Enerģētika

Sagatavoti jauni noteikumi par siltumapgādes veida izvēli

Dienas Bizness, 17.09.2015

Jaunākais izdevums

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja ceturtdien, 17. septembrī, atbalstīja jaunu saistošo noteikumu projektu par gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu un siltumapgādes veida izvēli. Saistošie noteikumi ir aktualizēti, ievērojot izmaiņas normatīvajos aktos, kā arī datus par piesārņojošo vielu - slāpekļa dioksīda (NO2) un daļiņu PM10 gada vidējo koncentrāciju gaisā, informē Rīgas dome.

Saistošie noteikumi nosaka gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu, kā arī prasības siltumapgādes veida izvēlei būvēm, dzīvokļiem, neapdzīvojamām telpām, mākslinieka darbnīcām un citām telpām, lai ierobežotu vai aizliegtu tādu piesārņojošo darbību uzsākšanu, kuru izraisītā emisija var palielināt kopējo gaisa piesārņojuma daudzumu Rīgā.

Rīgas teritorija ir sadalīta trīs zonās. I zonā piesārņojošo vielu - NO2 un daļiņu PM10 gada vidējā koncentrācija pārsniedz pieļaujamo normatīvu un ir lielāka par 40 µg/m3, tāpēc šajā zonā ir aizliegts no jauna būvēt vai ierīkot stacionāras iekārtas, kas izdala piesārņojošās vielas. Pieļaujama ir centralizēta siltumapgāde apkurei, vēdināšanai un karstā ūdens apgādei vai autonomi siltumapgādes veidi bez kurināmā sadedzināšanas (elektroenerģija, siltumsūkņi, saules paneļi, tajā skaitā saules baterijas un saules kolektori). Esošajos siltumavotos ir pieļaujama cietā kurināmā, kas izdala daļiņas PM10, maiņa uz gāzveida kurināmo.

II zonā piesārņojošo vielu - NO2 un daļiņu PM10 gada vidējā koncentrācija ir robežās no 30 līdz 40 µg/m3., bet III zonā piesārņojošo vielu gada vidējā koncentrācija ir mazāka par 30 µg/m3 .Šajās zonās ēku un būvju īpašnieki var izvēlēties sev izdevīgāko siltumapgādes veidu, taču, projektējot ēkas, jāizvērtē iespēja tajās izmantot augstas efektivitātes sistēmas.

Saistoši noteikumi nosaka, ka lēmumus par siltumapgādes veida izvēli būvēm, dzīvokļiem un telpām pieņems Rīgas pilsētas siltumapgādes jautājumu komisija. Dokumenti šai komisijai iesniedzami Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā.

Jaunie noteikumi par gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu un siltumapgādes veida izvēli vēl jāapstiprina Rīgas domei. Tie stāsies spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Preiļu novadā iedzīvotāji siltina mājas, šķiro atkritumus un ir gatavi piedalīties parka atjaunošanā

Dienas Bizness, 12.10.2015

Šķiroto atkritumu savākšanas laukumā darbs notiek ar rokām. Pēc tam vēlreiz sašķirotos atkritumus sapresē ķīpās.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pie mums viss nav ideāli, bet ir daudz lietu, ko citos novados var pamācīties,» bez lielības saka Preiļu novada domes izpilddirektors Vladimirs Ivanovs. Preiļu novadā ietilpst Preiļu pilsēta un četras lauku teritorijas. Novads ir kompakts, ar labu apdzīvotības blīvumu – 29 cilvēki uz kvadrātkilometru. Kā norāda Preiļu novada domes Attīstības daļas vadītājs Zigmārs Erts, salīdzinot ar citām teritorijām Latgalē, tas ir labs rādītājs: «Priecājamies, ka pašvaldība ir kompakta, ar saviem uzņēmumiem un spēcīgām zemnieku saimniecībām,» pirmdien raksta laikraksts Diena.

Novadā attīstās lauksaimniecības produktu ražošana un pārstrāde, gaļas pārstrāde, vieglā rūpniecība, kravu pārvadājumi, kokapstrāde, tūrisma nozare. Lielākā daļa projektu, kurus pēdējos gados realizējusi pašvaldība, saistīti ar vides jautājumu risināšanu. Piemēram, šogad Preiļos īstenoti trīs Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansētie projekti – Preiļu slimnīcā veikta siltināšana un trīs pilsētas ielās uzstādīts LED spuldžu apgaismojums. «Patiesībā jebkura saimnieciskā darbība – vai tā būtu skolas siltināšana vai ceļu infrastruktūras sakārtošana – tieši skar vidi. Līdz ar šiem vides projektiem tiek aptvertas daudzas nozares – visa komunālā saimniecība, pašvaldības publisko ceļu infrastruktūra. Esam uzlabojuši energoefektivitāti, samazinājuši CO2 izmešus,» norāda Z. Erts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Siltumu iegūst, kombinējot zemes un saules enerģiju

Dienas Bizness, 02.11.2015

Uz Dabas izglītības centra jumta uzstādīti vakuuma saules kolektori. Vakuuma kolektors ir atdalīts no apkārtējās vides ar vakuuma telpu, kas ļauj gandrīz pilnībā novērst siltuma zudumus apkārtējā vidē.

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kombinētās siltumnodrošinājuma sistēmas izmantošanas lietderība un efektivitāte ātrāk atmaksājas ēkās, kurās lielāks pieprasījums pēc karstā ūdens, pirmdien raksta laikraksts Diena.

«Pasaulē aizvien vairāk apzinās, ka dabas resursi jātaupa. Videi draudzīgs, energoefektīvs siltumnodrošinājums ir viens no veidiem, kā samazināt izmešus. Taču zaļās tehnoloģijas ir efektīvas tikai tad, ja pareizi strādā un to izmantošana ir ekonomiski pamatota,» uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Vidzemes reģionālās administrācijas vecākais referents nekustamā īpašuma apsaimniekošanas jomā Gintārs Rubenis.

Administrācijas Salacgrīvas birojs Salacgrīvā, Rīgas ielā, atrodas ēkās, kur no 1998. gada saimnieko Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācija. Pirms septiņiem gadiem, atjaunojot veco noliktavu un blakus tai esošo neapdzīvoto ēku, jaunajās renovētajās telpās tika uzstādīta kombinētā siltumnodrošinājuma sistēma, kas darbojas, izmantojot vakuuma saules kolektorus, zemes siltumsūkni ar termozondēm vertikālos dziļurbumos, dīzeļdegvielas kurināmā katlus un rekuperatīvo vēdināšanu. Šādas kombinētās siltumapgādes sistēmas izmanto tikai dažviet Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Aizaugušu ceļmalu un grāvmalu attīrīšana no krūmiem vēl pirms 15 gadiem Latvijā nebija ierasts process, un, lūkojoties uz apkārtējām ainavām, to nevarēja manīt. Padomju laikos pat neiedomājās, ka ceļmalu un grāvmalu attīrīšanu no krūmiem varētu izvērst par zaru biznesu, taču tagad cilvēki jau sapratuši, ka zaru pārstrāde var nest peļņu. Katrā ziņā 80% no šīs biznesa nozares jau ir aizņemti,» Dienai atzīst šķeldas ražošanas uzņēmuma SIA Vīgranti tehniskais direktors Jānis Baltmanis.

Savulaik uzņēmums savu darbību sācis ar mežizstrādi un papīrmalkas eksportu, bet pēdējos gados veiksmīgi nodarbojas ar mežistrādes un zāģmateriālu atlikumu - skaidu, mizu, šāļu, celmu - pārstrādi šķeldā. Šķeldu var izmantot tehnoloģisko skaidu plašu un granulu ražošanai, kā arī siltuma un elektroenerģijas ražošanai. Tautsaimniecībā ar šķeldas kā alternatīva, atjaunojama energoresursa ražošanu ir iespējams palielināt ienākumus no mežizstrādes, neradot riskus videi un nodrošinot papildu resursus enerģijas ražošanai - tā vairojot arī valsts enerģētisko neatkarību -, uzskata nozares eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kalvītis: Ja LG tiks sadalīta pret akcionāru gribu, tas var izmaksāt valstij milzīgu naudu

Sandris Točs, speciāli Dienai, 01.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Priekšroka izlemt, kā tiks sadalīta AS Latvijas gāze, ir 40 miljonu akciju turētājam, nevis 117 akciju turētājam, ceturtdien intervijā laikrakstā Diena uzsver LG vadītājs Aigars Kalvītis, piebilstot - ja tas notiks pret akcionāru gribu, tas var izmaksāt Latvijas valstij milzīgu naudu.

Tuvojas apkures sezona - ar kādām gāzes cenām to sagaidīs iedzīvotāji?

Jau šobrīd dabasgāzes tarifi samazinājušies līdz pat 25% siltumapgādes uzņēmumiem, ja salīdzina ar gadu iepriekš. Tā ir iepriecinoša ziņa Latvijas iedzīvotājiem - šī apkures sezona būs daudz lētāka. Tas lielā mērā saistīts ar to, ka dabasgāzes cena pasaules tirgū ir kritusies.

Atšķiras valdības un Latvijas gāzes viedoklis par termiņiem, kuros iespējama gāzes tirgus liberalizācija un ar to saistītie pasākumi. Kur ir problēmas sāls?

Vispirms gribu uzsvērt to, ka biznesā un uzņēmējdarbībā visām lietām ir jānotiek loģiskā secībā. Latvijas gāzei 97%-98% akcionāru ir privātuzņēmumi, savukārt valstij pieder tikai 117 no 40 miljoniem akciju. Būtu tikai loģiski, ja šī sadalīšana atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām notiktu pēc principa, kas būtu pieņemams vairākumam akcionāru šajā privātajā uzņēmumā. Bet šodien dažas lietas, kas ir iestrādātas Enerģētikas likuma grozījumos, patiesībā ir nepārdomātas. Ir skaidrs, ka 2017. gada 3. aprīlī patērētāji varēs brīvi izvēlēties piegādātāju un ka ir jānodala gāzes glabāšanas un transportēšanas resursi atsevišķi no tirdzniecības. Tas ir pats par sevi saprotams. Bet tas, ka likumā ir prasīta šīs jaunās pārvades un uzglabāšanas kompānijas pārdošana līdz 2018. gadam, tas, manuprāt, nav loģiski. Jo darījums, kurš ir mērāms simtos miljonu eiro, nevar notikt deviņos mēnešos. Tie termiņi, kas nolikti šobrīd, ir neloģiski. Turklāt, ja valsts neizmantos paredzētās pirmpirkuma tiesības, atliks tikai pusgads. Kā mēs no visas jaunāko laiku vēstures zinām, šādi darījumi nenotiek pusgadā. Piemēram, E.ON Ruhrgas akciju pārdošana norit jau ilgāk par gadu. Mums kā uzņēmumam šādi sasteigti termiņi absolūti nav pieņemami. Vēlreiz gribu uzsvērt, ka 40 miljonu akciju turētājam, nevis 117 akciju turētājam ir priekšroka izlemt, kādā veidā mūsu kompānija tiks sadalīta. Jo, ja tas notiks pret akcionāru gribu, tas var izmaksāt Latvijas valstij milzīgu naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru