Jaunākais izdevums

Krievijas naftas kompānija «Rosņeftj» pērn strādāja ar 549 miljardu rubļu (7,3 miljardu eiro) tīro peļņu, tai vairāk nekā dubultojoties salīdzinājumā ar 222 miljardiem rubļu (2,9 miljardiem eiro) pirms gada, teikts otrdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

Peļņas kāpums galvenokārt tiek skaidrots ar naftas cenu palielināšanos pasaules tirgū.

Savukārt «Rosņeft» apgrozījums pagājušajā gadā pieaudzis par 37% - līdz 8,2 triljoniem rubļu.

Uzņēmuma vadītājs Igors Sečins norādīja, ka šogad paredzētas investīcijas aptuveni 1,2-1,3 triljonu rubļu apmērā, lai realizētu jaunus naftas un gāzes ieguves projektus.

Tāpat «Rosņeft» rūpīgi seko līdzi politiskajai krīzei Venecuēlā, kur uzņēmums pēdējos gados veicis ievērojamas investīcijas valsts ekonomikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Krievijas uzņēmējs, kurš pārcēlies uz dzīvi Latvijā: Rīgā dzīve ir mierīga, ērta un neviens netraucē būt laimīgam

Natālija Poriete, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Reorganizēta AS Ventspils nafta, mainot nosaukumu uz AS Latvijas kuģniecība

Žanete Hāka, 17.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Ventspils nafta" mainījusi nosaukumu uz AS "Latvijas kuģniecība", liecina "Lursoft" dati.

Lursoft pieejamā informācija rāda, ka vakar veikta kādreizējās AS "Latvijas kuģniecība" reorganizācija, to pievienojot AS "Ventspils nafta", reorganizācijas ceļā iegūstošajam uzņēmumam nomainot nosaukumu.

Reorganizācijas ceļā pievienotais uzņēmums 2018.gadā apgrozīja 1,83 milj.EUR un nopelnīja 1,12 milj.EUR.

Savukārt kādreizējā AS "Ventspils nafta", kas kopš vakardienas mainījusi nosaukumu uz AS "Latvijas kuģniecība", 2018.gadā apgrozīja 57,12 tūkst.EUR un gadu noslēdza ar 13,33 milj.EUR apgrozījumu. Savukārt konsolidētais apgrozījums veidojis 8,9 milj.EUR, bet zaudējumi - 14,15 milj.EUR.

Izziņā pieejamā informācija rāda, ka AS "Latvijas kuģniecība" sniegusi ziņas, ka tās patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgus investoriem pandēmijas ekonomisko satricinājumu glāzi pēdējās nedēļās drīzāk redzot kā puspilnu, preču biržās visai strauji palielinājusies arī vairāku pasaulē visplašāk izmantoto izejvielu vērtība.

Šajā ziņā uz pārējo fona jāizceļ nafta. Piemēram, šī tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas "Brent" - nākamā mēneša piegāžu līgumu vērtība kopš saviem pagājušā mēneša zemākajiem punktiem pat vairāk nekā dubultojusies un šonedēļ pārsniegusi 36 ASV dolāru atzīmi par barelu.

Pie 34 ASV dolāru par barelu atzīmes šo otrdien atradās arī otra šī tirgus etalona – ASV vieglās jēlnaftas ("West Texas Intermediate" jeb WTI) – vērtība. Vēl pagājušajā mēnesī uz brīdi bija vērojama ārkārtīgi dīvaina situācija, kad šīs markas naftas cena paviesojās negatīvā teritorijā. Esot aktuāliem pieņēmumiem, ka visas melnā zelta glabātuves drīz būs pilnas, uz mirkli daži tirgoņi bija gatavi samaksāt, lai tikai kāds pretī paņemtu to uzpirkto naftu un tās mucu kalni neparādītos, piemēram, pie to mājas sliekšņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija un Saūda Arābija naftas tirgū nolēmušas rakt dziļus ierakumus. Ar pamatīgu blīkšķi izgāzusies pamatā Krievijas un OPEC (faktiski Saūda Arābijas) sarežģītā sadarbība, kas tika apzīmēta kā "OPEC+".

Saūda Arābija vēl pirms dažām dienām demonstrēja, ka tā ļoti grib samazināt naftas ieguvi, lai šajā tirgū uz manāmi gausākas pasaules tautsaimniecības fona balansētu piedāvājumu ar pieprasījumu un tādējādi palīdzētu balstīt šī resursa cenu.

Vīrusa riski var pavērt arī iespējas 

Koronavīrusa neprognozējamā, bet straujā izplatība radījusi apjukumu visā pasaulē, uz bremzēm...

Tiesa gan, šajā savā misijā šī valsts pēdējā laikā izskatījās visai vientuļa. Tā šajā pašā laikā izdarīja spiedienu uz Krieviju, kas skanēja aptuveni tā: "mēs savu naftas ieguvi apcirpsim vēl par miljonu bareliem dienā, bet tikai tad, ja to par 500 tūkstošiem bareliem (dienā) darīsiet arī jūs. Ja to tomēr to nedarīsiet, riskēsiet ar mūsu naftas slūžu pavēršanos un tam sekojošu cenu krahu".

Attiecīgi - to arī tagad esam piedzīvojuši - ne tikai nav pieņemti šie jaunākie naftas ieguves ierobežojumi, bet atceltas agrākās OPEC+ vienošanās par naftas aizturēšanu. Jeb naftas lielvalstis nevis izvēlējušās piekopt kādu daudzmaz kopīgu politiku, bet tomēr tā vietā cīnīties par tirgus daļu. Nu, šķiet, katrs šajā tirgū ir par sevi un gatavojas pumpēt tik, cik var. Ne velti naftas cena šo pirmdien pietuvojās 30 ASV dolāriem par barelu (otrdien gan cena atguvās).

Iespējams, var pat teikt, ka pagaidām lielākais ģeopolitiskais koronavīrusa upuris ir tieši OPEC un Krievijas aptuveni piecu gadu sadarbība un tādējādi - naftas tirgus. Katrā ziņā pārskatāmā periodā sagaidāmi papildu plūdi naftas tirgū. Piemēram, nu cementējies pieņēmums, ka jau nākamajā mēnesī Krievijas valdības "Rosneft" savu melnā zelta ieguvi audzēs par 300 tūkstošiem bareliem dienā. Tas tikšot darīts, lai sargātu tirgus daļu uz lētās Saūda Arābijas naftas fona, liecina pieejām informācija.

Nav gan izslēgts, ka kādā brīdī tomēr būs kāda vienošanās (un šī ir vien tāda savdabīga diskusijas sadaļa). Tas tādēļ, ka bez tās nākotne šiem naftas ieguvējiem nezīmējās diez ko spoža.

Krievija izskatās sagatavota

Notiekošajam ir un būs milzīga ietekme uz dažādiem procesiem pasaulē - galu galā nafta ir un paliek pasaulē galvenā izejviela. Šāda situācija daudziem naftas ieguvējiem nozīmēs jostu savilkšanu. To tas, visticamāk, nozīmēs tai pašai Krievijai, kurai nepieciešama naftas cenas atrašanās aptuveni pie 40 ASV dolāriem par barelu (lai tās budžets būtu sabalansēts). Kopumā gan, var spriest, ka kādam cenu karam Krievija šoreiz ir sagatavota krietni labāk. Tādējādi daži izsaka viedokli, ka Krievija pat dažus gadus var spēt sadzīvot ar naftas cenu 30 līdz 40 ASV dolāru par barelu koridorā un gaidīt, kad zemās cenas negatavi sāks ietekmēt visus tos melnā zelta ieguvējus, kam barelu ieguves izmaksas ir augstākas. Piemēram, zināmas problēmas kādā brīdī tas var sagādāt ASV slānekļa naftas apguves industrijai.

Savukārt Saūda Arābijai, lai tās budžets būtu sabalansēts, nepieciešama naftas cena atrašanās aptuveni pie 80-90 ASV dolāriem par barelu. Tas ir neskatoties uz to, ka šai valstij viena barela naftas ieguves izmaksas ir vien trīs ASV dolāru apmērā, raksta finanšu ziņu portāls Barron's. Katrā ziņā, jo lētāka nafta būs ilgāka parādība, jo lielāka iespējamība, ja daudzās šādās valstīs būs krīze un pat nemieri.

Izjuks viss OPEC?

Vispirms pagaidām pajucis samērā jaunais veidojums OPEC+. Tomēr dzirdami uzskati, ka arī visu OPEC kā veidojumu nākotnē negaida nekādi īpaši labi scenāriji. Būtībā strauji augušas iespējas radīt papildu naftas piedāvājumu un - kamēr/ja viena valsts apņemas naftu iegūt mazāk, otra to pumpē vairāk un aizņem pirmās tirgus daļu. Pēdējā laikā izskatās, ka tāds ir bijis OPEC liktenis. Kamēr kartelis mēģina aizturēt naftu un noturēt daudzmaz augstāku cenu, tas tam draud ar tirgus daļas zaudēšanu. Turklāt ik pa laikam bijis pamats spriedumiem, ka pašas OPEC valstis savā starpā drīzāk uzskatāmas par konkurentiem, kas pie zināmu apstākļu sakritības var atsākt atklāti cīnīties par tirgiem, nevis īstenot kādu kopēju stratēģiju.

Pēdējo gadu laikā tādējādi jau vairākkārt runāts par šī naftas eksportētāju veidojuma norietu vai pat potenciālo izjukšanu. OPEC sadarbība ar Krieviju (lai naftas tirgū nodrošinātu lielāku to kopējo lēmumu svaru) ne visiem paša karteļa dalībniekiem bija tīkama. Šāda situācija citām OPEC valstīm, piemēram, devusi papildu iemeslu domāt, ka to viedoklim ir arvien mazāka nozīme. Jau 2018. gada beigās Katara ziņoja, ka tā pēc 60 gadu līdzdalības pametīs OPEC pulciņu. Valsts amatpersonas toreiz lika noprast, ka Krievijas sadarbība ar OPEC bijis vēl viens signāls tam, ka kartelis tai vairs nav nepieciešams.

