Finanses

Saeima par teju miljonu eiro iepirks konferenču tehniku; izmaksas esot adekvātas

LETA, 19.10.2015

Jaunākais izdevums

Saeima rekonstruējamajai ēkai Jēkaba ielā 6/8 plāno iepirkt tehnoloģijas konferenču telpu nodrošinājumam teju viena miljona eiro apmērā. Saeimas Administrācija apgalvo, ka iepirkuma summa esot adekvāta.

Viens no iepirkumiem paredz televīzijas sistēmas izveidi jaunajā Saeimas ēkā, un paredzamās izmaksas ir 450 000 eiro. Otrs iepirkums ir par Saeimas konferenču sistēmas paplašināšanu, paredzot tam atvēlēt 470 000 eiro.

Saeimas Administrācijas ģenerālsekretāre Karina Pētersone žurnālistiem skaidroja, ka Saeimas plenārsēžu zāle un Sarkanā zāle kļūst aizvien noslogotākas, tāpēc arī jaunajā ēkā ir jābūt digitāli aprīkotām konferenču telpām, lai tās atbilstu visām prasībām.

Viņa gan atzina, ka lietām ir jābūt samērojamām un jaunā ēka ir rūpīgi pārdomāts projekts, turklāt jaunās konferenču zāles darbosies neatkarīgi no pašreizējās sistēmas, kas nozīmē, ka tās nebūs jāsalāgo. Vaicāta, vai iespējams, ka izmaksas varētu samazināties, viņa prognozēja, ka to varētu veicināt konkurence starp iepirkuma konkursa dalībniekiem. Tas ir vienīgais veids, kā valstij ietaupīt līdzekļus, noteica Pētersone.

Saeimas Tehnikas nodaļas vadītājs Guntis Stungrevics informēja, ka kopumā tiks iegādātas 15 kameras un tās tiks izvietotas visās trīs zālēs. Turklāt pirmā stāva zālei ir īpaša specifika, kur jādomā, kā kameras pareizi izvietot, jo tajā ir gan kolonnas, gan divdaļīgs balkons, gan arī stacionārās sēdvietas. Tas nozīmē, ka ir pareizi jāaprēķina kameru izvietojums tā, lai varētu redzēt katru no sēdvietās sēdošajiem. Arī otrā stāva zālē ir kolonnas un balkons, tomēr gan šai, gan trešā stāva zālei ir modificējamas sēdvietas - tās var izvietot atbilstoši nepieciešamībai.

Protams, mēs iepērkam modernu aparatūru. Iepriekšējā aparatūra tika uzstādīta 1996.gadā un ir jau 20 gadus nokalpojusi. Arī jaunā aparatūra kalpos vismaz desmit gadus, teica Stungrevics. Viņš arī uzsvēra, ka iepērkamās tehnoloģijas nav no paša augstākā ranga.

Līdz ar ievākšanos jaunajā ēkā ir plānots pieņemt darbā vēl divus darbiniekus. Stungrevics uzsvēra, ka līdz šim par tehnoloģisko nodrošinājumu un ieraksta nodrošināšanu bija atbildīgs tikai viens cilvēks - viņš pats. Savukārt turpmāk viņam vienam paveikt visu būtu apgrūtinoši.

Tehnoloģijām vajadzētu būt piegādātām nākamā gada pirmajā ceturksnī, jo nākamgad parlamenta rudens sesiju ir plānots sākt jau jaunajā ēkā, informēja Saeimas Administrācijas izpilddirektors Valdis Ziemelis. Viņš arī uzsvēra, ka, neraugoties uz kaimiņvalsts Lietuvas pieredzi ar aparatūras iepirkumu, izmantojot Eiropas Savienības līdzekļus, Latvijas parlamentā visi projekti ir īstenoti par valsts budžeta līdzekļiem.

Iepirkuma konkursi izsludināti 10.oktobrī un 16.oktobrī, un tie ilgs līdz 26.oktobrim un 27.oktobrim. Pagaidām konkursā vēl neviens savu pieteikumu nav iesniedzis.

Iepirkuma nolikumā par konferenču sistēmas paplašinājumu teikts, ka iekārtām ir būt savietojamām un savstarpēji aizvietojamām ar Saeimas rīcībā jau esošajām diskusiju sistēmām Bosch Next Generation un jānodrošina lokālais televīzijas tīkls ar nepieciešamajiem audio signāliem. Šajā konkursā paredzēts iegādāties 195 mikrofonus, 153 mikrofona pieslēgšanas paneļus, 12 tulka pultis, centrālos vadības blokus, displejus prezentācijām, kā arī vēl dažādu konferenču sistēmai nepieciešamo aprīkojumu.

Savukārt iepirkums par televīzijas sistēmu paredz iegādāties 15 videokameras, video iekārtu sinhronizācijas sistēmu, optiskos signālu pārveidotājus, multimediju ieraksta un arhivēšanas sistēmu, daudzkanālu ekrāna displeju, video un audio kontroles iekārtas, kā arī skaņas apstrādes sistēmu un dažādu citu tehniku.

Līgumu termiņi ir nākamā gada 25.aprīlis, kad ēku plānots nodot ekspluatācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Konferenču tūrists Latvijā iztērē 800 eiro dienā, brīvdienu tūrists – 80 eiro

Dienas Bizness, 16.10.2015

Viesnīcā "Radisson Blu Latvija" notiek Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotais seminārs "Konferenču tūrisma ekonomiskais potenciāls Rīgā".

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mērķtiecīgi attīstot Rīgas ekonomisko potenciālu konferenču biznesa jomā un ieguldot nepieciešamās infrastruktūras izveidē, iespējams palielināt tūristu skaitu, samazināt sezonalitātes radīto efektu un palielināt ieņēmumus dažādās nozarēs, tostarp viesnīcu, restorānu, kultūras utt. To piektdien, 16.oktobrī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotajā seminārā par Rīgas konferenču tūrisma potenciālu secināja eksperti.

Pašreiz Rīgas potenciāls salīdzinot ar citām Eiropas galvaspilsētām konferenču tūrisma jomā nav pilnībā izmantots. Statistikas dati rāda, ka Eiropā ik gadu tiek rīkoti vidēji 6000 biznesa videi saistoši pasākumi, veidojot septiņus miljonus delegātu dienu apmeklējumu. Konferenču bizness Eiropā kopumā mērāms aptuveni piecu miljardu eiro apjomā, jo dalībnieki ne tikai nakšņo viesnīcās, bet arī apmeklē restorānus un dažādus kultūras, kā arī izklaides pasākumus.

Statistika rāda, ka viens konferenču tūrists Latvijā dienā iztērē līdz pat 800 eiro, savukārt brīvdienu tūrists – tikai 80 eiro. «Lai gan pavadīto dienu skaits nav tik liels kā brīvdienu tūristam, konferenču tūristi konkrētajā valstī «atstāj» daudz vairāk naudas, kas savukārt stimulē ekonomiku kopumā. Tāpat konferenču tūristi konkrētajā valstī veicina zināšanu un kontaktu apmaiņu, pētniecības un uzņēmējdarbības attīstību. Radot piemērotus apstākļus konferenču biznesa attīstībai, iespējams attīstīt daudzu nozaru uzņēmumus, kuri pašreiz saskaras ar sezonalitātes problēmām, kad vasarā noslodze ir liela, bet ziemā – zema,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Valmieras stikla šķiedras meitas uzņēmuma ražojums izmantots Romas jaunajā konferenču centrā

Lelde Petrāne, 22.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Valmieras stikla šķiedra meitas uzņēmuma Valmiera Glass UK Ltd. ražotā tekstilmembrāna Atex® izmantota Romas jaunajā konferenču centrā, kuru projektējis Masimiliāno Fuksas (Massimiliano Fuksas).

Konferenču centrs līdzinās milzu taisnstūra stikla kastei, kuras iekšpusē izvietota auditorijas telpa - neierastas formas struktūra, kas veidota no tērauda karkasa, pārklāta ar Valmiera Glass UK Ltd. ražoto silikona stikla šķiedras Atex® tekstilmembrānas apvalku. Inovatīvās formas dēļ šo telpu sauc par La Nuvola jeb Mākoni, un izveidē izmantota Atex® 2000 TRL WS14 tekstilmembrāna 24 000 kvadrātmetru platībā.

Konferenču centra komplekss šobrīd tiek uzskatīts par itāļu arhitekta vērienīgāko un ambiciozāko projektu 55 000 kvadrātmetru platībā ar kopējām izmaksām 353 miljonu eiro apmērā. Komplekss, galvenokārt būvēts no stikla un tērauda, ietver Mākoni, konferenču telpas, iepirkšanās zonu un viesnīcu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem

LETA, 11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules notikumu kontekstā arvien pieaugot satraukumam par pārtikas pieejamību turpmāk Eiropā, mūsu zemniekiem tā, iespējams, ir motivācija palielināt jaudas, iegādāties jaunu tehniku, paplašināt saimniecību, jo ir skaidrs, ka pēc mūsu zemnieku un lauksaimnieku produkcijas pieprasījums tikai augs un arī cenas, domājams, palielināsies. Iespējams, tas ir pietiekams iemesls, lai šo pavasari sāktu ar jaunas tehnikas iegādi.

Kā rīkoties, ja nepieciešams kredīts lauksaimniecības tehnikas iegādei, plašāk konsultē Lande.lv pārstāvis Haralds Neimanis.

Kad tad, ja ne tagad?

Lauksaimniecību patiesībā vairāk nekā ārējie notikumi ietekmē sezonalitāte un laika apstākļi. Sava loma, protams, ir arī “rokas turēšanai uz pulsa” par aktuālajām lauksaimniecības produkcijas cenu izmaiņām. Katrs pavasaris līdz ar to nozīmē svarīgu lēmumu pieņemšanu, tostarp par jaunas tehnikas iegādi.

H.Neimanis novērojis, ka šobrīd saimniecības kļūst arvien efektīvākas un viens no veidiem, kā to panākt, ir papildu tehnikas iegāde: “Šobrīd mazās un vidējās saimniecības ir gatavas ieguldīt vairāk, lai sekotu Eiropas, pasaules un lielo saimniecību diktētajām tendencēm modernizēties. Tiek pirkta ne tikai lauksaimniecības tehnika, bet arī citas lietas, kas palīdz darot mazāk panākt augstāku ražīgumu.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopā ar vairākiem desmitiem viesu – klientiem, partneriem un draugiem – SemaraH Hotel Lielupe SPA & Conferences Jūrmalā 25.maijā svinīgi tika atklāta pēc skaita jau trīspadsmitā, tajā pašā laikā šobrīd pati lielākā pasākumu telpa Jūrmala Hall ne tikai šajā viesnīcā, bet Jūrmalas pilsētā kopumā, tādējādi vēl nopietnāk piesakot SemaraH Hotel Lielupe SPA & Conferences ambīcijas pasākumu rīkošanas jomā gan Latvijas, gan arī Baltijas mērogā.

Nevienā citā Jūrmalas viesnīcā nav lielformāta pasākumiem īpaši piemērotas un ar modernākajām tehnoloģijām aprīkotas zāles 544 kvadrātmetru platībā. Faktiski tā ir halle, kurā var rīkot jebkādus pasākumus – konferences, sporta un deju sacensības, seminārus, izstādes, prezentācijas. Būtībā jebkādu pasākumu, kam nepieciešama liela telpa ar ideālu skaņas un gaismas sistēmu aprīkojumu. Turklāt nepieciešamības gadījumā skaņas un gaismas sistēmu klients var papildināt atbilstoši konkrētā pasākuma specifiskajām tehniskajām vajadzībām.

“Agrāk šeit bija tenisa korts, kas būtībā bija savu laiku nokalpojis un arī īsti vairs neiederējās mūsu viesnīcas šodienas un jo īpaši nākotnes attīstības stratēģijā, vēl jo vairāk ņemot vērā faktu, ka specifiskā aprīkojuma dēļ telpa bija izmantojama tikai vienam šauram mērķim. Tādēļ jau pērn, kad tika veikta viesnīcas rekonstrukcijas pirmā kārta, mēs jau sākām izvērtēt, kādām funkcijām pārveidot arī šo telpu. Pēc tirgus izpētes un ekspertu konsultāciju uzklausīšanas secinājām, ka mūsu piedāvājuma klāstā ir nepieciešama tieši šāda veida un izmēra multifunkcionāla telpa, kas izmantojama visdažādākajām vajadzībām, kādu šodien redzam jauno Jūrmala Hall,” akcentē SemaraH Hotel Lielupe SPA & Conferences vadītājs Juris Baumerts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada septiņos mēnešos 88,2 miljonu eiro pārpalikums

Db.lv, 28.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem 2023. gada septiņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta bilance uzlabojusies par 186,5 miljoniem eiro, sasniedzot 88,2 miljonu eiro pārpalikumu, kamēr attiecīgajā periodā pērn bija 98,2 miljonu eiro deficīts, informē Finanšu ministrija.

Ievērojami samazinoties izdevumiem Covid-19 pandēmijas, energoresursu sadārdzinājuma un Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta pasākumiem pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, kopbudžeta bilance šā gada septiņos mēnešos ir būtiski uzlabojusies, taču joprojām krietni atpaliek no pirmspandēmijas gadu pārpalikuma apmēriem septiņos mēnešos.

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi 2023. gada septiņos mēnešos 9 miljardu eiro apmērā bija par 954,9 miljoniem eiro jeb 11,8% augstāki nekā gadu iepriekš. Savukārt kopbudžeta ieņēmumi auguši par 1,1 miljardu eiro jeb 14,3%, salīdzinot ar pērnā gada janvāri-jūliju, un veido 9,1 miljardu eiro.

Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu pamatā nodrošināja nodokļu ieņēmumi, kas šā gada septiņos mēnešos iekasēti 7,2 miljardu eiro apmērā, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, un bija par 732,1 miljonu eiro jeb 11,4% augstāki nekā pērnā gada janvārī-jūlijā. Joprojām labs pieauguma temps vērojams darbaspēka nodokļu ieņēmumos. Nozarēs ar augstu minimālās algas īpatsvaru nodarbinātajiem vērojams būtisks darbaspēka nodokļu kāpums, kas saistāms ar straujo minimālās algas celšanu valstī ar šā gada 1. janvāri no 500 eiro uz 620 eiro. Savukārt, neskatoties uz straujo PVN ieņēmumu kāpumu periodā kopumā, VID dati liecina par PVN ieņēmumu samazinājumu jūnijā un jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgā mēneša datiem, tādās nozarēs kā degvielas un gāzes vairumtirdzniecība, kā arī energoapgādes nozare. Šo nozaro samaksātie nodokļi veido gandrīz pusi no visiem PVN ieņēmumiem, tāpēc šīm izmaiņām ir būtiska ietekme uz kopējiem PVN ieņēmumiem. Pārējo nozaru PVN ieņēmumos vērojams pieaugums. Izceļams arī straujais UIN ieņēmumu kāpums, kas šā gada septiņos mēnešos bijis par 53,1% augstāks nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Lielākas šā nodokļa iemaksas vērojamas tirdzniecības, mežsaimniecības, kā arī enerģētikas nozarēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas konferenču un koncertu centra projekts, kuru pēc pieciem gadiem plānots realizēt Skanstē, uzliks Rīgu uz starptautiskās konferenču kartes, DB norāda Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Konferenču centru iecerēts īstenot valsts un privātās partnerības ietvarā. Uz jautājumu, vai ir pārliecība, ka šis projekts patiesi tiks realizēts līdz 2021. gadam, M. Vanags skaidro, ka ir nopietns pamats teikt, ka šis projekts tiks īstenots, jo projekta priekšdarbos ir investēti līdzekļi, ir arī faktiski pats projekts, zeme, redzējums, kā šāds projekts varētu darboties un kādu pienesumu tas varētu dot Rīgai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Balcia investē 6 miljonus eiro biroja ēkas renovācijā un īres dzīvokļu izbūvē

Db.lv, 06.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums “Balcia Insurance SE” (Balcia) investējis 6 miljonus eiro īpašumā esošās daudzstāvu ēkas renovācijai Valdemāra ielā, Rīgā.

Ēkā izbūvētas modernas biroja telpas “Balcia” vajadzībām, kā arī izveidots konferenču centrs un “Balcia Residence” īstermiņa īres dzīvokļi, kas jau ir pieejami īrei.

Ēka Valdemāra ielā sadalīta divos korpusos. Tās sešos stāvos atrodas “Balcia” biroja telpas 1800 kvadrātmetru platībā un 230 kvadrātmetru plašs konferenču centrs. Ēkas otrajā korpusā ar kopējo platību 1400 kvadrātmetri izvietoti mūsdienīgi un dzīvošanai pilnībā aprīkoti 36 apartamenti, kā arī plaša jumta terase saviesīgiem pasākumiem.

“Esam renovējuši savā īpašumā esošo ēku, lai tā atbilstu mūsdienīga biroja un energoefektivitātes standartu prasībām, tajā pašā laikā saglabājot ēkas vēsturisko funkciju – viesu izmitināšanu, kas ļaus to efektīvāk pārvaldīt un apsaimniekot. Galvaspilsētā trūkst kvalitatīvas dzīvojamās telpas īstermiņa īrei, īpaši korporatīvo klientu segmentam ārvalstu darbinieku izmitināšanai. Tādēļ apartamentu izbūvē izmantoti augstākās kvalitātes materiāli un aprīkojums, lai maksimāli radītu vidi, kurā darbu var apvienot ar mājas sajūtu. Īpaši gandarīts esmu par jauno Latvijas mākslinieku darbu ekspozīciju, kuru izvietosim visā ēkā, tādējādi ienesot arī kultūras elpu renovētajās telpās,” stāsta “Balcia” valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jaunās akustiskās koncertzāles projekta tapšanu un politiskajiem šķēršļiem tā ceļā laikrakstā Diena saruna ar arhitektu, biroja Sīlis, Zābers un Kļava vadītāju Andi Sīli.

Publiski tiek apgalvots, ka arhitektu vidū esot panākta vienošanās par Kongresu nama pārbūvi par akustisko koncertzāli. Jūs esat Kultūras ministrijas izveidotajā koncertzāles projekta darba grupā. Vai tiešām ir tā, ka visi vienprātīgi ir sajūsmā par Kongresu namu kā akustiskās koncertzāles vietu?

Tā tas noteikti nav. Arhitekti parasti ne par ko nespēj vienoties. Un tas ir labi – arhitektu vidū ir jābūt dažādiem viedokļiem, citādi mēs dzīvotu vienveidīgās ēkās un vidēs. Runājot par Latvijā pazīstamiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar arhitektūru vai no šīs jomas kaut ko saprot, vairums no viņiem uzskata, ka Kongresu nams nepavisam nav tā labākā vieta akustiskajai koncertzālei. Lielāks konsenss, tieši pretēji, ir par Andrejsalu. Jo skaidrs, ka Andrejsala ir vieta ar pietiekami lielu potenciālu, koncertzāles funkcija tur ietilpst ideāli. Kongresu nams varbūt arī nebūtu slikta vieta, ja mūsu kultūras pieminekļu speciālisti teiktu – labi, Dievs ar to, jaucam gandrīz pilnībā nost un būvējam kaut ko jaunu tajā vietā. Bet finansiāli tas nebūtu prātīgs lēmums. Jāņem arī vērā, ka tur jau kāds miljons ir iztērēts, projektējot ēkas pārbūvi par mākslīgi apskaņotu koncertzāli, kas arī Rīgai ir nepieciešama. Tā tur diezgan labi ietilpst, un šis projekts ir visai racionāls un viegli realizējams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome trešdien, 21.jūnijā apstiprināja pašvaldības 2017.gada budžeta grozījumus, kuros pašvaldības ieņēmumi plānoti 885,8 miljonu eiro apmērā un izdevumi paredzēti 948,7 miljonu eiro apmērā, tādējādi palielinot budžeta deficītu no 28,8 līdz teju 63 miljoniem eiro.

Decembrī Rīgas dome apstiprināja šī gada budžetu, kurā ieņēmumi bija plānoti 865,7 miljonu eiro apmērā un izdevumi paredzēti 894,5 miljonu eiro apmērā, veidojot budžeta deficītu 28,8 miljoni eiro jeb 3,3% no ieņēmumiem.

Finanšu departamenta vadītāja Ilga Tiknuse pastāstīja, ka pašreiz ir precizēti visi iepriekšējā gada budžeta pārpalikumi un nozaru komitejās skatīti budžeta grozījumi, kas nepieciešami saistībā ar izmaiņām finansējuma pieprasījumos un projektiem.

Budžeta ieņēmumu palielinājums par 20 miljoniem eiro plānots saistībā ar palielinājumu nekustamā īpašuma nodoklim un pārējiem nenodokļu ieņēmumiem, kā arī palielinājušies valsts budžeta transferti un budžeta iestāžu ieņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvēloties savam biznesam atbilstošās tehnikas risinājumu, būtiska ir ne tikai iegādājamās tehnikas cena, bet vēl svarīgāk – cik uzņēmējs tērēs, strādājot ar šo tehniku.

Alwark SIA piegādātās tehnikas klāsts ir ļoti plašs un pieprasīts dažādās nozarēs. Uzņēmuma klienti ir ražošanas, loģistikas, ostu, lidostu, komunālās un citu nozaru uzņēmumi. Alwark pārstāv tādus savu kvalitāti visā pasaulē apliecinājušus zīmolus kā Linde Material Handling, Terberg, Konecranes Lift trucks, Mantsinen, Terex-Fuchs, Johnston Sweepers, Kaiser, Rasco u.c.

Šogad Alwark ir sācis jaunu darbības virzienu un turpmāk piedāvās arī kvalitatīvā Zviedrijas ražotāja EcoLog mežistrādes tehnikas tirdzniecību un servisu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reirs rosina Putniņam un Razānei izmaksāt 80% no gada algas, ja viņi atkāpsies no amata līdz 1.augustam

LETA, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem plānots izmaksāt vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas.

Tas norādīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem FKTK likumā trešajam lasījumam, kurus izskata Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Komisijas deputāti gan trešdien šo priekšlikumu vēl neizskatīja un turpinās to darīt nākamajā komisijas sēdē ceturtdien, 6.jūnijā.

Reira priekšlikums paredz, ka «Ministru kabinets līdz 2019.gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentus. Līdzšinējais Saeimas ieceltais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai vai līdz laikam, ja Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata».

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Izskatām variantu pārcelt pamatdarbību uz Lietuvu

"Baltic Travel Group" vadītājs Vlads Korjagins, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinājumā ar apjomīgu finansiālo atbalstu un iespēju turpināt darbu, ko savu valstu tūrisma nozares uzņēmumiem nodrošina Lietuva un Igaunija, Latvijā tūrisma eksports tiek nogalināts.

Atbalsta trūkums krīzes apstākļos sekmēsies ar lielāko tūrisma kompāniju aiziešanu no Latvijas, atstājot tirgū vien nelielos uzņēmumus, kas iespējams pāries pelēkajā zonā.

Lielākais nozares nodokļu maksātājs paliek bez atbalsta

Aizvadītais gads kompānijai bija veiksmīgs – Latvijā tika sasniegts gandrīz 21 miljona eiro apgrozījums, Lietuvā – 4,6 miljoni eiro, bet Igaunijā – 1,85 miljoni eiro. Mēs pārcēlāmies uz jaunām biroja telpām, kā arī aktīvi ieguldījām līdzekļus jaunu tirgu apguvē un tehnoloģiju izmantošanā. Saskaņā ar 2018. gada datiem tūrisma nozarē mēs bijām viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā. Gada laikā nodokļos Latvijā tika nomaksāts gandrīz 1 miljons eiro, no tiem 300 000 veido PVN maksājumi, savukārt vairāk nekā pusmiljons ir tieši ar nodarbinātību saistītie nodokļi. Esam godprātīgs nodokļu maksātājs, ko Valsts ieņēmumu dienests iekļāvis starp sudraba līmeņa uzņēmumiem. Jāpiezīmē, ka Lietuvā nodokļu maksājumi pagājušajā gadā veidoja 160 000 eiro, bet Igaunijā – 100 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežistrādes tehnikas tirgū ražotāji nespēj nodrošināt lielo pieprasījumu - pasūtījumu izpildes laiks teju divkāršojies sasniedzot pat 12 mēnešus, savukārt pieprasījums būtiski pieaudzis un mežistrādes tehnikas līzinga tirgus gada laikā pieaudzis par 40 – 45 %, liecina Citadele Leasing no jauna izsniegto aizdevumu statistika.

Neskatoties uz ilgajām piegādēm, mežistrādes tehnikas līzinga tirgus šogad audzis par trešdaļu, un Citadele Leasing izsniegusi finansējumu vairāk nekā 3,3 miljonu eiro vērtībā.

"Šobrīd esam situācijā, ka tehnikas tirgotājiem ir ierobežotas tehnikas apjoms. Covid-19 pandēmijas sākumā faktiski divus trīs mēnešus rūpnīcas visā pasaulē neražoja jaunu tehniku. Pakāpeniski atsākot ražošanu, piedāvājums netika līdzi, un krājumi bija iztukšoti, savukārt pircēji joprojām ir gatavi maksāt lielākus avansus, lai iegūtu tehniku jau šodien. Iespējams, aktivitāte finansējuma pieprasījumā būtu vēl lielāka, taču ilgais piegādes laiks liek nogaidīt arī uzņēmējiem," saka Citadele Leasing valdes priekšsēdētājs Ģirts Glāzers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rīgai sola konferenču centru

Jānis Goldbergs, 30.09.2019

«Rīgai ir savs tūrisma zīmols. Tas visur tiek reklamēts. Mums ir savi produkti tūristiem, izstādes, koncerti. Ir būtiski turpināt piedāvāt jau to, ko mēs darām šobrīd. Pēc darījumu sarunām cilvēks var palikt Rīgā un mums ir tas āķis, ko viņam iedot,» diskusijā sacīja RTAB valdes priekšsēdētājs Guntars Grīnvalds.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgai vajag konferenču centru ar 3000 vietām, un tas arī taps – šādu nepieciešamību definējusi Rīgas dome, Ekonomikas ministrija, Saeimas politiķi un tūrisma nozares uzņēmēji domnīcā Rīga kā Baltijas darījumu tūrisma dzinējspēks.

Diskusijā, kurā piedalījās ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, Rīgas mērs Oļegs Burovs, Saeimas komisiju vadītāji Jānis Vitenbergs un Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes priekšsēdētājs Guntars Grīnvalds un daudzi tūrisma nozares pārstāvji, visi definēja divas galvenās Rīgas vajadzības, ja Latvijas galvaspilsētu vēlamies izveidot par darījumu tūrisma centru. Proti, pirmkārt, ir nepieciešams konferenču centrs ar vismaz 3000 vietām. Otrkārt, jāveido vēstnešu programma, kas piesaistīs braucējus.

Esam pēdējie Baltijā

Kopainu, vajadzības un vispārējās darba metodes kā uz šķīvja mūsu speciālistiem priekšā nolika tūrisma speciāliste no Londonas Sallija Grīnhila. Viņa aicināja saprast, ka ir atšķirība starp vienkāršu darījuma braucienu un nozaru vai korporāciju pasākumiem, kuros piedalās simtiem cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Pieņem Rīgas pašvaldības 2016.gada budžetu, deficītu plānojot 669 000 eiro apmērā

LETA, 15.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome šodien pieņēma pašvaldības 2016.gada budžetu, kas tiek plānots ar ieņēmumiem 809,5 miljonu eiro apmērā un izdevumiem 810,2 miljonu eiro apmērā, līdz ar to deficīts tiek plānots ap 668 900 eiro apmērā.

Par budžetu nobalsoja 38 deputāti, pret - 17, bet atturējās - trīs.

Opozīcijas deputāti attiecībā uz pašvaldības nākamā gada budžetu iesniedza kopumā 24 priekšlikumus. Tie visi, izņemot vienu, šodien tika noraidīti. Kā vienīgais tika atbalstīts deputāta Jurģa Klotiņa (VL-TB/LNNK) priekšlikums piešķirt 14 870 eiro ielu apgaismojuma ierīkošanai Zunda kanāla gājēju tiltam. Šo priekšlikumu deputāts debatēs ar vizualizācijām prezentēja deputātiem, norādot, ka tas būtiski uzlabos iedzīvotāju drošību, jo pašreiz šī vieta ap tiltu vakaros ir nepārredzama.

Rīgas domes opozīcijas deputāti debatēs kritizēja pašvaldības budžetu, kā ik gadu akcentējot vairāku izmaksu necaurredzamību un izceļot dotāciju Rīgas satiksmei. Deputāti atzinīgi novērtēja salīdzinoši nelielo deficītu, kas uz citu gadu fona praktiski neesot, tomēr ieņēmumu pieaugumu opozīcija saistīja ar valdības labvēlīgo politiku attiecībā uz Rīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija un Igaunija kopā iepirks militāros transportlīdzekļus 693 miljonu eiro vērtībā

LETA--ERR/BNS, 08.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Aizsardzības investīciju centrs pirmdien paziņojis, ka kopā ar Latvijas Aizsardzības ministriju izsludina militāro transportlīdzekļu iepirkumu 693 miljonu eiro apmērā.

Latvijas Aizsardzības ministrija solījusi plašāku informāciju par šo iepirkumu sniegt otrdien.

Kā tikmēr norādījis Aizsardzības investīciju centra transporta nodaļas vadītājs Tomass Kalda, paredzēts atrast partneri, kas turpmāko desmit gadu laikā piegādās lielā apjomā 16 dažādu veidu tehniku gan Igaunijas Aizsardzības spēku, zemessardzes "Kaitseliit" ("Aizsardzības līga") un Policijas un robežsardzes departamenta, gan Latvijas Aizsardzības ministrijas pakļautības iestāžu vajadzībām.

Igaunijai tas būs šimbrīžam vērienīgākais iepirkums aizsardzības jomā.

Pēc Kaldas teiktā, šis iepirkums ļaus nomainīt nolietoto tehniku un vajadzības gadījumā paātrinātā kārtībā iepirkt trūkstošos transportlīdzekļus. Vienlaikus viņš norādījis, ka paredzēts iegādāties gan jaunu tehniku, gan izmantot lietotos sabiedroto transportlīdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Digitalizē auto remonta nozari

Anda Asere, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados tirgū sevi piesaka jauni spēlētāji – digitālie risinājumi, kas cilvēkiem ļauj ērtāk atrast autoservisu un uzzināt aptuvenās izmaksas.

Šobrīd tirgū šādi darbojas vismaz trīs kompānijas – TavsServiss.lv (nodrošina SIA Ralmix), servix.lv (SIA Servix Grupa) un tikko pievienojies Repairo (SIA Repairo). «Šāda veida platformu izveidojām Latvijā pirmie. Uzskatu, ka līdz šim mums nav tiešu konkurentu, jo nepiedāvājam salīdzināt auto remonta izmaksas, bet gan sniedzam pakalpojumu ar pievienoto vērtību, proti, atrast klientam ērtu, izdevīgu un kvalitatīvu auto remontu, sniedzam konsultāciju par labākajiem remonta risinājumiem, piedāvājam nogādāt un atgādāt auto uz servisu,» akcentē Alfrēds Lazdiņš, autoremonta aģentūras TavsServiss.lv līdzdibinātājs. Viens no servix.lv idejas autoriem Rūdolfs Roze norāda, ka katrs pakalpojumu piedāvātājs ir atšķirīgs, tādēļ tiešu konkurenci neizjūt. Platforma auto īpašniekiem ļauj bez maksas pāris minūšu laikā salīdzināt auto servisu piedāvājumus, kā arī sniedz iespēju pieteikt auto remontu, diagnostiku, eļļas maiņu un citus pakalpojumus. «Veselīga konkurence ir nepieciešama, tā ir kā dzinulis, kas uzņēmumu stumj uz priekšu un liek attīstīties,» saka Undis Neilands, Repairo līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru