas projektu īstenošanas, kas paredzēja arī Rīgas Centrāltirgus pazemes pilsētas atjaunošanu, mūsu pusē tika pieņemts lēmums, ka kopā ar kanālmalas atjaunošanas darbiem mēs atjaunosim Zivju paviljonu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar koronavīrusa Covid-19 dēļ Latvijā noteikto ārkārtas situāciju tirgotājiem obligāti jānodrošina distancēšanās attālums 2 metri starp pircējiem, šodien pēc Ekonomikas ministrijas un tirgotāju tikšanās informēja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniece Zaiga Liepiņa.

Tikšanās laikā valsts institūciju un uzņēmēju pārstāvji vienojās ieviest sekojošus pasākumus sociālās distancēšanās nodrošināšanai tirdzniecības vietās ar mērķi ierobežot vīrusa Covid-19 izplatību: tirgotājiem noteikt pienākumu tirdzniecības centros, tirgos un ielu tirdzniecības organizēšanas vietās redzamā vietā izvietot skaidri salasāmu aicinājumu apmeklētājiem būt sociāli atbildīgiem un kases zonā ievērot divu metru distanci no rindā priekšā stāvošā apmeklētāja un pārdevēja; kases zonā nodrošināt divu metru distanci no rindā priekšā stāvošā apmeklētāja un pārdevēja, piemēram, ar norādošām lentām.

Šāda prasība attiecināma uz tirdzniecības vietām virs 100 m2, bet mazākiem veikaliem šī prasība ir rekomendējoša. Vienlaikus tirgotāji tiek aicināti iespēju robežās īstenot citus pasākumus cilvēku, t.sk. veikalu darbinieku, plūsmas ierobežošanai tirdzniecības vietās, kas veicinātu Veselības ministrijas rekomendāciju ievērošanu attiecībā uz Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Strādājam pie tā, lai tiktu atvērtas visas tirdzniecības vietas

Jānis Vitenbergs, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, 26.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgotāji vēlas pārdot, pircēji – iepirkties. Kur rodas problēma, ja iesaistītās puses būtībā ir uz viena viļņa?

Pandēmija. Vīruss jau vairāk nekā gadu nosaka mūsu ikdienu, mākslīgi veidojot jaunus iepirkšanās paradumus un spiežot tirgotājus nemitīgi pielāgoties. Skaidras ir divas lietas – mēs nezinām, cik ilgi pasaules, Latvijas ekonomiku un ikviena cilvēka ikdienu ietekmēs Covid-19 vīruss, bet mums kā sabiedrībai ir jāspēj pielāgoties un jāļauj tirgotājiem turpināt savu darbību. Un ko tas paredz? Tas paredz, ka abām pusēm ir jāuzņemas atbildība.

Tirgotāji ir ieguldījuši lielus līdzekļus, lai ievērotu visas epidemioloģiskās drošības prasības un varētu uzņemt pircējus – durvis pircējiem pēc gandrīz pusgada pārtraukuma vēruši lielākā daļa veikalu, arī daļa tirdzniecības centros esošie veikali, kuriem ir atsevišķa ārēja ieeja. Būtībā epidemioloģiskās situācijas ietekmē tirdzniecības ierobežojumi vairs skar tikai atsevišķus veikalus tirdzniecības centros un pašus tirdzniecības centrus. Tāpēc valdība lēma par īres ieņēmumu krituma kompensāciju tirdzniecības centriem, kas ir solidārs vienreizējs atbalsts par negūtajiem ienākumiem no nomniekiem, kuri krīzes periodā nevar pilnvērtīgi veikt savu saimniecisko darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzus potenciālos pircējus šokējošās augstās un joprojām īsti nesarūkošās produktu cenas veikalos nav tirgotāju uzskrūvētas ar pārmērīgu uzcenojumu, bet gan valsts politiķu pieņemto un nepieņemto lēmumu sekas komplektā ar produktu ražotāju un importētāju paaugstinātajām piegādes cenām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Elvi Latvija izpilddirektore Laila Vārtukapteine. Viņa uzsver, ka tirgotāju piecenojums ir ekonomiski pamatots, tas netiek noteikts voluntāri un tā apmēri nebūt nav tādi (300%), kādus tos mēdz nosaukt cilvēki savā sašutumā, ko izraisa pircēja maka biezuma neatbilstība visa kārotā iegādei. To apliecinot arī tirgotāju rentabilitāte, ko skaudri rāda gada pārskati, kuros no daudzu desmitu vai simtu miljonu peļņas nav ne vēsts.

Fragments no intervijas

Runājat par pieaugošo konkurenci, tirgotāji nereti tiek vainoti pie augstajām produktu cenām, jo īpaši situācijā, kad Latvija ilgstoši ir viena no inflācijas pieauguma čempionāta laureātēm visā Eiropas Savienībā, un neviens īsti nevar izskaidrot, kā tas iespējams!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijā ir mazākā konkurence starp veikalu tīkliem Baltijā un lielākās cenu atšķirības starp veikaliem

LETA, 03.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir mazākā konkurence starp veikalu tīkliem Baltijā un lielākās cenu atšķirības starp veikaliem, intervijā aģentūrai LETA atzina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

"Ja Lietuvā, ieejot vienā veikalā, pārējo mazumtirgotāju veikalos varu praktiski neiet, jo cenas ir gandrīz vienādas, tad Latvijā veikalu tīklos kādam produktam cena var atšķirties pat divas reizes," sacīja Gulbe.

Viņa arī atzīmēja, ka mazumtirgotāja "Lidl Latvija" ienākšana Latvijas tirgū šo atšķirību ir samazinājusi. ""Lidl" ir nopietns spēlētājs, kas abiem pārējiem ["Maxima" un "Rimi"] nepatīk. Konkurence Latvijā ir zema, un tas arī ir iemesls, kādēļ pārmaksājam par pārtiku. Protams, pārāk liela konkurence arī nav laba, jo tad tirgotāji konkurē tik ļoti, ka spēki izbeidzas visiem," teica Gulbe.

Jautāta par secinājumiem pēc Konkurences padomes paziņotā, ka Latvijā ražotām pārtikas precēm mazumtirdzniecības ķēdes piemēro vidēji lielāku uzcenojumu nekā ārpus Latvijas ražotām precēm, kā arī mazumtirgotāju sadarbības līgumos ar piegādātājiem ir nepilnības, Gulbe minēja, ka risinājumi ir jāmeklē politiķiem, jo šajā gadījumā tirgotāji likumus nav pārkāpuši, izņemot godīgas tirdzniecības prakses likumā noteikto par labticību un godīgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 7. aprīļa durvis saviem pircējiem vēra aptuveni 9 000 tirdzniecības vietu visā Latvijā, kas vairākus mēnešus bija slēgtas vai preces pārdeva ar tiešsaistes rīku starpniecību.

Arī mazie tirgotāji jau pirms atvēršanās ieviesa drošas tirdzniecības principus savos veikalos. Tirgotāji praksē īstenojuši daudzus drošas tirdzniecības principus – pircēju plūsmas kontroli un ierobežošanu, dezinfekcijas līdzekļu pieejamību, gaisa kvalitātes uzraudzību un vēl daudz citus piesardzības pasākumus, informē Ekonomikas ministrijā.

“No 7. aprīļa tika pielikts punkts preču sarakstiem, ļaujot cilvēkiem iegādāties tik vajadzīgās preces klātienē. Tirgotāji vairākkārt pierādījuši, ka ir gatavi ievērot visas drošas tirdzniecības prasības, un tagad tas ir novērojams praksē. Lai gan šajās dienās pie veikaliem ne reti novērojamas cilvēku rindas, analizējot Valsts policijas pārbaužu rezultātus tirdzniecības vietās, secināts, ka gan tirgotāji, gan pircēji noteikumus ievēro apzinīgi, saprotot, ka tikai tā mēs varam turpināt nodrošināt ikdienai nepieciešamo un nenonākt situācijā, kad jāievieš vēl stingrāki drošības pasākumi,” par pirmo nedēļu stāsta ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: PVN samazināšana nav labākās zāles pret nabadzību un nevienlīdzību

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 08.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā telpā, arī no politiķiem, nereti izskan idejas, ka samazināta PVN likme, piemēram, pārtikai vai zālēm ir lielisks instruments, lai šo produktu cenas padarītu lētākas, tādējādi īpaši palīdzot sabiedrības nabadzīgākajai daļai.

Šī ideja nav raksturīga tikai Latvijai, arī Francijā viena no dzelteno vestu prasībām ir samazināt PVN likmi pamata pārtikas precēm. Tajā pašā laikā ekonomisti vienmēr ir uzsvēruši, ka samazināta PVN likme nekādā gadījumā nav efektīvākais instruments nabadzības un nevienlīdzības mazināšanai. Vispirms jau jāsāk ar skaudro patiesību, ka produkta gala cenas samazinājums nekad nebūs proporcionāls PVN likmes samazinājumam, jo daļu no samazinātā PVN sev paturēs tirgotāji un ražotāji. To spoži savā rakstā par samazināto PVN likmi augļiem un dārzeņiem parāda Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, kurš ar skaitļiem pierāda, ka šo produktu cenu samazinājums nav proporcionāls PVN likmes samazinājumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā tikai 11% MVU pārdeva savus produktus tiešsaistē - 2020./2021. gadā šis skaitlis potenciāli dubultosies, īpaši palielinoties interneta veikalu skaitam. Saskaņā ar SEB bankas veikto pētījumu nākamajos 3 gados gandrīz 30% no visiem pārdošanas apjomiem Baltijā būs no e-komercijas. Produktu pirkšana tiešsaistē ir izrādījusies daudz ērtāks veids, kā cilvēkiem iepirkties, un e-komercija noteikti nekur nepazudīs, it īpaši, kamēr Covid-19 pandēmija joprojām ir aktīva.

Palielinoties pārdošanas apjomam tiešsaistē, palielinās arī peļņas zudums, kas rodas darījumu izmaksu dēļ. Šo jautājumu ir atrisinājis igauņu FinTech startup uzņēmums Montonio.

Kas lieto Montonio?

Vairāk par 1100 tirgotāji ir jau pieteikušies lietot Montonio pēdējā ceturksnī. Kā visstraujāk augošais maksājumu uzņēmums Baltijā, Montonio kopš 2018. gada nodrošina savus e-komercijas norēķinu risinājumus. Tirgotāji Montonio pakalpojumus ir saņēmuši augstā kvalitātē, tāpēc, ar katru dienu vismaz 10 jauni tiešsaistes veikali Baltijā pievienojās Montonio. Montonio jau ir parakstījis līgumus ar vairākiem lieliem tirgotājiem, piemēram, iDeal, Goldtime un Elisa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO,VIDEO: Brenguļu alus saimnieki cīnās ar importēto alu

Monta Glumane, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brenguļu alus saimnieki par vienu no Latvijas alus nozares lielākajiem izaicinājumiem sauc cīņu ar importēto alu.

Jau kopš 1969. gada Abula upes krastā atrodas alus darītava, kurā kādreiz alu brūvēja kolhozs Vārpa. 1992. gadā Freivaldu ģimene alus darītavu pārpirka un izveidoja SIA Abula. Uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Freivalds atzīst, ka viegli darboties nozarē nav, ir pat smagi, taču ar kaut ko ir jānodarbojas. «Mums ir satraukums, jo tiek ievests liels apjoms ārzemju alus. Vairāk nekā puse no visa pārdotā Latvijā, taču mēs lielu konkurenci neizjūtam, jo mums ir savs tirgus un faktiski katru gadu tas palielinās,» stāsta uzņēmuma direktors Juris Freivalds. Zināms, ka Brenguļu alus pazīstams ar savu neatkārtojamo garšu. Uzņēmējus satrauc fakts, ka no ārvalstīm tiek ievests lēts alus, bet alkohola akcīzes nodoklis no 2010. gada pieaudzis divas reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 7. aprīļa klātienes klientu apkalpošanu atsākuši arī auto saloni, kuros auto tirgotāji stingri ievēro visas valdības noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības, tai skaitā veikt apmeklētāju plūsmas kontroli, izmantojot iepirkumu grozus, informē Latvijas Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

"Lai arī klienti ar tirdzniecības groziņiem auto salonā izskatās visai komiski, auto tirgotāji un arī apmeklētāji ir gandarīti, ka vienu no lielākajiem dzīves pirkumiem atkal iespējams veikt klātienē epidemioloģiski drošos apstākļos, rūpīgi iepazīstoties tirgotāju piedāvājumiem. Šis ir ļoti būtisks pavērsiens visai auto tirdzniecības nozarei, jo tieši pavasaris ir gadalaiks, kad ir lielākais pieprasījums pēc automašīnām," norāda A.Kulbergs.

Samaksa par neko 

Ierobežojumi un to iespējamā atcelšana šobrīd ir lielākā ekonomikas aktualitāte. To atcelšana,...

Viņš atgādina, ka pērn pavasarī, iestājoties pandēmijai, tirgus piedzīvoja 50% kritumu, turklāt auto ražotņu apturēšana negatīvi ietekmēja auto piegādes visa gada garumā. Viņaprāt, lēmums atļaut atsākt tirdzniecību bijis kritiski svarīgs, lai nozare varētu uzsākt atkopšanos, atjaunot darba vietas un atgūt pirmspandēmijas tirdzniecības apjomus, nodrošinot arī vismaz 200 miljonu nodokļu nomaksu valsts budžetā.

Auto pārdošanas apmēri Latvijā varētu samazināties par 35-40% 

Automašīnu pārdošanas apmēri šogad Latvijā varētu kopumā samazināsies par 35-40%, prognozē...

"Lai arī pēdējais pusgads attālinātā darbā bija sarežģīts gan tirgotājiem, gan klientiem, kopumā auto tirgotāji, gluži kā 2007. gada krīzē, nodemonstrēja neticamu spēju ātri pielāgoties jaunajiem apstākļiem un izdzīvot. Šis valdības lēmums ir gluži kā svaiga gaisa malks, pēc ilglaicīgas smakšanas. Neviens vairs nevēlas atgriezties ierobežojumos, tādēļ auto tirgotāji epidemioloģiskajām prasību ievērošanai pieiet ar vislielāko atbildību,” norāda A.Kulbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lieli spēlētāji gāzes un elektrības tirgū, visticamāk, neienāks

Armanda Vilciņa, 08.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas enerģētikas tirgus ir ļoti mazs, tāpēc tuvākajos gados ir samērā zema iespēja sagaidīt jaunu un zināmu ārvalstu spēlētāju ienākšanu, norāda tirgotāji.

Šobrīd Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) reģistrā ir reģistrēti 45 elektroenerģijas un 29 dabasgāzes tirgotāji, taču būtiskāko tirgus daļu abos tirgos veido aptuveni septiņi spēlētāji. Līderpozīcijas joprojām saglabā bijušie monopolisti – AS Latvenergo un AS Latvijas Gāze (LG).

Iespēja izvēlēties

Elektroenerģijas tirgus ir pilnībā atvērts konkurencei kopš 2015. gada 1. janvāra, savukārt dabasgāzes tirgus – kopš 2017. gada 3. aprīļa. SPRK atzīmē, ka šo gadu laikā tirgotāju aktivitāte un konkurences līmenis ir pieaudzis.

"No reģistros esošajiem komersantiem darbību pašlaik uzsākuši 28 elektroenerģijas un 20 dabasgāzes tirgotāji, kas nozīmē, ka pašlaik abos tirgos aktīvi darbojas vairāk nekā 60% no reģistrētajiem. Interese uzsākt tirdzniecības pakalpojuma sniegšanu ir arī jauniem tirgus dalībniekiem. Piemēram, šogad nepilnu sešu mēnešu laikā reģistrēti seši jauni elektroenerģijas un trīs dabasgāzes tirgotāji," stāsta SPRK Tirgus uzraudzības nodaļas vadītājs Jānis Negribs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai esam gatavi 14. septembrim?

Zane Veidemane-Bērziņa, ZAB Kronbergs Čukste Levin partnere, zvērināta advokāte, 06.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākumam šis jautājums visdrīzāk raisa vien neizpratni un pretjautājumu – vai tad kaut kam ir jāgatavojas, un kas tad notiks 14. septembrī?

14. septembris ir diena, sākot ar kuru tiem finanšu nozares spēlētājiem, kas sniedz maksājumu pakalpojumus, būs jāpiemēro stingrā klienta autentifikācija jeb tā sauktā SCA.

SCA ir autentifikācija, kas sastāv no vismaz diviem elementiem: zināšanas - tas, ko zina tikai maksātājs, piemēram, parole vai PIN kods; valdījums - tas, kas ir tikai maksātāja valdījumā, piemēram, tālrunis, kura esamību valdījumā apliecina tā ģenerēts vai saņemts OTP; neatņemamas īpašības - maksātājam raksturīgas īpašības, piemēram, pirkstu nospiedumi.

Prasība piemērot SCA tika ieviesta ES līmenī ar otro Maksājumu pakalpojumu direktīvu, savukārt detalizētas SCA piemērošanas kārtības izstrādāšana tika uzticēta Eiropas Banku iestādei (EBI), kuras darba rezultāti ir pieņemti saistošas ES Regulas veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik mēbeļu piegādēs aktivitāte pieklususi, tomēr ir ļoti liela interese par sadarbību no dažādiem potenciālajiem ārvalstu tirgotājiem, jo Covid-19 pandēmijas laikā nebija iespēju tikties un attīstīt produktus. Izmantojot šīs iespējas, nākotnē ražošanā būs kāpums.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta mēbeļu ražošanas un tirdzniecības SIA Daiļrade koks valdes priekšsēdētājs Andris Jansons.

Viņš norāda, ka uzņēmums izmantos šo situāciju, jo īpaši, ja daudzi Eiropas tirgotāji ir apdedzinājušies ar mēbeļu pasūtījumiem Āzijā, tāpēc meklē iespējas šos pasūtījumus izvietot tepat Eiropā, kaut arī nenoliedzami tie izmaksās dārgāk nekā ražotājiem ārpus Eiropas, tomēr līdztekus tam vēl jāpieskaita transporta izdevumi un piegādes laiks.

Kāda ir pašreizējā situācija mēbeļu ražošanā, ja Latvijā inflācija ir vairāk nekā divas reizes augstāka par to cenu pieaugumu, kāds ir eirozonā, ar nākamā gada 1. janvāri tiek būtiski paaugstināta minimālā alga, ir loģistikas pārrāvumi piegādēm no dienvidaustrumu Āzijas valstīm, ir jautājumi par konkrētu izejvielu un komponentu piegāžu apjomu un termiņiem, vienlaikus Eiropas Centrālā banka paaugstina procentu likmes, kā ietekmē kredītņēmējiem pieaug izmaksas?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada janvārī Konkurences padome (KP) apsūdzēja Volkswagen markas automašīnu tirgotājus karteļa veidošanā, piemērojot aptuveni 7,6 miljonus eiro lielu naudas sodu.

Tā sauktais e-pastu skandāls šobrīd ir viena no nedaudzām KP lietām, kas tiesā ir zaudēta. Neraugoties uz intensīvu tiesas procesu, skaidrība par to, ko var rakstīt e-pastos un ko nē, līdz galam nav radusies.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Galvenais KP rekordlielā administratīvā soda uzlikšanas pamatojums Volkswagen dīleriem un importētājam ir e-pastu saziņa par iepirkumiem, kuros tie piedalās. Pēc tiesas ir skaidrs, ka, lai arī saziņa starp uzņēmumiem ir bijusi, īsti nav atrastas karteļa pazīmes, sodu nebūs vai būs daudz mazāki. Par klienta aizstāvību lietā Dienas Bizness aicināja pastāstīt advokātu biroja Vilgerts zvērinātas advokātes Deboru Pāvilu un Jūliju Jerņevu, kuras Rīgas Administratīvajā apgabala tiesā pārstāvēja Volkswagen automašīnu importētāju Baltijā SE Moller Baltic Import un tā trīs grupas uzņēmumus – dīlerus – SIA Moller Auto Krasta, SIA Moller Auto Latvia un SIA Moller Auto Ventspils. Vēl divi Volkswagen dīleri – SIA SD Autocentrs un SIA Ripo Autocentrs – ir neatkarīgi, ar Moller grupu nesaistīti uzņēmumi, kurus juristes piemin tikai tādēļ, ka lieta ir saistīta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas rīkotajā sapulcē par tirdzniecības nozares regulējuma maiņu Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs izvirzīja priekšlikumu ļaut darboties tirdzniecības centriem ar tirdzniecības platību līdz 35 000 kvadrātmetriem.

Saskaņā ar valdības lēmumu kopš 7. aprīļa darbību varēja atsākt nelieli tirdzniecības centri un veikali, kas atrodas ārpus tiem, taču joprojām pircēju apkalpošana iekštelpās ir liegta tirdzniecības centros ar atsevišķu ieeju un platību virs 7000 kvadrātmetriem.

“Jau no ierobežojumu ieviešanas sākuma neatkarīgi no aizņemamās platības vai darbības jomas tirgotāji ir pastāvīgi apliecinājuši savu gatavību un spēju nodrošināt augstākos drošības standartus, lai tirdzniecības process neradītu riskus ne pircējiem, ne darbiniekiem. Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā atļautā tirdzniecības platība ir 25 kvadrātmetri uz vienu pircēju, kaut gan citās valstīs tie ir 10–20 kvadrātmetri. Par tirgotāju ikdienu ir kļuvusi pastāvīga sadarbība ar uzraugošajām iestādēm, ātra reaģēšana uz dinamiskām izmaiņām normatīvajos aktos un jaunu ierobežojumu ieviešanu, kā arī epidemioloģiskās drošības pārbaudes un uzvedības noteikumu ieviešana, lai ierobežotu iedzīvotāju pulcēšanos. Tā vietā, lai panāktu pretī šiem uzņēmumiem, valdība turpina veicināt diskriminējošus negodīgas konkurences apstākļus,” neizpratni pauž H. Danusēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldā aizvadītās nedēļas nogalē atklāts jauns tirgus - Jāņa Tirgus, kurā zem viena jumta estētiskā vidē pulcējas vietējie Latvijas tirgotāji un ēdinātāji, informē Jāņa Tirgus projektu vadītāja Līga Jansone.

Objekta attīstītājs un īpašnieks ir SIA «Loras Nami», kas tirgus izveidē investējis 1,5 miljonus eiro. Tā valdes priekšsēdētājs Jānis Bormanis atceras, ka vietā, kur šobrīd uzcelts Jāņa Tirgus, astoņdesmitajos gados no žigulīšu bagāžas nodalījumiem tika tirgoti dārzeņi. Tāpat uz šīs zemes atradusies ēka, kur ilgus gadus darbojies neliels dārzeņu veikaliņš. Tā J. Bormanim radās ideja šajā vietā izveidot tirgu, kas atbilst mūsdienu tirgotāju vajadzībām un pircēju prasībām.

Projekta attīstītājs stāsta, ka lakoniskās ēkas formai iedvesma rasta atmiņās par Latvijas lauku saimniecībām, kad saulē nomelnējušos koka šķūņos tika svinētas kāzas un uzglabāti lauku labumi. Savukārt iekštelpas rūpīgi izstrādātas industriālā dizaina stilistikā, iekļaujot latviskus elementus. Ēkas dizainu aizrautīgi izstrādājis pats īpašnieks, piesaistot mākslinieku Andi Gutmani un arhitektu Kārli Bedrīti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ierosināto maksātnespējas procesu skaitu pērn būtiski ietekmējuši koronavīrusa Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviestie pasākumi, secinājis Lursoft.

Sākotnēji tika paredzēts līdz 1.septembrim aizliegt iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas pazīmēm, savukārt aizvadītā gada 23.decembrī stājās spēkā grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz maksātnespējas moratorija noteikšanu līdz š.g. 1.martam.

Lursoft izpētījis, ka 2020.gadā maksātnespēja ierosināta 1378 personām, no tām 374 ir juridiskas personas. Salīdzinot ar gadu iepriekš, kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits samazinājies teju par ceturto daļu. Ja fiziskām personām ierosinātu maksātnespējas procesu bijis par piektdaļu mazāk nekā 2019.gadā, tad juridiskajām personām – pat par trešdaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu gadu laikā auto industrija paspējusi izdzīvoties pa diviem grāvjiem: vispirms – nevar tirgot un nav pircēju, kam seko liels pieprasījums pēc auto no pircējiem, bet nav preces, ko tirgot, jaunu auto cenas turpina pieaugt, piegāžu termiņi izstiepjas 6–8 mēnešu garumā, mazlietoto auto cenas pieaugušas par 25–30%, turklāt šādi nepieredzētie procesi turpināsies arī 2022. gadā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs. Viņaprāt, Latvijai ir vajadzīga situācijai atbilstoša ilgtermiņa transporta politika, kura veicinātu Rīgas un apkaimes iedzīvotājus pārsēsties no iekšdedzes uz elektroauto, bet laukos – uz iekšdedzes dzinēju auto ar mazu CO2 izmešu apmēru, tādējādi sasniedzot ES mērķus.

Fragments no intervijas

Kāds bija 2021. gads automašīnu tirdzniecībā?

Lai labāk izprastu 2021. gadu, ir jāatkāpjas uz 2020. gadu, kurš bija šokējošs visai auto industrijai, jo globāli vienlaikus lejā gāzās pilnīgi visi tirgi, kas nekad iepriekš nebija pieredzēts. Latvija arī nebija izņēmums no šīs globālās tendences, jo tikai viena mēneša (kad atnāca Covid-19) laikā auto tirdzniecība saruka par 50–60%. Valdība nolēma, ka pandēmijas izplatības ierobežošanai jaunu auto pircēji nedrīkst apmeklēt autosalonus. Un vēl to visu pavadīja neziņa par nākotni, tāpēc arī tika atlikti iepriekš nospraustie lēmumi par autoparku atjaunošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paaugstinoties elektroenerģijas cenai, arī tirgotāji ir spiesti pārskatīt savu cenu politiku, atsevišķos gadījumos vairs nespējot nodrošināt līguma nosacījumus.

AS Latvenergo jau paziņojusi, ka no 1. novembra cenas tiks paaugstinātas arī fiksētā tarifa līgumiem, bet SIA AJ Power atzīst, ka fiksēto pārdošanas līgumu izpilde ir apgrūtināta. SIA Enefit, SIA Tet un SIA Ignitis Latvija tikmēr sola, ka klientiem ar spēkā esošiem līgumiem par fiksētu elektroenerģijas cenu nebūs jāmaksā vairāk.

DB rīcībā esošā informācija gan liecina, ka uzņēmējiem neklājas viegli – pašlaik viens no elektroenerģijas tirgotājiem jau ir paziņojis par savu darbības pārtraukšanu, tirgotāji prognozē, ka, iespējams, tam sekos vēl kāds neliels komersants. Šobrīd Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas reģistrā ir reģistrēti 42 elektroenerģijas tirgotāji, taču būtiskāko tirgus daļu veido aptuveni septiņi spēlētāji, līderpozīcijas saglabā AS Latvenergo un SIA Enefit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Centrāltirgū jāizsludina jauns publiskais iepirkums par apsardzes pakalpojumiem

Arnis Vērzemnieks - DNKA valdes priekšsēdētājs, 10.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija AS "Rīgas Centrāltirgus" teritorijā ir dramatiska un ir nekavējoties jārisina, organizējot jaunu apsardzes pakalpojumu publisko iepirkumu, lai šāda publiska vieta, kuru ik dienu apmeklē desmitiem tūkstoši iedzīvotāju, beidzot būtu droša.

Drošības nozares kompāniju asociācija (DNKA) jau vairākus gadus iepriekš ir norādījusi, ka Centrāltirgus drošības dienests nespēj pienācīgi veikt savus pienākumus, jo teritorijā bez īpašas piepūles varēja iegādāties nelegālas akcīzes preces. Vislielākais absurds ir tas, ka to zināja visi - sabiedrība, policija, tirgotāji un AS "Rīgas Centrāltirgus" administrācija, tomēr situācija netika risināta. Tikai pateicoties žurnālistu darbam, kad tika iegūti neapgāžami pierādījumi nolaidībai, atbildīgās personas ir sarosījušās.

Publiskais iepirkumus, kas tika veikts decembrī par papildus divu apsargu klātesamību teritorijā, nav nopietni un nevar nodrošināt drošību šajā teritorijā. Pašlaik ir svarīgi saprast, kā iespējami ātrāk šo tirgus teritoriju sakārtot, tāpēc viens no pirmajiem darbiem ir drošības audita veikšana un jauna apsardzes pakalpojumu publiskā iepirkuma izsludināšana. Tas nozīmē, ka AS "Rīgas Centrāltirgus" teritorijā jānosaka iespējamās riska vietas, jāiezīmē drošības resursu izvietojums un apjoms, kā arī objekta specifika, lai šo teritoriju padarītu vieglāk uzraugāmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) sadarbībā ar SIA “Tomra Collection Latvia” un tirgotājiem uzstādījis pirmos divus depozīta sistēmas āra kioskus, kuros iedzīvotāji varēs nodot tukšos depozīta iepakojumus, sākot no 2022. gada 1. februāra.

Pirmie kioski uzstādīti “Maxima” XX veikala teritorijā Mārupē un Ķekavā, kur šobrīd norit jaunā “Rimi” veikala būvniecība.

Kopumā Latvijā paredzēts uzstādīt līdz 200 āra kioskus, kas atradīsies tirdzniecības vietu tiešā tuvumā.

Āra kioski kalpos par ērtu galapunktu tai iedzīvotāju daļai, kuru mājsaimniecībās tiek patērēts liels iepakoto dzērienu apjoms, kas attiecīgi pieprasa ērtu piekļuvi ar automašīnu, kā arī iespēju nodot tukšos iepakojumus ārpus tirdzniecības telpām, lai neveidotos rindas. Kiosku izveide tāpat nodrošinās efektīvu risinājumu apkaimēs, kur atrodas vairākas tirdzniecības vietas – tādējādi vairāki tirgotāji varēs saviem pircējiem nodrošināt vienu kopīgu depozīta pieņemšanas punktu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju izvēles kritēriji par labu vienam vai citam degvielas tirgotājam atšķiras. Kādam tā ir cena, citam degvielas uzpildes stacijas atrašanās vieta vai citi faktori, skaidro nozares pārstāvji.

Viens no svarīgākajiem izvēles kritērijiem ir degvielas kvalitāte. Autovadītāji kļūst izglītotāki un arvien vairāk pievērš īpašu uzmanību degvielas kvalitātei, tādējādi rūpējoties par spēkrata dzinēja un detaļu ilgmūžību.

No kopējā Latvijas mazumtirdzniecības apjoma ap 75% veido dīzeļdegviela, un tas ir populārākais transporta enerģijas veids Latvijā, norāda Virši-A Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs. Viņš skaidro, ka Virši-A pagājušais gads bija veiksmīgs. Ir novērots realizācijas pieaugums visos degvielas veidos, ko skaidro ar sava uzpildes tīkla paplašināšanos un izdevīgiem klientu piedāvājumiem.

Pēc Valsts Ieņēmuma dienesta datiem, dīzeļdegvielas realizācija 2018. gadā uzrādīja pieaugumu, savukārt tādiem degvielas veidiem kā benzīns un autogāze – kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā gan kvadriciklu, gan ūdens motociklu piedāvājums ir plašs, pārstāvēti ir visu lielāko pasaules ražotāju zīmoli, un tuvākajos gados šajā ziņā pārsteigumu nebūs.

Kvadricikliem kā bezceļa transporta līdzekļiem liela sezonalitāte pārdošanas intensitātē nav, jo ar tiem var braukt visu gadu. Pretēji ir ar ūdens motocikliem, jo pēc tiem interesenti naskāk sāk lūkoties līdz ar pirmajiem pavasara saules stariem. Abi šie transporta līdzekļi tiek izmantoti gan izpriecu braucieniem, gan darbam, atzīst DB aptaujātie tirgotāji un ražotāju dīleri.

DB aptaujātie tirgotāji teic, ka pieprasījums pēc kvadricikliem lēnām, stabili pieaug un to veicina gan kopējā ekonomiskā situācija valstī, gan fakts, ka aizvien vairāk šo transporta līdzekli iegādājas praktiskām vajadzībām. SIA SDK direktors un līdzīpašnieks Jānis Kivlinieks spriež, ka pagaidām gan emocionālo pircēju ir vairāk, ap 60%, bet praktisko pircēju pulks lēnām sakuplo. Tādi ir gan lopkopji, gan mednieki, gan lauku saimniecību īpašnieki, kuriem nepieciešams apsekot teritoriju, piemēram, laukus, mežus, kā arī veikt mazus darbus, tostarp sniegu šķūrēt. Šo braucamo par labu esam atzinuši arī dažādi dienesti – municipālā policija, ugunsdzēsēji, militārās struktūras –, kas aprēķinājuši, ka naudas un vajadzību proporcija tiem ir pieņemama. «Kvadricikls ir mazs un viegls. Ar to ērti iebraukt mežā, tas neatstāj pēdas, līdz ar to nebojā vidi sev apkārt, jo sver 300–400 kg. Salīdzinājumam – neliels traktors sver tonnu. Protams, biznesam ir arī garoziņa, nav tikai saldā dzīve. Reizēm tiek noteikti dažādi apkārtējās vides ierobežojumi, kas nereti ir nepamatoti, jo tehnika ir veidota videi draudzīga un tā atbilst gan izmešu normām, gan skaņas ierobežojumiem. Bieži vien vides aktīvisti neņem to vērā un aizliedz kaut ko aizliegšanas pēc,» domā J. Kivlinieks.

Komentāri

Pievienot komentāru