OPEC ar kādiem lēmumiem par kvotu samazināšanu neglaimo arī vēsture. Vēl 1979. gadā OPEC valstis ieguva vairāk nekā 50% no pasaulē patērētās naftas (šobrīd tā ir trešdaļa). 1980. gadā kartelis, lai balansētu situāciju naftas tirgū, veica savu melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu. Rezultātā radušos vakuumu naftas tirgū strauji aizpildīja melnais zelts no Ziemeļjūras un Aļaskas naftas laukiem, un OPEC sāka zaudēt tirgus daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija neatlaidīgi īsteno savu izstrādāto stratēģiju – eksporta un importa kravas pārkraut savās ostās, savukārt Baltijas valstu ostas atstāt «sausā», pašreizējo tranzītkravu apjomu ostās pēc gadiem varēs uzskatīt par laimi.

To intervijā stāsta Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Viņš atzīst, ka ekonomisko situāciju Latvijā ietekmēs ne tikai iekšpolitiskie lēmumi, bet arī ārvalstīs nolemtais, jo īpaši attiecībā uz tranzītbiznesu.

Fragments no intervijas

Pērn kravu apgrozījums Latvijas ostās bija lielāks nekā 2017. gadā. Vai šī tendence saglabāsies arī šogad?

Neredzu objektīvu pamatu kravu pieaugumam ostās, kaut arī to var koriģēt jau konkrētu eksporta produktu pasaules tirgus cenas un jo īpaši Krievijas ostu kapacitāte, infrastruktūras remontdarbi. Jā, 2018. gadā visās lielajās ostās ir kravu apjoma pieaugums, kas vairāk ir savdabīgs izņēmums nekā likumsakarība. Ogļu apjomi Latvijas ostās pērn bija tāpēc, ka Krievijai savās ostās nebija kapacitātes tik daudz tās pārkraut un arī pasaules tirgus cenas veicināja to piegādes. Jāņem vērā, ka lielākā daļa kravu ir tranzīts no citām valstīm - pārsvarā no Latvijas austrumiem, un loģiski, ka tās ir Krievijas kravas. Latvijai nav pamata perspektīvā cerēt uz Krievijas izcelsmes kravām savās ostās. Ir skaidri jāapzinās, ka šīs valsts kravu apjomi mūsu ostās saruks. Proti, savulaik Krievijā vēl prezidenta Borisa Jeļcina laikā – 90. gadu vidū – tika pieņemta Krievijas flotes atdzimšanas stratēģija, kurā atsevišķa sadaļa bija atvēlēta ostu modernizācijai, attīstības koncepcija, kas paredzēja – šīs valsts kravas orientēsies uz savas valsts ostām. Šī stratēģiskā lēmuma īstenošana tika turpināta arī prezidenta Vladimira Putina laikā. Tādējādi kaimiņvalsts transporta stratēģijā Baltijas valstīm bija atvēlēta baltā plankuma loma – mūsu ostās Krievijas kravu nebūs. Vēlāk, pēc notikumiem Ukrainā, Krievija cenšas atteikties no importa – eksporta kravu pārkraušanas arī Ukrainas ostās. Protams, šo politisko uzstādījumu Krievija nav pilnībā izpildījusi, jo pieprasījums pēc kravu apstrādes Krievijas ostās joprojām pārsniedz piedāvājumu. Ir vēl kāds aspekts – Latvija ir ES dalībvalsts, bet Krievijai ar ES joprojām ir sankciju (liegumu) karš kopš 2014. gada augusta par konkrētu produktu piegādēm, tas arī ietekmē Krievijas un ES tirdzniecību, kas tikai vēl vairāk samazina nepieciešamību izmantot kravu pārkraušanai Latvijas ostas. Jāņem vērā, ka pavisam nesen bija ziņa par to, ka Ļeņingradas apgabala un Krievijas valdība parakstīja dokumentu, kas paredz Somu jūras līcī līdz 2022. gada nogalei izveidot ostu ar pārkraušanas jaudu 70 milj. t gadā. Labi, Krievijā varbūt arī šo 1,2 miljardu eiro vērto projektu neīstenos noteiktajos četros gados, bet piecos vai sešos gados noteikti. Tādējādi, piemēram, 2025. gadā līdzās lielajām Sanktpēterburgas, Primorskas un Ustjlugas ostām strādās vēl viena (780 ha platībā) ar jaudu, kas ir vairāk, nekā visas ostas Latvijā pārkrāva 2018. gadā. Raugoties no pašreizējām pozīcijām, tas nozīmē, ka pēc 2024. gada Baltijas valstu ostas lielā mērā būs «atbrīvotas» no Krievijas kravām. Tad Latvijā 2018. gadā pārkrauto Krievijas kravu apjomi šķitīs kā pasaka. Ir tikai viens nezināmais. Ja Krievijas ekonomika attīstās ar dinamiku 7-8% gadā, tad šīs valsts ostas nespēs nodrošināt visu kravu pārkraušanu, kam šāda scenārija gadījumā būtu jāpieaug aptuveni par 14–16%. Tikai šāda scenārija gadījumā būs nepieciešamība pēc Latvijas dzelzceļa, autotransporta un ostas termināļu pakalpojumiem. Taču jebkurā situācijā Baltijas valstu ostu termināļu vidū konkurence par kravām tikai pieaugs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielākā degvielas mazumtirgotāja pozīcijā arī šogad pirmajā pusgadā bija "Neste Latvija", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes daļas informācija.

Lielākie degvielas mazumtirgotāji šogad pirmajā pusgadā bija "Neste Latvija", "Circle K Latvia", "Viada Baltija", "Virši-A", "East-West Transit", "Astarte-nafta", "Gotika auto", "Augstceltne", "Kool Latvija" un "Latvijas propāna gāze".

Savukārt pēc patēriņam nodotā naftas produktu (degvielas) apmēra šogad pirmajos sešos mēnešos lielākās kompānijas bija "Neste Latvija", "Circle K Latvia" un "Pirmas".

Lielākie komersanti pēc mazumtirdzniecībā realizētā degvielas apmēra 2020.gada pirmajos sešos mēnešos:

1. "Neste Latvija"

2. "Circle K Latvia"

3. "Viada Baltija"

4. "Virši-A",

5. "East-West Transit"

6. "Astarte-nafta"

7. "Gotika auto"

8. "Augstceltne"

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV, Meksika un Kanāda otrdien parakstīja jauno tirdzniecības vienošanos, sarunas par kuru bija ilgušas vairāk nekā divus gadus.

Šīs vienošanās ratifikācija ASV Kongresā gan varētu aizkavēties līdz nākamajam gadam, sacīja Senāta republikāņu vairākuma līderis Mičs Makonels, kā iemeslu minot impīčmenta prāvu Senātā pret ASV prezidentu Donaldu Trampu. Šī ir jau otrā reize, kad šīs trīs valstis ir paziņojušas par ASV-Meksikas-Kanādas vienošanās (USMCA) noslēgšanu, aizstājot pirms 25 gadiem noslēgto Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības vienošanos (NAFTA), kuru Tramps raksturojis kā "katastrofu" ASV. USMCA pirmoreiz tika parakstīta 2018.gada novembrī, bet iestrēga politiskos sarežģījumos, īpaši ASV, kur opozīcijā esošie demokrāti apšaubīja, vai šī vienošanās tiešām piespiedīs Meksiku veikt darbaspēka reformas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksi pārsvarā pieaug pēc ASV un Kanādas tirdzniecības vienošanās

LETA--AFP, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien pārsvarā pieauga pēc ASV un Kanādas svētdien panāktās vienošanās par Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līguma (NAFTA) pārskatīšanu.

ASV vienošanās ar Meksiku par šī līguma pārskatīšanu tika panākta jau augusta beigās.

ASV-Meksikas-Kanādas vienošanās (USMCA), par kuru tika paziņots svētdien, aizstās NAFTA, kuru ASV prezidents Donalds Tramps bija draudējis atcelt..

USMCA «atkal pārvērtīs Ziemeļameriku par ražošanas spēkstaciju,» Tramps pirmdien paziņoja reportieriem.

Briefing.com analītiķi sacīja, ka jaunā vienošanās atšķiras no NAFTA ar nelielām izmaiņām. Tā uzlabo amerikāņu lauksaimnieku pieeju Kanādas piena produktu tirgum, palielina reģionālās prasības autobūvei un pastiprina intelektuālā īpašuma noteikumus.

«Tirdzniecības vienošanās starp ASV un Kanādu ir pacēlusi globālo noskaņojumu ... un tas pamudināja tirgu dalībniekus pirkt akcijas,» teica «CMC Markets UK» tirgus analītiķis Deivids Medens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pārbauda iespējamu dokumentu viltošanu Polcktransneft Družba un LatRosTrans strīdā par 66,7 miljoniem

LETA, 01.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijā (VP) pēc SIA "LatRosTrans" iesnieguma ir sākts kriminālprocess par iespējamu dokumentu viltošanu par labu AS "Polcktransneft Družba" lietā par 66 744 966 eiro piedziņu no "LatRosTrans", aģentūra LETA noskaidroja pie "LatRosTrans" juridiskajiem pārstāvjiem.

Uzņēmums ar pieteikumu arī vērsies Ģenerālprokuratūrā. Tajā lūgts pie kriminālatbildības saukt personu vai personas, kas, uzņēmuma ieskatā, par labu AS "Polcktransneft Družba" tiesas sēdē uzrādīja, iespējams, viltotus 1992.gada dokumentus, kas saistīti ar naftas cauruļvadu pārvaldes "Družba" īpašuma un finanšu sadali.

Strīdīgie dokumenti kalpoja kā pierādījumi, lai tiesai pierādītu to, ka cauruļvados esošā tehniskā nafta tikusi "dalīta" nevis pēc teritoriālā, bet gan cita principa. Šajā tiesas procesā otrās instances tiesa lēma "LatRosTrans" nelabvēlīgi, piedzenot no "LatRosTrans" par labu "Polocktransneft Družba" 66 744 966 eiro saistībā ar prasītājai piederošās naftas prettiesisku izsūknēšanu un pārdošanu. Tāpat no "LatRosTrans" tika nolemts piedzīt valsts nodevu - 66 883 eiro un ar tiesvedību saistītos izdevumus - 49 800 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielākā degvielas mazumtirgotāja pozīcijā arī šogad deviņos mēnešos bija "Neste Latvija", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes preču pārvaldes informācija.

Starp desmit Latvijas lielākajiem degvielas mazumtirgotājiem 2019.gada deviņos mēnešos bija arī "Circle K Latvia", "Viada Baltija", "Virši-A", "East-West Transit", "Astarte-nafta", "Augstceltne", "Gotika auto", "Latvijas propāna gāze" un "Ingrid A".

Savukārt pēc patēriņam nodotā naftas produktu (degvielas) apmēra šogad deviņos mēnešos lielākās kompānijas bija "Circle K Latvia", "Neste Latvija" un "Pirmas".

Lielākie komersanti pēc mazumtirdzniecībā realizētā degvielas apmēra 2019.gada deviņos mēnešos:

1. "Neste Latvija"

2. "Circle K Latvia"

3. "Viada Baltija"

4. "Virši-A",

5. "East-West Transit"

6. "Astarte-nafta"

7. "Augstceltne"

8. "Gotika auto"

9. "Latvijas propāna gāze".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nafta gada laikā kļuvusi par piekto daļu lētāka.

Naftas cena pēdējo mēnešu laikā nav uzvedusies diži atšķirīgi no daudziem citiem riska aktīviem – tās cena planējusi zemāk. Piemēram, šī tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas Brent - nākamā mēneša piegāžu līguma vērtība Londonas preču biržā šīs nedēļas otrajā pusē atradās pie 54 ASV dolāru par barelu atzīmes, kas ir gandrīz par 40% zemāk nekā oktobra sākumā. Rezultātā vērtības izmaiņu ziņā iepriekšējais ceturksnis naftai bija sliktākais kopš 2014. gada, kad tika ievadīts naftas cenas sabrukums. Tas šī resursa cenu pēc tam uz brīdi noveda pat zem 30 ASV dolāru par barelu sliekšņa. Tikmēr, salīdzinot ar 2018. gada sākumu, nafta ir kļuvusi par piekto daļu lētāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie 2018. gada augusta rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 9,1 miljonu eiro, kas ir par 13% vairāk nekā 2017. gada augustā, informē uzņēmums.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Itālijā, kur tā pērnā gada zemās bāzes dēļ palielinājusies par 11 650%, un Kirgizstānā - par 292%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Turkmenistānā - par 31%, un Krievijā - par 9%. AS «Olainfarm» koncerna lielākie noieta tirgi augustā bija Krievija, Latvija un Baltkrievija.

AS «Olainfarm» piederošā aptieku tīkla SIA «Latvijas aptieka» realizācija 2018. gada augustā veidoja 1,9 miljonus eiro, kas ir par 20% vairāk nekā 2017. gada augustā. Šajā laikā darbojās 69 aptiekas. SIA «Silvanols» apgrozījums 2018. gada augustā bija 0.42 miljoni eiro, kas ir par 13% vairāk nekā šajā periodā 2017. gadā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA «Tonus Elast» realizācija 2018. gada augustā veidoja 0.88 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā 2017. gada augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāzes tirgus uz jauna laikmeta sliekšņa

Jeļena Šaldajeva, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā vienlaicīgi tiek īstenoti vairāki enerģētiskie projekti, kas visai strauji pārveido gāzes tirgu.

Starpvalstu enerģētisko savienojumu izveidošana panāk agrāk izolēto valstu integrēšanu Eiropas vienotajā gāzes tirgū. Savukārt trešo valstu kompānijas paplašina savu infrastruktūru, lai noturētu savas līderu pozīcijas. DB noskaidro, kāda pašlaik ir Eiropas un pasaules dabasgāzes tirgu kopējā aina.

Prognozē deficītu

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) prognozē, ka dabasgāzes ieguve Eiropas Savienībā (ES) ap 2040.gadu būs sarukusi par pusi. ES eksperti uzskata, ka prognozējamais dabasgāzes deficīta apjoms varētu sasniegt 120 miljardu kubikmetru, kas vēl vairāk palielinātu ES atkarību no dabasgāzes importa.

Prognozes par Eiropas gāzes tirgus attīstības nākotni pārtop arī skaitļos. Eiropas Komisijas (EK) 2019.gada pirmā ceturkšņa atskaite par Eiropas gāzes tirgu atklāj visai straujas pārmaiņas, salīdzinot ar tirgus dinamiku 2018.gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ļoti izteikti no pieņēmumiem par pandēmijas tālāko kursu ir atkarīga pasaulē nozīmīgākā energoresursa – naftas – cena.

Plaukstot vēl vienam pandēmijas vilnim, ekonomika, kurai bija zināmas cerības rāpties ārā no grāvja, tajā var tomēr atkrist atpakaļ. Līdzīgi, ja pasaules tautsaimniecības asinsrite atkal stājas un cilvēkiem atkal ir ļoti ierobežotas iespējas pārvietoties, var būt arī ar pieprasījumu pēc naftas.

Pavasara bažas par Covid-19 uzplūdiem Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cenu uz brīdi noveda zem 16 ASV dolāru par barelu atzīmes. Turklāt uz īsu brīdi pat bija vērojama tāda ļoti dīvaina situācija, kad ASV jēlnaftai tika piemērota negatīva cena (bija bailes, ka nebūs vairs vietas, kur to vispār uzglabāt). Kopš tā brīža melnā zelta vērtība preču biržā visai strauji palielinājās, un pagājušā mēneša beigās tā dzīvojās virs 46 ASV dolāriem par barelu (Brent jēlnaftas). Šomēnes, finanšu tirgiem pārdomājot Covid-19 scenārijus, naftas cena gan atkāpusies – pagaidām visai nedaudz. Piemēram, šo trešdien Brent vērtība atradās pie 42 ASV dolāriem par barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Vismaz zemāks izejvielu rēķins

Jānis Šķupelis, 05.02.2020

Straujāk ASV preču biržā sarukusi, piemēram, sojas pupiņu cena - kopš 10. janvāra par 6,7%.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa izplatīšanā ar jaunu sparu likusi bažīties par pasaules tautsaimniecības veikumu, kurš jau tā dažos pēdējos ceturkšņos nav bijis tas pārliecinošākais. Ja pasaules ekonomika kļūs gausāka, tad tas neko labu nesola daudzu izejvielu pieprasījumam.

Piemēram, nu tiek spriests par to, cik liela negatīva ietekme vīrusam varētu būt uz Ķīnas ekonomikas aktivitāti.

Strauji pēdējo dienu laikā zemāk ceļojusi populārāko industriālo metālu cena. Tas ir saprotams, jo Ķīna ir atbildīga aptuveni par pusi no kopējā to patēriņā. Šis īpatsvars kopš iepriekšējās SARS epidēmijas, kas skāra šo valsti 2002. gadā, ir dubultojies. Līdz ar šādu situāciju - jebkuri ilgāki Ķīnas ekonomikas traucējumi būtiski iespaidos šo tirgu.Pagaidām nomanāmas aplēses, ka Ķīnas izaugsme vīrusa ietekmē šajā ceturksnī varētu būt aptuveni par procentpunktu zemāka. Grūti gan paredzēt to, vai šāda lēnāka izaugsme pēc tam būs noturīga parādība. Lielākajā daļā Ķīnas provincēs noteikti dažādi ierobežojumi, kas skar plašu nozaru klāstu. Vairākās vietās apturēta arī celtniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada oktobra rezultāti liecina, ka realizācija ir sasniegusi 12,78 miljonu eiro, kas ir 34% pieaugums pret pagājušā gada oktobri.

Arī desmit mēnešu griezumā Olainfarm grupas pārdošanas ir augušas par 7%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, un sasniegušas 101,8 miljonus eiro. Šī gada desmit mēnešos Olainfarm koncerns realizējis produkciju 52 tirgos.

Oktobra konsolidētie pārdošanas dati liecina, ka straujākā izaugsme atzīmēta Kazahstānā, Indijā un Baltkrievijā, kur apgrozījums attiecīgi audzis par 447%, 330% un 189%. 2018. gada oktobrī Olainfarm koncerna lielākie noieta tirgi bija Krievija, Latvija un Baltkrievija. Šī gada oktobrī AS Olainfarm produkti tika realizēti 35 valstīs.

2018. gada desmit mēnešos provizoriskais konsolidētais AS Olainfarm realizācijas apjoms ir sasniedzis 101,8 miljonus eiro, kas ir par 7% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2017. gadā. Visstraujākais realizācijas pieaugums šī gada desmit mēnešos ir atzīmēts Baltkrievijā, kur pārdošanas augušas par 52%, Uzbekistānā, kur sasniegts 45% pieaugums un Tadžikistānā – pieaugums par 43%. Neliels, 5% kritums pret pērno gadu, šajā periodā atzīmēts Krievijā. Olainfarm koncerna lielākie noieta tirgi 2018. gada desmit mēnešos bija Krievija, Latvija, Baltkrievija un Ukraina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Biznesa prognozes 2019: Latvijas lielo iespēju gads

Jānis Goldbergs, 11.12.2018

Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotajā karalistē Baiba Braže.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV starptautiskā loma nav mazinājusies, Krievija ir viens no lielākajiem jaunā gada riskiem stabilitātei, Ķīna vēlas vairāk starptautiskas ietekmes, bet Brexit gala iznākums vēl aizvien nav skaidrs.

Dienas Biznesa konferences Biznesa prognozes 2019 uzrunā pauda Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotajā karalistē Baiba Braže. Viņasprāt, nākamais –2019.gads – ir Latvijas lielo iespēju gads.

«Kā apliecina mūsu valsts 100 gadu vēsture, Latvijas interesēs joprojām ir paredzama, starptautiskajās tiesībās un noteikumu ievērošanā balstīta starptautiskā sistēma. Tas nozīmē, ka pasaules valstis, neatkarīgi no izmēra un iekārtas, brīvprātīgi ievēro zināmus noteikumus,» konferencē sacīja B. Braže, norādot gan uz starptautiskām konvencijām valstu attiecību veidošanā, gan starptautiskām organizācijām – Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO), Ziemeļatlantijas līguma organizāciju (NATO) un Eiropas Savienību (ES).

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Degvielas tirgotāji: Aizliegums pārdot alkoholu DUS ir valsts sankcionēta legālā tirgus pārdale

LETA, 26.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrijas iecere aizliegt pārdot alkoholiskos dzērienus degvielas uzpildes stacijās (DUS) nesasniegs iecerēto mērķi - samazināt alkoholisko dzērienu pieejamību un patēriņu, bet gan kropļos konkurenci un legāli pārdalīs alkohola tirdzniecību par labu citiem veikalu tīkliem, uzskata Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere.

Viņa uzsvēra, ka, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, šogad jūnija beigās Latvijā darbojās 8574 alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vietas, kurās tirgoja gan alu, gan arī citus alkoholiskos dzērienus, tostarp līdz 450 DUS veikalu, kā arī darbojās 190 mazumtirdzniecības vietas, kurās tirgoja tikai alu.

Ligere atzīmēja, ka Veselības ministrija nav analizējusi un nav norādījusi, kur transportlīdzekļu vadītāji, kas vadījuši transportlīdzekli alkohola reibumā, alkoholu ir iegādājušies. «To var iegādāties gan pārtikas veikalos, gan dzērienu veikalos, gan «HoReCa» (viesnīcas, restorāni, kafejnīcas), gan arī degvielas uzpildes staciju veikalos. Pie visām minētajām tirdzniecības vietām ir ērta piekļuve ar transportu transportlīdzekļu vadītājiem,» viņa sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ASV, Kanāda un Meksika vienojas par jaunu tirdzniecības līgumu NAFTA vietā

LETA, 01.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV, Kanāda un Meksika panākušas vienošanos par jaunu tirdzniecības līgumu, kas aizstās Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līgumu (NAFTA), pret kuru ir iebildumi ASV prezidentam Donaldam Trampam, svētdienas vakarā (pirmdienas rītā pēc Latvijas laika) paziņoja ASV un Kanādas valdības.

Jaunā līguma nosaukums būs Savienoto Valstu, Meksikas un Kanādas līgums (USMCA).

Vienošanos ar Meksiku par jaunā līguma nosacījumiem ASV panāca jau augusta beigās, bet vienošanos ar Kanādu - svētdienas vakarā.

Jauno līgumu iecerēts parakstīt līdz 1.decembrim, kad beigsies pašreizējā Meksikas prezidenta Enrikes Penjas-Njeto pilnvaras valsts galvas amatā. Pirms parakstīšanas līgumam jāgūst ASV Kongresa atbalsts.

ASV tirdzniecības pārstāvja Roberta Laithaizera un Kanādas ārlietu ministres Kristijas Frīlendas kopīgajā paziņojumā teikts, ka jaunais līgums «sniegs brīvākus tirgus, brīvāku tirdzniecību un spēcīgu ekonomikas izaugsmi mūsu reģionā», kurā ir 500 miljoni iedzīvotāju un trīs valstu savstarpējās tirdzniecības apjoms ir apmēram triljons ASV dolāru gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas kritums piemet ogles spriedumiem par vājāku ekonomiku.

Dažkārt finanšu tirgus pētnieki diskutē par to, kas tad īsti galu galā seko otram – vai nu nafta akcijām, vai akcijas naftai. Katrā ziņā melnā zelta cenas samazināšanās jau sāk izskatīties līdzīga brīvajam kritienam – nedēļas laikā vien Ziemeļjūras jēlnaftas Brent vērtība sarukusi vēl par septiņiem ASV dolāriem uz barelu. Tikmēr kopš oktobra sākuma tie jau ir vairāk nekā 20 ASV dolāri. Naftas cena turpinājusi sarukt uz akcijām veiksmīgākās novembra pirmās puses fona. Tiesa gan, pēdējo tirdzniecības sesiju laikā līdz ar naftas vērtības joprojām straujo planēšanu zemāk tirgus dalībnieki sprieduši par to, ka tā varētu būt pasaules tautsaimniecības bremzēšanās pazīme. Tas, šķiet, stimulējis pesimismu arī akciju mijēju vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nafta kopš aprīļa gandrīz par ceturto daļu lētāka, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Mazasinīgāka pasaules ekonomikas izaugsme liek gaidīt nepārliecinošāku dažādu izejvielu patēriņu. Pēdējā laikā tādējādi visai strauji zemāk ceļojusi arī naftas vērtība. Šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – nākamā mēneša piegāžu cena ir paslīdējusi zem 60 ASV dolāru par barelu atzīmes, un kopš savas aprīļa otrās puses virsotnes tā ir sarukusi jau par 22%. Naftas tirgus tādējādi oficiāli atrodas tā saucamajā lāču tirgus stadijā, ko nosaka cenas samazināšanās no iepriekšējām augstienēm vismaz par 20%.

Augusts ir jau septītais mēnesis pēc kārtas, kad Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) ir cirpusi savu globālo melnā zelta pieprasījuma prognozi. Organizācija sagaida, ka pasaules pieprasījums pēc naftas šogad augs par 1,1 miljonu barelu dienā jeb par 1,1%, ja salīdzina ar iepriekšējo gadu. Bet nākamajā gadā tas palielināšoties par 1,3 miljoniem barelu dienā. Savukārt ASV Enerģētikas aģentūra paredz, ka šogad pasaulē naftas pieprasījums augs vien par miljonu barelu dienā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, prognoze apcirpta par 100 tūkst. barelu dienā. Līdzīgi savas šādas aplēses mazina arī vairākas ietekmīgākās investīciju bankas, kur Bank of America Merrill Lynch pat lēš, ka ASV un Ķīnas tirdzniecības strīds naftas piedāvājumu dienā var galu galā mazināt vēl par papildu 250 līdz 500 tūkst. barelu. Rezultātā populāri izcelt to, ka naftas tirgus būs atgriezies stadijā, kad šī resursa piedāvājums gan šogad, gan nākamgad ievērojami pārsniegs pieprasījumu. Tiek lēsts, ka naftas piedāvājums nākamgad var augt aptuveni par 2,2 miljoniem barelu dienā, lai gan daudzi norāda, ka šāda bilde, iespējams, var būt pārāk optimistiska. «Nafta tirgus ir aizas malā,» uzskata minētās finanšu iestādes pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažas pēdējās nedēļas vērojams visai straujš naftas cenas pieaugums, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – nākamā mēneša piegāžu līguma cena Londonas preču biržā kopš augusta vidus palēkusies par 10 ASV dolāriem un pārrāpusies pāri apaļajai 80 ASV dolāru par barelu atzīmei. Rezultātā šobrīd pasaulē vērojama dārgākā nafta četru gadu laikā. Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) pārstāvji devuši mājienus, ka naftas piedāvājuma palielināšana, visticamāk, tuvākajā laikā nav dienas kārtībā. Turklāt naftas piedāvājuma pusi uz jautājuma zīmes uzlikuši notikumi, kas aptver Irānu un Venecuēlu. Būtībā OPEC atklājusi, ka negarantēs zaudēto Irānas un Venecuēlas barelu aizvietošanu ar papildu naftas ieguvi. Pieejamā informācija liecina, ka Venecuēlā augustā vidēji dienā tika iegūti aptuveni 1,25 miljoni barelu naftas, kas ir par pusmiljonu mazāk nekā pagājušā gada beigās un par miljonu mazāk nekā pirms diviem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Investorus garlaiko notikumi, kam iepriekš tika veltīta vislielākā uzmanība

AFI Investīcijas padomes priekšsēdētājs Deniss Pospelovs (tulkoja Žanete Hāka), 25.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms mēneša es rakstīju, ka investorus garlaiko tie sižeti, kas pagājušajā sezonā izskanēja visskaļāk. Brexit, tirdzniecības kari, Federālo Rezervju sistēmas (FRS) sanāksme – nekas no šiem notikumiem nepiesaistīja skatītājus, un arī informācijas aģentūru analītiķi īpaši necentās izspiest ko interesantu.

Par ko gan runāt, ja pat tādi godājami mediji kā Bloomberg un Reuters, šķiet ar lielu interesi apsprieda iespējamo Troņu spēļu sēriju, bet ne pasaules politikas un ekonomikas perspektīvas. Šķita, ka neviens nespēj atdzīvināt interesi par otrajā plānā aizejošajiem sižetiem un aktieriem. Bet...

Ja aktieru trupā ir neparastas personības, kurām nepavisam nepatīk, ja viņus aizmirst, un viņiem pat ir iespēja ietekmēt sižetu, tad sensācijas var rasties jebkurā brīdī. Mums uz lielās pasaules politikas skatuves ir šādas personības. Galvenais ziņu radītājs ir Donalds Tramps, kurš atkal nevēlējās, lai viņa vārds izzustu no laikrakstu un žurnālu pirmajām lappusēm, un pavisam negaidīti saasināja attiecības ar Ķīnu. Kopumā man šķiet, ka ASV prezidenta nosaukuma priekšā būtu jāpievieno papildu tituls – piemēram, Misters Pārsteigums vai fondu tirgiem - Misters Svārstīgums. Donalds Svārstīgums Tramps! Vēl piektdien, 3.maijā, Tramps optimistiski novērtēja sarunas ar Ķīnas delegāciju par tirdzniecības vienošanās noslēgšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksiem dažādas tendences, turpinoties bažām par tirdzniecības karu

LETA, 04.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV tirgi pirmdien bija slēgti sakarā ar Darba svētku brīvdienu, bet citur biržu indeksu dinamikā bija dažādas tendences, turpinoties bažām par tirdzniecības karu.

Londonas biržas indekss palielinājās, ko veicināja britu mārciņas vērtības kritums, bet eirozonā Frankfurtes biržas indekss saruka un Parīzes biržas indekss nedaudz pieauga apstākļos, kad ASV prezidents Donalds Tramps plāno noteikt jaunus muitas tarifus Ķīnas precēm, bet ASV un Kanādas tirdzniecības sarunās nav izdevies panākt vienošanos.

«Akciju tirgiem Eiropā ir bijusi laba sesija, ņemot vērā daudzos neatrisinātos jautājumus,» sacīja «CMC Markets UK» analītiķis Devids Medens.

«Prezidents Tramps ir pieņēmis skarbu nostāju tirdzniecības darījumu ziņā gan pret ES, gan pret Kanādu. Viņš vēlreiz ir pierādījis, ka ir neprognozējams.»

Tramps nedēļas nogalē tviterī draudēja izslēgt Kanādu no jauna Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības līguma (NAFTA). Tas notika pēc tam, kad ASV un Kanādas sarunas par 1994.gadā noslēgtā NAFTA pārskatīšanu beidzās bez vienošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru