Mazumtirdzniecība

Rosina zāļu lieltirgotavu krājumus uzskaitīt elektroniski un ierobežot zāļu izvešanu

Zane Atlāce - Bistere, 04.12.2019

Jaunākais izdevums

Lai pārraudzītu zāļu krājumus valstī, laikus konstatētu zāļu nepieejamības riskus, kā arī novērstu zāļu mākslīgas nepieejamības situācijas, Veselības ministrija rosina ieviest elektronisku lieltirgotavu krājumu uzskaites sistēmu un noteikt pienākumu lieltirgotavām zāļu aprites uzskaiti veikt tikai elektroniskā formātā.

Veselības ministrijas (VM) izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts, kas jau iesniegts izskatīšanai 5.decembrī gaidāmajā Valsts sekretāru sanāksmē, paredz, ka arī aptiekas savus pieprasījumus lieltirgotavām varēs iesniegt tikai elektroniskā formātā, informāciju sniedzot Zāļu valsts aģentūrai, informē VM pārstāvis Oskars Šneiders.

Papildus noteikumu projektā paredzēta iespēja kontrolēt zāļu izvešanas procesu uz citām valstīm (līdzīgi kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs), ierobežot lieltirgotavām eksporta iespējas kompensējamajiem medikamentiem, par kuriem Nacionālajam veselības dienestam un zāļu ražotājam ir noslēgts finansiālās līdzdalības līgums, uz laiku, ja tiek radīts zāļu nepieejamības risks. Tādējādi plānots samazināt zāļu nepieejamības riskus.

Tāpat noteikumu projekts paredz atvieglot nereģistrētu zāļu izplatīšanu gadījumos, kad atbilstošu reģistrētu zāļu nav vai tās nav pieejamas. Tādējādi pacientiem tiktu nodrošināta labāka medikamentu pieejamība nestandarta situācijās.

Analizējot kompensējamo zāļu izplatīšanas un ar to saistītos iespējamos konkurences ierobežojumus, Konkurences padome secinājusi, ka zāļu pasūtīšanas sistēma no lieltirgotavām ir necaurspīdīga.

Pasūtot zāles, pasūtītājam nav iespējas objektīvi pārliecināties, vai piegādātāja noliktavā ir nepieciešamais zāļu daudzums. Nav iespējams pārbaudīt, vai pasūtījumi tiek apkalpoti taisnīgā rindas kārtībā un to, vai pastāv diskriminācija. Tas rada risku, ka lieltirgotavas var izslēgt konkurējošās aptiekas no godīgas zāļu piegādes. Necaurspīdīga zāļu pasūtīšanas sistēma no lieltirgotavām rada zāļu īstermiņa deficīta risku un ļauj vertikāli integrētām lieltirgotavām apkalpot primāri savu aptieku pasūtījumus, nevis īstenot taisnīgu apkalpošanu rindas kārtībā.

Tas ir iemesls, kādēļ Latvijas zāļu tirgū ir augsts risks, kad kādas konkrētas zāles faktiski ir pieejamas lieltirgotavā, bet tās tiek izplatītas tikai caur noteiktām aptiekām (vai aptieku tīklu), kā rezultātā citām aptiekām pēc to pieprasījuma nav iespējams zāles pasūtīt. Rezultātā pacientiem, kuriem nepieciešamas konkrētās zāles, tās ir apgrūtināti iegādāties.

Lai šādu situāciju novērstu, noteikumu projekts paredz ieviest elektronisku lieltirgotavu zāļu krājumu kontroles sistēmu, pamatojoties uz zāļu lieltirgotavu sniegtajiem aktuālajiem datiem Zāļu valsts aģentūrai un noteikt pienākumu lieltirgotavām zāļu aprites uzskaiti veikt tikai elektroniskā formātā. Arī aptiekas savus pieprasījumus lieltirgotavām varēs iesniegt tikai elektroniskā formātā. Šādas izmaiņas ļaus pārraudzīt atlikušos zāļu krājumus valstī un to dinamiku valstī, un laicīgi konstatēt un mazināt zāļu nepieejamības riskus, kā arī novērst zāļu mākslīgas nepieejamības situācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Pētījums: Latvijā ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms Baltijas valstīs

LETA, 25.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms Baltijas valstīs, tirgus uzraudzībā, kurā salīdzinātas atsevišķu biežāk pirkto valsts kompensējamo un nekompensējamo zāļu cenas Baltijas valstīs, secinājusi Konkurences padome (KP).

Ziņojumā norādīts, ka gala cenas, par kādām patērētāji iegādājas zāles, veidojas no ražotāja cenas, lieltirgotavas jeb vairumtirgotāja uzcenojuma, aptiekas uzcenojuma un pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Baltijas valstīs būtiskākās atšķirības cenas struktūrā rada lieltirgotavu un aptieku piemērotie uzcenojumi, kā arī PVN, kas Latvijā zālēm ir 12%, Igaunijā - 9%, bet Lietuvā - 5%. Latvijā uzcenojumi veidojas, lieltirgotavām piemērojot pieaugošu procentuālu uzcenojumu ražotāju cenai, kamēr aptiekām - lieltirgotavas cenai.

Lietuvā un Igaunijā abiem uzcenojumiem, sasniedzot konkrētu summu, ir noteikti tā saucamie griesti, kas, pieaugot ražotāju cenai, neļauj gala cenām būtiski palielināties. Uzcenojuma griesti Latvijā ir noteikti tikai aptiekām attiecībā uz valsts kompensējamiem medikamentiem, proti, no lieltirgotavas cenas 71,14 eiro aptieku uzcenojums kļūst nemainīgs - 6,05 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Nav brīnumnūjiņas lētām zālēm

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no būtiskākajām problēmām veselības aprūpē, protams, ir saistīta ar pieejamību. Šoreiz runāšu tieši par medikamentu finansiālo pieejamību, kas daudziem pacientiem ir gana ierobežota.

Proti, daudziem pacientiem trūkst naudas, lai iegādātos sev nepieciešamās zāles. Jau labu laiku Veselības ministrijā sadarbībā ar nozari tiek meklēti risinājumi, kā zāles padarīt pacientiem pieejamākas. Viena viegla risinājuma nav, jebkurā gadījumā tas būs pasākumu komplekss. Tādēļ zināmu piesardzību rada ārvalstu zāļu ražotāju nule izplatītais paziņojums, ka zāļu cenu pazemināšanas nolūkos ir jāsamazina atļautais lieltirgotavu un aptieku piecenojums. Izklausās jau skaisti un pacientam draudzīgi, taču realitātē Aptieku biedrības, kas pārstāv individuālās aptiekas, valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene norāda, ka piecenojumu samazināšana nozīmēs to, ka aptiekas, īpaši tās, kuras nav ķēžu sastāvā, izdzīvot nevarēs. Jo pašlaik regulētais piecenojums veido 80% no aptieku apgrozījuma. Skaidrs, ka bez tā aptieku izdzīvošana ir apdraudēta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada augustā zāļu lieltirgotavas Latvijā realizējušas 3.54 milj. zāļu iepakojumu par 36,61 miljonu eiro (ar PVN), liecina Zāļu valsts aģentūras dati.

Naudas izteiksmē tas ir par 6,41% vairāk nekā 2018. gada augustā. Vispārēja tipa aptiekām augustā tika pārdoti 3,21 milj. zāļu iepakojumu 29.66 milj. eiro vērtībā.

Ārpus Latvijas pārdotas 441 dažāda nosaukuma Latvijas Zāļu reģistrā iekļautas zāles, sarakstu iespējams skatīt šeit (Excel fails), tai skaitā 225 kompensējamo zāļu sarakstā iekļautas zāles, par 12,19 miljoniem eiro, kas ir par 15.52% mazāk nekā šī gada jūlijā.

Vidējā lieltirgotavas realizācijas cena par vienu zāļu iepakojumu augustā bija 10,34 eiro, savukārt mediānas cena – 5,63 eiro ar PVN (Latvijas Zāļu reģistrā iekļautām zālēm – 5,50 eiro, nereģistrētām zālēm 15,37 eiro).

Zāļu ražotāji un to pārstāvji augustā zāļu cenu pieaugumu deklarējuši 19 zālēm, bet cenas samazinājums deklarēts 12 zālēm. Par iemeslu cenu pieaugumam reģistrācijas apliecību īpašnieki minējuši ražošanas izmaksu pieaugumu, izejvielu cenu paaugstināšanos un cenu izlīdzināšanu Baltijas valstīs. Informāciju par konkrētiem produktiem, kam augustā cena samazināta vai palielināta, iespējams skatīt šeit (Excel fails).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu valsts aģentūra informē, ka 2019. gada septembrī zāļu lieltirgotavas Latvijā realizējušas 4,10 milj. zāļu iepakojumu par 41,38 milj. eiro (ar PVN). Naudas izteiksmē tas ir par 13% vairāk nekā šī gada augustā un par 28% vairāk nekā 2018. gada septembrī.

Vispārēja tipa aptiekām septembrī tika pārdoti 3,75 milj. zāļu iepakojumu 32,22 milj. eiro vērtībā.

Ārpus Latvijas pārdotas 498 dažāda nosaukuma Latvijas Zāļu reģistrā iekļautas zāles, tai skaitā 234 kompensējamo zāļu sarakstā iekļautas zāles.

Vidējā lieltirgotavas realizācijas cena par vienu zāļu iepakojumu septembrī bija 10,10 eiro, savukārt mediānas cena – 5,49 eiro ar PVN, tostarp, Latvijas Zāļu reģistrā iekļautām zālēm – 5,38 eiro, nereģistrētām zālēm 13,73 eiro.

Zāļu ražotāji un to pārstāvji septembrī zāļu cenu pieaugumu deklarējuši 85 zālēm, bet cenas samazinājums deklarēts 20 zālēm. Par iemeslu cenu pieaugumam reģistrācijas apliecību īpašnieki minējuši ražošanas izmaksu pieaugumu, energoresursu sadārdzināšanos un darba algu pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Medikamentu trūkuma dēļ aptiekās apgrūtināta farmaceitiskās aprūpes sniegšana

Kristīne Jučkoviča, Aptieku īpašnieku asociācijas izpilddirektore, 09.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptieku īpašnieku asociācija (AĪA) vērš uzmanību, ka medikamentu nepietiekamā pieejamība apgrūtina kvalitatīvas farmaceitiskās aprūpes sniegšanu iedzīvotājiem.

Par zāļu trūkumu aptiekās tiek ziņots visā Eiropas Savienībā, un lielākoties to rada ražotāju nespēja piegādāt nepieciešamo zāļu daudzumu, par ko liecina arī ES Farmācijas grupas (Pharmaceutical Group of the European Union, PGEU) veiktā biedru aptauja, kuras ietvaros dalībvalstis ziņo par medikamentu nepieejamību.

PGEU aptaujā piedalījās 24 ES valstu organizācijas, kuru biedri atzina, ka iepriekšējā gada laikā saskārušies ar zāļu trūkumu aptiekās. Lielākā daļa – 21 valsts no 24 – norāda, ka, salīdzinot ar 2018. gadu, situācija ir pasliktinājusies. Valstis ziņo par zāļu trūkumu visās slimību kategorijās. Lielākā daļa respondentu (67%) norāda, ka aptaujas aizpildīšanas laikā viņu valstī trūkst vidēji 200 medikamentu.

Komentāri

Pievienot komentāru