Jaunākais izdevums

AS "Sadales tīkls" ir renovējusi uzņēmuma loģistikas centru, apvienojot sešas lielās noliktavas, kas iepriekš atradās dažādās Latvijas pilsētās.

Loģistikas centra rekonstrukcija tika sākta 2019. gadā. Tajā ieguldīts apmēram viens miljons eiro.

Jaunizveidotais loģistikas centrs ar uzlabotiem un jauniem tehnoloģiju risinājumiem ļaus centralizēt un efektivizēt elektrotīkla attīstībai nepieciešamo materiālu sagādes procesus, nodrošinot operacionālo izmaksu ietaupījumu līdz pat 880 tūkstošiem eiro gadā.

Rekonstruētais loģistikas centrs atrodas Rīgā, Stigu ielā.

Līdz šim šai adresē atradās viena no sešām "Sadales tīkla" materiālu noliktavām, vēl piecas atradās attiecīgi Jelgavā, Valmierā, Liepājā, Aiviekstē un Daugavpilī. 2019. gadā uzņēmumā tika pieņemts lēmums par sagādes procesu optimizāciju, izveidojot vienu Loģistikas centru – noliktavu.

Līdz ar noliktavu optimizāciju uzņēmumā ieviests arī jauns IT risinājums materiālu un piegādes procesu pārvaldībai, ļaujot digitalizēt procesus, kas iepriekš tika veikti manuāli. Jaunieviestās sistēmas ļaus arī jūtami samazināt administratīvo slogu pavadzīmju un rēķinu apstrādei. Savukārt piecu atlikušo noliktavu slēgšana ļaus ietaupīt resursus, kas iepriekš bija nepieciešami telpu nomai, uzturēšanai un iekārtu apkalpošanai. Noliktavu skaita samazināšana ļaus samazināt arī materiālu sagādei nepieciešamās specializētās tehnikas apjomu, attiecīgi mazinot arī transporta izmaksas.

Kopējais resursu ietaupījums tiek lēsts ap 880 tūkstošiem eiro apjomā gadā.

"Pēdējos piecus gadus esam aizvadījuši efektivizācijas zīmē, uzņēmumā pārskatot un ieviešot uzlabojumus operacionālajos procesos, organizējot viedo skaitītāju uzstādīšanas programmu, ieviešot jaunas IT sistēmas tīkla pārvaldībā. Nu ir pabeigts arī darbs pie noliktavu optimizācijas, kas būtiski samazinās mūsu piegādes ķēdes izmaksas, kā arī pilnveidos materiālu plūsmu uzņēmumā," saka "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

"Lai mēs varētu klientiem nodrošināt pamatpakalpojumu – drošu, nepārtrauktu elektroenerģijas piegādi – mums katru dienu uz dažādiem Latvijas nostūriem jātransportē septiņas kravas automašīnas ar visdažādākajiem materiāliem, kas nepieciešami elektrotīkla attīstībai un remontam. Gada laikā gan būvniecības, gan remontu objektus apgādājam ar ap 40 tūkstošiem balstu, kilometriem kabeļu, gaisvadu līniju un daudz ko citu. Ar sešām noliktavām piegādes procesi bija sadrumstaloti un sarežģīti. Jaunatklātais Loģistikas centrs tos centralizēs, ļaujot skaidrāk organizēt, pārraudzīt un kontrolēt mūsu krājumu apriti," pauž "Sadales tīkla" valdes locekle, finanšu direktore Kristīne Sarkane.

Rīga izraudzīta kā piemērotākā centralizētā loģistikas centra vieta, ņemot vērā gan ģeogrāfisko novietojumu, gan materiālu piegādes specifiku, gan arī esošo ceļu infrastruktūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Aizdomās par saules paneļu jaudas pārkāpumiem pieļauj reidus privātmājās

Db.lv, 27.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecību skaits, kas kopējā elektroenerģijas sistēmā nesankcionēti ielaiž krietni lielāku ar saules paneļiem saražotās elektrības apjomu nekā atļauts, sasniedzis jau tādu līmeni, kas sadusmo “Sadales Tīklu”. Tamdēļ drīzumā uzņēmuma speciālisti varētu doties pārsteiguma reidos uz privātmājām, 26.jūlijā vēstīja TV3 Ziņas.

Ar mājsaimniecībās uzstādītajiem viedajiem skaitītājiem “Sadales Tīkls” attālināti spēj konstatēt, ka kopējā sistēmā tiek ielaists ne vien vairāk elektrības kā sākotnēji norādīts pieteikumā, bet pat krietni pārsniedz mikroģenerācijai atļautos 11,1 kW griestus. Kad “Sadales Tīkls” sazinās ar privātmāju īpašniekiem, viņi noliedz patvaļīgi veiktus jaudas pārsniegumus un skaidro, ka uzticējušies saules paneļu tirgotāju ieteikumiem un montētāju veiktajiem iestatījumiem invertorā.

AS “Sadales Tīkls” korporatīvo klientu attiecību vadītājam Jurģim Vinniņam ir aizdomas, ka saules paneļu iekārtu tirgū notiek cilvēku lētticības izmantošana: “Saules paneļu licēji nāk ar savu iniciatīvu uzlikt jaudīgākas sistēmas. Tādā veidā viņi var nopelnīt vairāk naudu. Pārdodot skaitliski vairāk paneļus, var attiecīgi vairāk nopelnīt. Tas mums liek domāt, ka saruna starp saules paneļu licējiem un klientu ne vienmēr ir godīga. Visticamāk, mums nāksies doties pārbaudes reidos pa mājām. Vispirms jādodas pie tiem, kas sistēmā ielaiž lielāku jaudas nekā sākotnēji paredzēts un pēc tam izlases veidā arī pie visiem pārējiem.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrības mikroģeneratoru uzstādīšanai ir augoša tendence - ja pagājušajā gadā visa gada garumā uzstādīti 461 mikroģenerators, tad šogad septembra sākumā uzstādīti jau 663 mikroģeneratori, atklāja AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Viņš atzīmēja, ka šis segments attīstās strauji, un "Sadales tīkls" saprot, ka tas nākotnē ir gan uzņēmuma kā sistēmas izaicinājums, gan arīdzan tarifu izaicinājums.

Jansons norādīja, ka pārliecinoši populārākais mikroģenerācijas veids Latvijā ir saules paneļi, kas no kopumā esošajiem apmēram 1700 mikroģeneratoriem veido 99,99%.

"Mikroģenerācija ir domāta pašpatēriņam. Gan mikroģenerācijas biznesa modelis, gan veselais saprāts vedina uz domu: lai kādi būtu tarifi, lai kāda būtu elektroenerģijas cena, ar pašpatēriņu mēs būsim trāpījuši mērķī. Ja mēs grasāmies saražoto enerģiju nodot tālāk tīklā, tad šeit uzreiz rodas jautājums gan par cenu, gan tīkla kapacitāti," sacīja Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Izmaiņas elektroapgādes sistēmā pieprasa sadales tarifa struktūras evolūciju

Sandis Jansons, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs, 17.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikam ejot, mainās ikdienas apstākļi, iespējas un paradumi – īpaši straujajā tehnoloģiju laikmetā. Mūsdienās uzticamais ikdienas sabiedrotais ir viedtālrunis, ar kura palīdzību varam gan jebkurā brīdī sazvanīties, gan sazināties dažādās lietotnēs, gan lietot internetu.

Taču vēl tikai pirms 15 gadiem bija podziņu telefonu laiki, kad zvanus un īsziņas strikti ierobežoja kredīta daudzums un ierasta darbība bija "uzpīkstināt", lai sarunu biedrs atzvana, jo kredīts iet uz beigām. Arī elektroapgādes sistēma, gluži kā mobilie sakari, ar katru gadu attīstās, piedāvājot jaunas, arvien neierobežotākas iespējas un veidojot iepriekš nebijušus sistēmas lietotāju paradumus. Šobrīd ikviens var kļūt par elektroenerģijas ražotāju, uzstādot uz mājas jumta saules paneļus, ražot elektroenerģiju pašpatēriņam vai ar to dalīties, veidojot energokopienas.

Vispārzināms kļuvis arī fakts, ka bez atjaunīgās enerģijas ražošanas plašas attīstības ne Eiropai, ne Latvijai neizdosies sasniegt pašu uzstādītos ambiciozos klimatneitralitātes mērķus, jo enerģētikas nozare ir atbildīga par vairāk nekā 80% Eiropas Savienībā (ES) saražoto siltumnīcefekta gāzu emisiju kopapjoma . ES 2018. gada Tīrās enerģijas pakotnē ir definējusi vīziju par nākotnes enerģētiku, kur ne tikai tradicionālie nozares dalībnieki, bet iedzīvotāji un sabiedrība kopumā uzņemas arvien lielāku lomu pārejā uz aktīvu zaļās, atjaunīgās enerģijas izmantošanu, iesaistoties kopējā enerģētikas tirgus darbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaudu apjoms nākotnes elektrostacijām, ko attīstītāji plāno pieslēgt elektroenerģijas sadales operatora AS "Sadales tīkls" infrastruktūrai un kam operators attiecīgi jau rezervējis jaudas, jūlija otrajā pusē ir sasniedzis 1040 megavatus (MW) jeb 1,04 gigavatus (GW).

Savukārt kopējais rezervēto ražošanas jaudu apjoms plānotajām elektrostacijām gan sadales, gan pārvades sistēmā (AS "Augstsprieguma tīkls") vismaz četrkārt pārsniedz šābrīža faktisko patēriņu valstī.

Vēl 2021. gada noslēgumā plānotajām elektrostacijām rezervēto jaudu apjoms "Sadales tīklā" bija ap 180 MW. Tātad pusgada laikā šis apjoms sadales sistēmā vien pieaudzis sešas reizes. Līdz šim sadales sistēmai jau pieslēgtas un pašlaik darbojas AER ģenerācijas iekārtas ar kopējo jaudu aptuveni 300 MW apjomā.

Klienti, kas paši vēlas ražot elektrību, sadales sistēmai var pieslēgt vai nu mikroģeneratoru – ģenerācijas iekārtu elektroenerģijas ražošanai mazos apjomos ar jaudu līdz 11,1 kilovatiem (kW), vai elektrostaciju – ģenerācijas iekārtu, kas pārsniedz 11,1 kW un ir domāta elektroenerģijas ražošanai lielākos apjomos, tostarp arī komerciāliem nolūkiem – elektroenerģijas tirdzniecībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā turpinās strauja pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem (AER), ko šobrīd virza ne tikai klimatneitralitātes mērķi, bet arī ģeopolitiskie notikumi, norāda DB aptaujātie eksperti.

Krievijas karadarbība Ukrainā kā vēl nekad iepriekš aktualizējusi jautājumu par enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu, tāpēc AER loma šobrīd būtiski palielinās, uzskata Sandis Jansons, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs.

Viņš stāsta, ka sadales infrastruktūras kapacitāte ir pietiekama, lai tīklam būtu iespējams pieslēgt jaunus elektroenerģijas ražotājus, vienlaikus šajā procesā nedrīkst aizmirst par fizikas likumiem, piemēram, to, ka ražošanas avotu visizdevīgāk ir veidot patērētāju tuvumā, kas radīs mazāku enerģijas zudumu apjomu elektrības sadales procesā.

Ražot tuvāk patērētājam

Skaidrs, ka atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars kopējā enerģētikas bilancē tikai pieaugs un līdz ar to palielināsies arī prasības pēc drošākas un kvalitatīvākas elektroapgādes, stāsta S. Jansons. “Mums jābūt gataviem to nodrošināt, un jāteic, ka šobrīd lielā mērā mēs esam tam gatavi. Tajā pašā laikā ražotājiem jāatceras, ka, lai gūtu maksimāli lielu atdevi, ģenerācija ir jāizvieto pēc iespējas tuvāk patērētājiem. Ja kāds vēlētos būvēt saules parku meža vidū, tad tīkla infrastruktūrā ražošanas jaudas varētu arī nepietikt, taču arī šādas situācijas tehniski ir risināmas, piemēram, ievelkot jaunas līnijas vai stiprinot jau esošās. Jebkurā gadījumā AER nākotnes enerģētikā ieņems ļoti svarīgu lomu, un tas ir tikai pašsaprotami, jo būtu muļķīgi neizmantot tos enerģijas avotus, kas paši atjaunojas,” spriež S. Jansons, uzsverot, ka jautājumus par virzību uz AER aktualizējis arī Krievijas iebrukums Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Sadales tīkls" 2022. – 2031. gadā turpinās sadales sistēmas rekonstrukciju un modernizāciju atbilstoši nozares attīstības tendencēm un sabiedrības pieprasījumam.

Plānots attīstīt inovatīvu tehnisko risinājumu izmantošanu tīkla atjaunošanā un strādāt pie plaša viedā tīkla attīstības. Aktivitātes apkopotas "Sadales tīkla" elektroenerģijas sadales sistēmas attīstības plānā 2022.-2031. gadam, kas iesniegts izskatīšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK).

Galvenais uzņēmuma mērķis arī turpmāk būs celt elektroapgādes kvalitāti un drošumu. Lai to paveiktu, turpmākajā desmitgadē plānots nodrošināt izolēta elektrotīkla īpatsvaru 75% apmērā, tostarp zemsprieguma elektrotīklu attīstīt 100% izolētā izpildījumā.

Ik gadu uzņēmums plāno atjaunot vidēji 1700 kilometrus elektrolīniju, vienlaikus pārskatot un optimizējot kopējo elektrotīkla pārklājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Energoapgādes attīstību 2022. gadā virzīs aktīvie klienti

Sandis Jansons, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs, 27.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gads energoapgādes nozarē līdztekus prognozētajam nesis arī iepriekš neparedzētus izaicinājumus. Atbilstoši prognozēm šogad turpināja strauji augt uzstādīto saules paneļu un reģistrēto elektroauto skaits, paplašinājās arī uzlādes staciju tīkls.

Elektrifikācijas pieaugums un tautsaimniecības pārkārtošanās pēc Covid-19 ierobežojumu izraisītās sabremzēšanās atspoguļojusies kopējā elektroenerģijas patēriņā. Dažādu ekonomisku, vides un ģeopolitisku faktoru izraisītā energoresursu cenu krīze mobilizējusi valdību meklēt iedzīvotāju un uzņēmēju atbalsta mehānismus, vienlaikus aktualizējot jautājumu par gudru un līdzsvarotu atjaunīgo energoresursu attīstības politiku šādu risku mazināšanai nākotnē.

Nepieciešamība pāriet uz zaļas enerģijas ražošanu un izmantošanu arī turpmāk kāpinās elektrības patēriņu, līdztekus tam arvien straujāk mainīsies patērētāju paradumi. No pasīviem patērētājiem daļa kļūs par aktīviem klientiem tādā izpratnē, ka vairs ne vien lietos tirgotāju pārdoto elektrību, bet to ražos arī paši savam patēriņam, ieviešot mikroģeneratoru, vai, piemēram, izvēlēsies pielāgot savus patēriņa paradumus pretēji kopējā pieprasījuma pīķa stundām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrotīkla attīstība ir jāplāno atbilstoši laikmeta vajadzībām, to pielāgojot izkliedētai elektroenerģijas plūsmai, kas strauji pieaugs līdz ar vispārēju elektrifikāciju.

Vienlaikus, ņemot vērā klimata izmaiņas, Eiropu un arī Latviju arvien biežāk varētu piemeklēt vētras un pērkona negaisi, tāpēc būtiska nozīme ir arī mērķtiecīgai izolēta elektrotīkla attīstībai, izmantojot pret ārējiem apstākļiem noturīgus risinājumus.

Ar AS "Sadales tīkls" pieeju elektrotīkla attīstībā tika iepazīstināts ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, kurš secināja - elektroenerģijas sadales operatoram ir jābūt gatavībā arvien lielākos apjomos uzņemt saules un vēja saražoto elektroenerģiju.

"Elektrības sadales sistēmai jau rīt jābūt gatavai uzņemt saules un vēja enerģiju lielākā apjomā, jo virzība uz plašāku zaļās elektroenerģijas ražošanu un elektrifikāciju ir neizbēgama. Saules paneļu uzstādīšanas process Latvijā jau šobrīd ir strauji uzņēmis tempus, un prognozējami 2030. gadā uzstādīto mikroģenerācijas iekārtu skaits desmitkāršosies. Tāpēc ir jāfokusējas un jāturpina mūsdienu vajadzībām atbilstoša tīkla attīstība, jo elektroapgādes sistēmas gatavībai uzņemt zaļās inovācijas un būt noturīgai arī pret klimata pārmaiņu radītu dabas stihiju triecieniem ir izšķiroša nozīme mūsu kopējās tautsaimniecības attīstībā," saka J. Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Sadales tīkla" tarifi būtu jāreformē, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Viņš norādīja, ka šobrīd "Sadales tīkla" tarifu veido maksa par pārvadīto elektroenerģiju un maksa par pieslēguma nodrošināšanu, kas nav īsti pareizi.

"Patlaban "Sadales tīkla" tarifs sastāv no pārvadītās elektroenerģijas un no pieslēguma maksas, kas īstenībā nav pareizi, jo mēs esam tāda kā komūna, pie kuras var pieslēgties, patērēt, ražot, iedot atpakaļ tīklā. (..) Cilvēki aizvien vairāk un vairāk domā par elektroenerģijas ražošanu, līdz ar to mūsu tarifs ir jāreformē," teica Jansons, piebilstot, ka izmaiņas kompānijas tarifos noteikti nav gaidāmas šā gada sākumā, bet, iespējams, gada beigās.

Vienlaikus Jansons arī atzīmēja, pat, ja kompānija strādās pie tarifu izmaiņām, tās vairāk būs konceptuālas izmaiņas - ne tik daudz naudas ziņā, kā principa ziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sadales tīkla inovācija ļauj darbus vidsprieguma tīklā veikt bez elektrības atslēgšanas

Db.lv, 03.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzlabotu elektroapgādi un mazinātu klientu neērtības, kas saistītas ar elektroapgādes pārtraukumiem plānoto darbu laikā, AS "Sadales tīkls" izveidojusi speciāli sagatavotu elektromontieru brigādi spriegumaktīvo darbu veikšanai vidējā sprieguma tīklā.

Inovatīvā pieeja – komutācijas rīka izbūve vidsprieguma tīklā bez elektroenerģijas padeves atslēgšanas klientiem – sniegs iespēju par 6-7% saīsināt vidējo plānoto elektroapgādes pārtraukumu ilgumu vienam klientam gadā (SAIDI rādītājs*).

"Sadales tīkls" ir pirmais sadales sistēmas operators Baltijā, kas ievieš spriegumaktīvos darbus, pielietojot dielektrisko cimdu metodi. Darbi tiek veikti, izmantojot īpašu tehniku un individuālo aprīkojumu no dielektriskiem materiāliem.

"Jaunā pieeja ļaus veikt laikietilpīgus vidējā sprieguma (20 kilovolti) infrastruktūras pilnveides darbus ar īsākiem vai pat bez klientu elektroapgādes pārtraukumiem. Tas nozīmē efektīvāku tīkla uzturēšanu un arvien labāku pakalpojumu mūsu klientiem," uzsver Raimonds Skrebs, "Sadales tīkla" tehniskais direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pāris gadu laikā vasarās Latvijā saražotajai elektrībai pat vajadzētu palikt pāri

Db.lv, 01.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju vidū interese par saules paneļu izvietošanu ir ļoti liela, tāpēc pēc gada līdz trim Latvijā vismaz vasarās vajadzētu sevi pilnībā spēt nodrošināt ar elektrību, 1.augustā Latvijas Radio atzīmēja AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Saules paneļu uzstādīšanas aktivitāte ir tik liela, ka pāris gadu laikā vasarās Latvijā saražotajai elektrībai pat vajadzētu palikt pāri, līdz ar to arī elektrības cenām būtu jābūt krietni zemākām, izteicās S.Jansons.

Aizdomās par saules paneļu jaudas pārkāpumiem pieļauj reidus privātmājās 

Mājsaimniecību skaits, kas kopējā elektroenerģijas sistēmā nesankcionēti ielaiž krietni lielāku...

Viņš uzsvēra, ka nevienam uzņēmumam, kas saules paneļus plāno uzstādīt savam pašpatēriņam, "Sadales tīkls" pieslēgumus neatsaka, savukārt tiem, kas elektrību šādi pamatā plāno laist kopējā tīklā, situācija ir cita un individuāli tiek vērtētas pieejamās jaudas.

Gaidāmi atteikumi saules paneļu uzstādīšanai 

Vēlme ar saules paneļu elektrostacijām ražot elektrību ir lielāka nekā AS “Sadales...

"Sadales tīkls" ir valstij piederošajā "Latvenergo" koncernā ietilpstošs elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs Latvijā. Kompānija nodrošina sadales elektrotīklu ekspluatāciju, atjaunošanu un plānveida attīstību, elektroenerģijas izlietošanas uzraudzību, zudumu samazināšanas pasākumus un elektroenerģijas uzskaiti, kā arī veic jaunu pieslēgumu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie dabasgāzes sadales tarifi palielinās fiksēto, bet samazinās mainīgo tarifu daļu, kas ieguvumus radīs efektīviem šī produkta industriālajiem patērētājiem, savukārt gāzes apgādes sistēmas operatoram – pārliecību par spēju nodrošināt šīs sistēmas nepārtrauktu un drošu darbību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Gaso valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane. Viņa atzīst, ka nākamo 10 gadu laikā dabasgāzes pozīcijas enerģētikas tirgū neapdraudēs jaunie, ES iecerētie tās aizstājēji – biometāns un vēl jo vairāk ūdeņradis. Uzņēmuma speciālisti seko līdzi Eiropas enerģētikas tendencēm un uzskata, ka var veicināt klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu.

Fragments no intervijas

Kāpēc bija nepieciešams pārskatīt dabasgāzes sadales tarifus?

Gāzes apgādes sistēmas operators – Gaso – izveidots 2017. gada nogalē, kad tā laika gāzes tirdzniecības un infrastruktūras kompānija AS Latvijas Gāze tika sadalīta trijos uzņēmumos – AS Conexus Baltic Grid, kuras pārziņā ir Inčukalna pazemes gāzes krātuve, AS Gaso pārziņā ir dabasgāzes sadales tīkls, bet AS Latvijas Gāze nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību. Līdzšinējo dabasgāzes sadales tarifu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprināja 2018. gadā, un tā paredzētais darbības termiņš bija divi gadi. Salīdzinoši īsā tarifu termiņa pamatā ir fakts, ka, izstrādājot tarifu projektu, nebija skaidrības par vairākām Gaso izmaksu pozīcijām. Tās dažādu iemeslu dēļ nebija iespējams prognozēt. Tieši tā arī notika – šo divu gadu laikā vairākās pozīcijās novērojām jūtamu izmaksu pieaugumu, kam pretī bija nepieciešami ieņēmumi. Tieši tāpēc 2020. gada nogalē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā uzņēmumam bija jāiesniedz jauns dabasgāzes sadales tarifu projekts, kas pēc rūpīgas analīzes arī tika akceptēts un stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā. Šo tarifu paredzētais darbības laiks ir 4,5 gadi – līdz 2026. gadam

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jādara viss iespējamais, lai gāzes šoziem pietiktu

Armanda Vilciņa, 24.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja līdz krātuves iesūknēšanas sezonas beigām neizdosies noglabāt nepieciešamās dabasgāzes rezerves Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, tad nodrošināt ziemas ikdienas patēriņu principā būs neiespējami, norāda Jānis Kalējs, AS Latvijas Gāze Vairumtirdzniecības departamenta vadītājs.

Latvija ziemas periodā patērē vidēji 8,4 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, stāsta J. Kalējs, piebilstot, ka šobrīd galvenās problēmas tirgotājiem rada ne tikai gāzes pieejamība, bet arī finansējums, kas nepieciešams šāda apjoma noglabāšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Pie šī brīža cenām noglabāšanas izmaksas varētu veidot teju vienu miljardu eiro, atzīmē J. Kalējs.

Jābūvē terminālis

Gāzes iesūknēšana nākamajai ziemai šobrīd ir ļoti problemātiska, norāda J. Kalējs. “Ja pērn viena TWh gāzes, kas jānoglabā krātuvē, izmaksāja, piemēram, 30 miljonus eiro, tad šogad tie jau ir gandrīz 100 miljoni eiro. Jāteic, ka gāzes cenas saglabājas ļoti augstas un nestabilas. Augstākais punkts šogad tika sasniegts aprīlī, kad TTF front month indekss sasniedza 130 eiro par megavatstundu (EUR/MWh). Arī šā brīža tirgus prognozes rāda, ka līdz nākamajam pavasarim gāze joprojām maksās 90–100 EUR/MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektroenerģijas tirgotājs gada nogalē mainīts par 76% biežāk nekā gadu iepriekš

LETA, 14.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas tirgotājs pagājušā gada ceturtajā ceturksnī mainīts 27 578 reizes, kas ir par 76% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, pavēstīja AS "Sadales tīkls" tirgotāju attiecību vadītājs Gatis Macāns.

Kompānijā informēja, ka "Sadales tīkls" nodrošina elektroapgādi aptuveni 1,1 miljonam fizisko un juridisko klientu objektu. 2021.gadā "Sadales tīkla" klientu objektos tirgotāji mainīti kopumā 80 873 reizes, kas ir par 15% vairāk nekā gadu iepriekš, kad elektroenerģijas tirgotāji objektos tika mainīti 70 487 reizes. Klients vienā konkrētā objektā var būt elektroenerģijas tirgotāju mainījis arī vairākkārt.

