Jaunākais izdevums

Rīgas domes ierēdņi ar viesmīlības un tūrisma nozares pārstāvjiem vienojušies par veicamajiem darbiem, kas paredz, ka līdz 2021.gadam 1.janvārim, kad tiks ieviesta tūrisma nodeva, viesnīcu sektoram ir jāsakārto apartamentu izīrēšanas joma un šis memorands paredz, ka pašvaldība iesaistīsies šī jautājuma risināšanā, informē Rīgas dome.

Sadarbības memorandu parakstīja «Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija», «Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija» un biedrība «Latvijas Kongresu birojs». Viesmīlības un tūrisma organizācijas vienojās par trīs prioritārajiem sadarbības virzieniem Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai: veicināt pilsētas starptautisko atpazīstamību; veicināt Rīgu kā darījumu tūrisma galamērķa attīstību; veicināt kvalitatīvu un liela mēroga starptautisku profesionālu, kultūras un sporta pasākumu norisi Rīgā.

Parakstot šo memorandu, puses vienojās par sadarbību lēmumu pieņemšanā par finanšu līdzekļu, kas tiks iekasēti kā nodeva par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu, efektīvu izlietojumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībā. Paredzēts, ka šī nodeva būs viens eiro par katru atpūtnieku pilsētā pavadīto dienu.

Līdz brīdim, kad tiks sākta tūrisma nodevas iekasēšana, memorandu parakstījušie apņemas šogad sadarboties aktivitāšu plānu izstrādē, sasniedzamo mērķu un rezultātu mērīšanas kritēriju noteikšanā, kā arī vienoties par piemērotāko budžeta sadalījumu prioritārajiem aktivitāšu virzieniem.

Memorandu parakstījušie apņemas līdz šī gada 30. septembrim apstiprināt nodibinājuma «Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs» konsultatīvo padomi, kurā būtu pārstāvētas tūrisma nozares asociācijas un uzņēmumi, kā arī veicināt sadarbību ar Valsts ieņēmumu dienestu un citām kontrolējošām institūcijām, lai sakārtotu privāto (apartamentu) tūrisma naktsmītņu izīrēšanas sektoru Rīgā.

Līdz 2020. gada 1. jūnijam paredzēts izstrādāt Rīgas kā darījumu tūrisma galamērķa attīstības un popularizēšanas stratēģiju, izvērtējot iespējamos atbalsta instrumentus konferenču un kongresu organizēšanai Rīgā, nosakot sadarbības principus ar privāto sektoru un tā iesaisti stratēģijas realizēšanā. Balstoties uz šo stratēģiju, līdz 2020. gada 1. oktobrim plānots izstrādāt un apstiprināt aktivitāšu plānu un budžetu Rīgas kā darījumu tūrisma galamērķa iespēju popularizēšanai 2021. gadā.

Tāpat iecerēts veicināt sadarbību ar rezervēšanas platformām, kuras piedāvā izmitināšanas pakalpojumus privātajos apartamentos un mājās, lai nodrošinātu nodevas par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu iekasēšanu arī no viesiem, kas uzturas šajās naktsmītnēs. Plānots ieviest tūrisma nodevu viena eiro apmērā par katru atpūtnieka pilsētā pavadīto dienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš šī gada marta universālveikalā Stockmann ieviesta pasaulē lielākā mobilo maksājumu sistēma Alipay, ko labprāt izmanto tūristi no Ķīnas.

Alipay pašlaik ir vairāk nekā miljards aktīvo lietotāju visā pasaulē, un ar tās palīdzību katru dienu tiek veikts vairāk nekā simts miljonu mobilo maksājumu.

«Ņemot vērā universālveikala atrašanās vietu pilsētas sirdī, tūristi viedo lielu daļu mūsu klientu portfeļa, tāpēc aktīvi strādājam pie tā, lai spētu piedāvāt risinājumus, kas uzlabotu viņu iepirkšanās pieredzi, un maksājumu ērtuma nodrošināšana ir viens no šiem veidiem. Sadarbība ar «Alipay» ir vēl viens solis tuvāk mūsu nākotnes plāniem digitālo projektu attīstībā, kas jau tagad pozitīvi atspoguļojas Ķīnas tūristu veikto pirkumu apmērā,» teic Dace Goldmane, universālveikala »Stockmann« direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Rožmalas: Vēlamies panākt, lai tūristi izbrauc ārpus Rīgas

Žanete Hāka, 05.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atpūtas komplekss Rožmalas aizvadījis sezonu, un kompleksa īpašnieki ir apņēmības pilni nākotnē paplašināt piedāvāto pakalpojumu klāstu, tādējādi piesaistot vēl vairāk apmeklētāju, stāsta atpūtas kompleksa mārketinga direktore Ilze Djačuka.

Rožmalas atrodas Ceraukstē, aptuveni 5 km no Bauskas centra, un pēdējo gadu laikā strādā, lai aizvien vairāk tūristu uzzinātu par atpūtas kompleksu, kura teritorijā atrodas ne tikai viesnīca, bet arī senas dzirnavas.

“Mēs ļoti vēlamies, lai Rīga iznāk uz laukiem, jo arī ārpus Rīgas ir daudz objektu, ko apmeklēt. Pēdējo gadu laikā šāda tendence ir vērojama - tiesa gan, varbūt tas notiek salīdzinoši lēnām, taču izteikti. Reģionos ir pieejami daudz un dažādi produkti, daudzi tūrisma objektu veidotāji ir ļoti inovatīvi, un var tikai apbrīnot cilvēku izdomu, tādēļ cerams, ka arī tūristi aizvien vairāk tos novērtēs un augs reģionu popularitāte” viņa piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Simtiem eiropiešu inficējušies Austrijas slēpošanas kūrortā

LETA--POLITICO, 20.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā simtiem tūristu ar jauno koronavīrusu inficējušies Austrijā Tiroles kalnu slēpošanas kūrortā Išglā, vēsta žurnāls "Der Spiegel" un vairāki citi Vācijas mediji.

Kā norāda žurnāls, daudzi tūristi inficējušies no bārmeņa bārā "Kitzloch", turklāt varasiestādes nav spērušas nekādus soļus.

Desmitiem tūristu no Dānijas, Vācijas un Islandes, kas apmeklējuši Išglu, pēc atgriešanās dzimtenē diagnosticēts koronavīruss, vēsta raidsabiedrība N-tv.

Tiroles varasiestādes nav savlaicīgi informējušas ceļotājus par vīrusa uzliesmojumu.

Visā Vācijā reģistrēti gadījumi, kad inficēšanās tiek saistīta ar Išglas apmeklējumu, vēsta laikraksts "Die Welt".

"Islandes varasiestādes 29.februārī pirmo reizi konstatējušas ar Išglu saistītās briesmas, atklājot, ka liels inficēšanās gadījumu skaits bijis Išglu apmeklējušo ceļotāju grupā, kas ar lidsabiedrības "Icelandair" reisu atgriezās no Minhenes. Islande 5.martā Išglu pievienoja riska zonas teritorijām, kurā jau atradās Ķīnas Vuhaņa un Irāna," vēsta "Die Welt".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut gan Liepājas tūrisma informācijas birojā (LRTIB) apkalpoto tūristu skaits pērn sarucis, kopējais reģistrēto ceļotāju skaits pieaudzis. Šogad pilsētas viesu skaits varētu vēl pieaugt, jo Liepājas pašvaldība īsteno pilsētas vēstnešu projektu.

Šogad Liepājas pilsēta sākusi jauno reklāmas kampaņu un ikvienam Latvijas iedzīvotājam piedāvā iespēju atbraukt ciemos pie īstiem liepājniekiem, informē Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Rīgā, Nacionālajā bibliotēkā notika iepazīstināšana ar Liepājas pilsētas jaunās vasaras sezonas aktualitātēm, un publiski tika paziņoti septiņi liepājnieki, kuri kļuvuši par Liepājas vēstnešiem un aicinās viesus no visas Latvijas izbaudīt nedēļas nogali vēju pilsētā.

Kopumā Liepāju klātienē izrādīs 7 liepājnieki: Marta Toode-Pusaudze un Vairis Pusaudzis parādīs aktīvās atpūtas iespējas vēju pilsētā, Ralfs Jēkabsons atklās Liepāju no jauna, Monta Glumane (Dienas Bizness žurnāliste) sarūpēs neaizmirstamu nedēļas nogali ar draudzenēm, Inguna Eņģele iepazīstinās ar Liepājas kultūras dārgumiem, Andris Lanka ar ģimeni ielūgs uz aizraujošu nedēļas nogali, Kristiāna Bumbiere parādīs labāko, ko jaunieši var darīt pilsētā, Annija Vētra un Oskars Tērauds atklās Liepājas sportiskāko pusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās koronavīrusa izplatības dēļ pasaules tūrisma nozare zaudēs vismaz 22 miljardus dolāru (20 miljardus eiro), ņemot vērā Ķīnas tūristu patēriņa kritumu, ceturtdien prognozēja Pasaules Ceļojumu un tūrisma padome (WTTC).

"Ir pāragri precīzi zināt, taču WTTC sadarbībā ar "Oxford Economics" veikusi sākotnējus aprēķinus, kuros tiek lēsts, ka krīze nozarei izmaksās vismaz 22 miljardus dolāru," intervijā spāņu laikrakstam "El Mundo" norāda padomes prezidente Glorija Guevara.

"Šie aprēķini ir balstīti uz iepriekšējo krīžu, tostarp SARS un H1N1 pieredzes, un uz zaudējumiem, ko rada Ķīnas tūristi, kuri pēdējās nedēļās nav spējuši ceļot. Ķīniešu tūristi ceļojumu laikā tērē visvairāk," skaidro Guevara.

WTTC gan brīdina, ka tūrisma nozares zaudējumi var sasniegt pat 49 miljardus dolāru, ja krīze ilgs tikpat ilgi, cik SARS epidēmija. Turklāt, ja koronavīrusa epidēmija turpināsies vēl ilgāk, tad zaudējumi varētu pieaugt līdz 73 miljardiem dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekanāla HBO seriāla «Chernobyl» («Černobiļa») panākumi ir vairojuši tūrisma pieplūdumu Lietuvā, kur notika seriāla filmēšana un slēgtā Ignalinas atomelektrostacija (AES) ir veidota pēc tā paša prototipa, kā Černobiļas AES.

Tā dēvētie atomtūristi dodas apmeklēt dažādas vietas Viļņā, kur filmēts HBO augstu popularitāti un kritiķu atzinību ieguvušais seriāls, kā arī Ignalinu, kur mirdzoši urāna stieņi dziest betona baseinos.

Ignalinas AES ir atvērta tūristiem, un jūlijā vien to apmeklējuši 1630 cilvēku. Pērn kopumā AES uzņēma 2240 tūristus. Ignalinas AES amatpersonas norāda, ka tūristu interese arvien pieaug.

«Šķiet, ka viņi ir uztaisījuši labu filmu. Tomēr tas, kas notika tik sen, mūs vairs neuztrauc. Domāju, ka skatīšanās pagātnē nav laba,» ziņu aģentūrai AP sacījis inženieris Mihails Nefedjevs, kurš vada ekskursijas pirms desmit gadiem slēgtajā Ignalinas AES.

160 kilometrus uz ziemeļiem no Viļņas esošajā Ignalinas AES tiek piedāvāta trīs stundas ilga ekskursija, kuras laikā cita starpā tiek stāstīts arī par Černobiļas AES katastrofas apstākļiem. Ekskursijas cena ir 67 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas finanšu ministrs Martins Helme paziņojis, ka pēc alkohola akcīzes nodokļa samazinājuma ir pieaugusi alkohola tirdzniecība valsts ziemeļu pierobežā, kas nozīmē, ka Somijas tūristi atkal ierodas Igaunijā iegādāties alkoholiskos dzērienus.

Helme ceturtdien žurnālistiem sacīja, ka sākotnējie dati ir iepriecinoši un, viņaprāt, valdības mērķis, samazinot akcīzes nodokli alkoholam, ir sasniegts. Vienlaikus ministrs norādīja, ka nākamnedēļ tiks publicēti dati par nodokļu ieņēmumiem jūlijā, bet tendenču novērtējums būs iespējams vien septembrī.

Ministrs arī teica, ka tirgotāji nekavējoties reaģēja uz akcīzes nodokļa samazinājumu, tādēļ Igaunijas iedzīvotāji mazāk alkohola pērk Latvijā un vairāk savā valstī. Helme piebilda, ka tāds bija mērķis alkohola akcīzes nodokļa samazinājumam Igaunijā, jo Igaunijas iedzīvotāji pēdējo gadu laikā arvien vairāk iegādājās alkoholu ārvalstīs, bet Somijas tūristi vairs nepirka tik daudz alkohola Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tūristu skaits Latvijā joprojām ir katastrofāli mazs

Biznesa augstskolas Turība asociētais profesors, Tūrisma pētniecības centra vadītājs Ēriks Lingebērziņš, 17.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpots 781,1 tūkstotis ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 1,1% vairāk nekā 2018. gada 2. ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Lai gan ir vērojams neliels pieaugums, kopējais tūristu skaits joprojām ir katastrofāli mazs.

Latvijā vērojamais pieaugums krietni atpaliek no 3,5 līdz 4% pieauguma Eiropā, kā arī atgādina, ka Pasaules Tūrisma organizācijas prognoze 2019. gadam bija 4%.

Bāzes tirgus – Vācija

Tūristu skaita pieauguma dinamika pagaidām nav liela. Būtiski mazāk viesu bijis no ASV (par 32,9% mazāk). Domāju, ka šādu samazinājumu ietekmēja fakts, ka 2018. gadā vairāku militāro projektu dalībnieki tika klasificēti kā tūristi, jo apmetās viesnīcās. Tā kā tūristu skaits nav liels, šādas izmaiņas tomēr būtiski atspoguļojas statistikas datos.

Pozitīvi vērtējams viesu skaita pieaugums no Vācijas (par 6,2%). Būtībā Vācija ir Latvijas tūrisma piedāvājuma bāzes tirgus. Mums ir kopīgas kultūras, vēstures un citas iezīmes, turklāt tūristiem no Vācijas varam piedāvāt plašu segmentu – kulinārās iespējas, pludmales un dabu, operas apmeklējumu u.tml. Vācijas iedzīvotāji mums ir mentāli ļoti tuvi, un viņiem ir saprotami Latvijas piedāvātie produkti un pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūristu skaits Rīgā pērn sasniedzis rekordu - 3,5 miljonus gadā, informē Rīgas tūrisma zīmols Live Rīga.

Vislielāko viesu skaitu Rīgā 2018. gadā veidoja tūristi no Vācijas - 176,9 tūkstoši jeb 11,9% no visiem ārvalstu viesiem Rīgā. Viņiem seko viesi no Krievijas (173,8 tūkstoši jeb 11,7%), Igaunijas (109,8 tūkstoši jeb 7,4%), Lietuvas (100,4 tūkstoši jeb 6,7%) un Lielbritānijas (98,7 tūkstoši jeb 6,6%).

«Tūristu pieaugums Rīgā ir apliecinājums tam, ka izvēlētā tūristu piesaistes stratēģija un mērķa valstis ir izvēlētas pareizi un potenciālais Rīgas viesis ir mūs sadzirdējis,» skaidro Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča.

Pērn būtiski audzis viesu skaits no RTAB prioritārajiem mērķa tirgiem. Salīdzinot ar 2017. gadu, pērn par 15% audzis viesu skaits no Francijas. Vērienīgs pieaugums bijis viesiem no Lielbritānijas (13,6%), Vācijas (10,6%), kā arī Zviedrijas (4,2%) un Itālijas (4%). Par 10,6% pieaudzis viesu skaits arī no ASV, kas ir viens no RTAB mērķa tirgiem ar lielāko nākotnes potenciālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijā ar Covid-19 saslimuši vēl divi no Itālijas atgriezušies ceļotāji

LETA, 10.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jaunā koronavīrusa izraisītā slimība "Covid-19" atklāta vēl diviem cilvēkiem, kuri nesen atgriezušies no ceļojuma Itālijā, tādējādi kopējais saslimšanas gadījumu skats sasniedzis astoņus, informē Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Arī minētie divi cilvēki atgriezās Latvijā 7.martā un inficējušies Itālijas kalnu kūrortā Červinjā - tāpat kā vēl pieci Latvijas tūristi.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) informē, ka visi pēdējie septiņi saslimušie ir vienas grupas tūristi. "Ja kādam vēl ir doma "pa kluso no vīrusa" aizšmaukt paslēpot vai vienkārši paceļot - septiņi cilvēki inficēti. Visi no vienas grupas. Kopā bija 19 atpūtnieki," sociālajā vietnē "Twitter" raksta ministre.

Līdz šim Latvijā kopā veikti 274 izmeklējumi uz "Covid-19", no tiem 30 pēdējās diennakts laikā.

No SPKC sniegtās informācijas izriet, ka minētie septiņi cilvēki no Itālijas atgriezās ar "airBaltic" reisu "BT-630" no Milānas. Kopumā infekcijas skartajā reisā bijuši 39 pasažieri, tostarp 25 no Latvijas. SPKC ir apzinājis visus pasažierus un apkalpes locekļus. Mediķi uzsver, ka visiem šajā reisā lidojušajiem būtu nosakāma stingra mājas karantīna divu nedēļu garumā ģimenes ārsta uzraudzībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien Ēģiptē Gīzas piramīdu tuvumā sprāgusi ceļa malā uzstādīta bumba laikā, kad garām braucis autobuss ar tūristiem no Dienvidāfrikas. Sprādzienā ievainoti 17 cilvēki, ziņo amatpersonas.

Bumba bijusi uzstādīta pie Lielā Ēģiptes muzeja sienas, un sprādzienā viegli cietuši pieci tūristi no Dienvidāfrikas, kurus savainojuši sprādzienā izsisto autobusa logu stikli. Ievainojumus guvuši arī sprādziena tuvumā esošie ēģiptieši.

Autobusā atradās 25 tūristi no Dienvidāfrikas.

Ēģipte ir piedzīvojusi virkni kaujinieku uzbrukumu, kas galvenokārt bijuši vērsti pret drošības spēkiem un kristiešu minoritāti.

Tūrisms, kas ir valsts galvenais ienākumu avots, pēdējos mēnešos izrādījis atlabšanas pazīmes pēc lejupslīdes, kura sākās pēc sacelšanās 2011.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Lēdmanes izklaides parkā Avārijas brigāde ieguldīti jau 2,2 miljoni

Biznesa Plāns, 20.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēdmanes izklaides parkā Avārijas brigāde (AB Park) jau ieguldīti aptuveni 2,2 miljoni eiro, žurnālam Biznesa Plāns atklāj tā īpašnieks Mārtiņš Brezauckis.

AB Park atrašanās vieta Lēdmanē sevi esot viennozīmīgi attaisnojusi – blakus atrodas šoseja, parks ir stundas brauciena attālumā no Rīgas un atrodas pašā valsts viducī. Vieta tikusi izraudzīta mērķtiecīgi, vērtējot citu valstu pieredzi par to, kā tiek novietoti parki. «Nevaru iedomāties ērtāku parka atrašanās vietu,» norāda M. Brezauckis. Viņš pats nāk no Lielvārdes. Parka lepnums ir lielie ozoli, kas ir liecība par vecajām lauku mājām, kas agrāk atradušās vietā, kur tagad gada siltajā sezonā neapklust bērnu spiedzieni un smiekli.

Domāju, ka šie viesi nav nejauši. Lielākoties tie ir tūristi, kas paliek Rīgas vai Jūrmalas viesnīcās.

Tāpat kā vieta, arī nosaukums tika īpaši piemeklēts un esot sevi attaisnojis, uzskata AB Park «tētis». «Pirmajā gadā daudzi bija izbrīnīti, kāpēc viss parks nav noformēts Avārijas brigādes stilā. Reāli domājot, 20 vienveidīgi hektāri būtu apnicīgi. Tas būtu tāpat, kā izlikt dinozaurus pa visu teritoriju. Lai neriskētu ar apnikšanu, mans mērķis ir parku veidot pa mazām daļiņām, lai saglabātu apmeklētāju sajūsmu un interesi par katru nākamo objektu. Sākumā bija grūti ar nosaukumu, bet Avārijas brigāde faktiski bija vienīgā ideja. Arī mūsdienu bērni zina šos tēlus, ar ko mēs testējām cilvēku reakciju, vēl pirms sākām parka būvniecību,» atceras M. Brezauckis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums "Evlab" ar 150 zīmola "Nextbike" velosipēdiem galvaspilsētā ir atklājis velosipēdu koplietošanas sezonu.

"Nextbike Latvija" vadītājs Mārcis Blumbergs norāda, ka nomas velosipēdi ir pieejami lietotājiem visas vasaras un rudens sezonas garumā. Gadījumā, ja ziema būšot tikpat silta kā pērn, velosipēdi lietotājiem būs pieejami arī ziemas mēnešos.

Jau ziņots, ka SIA "Evlab" kļuva par vienu no trim 2019. gada Rīgas domes grantu programmas "Atspēriens" uzvarētājiem. Projekta ietvaros uzņēmums saņēma 25 000 eiro jaunu velosipēdu iegādei.

Trīs uzņēmumi Atspērienā tiek pie 75 000 eiro viedpilsētu risinājumiem 

Par Rīgas domes grantu programmas «Atspēriens» 2019. gada uzvarētājiem atzīti SIA «Evlab»,...

"Plānu realizācija noteikti ir izdevusies. 150 velosipēdiem ir uzstādītas modernas rāmja slēdzenes, kas spēj precīzi parādīt savu atrašanās vietu gan klientiem pieejamības nolūkos, gan administrācijai drošības nolūkos. Ar grantu programmas "Atspēriens" palīdzību ir iegādāti arī 40 jauni velosipēdi. To piegāde Rīgā sagaidāma drīzumā - vēlākais augustā," stāsta "Nextbike" vadītājs.

"Nextbike" pilsētas ielās darbu uzsāka jūnijā, lai gan sākotnēji to bija plānots jau aprīlī. M. Blumbergs šo apstākli skaidro gan ar dažu sarežģītu birokrātisku procesu izpildes laiku, gan tehniskām pārmaiņām, bijusi jūtama arī pandēmijas ietekme.

Klientu ērtībai un velosipēdu pieejamības veicināšanai, sadarbībā ar inženieriem un pilsētplānotājiem "Grupa 93", tika izstrādāta "brīvā zona" jeb "flexzone", kur klientiem tagad ir iespēja pabeigt nomu ārpus "oficiālas" stacijas, par to piemaksājot papildu 1 eiro, norāda M.Blumbergs, kura sākotnējais mērķis jau pērn bija attīstīt koplietošanas velosipēdu infrastruktūru Rīgā.

Sixt velonomu Latvijā aizstās Nextbike 

Velosipēdu koplietošanas zīmola «Sixt» vietā Latvijā darbu sāks «Nextbike Latvia», kas nupat...

"Brīvās zonas" ieviešana ļauj pakalpojumam kļūt daudz pieejamākam – katram klientam tiek dota iespēja aizbraukt līdz savam galamērķim un tur atstāt velosipēdu, kas tālāk ir pieejams nākamajam lietotājam daudz tuvāk kā fiksētā stacijā.

Esošo staciju izvietojums esot balstīts uz klientiem jau ierasto izvietojumu no citiem gadiem. Ir nākušas klāt arī jaunas stacijas, kur novērots potenciāls pēc pieprasījuma. "Aktīvajiem velo nomas lietotājiem būs iespēja ietekmēt brīvo zonu robežas un staciju izvietojumu," piebilst vadītājs.

Tāpat arī nekustamo īpašumu attīstītājiem, apsaimniekotājiem un jebkuram uzņēmumam, kas vēlas uzlabot vidi sev apkārt un iedzīvotāju vai darbinieku veselību, ir iespēja ar līdzmaksājuma palīdzību nodrošināt velo koplietošanas staciju gandrīz jebkurā sev vēlamā vietā.

"Nextbike" pirmā sadarbība stacijas izveidē ar citu uzņēmumu īstenota kompleksā "Business Garden" Rīgā, Pārdaugavā. Velo koplietošanas stenda pieejamība objektā tiks nodrošināta tuvākajā laikā. Šāda un citu mobilitātes pakalpojumu piedāvāšana biroju kompleksā palīdzējusi arī papildus punktu iegūšanai starptautiskā ilgtspējīgas būvniecības sertifikāta LEED augstākās - platīna kategorijas saņemšanai.

"Gan no pilsētplānošanas viedokļa, gan no pašvaldības pārvaldības viedokļa, gan arī no katra atsevišķa iedzīvotāja personīgā viedokļa, velosipēds un velosipēda pieejamība ir kā tāda "brīnumnūjiņa" - instruments dažādu situāciju efektīvai uzlabošanai," teic "Nextbike Latvija" vadītājs Mārcis Blumbergs.

"Nextbike Latvija" pagaidām ir vienīgais šāda pakalpojuma sniedzējs valstī. "Lai arī pēdējos divos gados ir strauji paplašinājusies koplietošanas servisu daudzveidība (elektroskūteri, mopēdi un citi), tomēr no ilgtspējības, efektivitātes, vides aizsardzības, veselības un vēl daudziem citiem aspektiem – velosipēds ir galvas tiesu pārāks," teic M. Blumbergs

Arī tūristi ir ļoti nozīmīgs koplietošanas velosipēdu klientu segments. "Pandēmija, protams, ietekmē kopējo tūrismu plūsmu un paredzam, ka ceļošanas ierobežojumu dēļ ārzemju tūristi, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, mazāk izmantos velo nomas pakalpojumus Rīgā, taču paredzam arī to, ka velo koplietošana kļūs daudz populārāka vietējo iedzīvotāju vidū, jo ir novērojama tendence, ka iedzīvotāji meklē alternatīvas sabiedriskajam transportam," uzskata vadītājs. Viņš piebilst, ka sadarbība ar pašvaldībām ir tā, kas veicinās tieši vietējo lietotāju skaita pieaugumu.

Lai pārvietotu velosipēdus starp stacijām, kā arī lai pārbaudītu to tehnisko stāvokli, uzņēmuma tehniskais dienests veic regulāras apgaitas. Līdz ar to katrs velosipēds ne retāk kā reizi 3 dienās tiek pārbaudīts, apkopts, notīrīts un dezinficēts, norāda vadītājs. Tāpat viņš aicina lietotājus arī pašiem rūpēties par savu drošību un veselību, regulāri mazgājot rokas un ievērojot arī citas pandēmijas laikā noteiktās personīgās higiēnas prasības.

"Nextbike" ir viens no koplietošanas velosipēdu sistēmas izstrādātājiem, kas darbojas globālā tīklā vairāk nekā 200 pilsētās, vairāk nekā 26 valstīs visā pasaulē. Visā pasaulē ir 7 miljoni reģistrētu "Nextbike" lietotāju.

TEVI VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Atspēriens piešķirs 25 000 eiro grantus radošiem un inovatīviem uzņēmumiem 

Rīgas pašvaldība izsludina ikgadējo pieteikšanos grantu programmai "Atspēriens"....

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 tūrismu Lietuvas medicīnas kūrortu mazpilsētā Birštonā skāra tāpat, kā visu medicīnas tūrisma nozari, biznesa portālam Db.lv atzīst Birštonas Tūrisma informācijas centra vadītāja Rūta Kapačinskaitė.

Kūrortu mazpilsētu neapmeklēja medicīnas tūristi, jo SPA pakalpojumi bija aizliegti. Tobrīd vienīgi medicīniskais SPA "Versmė" sniedza rehabilitācijas pakalpojumus Lietuvas pilsoņiem.

R.Kapačinskaitė norāda, ka zaudējumu apmēru varēs redzēt rudenī. Šobrīd visi Birštonas medicīnas SPA, viesnīcas, SPA viesnīcas, villas, restorāni utt. ir atsākuši sniegt savus pakalpojumus.

FOTO: Birštonas sanatorijās iegulda desmitiem miljonu eiro 

Plašs pakalpojumu klāsts un demokrātiskas cenas ir galvenie iemesli, kāpēc Lietuvas medicīnas...

"Soli pa solim, ar smaidošām sejām mēs atveseļojamies. Vissvarīgākais, ievērojot ārstu ieteikumus, ir psiholoģiski atgūties pēc karantīnas. Tālab mēs redzam, ka pirmie tūristi, kuri ieradās Birštonas kūrortā, – tie, kuri mūs regulāri apmeklēja pirms ārkārtas stāvokļa, – jūtas droši atrasties gan ārā, gan iekštelpās, jo ir diezgan viegli saglabāt drošu attālumu tādēļ, ka mūs ieskauj parki un meži; visi medicīniskie SPA, SPA viesnīcas, viesnīcas, villas, restorāni telpas dezinficē pat biežāk, nekā tas tiek prasīts. Lai vispirms palīdzētu cilvēkiem atgūties no karantīnas un nervu spriedzes, ir izveidotas īpašas SPA programmas," komentē Birštonas Tūrisma informācijas centra vadītāja.

Pēc karantīnas – lietuvieši veido lielāko tūristu skaitu. Kad Baltijas valstis viena otrai atvēra robežas, izveidojot koronvīrusa "ceļojumu burbuli", latvieši veidoja lielāko ārvalstu ceļotāju skaitu. Pamazām arī igauņi un vācieši ierodas Birštonas kūrortā.

"Kad tika izsludināta karantīna, mēs prognozējām, ka vispirms atveseļosies vietējais tūrisms un tikai vēlāk mēs redzēsim tūristus no ārvalstīm," pauž Rūta Kapačinskaitė.

FOTO: Vytautas Mineral SPA paplašinās un pēta arī Latviju 

«Mums bija piedāvājums no kādas kompānijas Ventspilī, kas gribēja atvērt piecu zvaigžņu...

Viņa norāda, ka pēc robežu atvēršanas ar visām ārvalstīm plāns ir sasniegt tādu pašu tūristu daudzumu kā 2016. – 2017. gadā – optimistiskais plāns paredz, ka tas varētu būt 2022. gadā, bet tikai gadījumā, ja nebūs otrās karantīnas.

"Mana prognoze ir – ja mēs noslēgsim gadu ar -30% tūristu – tas būs liels panākums," atklāj R.Kapačinskaitė.

Viņa teic, ka jau tagad var redzēt izmaiņas tūristu uzvedībā – jaunā tendence ir lēns tūrisms. "Tas mums der, jo esam kūrorts, kas nodrošina dabas resursus. Turklāt mēs sniedzam ļoti daudz iespēju, lai krietnu daļu laika varētu pavadīt ārpus telpām," komentē Rūta Kapačinskaitė.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

SpaceX paraksta līgumu ar Space Adventures par četru tūristu nosūtīšanu kosmosā

LETA--AFP, 19.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV privātais kosmisko lidojumu uzņēmums "SpaceX" parakstījis līgumu ar kompāniju "Space Adventures" par četru tūristu nosūtīšanu kosmosā.

Tūristi tiks nogādāti tālāk orbītā nekā jebkurš privāts astronauts līdz tam, misija varētu notikt 2022.gadā un izmaksāt vairāk nekā 100 miljonus dolāru.

Vašingtonā bāzētā "Space Adventures" bija starpnieks astoņu kosmosa tūristu nosūtīšanā uz Starptautisko kosmosa staciju (SKS) ar Krievijas raķetēm "Sojuz". Pirmais no tiem bija Deniss Tito, kurš 2001.gadā par astoņām stundām uz SKS samaksāja 20 miljonus dolāru, bet pēdējais - pasaulslavenās cirka trupas "Cirque du Soleil" dibinātājs Gijs Lalibertē 2009.gadā.

Jaunie kosmosa tūristi tiks vesti ar "SpaceX" kapsulu "Crew Dragon", kas izstrādāta NASA astronautu transportēšanai un kuras pirmais pilotējamais lidojums paredzēts tuvākajos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Negaisā Polijas un Slovākijas Tatros dzīvību zaudējuši pieci cilvēki

LETA--AFP/AP, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērkona negaisā Tatru kalnos Polijas dienvidos un Slovākijas ziemeļos dzīvību zaudējuši pieci cilvēki, bet vairāk nekā 100 ievainoti, paziņoja varas iestādes.

Aculiecinieki stāstīja, ka negaiss sācies pēkšņi, bet dienas sākumā debesis bijušas skaidras.

Zibens iespēris 1894 metrus augstajā Gevonta virsotnē, kas ir iecienīts kalnu tūristu mērķis, un citās vietās kalnos Polijas dienvidos, telekanālam TVN24 sacīja Polijas ātrās palīdzības aviācijas dienesta pārstāve Kinga Červinska.

Polijas pusē gājuši bojā četri cilvēki, tai skaitā divi bērni, teica Červinska.

Slovākijas glābšanas dienests paziņoja, ka viens Čehijas tūrists gāja bojā, kad zibens spēriens viņu notrieca no Banikovas kalna Slovākijā un viņš nokrita vairākus simtus metru pa šī kalna nogāzi.

Zibens ķēris lielu krustu Gevonta virsotnē brīdī, kad tur bijuši daudzi tūristi, vēsta telekanāls TVN24. Tūristi devušies kalnos, kad debesis vēl bijušas skaidras.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Var just, ka Latvijas iedzīvotāji pēc krīzes ir kļuvuši turīgāki,» spriež kempinga un brīvdienu mājas «Ūši» saimniece Dženeta Marinska. «Ūši» Kolkā darbojas jau 18 gadus.

«90. gados atguvu īpašumā zemi, bet māja vienmēr ir piederējusi ģimenei. Īpašumā ir vairāki hektāri zemes, kas atrodas blakus jūrai,» stāsta Dž. Marinska.

Viesu uzņemšanu «Ūšos» viņa uzsākusi ap 2000. gadu. Sākotnēji viesu māju vasaras laikā apmeklēja vien daži klienti. «Tad tūrisms vēl bija bērnu autiņos. Sākām ar telšu laukumu,» atceras Dž. Marinska.

Sākotnēji «Ūšus» vairāk apmeklējuši vietējie tūristi, jo Latvija vēl nebija iestājusies Eiropas Savienībā. «No 2003. gada, kad bija pirmsiestāšanās periods un vairs nevajadzēja vīzas, ļoti varēja sajust klientu skaita pieaugumu, tūristi vēlās kā vilnis,» stāsta Dž. Marinska.

Šobrīd galvenie viesi ir vācieši un lietuvieši, kuri ierasti «Ūšus» apmeklē karstās nedēļas nogalēs vasarā. Brauc arī no tālākiem Latvijas reģioniem, piemēram, Latgales. Uz «Ūšiem» visbiežāk dodas cilvēki, kas vēlas laiku pavadīt pie jūras.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējama koronavīrusa gadījuma dēļ Tenerifē savās viesnīcas istabās izolēti simtiem tūristu, paziņojusi Spānijai piederošo Kanāriju salu amatpersonas.

Šāds solis sperts pēc tam, kad aizdomās par inficēšanos ar koronavīrusu hospitalizēts kāds itāļu tūrists.

"Veselības apsvērumu dēļ tiek novēroti simtiem viesnīcas klientu un novērošanas līmenis tiks izvērtēts dienas gaitā, taču pašlaik mēs nerunājam par karantīnu," paziņoja Kanāriju salu veselības dienesta preses pārstāve Veronika Martina.

Viņa apstiprināja, ka itāļu tūrists "dzīvojis šajā viesnīcā, kamēr atradies brīvdienās Tenerifē".

Kanāriju salu veselības dienests vēlu pirmdienas vakarā paziņoja, ka itālim pārbaudē konstatēta inficēšanās ar koronavīrusu un viņš ievietots izolācijā, kamēr viņa rezultāti tiek atkārtoti pārbaudīti Madridē, kā to prasa Spānijas protokols attiecībā uz iespējamajiem inficēšanās gadījumiem ar jauno koronavīrusu "Covid-19".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē šobrīd ir ārkārtas situācija. Skaidrs, ka pašlaik svarīgākais ir apturēt pandēmiju un nosargāt cilvēku dzīvības. Nav šaubu, ka šajā ziņā mūsu valdība un atbildīgie dienesti dara visu iespējamo, visu cieņu par to. Cits jautājums ir valsts ekonomika.

Kā zināms, Starptautiskais Valūtas fonds tieši Latvijai, izejot no krīzes, prognozē vislielāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs. Varbūt vēl nav par vēlu analizēt un saprast – kāpēc? Jāsaprot, ka no krīzes mūs neizvedīs pieci lielie valsts uzņēmumi, - jaunajā situācijā ļoti nozīmīgi būs tieši vietējie mazie un vidējie uzņēmumi, kas jau tagad ir nozīmīgs pamats valsts nodokļu sistēmai. Tāpat arī individuālā darba darītāji – aktīvi, radoši, izdomas bagāti cilvēki, kuri strādā, lai uzturētu sevi un savu ģimeni, arī savus darbiniekus un, protams, maksātu valstij nodokļus. Nevis kā smagu piespiedu slogu, bet, apzinoties savu atbildību pret valsti un vienlaikus ar pārliecību, ka valsts apzinās savu atbildību pret saviem pilsoņiem un sniegs atbalstu un palīdzīgu roku, kad tas būs vajadzīgs. Arī pēc krīzes ikviens cilvēks vēlēsies atgriezties agrākajā dzīvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Igaunijas viesu izmitināšanas vietās jūnijā apmetušies par 60% mazāk tūristu nekā pirms gada

LETA, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas viesnīcās un citās viesu izmitināšanas vietās jūnijā apmetās 163 000 ārvalstu un vietējo tūristu, kas bija par 60% mazāk nekā pagājušā gada sestajā mēnesī, liecina Igaunijas Statistikas departamenta dati.

Šie tūristi viesu izmitināšanas vietās kopumā pavadīja 301 000 nakšu. Viesu izmitināšanas vietas Igaunijā jūnijā izmantoja 42 000 ārvalstu tūristu, kas bija par 84% mazāk nekā šajā mēnesī pērn.

No ārzemju tūristiem 48% bija no Somijas, 25% - no Latvijas un 9% - no Lietuvas. Igaunijā jūnijā darbojās 1198 viesu izmitināšanas vietas.

Par vienu viesu izmitināšanas vietā pavadītu nakti jūnijā Igaunijā bija jāmaksā vidēji 30 eiro. Vidējā cena par nakti Tartu apriņķī bija 49 eiro, Harju apriņķī - 35 eiro, Pērnavas apriņķī - 31 eiro un Austrumviru apriņķī - 29 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

AS Sadales tīkls Rīgas elektrotīkla atjaunošanā ieguldīs 10 miljonus eiro

Ilze Žaime, 12.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pilsētā kopumā paredzēts rekonstruēt zemsprieguma elektrolīnijas 33 km garumā, vidējā sprieguma elektrolīnijas 26 km garumā un veikt 46 jaunu transformatoru apakšstaciju izbūvi. Lai nodrošinātu klientiem nepieciešamo elektrotīkla pieslēgumu jaudu, pilsētā turpinās sadales elektroietaišu pārbūve apakšstacijā «Jāņciems», kas pēc elektroenerģijas patēriņa ir lielākā apakšstacija Latvijā, «Mīlgrāvis» un «TEC-1». Ieguldot elektrotīkla attīstībā 10,1 miljonu eiro, tiks paaugstināta elektroapgādes drošība un kvalitāte vairāk nekā 85 000 klientiem, ziņo AS «Sadales tīkls».

AS «Sadales tīkls» izpilddirektors Sandis Jansons komentē: »Elektrotīkla atjaunošana ir galvenais uzdevums, lai nodrošinātu klientiem nepārtrauktu elektroapgādi un nepieciešamo pieslēguma jaudu. Investīcijas tiek ieguldītas mērķtiecīgi, jo jebkurš elektroapgādes pārtraukums Rīgā var izraisīt krīzes situāciju – uzņēmējiem pārstāj darboties iekārtas, tiek traucēts iestāžu darbs, cieš ne vien iedzīvotāji, bet arī tūristi un galvaspilsētas viesi. Īpaši svarīgi tas ir ražošanas nozares uzņēmējiem, kur aizvien vairāk tiek izmantotas digitālas un jūtīgas tehnoloģijas un pat dažu sekunžu elektroapgādes pārtraukums var radīt būtiskus zaudējumus. Tādēļ, plānojot investīcijas, ņemam vērā virkni faktoru - elektrotīkla stāvokli, vecumu, noslodzi, pilsētas un uzņēmējdarbības attīstību un elektrotīkla nozīmīgumu, kā arī mūsu finansiālās iespējas rekonstrukcijas veikšanai».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO,VIDEO: Brenguļu alus saimnieki cīnās ar importēto alu

Monta Glumane, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brenguļu alus saimnieki par vienu no Latvijas alus nozares lielākajiem izaicinājumiem sauc cīņu ar importēto alu.

Jau kopš 1969. gada Abula upes krastā atrodas alus darītava, kurā kādreiz alu brūvēja kolhozs Vārpa. 1992. gadā Freivaldu ģimene alus darītavu pārpirka un izveidoja SIA Abula. Uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Freivalds atzīst, ka viegli darboties nozarē nav, ir pat smagi, taču ar kaut ko ir jānodarbojas. «Mums ir satraukums, jo tiek ievests liels apjoms ārzemju alus. Vairāk nekā puse no visa pārdotā Latvijā, taču mēs lielu konkurenci neizjūtam, jo mums ir savs tirgus un faktiski katru gadu tas palielinās,» stāsta uzņēmuma direktors Juris Freivalds. Zināms, ka Brenguļu alus pazīstams ar savu neatkārtojamo garšu. Uzņēmējus satrauc fakts, ka no ārvalstīm tiek ievests lēts alus, bet alkohola akcīzes nodoklis no 2010. gada pieaudzis divas reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Vēlas attīstīt medus konfekšu ražošanas līniju

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 29.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājnieki Līga un Agris Saules savā saimniecībā Medzes pagasta Vīnkalnos nodarbojas ar bluķu dravniecību, no medus ražo dažādus produktus un gaida ciemos tūristus. Atvasinot no uzvārda, zīmolam dots nosaukums Saules medus.

Ģimene Vīnkalnu saimniecību iegādājās 2013. gada rudenī. «Mēs esam pilsētnieki, kam patīk, ka viņus sauc par jaunajiem lauciniekiem,» ar smaidu saka Agris. «Nopirkām meža biezokni – desmit gadus mājā neviens nebija dzīvojis.» Vēl labu laiku pirms lauku īpašuma iegādes viņš sev bija definējis, ka vēlas nodarboties ar biškopību. Tagad šāda iespēja radās. Sāka nodarboties ar bluķu dravniecību. «Tā kā paši atgriežamies pie saknēm – laukos, pie dabas –, to pašu mēģinām ierādīt bitēm – kur tām ir jāatgriežas,» pamato Agris. Bluķu dravniecība paredz, ka cilvēks procesos iejaucas pavisam minimāli – bites traucē tikai tik, lai reizi gadā paņemtu medu. Ar slimībām, kaitēkļiem un citiem dabas sagādātiem izaicinājumiem tās cīnās pašas. Tieši tādēļ arī saimju skaits ir mainīgs. Saules sāka ar trim saimēm, pagājušajā gadā bija 25, šogad ieziemoja 13.«Modernā biškopība ir aizgājusi citu ceļu – intensīvi liek ievākt vairāk medus. Mums tā stropos ir mazāk, bet, ņemot vērā tehnoloģiju, tas ir interesantāks un vērtīgāks,» pauž Agris. «Milzīga rūpniecība mūs neinteresē.»

Komentāri

Pievienot komentāru