World Travel Awards ir ikgadējā balva, kura no 1993. gada tiek piešķirta par galvenajiem sasniegumiem visās tūrisma nozarēs. Kandidāti uz uzvaru saņem iespēju izmantot WTA emblēmu kā kvalitātes zīmi tūrisma sfērā. Konkursa laureāti iegūst sertifikātu, kurš norāda uz to sasniegumiem savā jomā. Wall Street Journal šo balvu dēvē par tūrisma industrijas „Oskaru”. Uzvarētāji pasaules nominācijās: • Labākā aviokompānija - British Airways; • Labākā lidosta - Čangi, Singapūra; • Labākais viesnīcu tīkls - Intercontinental; • Labākā viesnīca - Burj Al-Arab, Dubaja; • Labākais izklaides parks - Universal, Florida; • Labākā atrakcija - London Eye, Londona; • Labākais kalnu slēpošanas kūrorts - Sanktmorica, Šveice; • Labākais spa hotelis kūrorts - Royal Mare Village & Thalasso, Grieķija; • Labākais niršanas kūrorts – Maldīvu salas; • Labākais golfa kūrorts - The Montgomerie, Dubaja; • Visperspektīvākais tūrisma projekts - Salam Resort and Spa, Dubaja; • Labākais reģions kruīzam - Jamaika; • Labākā kredītkarte - Visa; • Labākā online rezervēšanas sistēma – Amadeus • Pasaules vadošā CRS/GDS sistēma - Amadeus. Uzvarētāji reģionālajās nominācujās: • Labākais spa hotelis kūrorts Eiropā - Olympian Village, Grieķija; • Labākais biznesa hotelis Eiropā - The Conrad Istanbul hotel; • Labākais Āfrikas kūrorts - Pezula Resort Hotel & Spa, Dienvidāfrika; • Labākais tūrisma virziens Karību salos - Jamaika; • Labākais tūrisma birojs Karību salās - Jamaika; • Labākā Jordānijas viesnīca - Amman Marriott Hotel; • Labākais Jordānijas kūrorts - Jordan Valley Marriott Resort & Spa; • Labākā Indijas aviokompānija - Jet Airways; • Labākais Āzijas tūrisma virziens - Indija; • Labākais Indijas okeāna tūrisma virziens – Maldīvu salas; • Labākā viesnīca Maldīvu salās - Coco Palm Resort and Spa; • Labākais kūrorts Maldīvu salās - Soneva Fushi Resort and Spa; • Labākais kūrorts Maldīvu salās - Hilton Maldives Resort and Spa.

Otrdien 24. februārī Latvijas Nacionālajā operā tika pasniegtas Latvijas Mūzikas Ierakstu Gada balvas 2008. Prāta Vētra, kā jau pēdējos gados ierasts, saņēma visvairāk balvas.

Prāta Vētra tika apbalvota četrās kategorijās - Labākais popmūzikas albums, Labākais videoklips, Labākais koncertieraksts un Labākā dziesma. Grupas dziesma Ja tikai uz mani tu paskatītos uzvarēja arī tirdzniecības parka Alfa gada dziesmas balsojumā.

Labākais rokmūzikas albūms aizceļoja pie Dona par albūmu Lelle, savukārt Ellas albūms Welcome to the club tika atzīts par Labāko deju mūzikas albumu.

Balvu par mūža ieguldījumu saņēma Aldis Ermanbriks.

Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvas 2008:

Labākais pop albums - Prāta Vētra, Tur kaut kam ir jābūt;

Labākais roka albums - Dons, Lelle;

Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps pasniegšanas ceremonijā apbalvotas labākās filmas, filmu veidošanā iesaistītie profesionāļi, mūža balvas laureāts par ieguldījumu filmu mākslā, kā arī atsevišķi tikai pasniegtas FIPRESCI (Starptautiskā kino kritiķu federācija) un citas īpašās balvas.

Balva par mūža ieguldījumu filmu mākslā pasniegta režisoram Varim Braslam.

Par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu atzīta Oļegs (režisors Juris Kursietis, Tasse Film, lota Productions, In Script, Arizona Production).

Pārējie Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps 2019 laureāti:

Īpašā žūrijas atzinība par oriģinālas vēsturiskās atmosfēras radīšanu uz ekrāna filmai 1906, rež.G.Šmits, Tanka

Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma - Putina liecinieki, rež. Vitālijs Manskis, Vertov.

Īpašā žūrijas atzinība par pārliecinošu māksliniecisko redzējumu dokumentālajā kino filmai Karote, rež. L.Pakalniņa, Kompānija Hargla. Īpašā žūrijas atzinība par Latvijas dokumentālā kino tradīciju turpināšanu filmai 2018, rež.D.Kļava,VFS Films

88 izdevēji šoreiz gada balvai bija pieteikuši vairāk nekā 200 ierakstus. Žūrija mūziķa Aivara Hermaņa vadībā atlasīja 79, kuri pretendēja uz Zelta mikrofonu 19 nominācijās.

No 19 nominācijām trīs Zelta mikrofonus ieguva dziedātājs Dons, tostarp par gada labāko dziesmu.

Uzvarētājus visās 19 nominācijās skatieties arī augstāk galerijā!

Gada labākā dziesma:

Dons - Pēdējā vēstule

Labākais metāla un rokmūzikas albums:

RŪSA - No vāka līdz vākam

Labākais pop albums:

Otra puse - Uzzīmē mani

Labākais pop-rock albums:

The Sound Poets - Tavs stāsts

Labākais kantri un šlāgermūzikas albums:

Mēs tikāmies... (Žoržs Siksna dzied Raimonda Paula dziesmas)

Labākais tautas mūzikas albums:

Auļi - Dižducis

Losandželosā svētdien (pirmdien pēc Latvijas laika) notika ASV Kinoakadēmijas balvu Oskars pasniegšanas ceremonija, kurā labus panākumus guva mūzikls La la Land, kas ieguva sešus Oskarus, bet par labāko filmu tika atzīta Moonlight (Mēnessgaisma).

Vispirms balvu pasniegšanas ceremonijā tika paziņots, ka balvu labākās filmas kategorijā ieguvusi La La Land, bet pēc tam kļūda tika labota un par šīs balvas laureāti tika pasludināta Moonlight.

Balvas pasniedzēji aktieri Vorens Bītijs un Feja Danaveja acīmredzot paņēma nepareizo aploksni, kā rezultātā La la Land producents Džordans Horvics uz skatuves tika pārtraukts pateicības runas vidū un viņam nācās atdot balvu Moonlight režisoram Berijam Dženkinsam.

Dženkinss sacīja, ka kaut ko tādu nebūtu varējis pat nosapņot.

La La Land režisors Deimians Šazels tika atzīts par labāko režisoru, bet galvenās lomas tēlotāja Emma Stouna - par labāko aktrisi.

Izstrādāta “Liepājas dzintars 30” koncertuzveduma programma, informē pasākuma rīkotāji. 18.augustā koncertestrādē «Pūt, vējiņi!» atskaņos Liepājas dzintara visu laiku labāko mūziku, kas apvienota zem nosukuma «Puķu bērnu nakts». Tajā būs ekskluzīva Ivara Godmaņa autorprogramma, Ufo un Fredis, Māris Žigats, IGO un DJ MIRDZA 19. augustā būs festivālā TOP diena, kuras ieskaņā būs "Rietumu radio" raidījums TUNELIS ar labāko Liepājas jauno mūziķu grupu programmu un festivāla "Liepājas dzintars" video mirkļi. Pulksten 19.00 (1.daļa) – VĒROJUMI, MIRKLIS UN MŪŽĪBA, kas ietvers: Liepājas Simfoniskais orķestris, diriģents Jēkabs OZOLIŅŠ Liepājas jauniešu koris INTIS, diriģente Ilze VALCE Zdzislavs ROMANOVSKIS – labākais dziedātājs 1964.gadā, 1.festivālā "Liepājas dzintars" Raimonds PAULS – Ilggadējs festivāla žūrijas komisijas priekšsēdētājs Ojārs GRĪNBERGS – ZVAIGZNĪTE, labākais dziedātājs 1966.gadā Pauls BUTKĒVIČS – ZVAIGZNĪTE, labākais dziedātājs 1967.gadā Harijs BAŠS – INVERSIJA, labākais pianists 1979.gadā Olga PIRAGS – INVERSIJA, labākā dziedātāja 1979.gadā Gunārs ROZENBERGS – ZVAIGZNĪTE, labākais instrumentālists 1967. un 1968.gadā Aivars HERMANIS – LIEPĀJAS KULTŪRAS UN ATPŪTAS PARKA GRUPA, labākais ģitārists 1974.gadā Visvaldis TILIBS – NEPTŪNS, 3.vieta 1968.gadā NEPTŪNS – 1.vieta 1976.gadā Ēriks CEļDOMS – labākās latviešu tautas dziesmas apdares autors 1971. un 1972.gadā TUMSA – 1.vieta 1998.gadā Jānis LŪSĒNS – ZODIAKS, Lielā Balva 1987. un 1989.gadā Maija LŪSĒNA – ZODIAKS, labākā dziedātāja 1989.gadā Jānis LŪSĒNS juniors Zigfrīds MUKTUPĀVELS – ZODIAKS, labākais dziedātājs 1989.gadā Arnis MEDNIS – ODIS, Lielā Balva un labākais dziedātājs 1990.gadā Mārtiņš BRAUNS – SĪPOLI, Lielā Balva 1988.gadā Niks MATVEJEVS – SĪPOLI, labākais dziedātājs 1988.gadā Ainars PŪPOLS – THE CUCUMBERS, labākās orģinālkompozīcijas autors 1994.gadā Raivis KRŪMS – CREDO, 1.vieta 1979. un 1980.gadā Juris PAVĪTOLS – LIEPĀJAS KULTŪRAS NAMA ANSAMBLIS, diplomands 1974.gadā Valērijs JARUŠINS – ARIEL Čeļabinska/Krievija, 1.vieta 1972.gadā Imants KALNIŅŠ – 2 X BBM, 1. vieta 1970.gadā LIEPĀJAS BRĀĻI ap 22.00 – MUZIKĀLI VĒSTURISKA ATKĀPE Uz Mazās skatuves MANGO DŽEMS – dziesmas no 2 X BBM repertuāra GAISMIŅA – CREDO dziesmu popūrijs HABEMUS – dziesmas no REMIX repertuāra ANDRETTY – dziesmas no LĪVI repertuāra ap 22.30 (2.daļa) – KARSTUMS UN KAISLE MENUETS – 1. vieta 1976.gadā REBEL – 1.vieta 1993.gadā BET BET – Lielā Balva 1992.gadā MELNĀ PRINCESE – 1.vieta 1997.gadā Ivo FOMINS – LIBAU, THE CUCUMBERS, labākais dziedātājs 1992. un 1994.gadā LĀDEZERS – 2. vieta 1996.gadā ap 24.00 (3. daļa) – ATRADUMS UN SAJŪSMA ARCAIM – 3.vieta 2003.gadā D.F.E. – 2.vieta 2004.gadā Olga RAJECKA – TANGO, labākā dziedātāja 1990.gadā R.A.P. – 3.vieta 2001.gadā ap 01.00 (4.daļa) – SAJŪTAS UN DZINTARA MEKLĒJUMI JUMPRAVA – 1.vieta 1986.gadā PĒRKONS – 1. vieta 1985.gadā IGO – UTT. GRUPA, LĪVI, labākais dziedātājs 1984.gadā ap 02.00 (5.daļa) – DZIĻUMS, MIRDZUMS UN VILINĀJUMS Liepājas simfoniskais orķestris, diriģents Jēkabs OZOLIŅŠ LĪVI – 1.vieta 1980. un 1987.gadā IGO Aivars BRĪZE Tomass KLEINS LABĀKO ĢITĀRISTU ŠOVS Vjačeslavs MITROHINS (1972) Aivars HERMANIS (1974) Aleksandrs VASIĻENKO – 90-to gadu labākais blūza ģitārists KRIEVIJĀ Aivars GUDRAIS (1989) Ainars VIRGA (1987) Igors NOVIKOVS (1993) Zigmars LIEPIŅŠ – SANTA, labākais instrumentālists 1970.gadā Paula DUKURE FESTIVĀLA DZIESMAS PIRMATSKAŅOJUMS S A L Ū T S!!! ap 03.00 līdz 06.00 – DZINTARA NAKTS DEJAS... Biļetes gan uz 19.augusta lielo koncertu stadionā “Daugava”, gan uz festivāla ieskaņas pasākumu 18.augustā koncertdārzā “Pūt, vējiņi!” iepriekšpārdošanā iespējams iegādāties kompānijas “Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās un internetā – www.bilesuparadize.lv.

Svinīgā pasākumā 15.novembrī pasniegtas Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Gada balvas labākajiem darba devējiem, kā arī par īpašu ieguldījumu uzņēmējdarbības vides uzlabošanā pasniegti apbalvojumi “Gada tautsaimnieks” un “Gada tautsaimniece”.

“Latvijas Darba devēju konfederācijas Gada balva labākajiem darba devējiem ir svētki mūsu tautsaimniecības spēkam un garam, pateicība tiem mūsu darba devējiem, kas strādā godprātīgi un atbildīgi un sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības labklājībā. Aizvadītajos gados esam novērtējuši un ar konfederācijas balvu atzīmējuši desmitiem uzņēmēju, kas izvēlējušies strādāt atklāti un drosmīgi. Tie ir darba devēji, kas ir ne tikai būtiska Latvijas ekonomikas sastāvdaļa, bet arī atbalsts saviem darbiniekiem nodrošinot mūsdienīgu un drošu darba vidi un apstākļus, vietējai kopienai un sabiedrībai kopumā. Bet mūsu gara un spēka atspoguļojums personībā ir Latvijas Darba devēju konfederācijas apbalvojums “Gada tautsaimnieks”, ko ik reiz pasniedz Valsts prezidents. Šogad “Gada tautsaimniece” apbalvojumu saņēma biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes locekle Ieva Tetere, savukārt uzņēmuma “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis ir 2022. Gada “Gada tautsaimnieks”,” komentē LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Losandželosā notiekošās Emmy televīzijas balvu pasniegšanas ceremonijā visvairāk balvu - pa piecām - ieguvuši seriāli The Handmaid's Tale un Big Little Lies.

The Handmaid's Tale vadošā aktrise Elizabete Mosa ieguva balvu kā labākā dramatiskā aktrise un tas arī ieguva balvu kā labākais dramatiskais seriāls. Big Little Lies aktieru kolektīvs Nikola Kidmena, Lora Derna un Aleksandrs Skarsgārds visi ieguva Emmy, kā arī tā režisors Žans Marks Valī. Tas arī ieguva labākā miniseriāla balvu.

Stērlings K. Brauns no seriāla This is Us ieguva balvu kā labākais dramatiskais aktieris.

Komēdijseriāla Veep vadošā atrise Džūlija Luisa-Dreifusa astoto reizi ieguvusi balvu kā labākā komēdijseriāla aktrise, to iegūstot sesto reizi pēc kārtas.

17 kategorijās nominētais seriāls ieguva balvu arī kā labākais komēdijseriāls.Labākā komēdijseriāla aktiera balvu ieguva Donalds Glovers par lomu seriālā Atlanta.

Singapūrā, Zviedrijā un Vācijā realizētie projekti šogad ieņēmuši «olimpisko» pjedestālu globālajā nekustamā īpašuma tirgus arēnā.

Jau 25.reizi Kannās Francijā norisinājies viens no lielākajiem starptautiskiem nekustamā īpašuma biznesa pasākumiem – MIPIM. Jau 24 reizi profesionāļi no visas pasaules balso par tikko īstenotajiem labākajiem, augstvērtīgākajiem nekustamā īpašuma projektiem. Šā gada sākumā kompetenta žūrija, kuru vadīja Maikls Strongs (Michael Strong), kompānijas CBRE vadītājs Eiropas un Tuvējo austrumu reģionā (EMEA) no Apvienotās Karalistes, atlasīja 28 nekustamā īpašuma projektus – finālistus vairākās kateforijās. Laiku pa laikam konkursā tiek izcelta un ieviesta kāda jauna kategorija. Šogad šāds jaunievedums bija kategorija Labākais pilsētvides atjaunošanas projekts un Labākā inovatīvā «zaļā» ēka. Forumam MIPIM šoreiz goda «viesi» jeb valstis bija Krievija, Brazīlija, Turcija, tādēļ atsevišķi novērtēti veiksmīgākie projekti arī šajos pasaules reģionos. Labākie projekti tiek noteikti summējot gan žūrijas, gan MIPIM apmeklētāju balsis.

Rīgas rīkotajos svētkos gadu no gada līdzdarbojas vieni un tie paši uzņēmumi un organizācijas; pašvaldības atbalsts citu iecerētām kultūras aktivitātēm – simbolisks.

Tas secināms, pētot Rīgas domes kultūras finansēšanas konkursu rezultātus.

Finansiāli ietilpīgākais ir Rīgas pašvaldības organizētais tradicionālo kultūras pasākumu finansēšanas konkurss, kas uzskatāms par tādu kā Rīgas domes pasūtījumu dažādu svētku, piemēram, Jaungada sagaidīšanas, Rīgas svētku vai Lieldienu organizēšanai. Papildu tam tiek rīkoti konkursi, kuros uz finansiālu atbalstu var cerēt gan dažādi amatieru kolektīvi, gan privātas kultūras iniciatīvas. Regulāri noteiktā laika posmā notiekošu pasākumu atbal- stam finansējums pieejams arī Rīgas festivālu mērķprogrammas finansēšanas konkursā. Tajā atbalstītiem pasākumiem šogad piešķirti 308,8 tūkst. eiro.

Visvairāk «Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas 2012» šoreiz ieguvusi grupa Prāta vētra, kas uzvarējusi trijās no četrām izvirzītajām nominācijām.

Prāta vētra otrdienas vakarā saņēma «Zelta mikrofona» balvu nominācijā «Labākais pop-rock albums» par dziesmu albumu Vēl viena klusā daba, savukārt grupas dziesma Lantern ieguvusi balvu kā labākā dziesma, bet dziesmas videoklips atzīts par uzvarētāju kategorijā Labākais videoklips.

Grupas dziesma Lantern atzīta arī par gada labāko dziesmu tautas balsojumā, kuru jau piekto gadu organizēja tirdzniecības parks Alfa, savukārt par 2012.gada radiohitu atzīta dziedātāja Dona izpildītā dziesma Signāls.

Par labāko pop albumu šogad žūrija atzinusi Jāņa Stībeļa dziesmu albumu Summer City, savukārt kā labākais rokmūzikā novērtēts Inokentijs Mārpls ar albumu Pupu Mizas.

Ceturdien Rīgas Latviešu biedrības namā praktiskās biznesa izglītības biedrība Junior Achievement Latvija (JA Latvija) noslēdza mācību gadu ar konkursa Gada labākais ekonomikā 2015 - skolotāju, skolēnu un skolu direktoru sumināšanu, informē organizētāji.

Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš apsveikuma vēstulē Gada labākais ekonomikā 2015 laureātiem uzsver: «Mūsdienu mainīgajā pasaulē līdz ar daudziem sarežģītiem notikumiem, īpaši svarīga ir jauniešu mērķtiecīga izvēle, radot jaunus, ilgtspējīgus un inovatīvus uzņēmumus, tādejādi sekmējot valsts attīstības un sabiedrības labklājības vairošanu. Tam visam pamatā ir iegūtās zināšanas, kas ir labākais iespējamais kredīts Jūsu nākotnei. Pateicos visiem Latvijas skolotājiem, kuri ir pielikuši lielas pūles un turpina bagātināt jauniešus ar dzīvei tik nepieciešamajām zināšanām.»

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprinājusi 9.Saeimā ievēlēto deputātu sarakstu.

Saskaņā ar 9.Saeimas vēlēšanu rezultātiem 9.Saeimā ir ievēlēti deputāti no septiņu partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu sarakstiem. Tautas partijai 9.Saeimā būs 23 deputāti, Zaļo un Zemnieku savienībai 18 deputāti, partijai Jaunais laiks 18 deputāti, Saskaņas Centram 17 deputāti, Latvijas Pirmās partijas un partijas Latvijas Ceļš vēlēšanu apvienībai 10 deputāti, Apvienībai Tēvzemei un Brīvībai/LNNK 8 deputāti un politisko organizāciju apvienībai Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā 6 deputāti.

Saskaņā ar CVK lēmumu 9.Saeimā ir ievēlēti:

LOSP informē par organizāciju plānotajām aktivitātēm • 24.jūlijā Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs" dodas pa Latvijas novadiem apsekot saimniecības, kuras iekļaut netradicionālajā tūrisma ceļvedī “Lauku labumi”. Apsekojumu plāns: 10. -11.07. Kurzeme; 24. -25.07. Vidzeme; 28. -29.07. Latgale. • 24. jūlijā, plkst. 10.00 – 15.00 Latvijas Bioloģisko lauksaimniecības asociācija rīko darba grupu par biškopības, zivkopības, sēņu audzēšanas un vides veselības saimniecību, tēju un diedzējumu grupām – LVAEI. • 24.Jūlijā. Dobeles LKB sadarbībā ar Dobeles lauksaimnieku apvienību organizē info dienu par tēmu “Jurista padomi zemes pirkšanā, pārdošanā un nomāšanā”, lektore – Dobeles rajona juriste Aiva Sproģe: 24.07.2006. , plkst. 10.00 - Auru pagasta padomē; plkst. 12.30 - Penkules pagasta, pasta ēkā; 27.07.2006. , plkst. 10.00 - Tērvetes pagasta kultūras namā; plkst. 13.00 - Bikstu pagasta padomē. • 24. jūlijā, Latvijas Augļkopju asociācija rīko “Dārza dienas” z/s "Jomas" Jaunsātu pag - ogu (upeņu) novākšanas kombaina demonstrācija, 27.07. plkst 10.00 z/s "Kalnanoras" Ikšķile - “Dārzu dienas” - agrotehnika un augu aizsardzība ābelēm, bumbierēm, ķiršiem, plūmēm. • 25 - 26. jūlijā Latvijas Zemnieku federācija organizē pieredzes apmaiņas braucienu uz Lietuvu, kur tiks apskatītas dažādu nozaru saimniecības. • 25. – 26. jūlijam Madonas RLA pārstāve D. Karavaičuka dodas LOSP organizētajā pieredzes apmaiņas braucienā uz Lietuvas Republiku. • 27. jūlijā Madonas rajona lauksaimnieku apvienības biedru R. Meldera z/s „Līvi” un D. Karavaičukas saimniecību „TD Sveķi” apmeklēs Valmieras LKB darbinieki, lai iepazītos ar kazu un trušu audzēšanas un labturības noteikumiem. • 27. – 28. jūlijā, Valkas rajona lauksaimnieku apvienība rīko pieredzes apmaiņas braucienu uz Lietuvas saimniecībām. • No 28. jūlija līdz 3.augustam Višķu profesionālajā vidusskolā Jauno Zemnieku klubs sadarbībā ar Daugavpils RLA un konsultāciju biroju organizē nometni jauniešiem, kam ir interese par lauksaimniecību. • 28. jūlijā, plkst. 10.00 Latvijas Augļkopju asociācija rīko “Smiltsērkšķu dienu” Augļkopības institūta telpās. Kontaktinformācija: • 1. augustā, plkst. 10.00 Ventspils Lauku Konsultāciju Birojs rīko “Profesionālā apmācība 2005, 2006” Mārketinga pētījumi tūrisma nozarē. • 2.augustā, plkst. 10.00 Ventspils Lauku Konsultāciju Birojs rīko “Profesionālo apmācību 2005, 2006” Ekskursija par naktsmītnēm Ventspilī. • 2. augustā Cēsu zemnieku apvienība rīko Cēsu rajona Lauku sieviešu vasaras skola „Prieks-3”. • 2. augustā, plkst. 10.00 Krimūnu pagastā, Dobeles LKB rīko pagastu lauku attīstības speciālistu informācijas dienu.

AS Latvijas tilti un uzņēmums Kauno keliai vērsušies pie Lietuvas apelācijas tiesas, kas izskata to sūdzību saistībā ar lēmumu noraidīt prasību atcelt konkursu par Viļņas rietumu apvedceļa trešās kārtas būvdarbiem, un lūguši to vērsties pēc skaidrojuma Eiropas Savienības (ES) Tiesā.

Norādīts, ka šis gadījums Lietuvas tiesu praksē licis pievērst uzmanību vairākiem līdz šim nepētītiem jautājumiem saistībā ar ES direktīvu piemērošanu atklāto iepirkumu procedūrās Lietuvā, kuru risināšanai nepieciešams detalizēts Eiropas Savienības Tiesas skaidrojums.

«Jautājums nav par vienu konkursu - Lietuvas tiesu lēmumi var noteikt spēles noteikumus, ko turpmāk ievēros visas valsts vai pat ES ceļu būves nozare,» izteicies Latvijas tiltu valdes priekšsēdētājs Genādijs Kamkalovs. «Tiesu lēmumi noteiks, vai atklātuma latiņa ceļu būves konkursos Lietuvā paliks zemu - pelēkajā zonā, kas raisa daudz šaubu, vai arī šajā sabiedrībai tik svarīgajā, par Lietuvas un ES nodokļu maksātāju līdzekļiem finansējamajā nozarē tiks apstiprināti visiem pieņemami atklātuma standarti. »

Lai novērtētu vides žurnālistu profesionalitāti un veicinātu gatavot raidījumus un sižetus par vides jautājumiem, šogad jau ceturto gadu Vides ministrija rīko konkursu Labākais vides žurnālists, Db.lv informēja ministrija.

Lai veicinātu sabiedrības līdzdalību labāko vides žurnālistu novērtēšanā, Vides ministrija šogad ir izveidojusi jaunu nomināciju - Gada labākais vides jautājuma atspoguļojums (pēc sabiedrības viedokļa).

Šajā nominācijā piedalīsies visi žurnālistu iesniegtie darbi (nominācijās: Labākā publikācija presē, Labākais TV raidījums/sižets un Labākais radio raidījums/sižets), kurus izvērtēs sabiedrība. Šīs nominācijas uzvarētājs iegūs naudas balvu 1000,00 latu apmērā.

Šogad ir palielināts konkursa kopējais balvu fonds, nosakot, ka nomināciju Labākā publikācija presē, Labākais TV raidījums/sižets un Labākais radio raidījums/sižets 1.vietas ieguvēji iegūs naudas balvu 1000,00 latu apmērā, 2.vietas ieguvējs - naudas balvu 500,00 latu apmērā un 3.vietas ieguvējs - naudas balvu 300,00 latu apmērā.

Apkopoti konkursa «Latvijas Labākais tirgotājs» (LLT) rezultāti. Konkursa finālisti pārstāv dažādus uzņēmējdarbības veidus – aptiekas, degvielas uzpildes stacijas, viesnīcas, atpūtas kompleksi, viesu nami, lauku tūrisma objekti, veikali, specializētie veikali, tirdzniecības centri, ražotnes, bistro, kafejnīcas, konditorejas, krogi, restorāni un šogad pat motortrases, informē Latvijas Tirgotāju asociācija.

«Latvijas Labākais tirgotājs 2018» fināla vērtēšanai tika izvirzīti 32 objekti no kopumā 240 pieteiktiem. Konkursam nominētos uzņēmumus izvērtēja LTA apstiprināta ekspertu komisija, kurā tika iekļauti pārstāvji no iepriekšējos gados konkursā uzvarējušiem uzņēmumiem. Maksimālais punktu skaits ir 100, gala vērtējumā konkursa galveno balvu saņēma uzņēmumi, kas izpelnījušies ne mazāk kā 99 punktus, uzvarētājs: 92–98 punkti, laureāts: 81–91 punkti, dalībnieks: 65–80 punkti.

Šogad pasniegtas septiņas Galvenās balvas, par uzvarētājiem atzīti 13 uzņēmumi, vēl deviņi uzņēmumi saņēmuši laureāta diplomus un trīs - konkursa fināla dalībnieku diplomus.

Galveno balvu saņēma - atpūtas komplekss, «Grantiņi», Jelgavas novadā,veikals, «top», Kārsavas novadā, aptieka, «BENU aptieka 26», Liepājā, ASTARTE-NAFTA, DUS nr.34, Līvānu novadā, restorāns, «Lidojošā varde», Rīgā, grāmatu nams, «Valters un Rapa», Rīgā un pilsētas galerija, «Valleta», Valmierā.

Uzņēmums Re&Solution Group saņem atzinību, kā labakais uzņēmums pētījumu veikšanā.

Starptautiskais nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmums Re&Solution Group ir apbalvots sekojošās nominācijās:

• Labākais uzņēmums konsultāciju pakalpojumos (Lietuva)

• Labākais uzņēmums vērtēšanas pakalpojumos (Lietuva)

• Labākais uzņēmums pētījumu veikšanā (Lietuva)

• Labakais uzņēmums pētījumu veikšanā (Latvija)

• Labakais uzņēmums nomas / iznomāšanas pakalpojumos (Lietuva)

• Labākais uzņēmums investīciju piesaistē (Lietuva)

• Labākais uzņēmums īpašumu pārvaldīšanā (Latvija)

Euromoney ir starptautisks finanšu izdevums, kuru lasa vairāk kā 160 valstīs. Piešķirot Euromoney Liquid Real Estate Awards, tiek ņemti vērā uzņēmumu sasniegumi nekustamo īpašumu industrijā vairāk kā 50 pasaules valstīs investīciju, pārvaldīšanas, konsultāciju un finanšu kategorijās. Rezultāti tiek noteikti, attīstītājiem, nekustamo īpašumu konsultantiem, komercbankām, investīciju bankām, investīciju menedžeriem, investoriem un gala lietotājiem nominējot kandidātus un balsojot par tiem.

Pašlaik vasaras nometnes darbinieku bērniem rīko vien retais uzņēmums .

Pirms krīzes uzņēmumi daudz aktīvāk rīkoja nometnes savu darbinieku bērniem, tomēr patlaban aktivitāte ir panīkusi, nav gaidāms būtisks uzplaukums šajā jomā.

Daži vēl rīko

Pagaidām liela aktivitāte no uzņēmēju puses nometņu rīkošanā darbinieku bērniem nav manāma, atzīst nometņu organizatori, stāstot, ka pirms vairākiem gadiem, kad ekonomiku vēl nebija skārusi krīze, šādu praksi varēja manīt daudz biežāk. Tomēr tie uzņēmumi, kas rīko šādas nometnes, iedalāmi divās grupās – tie, kuri piedāvā nometnes visu darbinieku bērniem un tādi, kas piedāvā šādu atpūtu tikai daļai darbinieku bērnu, piemēram, tiem darbiniekiem, kas guvuši īpašus sasniegumus. Tomēr kopumā tādu kompāniju ir maz. Kā stāsta nometņu organizatora Mirandas nometnes vadītāja Lolita Osipova, uzņēmums agrāk rīkoja slēgtās nometnes dažādu kompāniju darbinieku bērniem, tomēr krīzes laika ietekmē šāda rīkošana tika pārtraukta. «Vienīgais, kas turpināja darboties un joprojām darbojas, – dažas arodbiedrības apmaksā savu biedru bērnu dalību nometnēs pilnībā vai daļēji,» novērojusi L. Osipova.

Latvijas valdība nav spērusi pat ne pussoli 2018.gada pasaules čempionāta rīkošanai, tāpēc kopumā zaudējums Dānijai nav liels pārsteigums, atzina Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Kirovs Lipmans.

Balsojumā Dānijas kandidatūra saņēma 95 balsis, kamēr Latvija tika vien pie 12 balsīm.

Latviju Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) kongresā pārstāvēja vien Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR), tikmēr no Dānijas ieradušies gan divi ministri, gan arī Kopenhāgenas un Herningas pilsētu mēri.

«Valdība neizdarīja pat ne pussoli, un izrādās, ka tikai man vajag čempionātu,» atzina Lipmans. «Es tiešām gribēju, lai čempionāts notiktu, bet balsotājiem nebija pārliecības, ka mūsu valdība ir ieinteresēta.»

Pērn oktobrī Ministru kabinets atbalstīja Latvijas Hokeja federācijas vēlmi 2018.gadā Latvijā rīkot pasaules hokeja čempionātu un deleģēja toreizējo Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) nosūtīt atbalsta vēstuli Starptautiskajai Hokeja federācijai (IIHF).

Praktiskās biznesa izglītības biedrība Junior Achievement Latvija (JA Latvija) noslēgusi mācību gadu ar konkursa Gada labākais ekonomikā 2016 uzvarētāju — skolotāju, skolēnu un izglītības iestāžu vadītāju — sumināšanu.

«Man ir prieks par vēl vienu veiksmīgi aizvadītu mācību gadu, kura laikā, pateicoties skolu interesei un iesaistei, kā arī skolotāju entuziasmam, esam veicinājuši jauniešos uzņēmīgumu 160 skolās visā Latvijā, iesaistot praktiskās uzņēmējdarbības programmās vairāk nekā 70 000 skolēnu. Reģistrēto skolēnu mācību uzņēmumu skaits vien šogad ir sasniedzis 779, kas ir par 400 aktīviem skolēnu mācību uzņēmumiem vairāk nekā pērn. Šīs praktiskās biznesa izglītības programmas, kas palīdz jauniešiem pilnveidoties, nebūtu iespējamas bez skolotāju entuziasma, ticības jauniešu spēkiem un kopīgi ieguldītā darba, kā arī bez pašu jauniešu motivācijas izmantot iespējas, ko dzīve sniedz,» pasākumā uzsvēra JA Latvija valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns.

Noskaidroti labākie jauno dzīvojamo māju projekti. Lai veicinātu jauno projektu attīstību atbilstoši mūsdienu arhitektūras prasībām un kvalitatīviem būvniecības risinājumiem, informācijas biznesa centrs Jaunie Projekti šogad pirmo reizi rīkoja konkursu Labākais jaunais projekts 2005. Konkurss rīkots sadarbībā ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentu, Latvijas Būvinženieru savienību, Latvijas Būvnieku asociāciju, Latvijas nekustamo īpašumu projektu attīstītāju asociāciju un Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociāciju LANĪDA. Konkursam Labākais jaunais projekts tika pieteikti 23 projekti. Iesniegtos pieteikumus žūrija vērtēja 4 nominācijās. Nominācija Labākā māja 1. vieta CityZen Nominācija Labākais mājas projekts 1. vieta Dienvidu pakavs 2 Nominācija Labākais elitārās mājas projekts 1. vieta Ģertrūdes 65 Nominācija Labākā elitārās mājas rekonstrukcija 1. vieta Viesnīca un dzīvojamo māju komplekss Pulkveža Brieža 11

Arī šogad portālā db.lv katram lasītājam gandrīz divas nedēļas bija iespēja izteikt savu vērtējumu nominētajiem projektiem un izvēlēties savas Platīna peles 2012. Jāatzīst, ka cīņa starp atsevišķiem projektiem bija visai saspringta, savukārt jaunajā nominācijā Labākais e-skolotājs ir izteikts balsojuma līderis.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas gadskārtējā konferencē Elektroniskā identitāte – iespēju brīvība nule kā pasniegtas balvas Platīna peles laureātiem.

Labākais E-pārvaldes projekts: Universāla darbavieta, kas vairākas pašvaldības sistēmas apvienojis vienotā darba virsmā (pasūtītājs Rīgas pašvaldība, izstrādātājs: ZZ Dats). Šajā nominācijā starp pirmo un otro vietu bija tikai trīs balsu atšķirība, otrajā vietā atstājot projektu Elektronisko iepirkumu sistēma.

A/s RBS Skals objekts – atpūtas māju ciemats Mākoņu brīvdienas - atzīts un apbalvots kā trešais labākais projekts Privātmāju kategorijā. Apbalvošana notika ikgadējās CEMEX celtniecības balvas CEMEX Building Awards ceremonijas ietvaros Meksikas pilsētā Monterrejā.

Šogad pirmo reizi celtniecības balvas konkursā bija iespēja piedalīties projektiem no Latvijas, db.lv informēja Cemex pārstāvis Latvijā Ēriks Matulis. No mūsu valsts konkursā startēja divi uzņēmuma RBS Skals objekti – atpūtas māju ciemats Mākoņu brīvdienas un Olimpiskais sporta centrs. Kā trešais starptautiskajam konkursam bija izvirzīts SIA PBLC projekts Starptautiskā lidosta Rīga ziemeļu termināla rekonstrukcija.

Starptautiskā līmenī konkurss tiek organizēts jau piecpadsmito reizi. Šogad konkursā piedalījās pārstāvji no 24 valstīm, kuru projekti sacentās piecās kategorijās. Kopumā konkursam tika pieteikti 62 īstenoti objektus. Projektus vērtēja starptautiska žūrija 27 cilvēku sastāvā.

Režisora Ginta Zilbaloža animācijas filma "Straume" jeb "Flow" ASV Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā Losandželosā ieguvusi Latvijas vēsturē pirmo "Oskaru", uzvarot kategorijā "Labākā pilnmetrāžas animācijas filma".

"Straume" bija nominēta arī kategorijā "Labākā ārvalstu filma", bet šo balvu neieguva. Šajā kategorijā "Oskaru" ieguva Brazīlijas filma "I’m Still Here".

Saņemot balvu, Zilbalodis pateicās savai ģimenei, komandai, savam kaķim un sunim un atgādināja visiem mums, ka mēs atrodamies vienā laivā un mums ir jāpārvar domstarpības un jāsadarbojas.

"Ceru, ka šī balva atvērs durvis neatkarīgajiem animācijas filmu veidotājiem visā pasaulē. Šī ir pirmā reize, kad filma no Latvijas tikusi nominēta, tas mums nozīmē ļoti daudz. Esam ļoti iedvesmoti un ceram drīz šeit atgriezties," sacīja Zilbalodis.

Sarunā ar žurnālistiem uzreiz pēc balvas saņemšanas viņš teica, ka ir ļoti pateicīgs un arī ļoti vēlas atgriezties mājās. "Ļoti ilgojos pēc Latvijas un nevaru sagaidīt, kad varēšu taisīt nākamo filmu," atklāja Zilablodis.