Latvijas apstrādes rūpniecība tradicionāli balstās uz trīs stratēģiski nozīmīgiem pamatelementiem – pārtikas pārstrādes, kokapstrādes un inženiertehniskajām nozarēm, kurās ietilpst metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika. Šoreiz tuvāk paraudzīsimies uz metālapstrādi, kas, neskatoties uz vairākiem sarežģītiem gadiem, sāk demonstrēt mērenu atveseļošanās dinamiku.

Kopš 2023. gada pavasara metālapstrādes un mašīnbūves nozarē vērojama lejupslīdes tendence, ko veicinājušas gan Covid-19 pandēmijas radītās sekas, gan ģeopolitiskā nestabilitāte, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā. Šie faktori ir būtiski ietekmējuši nozares attīstības dinamiku, aizstājot iepriekšējo izaugsmi ar ražošanas apjomu samazinājumu. Papildus tam nozari negatīvi ietekmē vājš pieprasījums un stagnējoša ekonomiskā situācija Eiropas galvenajos eksporta tirgos.

Kā uzsver Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas (MASOC) vadītājs Toms Grīnfelds, pieaugošā konkurence un cenu dempings ir kļuvuši par ikdienas izaicinājumu nozarē. Turklāt papildus ekonomiskajiem faktoriem uzņēmēji sastopas arī ar regulatīvajiem un birokrātiskajiem šķēršļiem Eiropas tirgū, kas kavē inovāciju ieviešanu un elastīgu pielāgošanos tirgus prasībām. Vienlaikus, neskatoties uz šiem izaicinājumiem, metālapstrādes un mašīnbūves sektors Latvijā demonstrē strukturālu noturību un pielāgošanās spējas, kas ļauj prognozēt pozitīvākas attīstības perspektīvas tuvākajā nākotnē.

Mūsdienu darbs vairs nenotiek tikai birojā. Sapulces var būt kafejnīcā, idejas un projekti top lidostā starp reisiem, bet prezentācijas tiek pārskatītas ceļā uz tikšanos. Šādā vidē un biznesa dzīves tempā arvien svarīgāka kļūst mobilitāte un iespēja paņemt līdzi visu darbam būtiskāko. Personīgo finanšu mentore un investīciju apmācību autore Alina Zela dalās padomos, kā izmantot mūsdienu tehnoloģijas, lai biznesa ikdiena būtu efektīvāka un arī drošāka.

Laiks, kad diena pagāja birojā un pie datora, ir pagājis, uzskata Alina Zela, Samsung Galaxy Fold7 vēstnese: “Ir tikai loģiski, ka salokāmie viedtālruņi kļūs par standarta rīku finanšu konsultantiem, analītiķiem, banku darbiniekiem un vadītājiem, jo apvieno datora jaudu un planšetes ērtumu ar telefona mobilitāti. Paredzu, ka nākotnē tie kļūs par “Šveices nazi” biznesa cilvēkiem, mainot spēles noteikumus, kā un kad strādājam. Mūsdienās bizness notiek tur, kur esi tu, tāpēc vēl jo būtiskāk, ka spēj paveikt visu nepieciešamo, lai kur arī atrastos – un finanšu pasaulē tas nozīmē ātrāku lēmumu pieņemšanu un konkurētspējas paaugstināšanos.”

Viss svarīgākais vienuviet – no tikšanās piezīmēm līdz datu salīdzināšanai

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecībā Spānijā vairāk nekā 50 uzņēmumi saņēmuši eksporta konsultācijas, informē LIAA.

Savukārt no Spānijas uzrunāti vairāk nekā desmit potenciālie investori ar konkrētiem projektu plāniem.

LIAA pārstāvis Spānijā Edgars Ivanovs norāda, ka Spānija ir liels un perspektīvs, taču arī izaicinošs tirgus, kas prasa gan padziļinātu izpēti, gan spēju pielāgoties.

Spānija ir ceturtā lielākā ekonomika eirozonā ar vairāk nekā 47 miljoniem patērētāju, un vienlaikus tās iekšzemes kopprodukts (IKP) aug ar ātrumu 0,7% ceturksnī, pretstatā citām Eiropas Savienības (ES) lielajām ekonomikām un ES kopumā.

Spānija piedāvā plašu attīstītu nozaru spektru - no biotehnoloģijām, viedās enerģētikas un mašīnbūves līdz jaunuzņēmumu videi, kas koncentrēta tādās pilsētās kā Madride un Barselona.

Rīgas ostā strādājošais portālceltņu projektētājs un izgatavotājs AS "Rikon" pēdējā laikā noslēdzis portālceltņu ražošanas un eksporta līgumus par vairāk nekā 100 miljoniem eiro, tā Turcijai izgatavoto divu portālceltņu prezentācijā sacīja "Rikon" ekonomikas direktore Alīna Deimonta.

Rīgas ostā Baltijas portālceltņu ražotājs AS Rikon prezentēja Rīgas ostā tapušus portālceltņus, kas izgatavoti pasūtītājam Turcijā un tuvākajās dienās tiks nosūtīti uz Isdemiras ostu Vidusjūrā, tādējādi iezīmējot jaunu Latvijas eksporta nišu Turcijā.

Jaunie portālceltņi ir īpaši projektēti pasūtītāja vajadzībām, ņemot vērā specifiskas tehnoloģiskās prasības un nosacījumus, un no Rīgas ostas uz Turciju tiks nogādāti ar īpašu baržu pilnībā samontētā veidā, kas būs unikāla transporta operācija un prasa augstu precizitāti un tehnisku plānošanu.

Īpaši iespaidīgu šo portālceltņu projektu padara to mērogs – celtņu augstums sasniedz iespaidīgos 55 metrus (salīdzinājumam – Brīvības pieminekļa augstums ir 42 metri) un svars – 550 tonnas, un šie ir pirmie divi no kopumā 6 Turcijas partneru pasūtītajiem portālceltņiem, nākamie izgatavotie celtņi tiks nogādāti uz Eregli ostu Melnajā jūrā.

Latvijas zāļu ražošanas uzņēmums AS “Olpha” 2024. gadā attīstībā ieguldījis 17,53 miljonus eiro.

Lielākā daļa ieguldījumu novirzīti pētniecībai un produktu portfeļa paplašināšanai, kā arī tehnoloģiju modernizācijai un videi draudzīgāku ražošanas risinājumu ieviešanai. Apjomīgo ieguldījumu mērķis ir attīstīt ģenērisko medikamentu portfeli un veicināt uzņēmuma ilgtermiņa konkurētspēju Rietumu valstu tirgos.

Kopumā uzņēmuma produktu portfeļa papildināšanā ar jauniem patentbrīvajiem medikamentiem 2024.gadā “Olpha” investēja 15 miljonus eiro.

Papildu investīcijām produktu portfelī 2024.gadā nozīmīgākie “Olpha” investīciju projekti bija saules paneļu parka izbūve, blisterēšanas un pakošanas līnijas uzstādīšana, kas vairākos ražošanas posmos ļauj aizstāt roku darbu, kā arī laboratoriju informācijas vadības sistēmas ieviešana kvalitātes kontroles procesu efektivizēšanai.

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 732 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 202 milj. eiro mazāks.

Savukārt vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds bija 18,8 miljardi eiro jeb 46,6% no IKP, un gada laikā tas pieaudzis par 1,2 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie rezultāti, atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai.

2024. gadā vispārējās valdības sektora izdevumi, salīdzinot ar 2023. gadu, palielinājās par 7,1% un sasniedza 18,4 mljrd. eiro, bet ieņēmumi palielinājās par 8,8% un sasniedza 17,7 mljrd. eiro.

Salīdzinājumā ar Finanšu ministrijas gada pārskatā norādītajiem naudas plūsmas datiem, kurā 2024. gadā konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 700 milj. eiro, CSP aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai ir par 31,9 milj. eiro jeb 0,1 procentpunktu no IKP lielāks.

Satversmes tiesa šobrīd atkal skata jautājumu par piespiedu dalīto īpašumu. Šī tēma nav jauna, tās saknes meklējamas neatkarības atjaunošanas laikā, kad valstij bija jāizšķiras par to, kas primāri aizsargājams: zeme vai uz tās uzceltās ēkas. Tieši šis vēsturiskais lēmums radīja trīs dažādas dzīvokļu likteņu grupas un izveidoja tā saucamās zemes piespiedu nomas, pēcāk – “likumiskās lietošanas” modeli, kas vēl šodien rada būtiskas nesamērības gan zemes īpašniekiem, gan dzīvokļu īpašniekiem.

Daudzus gadus sistēmu sarežģīja nesamērīga kompensāciju politika, neaktualizētas kadastrālās vērtības un tas, ka NĪN netika izdalīts ārpus nomas maksas, tādējādi padarot zemes īpašniekus par “riska starpniekiem” valsts radītā modelī. Rezultātā izveidojās situācijas, kurās zemes īpašnieki, nesaņemot nomu, nespēja samaksāt nekustamā īpašuma nodokli un kļuva par parādniekiem, pat, ja paši nebija radījuši šo situāciju, kā to spilgti parāda t.s. Vaitenieces lieta.

Tieši šie vēsturiskie šķēršļi, sistēmiskās kļūdas un abu pušu (gan zemes īpašnieku, gan dzīvokļu īpašnieku) reālie riski šobrīd nonākuši Satversmes tiesas uzmanības centrā, meklējot risinājumu, kas atjaunotu taisnīgumu un novērstu pārmantotās nesamērības.

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2025. gada septembrī, salīdzinot ar 2024. gada septembri, pieauga par 4,1%. Aptuvenais 4% inflācijas līmenis ir noturīgs pēdējā pusgada laikā un par pāris procentpunktiem apsteidz vecās Eiropas valstis.

Inflācijas procents atspoguļojas visos tautsaimniecības izaugsmes lielumos, kurus prezentē Centrālā statistikas pārvalde. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bijusi pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kur galveno lomu spēlē kafijas, mājputnu gaļas, šokolādes, olu, sviesta, žāvētas, sālītas vai kūpinātas gaļas cenu pieaugums.

Būtiska ietekme bijusi ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, vēl – alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem. Ražotāju cenas eksportā aug adekvāti Ražotāju cenas, lai arī neregulāri, bet seko vispārējai inflācijas tendencei pa mēnešiem. Lielāko cenu pieaugumu ražotāji piedzīvojuši gada sākumā, un līdz ar rudeni gatavās produkcijas cenas palielinās līdzvērtīgi vispārējās inflācijas tendencei.

Globālā ekonomika pamazām atgūstas, taču nenoteiktība saglabājas gan ģeopolitiskajā, gan finanšu vidē. Arī Baltijas valstis nākamgad cer uz izaugsmes atjaunošanos, ko varētu veicināt gan valdību paplašinātā fiskālā politika, gan ārējās vides uzlabošanās. Taču augošais budžeta deficīts un parādi liek jautāt – cik ilgtspējīga būs šāda stratēģija?

Šā gada 6. novembrī Latvijas Republikas Saeima konceptuāli atbalstīja 2026. gada budžeta projektu, kurā ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi – 17,9 miljardu eiro apmērā. Budžeta projekta galīgais lasījums gaidāms 3. decembrī.

Līdzīgas tendences redzamas arī kaimiņvalstīs. Igaunijas valdība septembrī iesniedza parlamentam nākamā gada budžetu ar ieņēmumiem ap 18,6 miljardiem eiro un izdevumiem gandrīz 19,6 miljardu eiro apmērā. Savukārt Lietuvas Ministru kabinets apstiprinājis budžeta projektu, kas paredz 21 miljarda eiro ieņēmumus un 27,5 miljardu eiro izdevumus.

Latvijas nākamā gada budžeta deficīts augs un sasniegs 3,3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Igaunijā tas patlaban tiek plānots 4,5 % apmērā, bet Lietuvā – 2,7 %. Likumsakarīgi, ka visās trīs valstīs budžeta deficīta pieaugums saistīts ar ievērojamām investīcijām drošības stiprināšanai – piemēram, Latvijā budžets aizsardzībai tuvākajos četros gados pieaugs par 448,3 miljoniem eiro. Baltijas valstu budžets nepārprotami ir vērsts uz ekonomikas stimulēšanu, kas nozīmē papildu naudas novirzīšanu ekonomikā – galvenokārt, veicinot patēriņu. Taču līdzās pozitīvajai ietekmei šāda politika nes arī riskus.

Valdība otrdien atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Igaunijas valdība ceturtdien panākusi principiālu vienošanos par nākamā gada valsts budžetu, kas paredz atteikties no plānotās ienākuma nodokļa paaugstināšanas, kā arī ievērojami palielināt aizsardzības izdevumus.

Budžeta deficīts nākamgad plānots 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) kas atbilst Eiropas Savienības (ES) noteiktajam izņēmumam attiecībā uz aizsardzības izdevumu palielināšanu. Tiek prognozēts, ka līdz 2029.gadam deficīts samazināsies līdz 3,6%.

Ienākuma nodokļa likme uzņēmumiem un privātpersonām saglabāsies 22% apmērā un netiks paaugstināta līdz 24%, kā bija plānots līdz šim. Premjerministrs Kristens Mihals preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka kopā ar iepriekš pieņemto lēmumu paaugstināt neapliekamo minimumu šo izmaiņu dēļ valsts nodokļos iekasēs par 780 miljoniem eiro mazāk.

Pēc Mihala teiktā, jaunā budžeta pirmā prioritāte ir palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lai sasniegtu šo mērķi, valsts aizsardzībai tiks tērēti par 844,5 miljoniem eiro vairāk nekā šogad, un valsts ņems aizdevumu, lai segtu izdevumus, skaidroja Mihals.

Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta deficīts šogad pirmajā pusgadā bija 749 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp šogad otrajā ceturksnī kārtējo maksājumu konta deficīts bija 479 miljoni eiro, kas ir 4,5% no IKP.

Latvijas Bankā norādīja, ka būtiskākais deficīta veidošanās iemesls 2025.gada otrajā ceturksnī bija preču eksporta samazinājums - pēc samērā aktīva gada sākuma turpmākajos mēnešos preču eksportu negatīvi ietekmēja vājš ārējais pieprasījums un valūtas svārstības atsevišķos tirgos.

Eksporta samazinājumu šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo ceturksni galvenokārt noteica minerālā kurināmā eksporta kritums. Šī preču grupa veidoja apmēram pusi no kopējām eksporta izmaiņām. Papildus tradicionālajam sezonalitātes faktoram eksporta kritumu sekmēja arī pieprasījuma mazināšanās pēc elektroenerģijas Latvijas galvenajā importētājvalstī - Lietuvā, skaidro Latvijas Bankā, piebilstot, ka jau kopš 2021.gada Lietuvā vērojams noturīgs elektroenerģijas patēriņa kritums un pakāpeniska pāreja uz vēja un saules enerģijas ražošanu.

Šķiet, ka tikai daži no lielumiem, kuru dēļ finanšu ministrs Arvils Ašeradens solījis nedienas 2027. un 2028. gada budžetā, ir piedzīvojuši publicitāti, bet valsts parāda izaugsmes prognozes ir vienīgās, kas, pateicoties raidījumam Kas notiek Latvijā?, nokļuvušas uzmanības fokusā, tomēr Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums valdībai ir krietni plašāks, un tieši šie skaitļi guls budžeta projekta pamatā.

Ministru kabineta rīkojums par budžeta veidošanas grafiku jau pieņemts un darbībā, skaitļi ir publicēti, un tas ir rāmis, kuru budžeta plānošanas procesā ievēros pat tad, ja krasi mainās IKP prognozes tieši budžeta pieņemšanas gaitā. Tieši tādēļ ir vērts vismaz pievērst uzmanību nākotnes prognozei 19. augusta Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2026., 2027., 2028. un 2029. gadā. Līdzās valsts parāda izaugsmes skaitļiem ne mazāk interesants ir fakts, ka līdzās prognozētajai IKP izaugsmei iepretī šodienas stagnācijai nodokļu ieņēmumu prognoze samazinās no 8,8% pieauguma 2024. gadā līdz 3,3% lielam nodokļu ieņēmumu pieaugumam 2029. gadā.

Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu esošajā "A-" līmenī, vienlaikus saglabājot stabilu nākotnes novērtējumu, informē Valsts kasē.

"Fitch" skaidro, ka Latvijas kredītreitingu esošajā līmenī uztur efektīva ekonomiskās politikas veidošana, ko stiprina dalība Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kā arī zemāks, lai gan pieaugošs, valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu līmenis salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstīm.

Aģentūra atzīmē, ka Latvijas kredītreitinga pozitīvu nākotnes attīstību ierobežo maza un atvērta ekonomika, zemāks iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju un augstāks kārtējo maksājumu konta deficīts salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstīm.

"Fitch" uzskata, ka ģeopolitiskos riskus mazina gan Latvijas dalība NATO, neskatoties uz bažām par turpmāko ASV militāro atbalstu, gan valdības apņemšanās būtiski palielināt budžeta izdevumus aizsardzībai vidējā termiņā, nodrošinot aizsardzības izdevumus 5% apmērā no IKP 2026. gadā.

Parlamentārieši šodien skatīšanai Saeimas komisijās nodeva nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi.

2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti teju 50 likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.

Balsojumi par likumprojektiem liecināja, ka valdošā koalīcija šodien spēja nodrošināt 51 balss vairākumu parlamentā, "Jaunās vienotības" (JV), "Progresīvo" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijām piebalsojot valdošo koalīciju atbalstošajiem neatkarīgajiem deputātiem Skaidrītei Ābramai, Oļegam Burovam un Igoram Rajevam. Par likumprojektu nodošanu komisijām balsoja arī tikko Saeimas deputāta mandātu ieguvušais, no ZZS saraksta ievēlētais Jānis Dinevičs.

Savukārt balsojumā tieši par nākamā gada budžeta likumprojektu 51 valdošās koalīcijas deputātam piebalsoja arī neatkarīgais deputāts, savulaik no JV saraksta ievēlētais Andrejs Ceļapīters, nodrošinot 52.balsi.

Šogad mazumtirdzniecības tirgū realizētais degvielas apjoms ir stagnējošs, tāpēc var vērot īpaši aktīvu cīņu starp degvielas tirgotājiem par katru pārdoto degvielas litru ar mērķi nezaudēt tirgus daļu, aģentūrai LETA atzina energoresursu tirgotāja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš pauda, ka šis ir pirmais gads, kas sācies ar zemāku akcīzes likmi dīzeļdegvielai Latvijā, salīdzinot ar Lietuvu, kā rezultātā Latvija dīzeļdegvielas cenas ziņā ir kļuvusi nedaudz pievilcīgāka nekā Lietuva. Šī iemesla dēļ liela daļa starptautisko pārvadātāju uzņēmumu reģionā ir mazinājuši savas degvielas uzpildes Lietuvā, bet to dara vairāk Polijā, Latvijā un Igaunijā. Tādējādi pieaug arī iekasētā Latvijas akcīzes nodokļa apjoms.

Latvijas ekonomikas attīstība šogad ir stagnējoša, ko apliecina valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums pirmajā ceturksnī par 0,3%, un tajā pašā laikā inflācijas rādītājs pirmajā pusgadā bija 3,6%, kas augstāks par novēroto vidējo inflācijas rādītāju Eiropas Savienībā (ES).

Pēdējo trīsdesmit gadu laikā atelpas brīži starp dažādiem globāliem ekonomiskiem satricinājumiem ir būtiski sarukuši. Ekonomiskā attīstība dažubrīd notiek kā pa amerikāņu kalniņiem. Šī iemesla dēļ pasaules nenoteiktības indekss ir sasniedzis 35 gadu augstāko līmeni un turpina kāpt.

Mazos, atvērtos tirgos – tādos kā Latvija, Lietuva un Igaunija – sekas vispirms parādās uzņēmēju uzvedībā, nevis iekšzemes kopprodukta (IKP) datos. Tas nozīmē, ka izmaiņas nepieciešamas arī biznesa risku izvērtēšanā.

Pirmā pazīme – maksājumu kavējumi

Pirmie signāli parādās uzņēmumu maksājumu kavējumu datos – nokavēti maksājumi, bankām, līzinga uzņēmumiem, komunālo pakalpojumu sniedzējiem, degvielas tirgotājiem, parādu piedzinējiem u.tml. Tā kā šie dati visās trīs valstīs tiek atjaunoti katru dienu, tie ļauj reālā laikā pamanīt finanšu spriedzi uzņēmumā, un tas ir krietni pirms uzņēmumā ir iestājušās nenovēršanas problēmas, kas var beigties ar maksātnespēju.

Tērauda kausēšanas sārņi, kurus dēvē par mākslīgo granītu, Latvijā var piedzīvot plašu lietojumu, jo ir ar augstākiem nestspējas un labākiem ilgtermiņa izturības rādītājiem nekā pārsvarā Latvijā izmantotajiem minerālmateriāliem. Uzņēmums NextStep Gravel ir gatavs piegādāt unikālo būvniecības komponentu.

Tā izmantošana ļauj samazināt būvniecības izmaksas vairākās apakšnozarēs. Tas ir jauns piedāvājums Latvijas būvmateriālu tirgū, kuru importēt nolēmis uzņēmums NextStep Gravel. Materiāls ir sertificēts Eiropas Savienībā, iekļauts Latvijas valsts ceļu specifikācijās vienlaikus ar potenciālu uz plašāku izmantošanu nozarē. Dienas Bizness par jaunā materiāla priekšrocībām, iespējām, pielietojumu un importēšanas izaicinājumiem izjautāja uzņēmuma NextStep Gravel valdes priekšsēdētāju, ķīmijas inženierzinātņu maģistri Elīnu Mežanci-Griķi.

Kad nodibinājāt uzņēmumu, un kāpēc nolēmāt importēt mākslīgo granītu, kas pēc vispārējā nosaukuma ir tēraudkausēšanas sārņi?

Krievijas naftas kompānija "Lukoil" pirmdien paziņoja, ka tā pārdos savus aktīvus ārvalstīs.

Aktīvi tiks pārdoti pēc ASV pagājušajā nedēļā pieņemtā lēmuma noteikt sankcijas pret divām lielākajām Krievijas naftas kompānijām "Rosņeftj" un "Lukoil" saistībā ar Krievijas atteikšanos izbeigt karu pret Ukrainu.

"Tā kā dažas valstis ir ieviesušas ierobežojošus pasākumus pret šo kompāniju un tās meitsabiedrībām, kompānija paziņo par savu nodomu pārdot savus starptautiskos aktīvus," teikts "Lukoil" paziņojumā.

Kompānija piebilda, ka vairāksolīšanas process jau ir sācies.

Pēc diplomātiskas aktivitātes un pirmajām tiešajām sarunām starp Krieviju un Ukrainu vairāk nekā trīs gadus laikā centieni izbeigt karu Ukrainā ir iesaldēti bez progresa pazīmēm.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) piemērojis 10 000 eiro naudas sodu koplietošanas e-velosipēdu operatoram "Ride Mobility" ("Ride") par šogad 2. oktobrī neizpildīto PTAC prasību apturēt nedroša pakalpojuma sniegšanu līdz turpmāka lēmuma pieņemšanai, informē PTAC.

Vienlaikus PTAC norāda, ka "Ride" šajā laika posmā ir veikusi korektīvus pasākumus, ieviešot personas identitātes un vecuma verifikācijas procesu, kas ar PTAC saskaņots 24. oktobrī.

PTAC atzīmē, ka verifikācija tiek nodrošināta sadarbībā ar digitālu verifikācijas rīku un ietver dokumentu nolasīšanu, salīdzināšanu ar personas pašportretu, kā arī vecuma noteikšanu, pamatojoties uz dokumentā norādīto dzimšanas datumu.

PTAC direktore Zaiga Liepiņa norāda, ka ir novērsts būtiskākais drošuma risks, jo pakalpojums vairs nav viegli pieejams bērniem. Vienlaikus viņa aicina arī citus mikromobilitātes rīku nomas pakalpojumu sniedzējus ieviest uzticamas personu vecuma verifikācijas metodes pēc iespējas ātrāk, kam PTAC sekos līdzi.

21. gadsimta straujā attīstība liek uzņēmumiem domāt ne tikai par šodienu, bet arī par to, kādi būs rītdienas produkti, tehnoloģijas un cilvēki, kas tos radīs. Līdzās digitalizācijai un automatizācijai arvien svarīgāka kļūst spēja apvienot zināšanas, pieredzi un radošumu.

Tāpēc sinerģija starp nozari un pētniecību nav tikai modes vārds – tā ir nepieciešamība, ja vēlamies, lai Latvija kļūtu par zināšanu ekonomikas valsti, nevis lētu resursu piegādātāju.

No sadarbības uz inovācijām

Koksnes nozare Latvijā vienmēr bijusi viens no rūpniecības stūrakmeņiem, taču globālie tirgi un klimata izaicinājumi pieprasa arvien jaunas pieejas. Lai saglabātu konkurētspēju, uzņēmumiem jāspēj radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību, un tas ir iespējams tikai ciešā sadarbībā ar zinātni.

AS “Latvijas Finieris” jau gadiem iegulda pētniecībā un inovācijās, cieši sadarbojoties ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Universitāti, Vidzemes Augstskolu, kā arī ar Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūtu, Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūtu un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava”.

Lai vēl efektīvāk aizsargātu lietotājus no datu izkrāpšanas mēģinājumiem, no 11. novembra eParaksts mobile lietošanā tiks ieviests papildu drošības solis.Turpmāk, apliecinot e-Identitāti ar eParaksts mobile dažādās interneta vietnēs, interneta pārlūkprogrammā būs jāievada unikāls trīsciparu kods, kas attēlosies eParaksts mobile lietotnē.

Drošības funkcija būs iespējota portālā eParaksts.lv, programmā eParakstītājs 3.0, gan citās interneta vietnēs, kur pieejama e-Identitātes apliecināšana ar eParaksts mobile. Šis kods būs jāievada tikai pirmo reizi, kad tiek izmantota konkrētā pārlūkprogramma datorā vai planšetdatorā un turpmāk pieslēgšanās pārlūkprogramma notiks ierastajā kārtībā bez papildu koda ievades. Ja dokumentu parakstīšanu vai autentifikāciju portālos un sistēmās persona veic no viedtālruņa, trīsciparu koda ievade nebūs nepieciešama.

Programmā eParakstītājs 3.0 trīsciparu koda ievade būs jāveic katru reizi, parakstot dokumentus ar eParaksts mobile.Drošība funkcija palīdzēs novērst situācijas, kurās krāpnieki, ievadot nejauši izvēlētus lietotāja numurus, varētu mēģināt panākt, ka lietotājs neapdomīgi apstiprina e-Identitāti savā telefonā. Ieviešot šīs izmaiņas, e-Identitātes apliecināšanu varēs veikt tikai pats lietotājs, kurš savā eParaksts mobile lietotnē saņems trīsciparu kodu un ievadīs to pārlūkprogrammā.

Lai jebkuros laikapstākļos varētu pievērsties aktīvai izklaidei, vari izveidot savu spēļu un izklaides telpu mājās pat ierobežotā platībā. Galvenais ir ideja, zināšanas, vēlme izmēģināt ko jaunu un rūpīga plānošana.

Iztēlojies un izplāno savu spēļu istabu!

Padomā, kādu noskaņu vēlies radīt — vai tā būs vieta, kur iederēsies biljards, mūsdienīgs datorspēļu stūrītis, vai galda spēļu zona ģimenes vakariem. Pirms iegādājies mēbeles vai tehniku, svarīgi precīzi saprast, ko tieši vēlies. Bez laba plāna viegli pārtērēt budžetu vai nepabeigt iesākto.

Izvēlies piemērotāko vietu — tā var būt brīva guļamistaba, bēniņi, pagrabs vai pat daļa no viesistabas. Latvijas dzīvokļos bieži vien jādomā radoši, kā iekārtot kompaktu spēļu zonu, risinot jautājumus par pieejamo vietu, aprīkojuma izmēru un iespējām telpas paplašināt nākotnē.

Baltijas un Frankfurtes biržu gaida 250 miljonu eiro vērta obligāciju emisija. Eleving Group vadītājs Modests Sudņus (Modestas Sudnius) intervijā atklāj, ka apstākļi naudas piesaistei ir īpaši labvēlīgi un uzņēmums plāno sasniegt savu mērķi.

Pēdējo gadu laikā esam runājuši vairākas reizes un parasti sākam ar Eleving Group finanšu rezultātiem, iecerēm, obligācijām, akcijām, peļņas iespējām. Šoreiz es vēlētos sākt no nedaudz emocionāla jautājuma par globālo situāciju, kas ir nestabila un mainīga. Kā jūs, kā augoša uzņēmuma vadītājs, to uztverat? Uzmanīgi, bet bez panikas? Ir jāsatraucas un jāslēdz bizness kādā valstī? Kāda ir jūsu notikumu uztvere?

Eleving Group ir starptautisks uzņēmums, un tas dod zināmu drošības apziņu. Proti, nav tā, ka visos mūsu tirgos pēkšņi viss var noiet greizi. Mūs tiešā veidā neietekmē tarifu kari vai robežu slēgšana, jo Eleving Group pārdod naudu. Protams, mēs darbojamies 16 dažādos tirgos, un mums ir jāseko tendencēm šajās valstīs. Atslābt nedrīkst, bet arī panikā nav jākrīt. Otrkārt, mēs lielākoties finansējam strādājošos ar vidējiem ienākumiem, kuri mūsu finansējumu izmanto transportlīdzekļu iegādei, kas viņiem palīdz gūt ienākumus. Tādēļ mums valsts ekonomikas stiprums ir svarīgāks par makroekonomiskajiem faktoriem. Un, visbeidzot, mēs vienmēr rūpīgi sekojam līdzi ģeopolitiskajai situācijai, mums ir izstrādāti darbības nepārtrauktības rīcības plāni, taču mēs raugāmies uz nākotni pozitīvi, jo lielākā daļa mūsu tirgu atrodas NATO/Eiropas Savienības valstīs vai tālu prom no aktīviem konfliktiem, piemēram, Āfrikā vai Balkānos.

Elektrovairumtirdzniecības nozares flagmanis Latvijā “Baltijas Elektro Sabiedrība” ir uzsākusi jaunu iniciatīvu, skaidrojot nākotnes perspektīvas enerģētikas sektorā. Šoreiz sarunā ar valdes priekšsēdētāju Oļegu Kolomijcevu noskaidrojam, kā valsts politika var ietekmēt elektroenerģijas tirgus attīstību, kā arī uzzināsim, kā globālie procesi attīsta elektromateriālu tirgu.

Kā pēdējos gados valsts politika ir ietekmējusi elektroenerģijas nozari un tās attīstību? Vai bijuši kādi lēmumi, kas kavējuši vai tieši pretēji sekmējuši?

Tāds spilgtākais piemērs ir pirms trīs gadiem valsts uzsāktais atbalsts saules paneļiem privātmājām. Sākotnēji tas radīja lielu iedzīvotāju interesi, bet pēc valsts lēmuma mainīt sistēmu no neto uzskaites uz neto norēķinu, tad, redzams, ka interese būtiski noplaka. Vienlaikus pozitīvi, ka šī maiņa sekmēja interesi par elektroenerģijas uzkrāšanas iespējām jeb uzkrājošajām baterijām, jo elektrību vairāk saražo vasarā, bet lielāks patēriņš ir rudenī, ziemā un agrā pavasarī. Valsts arī tam uzsāka atbalsta programmu.