Macāns skaidroja, ka, skatoties tirgotāju maiņas dinamiku 2021.gadā, tā pakāpeniski pieauga - ja pirmajā ceturksnī tirgotāji mainīti 16 505 reizes, tad gada pēdējā ceturksnī maiņas veiktas kopumā 27 578 reizes. Pērn visbiežāk elektroenerģijas tirgotājs mainīts 2021.gada oktobrī - 13 618 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saules paneļu un vēja ģeneratoru parku attīstītājiem vieglu peļņu nesola

Db.lv, 12.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lieljaudu saules paneļu un vēja ģeneratoru parku izveidei uzņēmēji rezervējuši trīs reizes vairāk saražojamās elektrības apjomu nekā Latvijā vispār ir vajadzīgs pat maksimālajā pīķī ziemā.

Elektroenerģijas pārvades operators “Augstsprieguma Tīkls” laikus brīdina, ka ne visi uzņēmēji tamdēļ spēs gūt cerēto peļņu, 11.jūlijā vēstīja TV3 Ziņas.

Līdzīgi kā “Sadales Tīklam” transformatoru apakšstaciju ierobežotās kapacitātes dēļ sāk trūkt brīvās ģenerācijas jaudas un tamdēļ ne visur var izveidot saules paneļu elektrostacijas, problēmas sagaida arī lieljaudu saules paneļu un vēja ģeneratoru parku attīstītājus, kuriem vajadzīgs saskaņojums no elektroenerģijas pārvades operatora “Augstsprieguma Tīkls”. Arī augstsprieguma līniju infrastruktūru caurlaides spējas ir ierobežotas. Saules un vēja enerģijas parku uzņēmējiem tad pašiem par saviem līdzekļiem var nākties finansēt apakšstaciju pārbūvi summās no diviem līdz sešiem miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien lems par ieceri samazināt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu par 50%, kā arī piemērot mājokļa valsts pabalstu lielākam saņēmēju lokam, paplašinot šī atbalsta saņēmēju noteikumus un apjomus.

Pēc koalīcijas partiju sanāksmes zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) informēja, ka, pēc Ekonomikas ministrijas (EM) aplēsēm, sadales tarifa samazināšanai tiks piešķirts apmēram 78 miljonu eiro atbalsts, savukārt 16 miljoni eiro tiks piešķirti mājokļu pabalstu subsidēšanai.

Iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā EM valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns teica, ka caur šādu mehānismu AS "Sadales tīkls" negatīvās ietekmes nav. "Tas turpina investīcijas tīklos un nekādā veidā arī neierobežojot drošas situācijas uzturēšanu nākotnē," pauda Šaicāns.

Vienlaikus EM ir rosinājusi samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi uz laiku gan elektrībai, gan gāzei, tomēr par to koalīcija nav vienojusies. Par nodokļa likmes samazināšanu iestājās Nacionālo apvienību pārstāvošais ekonomikas ministrs, bet pret to ir iebildusi "Jaunā vienotība".

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Aicina palielināt valsts atbalstu iedzīvotājiem saules paneļu uzstādīšanā

Db.lv, 15.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viedās un energoefektīvās pilsētvides tehnoloģiju asociācija aicina atbildīgo Ekonomikas ministriju (EM) palielināt valsts atbalsta griestus iedzīvotājiem saules paneļu uzstādīšanā, informē asociācijā.

Tās pārstāvji norāda, ka valsts atbalstā izmaksātos līdzekļus no lietotājiem daļēji atgūt var dažu gadu laikā.

Asociācijas ieskatā, pirmo mēnešu uzstādītie saules paneļu projekti ir parādījuši ļoti perspektīvus rezultātus, no kā ieguvēja ir arī valsts - pašpatēriņā neizlietoto elektroenerģiju lietotājs bezmaksas atdod "Sadales tīkls" pārdošanai tālāk.

Viedās un energoefektīvās pilsētvides tehnoloģiju asociācijas valdes loceklis un SIA "Baltijas elektro sabiedrība" valdes priekšsēdētājs Edgars Bergholcs skaidro, ka, meklējot risinājumus energoneatkarībai un rēķinu samazināšanai, saules paneļu uzstādīšana privātmājās ir viens no risinājumiem. Tomēr uzstādīšanas izmaksas ir pārāk augstas vidējai Latvijas mājsaimniecībai, bet valsts atbalsts sedz aptuveni 20% līdz 30% no izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lai saules paneļi neradītu zaudējumus

Raitis Čaklis, ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors, 20.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar energoresursu cenu kāpumu, ievērojami palielinoties pieprasījumam pēc elektroenerģijas pašražošanas, nebijušu popularitātes vilni Latvijā piedzīvo saules paneļi. Kādēļ tos vērts apdrošināt un kādiem riskiem jāpievērš lielākā uzmanība, uzstādot saules paneļus?

Pieprasījuma vilnis

Ar pilnu jaudu – tā var raksturot tempu, ar kādu Latvijā patlaban ienāk saules paneļi. Šī gada pirmajos sešos mēnešos mājsaimniecībās uzstādīts trīs reizes vairāk saules paneļu elektrības ģenerācijas iekārtu nekā visa 2021. gada laikā, liecina AS "Sadales tīkls" dati. Augsta ir interese arī par saules un vēja elektrostacijām ar lielāku ražošanas jaudu. Līdz 2022. gada vidum kopējais rezervēto jaudu apjoms (projekti, kuriem jau izsniegti tehniskie noteikumi) elektrības ražošanai no saules vai vēja sadales sistēmā vien sasniedzis vairāk nekā 900 megavatus (MW), “Augstsprieguma tīklā” (elektroenerģijas pārvades sistēmā) – vairāk nekā 3000 MW. Vēl 2021. gada noslēgumā kopējais rezervēto jaudu apjoms tieši sadales sistēmā bija aptuveni 180 MW, pusgada laikā tas pieckāršojies. Līdzīgi augsta interese par elektrības ražošanu novērojama ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sadales tīkls testē jaunu dronu tehnoloģiju gaisvadu elektrolīniju apsekošanā

Db.lv, 26.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Sadales tīkls" sadarbībā ar igauņu uzņēmumu "Hepta airborne" īsteno pilotprojektu gaisvadu elektrolīniju apsekošanā ar jaunu risinājumu, kas ietver bezpilota lidaparātu izmantošanu un speciālu elektrotīkla defektu analīzes programmatūru.

Drošas un nepārtrauktas elektroapgādes nodrošināšanai būtiska loma ir elektrolīniju regulārai apsekošanai jeb defektēšanai, savlaicīgi fiksējot līniju tehnisko stāvokli un tos posmus, kas ir jāatjauno.

Latviju caurvij elektrolīnijas teju 93 000 kilometru kopgarumā, un pašlaik aptuveni 60% no tām veido gaisvadu elektrolīnijas. Pilotprojekts tika organizēts Dobeles apkaimē, apsekojot 20 kilovoltu gaisvadu līnijas 37 kilometru garumā. Iegūtā vizuālā informācija vēlāk tika analizēta, izmantojot speciālu defektu analīzes programmu "uBird".

Veiktā testa mērķis ir izvērtēt izraudzītā risinājuma iespējamo ekonomisko atdevi un ietekmi uz elektroapgādes plānoto un neplānoto pārtraukumu skaita un ilguma samazināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien notiks Valsts enerģētiskās krīzes centra sēde, lai aktualizētu informāciju par situāciju Latvijā energoresursu pietiekamības un apgādes jomā, informē ministra Jāņa Vitenberga (NA) padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Vineta Vilistere-Lāce.

Sēdē tiks izskatīta arī Daugavpils un citu Latvijas pašvaldību aktuālā situācija siltumapgādē.

EM jau iepriekš norādīja, ka patlaban valstī nepietrūkst siltumenerģijas ražošanai nepieciešamo un citu energoresursu - elektroenerģijas, dabasgāzes, naftas produktu. Resursus ir tehniski iespējams piegādāt visiem lietotājiem nepieciešamajā apjomā, līdz ar to šobrīd nav pamata satraukumam par kādu resursu trūkumu, kas varētu izraisīt krīzes situāciju valstī.

J.Vitenbergs skaidro, ka problēma ir globālais elektroenerģijas un gāzes cenu pieaugums un ar to saistītais siltumenerģijas cenas pieaugums, kas atsevišķās pašvaldībās ir samērā liels un jūtams, un tas negatīvi ietekmē iedzīvotāju maksātspēju un uzņēmumu konkurētspēju. Tāpēc ir jādomā par dažādiem risinājumiem situācijas stabilizēšanai, kā arī līdzīgu risku novēršanai nākotnē, lai neradītu papildu slogu pašvaldībām, mājsaimniecībām, kā arī uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vienojas par pretinflācijas pasākumiem uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšanai

Db.lv, 03.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministres Ilzes Indriksones sasauktajā Tautsaimniecības padomes (TSP) ārkārtas sēdē videokonferences formātā 2.augustā ar uzņēmējiem un lielāko uzņēmējus pārstāvošo organizāciju pārstāvjiem pārrunāti jau īstenotie un turpmāk veicamie pasākumi enerģētiskās neatkarības stiprināšanai, tautsaimniecības stabilitātes saglabāšanai un uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšanai.

“No valsts puses strādājam pie energoresursu piegāžu un piegādātāju diversifikācijas, vienlaikus piedāvājot kā īstermiņa, tā arī ilgākus atbalsta pasākumus iedzīvotājiem, uzņēmējiem un siltumapgādes uzņēmumiem. Svarīgākos lēmumus valdība pieņēmusi savlaicīgi, ļaujot mums ātrāk īstenot ne vien stratēģiski nozīmīgus pasākumus enerģētiskās drošības un neatkarības vārdā, bet arī paātrināt procesus atjaunojamo un alternatīvo energoresursu ražošanai. No valsts puses iegādātas dabasgāzes drošības rezerves 3,8 TWh apmērā, kas paredzētas gan mājsaimniecību vajadzībām, gan elektroenerģijas ražošanai. Aicinām arī uzņēmējus veidot savus enerģētiskās stabilitātes plānus, efektivizēt savu darbu un iegādāties savām vajadzībām nepieciešamās energoresursu rezerves,” sēdes laikā uzsvēra ekonomikas ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība "Dienas Bizness" sadarbībā ar AS "Gaso", AS "Latvijas Gāze", AS "Latvenergo" un AS "Augstsprieguma tīkls" rīko ikgadējo enerģētikas nozares konferenci "Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu", lai runātu par svarīgākajiem jautājumiem nozares ilgtspējīgai attīstībai.

Enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo spēcīgas pārmaiņas, gan Eiropas zaļā kursa ietvaros, gan ar enerģētiku saistītajās nozarēs – siltumapgādes, transporta, ražošanas un citās tautsaimniecības nozarēs.

Ja vērtē no tehnoloģiju puses – Eiropā tiek īstenoti aizvien ambiciozāki projekti, kas apliecina nozaru gatavību kļūt klimatneitrālām, ieviešot jaunus risinājumus, kas balstīti, izmantojot zaļo enerģiju. Priekšplānā izvirzās valstis, kas attīsta enerģijas ražošanu no AER vai citiem resursiem atbilstoši Klimata plāna mērķu sasniegšanai.

Raugoties no finansējuma aspekta, nenoliedzami, ES atbalstam, valsts atbalsta politikai, uzņēmējdarbības videi un normatīvajam regulējumam ir izšķirīga nozīme enerģētikas un saistīto nozaru sekmīgai virzībai Eiropas zaļā kursa un Klimata mērķu sasniegšanas virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēlme ar saules paneļu elektrostacijām ražot elektrību ir lielāka nekā AS “Sadales tīkla” (ST) sistēmas spēja šo visu enerģiju uzņemt tīklā. Rezultātā gaidāmi atteikumi saules paneļu uzstādīšanai, un to atzīst gan ST, gan Ekonomikas ministrija, trešdien vēstīja TV3 Ziņas.

Satraukumu pauž, piemēram, Preiļu novada dome, jo pašvaldībā brīvi ģenerējamās jaudas praktiski vairs nav atlicis. Uz Preiļu pašvaldības 24 ēku jumtiem, piemēram, bibliotēkām, skolām, kultūras namiem, pansionātiem, dome vēlas uzstādīt saules paneļu elektrostacijas. Ar tām varētu mazināt elektrības rēķinu, kas šobrīd novada visām iestādēm kopā esot ap 100 tūkstošiem eiro mēnesī.

“Mūsu ietaupījums būtu no 15 līdz 20 tūkstošiem eiro, bet projekts iestrēdzis. Lai arī Preiļu novada pašvaldība šā gada laikā ir saņēmusi 12 objektiem atļaujas no ekonomikas ministrijas saules paneļu izvietošanai, taču “Sadales tīklam” šobrīd brīvās pieejamās jaudas ir teju absolūtās nulles apmērā,” raidījumam skaidro Preiļu novada domes izpilddirektors Aigars Zīmelis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada maijā pabeigti un ekspluatācijā nodoti ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūves darbi Jūrmalas pilsētā posmā Buļļuciems – Bulduri, kā arī Dzintaros un Majoros.

Posmā Buļļuciems – Bulduri ir izbūvēts ūdensapgādes tīkls 6,8 kilometru garumā ar pievienojumiem 202 patērētājiem, kā arī kanalizācijas tīkls 10 kilometru kopgarumā ar pievadiem 271 patērētājam. Vides infrastruktūras būvdarbus saskaņā ar SIA "Jūrmalas ūdens" pasūtījumu veica pilnsabiedrības "RERE Vide 1" speciālisti.

Modernizācijas darbos šajā posmā uzbūvētas arī divas sūkņu stacijas un veikta izbūvētās sadzīves kanalizācijas pārsūknēšanas stacijas vadības sistēmas integrācija ar esošo Jūrmalas ūdens vadības sistēmu, kā arī pārbūvēti ārējie gāzes sadales tīkli un elektroapgādes un sakaru tīkli. Tāpat veikta arī brauktuvju atjaunošana, izveidojot uz ielām jaunu asfaltbetona segumu un grants segumu, izbūvēti divi ātrumvaļņi Viestura ielā. Projekta ietvaros veikti arī zālāja atjaunošanas un betona bruģakmens ieklāšanas darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" kopuzņēmuma SIA "Latvijas vēja parki" plānotās investīcijas vēja parku izveidē būs vienas no lielākajām Latvijas vēsturē un sasniegs vienu miljardu eiro, pirmdien kopuzņēmuma dibināšanas pasākumā sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers uzsvēra, ka jau pirms 24.februāra, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, jau tika domāts, kā nodrošināt valsts energoneatkarību, lai elektrība būtu ar samērīgu cenu un nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju.

Kariņš uzsvēra, ka šim mērķim ir jāizmanto vietējie atjaunojamie energoresursi un viens no tiem ir vēja enerģija. Pēc šī projekta īstenošanas Latvija no elektroenerģijas importētāja varētu kļūt par elektrības eksportētāju. Patlaban 40% no nepieciešamās elektroenerģijas Latvija saražo pati, bet 60% importē. Ja līdz šim galvenais importa avots bija Krievija, tad tagad šis avots ir jāaizmirst, uzsvēra premjers.

"Šis ir vidējā termiņa risinājums, kas ļaus energoapgādes ziņā kļūt pilnīgi neatkarīgiem un būs mazāk jāizmanto fosilie resursi," teica Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru