Jaunākais izdevums

Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) izveidots mūsdienīgs virsmas un nanoobjektu spektroskopijas komplekss.

Jaunais aprīkojums ļaus studentiem gūt padziļinātas zināšanas, bet zinātniekiem izvērst starpdisciplinārus pētījumus un ciešāk sadarboties ar industriju.

«Nanotehnoloģijām, nanokompozītiem, plāniem pārklājumiem ir būtiska loma ekonomikas transformācijā uz inovatīvu tehnoloģiju un augstu pievienoto vērības produktu ražošanu. Nanotehnoloģijas ir starp Latvijas viedās specializācijas virzieniem. Industrializācija un tehnoloģiskā attīstība nav iespējama bez augsti kvalificētiem jomas speciālistiem. Uz riskiem, ko rada nepietiekams speciālistu skaits, norāda arī uzņēmēji. Jaunajā kompleksā studenti varēs iegūt ļoti nepieciešamās zināšanas nanoinženierijā, ražošanas un analīzes tehnoloģijās, nanoproduktu izstrādē. Tajā esošās iekārtas būs pieejamas arī zinātniekiem gan pētniecības projektiem, gan sadarbībai ar industriju plašā tautsaimniecības sektorā – no medicīnas un biotehnoloģijām līdz celtniecībai un mašīnbūvei,» uzsver kompleksa projekta vadītājs, RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas institūta Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūta direktors Jurijs Dehtjars.

Kompleksā pieejamas iekārtas virsmas slāņu un filmu analīzei ar biezumu no viena līdz 100 nanometriem. Salīdzinājumam – cilvēka mata diametrs ir ap 100 tūkstošiem nanometru. Ar jaunajām iekārtām iespējams veikt savienojumu ķīmiskā un atoma sastāva analīzi, atstaroto jonu spektroskopiju, materiālu atomu un radikāļu zemas koncentrāciju analīzi, kā arī īstenot nanomehāniskās pārbaudes – mērīt nanoindentāciju, nanoskrāpēšanu, nanonogurumu un berzes koeficientu. Iekārtas arī ļauj pārbaudīt materiālu virsmas īpašības ļoti plašā temperatūras spektrā – no plus 700 līdz mīnus 120 grādiem.

J. Dehtjars uzsver, ka tik plašā temperatūras spektrā pārbaudes iespējams veikt vien dažās vietās Eiropā. Komplekss izveidots ar ERAF atbalstu, sadarbojoties RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas, Būvniecības inženierzinātņu un Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātei.

RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāte jau vairāk nekā 10 gadus sagatavo jaunos speciālistus nanoinženierijā. Maģistra līmeņa studiju programma piedāvā gūt padziļinātas zināšanas par parādībām nano-pasaulē, nanoierīču uzbūvi, to darbības principiem un izmantošanas iespējam, izgatavošanas tehnoloģijām un aprīkojumu.

Topošie profesionāļi specializējas nanobiotehnoloģijā, nanomedicīnā, jauno materiālu ražošanā, nanomehānikā, apkārtējās vides nanotehnoloģijās.

Savukārt RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte no šī studiju gada piedāvā jaunu maģistra programmu materiālzinātnē un nanotehnoloģijās, kas ļauj apgūt gan vispārīgos studiju kursus par materiālu fizikālo procesu modelēšanu un aprēķiniem, gan inovatīvu produktu un tehnoloģiju radīšanu.

Šīs programmas studenti var praktizēties materiālfizikā, biomateriālos, tradicionālos neorganiskos materiālos un nanomateriālos, kā arī polimēru materiālos un kompozītos, tajā skaitā, nanokompozītos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 3. septembrī, svinīgi tika atklātas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes (DITF) un auditoriju mājas «Domus Auditorialis» jaunās ēkas.

Šis ir vēsturiski nozīmīgs pasākums, jo arī DITF pievienojas pārējai RTU saimei studentu pilsētiņā Ķīpsalā, kur ir koncentrēta lielākā daļa RTU fakultāšu.

Ēku atklāšanā piedalījās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, kā arī RTU vadība un studenti, nozares profesionāļi.

«Valsts nākotne ir izglītotu un spējīgu jaunu cilvēku rokās. Valdības mērķis ir celt iedzīvotāju kopējo labklājību. Tā mūsdienu pasaulē visbiežāk ir atrodama tur, kur attīstās jaunas tehnoloģijas. Lai tās varētu attīstīt, ir nepieciešami gudri, zinoši un spējīgi cilvēki. Augstskolas, tostarp, RTU, rūpējas, lai Latvijā būtu izglītoti cilvēki, attīstītos zinātne un jaunu tehnoloģiju izstrāde. Man ir patiess prieks šodien piedalīties jaunās RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes ēkas un auditoriju mājas atklāšanā, kas ir uzskatāms apliecinājums mērķtiecīgiem valsts ieguldījumiem izglītības un zinātnes attīstībā. Vēlu sekmes un izdošanos, strādājot un studējot jaunajās ēkās!» apsveikuma uzrunā sacīja K. Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskā universitātes (RTU) rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis parakstīs sadarbības līgumu ar Eiropas Kosmosa aģentūru par [email protected] izveidi, stiprinot universitātes kompetenci kosmosa tehnoloģiju jomā un veicinot kosmosa un ar to saistīto nozaru izaugsmi, informē RTU.

ESA_lab ir Eiropas Kosmosa aģentūras izveidota sadarbības platforma, lai veidotu ciešākas saites ar augstākās izglītības un pētniecības organizācijām. Tās mērķis ir stiprināt pētniecību, attīstību un informācijas apmaiņu, tā sekmējot inovācijas un uz nākotni orientētus kosmosa risinājumus.

RTU ir vienīgā Latvijas augstākās izglītības iestāde, kas paraksta līgumu par ESA_lab, piepulcējoties virknei Eiropas universitāšu un kosmosa aģentūru, piemēram, Oksfordas universitātei, Centrālās Lankašīras universitātei, Darmštates Tehniskajai universitātei, Norvēģijas kosmosa aģentūrai utt.

Pievienojoties sadarbības platformai, RTU plāno vēl intensīvāk pētīt un attīstīt materiālus, to īpašības un ražošanas tehnoloģijas kosmosa vajadzībām. Pieredze šajā jomā RTU zinātniekiem ir liela, piemēram, Būvniecības inženierzinātņu fakultātes vadošais pētnieks Kaspars Kalniņš ar kolēģiem pēc Eiropas Kosmosa aģentūras pasūtījuma ir izstrādājis kosmosa satelītu ražošanas tehnoloģijas, kas palielinās satelītu drošību un ļaus ievērojami samazināt izgatavošanas un ekspluatācijas izmaksas nākotnes misijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra zinātnieki starptautiskā projektā attīsta tehnoloģiju, kas ļaus čaumalas pārstrādāt biomateriālos kaulaudu atjaunošanai.

Ik gadu atkritumos nonāk miljoniem vistu olu čaumalu, kas varētu būt vērtīgs izejmateriāls jaunākās paaudzes biomateriālu ražošanai.

"Olu čaumalas tiks izmantotas kā izejviela – kalcija avots – amorfu kalcija fosfātu sintēzei. Ar laboratorijā sintezētiem amorfiem kalcija fosfātiem var aizstāt kaula neorganisko daļu, kas nozīmē, ka tos var izmantot kaula lūzumu un citu saslimšanu ārstēšanai, kas saistītas ar kaulu masas zaudēšanu. Lai olu čaumalas tiktu izmantotas pilnībā, ekstrahēsim arī to membrānas, iegūstot olbaltumvielas ar augstu bioaktīvo vielu saturu un antibakteriālām īpašībām. Rezultātā būs iespējams izgatavot porainas, dabīgajiem kauliem līdzīgas pamatnes ar uzlabotām īpašībām," stāsta RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra direktore Dagnija Loča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Starptautiski novērtēts RTU ieguldījums uzņēmējspēju veicināšanā

Db.lv, 26.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) vienīgā no Baltijas augstskolām iekļuvusi starp labākajām 40 augstskolām starptautiskā reitinga "World’s Universities with Real Impact" (WURI) sadaļā, kur tiek vērtēta augstskolu kapacitāte uzņēmējspēju veicināšanā un uzņēmējdarbības vides attīstībā.

RTU ierindojusies 31. vietā, uzlabojot savu pērnā gada sniegumu, un šis ir labākais rezultāts ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā, jo šajā kategorijā pirmajā piecdesmitniekā nav izdevies iekļūt nevienai citai Latvijas, Lietuvas un Igaunijas universitātei. Kopumā WURI reitingā RTU ieņem 95. vietu.

Reitinga kategorijā Uzņēmējdarbības gars īpaši novērtētas RTU studentiem sniegtās iespējas darboties Studentu inovāciju grantu programmā, trenējot inovatīvo domāšanu, jaunrades prasmes un radot jaunus produktus, tā jau studiju laikā attīstot savas uzņēmējdarbības spējas. Šī programma tika atklāta 2019. gadā, izmantojot pašas universitātes un Eiropas reģionālā attīstības fonda finansējumu, kas ļauj studentiem saņemt stipendijas par piedalīšanos jaunradi veicinošajās aktivitātēs. Trīs gadu laikā plānots biznesa ideju attīstībā ieguldīt ap 400 tūkstošiem eiro, bet stipendijās – 1,2 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Izveido Baltijā pirmo 3D betona drukāšanas laboratoriju

Db.lv, 08.04.2021

Zinātniskās laboratorijas vadītājs, RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes vadošais pētnieks Māris Šinka.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) partnerībā ar lielāko sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražotāju Baltijas reģionā SIA Sakret izveidojusi 3D betona drukāšanas zinātnisko laboratoriju, liekot pamatus novatorisku tehnoloģiju izmantošanai būvniecībā Baltijā.

Laboratorijā varēs drukāt betona masu, izstrādāt prototipus objektu vai konstrukciju detaļu 3D printēšanai, pētīt un pārbaudīt inovatīvus materiālus, testēt izdrukātus objektus. Laboratorijā veikti pētījumi varētu kļūt par pamatu standartu izstrādāšanai, lai 3D tehnoloģijas varētu izmantot dažādu ēku būvniecībai ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā.

Plānots, ka tā kļūs par brīvās pieejas zinātnes platformu 3D betona un citu būvmateriālu printēšanas jomā. Tā būs pieejama gan studentiem un pētniekiem, gan dažādām kompānijām un jaunuzņēmumiem zināšanu komercializācijai.

3D betona printēšana ir inovatīvs zinātnes un tehnoloģiju attīstības virziens, kas strauji attīstās visā pasaulē. Tehnoloģija ir ilgtspējīga, nodrošina cilvēkresursu un materiālu efektīvu izmantošanu, kā arī arhitektūras un būvniecības nozarēm piedāvā gandrīz bezgalīgas iespējas, kas saistītas ar formas, izmēra un struktūras brīvību. 3D betona printeri izgatavoja RTU zinātnieki ar RTU Dizaina fabrikas inženieru atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

RTU zinātnieki izstrādā tehnoloģiju ūdens attīrīšanai Amazones reģionā

Db.lv, 27.05.2021

Linda Mežule, RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes (BIF) Ūdens inženierijas un tehnoloģijas katedras asociētā profesore.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai palīdzētu attīrīt dzeramo ūdeni Dienvidamerikā, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki piedāvā elektroķīmiskās dezinfekcijas tehnoloģiju, kas ļauj efektīvi likvidēt mikrobioloģisko piesārņojumu.

Zinātnieki sabiedrību ar inovāciju iepazīstina šodien īpašā pasākumā tiešsaistē.

"Tīrs un drošs dzeramais ūdens no krāna mums ir brīvi pieejams, tāpēc mēs nereti to pat nenovērtējam. Daudzviet pasaulē tā ir grūti sasniedzama vērtība. Piemēram, Dienvidamerikā joprojām lielu daļu infekciju izraisa neattīrīts ūdens, kas tieši saistīts ar nepārtrauktām ūdens kvalitātes izmaiņām un lauku iedzīvotāju uztveri par potenciālajiem inficēšanās riskiem," norāda Linda Mežule, RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes (BIF) Ūdens inženierijas un tehnoloģijas katedras asociētā profesore.

Viņa min vienu piemēru – ikdienas lietošanai paredzētais ūdens tiek uzglabāts tvertnēs, kurās relatīvi augstās temperatūras dēļ attīstās patogēnie mikroorganismi. RTU zinātnieku grupa attīsta efektīvu un pieejamu ūdens attīrīšanas tehnoloģiju mikrobioloģiskā piesārņojuma novēršanai. Izmantojot titāna oksīda keramikas elektrodus, tiek ierosināta hlora izdalīšanās no ūdenī dabīgi sastopamiem sāļiem. Elektrolīzes procesā ūdens tiek dezinficēts bez papildu ķimikāliju pievienošanas, stāsta L. Mežule.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizgūstot idejas no dabas, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) zinātnieki attīsta viedu un dinamisku fasādes sistēmu, kas spēs pielāgoties apkārtējās vides izmaiņām un uzkrāt saules enerģiju, lai izmantotu to ēkas siltumapgādei.

Līdzīgi kā ziedi atveras saulē, bet aizveras, saulei norietot, uz zinātnieku izveidota sienas konstrukcijas testa paneļa izvietotas lāpstiņas sakļaujas un atveras, uztverot un akumulējot saules enerģiju. Sistēmas kodolā esošais fāžu pārejas materiāls uzkrāj enerģiju, kad saule apspīd fasādi, un atdod to iekštelpām, kad āra gaisa temperatūra krītas.

Ar šiem eksperimentiem zinātnieki piedalās pasaulē aktuālo dinamisko konstrukciju izstrādē un izpētē. Dinamiskās sistēmas paredz ēku norobežojošo konstrukciju aktīvu iesaisti enerģijas bilancē, pārveidojot uz vietas pieejamo atjaunojamo enerģiju siltumenerģijā vai elektroenerģijā. Iespējams, nākotnē tas ļaus ēkām kļūt pašpietiekamām, ražojot un uzglabājot enerģiju ēku sienās, jumtos, grīdās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā mācību gadā Rīgas Valsts 1.ģimnāzija zaudējusi 30 gadus saglabāto skolu topa līderpozīciju, liecina Ata Kronvalda fonda veidotas Latvijas skolu reitings.

2020./2021.mācību gada skolu reitingā ir iekļautas 20 valsts ģimnāzijas, 33 "lielās" skolas un 34 "mazās" skolas. Ierobežojumi mācību organizācijā nav ietekmējuši talantīgo skolēnu iesaisti zinību paplašinātā apguvē un spēju apliecināšanā un reitingā iekļuvušo skolu skaits palicis nemainīgs, kas fonda ieskatā apliecina aktīvo skolu profesionalitāti sasniegt mērķi arī ierobežotas komunicēšanas apstākļos.

Šogad lielo skolu grupā reitinga augšgalā ir Rīgas 10.vidusskola, Rīgas 40. vidusskola, Rīgas Franču licejs, Daugavpils tehnoloģiju vidusskola - licejs un Rīgas Purvciema vidusskola. Rīgas 10.vidusskola ir pierādījusi savu mērķtiecību un nostiprinājusies reitinga augšgalā: no 21.vietas 2018.gadā pakāpjoties uz 5.vietu 2019.gadā un 2.vietu 2020.gadā. Šai skolu grupā četru līderu secība ir nemainīga, tikai 5.vietu šogad ieņem Rīgas Purvciema vidusskola. Savukārt 5.-10.vietu aizņem tās pašas skolas, katru gadu veicot nelielas rokādes: Rīgas Purvciema un Juglas vidusskolas, Rīgas Angļu ģimnāzija, Salaspils 1.vidusskola un Daugavpils 3.vidusskola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rada dzesēšanas sistēmu, ko izmantos Eiropas Kodolpētniecības centrā

Db.lv, 10.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieks Guntis Pikurs ir uzprojektējis daļu no dzesēšanas kontūra, ko izmantos vienā no svarīgākajiem Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) eksperimentiem.

Iespējams, šo produktu arī ražos Latvijā, jo tā prototips tika izgatavots Latvijas uzņēmumā «Allatherm», kurš varētu kļūt par vienu no pirmajiem Latvijas uzņēmumiem, kas ar CERN noslēgs līgumu par produktu ražošanu. RTU un «Allatherm» sadarbības rezultāts var izrādīties veiksmīgs piemērs, kad ieguvumu no Latvijas dalības CERN gūst gan zinātnieki, gan uzņēmēji.

CERN viens no svarīgākajiem ir CMS eksperiments, kura mērķis ir atklāt jaunus fizikas fenomenus, un šajā eksperimentā strādā arī Latvijas zinātnieki – inženieri un fiziķi. RTU Augstas enerģijas daļiņu un paātrinātāju tehnoloģiju centra pētnieka Gunta Pikura uzdevums bija izstrādāt dzesēšanas kontūra sistēmu – manifoldu dzesēšanas gāzes sadalei un sagatavošanai pirms iztvaicēšanas loka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas novada Vilces pagastā satiksmei atklāts 350 metru garš ceļa posms, ko intensīvi izmanto smagās automašīnas, ar jaunu eksperimentālu ceļa pārklājumu – kur bitumena modificēšanā izmantotas no nolietotām riepām izgatavotas gumijas granulas.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki prognozē, ka šāds ceļa segums kalpos 2 līdz 5 gadus ilgāk, nekā asfaltbetons, kur izmanto nemodificētu bitumenu. Gumijas granulas, kā bitumena modifikators, ir konkurētspējīgs ar pašlaik izmantoto SBS (stirols-butadiēns-stirols), kā arī jaunā tipa asfaltbetons būs noturīgāks pret noguruma plaisu un risu veidošanos un ir atbilstošāks Latvijas laikapstākļiem.

Gumijas granulas no sasmalcinātām riepām tika pievienotas bitumam “Igates” bāzē Glūdā, izmantojot speciālu iekārtu modificēta bitumena ražošanai. Pie izmantotās “receptes” gandrīz pusgada garumā cītīgi strādāja RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes (BIF) Ceļu un tiltu katedras un RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Polimēru materiālu tehnoloģiju katedras zinātnieki. Vilces asfalta rūpnīcā modificētā bituma masa, pievienojot siltā asfalta piedevu, tika izmantota asfalta ražošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lidl Latvija gruntsūdeņu sanācijā Sarkandaugavā investēs 800 000 eiro

Db.lv, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības uzņēmums "Lidl Latvija" ir noslēdzis līgumu ar Latvijas uzņēmumu "VentEko" un Lielbritānijas uzņēmumu "ATG group" par piesārņoto gruntsūdeņu sanācijas projekta veikšanu Rīgā, Sarkandaugavā, Duntes ielā 25, kur uzņēmums plāno būvēt jaunu "Lidl" veikalu.

Sanācijas darbi objektā sāksies jau nākošnedēļ, un plānots, ka tie noslēgsies šī gada novembra beigās. Kopējās "Lidl Latvija" investīcijas šajā pilsētas vides kvalitātes uzlabošanas projektā tuvosies 800 000 eiro.

Plānotā Lidl veikala vietā Sarkandaugavā konstatēts bīstams piesārņojums 

Teritorijā Rīgā, Sarkandaugavā, kuru veikala «Lidl» būvniecībai iegādājies uzņēmums «Lidl...

"Ilgtspēja un rūpes par vidi ir viena no "Lidl" pamatvērtībām, tāpēc esam priecīgi šodien paziņot par šī sanācijas projekta uzsākšanu. Esmu pārliecināts, ka visi Sarkandaugavas apkaimes iedzīvotāji būs tikai ieguvēji no šī projekta, kas vērsts uz negatīvā industriālā piesārņojuma mantojuma likvidēšanu un būtisku apkārtējās vides stāvokļa uzlabošanu šajā apkaimē," saka Mikus Ķīsis, "Lidl Latvija" nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs.

"Mūsu centrs izstrādāja hidroģeoloģisko modeli objektam Duntes ielā 25 un tā apkārtnei. Modelī iekļauta iepriekšējās ģeoloģiskās izpētes informācija, kartogrāfiskais materiāls par apbūvi, apvidū veikto urbumu dati, digitālais reljefs, kā arī atsevišķas kartes no mūsu pašu izstrādātā Latvijas hidroģeoloģiskā modeļa LAMO. Ar šo modeli var simulēt dažādus scenārijus: piesārņojuma plūsmu uzdotā laika periodā, inženiertehnisku būvju ierīkošanu, piemēram, sprostsienas ierakšanu, atsūknēšanas urbumu izveidi, piesārņojuma ekskavāciju. Modelēšana spēj dot atbildi, cik efektīvs ir viens vai otrs iespējamais risinājums. Šajā objektā piesārņojuma plūsmas ceļā ieteicām izbūvēt reaktīvo sprostsienu, kas ūdeni netraucēti laiž cauri, to filtrējot un attīrot. Latvijā tas ir inovatīvs risinājums," stāsta RTU Vides modelēšanas centra pētnieks Kaspars Krauklis.

RTU speciālistu veiktās izpētes rezultātā secināts, ka objekta teritorijā, kas ir 150m x 90m liels laukums, gruntsūdens horizonta augšējā daļa ir piesārņota visā teritorijas platībā. Konstatēts, ka piesārņojums turpina ieskaloties gruntsūdenī un migrē uz Sarkandaugavas kanālu. Tā kā naftas ogļūdeņražu piesārņojumam ir pakļauti līdz pat 28 900 kubikmetru grunts, tās izrakšana nav praktiski iespējams risinājums, ņemot vērā grunts piesārņojuma dziļumu un apmērus, kā arī piemērotu tās tālākas utilizācijas vietu trūkumu Latvijā. Tādēļ kā visatbilstošākais tika akceptēts RTU speciālistu ieteiktais risinājums.

Valsts vides dienests norāda, ka "šobrīd Latvijā Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu sarakstā ir iekļautas vairāk nekā 3500 dažādas vietas un teritorijas. Duntes 25 ir viena no tām. Lai šādā teritorijā uzsāktu būvniecības procesu, obligāti ir jāveic priekšdarbi - teritorijas ģeoekoloģiskā izpēte un iegūto rezultātu analīze, jāanalizē dažādi iespējamie tehnoloģiskie risinājumi, lai identificētu atbilstošāko konkrētās vietas sanācijai. Sanācijas darbu veikšanai ir sagatavota un Valsts vides dienestā saskaņota sanācijas programma, kur detalizēti noradīti sanācijas rezultāti, sanācijas metodes, laika grafiks, kā arī vides monitorings un kārtība, kādā atbildīgajiem dienestiem tiks sniegta informācija par sanācijas gaitu. Atbildīgi īstenojot visus šos soļus, tiks radīts pamats, lai teritorijas sanācija sasniegtu savu mērķi un to varētu atgriezt saimnieciskajā apritē."

Sanācijas projekta gaitā "ATG group" speciālisti gar teritorijas dienvidu un rietumu robežām izveidos īpašu necaurlaidīgu sienu 128 metru garumā un 8,5 metru dziļumā. Teritorijas dienvidrietumu daļā, gar primāro gruntsūdens plūsmas ceļu, 52 metru garumā un 8,5 metru dziļumā tiks ierīkota caurlaidīga filtrējošā siena.

Ņemot vērā augsto gruntsūdens līmeni un nestabilos grunts apstākļus, sienas paredzēts uzstādīt ar īpašu "ATG group" radīto grunts sajaukšanas metodi, izmantojot spirālveida urbjus barjeras sienas veidošanai. "ATG group" speciālistu izstrādātā metode izmanto reaģentus, kas pierādāmi spēj kavēt izšķīdušo metālu migrāciju un palīdzēs samazināt piesārņojuma koncentrācijas, kas sasniedz Sarkandaugavas kanālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ar starptautisku eksāmenu pirmoreiz vērtēs Latvijas skolēnu uzņēmējspējas

Db.lv, 14.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo gadu Latvijā 11. un 12. klašu skolēniem ir iespēja kārtot starptautisku uzņēmējdarbības prasmju eksāmenu (ESP - entrepreneurial skills pass) un iegūt Eiropā atzītu sertifikātu, kas apliecina uzņēmējspēju kompetences apguvi.

Sertifikātu ir atzinušas arī Latvijas augstskolas, un tas skolēniem sniegs dažādas priekšrocības, stājoties augstskolā un izvēloties ekonomikas un biznesa virziena studiju programmas.

"Uzņēmējspēju attīstīšana līdz šim nav bijusi iekļauta obligātajā mācību saturā, un tādēļ skolēnu uzņēmējspējas nekad nav vērtētas. Tās ietver radošumu, attapību, neatlaidību, darbu komandā, iniciatīvu un citas prasmes. Šo prasmju attīstība ir kritiski svarīga, lai jaunieši spētu veiksmīgi darboties jebkurā profesijā, ko viņi izvēlēsies, skolu pabeidzot. Šis mums ir pirmais pilota gads, kura laikā mēs turpinām stiprināt sadarbību ar augstskolām, biznesa organizācijām un inkubatoriem, lai šis sertifikāts skolēniem sniegtu iespējami plašākas karjeras iespējas," saka izglītības organizācijas Junior Achievement Latvia vadītājs Jānis Krievāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tiešraide: Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai

Db.lv, 07.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts atbalsts sadarbības sekmēšanai lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā ir būtisks faktors to zaļināšanai un ilgtspējīgai attīstībai, kas primāri veicinātu SEG emisiju samazināšanu un aprites ekonomikas principu ieviešanu klimata mērķu sasniegšanu ES zaļā kursa ietvaros.

AER izmantošanas potenciāls lauksaimniecībā ir milzīgs, tomēr to var kavēt dažādi sķēršļi, kas nereti gulstas tieši uz uzņēmēju pleciem.

Kā veicināt AER izmantošanu lauksaimniecības un saistīto nozaru attīstībā, īpaši pārtikas ražošanā, enerģētikas un transporta sektorā, kā stiprināt uzņēmēju kapacitāti un veicināt starpnozaru, pašvaldību un valsts sadarbību nākotnē?

Nozares pārstāvji un eksperti par AER sektora attīstībai svarīgākajiem jautājumiem diskutēs konferencē "Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai', kas 7. oktobrī tiek rīkota sadarbībā ar Latvijas Atjaunojamās enerģijas federāciju, Latvijas Biogāzes asociāciju un Bright Biomethane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai zivju audzētavu dīķos nodrošinātu attālinātu ūdens kvalitātes uzraudzību un pārvaldības slodzes samazināšanu, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes (ETF) Radioelektronikas institūta zinātnieki ir izstrādājuši inovatīvu sistēmu dīķsaimniecību ūdens kvalitātes attālinātam monitoringam un pārvaldības digitalizācijai.

Jaunās sistēmas testēšana patlaban norisinās dīķsaimniecībā «Pērtnieki», Rēzeknes novadā.

Ūdens kvalitāte ir viens no svarīgākajiem zivju audzētavu produktivitātes faktoriem, jo tas nosaka zivju augšanas dinamiku, barošanas efektivitāti, veselību un mirstību, taču tā parametrus ir grūti prognozēt un ietekmēt. Ūdens kvalitātes uzraudzību zivju audzētāji klasiski veic, izmantojot portatīvos mērītājus vai arī laboratoriju pakalpojumus, taču šīs metodes prasa papildu resursus, kā arī neļauj sekot līdzi straujām ūdens kvalitātes izmaiņām, kas noved pie būtiskiem zaudējumiem.

RTU zinātnieku izstrādātā sistēma, kas nodrošina dīķsaimniecības automatizāciju un digitalizāciju, ļauj reālā laikā attālināti sekot līdzi ūdens kvalitātei – temperatūrai, pH jeb ūdeņraža koncentrācijas līmenim, oksidēšanās-reducēšanās potenciāla līmenim – un operatīvi reaģēt uz izmaiņām, tā uzlabojot zivju uzturēšanas apstākļus un ļaujot sasniegt intensīvās audzēšanas pieļaujamo maksimumu, neapdraudot izveidotās ekosistēmas bioķīmisko līdzsvaru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena šodien ieradīsies vizītē Latvijā, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejas pārstāve Zane Ozola.

Viņa pavēstīja, ka vizītes laikā plānota tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) apmeklējums.

EK priekšsēdētāja apmeklēs Latviju saistībā ar Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās un noturības mehānismu, iniciatīvu "Next Generation EU" un Latvijas nacionālo Atveseļošanās plānu.

Iecerēts, ka šodien EK priekšsēdētāju Ministru kabinetā uzņems Ministru prezidents. Pēc amatpersonu sarunas notiks ar ūdeņradi darbināma trolejbusa apskate pie Ministru kabineta ēkas.

Paredzēts, ka pēc tam amatpersonas dosies uz RTU Arhitektūras fakultāti Ķīpsalā, kur iecerēts sniegt paziņojumu presei, aplūkot ES līdzfinansēto fondu projektu izstādi un Dizaina fabriku, kā arī tikties ar studentiem, pētniekiem un mācībspēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība "Dienas Bizness" sadarbībā ar AS "Gaso", AS "Latvijas Gāze", AS "Latvenergo" un AS "Augstsprieguma tīkls" rīko ikgadējo enerģētikas nozares konferenci "Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu", lai runātu par svarīgākajiem jautājumiem nozares ilgtspējīgai attīstībai.

Enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo spēcīgas pārmaiņas, gan Eiropas zaļā kursa ietvaros, gan ar enerģētiku saistītajās nozarēs – siltumapgādes, transporta, ražošanas un citās tautsaimniecības nozarēs.

Ja vērtē no tehnoloģiju puses – Eiropā tiek īstenoti aizvien ambiciozāki projekti, kas apliecina nozaru gatavību kļūt klimatneitrālām, ieviešot jaunus risinājumus, kas balstīti, izmantojot zaļo enerģiju. Priekšplānā izvirzās valstis, kas attīsta enerģijas ražošanu no AER vai citiem resursiem atbilstoši Klimata plāna mērķu sasniegšanai.

Raugoties no finansējuma aspekta, nenoliedzami, ES atbalstam, valsts atbalsta politikai, uzņēmējdarbības videi un normatīvajam regulējumam ir izšķirīga nozīme enerģētikas un saistīto nozaru sekmīgai virzībai Eiropas zaļā kursa un Klimata mērķu sasniegšanas virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai samazinātu plastmasas radīto piesārņojumu, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes doktorantūras studente Madara Žiganova attīsta mikrobioloģiskas izcelsmes materiālu, no kā var izgatavot plastmasas iepakojumu, kas pilnībā sadalās vidē, nenodarot tai kaitējumu.

Polimērmateriālu institūta laboratorijā M. Žiganova rāda plēvei līdzīgu materiālu, tas ir lokans, daļēji caurspīdīgs. To var locīt vai citādi apstrādāt, lai izmantotu iepakojumu izgatavošanai.

"Lietas agri vai vēlu nonāk atkritumos. Atkritumi un to sadalīšanās produkti kaitē dabai. Lielā daudzumā dabā paliek vienreizlietojamie plastmasas produkti. No jūlija Latvijā ir aizliegts tirgot dažādas vienreizlietojamas plastmasas un putu polistirola preces, piemēram, traukus, galda piederumus, vates kociņus, salmiņus. Tā Eiropas Savienības valstis cenšas ierobežot plastmasas un mikroplastmasas piesārņojumu. Plaši izmantotos sintētiskos polimērus varētu aizvietot ar mikrobioloģiski iegūtiem. Es attīstu mikrobioloģisku plastmasu ar uzlabotu lokanību. Ar to varētu aizvietot ikdienā lietojamos maisiņus un vienreizējos produktus, tostarp, pārtikas industrijai," viņa saka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ekonomikas olimpiādē Latvijai 4.vieta

Db.lv, 02.08.2021

Latviju olimpiādē pārstāvēja divi Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni - Andris Dalbiņš un Jēkabs Gritāns, Valts Vītums - Jaunzems no RTU inženierzinātņu vidusskolas, Roberts Ralfs Vārslavs no Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas un Emīls Šmits no Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolas.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtajā Starptautiskajā ekonomikas olimpiādē komandu kopvērtējumā Latvijas komanda ieguvusi godpilno ceturto vietu un piecas sudraba medaļas. Pirmo vietu ieguvusi Brazīlijas komanda, otro vietu Kanādas, bet trešo - ASV komanda.

Savukārt individuālā vērtējumā labāko sniegumu olimpiādē uzrādījis Kanādas skolēns Endijs Vejs (Andy Wei).

Šogad Starptautiskā ekonomikas olimpiādē notika no 26.jūlija līdz 1.augustam un to tiešsaistē rīkoja Latvija. Tajā piedalījās 44 nacionālās komandas no visas pasaules.

Kopumā 15 skolēni olimpiādē ir saņēmuši zelta medaļas, 38 skolēni sudraba medaļas, bet 54 skolēni bronzas medaļas.

Finanšu pratības spēlē labākos rezultātus uzrādījuši Vitors Aleksandrs Teodosio de Carvalo Aires de Camargo (Vítor Alexandre Theodosio de Carvalho Ayres de Camargo) no Brazīlijas, Džordi Muradjans (Jordi Muradyan) no Armēnijas, Rendžie Lū (Renjie Lu) no Austrālijas, Hasans Berks Zengins (Hasan Berk Zengin) no Turcijas un Emīls Šmits no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sekmīgi nodrošinātu 37 nacionāla mēroga vakcinācijas centru darbību līdz plānotajai iedzīvotāju vakcinācijas pabeigšanai, valdība no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīrusi 5,5 miljonus eiro.

No piešķirtā finansējuma 4,5 miljoni eiro tiks novirzīti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, lai segtu pašvaldību izdevumus, nodrošinot B un C līmeņu vakcinācijas centru darbu. Savukārt viens miljons eiro tiks novirzīts Nacionālajam veselības dienestam, lai līdz augusta beigām nodrošinātu A līmeņa vakcinācijas centru darbību Rīgā - Ķīpsalas hallē un ATTA Centrā.

Latvijā līdztekus ģimenes ārstiem un vakcinācijas kabinetiem ārstniecības iestādēs vakcināciju ir iespējams nodrošināt arī trīs līmeņu centros:

  • A līmeņa centru telpas pārsniedz 5000 m2, tiem ir vismaz 180 autostāvvietas, kā arī noteikta pieejamība no šī gada aprīļa sākumā līdz augusta beigām. Latvijā šādi centri ir Rīgā, un abi - SIA "RTU-BT 1 (Ķīpsalas halle) un SIA "MORIENT IG" (ATTA Centrs) - ir izvēlēti pēc veiktās tirgus izpētes.
  • B līmeņa centru telpas ir vismaz 1500 m2, ar vismaz 45 autostāvvietām, kā arī noteikta laika perioda pieejamība līdzīgi kā A līmeņa centriem. Latvijā šādi centri ir 10 pilsētās - Rīgā, Cēsīs, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā, Ventspilī. Centru konkrētas atrašanās vietas noteikušas pašvaldības.
  • C līmeņa centri Latvijā tiek veidoti sarunu rezultātā ar pašvaldībām, kas šobrīd vēl turpinās. Apstiprinājums par pilsētu iesaisti un jau izvēlētajām vietām ir Alūksnē, Bauskā, Jaunolainē, Kuldīgā, Madonā, Olainē, Salaspilī, Saldū, Siguldā, Talsos, Tukumā. Šīs pilsētas un vietas apstiprinātas, bet darbu sāks pēc vajadzības, kad vakcīnu apjoms un pieprasījums vakcinēties sasniegs ievērojamu apjomu šajās pilsētās. Šobrīd turpinās sarunas ar vairākām pašvaldībām, piemēram, Babīti, Mārupi, Dobeli un citām, kur plānoti īstermiņa izbraukuma vakcinācijas punkti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar Circle K Latvia, Latvijas Auto asociāciju un SIXT Leasing Latvija 19. maijā rīko ikgadējo auto nozares forumu AUTO 2021.

Eiropa šobrīd mērķtiecīgi dodas Zaļā kursa virzienā, pieņemot arvien jaunus izaicinājumus CO2 nospieduma mazināšanai. Latvija, kā viena no ES dalībvalstīm, kura arī ir apņēmusies sasniegt izvirzītos mērķus Klimata plāna 2030 ietvaros, šobrīd aizvien meklē piemērotāko stratēģiju, jo šķēršļu ne mazums.

Vai ar atbalsta pasākumiem, kuri realizēti līdz šim, iecerētie mērķi ir sasniegti? To jautāsim nozares ekspertiem. Katrā ziņā, jauda auto nozares transformēšanai ir krietni jāpalielina, ja vēlamies tikt līdz pārējām Eiropas valstīm. Šajā ziņā, mums ir gan citu valstu piemēri, no kuriem paņemt labāko, gan ES atvēlētie finanšu līdzekļi dažādu programmu ietvaros, ar kuriem soli pa soli doties uz priekšu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilsētu ekonomiskās izaugsmes un to iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanai būtisku lomu iezīmē ekonomiski pieejamas siltumapgādes iespējas.

Attīstītas centrālās siltumapgādes sistēmas nosaka izmaksu un tehnoloģiju ziņā augstus standartus lielākajās pilsētās, tomēr arī resursu, tostarp arī AER, pieejamība un mūsdienu individuālie risinājumi plašākās reģionālajās teritorijās spēj konkurēt gan izmaksu, gan apgādes drošības ziņā.

Kā šobrīd notiek virzība klimata mērķu sasniegšanā, kādu iespaidu atstās jaunie siltumenerģijas tarifi un kā veicināt CO2 izmešu kontrolētu siltumapgādes pakalpojumu sniegšanu Latvijas pilsētās un reģionos – par to ekspertiem tiekoties ikgadējā Dienas Biznesa un nozares līderu rīkotajā siltumapgādes konferencē SILTUMAPGĀDE 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas galvaspilsētā Maskavā norisinājās pasaulē prestižāko un senāko studentu komandu programmēšanas sacensību (ICPC) fināls, kurā Latviju pārstāvēja Latvijas Universitātes (LU) komanda – Aleksejs Zajakins, Aleksandrs Zajakins, Kristaps Čivkulis un treneris Jevgēnijs Vihrovs.

Komanda sacensībās parādīja lielisku sniegumu un 117 pasaules spēcīgāko komandu konkurencē ieguva augsto 26. vietu (dalīto 24. vietu).

Epidemioloģiskās situācijas dēļ fināla sacensības tika vairākkārt pārceltas no 2020. gada jūnija līdz pat 2021. gada oktobrim. Neskatoties un grūtībām, fināls tomēr notika un klātienes pasākumā bija jāievēro pastiprināti drošības noteikumi – jāveic Covid-19 testēšana, jāvalkā sejas maskas, kā arī visiem dalībniekiem bija jābūt vakcinētiem.

Komandai līdzi šoreiz devās tikai viens treneris – LU Datorikas fakultātes (DF) pētnieks Jevgēnijs Vihrovs, savukārt ilggadējais LU komandu treneris DF profesors Guntis Arnicāns komandu atbalstīja un motivēja attālināti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latviju mācību uzņēmumu konkursā Eiropā pārstāvēs ar ēdamiem traukiem

Db.lv, 18.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītas Jauno uzņēmēju dienas 2021, kurās noskaidroti Latvijas labākie skolēnu mācību uzņēmumi (SMU) un uzņēmējdarbības izglītības pedagogi valstī.

Tiesības pārstāvēt valsti Eiropas labāko mācību uzņēmumu konkursā šovasar izcīnījis SMU “Re-Grain”, kuru produkts ir ēdami vienreizlietojamie trauki. Uzņēmumu izveidojušas trīs skolnieces Agnese Aizpuriete, Anete Bukovska un Paula Stradiņa no Madonas Valsts ģimnāzijas.

Savukārt titulu “Gada uzņēmējdarbības skolotājs” šogad ieguva Nauris Kupcovs no Daugavpils 3. vidusskolas.

Pasākumu organizē Latvijas lielākā izglītības organizācija Junior Achievement Latvia (JA Latvia) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Swedbank.

Konkursā godpilno 2. vietu ieguva mācību uzņēmums “Spoonable” no Valmieras tehnikuma, kas izgudrojuši daudzfukcionālu ēšanas instrumentu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bet pirmo trijnieku starp vidusskolu vecuma jauniešiem noslēdz skolēni no Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas ar produktu – mobilās ierīces levitējošu bezvadu lādētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Preses Nama kvartāla otrajā kārtā taps skola un biroju ēka

Db.lv, 27.07.2021

“Preses Nama Kvartāls” attīstītāja “Lords LB Special Fund V” pārstāvis Giedrius Bernotas.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Lords LB Special Fund V” šī gada jūnijā uzsāka projekta “Preses Nama Kvartāls” otrās kārtas projektēšanu.

“ARHIS ARHITEKTI” būs atbildīgi par izglītības iestādes būvprojekta izstrādi, savukārt biroju ēkas projekts uzticēts dāņu arhitektu birojam “PLH Arhitekter”.

“Preses Nama Kvartāla” būvniecības otro kārtu plānots uzsākt 2022. gada beigās.

Noslēgtās vienošanās paredz būvprojektu izstrādi pusotra gada laikā no līguma parakstīšanas dienas.

“Pārdaugava ir nopietnu pārmaiņu priekšā. Akadēmiski svarīgu vietu Daugavas kreisajā krastā, kur apvienoti RTU, RISEBA un LU studentu centri, papildinās vēl viena izglītības iestāde. Tas ir nozīmīgs atskaites punkts projekta attīstībā, jo topošās skolas audzēkņiem būs pieejamas labiekārtotas kvartāla atpūtas zonas un sporta infrastruktūra uz multifunkcionālā centra ēkas jumta. Projekta unikālā lokācija Zināšanu jūdzē ar plašām brīvā laika pavadīšanas iespējām gājiena attālumā kļūs par akadēmiskās pilsētvides sirdi,” pauž projekta “Preses Nama Kvartāls” attīstītāja “Lords LB Special Fund V” pārstāvis Giedrius Bernotas.

Komentāri

Pievienot komentāru