Pakalpojumi

Konferenču tūrists Latvijā iztērē 800 eiro dienā, brīvdienu tūrists – 80 eiro

Dienas Bizness, 16.10.2015

Viesnīcā "Radisson Blu Latvija" notiek Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotais seminārs "Konferenču tūrisma ekonomiskais potenciāls Rīgā".

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Mērķtiecīgi attīstot Rīgas ekonomisko potenciālu konferenču biznesa jomā un ieguldot nepieciešamās infrastruktūras izveidē, iespējams palielināt tūristu skaitu, samazināt sezonalitātes radīto efektu un palielināt ieņēmumus dažādās nozarēs, tostarp viesnīcu, restorānu, kultūras utt. To piektdien, 16.oktobrī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotajā seminārā par Rīgas konferenču tūrisma potenciālu secināja eksperti.

Pašreiz Rīgas potenciāls salīdzinot ar citām Eiropas galvaspilsētām konferenču tūrisma jomā nav pilnībā izmantots. Statistikas dati rāda, ka Eiropā ik gadu tiek rīkoti vidēji 6000 biznesa videi saistoši pasākumi, veidojot septiņus miljonus delegātu dienu apmeklējumu. Konferenču bizness Eiropā kopumā mērāms aptuveni piecu miljardu eiro apjomā, jo dalībnieki ne tikai nakšņo viesnīcās, bet arī apmeklē restorānus un dažādus kultūras, kā arī izklaides pasākumus.

Statistika rāda, ka viens konferenču tūrists Latvijā dienā iztērē līdz pat 800 eiro, savukārt brīvdienu tūrists – tikai 80 eiro. «Lai gan pavadīto dienu skaits nav tik liels kā brīvdienu tūristam, konferenču tūristi konkrētajā valstī «atstāj» daudz vairāk naudas, kas savukārt stimulē ekonomiku kopumā. Tāpat konferenču tūristi konkrētajā valstī veicina zināšanu un kontaktu apmaiņu, pētniecības un uzņēmējdarbības attīstību. Radot piemērotus apstākļus konferenču biznesa attīstībai, iespējams attīstīt daudzu nozaru uzņēmumus, kuri pašreiz saskaras ar sezonalitātes problēmām, kad vasarā noslodze ir liela, bet ziemā – zema,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Lai panāktu iespējami veiksmīgāku nozares attīstību, nepieciešams izveidot Rīgas konferenču biroju un starptautisku konferenču centru, kas spētu uzņemt vairāk nekā tūkstoš dalībnieku vienlaikus. Apkopotā informācija liecina, ka daudz veiksmīgāk konferenču tūrismu izdodas attīstīt tādām valstīm kā Zviedrija, Polija un Čehija, kurās ir starptautiski konferenču centri un pilsētas konferenču biroji, kamēr, piemēram, Baltijas valstis atpaliek, apkalpojot līdz septiņām reizēm mazāk konferenču tūristus.

Eksperti piekrīt, ka Rīgai ir viss nepieciešamais, lai realizētu savu potenciālu konferenču tūrisma jomā – attīstīta lidostas infrastruktūra ar 85 tiešajiem galamērķiem, viesnīcās istabu skaits sasniedz gandrīz astoņus tūkstošus, piedāvājot vairāk nekā 13 tūkstošus gultasvietu, savukārt cenas ir par vidēji 30% zemākas nekā Rietumeiropā. Tomēr ir nepieciešami mērķtiecīgi ieguldījumi konferenču centra izveidē, kā arī Rīgas kā konferenču tūrisma galamērķa popularizēšanā, izveidojot Rīgas konferenču biroju.

Uzņēmums Merks un Skanstes attīstības aģentūra ir izstrādājusi Rīgas konferenču un koncertu centra projektu Skanstes apkaimē, kas atrodas tuvu centram, līdzās bankām un viesnīcām un citiem būtiskiem atbalsta objektiem. Kā atzīst eksperti, šī projekta īstenošana palīdzētu Rīgu «uzlikt uz kartes» starptautiskajā konferenču apritē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkopojot Igaunijas Tūrisma padomes datus par 2014. gadu, redzams, ka ievērojami palielinājies ārvalstu tūristu skaits. Visievērojamāk pērn palielinājies vācu tūristu segments, bet kā nākamie Igauniju visvairāk iemīļojuši tieši Latvijas tūristi.

Kā liecina Igaunijas Tūrisma padomes datu apkopojums, 2014. gads tūrisma nozarē bijis veiksmīgākais pēdējo piecu gadu laikā. Igaunijā pērn 1,98 miljoni ārvalstu tūristu izmantoja šīs valsts naktsmītņu pakalpojumu, kas ir par 2% vairāk nekā 2013. gadā. Kopumā naktsmītņu pakalpojumi izmantoti 3,92 miljonus reižu, kas liecina par to, ka vairākums tūristu Igaunijā izvēlas pavadīt vairākas naktis. Turklāt 2014. gadā rekords sasniegts gan reģistrēto ārvalstu, gan vietējo tūristu kategorijās. Kopumā visvairāk palielinājies vācu tūristu skaits, kuri pērn izmantojuši naktsmītņu pakalpojumus, tam seko Latvijas, ASV un Japānas tūristi.

