Līdz ar konkurences uzraudzības iestāžu izsniegto atļauju ir noslēdzies darījums starp Zviedrijas mazumtirdzniecības uzņēmumu ICA Gruppen un dāņu kompāniju Salling Group par pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmuma Rimi Baltic pārdošanu.

Salling Group īpašumā nonāks viss Baltijas veikalu tīkls ar e-komercijas platformu un centralizētu loģistikas sistēmu, kur kopumā nodarbināti vairāk nekā 11 000 darbinieku. Darījuma summa ir 1,3 miljardi eiro. Savukārt Rimi pievienošanās Salling Group sniegs jaunas attīstības iespējas ilgtermiņa biznesa stratēģijas īstenošanai.

Rimi kopš 2007.gada piederējis Zviedrijas lielākajam pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumam ICA Gruppen. Pērn uzņēmuma apgrozījums sasniedza 1,9 miljardus eiro. Salling Group plāno saglabāt Rimi konceptu un stiprināt jau esošo tirgus pozīciju, vienlaikus ieguldot vēl labākas iepirkšanās pieredzes nodrošināšanā.

"Rimi ir labi pārvaldīts uzņēmums ar vairāk nekā 11 000 prasmīgu kolēģu un 314 veikaliem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kuri izceļas ar augstiem kvalitātes standartiem un unikālu klientu pieeju. Mēs esam lepni, ka Rimi kļūs par daļu no Salling Group, un ar nepacietību gaidām mūsu kopīgo sadarbību. No savas puses turpināsim stiprināt uzņēmuma tirgus līderpozīcijas Baltijā, vienlaikus mācoties no kolēģu pieredzes, kas būs noderīga arī citiem mūsu veikaliem Dānijā, Vācijā un Polijā. Sagaidām, ka šis darījums iezīmēs jaunu pavērsienu arī Salling Group izaugsmē," saka Salling Group izpilddirektors Anderss Hags (Anders Hagh).

Rimi Rīgas maratons, kas 2025. gada maijā Latvijas galvaspilsētā pulcēja rekordlielu skrējēju saimi no 109 pasaules valstīm, Rīgas ekonomikai šogad piesaistījis teju 17 miljonus eiro.

Ārvalstnieki, kuri uz Baltijas populārākā tautas sporta notikuma 35. jubilejas skrējienu šogad ieradās pat par 40 procentiem vairāk nekā pērn, vidēji Rīgā uzturējās un tērējās četras dienas, Latvijas naktsmītņu un ēdināšanas sektoram pienesot 7,46 miljonus eiro, bet valstij nodokļu ieņēmumos ļaujot iekasēt līdz 2,48 miljoniem eiro.

Maratona rīkotāju ieskatā panākumi maraton-tūristu piesaistē apliecina Rīgas starptautisko konkurētspēju un Eiropas “skriešanas galvaspilsētas” potenciālu, kā arī Rimi Rīgas maratona piederību Eiropas skriešanas notikumu elitei.

Rimi Rīgas maratona ekonomiskās ietekmes pētījumā, kas saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas metodoloģiju veikts, aptaujājot skrējiena dalībniekus, aprēķināts, ka pasākums Latvijas ekonomikai ārvalstu naudas līdzekļus piesaistījis 16 759 900 eiro apmērā jeb būtiski vairāk nekā 2024. gadā, kad Rimi Rīgas maratona ekonomiskā ietekme tika lēsta 10,5 miljonu eiro apmērā.

Septembra izskaņā mazumtirgotāja SIA "Rimi Latvia" veikalos būs pieejami pirmie uzņēmuma jaunās īpašnieces "Salling Group" privātās preču zīmes produkti, savukārt pilns sortiments ar 123 produktiem tiks ieviests līdz oktobra beigām, informē "Rimi Latvia".

Līdz 2026.gada beigām visas iepriekšējā "Rimi" īpašnieka "ICA Gruppen" privātās preču zīmes, tostarp "ICA", "ICA Basic", "I love eco" un "Apotek Hjärtat", tiks pilnībā izņemtas no "Rimi" veikalu sortimenta.

Pirmie "Salling" privātās preču zīmes produkti, kas parādīsies "Rimi", būs iepakotā pārtika, mājsaimniecības un personīgās higiēnas preces.

"Rimi Latvia" kategoriju departamenta direktore Inese Pētersone informē, ka daļa "Salling" privātās preču zīmes sortimenta tiks ražota Baltijas valstīs, saīsinot piegādes ķēdes un atbalstot vietējos uzņēmumus.

Jau ziņots, ka šovasar tika pabeigts darījums starp Zviedrijas mazumtirdzniecības uzņēmumu "ICA Gruppen" un Dānijas kompāniju "Salling Group" par "Rimi Baltic" pārdošanu. Tādējādi "Salling Group" īpašumā ir nonācis viss Baltijas veikalu tīkls, tostarp e-komercijas platforma un centralizētā loģistikas sistēma. Darījuma summa bija 1,3 miljardi eiro.

Mazumtirdzniecības tīkls SIA Rimi Baltic ir parakstījis pirkšanas līgumu, lai iegādātos 100% SIA HAVI Logistics akcijas visās Baltijas valstīs Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Tas ir nozīmīgs solis Rimi attīstībā, lai stiprinātu savas piegādes ķēdes konkurētspēju reģionā.

Darījumam vēl nepieciešams saņemt apstiprinājumu no Konkurences padomēm visās Baltijas valstīs. Darījuma summa netiek atklāta.

Darījumā SIA Rimi Baltic iegādājas SIA Havi Logistics, kam pieder Havi Logistics UAB un Havi Logistics OU akcijas visās trīs Baltijas valstīs, tostarp aptuveni 800 darbinieki, kuri pievienosies Rimi Baltic Group. SIA Havi Logistics Latvijā un tā meitasuzņēmumi Igaunijā un Lietuvā sniedz noliktavu pakalpojumus, kas aptver plašu darbību klāstu, tostarp preču apstrādi, komplektēšanu, marķēšanu, šķirošanu, atgriešanas loģistiku un citus pakalpojumus, kas nodrošina efektīvu un precīzu pasūtījumu izpildi.

"Šis darījums stiprina Rimi Baltic konkurētspēju, integrējot noliktavu darbības uzņēmuma iekšienē un pielāgojoties pasaules praksei, kur mazumtirgotāji paši pārvalda savas piegādes ķēdes. Tas nodrošina lielāku izmaksu kontroli, uzlabo elastību un ļauj pieņemt lēmumus ātrāk, veicinot inovatīvus risinājumus un stiprinot pozīcijas Baltijas mazumtirdzniecības tirgū. Mūsu tūlītējā prioritāte ir vienota procesu integrācija un pakalpojumu kvalitātes uzturēšana, bet mūsu ilgtermiņa mērķis ir veicināt inovācijas un stiprināt mūsu konkurētspēju,” saka Giedrius Bandzevičius, Rimi Baltic izpilddirektors.

Mazumtirgotājs Rimi Latvijā pircējiem visos savos veikalos ieviesis iespēju apstiprināt vecumu, izmantojot Smart-ID identifikāciju.

Jaunais digitālais risinājums ir pieejams pašapkalpošanās kasēs, lai veiktu vecuma pārbaudi, iegādājoties preces ar vecuma ierobežojumu. Smart-ID risinājums ir ieviests visās Baltijas valstīs un ietaupa pircēju pavadīto laiku pašapkalpošanās kasēs, vecuma pārbaudei veltot vien 15 sekundes.

“Ikdienā redzam, ka vidēji 15-20 % no visiem pirkumiem ir nepieciešama vecuma pārbaude. Savukārt kopumā no visām situācijām, kad pircējam palīdz konsultants, 60 % gadījumu ir tieši vecuma pārbaude, kas ir samērā liels darbinieku resursa patēriņš. Turpmāk pircējiem būs iespēja ātri un vienkārši apstiprināt savu vecumu, bet mūsu darbinieki varēs pievērst uzmanību citiem ikdienas uzdevumiem, koncentrējoties uz veikala un klientu iepirkšanās pieredzes uzlabošanu,” skaidro Rimi Baltic digitālās attīstības direktore Liene Perija.

Konkurences padome (KP) ir konstatējusi aizliegtas vienošanās pazīmes divu lielāko pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumu starpā, aģentūrai LETA pavēstīja KP.

Institūcijā informē, ka ceturtdien, 26. februārī, pārkāpumu lietas ietvaros KP uz tiesneša lēmuma pamata un ar valsts policijas un citu tiesībaizsardzības iestāžu atbalstu veica Konkurences likumā paredzētās procesuālās darbības pie diviem tirgus dalībniekiem, kas darbojas pārtikas mazumtirdzniecības nozarē.

"KP ir konstatējusi aizliegtas vienošanās sastāva pazīmes divu lielāko pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumu starpā, kas, iespējams, nav rīkojušies neatkarīgi un ir savstarpēji saskaņojuši preču pārdošanas cenas, negatīvi ietekmējot patērētāju intereses un tādējādi varētu būt pārkāpuši līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantā noteikto vienošanās aizliegumu," ziņo KP.

Rietumu Banka ir izsniegusi 3,2 miljonu eiro kredītu uzņēmumam SIA Lielezeres 18, kas ir daļa no Astor Group, jauna Rimi veikala būvniecībai Dzirciemā, Rīgā.

Projekts paredz moderna un energoefektīva tirdzniecības centra izbūvi Lielezeres ielā 18. Šobrīd norit ēkas būvniecība, ko iecerēts pabeigt jau šī gada vasarā.

“Kvalitatīvu nekustamo īpašumu attīstīšana ir viens no Rietumu Bankas stratēģiskajiem virzieniem – mēs atbalstām dinamiskus un ilgtspējīgus projektus, kas uzlabo pilsētvidi un rada pievienoto vērtību vietējiem iedzīvotājiem. Augstu vērtējam Astor Group spēju attīstīt nekustamos īpašumus dažādos segmentos, tai skaitā viesmīlības, dzīvojamo un komerciālo nekustamo īpašumu jomās. Esam gandarīti atkārtoti sadarboties un būt viņu ilgtermiņa partneris arī šajā projektā. Jaunais Rimi veikals ne tikai papildinās apkārtnes infrastruktūru, bet arī kalpos kā pozitīvs piemērs ilgtspējīgas un mūsdienīgas komercvides attīstībā,” stāsta Rietumu Bankas valdes loceklis un Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs.

Ik pa laikam publisko telpu satricina Latvijas Bankas ekspertu apkopotās pārtikas cenu atšķirības Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lielveikalos. Pavasarī zem lupas nonāca kafija, tagad – rīsi.

Skrupulozi analizējot cenas internetveikalu lapās, acīmredzot nav atlicis laika iedziļināties mazumtirdzniecības darbības pamatos: izraujot no konteksta pāris faktus, sanāk labi mediju virsraksti, taču pēc būtības izplatītā informācija ir aplama.

Sāksim ar to, kas tirgotājiem visās Baltijas valstīs un visā pasaulē ir kopīgs: lielveikalu bizness ir sarežģīta un visaptveroša sistēma, kuras centrā ir plašs sortiments, pārdomāts veikala iekārtojums, izcila klientu apkalpošana, gudra piegādes ķēdes pārvaldība, mārketings un sabiedriskās aktivitātes, kā arī adekvāta cenu politika. Efektīvi pārvaldot šīs sastāvdaļas, lielveikali var attīstīties konkurētspējīgā mazumtirdzniecības vidē un nodrošināt klientiem ērtu un patīkamu iepirkšanās pieredzi.

"INDEXO Real Estate Fund", ko pārvalda "Provendi Asset Management", ir noslēdzis jaunu portfeļa darījumu, iegādājoties divus tirdzniecības centrus Rīgā un Kuresārē (Igaunijā).

Šis darījums paplašina fonda portfeli ar stabiliem un reģionāli nozīmīgiem mazumtirdzniecības īpašumiem. Darījuma ietvaros fonds ir iegādājies tirdzniecības centru "Damme" Rīgas stratēģiski nozīmīgajā Imantas apkaimē un reģionālo tirdzniecības centru "Auriga" Kuresārē - vienu no modernākajiem un populārākajiem mazumtirdzniecības galamērķiem Sāremā. Kopējā darījuma vērtība ir 56 miljoni eiro, un tas līdzfinansēts ar "Swedbank AS" atbalstu.

Abi iegādātie īpašumi demonstrē stabilus nomas ienākumus, ilgtspējīgus darbības modeļus un spēcīgus nomnieku portfeļus. Rīgas "Damme" tirdzniecības centrā galvenie nomnieki ir "Rimi", "Drogas" un "LIDO", kā arī vairāk nekā 60 citi uzņēmumi, savukārt "Auriga" Kuresārē uzņem plašu starptautiski atpazīstamu zīmolu klāstu, tostarp "Ksenukai", "Rimi", "Apollo Kino" un "H&M". Šis stratēģiskais darījums stiprina "INDEXO Real Estate Fund" pozīcijas Baltijas mazumtirdzniecības tirgū, nodrošinot stabilu naudas plūsmu un radot pamatu ilgtermiņa īpašumu vērtības pieaugumam. Abi īpašumi kopā aizņem vairāk nekā 33 000 kvadrātmetru un ir izvēlēti, pamatojoties uz to pievilcīgo atrašanās vietu, spēcīgo nomnieku sastāvu un ilgtermiņa attīstības potenciālu.

Zvērinātu advokātu biroja Sorainen konsultatīvais darbs ir novērtēts kā “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Baltijas valstīs” un “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs” Mergermarket European Awards apbalvošanā.

Šī dubultā atzinība atspoguļo uzņēmuma vadošo lomu darījumos, kas ietekmē tirgus, piesaista jaunus investorus un veicina nozares pārveidi pāri robežām.

Baltijas valstis vairs nav tikai reģionāls uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas centrs – tās ietekmē darījumu slēgšanu visā Centrāleiropā un Austrumeiropā. Neskatoties uz pastāvīgo ģeopolitisko spriedzi un ņemot vērā, ka visas trīs Baltijas valstis ir starp pasaules līderiem Ukrainas atbalstīšanā attiecībā pret IKP, reģions ir demonstrējis ievērojamu ekonomisko noturību. Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējā darījumu vērtība 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos pieauga par 79 % salīdzinājumā ar to pašu periodu 2024. gadā, pārsniedzot pat 2021. gada visu laiku rekordu.

Dāņu mazumtirgotājs Salling Group, kam pieder mazumtirdzniecības tīkls Rimi Baltijas valstīs, aicina jaunuzņēmumus un inovatorus pieteikties investīciju fonda Salling Seeds finansējumam.

Uzņēmums vēlas ar kopējo investīciju ietvaru 67 miljonu eiro apmērā veicināt jaunu zināšanu, tehnoloģiju un ilgtspējīgu risinājumu attīstību vērtīgām pārmaiņām mazumtirdzniecības nozarē.

Investīciju fonds Salling Seeds dibināts 2024. gada rudenī ar mērķi atbalstīt jaunuzņēmumus un strauji augošus uzņēmumus, kas ar novatoriskiem biznesa modeļiem un inovatīvām tehnoloģijām var veicināt mazumtirdzniecības nozares attīstību. Salling Seeds meklē ambiciozus uzņēmumus ar pievilcīgu izaugsmes potenciālu un ir gatavs investēt gan jaunuzņēmumos, kuri vēl ir sava produkta izstrādes pašā sākumā, gan jau nobriedušākos augošos uzņēmumos, kuriem ir potenciāls radīt būtiskus uzlabojumus pircējiem, darbiniekiem un uzņēmuma ikdienas darbībai. Tās var būt gan jaunas tehnoloģijas, gan digitālās klientu pieredzes, ilgtspējas un dažādu patēriņa tendenču risinājumi. Pirmajā kārtā individuālo investīciju apjoms būs no 0,7 miljoniem līdz 3,5 miljoniem eiro.

Latvijas ražotāji var kļūt konkurētspējīgāki, ja izpratīs patērētājus un konkurentus un spēs piedāvāt savu preci arī eksportā, lai tādā veidā veicinātu ražošanas modernizēšanu un spētu piedāvāt zemāku cenu pircējiem arī Latvijā.

Šādas galvenās atziņas izskanēja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) rīkotajā diskusijā “Pēc kā stiepjas patērētāju roka? Modernās tirdzniecības ietekme uz piegādes ķēdi”.

Diskusijas dalībnieki – zemkopības ministrs Armands Krauze, “Rimi Baltic” kategoriju direktors Milans Blūms, SIA “Reitan Convenience Latvia” komercdirektore Ineta Legzdiņa, SIA “Skrīveru saldumi” un SIA “Dimdiņi” pārdošanas vadītājs Jānis Ilziņš, uzņēmumu stratēģiskais un vadības konsultants Jānis Kļaviņš un Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieks Raimonds Lapiņš – meklēja atbildes, par ko ir gatavi maksāt patērētāji, kādi izaicinājumi un iespējas paveras Latvijas pārtikas ražotājiem, kā izvēlēties nišu un attīstīt sortimentu, vai konkurēt tikai ar cenu, un ko nozīmē ilgtspēja piegādes ķēdē no lauka līdz plauktam.

Tirdzniecības centrs “Origo” ir nostiprinājis savas līderpozīcijas kā apmeklētākais, iecienītākais un atpazīstamākais tirdzniecības centrs Rīgas centrā. Saskaņā ar jaunākajiem pētījumu kompānijas “Kantar” datiem, t/c “Origo” jau trešo gadu pēc kārtas tiek tik augstu novērtēts, apliecinot tā stratēģisko pieeju piedāvājuma veidošanā un spēju operatīvi reaģēt uz mainīgajām patērētāju vajadzībām un tirgus tendencēm.

Pērn t/c “Origo” apmeklēja vairāk nekā 20 miljoni cilvēku, bet šī gada dati liecina par vēl lielāku izaugsmi – tas tikai stiprina tirdzniecības centra statusu kā vienam no stratēģiski nozīmīgākajiem iepirkšanās un satikšanās punktiem galvaspilsētas centrā. Ilgtspējīga izaugsme tiek nodrošināta, pateicoties mērķtiecīgi veidotam nomnieku klāstam, augstvērtīgai lokācijai un spējai elastīgi pielāgoties tirgus un patērētāju uzvedības pārmaiņām.

“Attīstot “Rīgas centrālo biznesa rajonu” kā vienu no galvenajiem uzņēmējdarbības attīstības centriem pilsētā, t/c “Origo” ieņem stratēģiski nozīmīgu lomu kā šī rajona neatņemama sastāvdaļa. Mēs mērķtiecīgi veidojam “Origo” par modernu un viegli pieejamu iepirkšanās vietu pašā Rīgas sirdī, nodrošinot daudzveidīgu veikalu, ēdināšanas un pakalpojumu klāstu, kas atbilst mūsdienu pilsētnieku un biroju darbinieku vajadzībām. Pateicoties izdevīgai atrašanās vietai un pārdomātai nomnieku atlasei, t/c “Origo” saglabā augstus apmeklētības un novērtējuma rādītājus, nostiprinot savas pozīcijas kā vienam no pieprasītākajiem iepirkšanās galamērķiem gan rīdziniekiem, gan pilsētas viesiem. Ņemot vērā augošo konkurenci un patērētāju paradumu izmaiņas, mēs sekojam līdzi aktuālajām tendencēm un mērķtiecīgi investējam gan infrastruktūras pilnveidošanā, gan konceptuālā piedāvājuma attīstībā, lai saglabātu savu konkurētspēju ilgtermiņā,” norāda “Linstow Baltic” un t/c “Origo” komercdirektore Evija Majevska.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 28 uzņēmumi no Lietuvas, 15 — no Igaunijas un tikai septiņi — no Latvijas.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas uzņēmumu skaits reitingā sarucis no astoņiem līdz septiņiem.

Kopumā 50 lielākie Baltijas uzņēmumi 2024. gadā apgrozījuši 69,7 miljardus eiro un nopelnījuši vairāk nekā 1,7 miljardus eiro.

Reitinga augšgalu stabilās pozīcijās aizņem Lietuvas uzņēmumi — mazumtirdzniecības uzņēmumu grupa “Vilniaus prekyba”, holdings “Maxima Grupe”, enerģētikas uzņēmumi “ORLEN Lietuva” un “Ignitis grupe”, kā arī mazumtirgotājs “Maxima LT”.

Desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas uzņēmumi: transporta un piegādes pakalpojumu sniedzējs “Bolt Technology” un enerģētikas uzņēmums “Eesti Energia”, kas ieņem attiecīgi sesto un septīto vietu.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) rudenī - oktobrī vai novembrī, plāno veikt papildu medus autentiskuma pārbaudes, aģentūrai LETA pastāstīja PVD Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītājs Māris Eiklons.

Viņš minēja, ka pārbaužu apjomi būs atkarīgi no pieejamā finansējuma.

PVD medus autentiskuma kontroles veica arī šogad aprīļa beigās, kā rezultātā dienests apturēja piecu medus produktu izplatīšanu, jo noņemtajos paraugos tika konstatēti dabiskam medum neraksturīgi cukuri. Eiklons norādīja, ka šie produkti joprojām tirdzniecībā nav atgriezti.

Tāpat viņš minēja, ka divi no izņemtajiem produktiem tika pakoti Lietuvā, tāpēc par konstatēto gadījumu tika ievietots paziņojums Eiropas Savienības Ātrās brīdināšanas sistēmā un Lietuvas atbildīgās iestādes, pamatojoties uz Latvijas ziņojumu, īstenoja papildu analīzes, kā rezultātā no tirdzniecības izņēma arī vairākus citus medus produktus.

Rietumu Banka ir piešķīrusi papildu 11,4 miljonu eiro finansējumu uzņēmumam SIA Riga Retail Park, kas ir tirdzniecības centra “Sāga” īpašnieks.Šis ir jau otrais aizdevums projekta attīstībai.

Uzņēmums 2023. gadā saņēma Rietumu Bankas kredītu 48 miljonu eiro apmērā, kas bija viens no lielākajiem banku sektora darījumiem Latvijā tajā gadā.

Finansējuma apmērs palielināts, ņemot vērā Riga Retail Park veiksmīgo darbību un labos finanšu rezultātus. Uzņēmums uzrādīja pārliecinošu izaugsmi – 2024. gadā apgrozījums sasniedza 9,01 miljonu eiro, uzrādot pieaugumu par 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Uzņēmuma veiksmīgie finanšu rādītāji atspoguļojas arī dinamiskā tirdzniecības centra “Sāga” attīstībā, kuram ir piesaistīti nomnieki un iznomātas visas pieejamās tirdzniecības telpas.

“Mēs redzam, ka “Sāga” sevi ir pierādījusi kā ilgtspējīgs, labi pārvaldīts un pieprasīts tirdzniecības centrs. Tā kvalitāte, plašais pakalpojumu klāsts un atrašanās vieta strauji augošā Rīgas apkaimē nodrošina stabilu izaugsmes potenciālu. Rietumu Banka ar gandarījumu turpina sadarbību ar Riga Retail Park, atbalstot projektus, kas veicina ekonomisko aktivitāti un uzlabo dzīves kvalitāti,” norāda Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja.

Pilnībā iznomāts Skanstes apkaimē esošais biroju nomas komplekss “Elemental Business Centre”, informēja uzņēmumā.

“Esam gandarīti, ka jau kopš būvniecības sākuma šis projekts ir bijis lielisks piemērs citiem nozarē, jo, vēl nenododot ekspluatācijā biroju kompleksu, vairāk nekā 70 % projekta bija priekšlaicīgi iznomāti,” saka “Elemental Business Centre” pārdošanas vadītājs Imants Krēsliņš.

“Tas deva pārliecību, ka “Elemental Business Centre” projekta vīzija, arhitektoniskie un energoefektivitātes risinājumi ne vien dabīgi iekļāvās Skanstes apkaimē, ļaujot tai attīstīties, bet arī uzrunāja potenciālos nomniekus izdarīt izvēli par labu mūsu biroju kompleksam. Turklāt pērn iegūtais BREEAM “Outstanding” novērtējums, kas bija pirmais tik augsts novērtējums ēkai Latvijā, bija kā apliecinājums tam, ka viss ir izdarīts augstākajā līmenī, nodrošinot nomniekiem augstākās klases biroja telpas,” teic I. Krēsliņš.

Memorands par pārtikas cenu samazināšanu neradīs reālu būtisku cenu samazinājumu, šādu viedokli Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" pauda Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

Viņa norādīja, ka pārtikas cenas galvenokārt ietekmē pasaules cena, ražošanas izmaksas un mazumtirdzniecības koncentrācija. Turpretim šādu memorandu rezultātā produkti nevar palikt lētāki, uzskata Gulbe.

Institūta pārstāve norādīja, ka lielajās pārtikas ķēdēs jau šobrīd vienam produktam katrā cenu grupā "ir stipri zemāka cena", jo veikalnieki ir ieinteresēti pārdot preci. Viņa pieļauj, ka pēc memoranda ieviešanas šie produkti, iespējams, tiks vairāk izcelti, lai gan jau patlaban divās lielākajās veikalu ķēdēs tie ir apzīmēti ar īpašu zīmi.

Gulbe pozitīvi novērtēja ideju par iespēju salīdzināt cenas, norādot, ka to vēlas gan tirgotāji, gan pircēji. Tomēr viņa skeptiski vērtēja, vai cenas mainās biežāk nekā "dažas reizes gadā".

Saldumu un uzkodu mazumtirgotājs Baltijas valstīs Candy POP paplašina savu darbību, iegādājoties Snackoland mazumtirdzniecības ķēdi – vadošo saldumu un uzkodu veikalu tīklu Latvijā.

“Pēdējo četru gadu laikā Baltijas valstīs mūsu stratēģija ir pierādījusi savu efektivitāti – mēs esam pilnveidojuši integrētu biznesa modeli, apvienojot savu ilggadīgo mazumtirdzniecības pieredzi un spēju strādāt vairumtirdzniecības mērogos. Snackoland iegāde paātrinās mūsu izaugsmi Latvijā, nodrošinot mums vairāk saskares punktu ar klientiem,” saka Candy POP Group līdzdibinātājs un izpilddirektors Dovidas Juškis (Dovydas Juškys).

Pirms šīs paplašināšanās Candy POP jau bija spēcīgās pozīcijās Latvijā, pārvaldot sešus mazumtirdzniecības veikalus Rīgas lielākajos tirdzniecības centros un uzturot augstu atpazīstamību, kā arī lojālu klientu bāzi galvaspilsētā. Snackoland iegāde ļauj paplašināties arī uz reģioniem, tādejādi palielinot Candy POP zīmola veikalu pieejamību un vēl vairāk nostiprinot savu tirgus pozīciju visā Latvijā.

Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī īstenoti 14 M&A darījumi ar kopējo vērtību 1,37 miljardi ASV dolāru, liecina profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY jaunākais Centrāleiropas uzņēmumu pirkšanas un apvienošanās darījumu (jeb M&A, mergers & acquisitions) apskats.

Tas Latviju pēc darījumu vērtības ierindo piektajā vietā Centrāleiropā aiz Čehijas (darījumu vērtība pirmajā kvartālā 5,77 miljardi ASV dolāru), Grieķijas (3.02 miljardi), Turcijas (1,8 miljardi) un Polijas (1,76 miljardi). Tikmēr Igaunijā šī gada pirmajos trīs mēnešos īstenoti 12 M&A darījumi ar kopējo vērtību 273 miljoni ASV dolāru, bet Lietuvā – 14 darījumi ar 52 miljonu ASV dolāru vērtību.

Latvijas M&A darījumu rādītājus būtiski izceļ Salling Holding A/S darījums par RIMI Baltic SIA iegādi 1,349 miljardu ASV dolāru vērtībā. Tas gada pirmajā kvartālā ir ceturtais lielākais darījums visā Centrāleiropas reģionā.

“Visās mūsu reģiona ekonomikās šobrīd valda pastiprināta nenoteiktība ģeopolitikas iespaidā, ko pastiprina neziņa par ASV tarifu politiku, kas, savukārt būtiski ietekmē visas Eiropas ekonomiku un kapitāla tirgus. Šajos apstākļos redzam, ka investori fokusējas uz uzņēmumiem ar spēcīgām tirgus pozīcijām nozarēs, kas balstās uz vietējo patēriņu – mazumtirdzniecību, plaša patēriņa precēm, veselības nozari. Tomēr Baltijā un Latvijā jau tuvākajos gados ir paredzama augoša investoru interese par atjaunojamās enerģijas ražošanas un infrastruktūras uzņēmumiem, kā arī tehnoloģiju kompānijām, kas aktīvi attīstās tieši mūsu reģionā. Tāpat investorus šobrīd interesē ražošanas jaudas dažādās nozarēs, kas ir daļa no globālu uzņēmumu centieniem pārcelt ražošanu tuvāk saviem mērķa patērētāju tirgiem,” saka Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Augstas cenas nav tikai ārējo faktoru sekas, un tās norāda uz nepietiekamu konkurenci, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš piektdien Rīgas pilī tikās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku.

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, sarunas laikā puses pārrunāja gada pirmā ceturkšņa Latvijas ekonomikas rādītājus un aktualitātes saistībā ar pārtikas cenu samazināšanu.

Valsts prezidents akcentēja, ka pārtikas cenu pieaugums ietekmē ne tikai mājsaimniecību budžetus, bet arī atspoguļo uzticēšanos tirgum kopumā.

Viņaprāt, ir nepieciešams īstenot mērķētus pasākumus, kas palielinās cenu caurspīdīgumu un veicinās godīgu konkurenci starp tirgotājiem un ražotājiem.

Valsts prezidents norādīja, ka noslēgtais memorands par pārtikas cenu samazināšanu ir solis uz priekšu, tomēr pēc kāda laika ir nepieciešams izvērtēt faktisko ietekmi.

Saskaņā ar publicēto pārskatu par 2025. gada janvāri-jūniju, Rietumu Bankas peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa pirmajā pusgadā bija 5.9 miljoni eiro.

Bankas aktīvi uz 30.06.2025. bija 1.4 miljardi eiro, klientu noguldījumi 980 miljoni eiro, kapitāls un rezerves 349 miljoni eiro.

Pirmajā pusgadā tika realizēti daudzi nozīmīgi projekti, turpinot atbalstīt Latvijas uzņēmumus un piešķirt finansējumu to izaugsmei. Banka ir paziņojusi par vairākiem liela mēroga kreditēšanas darījumiem inovatīvās ražošanas, zaļās enerģētikas, komerciālā un dzīvojama nekustama īpašuma jomā.

Tajā skaitā Rietumu Banka ir piešķīrusi finansējumu 40 miljonu eiro apmērā ASNS Ingredient zirņu proteīna izolāta rūpnīcas izveidei Jelgavā, kas būs viena no modernākajām Eiropā un ražos alternatīvo olbaltumvielu produkciju ar nozīmīgu eksporta potenciālu.

2025. gadā apvienošanās un iegādes (M&A) darījumu vērtība Baltijā, salīdzinot ar gadu iepriekš, pieaugusi par 47%, atsaucoties uz Mergermarket datiem, norāda Sorainen.

Lai gan kopējais darījumu skaits pērn bija par 19% zemāks nekā 2024. gadā, to vērtība pietuvojusies 2021. gada rekorda līmenim. Eksperti šo izaugsmi skaidro ar ārvalstu investoru ieguldījumiem, kas ievērojami ietekmējuši reģiona tirgus attīstību. Trīs lielākie darījumi vien pērn veidojuši aptuveni 2,46 miljardus eiro no kopējās darījumu summas, apliecinot globālo investoru interesi par Baltijas reģionu.

Tirgus mainās

2025. gads Baltijā iezīmējās ar vairākiem nozīmīgiem darījumiem, tostarp Dānijas Salling Group veikto mazumtirdzniecības ķēdes Rimi Baltic iegādi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā par aptuveni 1,3 miljardiem eiro, kas kļuva par vienu no lielākajiem Baltijas M&A vēsturē. Tam sekoja reģionāla mēroga darījums, kura ietvaros investori iegādājās Tele2 torņu infrastruktūru Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kā arī Food Union aktīvu pārņemšana un Ingka Group paplašināšanās meža nozarē. Šie darījumi iezīmēja spēcīgu pārrobežu sadarbību, pierādot, ka Baltijas reģions kļūst par arvien pievilcīgāku lielo darījumu platformu.

Publicēts Rietumu Bankas un Grupas finanšu pārskats par 2025. gada janvāri-martu, informē banka.

Saskaņā ar pārskatu, Rietumu Bankas peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa pirmajos trijos šī gada mēnešos bija 1,9 miljoni eiro. Bankas aktīvi uz 31.03.2025. bija 1.3 miljardi eiro, klientu noguldījumi 893 miljoni eiro, kapitāls un rezerves 355 miljoni eiro.

Banka turpina mērķtiecīgi realizēt Latvijas uzņēmumu atbalsta stratēģiju, piešķirot finansējumu biznesa projektu attīstībai, kuri pozitīvi ietekmē valsts tautsaimniecības izaugsmi. Kopējais Rietumu Bankas kredītu portfeļa apjoms uz 31.03.2025 bija 654 miljoni eiro.

Pirmajā ceturksnī Rietumu Banka ir paziņojusi par vairākiem nozīmīgiem kreditēšanas darījumiem, tajā skaitā komerciālā un dzīvojamā nekustamā īpašuma jomā. Banka ir izsniegusi 32,5 miljonu eiro kredītu ar mērķi modernizēt un attīstīt daudzfunkcionālo ēku Rīgas centrā, kurā atrodas Stockmann lielveikals un Forum Cinemas daudzzāļu kinoteātris. Vairāk kā 8 miljoni eiro tika izsniegti 11 RIMI tirdzniecības centru iegādei dažādos Latvijas reģionos. Tika turpināta jauna mūsdienu dzīvojamā kompleksa “Deglava Gleznotāju rezidences” Rīgā būvniecības finansēšana, piešķirot 4,35 miljonu eiro tā trešās kārtas realizācijai. 3,6 miljonu eiro tika izsniegti jauna moderna un ilgtspējīga biznesa centra “Versum” attīstībai Rīgā, Ulbrokas ielā.

Ārvalstu tiešās investīcijas Rīgā 2026. gada sākumā sasniedza 10,2 miljardus eiro, kas parāda, ka Rīga turpina nostiprināt pozīcijas kā pievilcīga vieta investoriem, informē Rīgas dome.

Kopumā lielākie ieguldījumi Rīgā veikti holdingkompāniju jeb mātes uzņēmumu darbības nodrošināšanai, nekustamo īpašumu izīrēšanā un pārvaldīšanā, kā arī mazumtirdzniecībā.

Saskaņā ar SIA “Lursoft IT” apkopotajiem datiem ārvalstu tiešās investīcijas Rīgā uz 2026. gada sākumu ir sasniegušas 10,2 miljardus eiro, un 2025. gadā Rīgā investēti 320 miljoni eiro. Pieaugošās ārvalstu uzņēmumu investīcijas iezīmē pozitīvu attīstības tendenci. Rīga turpina nostiprināt savas pozīcijas kā pievilcīga vide investīciju ieguldīšanai Baltijas jūras reģionā, piedāvājot stabilu uzņēmējdarbības vidi, kvalificētu darbaspēku un stratēģisku atrašanās vietu.

Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs norāda: "Kopš 2021. gada, kad izveidojām Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru, Rīga mērķtiecīgi strādā ar investīciju piesaisti, koncentrējoties uz starptautiskajiem biznesa pakalpojumiem, IKT, jaunuzņēmumiem, ilgtspējīgu ražošanu (tostarp aizsardzības industriju), dzīvības zinātnēm un nekustamo īpašumu. Šī pieeja jau dod rezultātus: Rīgas jaunuzņēmumi 2024. gadā piesaistīja 21,8 miljonus eiro, bet 2025. gadā – jau 60 miljonus eiro, un pilsētā ienāk milzīgi starptautiski investori, radot vairāk nekā 1200 jaunu darba vietu. Rīga aktīvi sevi prezentē starptautiskos forumos, uzņem ABSL Europe forumu un stiprina savu reputāciju kā konkurētspējīgu investīciju galamērķi. Vienlaikus mēs attīstām arī publisko infrastruktūru, ieviešot mehānismus, kas motivē attīstītājus ieguldīt pilsētvidē, un nodrošinām atbalstu jaunuzņēmumiem un diasporai. Rīga jau ir pierādījusi, ka spēj piesaistīt kapitālu, kas rada darba vietas, inovācijas un noturīgu izaugsmi gan pilsētai, gan visai Latvijai."