Jaunākais izdevums

Telekomunikāciju iekārtu ražotājas AS "SAF Tehnika" grupas 2020./2021.finanšu gada neauditētais konsolidētais apgrozījums bija 25,56 miljoni eiro, kas ir par 52% vairāk, salīdzinot ar ieņēmumu apjomu iepriekšējā finanšu gadā, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Konsolidētā neauditētā finanšu gada peļņa ir 4,15 miljoni eiro, kas ir 8,7 reizes lielāka nekā iepriekšējā finanšu gadā.

"SAF Tehnika" finanšu gads bija no 2020.gada 1.jūlija līdz 2021.gada 30.jūnijam.

2020./2021. finanšu gada ceturtā ceturkšņa "SAF Tehnika" grupas neauditētais konsolidētais neto apgrozījums bija 8,2 miljoni eiro, kas ir par 134% vairāk kā 2019./2020.finanšu gada ceturtajā ceturksnī, un ir vēsturiski augstākais realizācijas apjoms viena ceturkšņa laikā.

2020./2021.finanšu gada ceturto ceturksni grupa beidza ar 2,04 miljonu eiro neauditēto peļņu.

Ziemeļamerikas un Latīņamerikas valstu reģiona apgrozījums bija 61% jeb 5,06 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar šī paša ceturkšņa apgrozījumu pagājušajā finanšu gadā, apgrozījums audzis par 144%, un tas esot skaidrojams ar veiksmīgiem pārdošanas projektu darījumiem iepriekšējos ceturkšņos, skaidrots paziņojumā biržai.

Eiropas un NVS valstu reģiona apgrozījums veido 30% jeb 2,48 miljonus eiro, kas ir par 134% vairāk kā iepriekšējā finanšu gada ceturtajā ceturksnī. Āzijas, Āfrikas un Tuvo Austrumu reģiona apgrozījums salīdzinājuma pagājušā finanšu gada attiecīgo ceturksni audzis par 71% un veido 9% jeb 705 000 eiro.

Finanšu gada ceturtajā ceturksnī grupas produkti tika pārdoti 57 valstīs.

"SAF Tehnika" grupas izdevumi nepārsniedza plānotos līmeņus un grupa turpina ieguldīt jaunu produktu un produktu modifikāciju izstrādē.

Grupas neto skaidrās naudas līdzekļu bilance uz perioda beigām bija 7,6 miljoni eiro.

Globālās pandēmijas apstākļos grupa seko līdzi epidemioloģiskajiem noteikumiem mītnes valstī, nodrošinot atbilstošo normu ievērošanu. "SAF Tehnikas" ražotne turpināja darboties ierastajā un pārkārtotajā režīmā, uzņēmums ražoja un piegādāja savus produktus visā pasaulē, teikts paziņojumā biržai. Ražotnē uzņēmums organizē darbu, lai līdz minimumam samazinātu fizisko tuvumu, strādājot attālināti vai pārkārtojot darba vietas, kā arī visiem darbiniekiem nodrošina sejas maskas, dezinfekcijas līdzekļu pieejamību un biežu telpu tīrīšanu un ventilāciju.

Grupas darbību ietekmē arī pasaulē valdošais dažādu elektronikas komponenšu deficīts. Regulāri pārskatot piegāžu apjomus un termiņus, uzņēmums turpina uzkrāt materiālās rezerves, lai spētu izpildīt lielāko daļu pasūtījumu ierastajos izpildes laikos. Tas attiecas uz visām "SAF" produktu grupām - mikroviļņu radio, "Spectrum Compact" un "Aranet".

Grupa turpina pētīt tirgus pieprasījumu un problemātiskos jautājumus, lai spētu piedāvāt nepieciešamās produktu modifikācijas, kā arī turpina investīcijas produktu izstrādē. Kompānijas mērķis ir stabilizēt apgrozījuma līmeni, kas nodrošina pozitīvu neto rezultātu ilgtermiņā, teikts paziņojumā biržai.

"SAF tehnika" grupa iepriekšējā finanšu gadā, kas bija laikā no 2019.gada 1.jūlija līdz 2020.gada 30.jūnijam, strādāja ar 16,76 miljonu eiro konsolidēto apgrozījumu, kas ir par 16% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa veidoja 441 842 eiro, pretēji zaudējumiem iepriekšējā finanšu gadā.

"SAF tehnikas" grupā ietilpst Latvijas "SAF tehnika", kā arī ASV kompānijas "SAF North America LLC" un "SAF Services LLC". Kompānijas lielākie akcionāri ir Didzis Liepkalns (17,05%), SIA "Koka zirgs" (12,06%), Andrejs Grišāns (10,03%), Normunds Bergs (9,74%) un Juris Ziema (8,71%). "SAF tehnikas" akcijas kotē biržas "Nasdaq Riga" oficiālajā sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patentu valde sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvijas Dizaineru savienību, paziņojusi konkursa "Gada preču zīme 2020" uzvarētājus, informē Patentu valde.

Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" uzvarēja AS "Rīgas piena kombināta" biezpiena sieriņa "Kārums" logotips "vārniņa", bet nominācijā "Gada preču zīme pasaulei" – AS "SAF Tehnika" preču zīme "Aranet".

Konkursa "Gada preču zīme 2020" nominācijā "Gada preču zīme pasaulei" 3.vietu ieguva AS "Air Baltic Corporation" preču zīme "Think green, fly green", savukārt 2.vietu ieguva AS "Rīgas piena kombināts" preču zīme "Pols". Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" 3.vietu ieguva SIA "Smalkais muslis" ar preču zīmi "Smalkais muslis", bet 2.vietu – Baibas Ritovas preču zīme "Fika".

"Pasaule ar katru gadu kļūst arvien piepildītāka ar produktiem un dažādiem pakalpojumiem. Veids, kā sevi izcelt un tapt uzklausītam, ir stāsts, kas ieguļas atmiņā un runā tieši tajā valodā, kura tiek sagaidīta. Preču zīme ir šis stāsts, kas ietērpts vizuālā veidolā un ar savu estētiku un saturu var būt saprotams gan lokāli, gan arī pacelties pāri valodu barjerām un uzrunāt savu īsto auditoriju. Lūkojoties Latvijas un pasaules uzņēmējdarbības jomās mēs nemainīgi atpazīstam kompānijas ar stiprām un ilggadīgām preču zīmēm kā labas kvalitātes un atbilstoša satura nesējus. Preču zīme ir bijis tiešs un netiešs veids, kā nostiprināt savu pozīciju lietotāju pieredzē un ikdienā, tādā veidā pierādot to, ka dizains ir patiesi iedarbīgs rīks izaugsmes sasniegšanai," komentē konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētāja, Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētāja Barbara Freiberga. Viņa arī piebilst, ka žūrijas darbs nebija viegls, bet pie kopsaucēja izdevās nonākt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Izkustināt Latvijas kapitāla tirgus ledu

Jānis Šķupelis, 08.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai tiešām Latvijas valstij piederošajiem uzņēmumiem izaugsmes kapitāls nav vajadzīgs un tas ir vajadzīgs vien mūsu kaimiņiem?

Tā intervijā Dienas Biznesam jautā Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. Viņa liek noprast, ka, lai tā pa īstam izkustinātu Latvijas kapitāla tirgus ledu, joprojām ir nepieciešama lielo valsts uzņēmumu kotācija biržā, ko dara, piemēram, mūsu kaimiņi. Ļoti svarīgi uzņēmumiem arī būs piedomāt par zaļumu.

Fragments no intervijas

Kā uz pandēmijas fona vērtējat Latvijas investīciju vidi? Ko šis viss ir izcēlis gaismā?

Domāju, ka pandēmijas ietekmi mēs pilnībā varēsim novērtēt tikai pēc kāda laika. Latvijas gadījumā, manuprāt, joprojām aktuāla problēma ir augstais ēnu ekonomikas īpatsvars. Ļoti uzskatāmi ir redzams tas, cik cilvēki faktiski ir nenodrošināti un tiem ir mazi uzkrājumi. Līdz ar to valstiski svarīgi būtu veicināt uzkrājumu un ieguldīšanas kultūru. Uzņēmumiem, kas orientējās uz inovācijām un eksportu, klājas ļoti labi. Uzņēmumi, kuri ir investējuši jaunu produktu attīstībā, kā, piemēram, SAF Tehnika, un e-komercijā, kā MADARA Cosmetics, ir veicies pat ļoti labi. Piemēram, MADARA Cosmetics ir uzrādījusi rekordapgrozījumu. Interneta tirdzniecības, e-komercijas nozīmīgums droši vien nav noslēpums nevienam uzņēmumam. Vienlaikus mēs redzam, ka Latvijā ir maz tādu uzņēmumu, kuri sniedz lietotājam labi pārdomātas un ērtas tirdzniecības iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Lietuvas ekonomika ievelk Latviju savā orbītā?

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 03.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpniecības jūlija datos ir jūtams viegls vasaras un karstuma sagurums. Viss it kā ir labi, viss notiek, taču, pārlasot jaunāko statistiķu ziņojumu, rodas rutīnas sajūta pēc tam, kad ir redzēti pirmā pusgada spilgtie skaitļi.

Jūlijā pieaugums griezumā ir līdzīgs kā gadā kopumā, reālais ražošanas apjoms bija par 7,9 % lielāks nekā pirms gada (pirmajos 7 mēnešos kopā +8,9 %). Tāpat kā Latvijas debesīs jūlijā “noparkojās” anticiklons, tā apstrādes rūpniecības izlaide salīdzinājumā ar jūniju ir palikusi uz vietas, mēneša pieaugums ir precīzi 0,0 %.

Gandrīz visas svarīgākās apakšnozares ir ar plusu gada griezumā, izņemot mūsu rūpniecības bēdu māsu - pārtikas pārstrādi, kurai no šī statusa palīdzēs izkļūt vērienīgās notiekošās un vēl plānotās investīcijas zivju un graudu pārstrādē, saldumu ražošanā. Ir nozares, kurās spilgtākie pieauguma skaitļi jau ir aiz muguras, kas galvenokārt skaidrojams ar bāzes efektu jeb to, ka dziļākais kritums bija pērn pavasarī, tāda ir autobūves nozare.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vairāki lielie uzņēmumi nākamnedēļ sāks strādāt "zaļajā režīmā"

Db.lv, 07.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki lieli Latvijas uzņēmumi no nākamās pirmdienas, 11.oktobra, sāks darbu "zaļajā režīmā", pavēstīja uzņēmumu pārstāvji.

Tas nozīmē, ka visi darbinieki, kuri strādā ar klientiem klātienē, būs vakcinējušies pret Covid-19 vai to izslimojuši, savukārt visiem apmeklētājiem klientu centros un veikalos būs jāuzrāda Covid-19 sertifikāts vai arī jāizmanto attālinātās apkalpošanas iespējas.

Iniciatīvas dalībnieki SIA "Tet", SIA "Latvijas mobilais telefons", AS "Latvijas valsts meži", AS "Latvenergo", SIA "Omniva" un AS "Saf tehnika" aicina arī citas kompānijas pāriet darbā "zaļajā režīmā".

"Sabiedrības kopējās veselības labad aicinām arī citus komersantus sniegt savu ieguldījumu saslimšanas risku mazināšanā un strādāt drošajā jeb tā sauktajā zaļajā režīmā," teikts uzņēmumu izplatītajā paziņojumā medijiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ražotāji: Veidot sarakstus ar uzņēmumiem, kas drīkst strādāt, ir neracionāli

Db.lv, 03.03.2021

SAF Tehnika valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs neskopojas ar ironiju par šī brīža situāciju: “Sākam nopietni pārdomāt SAFu reģistrēt kā baznīcu. Ražošana pilna rituāliem un dogmām. Šādas darbības valdībai līdz šim šķitušas gana drošas. Ko darīt, jāpielāgojas."

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksportētāju ieskatā Veselības ministrijas piedāvātais risinājums pandēmijas izplatības ierobežošanai, kas paredz, ka darbojas tikai būtiskākie ražošanas uzņēmumi (ko nosaka Ekonomikas ministrija un Zemkopības ministrija), kā arī tas, ka ražošanas uzņēmumos un organizācijās maksimāli tiek ierobežots cilvēku skaits, kas vienlaicīgi uzturas telpās, radīs katastrofālas sekas Latvijas eksporta konkurētspējai reģionā ilgtermiņā.

Latvijas Eksportētāju asociācija “The Red Jackets” kategoriski iebilst pret šiem ierosinājumiem un uzsver, ka šādu rīcības modeli neizvēlas neviena valsts mūsu reģionā.

“Lai gan ir nepieciešams apturēt pandēmijas izplatību un novērst trešā viļņa izplatību, tomēr sākt veidot sarakstus ar ražojošajiem uzņēmumiem, kas šobrīd drīkst strādāt ir neracionāls solis. Mēs ļoti spilgti atceramies pandēmijas sākumu, kad tika definētas atbalstošās nozares pēc NACE kodu klasifikācijas un kādu ietekmi tas atstāja uz uzņēmumiem, kuri izkrīt cauri šāda veida filtram. Uzņēmumos var veikt pastiprinātu testēšanu un laicīgi noķert iespējamu perēkli, kas mums, neesot ārstiem, liekas daudz efektīvāks instruments kā ekonomikas apturēšana un sagraušana,” uzskata Latvijas Eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētāja jeb prezidenta amatā uz trešo termiņu ceturtdien tika ievēlēts Aigars Rostovskis.

Par viņu kopumā tika atdotas 408 no 475 par derīgām atzītajām LTRK biedru balsīm. Par otru kandidātu - SIA "RCG-Lighthouse" padomes locekli, LTRK biedru Kārli Šēnhofu (LRA) atdotas 67 balsis.

Rostovskis uzrunā pirms balsojuma izcēla, ka iepriekšējos sešos gados, kad viņš ir bijis LTRK prezidents, organizācijas biedru skaits ir trīskāršojies, pieaugot no apmēram 2000 līdz 6000. Tāpat viņš pieminēja, ka LTRK kontā atlikums veido 700 000 eiro, kas dod pamatu uz nākotni raudzīties ļoti mierīgi.

Ievēlēšanas gadījumā Rostovskis solīja rūpēties par visiem uzņēmējiem - gan dažādu nozaru, gan dažādu reģionu un lieluma uzņēmējiem.

"Man ir sapnis par Latviju. Par Latviju kā skaistu, plaukstošu valsti. Par valsti, kurā pulcējas talanti. Par valsti, kura ir viena no labklājīgākajām pasaulē. LTRK ir būtiska loma šī sapņa piepildījumā Mēs kļūstam aizvien jaudīgāki, mēs aizvien vairāk ietekmējam un aizvien vairāk ietekmēsim procesus Latvijā," sacīja Rostovskis, aicinot balsot par sevi. "Balsojot par mani, jūs balsojat par evolūciju," viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru