Jaunākais izdevums

Lai Latvija sekmīgi attīstītos, būtu jāpārtrauc «slaucamās govs Rīgas» badināšana, savā slejā žurnālā Kapitāls raksta investīciju baņķieris, IBS Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Pievēršoties valsts depopulācijas problēmai, Rungainis aicina izvairīties no «apdzīvoto vietu uzsēdināšanas uz žēlastības dāvanu adatas».

«Mums ir cilvēki vietās, kur nav un nebūs darba, jo radīt šīs darbavietas tur ir un vienmēr būs pārāk dārgi. Mums ir darbs tur, kur trūkst cilvēku. Mums trūkst cilvēku ar iemaņām un specialitātēs, kas radītu augstāku pievienoto vērtību. Mums ir par daudz cilvēku specialitātēs, kas Latvijā - ar pašreizējo un vēlamo ekonomikas struktūru - nav un nebūs vajadzīgas,» situāciju raksturo investīciju baņķieris.

Viņš norāda, ka loģiski būtu vairot cilvēku skaitu tajās vietās, kur vajag un var vairāk pelnīt, nevis piesaistīt cilvēkus bezcerīgās vietās, uzsēdinot šos cilvēkus un apdzīvotās vietas uz žēlastības dāvanu adatas.

Aizkavēt neizbēgamu urbanizāciju un resursu koncentrāciju ir ieinteresēti politiskie spēki, kas balstās uz šo elektorātu un melo par tā nabadzības cēloņiem, lauku lielsaimnieki, kuri grib saglabāt laukos plaši pieejamu un lētu kalpu darbaspēku, kā arī pašreizējā «status quo» ieguvēji - vietvalži, lokālo administrāciju vadītāji, darbinieki un pasūtījumu izpildītāji, viņu radinieki.

«Loģiski būtu vairot 21.gadsimtā konkurētspējīgu cilvēku skaitu un samazināt nepietiekami un neatbilstošās specialitātēs izglītotu cilvēku rindas, nevis atražot un palielināt atpalicību, apzināti gatavojot cilvēkus darba dzīvei ar zemāku ienākumu līmeni. Pēdējo 20 gadu problēmas ir ekonomikas deindustrializācija, iedzīvotāju debilizācija - neatbilstošas un nekvalitatīvas izglītības dēļ - un valsts depopulācija, apzināti vai ne, bet konsekventi un veiksmīgi realizētās viena bērna demogrāfiskās politikas un minēto cēloņu izraisītās piespiedu ekonomiskās emigrācijas dēļ. Urbanizācija, koncentrācija, lauku depopulācija notiktu jebkurā gadījumā, bet izteikti negatīvā demogrāfija būtiski pastiprina un paātrina efektus,» akcentē investīciju baņķieris.

Viņš norāda, ka civilizācijas attīstība pēdējos 6000 gadu notiek pilsētās. Pilsētās notiek sabiedrības, tehnoloģiju, ideju, produktu, zināšanu attīstība, jo cilvēku koncentrācija dod iespēju ātrākai ideju, produktu un zināšanu apmaiņai, papildināšanai un uzlabošanai. Tādējādi cilvēki intelektuāli attīstās straujāk tieši pilsētās, pilsētas asina prātu.

Mūsdienu pasaulē konkurē un attīstās nevis valstis, bet pilsētas, aglomerācijas, attīstības centri. Lai cik tas paradoksāli arī neizklausītos, iedzīvotāju koncentrācija atļauj arī nodrošināt tīrāku apkārtējo vidi un efektīvāku enerģijas izlietojumu vienāda patēriņa gadījumā uz katru cilvēku, skaidro Rungainis.

«Rīga kā Eiropas reģionāls centrs ir lielākā Latvijas veiksme un vērtība, kas atļauj nopietni cerēt, ka šeit vispār ir iespējams uzbūvēt attīstītu ekonomiku. Rīgas ietekme vēsturiski nosegusi visu Baltiju un pārsniegusi pat tās robežas - līdz Pēterburgai, Maskavai, Minskai, Helsinkiem, Stokholmai, Varšavai - un pagaidām saglabā iespēju atgūt pozīcijas. Rīga ir bijusi un atkal varētu būt Ziemeļeiropas pērle, pasaules spices rūpniecības, zinātnes, izglītības, kultūras, arhitektūras, domas centrs - kā pirms 100 gadiem,» uzskata eksperts.

Viņš aicina pārtraukt Rīgas «žņaugšanu un slaukšanu», lai izšķiestu līdzekļus vietās, kur attīstīto ekonomiku nav iespējams uzbūvēt.

«Tieši pretēji - ir jāorientē nauda uz Rīgu, lai attīstītos ražošana un uzņēmumu puduri, no kuriem nobirtu pasūtījumi tālāk pilsētām ārpus Rīgas. Tas ir vienīgais iespējamais attīstības ceļš - paliekam bagāti, kur tas iespējams visātrāk un efektīvāk, un tad šī bagātība nobirs un atļaus palikt bagātākām arī pilsētām un teritorijām ārpus Lielrīgas. Un tad papildus šai koncentrētai ekonomiskai attīstībai, vismaz apturot iedzīvotāju skaita sarukumu, apstāsies arī Latvijas teritoriālais un reģionālais sabrukums. Nevis otrādi,» skaidro Rungainis, pašreizējo situāciju salīdzinot ar sēklas kartupeļu noēšanu.

Patlaban līdzekļi tiek izniekoti vietās un lietās, kur demogrāfiskā un ekonomiskā profila dēļ cilvēki jau drīzā nākotnē nedzīvos. «Mēs badinām vienīgo reālo primārās attīstības centru un reģionu - slaucamo govi Rīgu, nolaupot attīstības iespēju Latvijai kopumā.»

Kā akcentē investīciju baņķieris, Latvijas pilsētām nākotne ir tikai tad, ja tās ražo un pievieno vērtību, ja tās ir globāli peļņas centri, nevis izmaksu melnie caurumi, - tad tās būs pašpietiekamas un uzplauks. Vienīgais reālais iespējamais risinājums ir ražot importu aizvietojošas un eksportējamas preces un pakalpojumus vietās, kur to var izdarīt visefektīvāk, mācīties precīzās zinātnēs balstītās specialitātēs, aktīvi pārņemot labāko no visas pasaules, «un vairoties, vairoties, vairoties».

Pašreizējo teritoriālo reformu viņš raksturo kā diskusiju uz Titānika par uzkopšanu apakšējā klāja kajītēs situācijā, kad kuģis grimst.

«Turpināsim būt stulbi, izšķiežot naudu un laiku, kuru mums nav, un grimsim. Nebūsim vientieši, būsim gudri, nebūsim slinki, būsim darbīgi, būsim savtīgi ne tikai sev te un tagad, bet arī savai ģimenei, zemei un tautai paaudzēs. Darbs dara darītāju,» aicina Rungainis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd izskatās, ka Latvija turpina lēni drāzties iekšā sienā – valsts zaudē iedzīvotājus, bet izglītības sistēma ražo nepietiekami kvalificētus cilvēkus – lieliskus gultu klājējus, uzskata investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.

Raidījumā Dienas rīts Ģ. Rungainis uzsvēra, ka Latvijas izglītības sistēmas saražotie cilvēki varbūt ir lieliski gultu klājēji un sēņu lasītāji, bet nav matemātiķi, fiziķi un ķīmiķi.

Tāpat viņš norādīja, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazinājums apstiprina Latvijas statusu kā valsts ar vieniem no zemākajiem nodokļiem, bet nākotnē vajadzētu nodokļu slogu pārnest no darbaspēka uz patēriņu, kā arī risināt demogrāfijas jautājumus. «Ilgtermiņā valsts, kas zaudē 1,2% iedzīvotāju gadā nevar cerēt uz ekonomikas attīstību. Līdz ar to jābūt politikai, kas to reversē. Šobrīd izskatās, ka turpinām lēni drāzties iekšā sienā,» sacīja Ģ. Rungainis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rungainis: lielākajai daļai pašvaldību ir jātaisās ciet

Dienas Bizness, 12.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Visus pēdējos tūkstošus gadu cilvēki dodas pie darba, nevis darbs dodas pie cilvēkiem.»

«Mēs šobrīd redzam šo kaitīgo situāciju gan Rīgā, gan daudzās citās pašvaldībās, ka pašvaldības mēģina radīt kaut kādus uzņēmumus ar lozungu «Radīt darba vietas». Pašvaldības nekādas darba vietas nevar radīt. Lielākajai daļai pašvaldību Latvijā ir jātaisās ciet, ir jānotiek koncentrācijai,» investīciju baņķieris Ģirts Rungainis savu viedokli klāstīja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs».

Rungainis uzskata, ka pašvaldībām būtu jāpiedalās uzņēmējdarbībā tikai ārkārtējos gadījumos. «Pašvaldības un valsts uzdevums nav piedalīties uzņēmējdarbībā, izņemot tad, ja ir kādas problēmas, kas nevar tik atrisinātas kādā citā veidā,» sacīja Rungainis.

Rungainis apgalvoja, ka darbaspēka problēmas risināt ar šādām metodēm nevar. Viņš ir pārliecināts, ka cilvēkiem drīzāk ir jāpārvietojas uz dzīvi vietās, kur darbaspēks ir vajadzīgs. «Cilvēkiem ir jābrauc un jāpārvietojas, kā tas visos laikos ir bijis. Visus pēdējos tūkstošus gadu cilvēki dodas pie darba, nevis darbs dodas pie cilvēkiem. Jo darba vietas tiek radītas tur, kur tās ir izdevīgi radīt,» viņš norādīja. «Darba vietas rada kapitāls, cilvēki, uzņēmēji, tirgotāji. Viņiem ir nauda, līdzekļi, viņi rēķina, ko darīt ir visizdevīgāk. Un darbaspēks ierodas un strādā šajās darba vietās,» skaidroja Rungainis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā situācijā maksāt sociālo nodokli nozīmē izķēzīt naudu - ir iracionāli maksāt sociālo nodokli, zinot, ka pensiju nebūs, uzskata investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.

Viņa ieskatā, patlaban ir racionāli nemaksāt sociālo nodokli, zinot, ka bezatbildīgi politikāņi pieņems populistiskus politiskus lēmumus un šī nauda tiks iztērēta šodienas vajadzībām, nevis tiks nākotnes pensionāriem. Šādu viedokli šodien aģentūras LETA, SEB bankas un Labklājības ministrijas rīkotajā diskusijā par pensijām pauda Ģ. Rungainis.

Rungainis uzskata, ka pašreizējā pensiju sistēma ir jāmaina pēc būtības. «Šī sistēma bremzē ekonomisko aktivitāti. Izbeidzam šo cirku, pārvietojam šos nodokļus uz pamatbudžetu, pasakām cilvēkiem - strādājiet paši sev, krājiet paši sev, laidiet pasaulē bērnus,» aicināja Rungainis, uzsverot, ka demogrāfiskās situācijas dēļ pašreizējā pensiju sistēma nav ilgtspējīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrai iekārtai ir sava īpašā valoda. Padomju režīms bija slavens ar īsinājumiem – kultorgs, piemēram, vai kominterne. Ulmaņlaiku leksikonā biezi ieplūda termini no lauksaimniecības prakses. Savukārt, mūsdienu pārvaldes forma izvēlējusies iet pretējo ceļu – tās atslēgvārdi ir gari un urbāni. Konsolidācija, centralizācija, bezgalīgas izvērtēšanas un visas lietas nebeidzamā virzībā vai vismaz diskusiju procesā.

Tiešām, nez kā būtu izklausījusies tā liktenīgā Ulmaņa radioruna, ja pie mikrofona nāktos sēdēt Dombrovskim? «Es turpināšu izvērtēt savu pašreizējo situāciju, un jūs turpiniet izvērtēt savējo». Vai varbūt – jūs turpiniet konsolidēties, es tikmēr turpināšu konsultēties...

Dombrovska privātais konsultants

Konsultācijas ir viens no jaunlaiku birokrātijas mīļākajiem jaunievedumiem. Un tam ir daži pamatoti iemesli, kurus katrs ar uzņēmējdarbību cik necik saistīts cilvēks skaidri apjautīs. Tomēr līdzīgi kā kultorgam bieži vien ar kultūru bija visai attāli sakari, tā arī konsultācijas bieži mēdz apzīmēt kaut ko ne gluži konsultatīvu. Īpaši, ja runa ir par Dombrovska valdības privātkonsultantu Prudentia ar tās kolorīto iemiesojumu Ģirta Rungaiņa personā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rungainis: ātro kredītu radītās problēmas aizliegumi nerisinās

LETA, 18.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizliegumi vai nozares pārregulēšana nerisinās ātro kredītu radītās problēmas - nepieciešams atrast līdzsvaru starp sabiedrības un indivīdu interesēm, savu uzskatu pauž Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Viņaprāt, nepieciešams paaugstināt minimālās aizņemšanās vecumu augstas atlīdzības kredītiem, rēķinot visas izmaksas, piemēram, virs 24%, līdz 25 gadiem, kā arī ierobežot kopējo maksimālo likmi līdz 48% gadā.

«Ja, kā apgalvo pietuvinātie, slikto kredītu apjoms līderiem ir ap 8%, tas industrijas rentabilitāti normalizētu no fantastiskas uz vienkārši lielisku,» žurnālā Kapitāls norāda Rungainis. Tāpat nepieciešams ierobežot reklāmas iespējas, kā arī nodrošināt bezmaksas «atdzišanas» periodu starp kredīta apstrādes sākumu un naudas saņemšanu ar piedāvājumu atteikties no kredīta 24 vai 48 stundas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīga ir galvenā problēma, kas traucē Latvijai veiksmīgi piesaistīt investīcijas un cilvēkkapitālu, Latvijas Universitātes (LU) forumā Latvijas attīstības ārējie faktori sacīja korporatīvo finanšu uzņēmuma Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Viņš vērsa uzmanību, ka pilsētai, lai tā veiksmīgi piesaistītu investīcijas un cilvēkkapitālu, jābūt tādai, kāda šobrīd Rīga nav. Piemēram, Rīga šobrīd ir politiskā pretfāzē» ar valsti un tā vienkārši nav pievilcīga, uzskata Rungainis. Viņš uzskaitīja vairākus mērķus, kas Rīgai būtu jāsasniedz, lai kļūtu par pievilcīgu pilsētu.

«Ir jābūt mērķim Rīgai būt vienai no desmit pilsētām, kur ir labākie dzīvošanas apstākļi. Rīgai jābūt arī Top10 «gourmet» galamērķim, vienam no Top10 Eiropas izglītības centriem, lai piesaistītu jaunus un izglītotus cilvēkus, nevis pabalstu meklētājus. Tāpat Top10 kultūras galamērķim. Svarīgi, lai lidosta Rīga iekļūst 40 Eiropas lielāko lidostu vidū. Ja būs spēcīga lidosta, Rīga attīstīsies un veidosies,» pārliecināts Rungainis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rungainis: Rimšēviča izredzes ieņemt augstu amatu ECB ir iznīcinātas

Lelde Petrāne, 19.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Savas darbības laikā Latvijas Bankā tās prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir «daudz laba izdarījis».

Savas darbības laikā Latvijas Bankā tās prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir «daudz laba izdarījis», un šobrīd viņa reputācija, kā arī iespējas ieņemt ļoti augstu amatu Eiropas Centrālajā bankā ir iznīcinātas, biznesa portālam db.lv sacīja finanšu uzņēmuma Prudentia partneris Ģirts Rungainis. Viņš uzsvēra, ka šādā situācijā ir jābūt dzelžainiem pierādījumiem par Rimšēviča vainu.

Lūgts komentēt Rimšēviča aizturēšanu, Rungainis sacīja, ka, protams, ir divas iespējamās versijas: pirmā, ka Latvijas Bankas vadība ir iesaistījusies koruptīvās darbībās, otrā - tie ir nepamatoti apgalvojumi un apvainojumi, taču patlaban trūkst informācijas, lai pateiktu, kura ir pareizā. Vienlaikus viņam esot grūti noticēt pirmajai versijai par korupciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rungainis: Mūsu nauda ir brīnišķīga, bet ekonomiski un monetāri - eiro surogāts

Nozare.lv, 27.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mūsu naudiņa ir brīnišķīga. Tā ir skaista, aizsargāta labāk nekā eiro, tā ir mūsu nostalģija un lepnums, bet ekonomiski un monetāri tā ir eiro surogāts, ar kuru iegūstam gandrīz visus eiro sliktumus, bet negūstam ne tuvu visus labumus,» - šādu viedokli žurnālam Kapitāls pauž IBS Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Viņš norāda: ja neesam gatavi dzīvot ar latu kā brīvi peldošu valūtu un visām no tā izrietošajām negatīvajām sekām - nestabilitātēm, spēcīgām valūtas svārstībām, pārredzamā nākotnē - augstākiem procentu maksājumiem un valsts parāda apkalpošanas izmaksām, lielākiem investīciju un uzkrājumu riskiem, augstākām valūtas maiņas izmaksām, zemākām depozītu garantijām, nestabilāku un mazāk kreditētspējīgu banku sistēmu -, tad «ātrāk jāizdzer rūgtās zāles līdz galam - jāpieņem eiro ne tikai «de facto», bet arī «de iure»».

Rungainis norāda, ka eiro nav mūsu ekonomiskās attīstības stadijai atbilstoša un ērta valūta un reti kad būs. Ar eiro ieviešanu nāksies domāt par jaunu administratīvi regulējošu mehānismu ieviešanu, kas mazinātu ekonomikas pārkaršanas riskus nākotnē, kā arī par atbalsta mehānismiem, lai veicinātu eksportspējīgu un importu aizvietojošu ražošanu citām metodēm, jo nebūs visefektīvākās - konkurētspēju regulējoša valūtas kursa. Vienlaikus viņš atzīmē, ka šāda instrumenta darbību mēs Latvijā tā arī nekad neesam redzējuši, tādējādi vieglāk atteikties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas aviācijas sektora pienesums tautsaimniecībai ir 105,5 milj. Ls, bet tas prasa arī arvien jaunus valsts ieguldījumus, šodien raksta Dienas bizness

Prestižā Oksfordas ekonomistu un IATA (Starptautisko aviācijas transporta asociācijas) veiktā pētījumā par Latvijas aviācijas ietekmi uz tautsaimniecību secināts, ka šis sektors 2010. gadā ir radījis 105,5 milj. Ls pienesumu ekonomikai, kas atbilst 0,8% no IKP. Tas ir salīdzinoši augsts rādītājs Eiropā. Šo pētījumu šodien prezentēs ļoti augstā līmenī, pieaicinot gan vairāku Latvijas ministriju pārstāvjus, gan IATA viceprezidentu Rafaelu Švarcmani, Lidostas Rīga vadītāju Arni Luhsi un airBaltic izpilddirektoru Martinu Gausu, kā arī citus ekspertus. Aviācijas un ekonomikas ekspertus šajā pētījumā minētie cipari īpaši nepārsteidz – tie bija zināmi jau iepriekš. Lai arī vārdā netiek minēts uzņēmums vai institūcija, kas šo pētījumu Oksfordas ekonomistiem ir pasūtījis, ir noprotams, ka tas lielā mērā kalpo nacionālā aviopārvadātāja airBaltic interesēm un ļauj pamatot esošos un nākošos valsts ieguldījumus airBaltic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

No Prudentia Advisers grib piedzīt ceturtdaļmiljonu

Andrejs Vaivars, Māris Ķirsons, 24.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesā iesniegta prasība pret vairākus Latvijas tautsaimniecības grandus konsultējošo uzņēmumu Prudentia Advisers.

Ar ceturtdaļmiljonu vērtu prasību Rīgas apgabaltiesā ir vērsies SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) bijušais līdzīpašnieks Taurus Asset Management Fund Limited (Taurus), DB apstiprināja Taurus intereses aizstāvošais advokāts Viktors Tihonovs. Nevar izslēgt, ka šī ir tikai pirmā prasība pret Prudentia Advisers, kas pašlaik sniedz stratēģiski svarīgas konsultācijas gan nacionālai aviokompānijai airBaltic, gan a/s Liepājas metalurgs.

Pieteikumu nekomentē

Bahamās reģistrētā kompānija Taurus kļuva par BAS 50% īpašnieci 2010. gada 16. decembrī, savukārt BAS piederēja 47,2% nacionālās aviokompānijas airBaltic akciju. Taurus uzskata, ka airBaltic 2011. gada likviditātes problēmu risināšanai valsts pieaicinātais konsultants Prudentia Advisers 2011. gada rudenī no BAS prettiesiski ir izmānījis 14 milj. Ls aizdevumu airBaltic, turklāt paralēli kopā ar otru airBaltic lielāko akcionāru Satiksmes ministriju ir plānojis BAS piederošo 47,2% airBaltic akciju pārņemšanas shēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Rungainis: Rīgai jātiecas uz Stokholmas «blīvumu»

Dienas Bizness, 23.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apdzīvotības palielināšana ir labs risinājums, lai apturētu iedzīvotāju aizbraukšanu no valsts, uzskata, investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.

Rungainis šodien diskusijā «Teritorijas attīstība - izaicinājumi Latvijas sabiedrībai» norādīja, ka patlaban Rīga kā valsts attīstības motors ir neefektīvs, taču šī situācija ir jāmaina. «Mūsu glābiņš un risinājums ir Rīga kā reģionālā metropole un ekonomiskais motors,» teica Rungainis. Pēc viņa domām, Rīgā ir jāpalielina iedzīvotāju blīvums, kā arī jāpārtrauc «barankas princips», proti, ka Rīgas centrs ir salīdzinoši mazapdzīvots un populācija galvenokārt koncentrējusies rajonos apkārt centram. Viņaprāt, nav pieļaujams, ka centrs ir atdots tikai transporta satiksmei.

Rīgas apdzīvotības palielināšana arī novērsīšot tās sabrukumu. Tāpēc labākais veids, kā to apturēt, esot iedzīvotāju «nosūkšana» no citiem reģioniem, motivējot viņus pārcelties dzīvot uz Rīgu. «Nav jātiecas uz Ņujorkas blīvumu, bet pilnīgi pietiek ar Kopenhāgenas un Stokholmas blīvumu,» minēja Rungainis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā uzņēmēji, ekonomikas eksperti aizvien biežāk pauž bažas par to, vai Latvija spēs noturēt atgūšanās no Covid- 19 krīzes tempu konkurencē ar Lietuvu un Igauniju. Tas tāpēc, ka Baltijas valstis tiek uztvertas kā vienots reģions, ja ir nolemts šeit investēt, mums, protams, svarīgi, ka bāzes vieta ir Latvija, nevis kāda no kaimiņvalstīm, kā diemžēl pēdējā laikā var novērot.

Ekonomistu apvienības pētījumā Koronanomika Latvijā: ietekme, politikas reakcija un atgriešanās pie izaugsmes akcentēts, ka valsts atbalsta ziņā Latvija Covid-19 pandēmijas laikā ir būtiski atpalikusi no Lietuvas un Igaunijas, kā arī daudzām citām ES dalībvalstīm. Tiek arī uzsvērts, ka, neveltot atbilstošus resursus Latvijas galvenajiem ilgtermiņa izaicinājumiem – zemajam iedzīvotāju ienākumu līmenim un demogrāfiskās krīzes mazināšanai –, Latvijas atpalicība no Igaunijas un Lietuvas saglabāsies, bet izaugsmes potenciāls tiks nopietni apdraudēts. Zemo ienākumu problēmu gan mūsu valsts it kā mēģina risināt, ceļot minimālās algas, apliekot ar pilnu sociālo nodokli teju visus ienākumus utt., taču praksē tas ainu uzlabo vien formāli, jo stāsts ir par bruto algām, faktiskās vismaz privātajā sektorā dažkārt pat samazinās, jo saprotams, ka uzņēmumu algu fondi nespēj tikt līdzi jaunām valsts noteiktām izmaksām. Otrkārt, nodokļu maksātāju (fizisko personu) skaits ar katru gadu sarūk, tostarp arī nodokļu politikas izmaiņu iespaidā (atcerēsimies par mikrouzņēmumu galu, pilniem nodokļiem daļējas slodzes vai radošam darbam).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikroblogošanas vietnē Twitter sākuši birt ironijas pilni ieraksti saistībā ar vietnē latvija.lv pieejamo pakalpojumu Informācija par prognozējamo vecuma pensijas apmēru, kuru uz laiku, iespējams, lielā apmeklējuma dēļ rotāja uzraksts: «Atvainojiet, valsts informācija sistēma īslaicīgi nav pieejama. Lūdzu pamēģiniet vēlreiz vēlāk!»

Par portāla latvija.lv izstrādi 2011. gadā tika slēgts 424,6 tūkst. Ls vērts līgums ar IT uzņēmumu RIX Technologies.

Portālā autentificējoties internetbankā vai ar e-parakstu, iespējams piekļūt saviem iepriekšējo gadu atalgojuma un sociālo maksājumu datiem un tādējādi uzzināt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras aprēķināto pensijas prognozi, kas daudziem raisījusi izbrīnu un šoku. Par Latvijas iedzīvotāju intereses pieaugumu vēsta arī paša @PortalsLV tvīts, kurā norādīts, ka šis ir «šodienas visvairāk apspriestais e-pakalpojums».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma tirgū investoriem jāpievērš uzmanība vecākiem cilvēkiem – vientuļniekiem; vērtējums par nākamās krīzes iespējamo laiku atšķiras, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viena no biznesa iespējām nekustamā īpašuma investoriem meklējama faktā, ka Eiropas iedzīvotāji noveco, konferencē Starptautiskās investīcijas nekustamajos īpašumos Latvijā 2014 norādīja investīciju kompānijas Northern Horizon vadītājs Larss Ohnemuss. Viņš arī aicināja domāt par to, ka arvien vairāk cilvēku dzīvo vieni, tāpēc mainās pieprasītāko īpašumu izmērs un iekārtojums. Nākamā krīze nekustamo īpašumu tirgū, viņaprāt, esot gaidāma 2017.–2018. gadā.

Maciņš briedīs

«Vairums no mums joprojām par laimīgo ģimeni domā šādi – divi pieaugušie un divi bērni, bet šī aina vairs nepastāv. Ziemeļeiropas valstīs jau tagad vairāk nekā 40% cilvēku dzīvo vieni, neprecējušies,» klāstīja L. Ohnemuss, skaidrojot, ka attiecīgi mainās arī pieprasījums pēc īpašumiem – pieprasīti ir mazāki dzīvokļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju skaitu un tā izvietojuma blīvumu, jaunu vilcienu iepirkums tādā apjomā, kāds bija paredzēts, Latvijai vispār nav nepieciešams, norāda investīciju baņķieru sabiedrības Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

«Pie visiem šiem demogrāfiskajiem faktoriem pārvadājumi ar autotransportu būtu daudz izdevīgāki un dzelzceļš nebūs konkurētspējīgs. Autotransports ir daudz elastīgāks, ir vieglāk mainīt tā izmēru, maršrutu tīkla plānojumu, kustības sarakstu un tamlīdzīgas lietas,» uzskata Rungainis.

Viņaprāt, lietderīgāk būtu investēt samērā nelielas summas - desmit līdz 20 miljonus latu esošā pasažieru vilcienu ritošā sastāva atjaunošanā, nevis pirkt lielu daudzumu jaunu vilcienu. Iespējams, varētu pirkt arī jaunus vilcienus, taču daudz mazākā daudzumā, nekā bija plānots, pieļauj Rungainis.

Jautāts, kādiem mērķiem varētu izmantot jauno vilcienu iepirkumam paredzētos 100 miljonus latu no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda, Rungainis sacīja, ka ir vesela virkne citu infrastruktūras projektu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Portāls: Rungaiņa norobežošanās no Prudentia Advisers – nesaprotama

Dienas Bizness, 25.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apgalvojot, ka viņam nemaz neesot nekādas īstas ietekmes finanšu konsultāciju uzņēmumā Prudentia Advisers, kura pakalpojumi nacionālajai aviokompānijai airBaltic izmaksājuši jau vairāk nekā pusmiljonu latu, investīciju baņķieris Ģirts Rungainis nav bijis patiess, - kā rāda pašas Prudentia dati, tieši viņš ir faktiskais uzņēmuma saimnieks un viens no diviem tā lielākajiem akcionāriem.

Portāls Pietiek.com raksta, ka akciju sabiedrības Latvijā joprojām ir sava veida ofšorkompānijas - neraugoties uz daudzu amatpersonu solījumiem situāciju mainīt, akciju sabiedrībām joprojām nav pienākuma publiskot to akcionārus, un akcionāru reģistri, izņemot biržas uzņēmumus, joprojām glabājas tikai pašās akciju sabiedrībās. Līdz ar to Lursoft dati gan rāda to, ka SIA Prudentia Advisers simtprocentīgi pieder akciju sabiedrībai ieguldījumu brokeru sabiedrībai Prudentia, bet ne to, kas ir šīs mātes kompānijas akcionāri.

Taču Prudentia 2011. gada auditētais pārskats vieš skaidrību arī šajā jautājumā,proti, no tā izriet, ka Rungainim uzņēmumā pieder 41 500 balsstiesīgo akciju, kam atbilst 40,35% uzņēmuma kapitāla. Līdz ar to Rungainis ir viens no diviem lielākajiem uzņēmuma akcionāriem – kopā ar kompanjonu Jāni Lielcepuri viņiem abiem pieder 80,7% Prudentia akciju. Trešajam lielākajam akcionāram Jurim Eizentālam pieder tikai 17 000 akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rungainis: Par MTG biznesu Baltijas valstīs varētu būt interese telekomunikāciju uzņēmumiem

LETA, 02.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmumiem varētu būt interese par Zviedrijas mediju koncerna Modern Times Group (MTG) biznesu Baltijas valstīs, uzskata investīciju baņķieris Ģirts Rungainis

Viņš pieļāva, ka par MTG biznesu Baltijas valstīs varētu būt interese Zviedrijas koncernam Telia, kas Zviedrijas mediju grupu varētu iegādāties caur SIA Lattelecom vai SIA Latvijas Mobilais telefons.

Tāpat interesi varētu izrādīt jaunais Bite Group īpašnieks - ASV privātā kapitāla investīciju fonds Providence Equity Partners.

Rungainis arī atzina, ka interesi varētu izrādīt investori no Krievijas, kam jau ir bizness Latvijā. Tomēr investīciju baņķieris uzskata, ka diez vai Krievijas investori atklāti izrādīs interesi par MTG, jo tādējādi būs sagaidāma vietējo iedzīvotāju pretestība.

Pastāv arī iespēja, ka par MTG Baltijas biznesu interesi varētu izrādīt kāds investors, kas patlaban nav pārstāvēts Baltijas valstī, tādējādi rodot iespēju ienākt Baltijas valstu tirgū. «Ja gadījumā MTG pārdos savu Baltijas biznesu, iespējamo investoru skaits var būt paliels, ņemot vērā, ka šādu darījumu tirgū negadās bieži,» piebilda Rungainis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā telpā izskanējušais ierosinājums noteikt pareizticīgo Ziemassvētkus 7.janvārī kā brīvdienu būtu bezatbildīgs un Latvijas ekonomikai radītu simtos miljonu latu mērāmu kaitējumu, komentēja investīciju baņķieris, IBS Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Viņš uzsver, ka, ieviešot Latvijā to brīvdienu režīmu, kāds patlaban vērojams Krievijā, un, ņemot vērā lielo krievu īpatsvaru Latvijas sabiedrībā, ekonomika varētu tikt paralizēta uz nedēļu - no Jaungada līdz 7.janvārim.

«Ekonomika būtu mazefektīva, jo tauta būtu paralizēta gadumijas dzeršanā,» uzskata Rungainis, piebilstot, ka «tie, kuri patlaban par šo ideju bezatbildīgi spriež, ir vai nu vientieši vai kaitnieki».

Eksperts akcentē, ka šo svētku noteikšana par brīvdienu kalpotu kā nopietns signāls investoriem, kuri patlaban varētu izvērtēt, kurā no Baltijas valstīm izvērst savu darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rungainis: Bērziņa un Dombrovska Jaunā gada uzrunās precīzi uzsvērti argumenti par labu eiro ieviešanai

LETA, 02.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Abu valstsvīru - Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) un Valsts prezidenta Andra Bērziņa - Jaunā gada uzrunās ir precīzi uzsvērti argumenti par labu eiro ieviešanai, savu viedokli pauž IBS Prudentia partneris, ekonomists Ģirts Rungainis.

Viņš norādīja, ka atzinīgi vērtējams Bērziņa teiktais par to, ka ne jau Eiropas Savienībai (ES) ir vajadzīgs, lai Latvija iestājās eiro zonā. «To vajag pašai Latvijai.»

Kā iedvesmojošu akcentu attiecībā uz eiro ieviešanu Rungainis dēvēja Dombrovska teikto, ka neviens arī nedomā, ka pēc eiro ieviešanas visas problēmas būs atrisinātas.

Vērtējot abas runas kopumā, Rungainis teica, ka to kopsaucējs šogad esot eiro ieviešana un vēlme domāt par Latvijas iedzīvotājiem un ekonomisko attīstību.

«Dombrovska runā ir mainījusies retorika. Svarīgākie uzsvari ir uz sabiedrības saliedētību, sociālās nevienlīdzības mazināšanu un demogrāfijas veicināšanas aspektiem. Savukārt Bērziņa runā kā svarīgāko varētu akcentēt integrācijas veicināšanu, norādot, ka pašvaldību vēlēšanas nedrīkst kļūt par cīņu, ienaidnieku meklēšanu vai sabiedrības šķelšanu,» teica Rungainis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riska kapitāla apjoms Latvijā ir 20-30 miljoni latu, atklāj investīciju baņķieris, IBS Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Lūgts komentēt, vai riska kapitāls Latvijā tiek atvēlēts iesācējuzņēmumu jeb «start-up» projektiem, Rungainis skaidro, ka šīs naudas ir pārāk maz. «Uz visu Latviju - kādi 20-30 miljoni šā riska kapitāla vien ir. Izraēlā ir vairāk nekā seši miljoni cilvēku, teritorija - kā mūsu Kurzeme. «Venture» kapitāla industrija tur - noteikti vairāk nekā miljards. Ja Latvijā būtu aptuveni 100-200 miljoni latu šāda veida naudas tuvākajiem 20 gadiem, viss notiktu.»

Investīciju baņķieris akcentē, ka riska kapitāls arvien sākas ar trijiem F - friends, fools and family (draugi, muļķi, ģimene).

«Tomēr riska kapitāla jēdzienu pie mums bieži vien institucionalizē. Manā izpratnē riska kapitāls - tas tomēr lielā mērā ir arī tie paši fools (muļķi). Un tādu cilvēku lokam jābūt,» akcentē telekomunikācijas iekārtu ražotāja SAF tehnika vadītājs Normunds Bergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rungainis: Latvijā rūpnīcas ir viegli aiztaisīt, grūti ir piesaistīt naudu un tās atvērt

Dienas Bizness, 26.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Latvijas un Baltijas valstu reģiona ietvaros viegli ir rūpnīcu aiztaisīt – grūti ir piesaistīt investīcijas un rūpnīcu atvērt. Es domāju, ka ir jāskatās un jāmēģina atrast risinājums, iespējas, ņemot vērā to, ka valsts jau ir devusi garantijas un dažādas ar valsti saistītas institūcijas arī ir iesaistītas,» saka investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.

Viņš Latvijas Televīzijas raidījumā 900 sekundes norādīja - ja Liepājas metalurga gadījumā netiek konstatētas kādas akcionāru ļaunprātības un uzņēmuma īpašnieki pieļauj iespēju valstij palielināt līdzdalību uzņēmumā, tad šai «lietai ir nopietni jāpieiet».

Rungainis uzsvēra, ka Liepājas metalurgam ir būtiska līdzdalība Latvijas eksporta/importa bilancē, darba tirgū un zināmā mērā arī valsts attīstībā, jo ir zināms, ka metāllūžņi Latvijā ir un būs, turklāt tie tiek saražoti katru dienu. «Rūpnīcas, kas nodarbojas ar metāllūžņu pārstrādi, caurmērā ir konkurētspējīgākas, turklāt tehnoloģiju ziņā Liepājas metalurgs šobrīd, pēc modernizācijas, varētu teikt, ir mūsdienīgākais uzņēmums Eiropā un, iespējams, viens no mūsdienīgākajiem pasaulē,» saka Rungainis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Prudentia, Rungainis, Lielcepure un Bērziņš dibina jaunu uzņēmumu

Gunta Kursiša, 17.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā Latvijā reģistrēti 317 jauni uzņēmumi, no kuriem lielākie ir ar 50 tūkstošu eiro pamatkapitālu – SIA LR Capital un SIA Despina Capital. LR Capital dalībnieku vidū ir SIA Prudentia Private Equity Partners un Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

LR Capital reģistrēta Republikas laukumā 2A, Rīgā. Uzņēmuma valdē darbojas trīs amatpersonas – valdes locekļi Kristaps Bērziņš, Jānis Lielcepure un Ģirts Rungainis. Katram no līdzīpašniekiem pieder ceturtdaļa uzņēmuma kapitāldaļu.

Jaunreģistrētā uzņēmuma dalībnieku sarakstā ir trīs privātpersonas - Ģ, Rungainis, Jānis Lielcepure un Kristaps Bērziņš, kā arī SIA Prudentia Private Equity Partners.

Savukārt SIA Despina Capital reģistrēta Dzintaru ielā 54, Ventspilī. Uzņēmuma valdē darbojas viena amatpersona – valdes priekšsēdētājs Andrejs Višņausks, savukārt padomi pārstāv tās priekšsēdētājs Krievijas pilsonis Mihails Bašlačevs un Latvijas valstspiederīgais Lenards Ozoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rungainis: tiek ietekmēts Prudentia darbs, lai pasteidzinātu airBaltic pārdošanu

Nozare.lv, 14.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«No Prudentia viedokļa iepriekšējie kompānijas līdzīpašnieki un vadība vēl joprojām dažādos veidos mēģina ietekmēt kompānijas darbu. Tostarp tiek mēģināts ietekmēt arī Prudentia kā konsultantu darbu, lai pasteidzinātu "airBaltic" pārdošanu, jo uzņēmuma pārdošanas noteikumi īstermiņā ir mazāk izdevīgi nekā ilgākā laika periodā,» norāda investīciju baņķieru sabiedrības Prudentia partneris Ģirts Rungainis, skaidrojot, ka «no Latvijas viedokļa airBaltic investora meklēšana ir cieši saistīta arī ar lidostu un tās attīstību.

Viņš skaidro, ka «tas ir saistīts ar konkrētām interesēm mēģināt atgūt kādus līdzekļus no tā neveiksmīgā biznesa modeļa, kas bija izveidots iepriekšējā periodā».

Tomēr gan Rungainis, gan Prudentia partneris Kārlis Skrastiņš norāda, ka patlaban nav nepieciešams mēģināt ar steigu pārdot aviosabiedrību airBaltic, jo, sekojot izstrādātajam biznesa plānam, airBaltic vērtība līdz 2014.gadam ievērojami pieaugs un investoru interese būs lielāka,

Patlaban Eiropā un pasaulē ir vairāk tādu aviokompāniju, kuras grib pārdoties, nevis tādas, kuras vēlētos kādu nopirkt. Patlaban aviācijas nozarē ir tā saucamais pircēju tirgus, kurā noteikumus diktē pircēji, skaidroja Rungainis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Rungainis: Datu aizsardzības regulas ieviešana var sniegt iespēju nodarboties ar reketu

Dienas Bizness, 22.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datu aizsardzības regulas ieviešana var sniegt iespēju nodarboties ar reketu, uzskata baņķieris Ģirts Rungainis.

«Problēma ir tajā, ka jau šobrīd ir apstiprināts uzraugošās iestādes budžets un šajā budžetā ir paredzēta daudzu simtu tūkstošu soda naudu iekasēšana. Līdzīgi kā tas ir realizējies, piemēram, maksātnespējas likumdošanas gadījumā, šeit ir iespēja nodarboties ar reketu – izveidot grupu, kas sastāv no jurista, datu speciālista un vēl kādiem speciālistiem, doties pie uzņēmumiem, izaicināt uz šīs regulas neievērošanu un ar draudiem tiesāties izspiest naudu,» baņķieris Ģirts Rungainis norādīja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs», komentējot jaunās Datu aizsardzības regulas ieviešanu.

Rungainis uzskata, ka šāda situācija iespējama, jo Latvija piekopj postpadomju, nevis Rietumu praksi. Tas varētu būt redzams arī regulas ieviešanā. «Rietumu piegājiens ir tāds, ka likumdošana tiek ievērota pēc būtības. Mums ir postpadomju sistēma, respektīvi, mēs ievērojam pēc burta,» sacīja baņķieris.

Komentāri

Pievienot komentāru