Veiksmīgo gadu apliecina arī Igaunijas Bankas dati – ar 1,39 miljardu eiro tūrisma ieņēmumiem 2014. gads bijis veiksmīgākais pēdējo 4 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Ēģiptes kūrortos ir 460 tūristi no Latvijas - Šarm eš Šeihā atrodas 270, bet Hurgadā - 190 tūristi.

Kā šodien preses brīfingā informēja aviokompānijas airBaltic viceprezidents Jānis Vanags, tūristus no Šarm eš Šeihas Latvijā varētu nogādāt ar diviem reisiem, ja tiks dota atļauja veikt lidojumus.

Patlaban airBaltic reisus uz Šarm eš Šeihu neveic, kamēr netiks dota atļauja no kompetentajām iestādēm. Šodien Civilās aviācijas aģentūrā notiek sēde, kurā šis jautājums tiks izlemts. Lēmums var būt gan aizliedzošs, gan rekomendējošs.

Ja atļauja tiks dota, airBaltic esot gatava lidot uz Šarm eš Šeihu jau rīt. Pagaidām tūristi ir izmitināti viesnīcās. Šos izdevumus segs airBaltic un tūroperators Tez Tour. Vanags prognozēja, ka pozitīvā gadījumā reiss uz Šarm eš Šeihu varētu notikt rīt plkst.9. Interesenti tiek aicināti sekot līdzi airBaltic sociālajos tīklos, kur šodien vakarā visoperatīvāk tiks publiskota jaunākā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvia Tours apgrozījums pārsniedzis 20 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 17.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļojumu aģentūras Latvia Tours apgrozījums pārsniedzis 20 miljonus eiro, pieaugot par 14, 6 % pret kopējo apgrozījumu 2016. gada nogalē, liecina apkopotie dati par 2017. gadu.

Tikmēr peļņa pērn palielinājusies par 37 %, sasniedzot 220 762 eiro.

Lielāko apgrozījuma daļu veido izejošais tūrisms (16, 6 milj. eiro), kam seko ienākošais tūrisms ar 1,9 milj. eiro un konferenču tūrisms ar 1,5 milj. eiro. Konferenču segmentā, salīdzinot ar 2016. gadu, apgrozījums aizvadītajā gadā dubultojies. Salīdzinājumam – 2016. gadā tas veidoja 654 tūkst. eiro.

«Pieaugums konferenču tūrisma segmentā ir likumsakarīgs, jo darījumu un konferenču tūrisma attīstība ir viens no mūsu prioritārajiem virzieniem, pie kura plānojam aktīvi strādāt arī turpmāk sadarbībā ar Latvijas Kongresu biroju un profesionālajām asociācijām,» saka SIA Latvia Tours direktore Ieva Keiša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Izskatām variantu pārcelt pamatdarbību uz Lietuvu

"Baltic Travel Group" vadītājs Vlads Korjagins, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinājumā ar apjomīgu finansiālo atbalstu un iespēju turpināt darbu, ko savu valstu tūrisma nozares uzņēmumiem nodrošina Lietuva un Igaunija, Latvijā tūrisma eksports tiek nogalināts.

Atbalsta trūkums krīzes apstākļos sekmēsies ar lielāko tūrisma kompāniju aiziešanu no Latvijas, atstājot tirgū vien nelielos uzņēmumus, kas iespējams pāries pelēkajā zonā.

Lielākais nozares nodokļu maksātājs paliek bez atbalsta

Aizvadītais gads kompānijai bija veiksmīgs – Latvijā tika sasniegts gandrīz 21 miljona eiro apgrozījums, Lietuvā – 4,6 miljoni eiro, bet Igaunijā – 1,85 miljoni eiro. Mēs pārcēlāmies uz jaunām biroja telpām, kā arī aktīvi ieguldījām līdzekļus jaunu tirgu apguvē un tehnoloģiju izmantošanā. Saskaņā ar 2018. gada datiem tūrisma nozarē mēs bijām viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā. Gada laikā nodokļos Latvijā tika nomaksāts gandrīz 1 miljons eiro, no tiem 300 000 veido PVN maksājumi, savukārt vairāk nekā pusmiljons ir tieši ar nodarbinātību saistītie nodokļi. Esam godprātīgs nodokļu maksātājs, ko Valsts ieņēmumu dienests iekļāvis starp sudraba līmeņa uzņēmumiem. Jāpiezīmē, ka Lietuvā nodokļu maksājumi pagājušajā gadā veidoja 160 000 eiro, bet Igaunijā – 100 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ziemele: Latvijas iedzīvotājiem vietējos ceļojumos populārākais galamērķis ir Latgale

LETA, 28.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotājiem vietējos ceļojumos populārākais galamērķis ir Latgale, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma atzina Latvijas lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele.

Kopumā ceļošana pa Latviju izraisot arvien lielāku interesi gan ārvalstu, gan vietējiem tūristiem. Pērn reģionālais tūrisms palielinājies par aptuveni 17%.

Kā atzina Ziemele, Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk no sirds priecājas par lauku tūrisma iespējām un ceļo vairāk. Populāra esot laivošana, velotūrisms, kā arī pārgājieni, pēdējiem no tiem gan pietrūkstot infrastruktūras.

Iecienītākais reģions Latvijas tūristiem ir Latgale. Tās tiešie konkurenti esot Sāremā sala Igaunijā un Kuršu kāpa Lietuvā.

Arī ārvalstu tūristiem Latvija kļūstot arvien populārāka, jo ir labs un interesants galamērķis.

Kā norādīja Lauku ceļotāja vadītāja, ārvalstu tūristi ir labi maksātāji un uzturas ilgi. Daudz Latviju apmeklējot Vācijas tūristi. Visdevīgākie gan esot japāņu tūristi, bet to ir maz. Pēdējā laikā arī lietuvieši sākuši «atstāt» naudu Latvijas tūrisma objektos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš šī gada marta universālveikalā Stockmann ieviesta pasaulē lielākā mobilo maksājumu sistēma Alipay, ko labprāt izmanto tūristi no Ķīnas.

Alipay pašlaik ir vairāk nekā miljards aktīvo lietotāju visā pasaulē, un ar tās palīdzību katru dienu tiek veikts vairāk nekā simts miljonu mobilo maksājumu.

«Ņemot vērā universālveikala atrašanās vietu pilsētas sirdī, tūristi viedo lielu daļu mūsu klientu portfeļa, tāpēc aktīvi strādājam pie tā, lai spētu piedāvāt risinājumus, kas uzlabotu viņu iepirkšanās pieredzi, un maksājumu ērtuma nodrošināšana ir viens no šiem veidiem. Sadarbība ar «Alipay» ir vēl viens solis tuvāk mūsu nākotnes plāniem digitālo projektu attīstībā, kas jau tagad pozitīvi atspoguļojas Ķīnas tūristu veikto pirkumu apmērā,» teic Dace Goldmane, universālveikala »Stockmann« direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ārvalstu viesi Latvijas tax free veikalos pērn iztērējuši vairāk nekā 20 miljonus eiro

Dienas Bizness, 12.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Latvijas beznodokļu jeb tax free veikalos ārvalstu viesi iztērējuši par piektdaļu vairāk nekā pirms gada - virs 20 miljoniem eiro. Visaktīvākie pircēji ir no Krievijas, šīs valsts pārstāvis vienā veikalā pērn iepircies pat par 20 000 eiro, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Latvijā jau 18 gadus trešo valstu tūristiem par pirkumiem veikalos iespējams atgūt daļu – patlaban 15% pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tax free pakalpojumu mērķis ir mudināt tūristus vairāk iepirkties, atbalstot vietējos tirgotājus. «Ja šie pircēji, šie tūristi veic daudz pirkumus, mēs radam papildu darba vietas, ceļās apgrozījums mazumtirdzniecības veikaliem,» skaidro nodokļa atmaksas pakalpojuma nodrošinātājas Global Blue Latvija vadītāja Vineta Kalmane.

Pērn tirgotāju kontos no taxfree pirkumiem ieripoja par 22% vairāk naudas nekā pirms gada. Pieaugums bijis tik straujš, jo pirms gada piedzīvots straujš kritums. «Kad sākās sankcijas pret Krieviju, protams, jo rubļa vērtība kritās, tas bija 2016. gads, tad bija gana liels kritums. Tagad tā kā naftas cena iet uz augšu, tad arī rublis atkopies,» saka Kalmane. Latvijā taxfree sistēmā šobrīd piedalās 2000 veikali. Tos tūristi, mūsu valstī ierodoties ar lidmašīnu, vilcienu vai auto transportu, var atpazīt pēc īpašām uzlīmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viesnīcu un tūristu mītņu skaits Latvijā pieaudzis gandrīz četrkārtīgi

Maija Rozīte - Biznesa augstskolas Turība profesore, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju vilnis turpina savu attīstības gaitu un automatizācija ir ikdiena daudzās nozarēs, tāpēc aizvien vairāk tiek diskutēts par to, vai mākslīgais intelekts (roboti) aizstās darbiniekus.

Oksfordas universitātes zinātnieku pētījumā par nodarbinātības nākotni secināts, ka radošo un inovatīvo profesiju pārstāvjiem ir mazāka iespēja tikt aizstātiem ar mākslīgo intelektu. Biznesa augstskolas Turība profesore Maija Rozīte skaidro, ka arī tūrisma nozare ir jaunu darba vietu radītāja – pasaulē strauji aug tūristu skaits, attīstās nozare un tās piedāvātie pakalpojumi, līdz ar to pieaug arī darba vietu skaits.

Analizējot, kā pēdējo 20 gadu laikā ir mainījies viesnīcu un citu tūristu mītņu skaits Latvijā, ir vērojamas ievērojams pieaugums. Ja 1998. gadā Latvijā bija 211 naktsmītnes, tad šobrīd to ir 809. Rīgā naktsmītņu skaits šajā pat periodā audzis no 35 līdz 130. Gultasvietu skaits 1998. gadā bija gandrīz 18 tūkstoši, savukārt šobrīd to ir vairāk nekā 40 tūkstoši, Rīgā naktsmītņu kapacitāte ir pieaugusi no 5 tūkstošiem līdz gandrīz 16 tūkstošiem gultasvietu. Un joprojām tiek atvērtas jaunas viesnīcas. Pērn pasaulē starptautisko tūristu skaita pieaugums sasniedza 7%. Tas liecina, ka salīdzinājumā ar kopējiem ekonomikas attīstības tempiem, pieprasījums šajā nozarē aug straujāk. Arī nākotnē tiek prognozēts starptautisko tūristu skaita pieaugums 4-5% vidēji gadā. Tāpēc darba spēks tūrisma un viesmīlības nozarē ir un būs vajadzīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rīgai sola konferenču centru

Jānis Goldbergs, 30.09.2019

«Rīgai ir savs tūrisma zīmols. Tas visur tiek reklamēts. Mums ir savi produkti tūristiem, izstādes, koncerti. Ir būtiski turpināt piedāvāt jau to, ko mēs darām šobrīd. Pēc darījumu sarunām cilvēks var palikt Rīgā un mums ir tas āķis, ko viņam iedot,» diskusijā sacīja RTAB valdes priekšsēdētājs Guntars Grīnvalds.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgai vajag konferenču centru ar 3000 vietām, un tas arī taps – šādu nepieciešamību definējusi Rīgas dome, Ekonomikas ministrija, Saeimas politiķi un tūrisma nozares uzņēmēji domnīcā Rīga kā Baltijas darījumu tūrisma dzinējspēks.

Diskusijā, kurā piedalījās ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, Rīgas mērs Oļegs Burovs, Saeimas komisiju vadītāji Jānis Vitenbergs un Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes priekšsēdētājs Guntars Grīnvalds un daudzi tūrisma nozares pārstāvji, visi definēja divas galvenās Rīgas vajadzības, ja Latvijas galvaspilsētu vēlamies izveidot par darījumu tūrisma centru. Proti, pirmkārt, ir nepieciešams konferenču centrs ar vismaz 3000 vietām. Otrkārt, jāveido vēstnešu programma, kas piesaistīs braucējus.

Esam pēdējie Baltijā

Kopainu, vajadzības un vispārējās darba metodes kā uz šķīvja mūsu speciālistiem priekšā nolika tūrisma speciāliste no Londonas Sallija Grīnhila. Viņa aicināja saprast, ka ir atšķirība starp vienkāršu darījuma braucienu un nozaru vai korporāciju pasākumiem, kuros piedalās simtiem cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģijas ļauj nedoties tik bieži darījumu braucienos, vienlaikus uzņēmumi kļūst starptautiski, daudzi globāli spēlētāji izvērš darbību Baltijā, un vajadzība pēc biznesa ceļošanas pieaug.

Tā uzskata darījumu tūrisma aģentūras CWT vadītāja Baltijā Rasa Barisiene. Kompānija pārsvarā koncentrējas uz korporatīvajiem klientiem – vietējiem un starptautiskiem uzņēmumiem, kā arī valsts institūcijām. Lietuvā un arī Latvijā gandrīz 90% ir korporatīvie klienti, Igaunijā situācija ir nedaudz atšķirīga, tur korporatīvie klienti ir 85%. «Bizness aug, visas trīs Baltijas valstis uzrāda diezgan labus rezultātus, strādā saskaņā ar mūsu budžetu un mērķiem. Starptautiskas kompānijas investē Baltijā, izveido te ārpakalpojumu centrus vai būvē ražotnes, un šiem uzņēmumiem vajag tieši to pašu pakalpojuma līmeni, pie kā tie ir pieraduši Vācijā, Francijā, Lielbritānijā vai ASV. Tas, ka mūsu kompānija ir no Mineapolisas ASV, dod iespēju piedāvāt tirgū optimālus rīkus un tehnoloģijas. Ceļot ir jauki, bet, ja cilvēks to dara darba darīšanās katru nedēļu, tas ir nogurdinoši un sarežģīti. Mūsu uzdevums ir palīdzēt šiem cilvēkiem,» saka R. Barisiene.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Cer uz biznesa tūrisma attīstību

Kristīne Stepiņa, 22.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrismam – gan ienākošajam, gan izejošajam – ir lielas attīstības perspektīvas, SIA Baltijas ceļojumu grupa tuvākajos gados sagaida vēl straujāku izaugsmi

Tā DB saka SIA Baltijas ceļojumu grupa valdes priekšsēdētājs Vlads Korjagins, norādot, ka Baltijas reģions vēl tikai sāk attīstīties.

Viņš uzsver, ka Latvijai valstiskā līmenī būtu nepieciešams izstrādāt un īstenot politiku, kā piesaistīt ārvalstu biznesa tūristus. Latvijā tūristi vidēji dienā tērē 75 eiro, bet Eiropā biznesa tūristi – aptuveni 500 eiro. Pavisam Eiropā gada laikā notiek vairāk nekā divi tūkstoši dažādu starptautisku konferenču un kongresu. Tā kā tūrismam Latvijā ir sezonāls raksturs, pārējā laikā ir jāmeklē iespējas Latvijā organizēt starptautiskus pasākumus. «Tūrisms ir nozare, kas, īstenojot pareizu politiku, var sekmēt Latvijas tautsaimniecības attīstību,» uzsver V.Korjagins. SIA Baltijas ceļojumu grupa šī gada pirmajā pusgadā bija Latvijas prezidentūras ES padomē oficiālā aģentūra, kas palīdzēja organizēt vairāk nekā 20 tūkstošu viesu uzņemšanu un izmitināšanu. Rudenī uzņēmums rīkos Baltijas Neiroloģijas kongresu Balcone 15 un Baltijas galvassāpju konferenci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Brīdinājums tūristiem - par viltotu preču iegādi Itālijā draud pat cietumsods

Dienas Bizness, 21.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Patērētāju informēšanas centrs (ECC) aicina patērētājus būt uzmanīgiem un neiegādāties viltotas preces Itālijā no ielu tirgotājiem vai neautorizētām tīmekļa vietnēm. Pat neuzmanības dēļ iegādāta viltota prece var tikt krimināli sodīta - pircējam piespriest 2-8 gadu cietumsodu un piemērot soda naudu no 516 līdz 10 329 eiro. Tāpat var tikt piemērots administratīvais sods no 100 līdz pat 7000 eiro, informē ECC Latvija pārstāve Sanita Gertmane.

Noziedzīgs nodarījums, pieņemot lietošanā zagtas preces, attiecas uz gadījumiem, kad persona iegādājās preci apzinoties, ka šīs preces ir zagtas vai viltotas. Ja no preču cenas, kas saistīta ar tās kvalitāti un raksturojumu, vai no pārdošanas konteksta un apstākļiem, pircējs var secināt par preces noziedzīgo izcelsmi (piemēram, viltošanu vai zādzību), bet tāpat iegādājas preci, pircējam var tikt piespriests 2-8 gadu cietumsods un soda nauda no 516 līdz 10 329 eiro.

Turklāt, ja veikts šāds «aizdomīgs» pirkums tikai neuzmanības dēļ, var tikt piemērots līdz 6 mēnešu arests un naudas sods, kas nav mazāks par 10 eiro. Tāpat var tikt piemērots administratīvais sods no 100 līdz pat 7000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Baltijas SPA centri zaudējuši daudz krievu tūristu, tagad cīnās par vietējiem

Lāsma Vaivare, 10.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas SPA centriem, konkurējot gan par vietējo, gan ārvalstu klientu piesaisti, nozīmīga ir cena un pakalpojuma pieejamība

«Lietuvai ir plašāks piedāvājums. Latvijā šobrīd ir viena Jūrmala, ko var dēvēt par SPA kūrortu, savukārt Lietuvā vairāku gadu laikā ir izveidojušies pieci seši šādi kūrorti. Arī tad, ja jārunā par lielām viesnīcām, kas piedāvā plašus SPA pakalpojumus, Lietuvā ir vairāk nekā 20 šādi centri, bet Latvijā – ievērojami mazāk. Tādējādi tikai likumsakarīgi ir tas, ka Lietuva šajā jomā ir krietni vien priekšā Latvijai,» DB apgalvo Lietuvas Nacionālās SPA asociācijas prezidents Lukass Mackevičs (Lukas Mackevičius).

«Ja runājam par konkurenci starp Baltijas valstīm SPA jomā, tā ir jāiedala divās daļās. Viena no tām ir konkurence par tūristu no Krievijas. Var teikt, ka šajā jomā nekādas īpašās konkurences nav, jo lielā mērā krieviem ir diezgan vienalga, kurp doties atpūsties pie Baltijas jūras. Viņi vienu gadu dodas uz Igauniju, otru – uz Latviju, trešo – uz Lietuvu. Tādējādi var teikt, ka Krievijas tūristi ir sadalījušies trīs daļās, un konkurences cīņa par šo segmentu faktiski nenotiek. Cita runa ir par Latvijas klientu. Pēdējos pāris gados ģeopolitisku notikumu rezultātā esam zaudējuši diezgan daudz krievu tūristu, un šo Krievijas atpūtnieku skaita kritumu lielā mērā kompensē tieši tūristi no Latvijas. Protams, esam priecīgi, ka latviešiem šeit patīk un viņi te brauc, bet joprojām neesam tā īsti izpratuši, kāpēc tā ir. Iespējams, tas tāpēc, ka Igaunijā SPA pakalpojumi ir lētāki nekā Latvijā. Tāpat pieļaujam, ka pēdējā laikā latviešiem naudas ir vairāk, nekā iepriekš, un nav noslēpums, ka cilvēkiem no Latvijas vienmēr ir paticis apmeklēt Igauniju – tagad tas tiek apvienots ar SPA apmeklējumu. Tāpat pieļaujam, ka sava loma ir arī apstāklim, ka Igaunijas SPA asociācija ir pārstāvēta Latvijā. Visvairāk iebraucēju šobrīd mums ir tieši no Latvijas, taču pēdējā laikā pamazām sāk atgriezties arī Krievijas tūristi,» savukārt spriež Igaunijas SPA asociācijas menedžere Aire Tofera (Aire Toffer). Statistika liecina, ka šī gada pirmajā pusē par 11% pieaudzis Latvijas tūristu skaits Igaunijā. Somijas un Krievijas tūristu, lai gan ievērojami vairāk par latviešiem, tomēr bijis mazāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Rīga ir gardēžu galamērķis, savukārt Jūrmalai vēl ir, kur augt

Jevgenija Puļķe, ceļojumu aģentūras VIA HANSA DMC & PCO direktore, 27.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļojumu aģentūras VIA HANSA DMC & PCO direktore Jevgenija Puļķe stāsta par Latvijas tūrisma priekšrocībām un trūkumiem, kā arī politikas ietekmi uz tūrisma nozares attīstību.

Lai strādātu tūrismā, jāmīl cilvēki

Lai varētu darboties tūrisma nozarē noteikti jāmīl cilvēki! Ja mīl cilvēkus, vēlas iepriecināt un darīt savu darbu tā, lai klienti to atcerētos ar pozitīvām emocijām, tad droši var strādāt tūrisma jomā. Ja nepatīk darbs ar cilvēkiem, tad labāk meklēt iespējas citā jomā, jo tūrismā nekas nesanāks.

Lai strādātu tūrisma nozarē, nepietiek tikai ar valodu zināšanām, jābūt arī augstai atbildības sajūtai un, protams, arī komunikablam. Mūsu darbā pats lielākais gandarījums ir tad, kad viesi priecīgi un apmierināti aizbrauc mājās. Protams, ļoti patīkami saņemt arī pateicības vēstules – tas ir gandarījums, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rīgu apmeklē par 8% vairāk tūristu

Dienas Bizness, 02.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015.gada 2. ceturksnī Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apmetušies 334 048 viesi, kas ir par teju 8% vairāk nekā šajā laika periodā pērn. Pavadīto diennakšu skaits pieaudzis līdz 616 712 diennaktīm jeb par 5%, liecina Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) apkopotā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija.

«Jāņem vērā, ka Krievijas tūristu skaits šajos trīs mēnešos, salīdzinot ar pērno gadu, samazinājies par 35%. Pozitīvu tendenci ļāvuši saglabāt pilsētas viesi no Rietumeiropas – Vācijas tūristi ierindojas visvairāk apkalpoto viesu augšgalā, arvien lielāku interesi par Rīgu izrāda tūristi no primāri un sekundāri noteiktajām mērķa valstīm, kā arī tūristu skaits, piemēram, no Beļģijas šajā laika periodā, pateicoties Latvijas Prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, palielinājies par 128%,» skaidro Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča.

Šā gada 2. ceturksnī vislielāko interesi par Rīgu no visiem apkalpotajiem ārvalstu viesiem izrādījuši tūristi no Vācijas – 14%, Krievijas – 9,8%, Somijas – 6,6%, Igaunijas – 6,3%, Norvēģijas – 6,1%, Lietuvas – 5,8%, Zviedrijas – 5,4% un Lielbritānijas – 4,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Pilsētas, kuras apmeklē visvairāk tūristu

Žanete Hāka, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visvairāk starptautisko tūristu apmeklētākā pilsēta ir Honkonga, liecina jaunākais izpētes kompānijas Euromonitor International pētījums.

Ziņojumā identificētas 100 populārākie tūristu galamērķi, un šajā gadā tendences liecina, ka iecienīta ir Āzija. Šajā gadā tiek prognozēts, ka Honkongu apmeklēs 25,7 miljoni tūristu. Tiesa gan, šajā gadā tūristu skaits Honkongā sarucis par 3,2%, jo augusi spriedze ar Ķīnu, kas meklē veidus, kā labāk kontrolēt teritoriju. Euromonitor paredz, ka līdz 2025.gadam tūristu skaits sasniegs 45 miljonus.

Tūristi aktīvāk braukuši uz Londonu, ko lielā mērā veicināja mārciņas vērtības kritums par 15% Brexit dēļ.

Tāpat pārskata dati liecina, ka daudzi tūristi, kas iepriekš devās uz Stambulu un citām valstīm, kuras pēdējā laikā cietušas uzbrukumus, piemēram, Tunisiju un Ēģipti, devuši priekšroku Grieķijai un Itālijai. Grieķijai šogad varētu būt vēsturiski labākais gads, un to pilsētu apmeklētāju skaits aug par vairāk nekā 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzbrukumā Tadžikistānā svētdien nogalināti četri tūristi, tostarp divi amerikāņi, paziņojis iekšlietu ministrs Ramazons Hamro Rahimzoda.

Sākotnēji tika ziņots, ka tūristus notriekusi automašīna, kas pēc tam nozudusi. Taču ministrs atklāja, ka noticis uzbrukums, kurā piedalījušies bruņoti cilvēki.

«Aizdomās turamajiem bija naži un šaujamieroči,» paziņoja Rahimzoda. Viņš atklāja, ka nogalinātie ir tūristi no ASV, Šveices un Nīderlandes.

Tūristi bija devušies braucienā ar velosipēdiem kopā ar vēl trīs cilvēkiem no Šveices, Nīderlandes un Francijas.

Francijas pilsonis izdzīvoja bez ievainojumiem, bet pārējie divi ir ievainoti un atrodas slimnīcā.

Divi aizdomās turamie tika nogalināti pēc tam, kad pretojās aizturēšanai, un četri aizdomās turamie ir aizturēti, atklāja Rahimzoda.

Policija meklē vēl citus aizdomās turamos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot biznesu, lielākā daļa Latvijas preču veikala Rozes bode pircēju bija tūristi, savukārt, krīzei atkāpjoties, to vidū arvien vairāk ir vietējo iedzīvotāju, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rozes bodes (SIA Seven Ways) vadītāja Anita Roze-Traviņa saavulaik ir strādājusi par preses fotogrāfi, taču pēc bērniņa piedzimšanas nolēmusi, ka jāveido savs bizness. Pirmā ideja bija fotogalerijas izveide, tomēr Anita saprata, ka tas varētu nebūt rentabls pasākums. «Pārorientējos uz rokdarbu un mākslas darbu tirdzniecību,» viņa stāsta. Veikalu Anita atvēra 2009. gadā. Vaicāta, kas šajā laikā bijis pats grūtākais, viņa neslēpj – noturēties krīzē. «Bija posms, kad likās, ka jāmet plinte krūmos un jāver veikals ciet. Sākumā strādāju pati, pēc tam aizgāju dekrētā un bija jāpieņem darbā pārdevēja, jāmaksā alga. Bija grūti, likās, ka jābeidz, bet es to neizdarīju – es esmu spītīga,» saka Anita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā Latviju tūristiem prezentē vietējie gidi?

Biznesa augstskolas Turība gidu kursu vadītājs Valdis Čeičs, 11.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzirdot par gida profesiju, pirmās asociācijas nereti ir par cilvēkiem Vecrīgā, kuri staigā ar karodziņiem, sagaidot tūristus un piedāvājot viņiem ekskursijas, taču patiesībā profesionāla gida darbs ir daudz plašāks un sarežģītāks.

Gids nereti ir viens no pirmajiem, ko ārvalstu viesi satiek, tātad – mūsu pilsētas vai valsts seja.

Gidi uz ielām ar karodziņiem

Jāsaprot, ka tie, kuri stāv laukumā pie Rīgas domes ar karodziņiem, nav profesionāli gidi. Tāpēc noteikti ir vērts padomāt, vai vēlamies savu pilsētu rādīt tūristiem šādi? Tajā pašā laikā jāatzīst, ka šie cilvēki acīmredzot savu darbu prot, jo gadiem redzami vieni un tie paši cilvēki – tātad viņu darbam ir pieprasījums. Patiesībā tieši pieprasījums arī veido piedāvājumu no gidu puses – mēs pielāgojamies auditorijai un cenšamies stāstīt to, kas katru attiecīgo grupu interesē. Gidam ir jābūt ļoti plašām zināšanām, kas nepārtraukti jāpapildina. Ja tūristi brauc ar konkrētu mērķi, piemēram, redzēt Baltijas lielākos IT uzņēmumus, to ir nepieciešams nodrošināt. Protams, ir vairākas populārākās vietas, uz kurām dodas mūsu viesi, piemēram, Rundāle, Sigulda u.tml. Latvijas un Baltijas piedāvājums tūristiem kopumā ir daudz plašāks, nekā viesi to apzinās, tāpēc ir jāspēj izprast, kas vēl viesus varētu interesēt un piedāvāt arī to.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Simtiem eiropiešu inficējušies Austrijas slēpošanas kūrortā

LETA--POLITICO, 20.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā simtiem tūristu ar jauno koronavīrusu inficējušies Austrijā Tiroles kalnu slēpošanas kūrortā Išglā, vēsta žurnāls "Der Spiegel" un vairāki citi Vācijas mediji.

Kā norāda žurnāls, daudzi tūristi inficējušies no bārmeņa bārā "Kitzloch", turklāt varasiestādes nav spērušas nekādus soļus.

Desmitiem tūristu no Dānijas, Vācijas un Islandes, kas apmeklējuši Išglu, pēc atgriešanās dzimtenē diagnosticēts koronavīruss, vēsta raidsabiedrība N-tv.

Tiroles varasiestādes nav savlaicīgi informējušas ceļotājus par vīrusa uzliesmojumu.

Visā Vācijā reģistrēti gadījumi, kad inficēšanās tiek saistīta ar Išglas apmeklējumu, vēsta laikraksts "Die Welt".

"Islandes varasiestādes 29.februārī pirmo reizi konstatējušas ar Išglu saistītās briesmas, atklājot, ka liels inficēšanās gadījumu skaits bijis Išglu apmeklējušo ceļotāju grupā, kas ar lidsabiedrības "Icelandair" reisu atgriezās no Minhenes. Islande 5.martā Išglu pievienoja riska zonas teritorijām, kurā jau atradās Ķīnas Vuhaņa un Irāna," vēsta "Die Welt".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūristi, kas patlaban atrodas Indijā, stāsta par problēmām, ar kurām saskaras pēc valstī veiktajām naudas reformām.

Kā vēstīts pagājušajā nedēļā no apgrozības tika izņemtas 500 (6,80 eiro) un 1000 (13,60 eiro) rūpiju naudaszīmes, tādējādi cīnoties pret korupciju un nelikumīgiem naudas uzkrājumiem.

Tas novedis pie garām rindām pie bankām, cilvēkiem cenšoties apmainīt vecās banknotes pret jaunām 500 un 2000 rūpiju banknotēm, bet bankomātos beigusies nauda.

Novembris ir laiks, kad uz Indiju, pateicoties labajiem laikapstākļiem, sāk doties tūristi. Valstī patlaban notiekošais varētu negatīvi ietekmēt tūrisma nozari.

Tūristi BBC stāsta par Indijā piedzīvoto.

«Bankās beigusies nauda, vai, ja izdodas atrast banku ar naudu un izstāvēt rindu, tās maina maksimums 4000 rūpiju. Par laimi daži restorāni, kurus apmeklēju, joprojām pieņem vecās naudaszīmes, tādēļ varu paēst un tad iztikt ar nelielu naudas daudzumu, lai iegādātos pirmās nepieciešamības preces, piemēram, ūdeni, augļus. Diemžēl viesmīļi no manis nesaņem dzeramnaudu, jo mazās naudaszīmes ir tik vērtīgas, bet es esmu apsolījusi viņiem to atlīdzināt,» stāsta kāda tūriste. Dažos uzņēmumos pieņemot arī kredītkartes. Vēl viena problēma - ja izdodas iegūt jauno 2000 rūpiju naudaszīmi, mazie tirgotāji to nevar pieņemt, jo tiem nav pietiekami daudz naudas, lai izdotu atlikumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Rožmalas: Vēlamies panākt, lai tūristi izbrauc ārpus Rīgas

Žanete Hāka, 05.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atpūtas komplekss Rožmalas aizvadījis sezonu, un kompleksa īpašnieki ir apņēmības pilni nākotnē paplašināt piedāvāto pakalpojumu klāstu, tādējādi piesaistot vēl vairāk apmeklētāju, stāsta atpūtas kompleksa mārketinga direktore Ilze Djačuka.

Rožmalas atrodas Ceraukstē, aptuveni 5 km no Bauskas centra, un pēdējo gadu laikā strādā, lai aizvien vairāk tūristu uzzinātu par atpūtas kompleksu, kura teritorijā atrodas ne tikai viesnīca, bet arī senas dzirnavas.

“Mēs ļoti vēlamies, lai Rīga iznāk uz laukiem, jo arī ārpus Rīgas ir daudz objektu, ko apmeklēt. Pēdējo gadu laikā šāda tendence ir vērojama - tiesa gan, varbūt tas notiek salīdzinoši lēnām, taču izteikti. Reģionos ir pieejami daudz un dažādi produkti, daudzi tūrisma objektu veidotāji ir ļoti inovatīvi, un var tikai apbrīnot cilvēku izdomu, tādēļ cerams, ka arī tūristi aizvien vairāk tos novērtēs un augs reģionu popularitāte” viņa piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Konferenču telpu nodrošināšana joprojām uz viesnīcu pleciem

Linda Zalāne, 23.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Rīgā vēl nav tapis vērienīgs kongresu centrs, viesnīcas spēlē galveno lomu uz semināru un konferenču telpu nodrošināšanas skatuves

Viesnīcām ir nozīmīga loma konferenču biznesā Rīgā. Tās ir spēcīgas to pasākumu rīkošanas nišā, kuru kapacitāte ir līdz 1000 viesiem. «Problēmas rodas brīdī, kad ir vēlme Rīgā noorganizēt pasākumu 3000 un vairāk apmeklētājiem, jo šādam dalībnieku skaitam piemērotas vietas pagaidām nav. Lai sarīkotu pasākumu, piemēram, izstāžu centrā, Arēnā Rīga vai Olimpiskajā centrā, telpas ir jāpielāgo,» skaidro Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) izpilddirektore Santa Graikste.

DB jau rakstīja, ka Rīgā tuvākajos gados ir ieceres uzcelt kongresu centru, kas varēs uzņemt līdz 3000 personu kuplas delegācijas, aizpildot pašlaik brīvo nišu šajā biznesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada sākumā durvis apmeklētājiem vērs jauns konferenču centrs "Atta Centre", kura kopējā platība ir 15 000 kvadrātmetru. Centrs atradīsies Krasta ielā 60.

"Atta Centre" būs daudzfunkcionāls biznesa komplekss, kurā būs 29 konferenču zāles, biroju centrs un kopstrādes telpas, restorāns, kā arī liela autostāvvieta ar elektromobiļu uzlādes stacijām. Centrs vienlaicīgi spēj uzņemt līdz 5500 cilvēkiem.

"Darījuma tūrisms ir perspektīvs virziens, ar kuru nodarbojoties, mēs Latvijai varam piesaistīt investīcijas daudzu miljonu apmērā. Tāda mēroga centrs kā Atta Rīgu padarīs par pievilcīgāku galamērķi ārvalstu organizatoriem, kuri rīko starptautiska mēroga pasākumus. Līdz 2025. gadam mēs plānojam atvērt vēl piecus līdzīgus kongresu centrus lielākajās Eiropas galvaspilsētās," atzīmē Jānis Astahovs, "Atta Centre" ģenerāldirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru