Saldējuma ražotājam «Druva food» ir apstiprināts mantas pārdošanas plāns, un mantas pārdošanas termiņš noteikts 30.aprīlis, liecina informācija «Firmas.lv».

Atbilstoši «Druva food» mantas pārdošanas plānam iecerēts pārdot kustamo mantu - automašīnu «Mercedes Benz 2528» ar piespiedu pārdošanas vērtību 6000 eiro, nekustamo īpašumu, tostarp dzīvokli Dārza ielā 2-4, Saldū un veikalu Striķu ielā 7-1A, Saldū, kuru vērtību plānots precizēt, izdarot papildinājumus mantas pārdošanas plānā. Tāpat iecerēts pārdot arī patentu valdē reģistrētas preču zīmes - «Druvas produkti», kas attiecas uz uzņēmuma ražotajiem gaļas izstrādājumiem, termiski apstrādātiem augļiem un dārzeņiem un pelmeņiem, kā arī preču zīmi «Studentu pelmeņi», kas attiecas uz pelmeņiem. Abu preču zīmju kopējā iespiedu pārdošanas vērtība ir 6000 eiro. Prognozējamo līdzekļu apmērs, kurus plānots iegūt pēc neieķīlāto parādnieka mantu pārdošanas, vēl tiks precizēts.

Saldus rajona tiesa šonedēļ pasludinājusi saldējuma ražotājas AS Druva Food maksātnespējas procesu un par maksātnespējas procesa administratori iecēlusi Dainu Zaķi, vēsta Lursoft Klientu Portfelis.

2.novembrī attiecīgais ieraksts veikts maksātnespējas reģistrā un komercreģistrā, un kreditori var pieteikt savus prasījumus viena mēneša laikā. Tiesā ar pieteikumu pasludināt AS Druva Food par maksātnespējīgu vērsās divi pieteicēji. Šā gada 10.oktobrī pieteikumu tiesā iesniedza SIA Time to be, kas šovasar veica AS Druva Food saldētavas remonta darbus, bet kuras rēķinu 5500 eiro apmērā uzņēmums nav apmaksājis, liecina tiesas lēmums. Savukārt 18.oktobrī pieteikumu par AS Druva Food maksātnespējas procesa pasludināšanu iesniedzis uzņēmuma bijušais izpilddirektors Nerijus Gedeika, jo uzņēmums viņam nav pilnībā izmaksājis darba algu par vairākiem 2017.gada mēnešiem no maija līdz septembrim. AS Druva Food darba samaksas parāds izpilddirektoram, ar kuru septembrī darba līgums tika izbeigts pusēm vienojoties, ir nepilni 12 tūkstoši eiro.

Lai apstiprinātu apņemšanos kopīgiem spēkiem realizēt vides projektu «Taka uz jūru», šodien Liepājā parakstīts līgums starp Liepājas domi un otru lielāko Latvijas maizes cepšanas uzņēmumu SIA «Fazer maiznīca DRUVA» par savstarpēju sadarbību, informē Liepājas Domes sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Jākobsone. Liepājas pilsētas dome tuvāko gadu laikā ir iecerējusi izbūvēt Jūrmalas parkā pie glābšanas stacijas jaunu taku uz jūru, cerot arī uz aktīvu privātuzņēmēju atbalstu. Maiznīcas DRUVA vadība ir pirmie, kuri šajā projektā gatavi ieguldīt vairākus tūkstošus latu. Vides projekta kopējās izmaksas tiek lēstas ap 40 000 Ls un to paredzēts īstenot vairākos posmos. Parakstītais sadarbības līgums starp Liepājas pilsētas pašvaldību un maiznīcu DRUVA paredz divu mazāku vides projektu realizāciju. 2004.gada jūlijā tiks realizēts starptautisks jauniešu vides projekts «Vides mozaīku ansamblis Liepājā Jūrmalas parkā». Jauniešu veidotais mozaīku ansamblis iezīmēs jaunās takas sākumu. Ar maiznīcas DRUVA līdzdalību 2005.gadā tiek plānots realizēt takas būvniecības pirmo kārtu. Pagaidām precīzi nav zināms, kāda taka vizuāli izskatīsies. Takas būvniecības projekts vēl tiks izstrādāts un iespējamos risinājumi tiks piedāvāti sabiedriskajai apspriešanai. Takas būvniecības pirmo kārtu iecerēts atklāt nākamgad, līdz 2005.gada 1.septembrim. Takas būvniecībā varēs piedalīties katrs liepājnieks vai Liepājas viesis. Liepājā un Liepājas rajonā (Aizputē, Grobiņas un Kalvenes pagastā) notiks speciāla tirdzniecības akcija. Tirdzniecības akcijas vietās – mazumtirdzniecības veikalos tiks izlikti speciāli plakāti ar aicinājumu: «Būvēsim taku uz jūru», kas liecinās par veikala dalību tirdzniecības akcijā. Mazumtirdzniecības vietās, kur būs atrodams plakāts, tirdzniecības akcijas laikā iegādājoties jebkuru maiznīcā DRUVA cepto maizi, iedzīvotājiem būs iespēja ziedot pussantīmu takas izveidei. Tiek prognozēts, ka visas tirdzniecības akcijas laikā tiks savākti ne mazāk kā Ls 3000. Ja tirdzniecības akcijas laikā tiks savākta lielāka naudas summa, tā visa tiks novirzīta šī vides projekta realizācijai. Liepājas dome no sava budžeta nākamgad ir gatava atvēlēt arī 3000 Ls.

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) uzsākusi martā nodegušās Līgatnes dabas taku saimniecības ēkas tehniskā projekta izstrādi, lai augusta otrajā pusē izsludinātu iepirkuma procedūru par tās būvniecību, informē DAP.

Plānots, ka jaunā saimniecības ēka atradīsies blakus iepriekšējai būvei. Veikti nepieciešamie topogrāfiskie un ģeoloģiskie uzmērījumi, izstrādāts nama skiču projekts. Līdztekus notiek darbs pie tehniskā projekta elektrības strāvas palielināšanai un pieslēguma vietas izveidei.

«Attīstot jaunās ēkas ieceri, lielu uzmanību pievērsām, lai tā nodrošinātu ne tikai Līgatnes dabas taku saimnieciskās funkcijas, bet būtu ar papildus pievienoto vērtību – kalpotu arī sabiedrībai un taku apmeklētājiem. Rezultātā izdevies panākt, ka dzīvnieku barības sagatavošanas ēka vienlaikus būs skatu platforma, no kurienes Līgatnes dabas taku apmeklētāji varēs vērot stirnu voljeru. Iecerēts, ka ēkas darbības nodrošināšanai tiks izmantota arī saules enerģija. Tuvākajās nedēļās Dabas aizsardzības pārvalde plāno izsludināt būvniecības konkursu, jo jaunā ēka jāuzbūvē līdz gada beigām,» stāsta DAP Vidzemes reģionālās administrācijas direktora vietnieks Mārtiņš Zīverts.

Maizes ceptuve Fazer maiznīcas atsauc no tirgus vairākas maizes - Fazer dzīvo saulespuķu, Fazer dzīvo sēklu, Fazer dzīvo šķiedrvielu un Druvas kliju - konstatēta stikla gabala dēļ, pavēstīja uzņēmuma pārstāve Inta Pēdiņa.

Viņa uzsvēra, ka, pamatojoties uz pircēja sniegto informāciju, ka neliels stikla gabaliņš ir nokļuvis produktā Fazer dzīvā saulespuķu maize, Fazer maiznīcas no tirgus atsauc maizes Fazer dzīvā saulespuķu, Fazer dzīvā sēklu, Fazer dzīvā šķiedrvielu un Druva kliju ar derīguma termiņu līdz šā gada 21.decembrim - datums uz aizdares 21.12., lai nepieļautu draudus cilvēku veselībai un dzīvībai.

Fazer maiznīcu tirdzniecības direktors Dinārs Ozols pauda sarūgtinājumu par notikušo un atvainojās pircējiem par sagādātajām neērtībām. Pēc viņa teiktā, uzņēmuma rīcībā nav informācijas, ka Fazer maiznīcu maize ir izraisījusi veselības problēmas, un cerams, ka gadījums, kad tika atrasts stikla gabals, ir vienīgais.

AS Druva Food īstenojusi projektu, kura ietvaros uzstādīta jauna saldējuma ražošanas līnija, tādējādi ļaujot palielināt ne tikai saldējuma ražošanas jaudas, bet arī izstrādāt jaunus produktus.

Projekta īstenošanai piesaistīts arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalsts programmā Augstas pievienotās vērtības investīcijas.

Palielinoties saldējuma ražošanas apjomiem, uzsākta arī nākamā investīciju projekta īstenošana Baltijā lielākās saldējuma vafeļu ražotnes izveidei, kuras mērķis ir nodrošināt pieaugošo pašpatēriņu un nodrošināt pieprasījumu no Baltijas, Krievijas, Polijas un Rietumeiropas tirgus saldējuma ražotājiem. Ražošanas uzsākšana paredzēta 2014. gada otrajā pusē. Tirgū plānots piedāvāt gan tradicionālās vafeļu glāzītes, gan tītos vafeļu konusus, kas Baltijā šobrīd netiek ražoti.

No Komercreģistra izslēgts Druvas saldējuma bijušais ražotājs AS "Druva Food", liecina informācija "Firmas.lv".

Kurzemes rajona tiesas lēmums paredz, ka 12.jūlijā tika izbeigts 2017.gadā iesāktais "Druva Food" maksātnespējas process saistībā ar izpildīto kreditoru prasījumu segšanas plānu. No Komercreģistra uzņēmums izslēgts 14.jūlijā.

Šī gada aprīlī notikušās kreditoru sapulces darba kārtība liecina, ka maksātnespējīgās "Druva Food" pieteikto un atzīto kreditoru prasījumu kopējā prasījuma summa veidoja 7,618 miljonus eiro, tai skaitā 7,106 miljonus eiro galveno pieprasījumu un 512 129 eiro blakus pieprasījumu.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka "Druva food" mantu par gandrīz miljonu eiro 2018.gadā iegādājās uzņēmums "Tērvete food, kura mērķis bija atsākt ražošanu. Kopumā "Tērvete food" kompānijas "Druva food" mantas kopība izmaksājusi 998 203,5 eiro.

Latvijā ir salīdzinoši maz precedentu, kad vēsturiskiem zīmoliem tiek notrausti putekļi, tie sāk jaunu dzīvi. Parasti tiek uzposts pazīstams zīmols, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2001. gadā Ogres maiznieks apvienojās ar Druvu – Latvijas maiznīcu ar vairāk nekā 50 gadu pieredzi, visu ražotni pārceļot uz Ogri. Tā paša gada nogalē maiznīcu iegādājās somu Fazer Bakeries. Tolaik Latvijā maizes tirgū dominēja cits somu uzņēmums Hanzas maiznīca, jaunizveidotās maiznīcas tirgus daļa bijusi aptuveni 5%. Sākotnēji uzņēmuma produktu portfelī bija maize ar Ogres maiznieks un Druvas zīmoliem. «Druva bija atpazīstama kā vecākā un lielākā pēckara maizes marka Latvijā, to apstiprināja arī patērētāju pētījumi, tāpēc maiznīca turpināja strādāt tikai ar Druva zīmolu. Pirmās maizes ar Fazer zīmolu tirgū parādījās tikai 2005. gadā,» stāsta Fazer Bakeries Baltic mārketinga direktore Baltijā Kristīne Grapmane. Pirmā Druva zīmola atjaunošana tika veikta 2002. gadā, vienlaikus ar zīmola vizuālo maiņu atjaunots produktu portfelis. Otrā zīmola atjaunošana īstenota 2008. gadā, tikai nedaudz mainot logo un atjaunojot produktu iepakojumus. Trešā zīmola atjaunošana bijusi 2014. gada nogalē. Līdzīgi kā tas ir ar modi, arī zīmoli pilnveidojas, lai būtu pievilcīgi patērētājiem, saka K. Grapmane. Zīmola atjaunošana ir palīdzējusi noturēt pozitīvu tirdzniecības dinamiku agresīvas konkurences apstākļos. Ieguldītais darbs ir vainagojies panākumiem – zīmola tirgus daļa ir pieaugusi no sākotnēji nepilniem 5% līdz aptuveni 15% no kopējā maizes tirgus, viņa apgalvo. Kopējās Druvas rebrendinga investīcijas netiek atklātas, zīmola attīstībā tiek investēts nepārtraukti, visa dzīves cikla garumā. Piemērām, katra jauna produkta ienākšana, katra komunikācijas kampaņa ir investīcija zīmola attīstībā.

Atpūtas bāzes Valguma pasaule Baskāju takas pilnveidošanā šosezon ieguldīti vairāk nekā 50 000 eiro. Tā šogad ir kļuvusi par vienu kilometru garāka un sasniegusi 2444 metru garumu.

Kā pastāstīja Valguma pasaules līdzīpašnieks Viesturs Serdāns, bijušais AS Lauku Avīze valdes priekšsēdētājs, Baskāju taka šogad ir kļuvusi ar dažādiem materiāliem bagātāka. Tagad tūristiem tiek piedāvāts ar basām kājām doties pāri pārstrādātām velosipēdu riepām, izbaudīt taku no pudeļu stikliem, Konfekšu taku, kas sastāv no kakao vellas, un daudzas citas.

Stiklu taka, ko veido slīpēti alus, šampanieša un citu pudeļu stikli, sākusi tapt jau pagājušajā gadā, kad atpūtas bāzes pārstāvji vākuši apkārtnē atstātās pudeles, kā arī iztukšojuši savus un kaimiņu krājumus. Šī taka ir paredzēta ne tikai ekstrēmu izjūtu cienītājiem, tai dodas pāri visi Baskāju takas tūristi, pagaidām neviens neesot savainojies.

Saldējuma ražotājs AS Druva Food pagājušo gadu noslēdzis ar 75,3 tūkstošu latu peļņu, salīdzinot ar 271,7 tūkstošu latu zaudējumiem iepriekšējā gadā, liecina Lursoft dati.

Tiesa gan, pērn AS Druva Food apgrozījums sarucis par 9,46%, līdz 826,2 tūkstošiem latu. Lielākos ieņēmumus uzņēmums guvis no produkcijas realizācijas Latvijā (724,68 tūkstošus latu), aiz kuras seko Igaunija (50,1 tūkstotis latu) un Lietuva (47,45 tūkstoši latu). Produkcija 4,04 tūkstošu latu apmērā realizēta arī Vācijā.

Kā norāda uzņēmuma vadība, saldējuma pārdošanas apjoms pērn būtiski sarucis, ko ietekmējis arī preces patēriņa sezonālais raksturs, kuru savukārt ietekmē vasaras laika apstākļi. Tāpat arī pērn krasi samazinājusies ražošana un realizācija, jo, veiksmīgi piesaistot Lauku atbalsta dienesta fondu līdzekļus, AS Druva Food nomainījusi visas ražošanas iekārtas.

Aptuveni pēc mēneša darbu varētu sākt Tērvete food saldējuma ražotne Druvā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

AS Agrofirma Tērvete īpašnieks Vitauts Paškausks sarunā ar DB pastāstīja, ka jūlija beigās vai augusta sākumā tiks sākta saldējuma ražošana, bet pagaidām vēl notiek iepirkumi un tiek iegādātas nepieciešamās iekārtas. «No Tērvetes piena ražosim saldējumu,» teica V. Paškausks. Viņš gan nevēlējās plašāk komentēt jautājumus, kas saistīti ar ieguldījumiem un ražotnes plāniem, sakot, ka tas vēl ir pāragri. Tiklīdz būsim ražotni palaiduši, stāstīsim plašāk, piebilda V. Paškausks.

Nonāca izsolē

Šā gada martā saldējuma ražotājas AS Druva food nekustamo īpašumu, kustamo mantu un ieķīlāto preču zīmi par gandrīz miljonu eiro iegādājies pērn reģistrētais uzņēmums Tērvete food, kura mērķis ir atsākt ražošanu, iepriekš pavēstīja Druva food maksātnespējas procesa administratore Daina Zaķe. Kā liecina Lursoft dati, Tērvete food ir reģistrēts pērn 2.novembrī Jelgavā un kompānijas apmaksātais pamatkapitāls ir 10 000 eiro. Uzņēmuma darbības veids ir holdingkompāniju darbība, tas pilnībā pieder Santai Paškauskai, bet valdes priekšsēdētājs ir alus ražotāja Tērvete AL padomes priekšsēdētājs Niks Paškausks. Agrofirma Tērvete ir lielākais lauksaimnieciskās produkcijas ražotājs, tostarp piena ražotājs. 2016. gadu Tērvete pabeidza ar 12,47 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir vairāk nekā gadu iepriekš, taču agrofirmas zaudējumi pērn pārsniedza vienu miljonu eiro, kas, visticamāk, saistīts ar zemo piena iepirkuma cenu. Pagājušā gada vadības ziņojums Lursoft vēl nav publiskots. Tērvete food šogad martā izsolē ar vienu soli iegādājies Druva food mantas kopību. Ja tiesa apstiprinās izsoles aktu, kompānija samaksās solīto naudu un izpildīsies visi likumā noteiktie nosacījumi, lai Tērvete food kļūtu par Druva food kustamās mantas īpašnieci, iepriekš vēstīja LETA.

28. septembrī noslēdzas Liepājas domes un Fazer maiznīcu kopīgi rīkotā labdarības akcija, kuras mērķis bija savākt līdzekļus labiekārtotas takas uz jūru izveidei Zilā karoga pludmalē Liepājā. Liepājnieki takas izveidei saziedojuši pavisam Ls 4500. Fazer maiznīcu rīkotājdirektors Ivars Skrebelis ieradīsies Liepājā, lai svinīgi pasniegtu saziedotos līdzekļus Liepājas domei, informē domes preses dienests. No 29. septembra liepājnieki varēs iepazīties ar divām takas priekšprojekta skicēm, kuras tapušas ESTEES dizaina birojā un SIA Ainara Alžāna grafikas un dizaina birojs. Pēc skices, kura saņems vairāk iedzīvotāju atsauksmju, tiks pasūtīts takas projekts, kuram vajadzētu būt gatavam jau līdz šī gada beigām. Paredzēts, ka taka tiks veidota no izjaucamām konstrukcijām, kuras izvietos pludmalē sezonas sākumā, tāpēc to sagatavošana varētu tikt veikta jau ziemā. «Pirms gada, akcijai sākoties, prognozēju, ka liepājnieki līdz 2005. gada 1. septembrim kopumā varētu saziedot 3000 latus. Taču šī summa pārsniedz mūsu prognozes – saziedoti 4500 lati,» stāsta Fazer maiznīcu rīkotājdirektors Ivars Skrebelis.

Paplašināta AS Druva Food valde, tajā par valdes locekli ieceļot Aleksandru Musarovu, liecina Lursoft dati.

Lursoft datu bāzēs pieejamā informācija liecina, ka pārtikas ražotāja valdi kopš 2008.gada veidojusi tikai viena amatpersona – valdes priekšsēdētājs Aldis Ošenieks, kurš uzņēmumā darbojas teju kopš tā pirmsākumiem.

Kādreizējā AS Druvas pārtika, kas kopš pagājušā gada augusta pazīstama kā AS Druva Food, reģistrēta 1994.gadā. Pērn uzņēmuma apgrozījums samazinājies par 9,46% līdz 826,279 tūkstošiem latu.

Pagājušo gadu AS Druva Food noslēgusi ar 75,34 tūkstošu latu peļņu, salīdzinot ar 271,72 tūkstošu latu zaudējumiem 2011.gadā.

Šogad AS Druva Food reģistrētas trīs komercīlas, visu ķīlu ņēmējs ir AS SEB banka.

Lauksaimniecības uzņēmuma SIA Agrofirma Zelta Druva apgrozījums pērn sasniedzis 3,512 miljonus latu, kas salīdzinājumā ar 2011.gadu ir par 16,23% vairāk, liecina Lursoft dati.

2,27 miljonus latu no uzņēmuma kopējā neto apgrozījuma sastādījuši ieņēmumi no svaigpiena realizācijas Latvijā, otrs lielākais ieņēmumu avots bijis kviešu realizācija (627,5 tūkstoši latu), bet spēkbarības maisījuma realizācija bijusi 199,37 tūkstoši latu.

Augstais apgrozījums uzņēmumam ļāvis arī ierindoties starp Dobeles novada lielākajiem uzņēmumiem. Vēl ievērojamāk nekā apgrozījums aizvadītajā gadā pieaugusi lauksaimniecības uzņēmuma peļņa, kura palielinājusies no 60,45 tūkstošiem latu 2011.gadā līdz 298,7 tūkstošiem latu pērn.

Pagājušais gads bijis raksturīgs ar labām graudu un augkopības kultūru ražām, bet grūtībām novākšanā un realizācijā, ko radīja paaugstinātais mitrums, norāda uzņēmums.

Saldus novada piena lopkopības saimniecībā Saldus Druva, kompleksā Dzintari atklātas automātiskās slaukšanas iekārtas ar deviņiem Monobox slaukšanas robotiem un ferma, informē saimniecība Saldus Druva.

Iekārtu iegāde notikusi SIA Saldus Druva modernizācijas projekta ietvaros un kopējās izmaksas ir 3,3 miljoni eiro, no tiem 1 miljons eiro piesaistīti no Eiropas Savienības fondiem.

Ekspluatācijā nodota ferma, kas paredzēta 540 slaucamām govīm ar 9 slaukšanas robotiem, atnešanās aplokiem un piena telpām. Līdz šim Saldus Druva darbojās trīs dažādās vietās esošās piesietā tipa govju fermās un, kā norāda saimniecības vadība, tam bija nepieciešams apjomīgs un neefektīvs energoresursu un darba spēka patēriņš.

Apkopojot trīs atsevišķu fermu ganāmpulkus zem viena jumta, galvenie ieguvumi būs un jau ir redzami: piena izslaukuma kāpums, atvieglota pārvalde, efektīvāk izmantoti cilvēkresursi.

Attīstības finanšu institūcijas Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, pirmdien, 17.septembrī, Rumānijas galvaspilsētā notiekošajā Bukarestes samitā parakstīja nodomu protokolu par Latvijas līdzdalību Trīs jūru valstu investīciju fonda izveidē, kura kopējais apjoms plānots 1 miljards eiro, liecina Altum paziņojums Nasdaq Riga.

Trīs jūru valstu investīciju fonds ir kopīga 12 Baltijas, Melnās un Adrijas jūras valstu attīstības institūciju iniciatīva ar mērķi veicināt infrastruktūras projektu finansēšanu un attīstību, kas investīciju ziņā šajā reģionā joprojām atpaliek no situācijas Rietumeiropas valstīs.

Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš: «No Trīs jūru fonda varēs finansēt nozīmīgus infrastruktūras projektus Latvijā, tai skaitā sniedzot tehnisko palīdzību projektu izstrādei. Trīs jūru investīciju fonds nekonkurēs ar esošajām finansēšanas iniciatīvām, bet gan būs papildu katalizators gan esošo, gan jaunu projektu attīstīšanai, īpaši sadarbībā starp publisko sektoru un privāto sektoru, kur ieguvējas ir fonda dibinātājvalstis un to iedzīvotāji.»

20. un 21. jūnijā Rīgā notiek Trīs jūru samits un Biznesa forums 2022, kurā piedalās desmit valstu prezidenti, valdību pārstāvji, kā arī augsta līmeņa vadītāji no tādiem uzņēmumiem kā Google, Microsoft, Rolls-Royce un Orlen.

Par Biznesa foruma organizēšanu atbild Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), tādēļ arī jautājumi par plānoto un sasniedzamo tās direktoram Kasparam Rožkalnam.

Kāda ir LIAA loma Trīs jūru samitā?

LIAA Trīs jūru samitā ir uzdota Biznesa foruma organizēšana. Proti, Trīs jūru iniciatīva sastāv no divām daļām – politiskās un ekonomiskās. Politiskais formāts ir Trīs jūru samits, ekonomiskais formāts ir Biznesa forums, kas parasti notiek paralēli politiskajai sadaļai.

Kādas ir Latvijas prioritātes Trīs jūru iniciatīvas Biznesa forumā 2022?

Latvijas prioritāte ir ar šīs iniciatīvas starpniecību veidot lielāku savienojamību starp Eiropas ziemeļu un dienvidu daļu, kas ir priekšnoteikums ekonomisko attiecību stiprināšanai. Vēlamies piesaistīt ilgtspējīgus investīciju projektus, kurus varētu realizēt kopā ar partnervalstīm. Viens no instrumentiem ir Trīs jūru iniciatīvas fonds, kurš investē līdzekļus investīciju projektos trīs galvenajās sadaļās vai galvenajos virzienos – enerģētika, digitalizācija un transporta infrastruktūras sistēmas. Šobrīd ir skaidrs, ka enerģētika ir prioritāte numur viens, un to diktē pašreizējā ģeopolitiskā situācija. To parāda arī FICIL jeb Ārvalstu investoru padomes pētījums, kur uzņēmēji pirmkārt satraukumu izrāda par enerģētiku, pēc tam tikai seko darbaspēks un citas lietas. Enerģētika un inflācija, kas ar to saistīta, ir šodienas TOP problēma. Mūsu uzdevums ir šīs enerģētikas problēmas izcelt, runāt ar starptautiskajiem investoriem un atrast risinājumu Latvijas interesei kļūt enerģētiski neatkarīgai, līdztekus domājot arī par saprātīgu cenu. Mūsu uzdevums ir nodrošināt to, ka uzņēmējiem enerģijas cena vēl aizvien dod iespēju būt konkurētspējīgiem.

Jaunākais kulinārijas blogeris Rojs Puķe savos 16 gados jau radījis vairākus veiksmīgus biznesus, vienlaicīgi palīdzot arī bērniem ar īpašām vajadzībām.

Nesen viņš atvēris savu maiznīcu Laba maize, kas daļu no ienākumiem novirza bērniem ar īpašām vajadzībām.

"Ideja par maiznīcu radās, kad sapratu, ka man ir nepieciešams tāds projekts, kurš spēj pats sevi uzturēt. Līdz tam vairāk nekā gadu īstenoju savu projektu Laba soma, kura ietvaros tiek pārdoti auduma maisiņi. To dizainus veido bērni ar īpašām vajadzībām un daļa no nopelnītās naudas nonāk konkrētā mākslinieka, bērna, rehabilitācijai. Projekts darbojas ļoti veiksmīgi gada beigās, kad uzņēmumi izvēlas šādus maisiņus dāvināt saviem darbiniekiem un korporatīvajiem klientiem, taču gada sākumā un vasarā pieprasījums ievērojami samazinās. Tā kā esmu kulinārijas blogeris, nolēmu radīt produktus, pēc kuriem pieprasījums būs visu gadu. Cilvēki ēd vienmēr, tāpēc atradu sadarbības partnerus un atvēru maiznīcu,” atklāj R.Puķe.

Kaut gan kopš traģēdijas Slovākijā, Tatros, jau pagājusi vairāk nekā nedēļa, jautājumu joprojām ir vairāk nekā atbilžu. Kā norāda Slovākijas Iekšlietu ministrijas pārstāvis Petars Lazarovs, policija lietu joprojām izmeklē. Tomēr viņš piebilst, ka ik gadu Tatros tiek piedzīvoti traģiski negadījumi: «Daudzi cilvēki neņem vērā drošības noteikumus, viņi kalnos dodas slikti sagatavojušies, piemēram, nepiemērotās drēbēs vai sliktā veselības stāvoklī. Tas, ka Tatros ir neprognozējami laikapstākļi, nav nekas jauns, un, ja cilvēks tam nav sagatavojies, ekskursija var beigties traģiski,» pirmdien raksta laikraksts Diena.

Šogad Tatros izdzisa Vitas un Ilzes dzīvība. Viņas bija grupā, kuru vadīja ceļojumu aģentūras Impro gide. Sieviete oficiālajā paziņojumā Impro Facebook profilā izklāstīja nelaimes apstākļus un norādīja, ka uzņemas vainu un par notikušo jūtas slikti. Ceturtdien nelaiķes tika nogādātas piederīgajiem, vakar notika bēres.

Sarunā ar Dienu Impro valdes priekšsēdētājs Vilnis Klinovičs nopūšas, sakot, ka diez vai kādreiz taps zināms, kāpēc abas sievietes nolēma doties pretējā virzienā. «Nomaldīšanās te ir izslēgta, jo nevar sajaukt iešanu pret kalnu ar iešanu no kalna. Vienīgā kaut cik pieņemamā versija ir tāda, ka viņas savā prātā bija izdomājušas nevis iet pa to pašu taku atpakaļ, kā tika stingri pieteikts, bet iet pa dzelteno marķējumu un tālāk caur zilo, pa kuru turp un atpakaļ līdz Zbojnicka chata gāja grupas lielākā daļa. Zilā krāsa nozīmē pašu vieglāko kategoriju, praktiski – iešana pa Gaujas Nacionālo parku. Ja tas tā bija, tas bija neprāts. To [dzeltenā marķējuma taku] spēj iziet tikai cilvēks ar teicamu fizisko sagatavotību. Tas līmenis nebija piemērots 60–70 gadu vecām kundzēm, kuras jau bija pamatīgi nogurušas, aizejot līdz Teryho chata, kur tika ēstas pusdienas un kur bija jāgriežas atpakaļ,» notikušā versiju izklāsta V. Klinovičs.

Kopš trešdienas vakara izbēgusī lācene Made piektdienas pēcpusdienā nogādāta atpakaļ Līgatnes dabas taku iežogojumā, pavēstīja Gaujas Nacionālā parka administrācijas direktors Mārtiņš Zīverts.

«Mades atgriešanos nodrošināja parka darbinieki, kas ar kārumiem aizvilināja Madi līdz lāču iežogojumam. Iemidzinošās zāles netika lietotas,» pastāstīja Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins.

Tā kā iepriekšējās dienas taktika ar iemidzinošu līdzekļu lietošanu nedeva rezultātus, tika nolemts izmantot netradicionālu, bet lācim tīkamu metodi – mīlestību un kārumus. Lāci ar gardumiem uz iežogojumu atvilināja dzīvnieku kopēja Velga Vītola.

Pēc lācenes Mades atgriešanās lāču iežogojumā ir atcelts aizliegums Līgatnes dabas taku apmeklējumam, un jau sestdien apmeklēji varēs atkal aplūkot slaveno lāceni un pārējos dabas takās mītošos dzīvniekus.

Vakar vakarā no Līgatnes dabas taku voljera izbēgušo lāceni Madi nav paredzēts dzīt ar medniekiem vai iemidzināt ar miega zālēm, lai nogādātu atpakaļ voljerā. Lāci paredzēts līdz voljeram aizvest mierīgi un klusām, līdzīgi kā tas darīts pērn.

Tā norāda Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins (V), kurš informēja, ka arī šajā gadā dzīvnieka notveršanas darbus vada zvērkope Velga Vītola.

Šteins stāstīja, ka pa nakti lācis nav mielojies ar izliktajām ēsmām un pašlaik viņš varētu būt kaut kur iemidzis. Tā kā vakar, pirms izbēgšanas, Made labi paēdusi, zvērkopji prognozē, ka viņa pie ēsmas varētu parādīties ap plkst.10 vai plkst.11.

Pašlaik situācija mežā nav tāda kā pērn rudenī, kad Made izbēga pirmo reizi. Mežā nav ne sēņu, ne ogu, apkārtnes dārzos nav ābolu. Zvērkopji cer, ka lācis meklēs pārtiku, tādēļ pats izlems atgriezties voljerā.

Valdība šodien atbalstīja 172 506 latu piešķiršanu Līgatnes dabas takās mītošo lāču Puikas un Mikus pastaigu laukuma būvniecībai un pavasarī izskalotā ceļa remontam.

Finansējums pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pieprasījuma piešķirts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Ar valdības piešķirto finansējumu Līgatnes dabas taku lāči beidzot tiks pie pastaigu laukuma. Patlaban lāču puikas mitinās par ziedojumiem izbūvētā mītnē, taču tajā lāči apmeklētājiem nav apskatāmi un zvēriem nav pieejamas pastaigas, uzsvēra vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra preses sekretāre Maija Pētermane.

Būvējot voljeru, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) sevišķi ņems vērā drošības aspektu - pēc jau izstrādātā projekta paredzēts izbūvēt dubultu žogu sistēmu ar betonētu pamatni, lai novērstu lāču izrakšanās risku. Būvnieki tiks meklēti iepirkumu konkursa kārtībā.

Naktī uz ceturtdienu no Līgatnes dabas taku voljera ir izmucis lācis, tādēļ iedzīvotāji aicināti atturēties no dabas taku teritorijā esošo mežu apmeklējuma, informēja Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins.

Apkārtnes piebraucamos ceļus bloķē pašvaldības un valsts policijas darbinieki, teritorijā strādā un situāciju kontrolē Dabas aizsardzības pārvaldes un Gaujas Nacionālā parka darbinieki, ir informēti tuvējo māju iedzīvotāji.

Ņemot vērā, ka dabas takās mītošie lāči ir saraduši ar cilvēku klātbūtni, tiem ir mazināts baiļu instinkts. Sastapšanās ar šādu lāci ir bīstama, brīdina speciālisti.

Līdz situācijas atrisinājumam ieeja Līgatnes dabas taku zonā ir aizliegta. Iedzīvotāji un viesi, ogotāji, sēņotāji un dabas vērotāji lūgti atturēties no dabas taku teritorijā esošo mežu apmeklējuma.

Par notikumu attīstību pašvaldība sola informēt.

Lai uzlabotu apmeklētāju apkalpošanu, paplašinātu sniegto pakalpojumu klāstu un veicinātu sabiedrības izglītošanu, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) Gaujas Nacionālā parka Informācijas centra Līgatnes dabas takas apsaimniekošanu no 2016.gada uzticējusi Līgatnes novada pašvaldības aģentūrai Līgatnes novada Kultūras un tūrisma centrs.

Informācijas centrā arī turpmāk tiks nodrošināta informācijas sniegšana tūristiem, biļešu tirdzniecība, taču plašāk plānots darboties Līgatnes dabas taku (LDT) popularizēšanā, kā arī izglītojošu pasākumu un aktivitāšu organizēšanā.

«Pēdējos gados Dabas aizsardzības pārvalde ievērojami uzlabojusi Līgatnes dabas taku infrastruktūru, lai nodrošinātu apmeklētājiem ne tikai izzinošu, bet arī drošu atpūtu dabā. Nākamais solis LDT attīstībā ir uzlabot Informācijas centra darbību. Meklējot labāko risinājumu, esam noslēguši līgumu ar Līgatnes novada pašvaldības aģentūru, kuras darbiniekiem ir pieredze tūrisma, informācijas un mārketinga aktivitāšu plānošanā un kopīgu aktivitāšu īstenošanā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un Līgatnes dabas taku kolektīvu. Šīs sadarbības rezultātā mēs ceram uzlabot LDT atpazīstamību un sabiedrības izpratni par dabas aizsardzības nozīmīgumu,» pauž DAP Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš.

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.