Saistībā ar siltumapgādes uzņēmuma piesaistītā eksperta iespējamo interešu konfliktu Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) aicina pašvaldības AS "Daugavpils siltumtīkli" atmaksāt 2,5 miljonu eiro avansu, kas izmaksāts jaunas šķeldas katlu mājas izbūvei.

CFLA iepirkumā "Izmaiņu projekta izstrāde, būvdarbu un autoruzraudzības veikšana jaunas biomasas katlu mājas ar kopējo uzstādīto jaudu 30 MW (ar papildus kondensācijas ekonomaizeru) izveidei Daugavpilī" konstatējusi Publisko iepirkumu likuma pārkāpumu - interešu konfliktu.

Proti, CFLA noskaidrojusi, ka eksperts, kurš tika pieaicināts iepirkuma procedūras laikā iesniegto piedāvājumu vērtēšanai, no 2018.gada augusta līdz 2020.gada maija beigām bijis SIA "Steel Pro" tehniskais direktors. Savukārt "Steel Pro" ir katlu mājas būvnieku, piegādātāju apvienības "Axis Filter" dalībnieka UAB "Axis Tehnologies" apakšuzņēmējs, izgatavojot būvuzņēmējam iekārtu vai tās daļu.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) nolēmusi izbeigt līgumu ar uzņēmumu Rīgas satiksme (RS) par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansētā Skanstes tramvaja projekta īstenošanu, informē CFLA pārstāve Daiga Reihmane.

Paziņojums par lēmumu 2.maijā nosūtīts RS.

CFLA ir izvērtējusi RS iesniegto informāciju un skaidrojumus, projekta aktualizēto rīcības plānu par projekta ieviešanas riskiem, CFLA rīcībā esošos auditorfirmas SIA «Ernst & Young Baltic» ziņojumus, kā arī citu pieejamo informāciju par RS darbību. Balstoties uz šo analīzi, CFLA pieņēmusi lēmumu vienpusēji izbeigt līgumu.

«Pamatojumā savam lēmumam norādām uz nepieļaujami augstajiem riskiem, kas faktiski izslēdz iespēju realizēt projektu atbilstoši plānam un projekta izdevumus deklarēt Eiropas Komisijai (EK). Pašreiz jau vairs nav iespējams nodrošināt visu projektā paredzēto darbību veikšanu – saskaņojumus, iepirkumus, būvdarbus, tramvaju iegādi utt., lai iekļautos paredzētajā termiņā un sasniegtu plānotos rezultātus. Turklāt uzņēmums joprojām cīnās ar problēmām darbības organizēšanā un projekta pārvaldībā, kā arī joprojām pastāv aizdomas par iespējamu krāpniecību iepirkumos. Atgādinu, ka pret krāpšanu un korupciju fondu projektos ir «nulles tolerance». Rezumējot - viss apstākļu kopums pašreiz skaidri rāda, ka ES fondu rāmjos projekts nevar tikt īstenots,» skaidro CFLA direktors Mārtiņš Brencis.

Rīgas satiksmes iepirkumu komisija 18.janvārī pieņēmusi lēmumu par Kohēzijas fonda projekta Nr.4.5.1.1/16/I/002 «Rīgas tramvaja infrastruktūras attīstība» ietvaros organizēto iepirkumu slēgto konkursu «Rīgas tramvaju infrastruktūras pārbūve» un sarunu procedūru «Par zemās grīdas tramvaju piegādi» pārtraukšanu, informē pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme pārstāvis Viktors Zaķis.

Abus pārtrauktos iepirkumus no jauna plānots izsludināt tuvāko mēnešu laikā. Līdz jaunas iepirkumu procedūras uzsākšanas «Rīgas satiksme» paredzējusi pārstrādāt iepirkumu dokumentāciju, pārskatot prasības pretendentiem, tādējādi iespēju robežās paplašinot potenciālo pretendentu loku.

V.Zaķis piebilst, ka pirms iepirkumu izsludināšanas visai iepirkumu dokumentācijai tiek veikta likumdošanā noteiktā pirmspārbaude Iepirkumu uzraudzības birojā. Tāpat arī noslēgtā līguma par projekta īstenošanas uzraudzību (Integritātes pakts) ietvaros «Rīgas satiksmes» iepirkumu komisija aktīvi sadarbojas ar biedrību «Sabiedrība par atklātību – Delna».

Jau vēstīts, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) patlaban neizskata iespēju atjaunot Eiropas Savienības (ES) fondu maksājumus Skanstes tramvaja projektam, informēja CFLA.

Konkurētspēja teju vienmēr sākas ar ikdienišķiem, šķietami «nelieliem» lēmumiem.

Ar precīzi noformulētu, viegli uztveramu produkta vai pakalpojuma nosaukumu. Ar savlaicīgi modernizētām tehnoloģijām, ar ieguldījumiem efektivitātē. Ja šie lēmumi nezinātājam paliek apslēpti, to sekas ar laiku kļūst uzskatāmi redzamas ikvienam – no konkurences cīņas izstājas zaudētāji, tie, kas savu nozīmīgā lēmuma mirkli ir nogulējuši. Viens no šādiem izšķirošiem momentiem ir šī vasara, kad ražošanas sektora uzņēmējiem ir unikāla iespēja ieplānot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, gudri kombinējot vairākas valsts atbalsta programmas un tādējādi stiprināt savu konkurētspēju mērķa tirgos.

Energoefektivitāte ir joma, par kuru uzņēmēji cenšas nedomāt vai vismaz nedomāt par to katru dienu. Priekšstats, ka tas ir dārgi, lieki, pat nevienam īsti nevajadzīgi un sarežģīti, aizvien vēl ir dzīvs. Taču greizie pieņēmumi mainās, tiklīdz šī joma ir iepazīta rūpīgāk. Jo energoefektivitātē ieguldījumus veikušu uzņēmumu pieredze liecina, ka ietaupījums šajā izmaksu pozīcijā salīdzinoši īsā laikā var sasniegt pat 50%, un energoefektīvi uzņēmēji ir krietnu soli priekšā saviem konkurentiem. Turklāt, globālie tirgus spēlētāji, piemēram, lai zināmais IKEA un daudzi citi uz saviem piegādātājiem un partneriem pamazām attiecina tos pašus ilgtspējas standartus, kurus ir ieviesuši savā darbā. Energoefektivitāte un uzņēmuma arvien mazāks klimata nospiedums te ir un būs uzmanības degpunktā.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir apturējusi Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējuma maksājumus Rīgas satiksmes (RS) Skanstes tramvaja līnijas projektā, kā arī divos Daugavpils domes īstenotajos infrastruktūras uzlabošanas projektos.

Lai novērstu iespējamos ES fondu finanšu riskus, CFLA ir pieņēmusi lēmumus apturēt ES fondu projektu maksājumus, kas ir tiešā saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzsāktajiem kriminālprocesiem par veiktajiem iepirkumiem RS un Daugavpils domē.

Tāpat kā RS projekta gadījumā CFLA lēmumi attiecas arī uz Daugavpils domes īstenoto infrastruktūras uzlabošanas projektu vispārējās izglītības iestādēs, kā arī energoefektivitātes paaugstināšanas projektu Daugavpils pilsētas izglītības iestādes sporta zālē.

Visiem ir jāzina šī pamata patiesība – ja fondu projektā tiek atklāta krāpšana vai saistība ar koruptīvām darbībām, fondu finansējums tam tiek atņemts. Pret krāpšanu un korupciju ir nulles tolerance. Un jāapzinās arī sekas - ja projektam atņem ES fondu finansējumu, tā izdevumi paliek uz Latvijas nodokļu maksātāju pleciem, uzsver CFLA direktors Mārtiņš Brencis.

Skanstes tramvajam paredzēto finansējumu varētu novirzīt kādam no trim infrastruktūras projektiem, tostarp AS «Pasažieru vilciens» jauno vilcienu iegādei, sacīja satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) pārstāve Aļona Zandere.

Zandere stāstīja, ka Satiksmes ministrija (SM) ir tā, kas lems par naudas novirzīšanu citiem projektiem, turklāt šo līdzekļu novirzīšanai jānotiek, pamatojoties uz Eiropas Savienības (ES) fondu programmas «Izaugsme un nodarbinātība» vienu no prioritātēm, proti, videi draudzīga sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstība.

«Tuvākajā laikā tiks izlemts, kam tieši šo naudu novirzīt. Patlaban ir trīs iespējamie varianti - sniegt atbalstu jauno vilcienu iegādē Pasažieru vilcienam, tādējādi mazinot finansiālo slogu valsts budžetam, tāpat tiek runāts par iespēju ieguldīt šo finansējumu Daugavpils vai Liepājas tramvaju sliežu infrastruktūras attīstībā,» pauda satiksmes ministra pārstāve.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra līdz š.g. 1. oktobrim ir pagarinājusi projektu iesniegšanas termiņu energoefektivitātes uzlabošanai apstrādes rūpniecībā. Eiropas Savienības (ES) fondu programmas trešajā atlases kārtā no Kohēzijas fonda investīcijām pieejami gandrīz 11,7 miljoni eiro.

ES fondu atbalsts - 11 679 793 eiro - paredzēts rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšanai, kā arī energoefektīvu ražošanas un tās blakusprocesus nodrošinošo iekārtu iegādei, lai aizstātu esošās, mazāk energoefektīvās iekārtas.

Tāpat paredzēts, ka finansējumu var ieguldīt ēku inženiersistēmu atjaunošanā, pārbūvē vai izveidē, sekundāro energoresursu atgūšanai no ražošanas tehnoloģiskajiem procesiem un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanā, kā arī projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošanai.

Projektu iesniegumu sagatavošanai un iesniegšanai termiņš pagarināts par četriem mēnešiem, jo programmas īstenošanas nosacījumos tiek plānoti grozījumi. Ar grozījumiem plānots precizēt atbalsta piešķiršanas nosacījumus, t.sk. pārskatot pieļaujamo atbalsta intensitāti un precizējot attiecināmo izmaksu un atbalsta apmēra aprēķināšanas kārtību.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) projektu iesniegumu atlasē par apmācību organizēšanu nodarbinātajiem saņēmusi sešus projektu iesniegumus, kuros kopumā paredzētas Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) investīcijas vairāk nekā 6,4 miljonu eiro apmērā.

Projektu pieņemšana ES fondu programmā dažādu apmācību organizēšanai komersantiem noslēdzās 2019. gada nogalē. Pēc projektu apstiprināšanas – provizoriski š.g. aprīlī - informācija par apstiprinātajiem projektiem, t.sk. projektu īstenotāju kontaktinformācija, tiks publicēta CFLA mājaslapas sadaļā "Projektu īstenošana". CFLA aicina komersantus par savu darbinieku apmācību iespējām sazināties ar atbilstošās nozares projektu īstenotājiem.

Iespējamu pārkāpumu iepirkumu procedūrās dēļ Talsu novadam var nākties atmaksāt vairāk nekā 2 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja Talsu novada pārstāve Inita Fedko.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), izskatot divu projektu iepirkumu procedūras, atklājusi iespējamus pārkāpumus, kas Talsu novadam var atsaukties ar finanšu korekcijām jeb finansējuma atmaksu.

Kā skaidroja Fedko, pārkāpumi saistīti ar projekta "Stendes iela, Talsos pārbūve rūpnieciskās teritorijas darbības nodrošināšanai" un "Publiskās infrastruktūras attīstība Talsos rūpnieciskās teritorijas darbības nodrošināšanai, 2.kārta" iepirkumu procedūrām. Talsu novada pašvaldības iepirkumu komisijas ieskatā pārmetumi ir balstīti likumu normu interpretācijā.

CFLA informējusi pašvaldību, ka projekta "Stendes iela, Talsos pārbūve rūpnieciskās teritorijas darbības nodrošināšanai" iepirkumā Talsu novada pašvaldība noslēgusi līgumu, neievērojot iepirkuma nolikumā noteikto. Pārkāpums saskatīts pretendenta pieredzes attiecināšanā, ietverot tajā arī apakšuzņēmēju pieredzi. Par minēto pārkāpumu CFLA lēmusi piemērot finanšu korekciju 25% apmērā no noslēgtās līguma summas, kas veido 291 840 eiro.

Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» cer vienoties ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par grafiku Skanstes tramvaja projektam piešķirto līdzekļu atmaksai.

Jau vēstīts, ka CFLA pieņēma lēmumu izbeigt līgumu ar «Rīgas satiksmi» par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansētā Skanstes tramvaja projekta īstenošanu. Līdz šim projekta ietvaros par veiktajām darbībām CFLA ir uzņēmumam izmaksājusi 451 304 eiro, un šī summa «Rīgas satiksmei» bija jāatmaksā līdz šā gada 3.augustam.

Tomēr līdz minētajam termiņam nauda netika atmaksāta.

«Rīgas satiksmes» pārstāvis Viktors Zaķis norādīja, ka nauda CFLA līdz šim atmaksāta nav un abas puses ir sarunu procedūrā, lai radušos situāciju risinātu.

Savukārt CFLA informēja, ka «Rīgas satiksme» ir konsultējusies ar iestādi par iespēju iesniegt izdevumu atmaksas grafiku. Tiesa, izdevumu atmaksas grafiku CFLA vēl nav saņēmusi.

Gaidāms, ka Latvijā plašāk varētu izmantot publiskās un privātās partnerības iespējas pašvaldības attīstības un funkciju nodrošināšanas realizācijai, norāda Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāvji.

CFLA veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka daudz pašvaldību apsver iespēju īstenot kādu no attīstības iecerēm publiskās un privātās partnerības sadarbības modeļa veidā. Četras pašvaldības šogad jau lēmušas par nepieciešamo finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu.

"Eiropas Savienības fondu finansējuma piesaiste pašvaldības attīstības ieceru realizācijai Latvijā šobrīd ir neapšaubāmi pirmā un populārākā izvēle, taču arī publiskā un privātā partnerība var būt veiksmīgs instruments, kā valsts un pašvaldības sektoram piesaistīt privātā sektora investīcijas. Šis sadarbības modelis ļauj apvienot vienā projektā abu pušu zināšanas, cilvēku resursus un modernākās tehnoloģijas, un Eiropas un pasaules pieredze apliecina sadarbības metodes izdošanos un abpusēju ieguvumu", saka CFLA Uzņēmējdarbības un inovāciju departamenta direktore Marina Vorobjova-Vaišļa.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi trešo atlases kārtu Ekonomikas ministrijas sagatavotajā Eiropas Savienības (ES) fondu programmā par Kohēzijas fonda (KF) atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai ražošanas objektos. Šajā atlases kārtā pieejamais KF finansējums projektu īstenošanai ir gandrīz 11,7 miljoni eiro.

Apstrādes rūpniecības nozares komersanti iesniegumus ES fondu līdzfinansējuma saņemšanai var iesniegt no 2020. gada 9. janvāra līdz 2020. gada 9. aprīlim.

ES fondu atbalsts paredzēts rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšanai, kā arī energoefektīvu ražošanas un tās blakusprocesus nodrošinošo iekārtu iegādei, lai aizstātu esošās, mazāk energoefektīvās iekārtas. Tāpat paredzēts, ka finansējumu var ieguldīt ēku inženiersistēmu atjaunošanā, pārbūvē vai izveidē, sekundāro energoresursu atgūšanai no ražošanas tehnoloģiskajiem procesiem un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanā, kā arī projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošanai.

Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma piešķiršanai mazo un vidējo komersantu akciju un obligāciju emisijai projektu atlases pirmajā kārtā saņemti deviņi iesniegumi. Kopējais pieprasītais finansējuma apmērs ir 78% no ES fondu programmai paredzētā.

"Uzņēmēju gatavība startēt akciju tirgū vērtējama kā pozitīva liecība par ticību uzņēmuma perspektīvai un ilgtspējai. Jau pirmajā projektu atlases kārtā esam saņēmuši iesniegumus, kas gandrīz izpilda plānoto kopējo programmas mērķi par akciju emitēšanu. Priekšā vēl projektu vērtēšana, taču ceru, ka ieceres būs atbalstāmas, un vēlam izdošanos, izmantojot ES fondu atbalsta iespēju atspērienam uz straujāku izaugsmi," saka CFLA direktors Mārtiņš Brencis.

Lielāko interesi uzņēmēju vidū ir raisījusi iespēja saņemt ES fondu līdzfinansējumu akciju emisijai – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir saņēmusi astoņus projektu iesniegumus šī mērķa īstenošanai. No pieejamajiem 800 000 eiro pieprasīti 759 175 eiro jeb 95%.

Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes nomaiņa ir saistīta ar 50 miljonus eiro vērto platjoslas interneta projektu, kuram par Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu atbildīgā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) apturējusi maksājumus, vēsta LTV raidījums «De facto».

Maksājumi projektam apturēti, jo ir gan neskaidrības projekta mērķu izpildē, gan iekšējie konflikti starp projekta īstenotājiem. Projekta mērķis ir uzbūvēt jaudīgus kabeļus no novadu pilsētām līdz apdzīvotām vietām un katram Latvijas iedzīvotājam nodrošināt pieeju labam internetam. Tagad norit projekta otrā kārta, kurai par 2,5 miljoniem eiro piesaistīja pilnsabiedrību, kas sastāv no uzņēmumiem «Corporate consulting» un «Divpunkts».

Šogad vairākas valsts iestādes, tostarp Satiksmes ministrija, saņēmušas «Corporate consulting» īpašnieka Aigara Cerusa sūdzību, kurā apgalvots, ka pirms diviem gadiem sadarbību ar «Divpunkts» viņam esot uzspiedis nu jau amatu pametušais LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Līdz skaidrības gūšanai izmeklēšanā par krāpšanas aizdomām uzņēmumā Rīgas satiksme (RS) Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) neplāno atjaunot Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējuma maksājumus RS Skanstes tramvaja līnijas projektā.

Vakar, 16.janvārī, notika tikšanās ar RS pagaidu valdi, kurā uzņēmums informēja ES fondu projekta uzraudzībā iesaistītās institūcijas par aktualitātēm projektā un tuvākajā laikā plānoto darbību.

«Tikšanās laikā RS pārstāvji informēja, ka uzņēmums jau šīs nedēļas laikā pārtrauks izsludinātos iepirkumus par būvniecības darbu veikšanu un zemās grīdas tramvaju piegādi, kā arī pēc iespējas īsākā laikā veiks iepirkumu dokumentācijas pārskatīšanu un precizēšanu,» stāsta CFLA direktors Mārtiņš Brencis. «Tāpat uzņēmums ir apņēmies līdz nākamās nedēļas beigām (25.janvārim) iesniegt mums aktualizētu rīcības plānu un detalizētu projekta ieviešanas laika grafiku, kurā tiek ņemtas vērā termiņu izmaiņas iepirkumos, kā arī visi potenciālie riski. Proti, ir nepieciešams termiņu un projekta ieviešanas iespēju reāls novērtējums. Un, protams, mēs sagaidām arī informāciju par projekta komandas sastāvu.»

Koruptīvo darbību dēļ pastāv risks atmaksāt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta «Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas infrastruktūras attīstība» piešķirto finansējumu 10,95 miljonus eiro apmērā, apstiprināja Centrālās finanšu līgumu aģentūras (CFLA) Komunikācijas un klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Daiga Reihmane.

Viņa apstiprināja, ka, saņemot informāciju par iespējamām koruptīvām darbībām saistībā ar Ventspils mūzikas vidusskolas ēku, ir apturēta maksājumu veikšana Eiropas Savienības (ES) fondu projektā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas infrastruktūras attīstība.

«Tā kā Ventspils mūzikas vidusskolas ēkas būvniecībā tiek izmantoti ES fondu līdzekļi, CFLA vērsās Iekšējās drošības birojā (IDB), lūdzot sniegt informāciju, vai kukuļošanas lieta skar ēkas būvniecības procesu. Tikko ir saņemta apstiprinoša atbilde, un CFLA lems, kādas finanšu korekcijas piemērot šajā ES fondu projektā, neizslēdzot iespēju, ka pastāv risks ES fondu finansējumu atmaksāt pilnā apjomā,» teica Reihmane.

Latvijai 23 elektrovilcienu iegādei no Eiropas Savienības (ES) fondiem pieejami 114,2 miljoni eiro, informē Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA).

CFLA ir nosūtījusi uzaicinājumu AS "Pasažieru vilciens" sagatavot projekta iesniegumu ES fondu finansējuma saņemšanai.

Elektrovilcienu iegādei paredzēts ES fondu līdzfinansējums ir 114,211 miljonu eiro apmērā. ES fondu finansējums elektrovilcienu iegādei paredzēts divu fondu ietvaros - 100 993 236 eiro no Kohēzijas fonda un 13 217 837 no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Vienlaikus valsts budžeta finansējums ir 46 998 227 eiro.

Plānots, ka ar ES fondu līdzfinansējumu pasažieru pārvadājumiem iegādāsies 23 jaunus elektrovilcienus, aizstājot novecojušos vilcienus, kas iegādāti laika posmā no 1961.gada līdz 1989.gadam. Jaunos elektrovilcienus plānots ekspluatēt līnijās Rīga-Jelgava, Rīga-Tukums un Rīga-Skulte.

2014. – 2020. gada plānošanas periodā līdz šī gada 1. aprīlim kopā noslēgti ES fondu investīciju projektu līgumi par 3,36 miljardiem eiro jeb 76,2% no Latvijai pieejamā 4,4 miljardu eiro finansējuma, liecina Finanšu ministrijas (FM) ikmēneša informatīvais ziņojums par Kohēzijas politikas ES fondu investīciju progresu.

Savukārt projektu maksājumos jau ir ieguldīts 1,4 miljards eiro jeb vairāk kā trešdaļa Latvijai pieejamā finansējuma šajā plānošanas periodā, informē FM.Operatīvie dati liecina, ka Latvija izpildījusi 2018. gada vidusposma sasniedzamos rādītājus visās jomās, lai saņemtu 6% rezerves ES fondu finansējumu.

Galīgo lēmumu par 2018. gada vidusposma mērķu sasniegšanu pieņems Eiropas Komisija līdz šī gada augusta beigām pēc Latvijas gada ziņojuma par programmas ieviešanu izskatīšanas. Tāpat līdz ar šī gada 1. aprīlī Eiropas Komisijai (EK) iesniegto maksājuma pieteikumu Latvija par 99% ir izpildījusi šī gada ES fondu maksājumu mērķi, kas jāsasniedz, lai valsts turpinātu saņemt 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ES fondu finansējumu pilnā apmērā.

Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma piešķiršanai mazo un vidējo komersantu akciju un obligāciju emisijai projektu atlases otrajā kārtā saņemti pieci iesniegumi, informē Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA).

Kopējais pieprasītais finansējuma apmērs ir 41% no projektu atlases kārtā pieejamā.

Iespēja piesaistīt kapitālu 

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) 14.decembrī sāk pieņemt iesniegumus Eiropas Savienības...

Akciju emisija plānota četros projektu iesniegumos un prasītais finansējums šajā atlases kārtā ir 55% apmērā no akciju emisijai pieejamā finansējuma (243 175 eiro pret 444 950 eiro).

Parāda vērtspapīru emisija plānota vienā projekta iesniegumā par maksimālo iespējamo atbalsta apjomu projektam 20 000 eiro apmērā jeb 10% no pieejamā finansējuma - šim atbalsta mērķim kopumā paredzēti 200 000 eiro. Paredzēts, ka CFLA jaunas atlases kārtas izsludinās reizi ceturksnī, līdz būs piešķirts viss programmas ietvaros pieejamais finansējums.

Atbalsta pretendenti pārstāv dažādas nozares, tostarp informācijas un komunikācijas pakalpojumus, apstrādes rūpniecību, finanšu un apdrošināšanas darbību. Projektu iesniedzēju plānotais projektu īstenošanas termiņš variē no 10 mēnešiem līdz 2 gadiem – prognozējot, ka līgumi tiks noslēgti š. g. maijā, pirmos rezultātus varam sagaidīt jau nākamā gada sākumā.

ES fondu atbalsta programmas ietvaros mazie un vidējie uzņēmumi sekmīgai akciju vai parāda vērstpapīru emisijai biržā saņems līdzfinansējumu līdz 50% apjomā no kopējām sagatavošanās izmaksām. Atbalsts komersantiem tiks sniegts granta veidā, nepārsniedzot 100 tūkstošus eiro akciju emisijas gadījumā un 20 tūkstošus eiro parāda vērtspapīru emisijas gadījumā.

Programmas ietvaros atbalsta saņēmējiem būs jānodrošina sekmīga akciju vai parāda vērstpapīru iekļaušana AS “Nasdaq Riga” Baltijas Regulētajā tirgū vai Baltijas Alternatīvajā tirgū “First North” (First North Baltijas akciju saraksts) ne vēlāk kā divu gadu laikā no līguma ar CFLA par projekta īstenošanu noslēgšanas. Par sekmīgu akciju emisiju uzskata akciju emisiju vismaz 500 000 eiro apmērā.

Programmas īstenošanai paredzēts viens miljons eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), t.sk. 0,8 miljoni eiro akciju emisijas atbalstam un 0,2 miljoni eiro parāda vērtspapīru atbalstam.

ES fondu atbalsts uzņēmējiem finansējuma piesaistei kapitāla tirgos paredzēts 3.1.1.3. pasākuma "Atbalsts mazo, vidējo komersantu finansējuma piesaistei kapitāla tirgos" ietvaros.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) 14.decembrī sāk pieņemt iesniegumus Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma piešķiršanai mazo un vidējo komersantu akciju un obligāciju emisijai. Notiek atbalsta programmas otrā kārta.

Programmai ir arī trešā atlases kārta, kurā iesniegumus uzsāks pieņemt no nākošā gada 15. februāra, informēja CFLA. Pašreizējā projektu atlases kārtā, kas sākas 14. decembrī, no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) akciju emisiju atbalstam pieejami 339 475 eiro, bet obligācijām vai parāda vērtspapīru emisijai – 200 tūkstoši eiro.

Pēc iepriekšējām aplēsēm šīs programmas atbalsts varētu būt vismaz 18 mazajiem un vidējiem uzņēmumiem sekmīgai kapitāla piesaistei. Uzņēmumi vērtspapīru emisijai biržā saņems atbalstu, kas nepārsniegs pusi no kopējām sagatavošanās izmaksām emisijai. Atbalsts granta veidā uzņēmumiem, nepārsniedzot 100 tūkstošus eiro, paredzēts akciju emisijas gadījumā, savukārt obligāciju emisijas gadījumā neatmaksājamais atbalsts nepārsniegs 20 tūkstošus eiro.

Saskaņā ar FKTK publicētajiem bankas sektora datiem 2019. gadā uzņēmumu kreditēšana konsekventi turpināja sarukt.

Nefinanšu uzņēmumu kredītportfeļa atlikums bankās 2019. gada 3. ceturksnī samazinājās vēl par 0,2%. Banku finansējums Latvijas uzņēmumiem kļūst mazāk pieejams, kā arī uzņēmumu pieprasījums pēc kredītiem kļuvis piesardzīgs, atzīmē FKTK. Faktiski banku smagnējais regulējums un pelēkā ekonomika padarīja šo bankas pakalpojumu par nepievilcīgu bankām un uzņēmējiem.

Šādā situācijā kļūst vien aktuāls jautājums par citiem kapitāla piesaistīšanas veidiem. Viena no alternatīvām ir finansējuma piesaiste biržā. Atbilstoši pētījuma datiem 25% no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būtu gatavi finansējuma piesaistei kapitāla tirgos. Ir vairāki plusi kotēšanai biržā. Ieguvumu vidū var minēt spēcīgu korporatīvo tēlu un uzņēmuma reputāciju, kas ir svarīga, iekarojot jaunus tirgus un piesaistot stratēģiskos investorus.

Studējošo inovāciju sekmēšanai no Eiropas Savienības (ES) fondiem pieejami 4,5 miljoni eiro, informē Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA).

Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajā ES fondu atbalsta programmā studējošo inovācijas spēju un uzņēmējspēju stiprināšanai Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumam var pieteikties augstākās izglītības institūcijas - augstskolas un koledžas. Tās kā sadarbības partnerus projektu ieviešanā iesaistīs citas augstākās izglītības iestādes, zinātniskās institūcijas, komersantus, biedrības un nodibinājumus, kā arī valsts vai pašvaldību institūcijas.

CFLA skaidroja, ka augstākās izglītības iestādes varēs organizēt inovāciju konkursus un sacensības, inovāciju darbnīcas, īstenojot studentu inovāciju pieteikumus, vasaras skolas, specializētās mācības un mācību konferences, kā arī citus pasākumus, kas attīsta studējošo inovatīvumu un uzņēmīgumu.

Rīgas satiksme ir nobremzējusi finansējuma piešķiršanu Skanstes tramvaja līnijas projektam un par tā turpmāko nākotni lems pēc starptautiskā audita veikšanas, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss.

Matīss norādīja, ka uzņēmums patlaban izvērtējot starptautisko audita aģentūru piedāvājumus un tuvākajās dienās varētu ar kādu no tām noslēgt sadarbības līgumu.

Tikai tad, kad būsim ieguvuši pārliecību, ka visi iepirkumi un procedūras notikušas atbilstoši likumiem, tikai tad runāsim par projekta turpmāko attīstību un mēģināsim uzrunāt Centrālo finanšu un līgumu aģentūru. Arī mēs neplānojam nevienam neko maksāt, pirms nebūs pabeigta pārbaude, sacīja Matīss.

Vienlaikus viņš atgādināja, ka par šo projektu neviens būvniecības iepirkums nav pat izsludināts, kur nu vēl noslēgts. Līdz šim ir noslēgts projekta būvprojekta izstrādes līgums ar SIA BRD projekts. Uzņēmums saņēmis visu piecu posmu būvatļaujas no Rīgas pilsētas būvvaldes, taču, pēc Matīsa teiktā, arī aktīva projektēšana tiks apturēta.

Ar biržas "Nasdaq Riga" zvana ceremoniju svinīgi atklāta Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma programma Latvijas uzņēmumiem kapitāla piesaistei biržā. Šim mērķim no Eiropas Reģionālās attīstības fonda paredzēts viens miljons eiro.

Plānots, ka jaunās atbalsta programmas ietvaros nākamo trīs gadu laikā vismaz 20 mazie un vidējie uzņēmumi sekmīgai akciju vai parāda vērtspapīru emisijai biržā saņems līdzfinansējumu, sedzot līdz 50% kopējo sagatavošanas izmaksu.

Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktors Mārtiņš Brencis norāda: "Šāda veida ES fondu atbalsts uzņēmējiem ir jaunums – 2017. gada Eiropas Komisijas pētījumā par uzņēmēju piekļuvi finansējumam rezultāti liecināja, ka aptuveni ceturtā daļa no Latvijas mazajiem un vidējiem komersantiem būtu gatavi finansējuma piesaistei kapitāla tirgos, kas varētu sekmēt to izaugsmes iespējas. Ekonomikas ministrija ir radījusi programmu, lai šo iespēju sniegtu. Lai arī šī nebūs programma, kur gaidāma daudzskaitlīga uzņēmumu dalība, katra veiksmīga kotācija būs ieguvums Latvijas ekonomikai."

Šobrīd atkritumu apsaimniekošanā Rīga tiek galā ar pamatuzdevumu – izvest atkritumus, tomēr ar atkritumu apjomu samazināšanu un šķirošanu pagaidām vēl esam pagājušajā gadsimtā.

Rīgu raksturo ierobežotas dalītās vākšanas iespējas, atkritumu izvešanas automašīnas, kuru darba mūžs tuvojas izskaņai. Apdraudēta ir arī Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteikto vides mērķu sasniegšana – ja Rīgā netiks ieviesta atbilstoša šķirošanas infrastruktūra, Latvija nespēs panākt, ka 2020.gadā tiks pārstrādāti 50% sadzīves atkritumu, un jau 2035.gadā sasniegt situāciju, kad poligonos tiek noglabāti ne vairāk kā 10% no sadzīves atkritumiem.

Tāpēc Rīga jau vairākus gadus strādā pie atkritumu saimniecības modernizācijas projekta – šobrīd darbs ir finiša taisnē. Rīgas mērķi, plānojot atkritumu saimniecības modernizāciju, bija iegūt zemāko iespējamo cenu par kvalitatīvu un modernu pakalpojumu, vienlaicīgi netērējot pašvaldības līdzekļus sistēmas ieviešanai, un nodrošināt, lai visā Rīgas teritorijā būtu viena cena visiem iedzīvotājiem, pa vienu ielu kursētu viens atkritumu apsaimniekošanas auto, mazinot sastrēgumus, troksni un CO₂ izmešu daudzumu, un lai iedzīvotājiem būtu plašas šķirošanas iespējas. Pirms pieņemt lēmumu par optimālā apsaimniekošanas modeļa izvēli, tika veikts detalizēts, neatkarīgs pētījums. Šis pētījums arī bija pamats publiskās un privātās partnerības izvēlei, ko apstiprināja gan Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), gan Finanšu ministrija.