Quantcast
Citas ziņas

Siltumu iegūst, kombinējot zemes un saules enerģiju

Dienas Bizness, 02.11.2015

Uz Dabas izglītības centra jumta uzstādīti vakuuma saules kolektori. Vakuuma kolektors ir atdalīts no apkārtējās vides ar vakuuma telpu, kas ļauj gandrīz pilnībā novērst siltuma zudumus apkārtējā vidē.

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Kombinētās siltumnodrošinājuma sistēmas izmantošanas lietderība un efektivitāte ātrāk atmaksājas ēkās, kurās lielāks pieprasījums pēc karstā ūdens, pirmdien raksta laikraksts Diena.

«Pasaulē aizvien vairāk apzinās, ka dabas resursi jātaupa. Videi draudzīgs, energoefektīvs siltumnodrošinājums ir viens no veidiem, kā samazināt izmešus. Taču zaļās tehnoloģijas ir efektīvas tikai tad, ja pareizi strādā un to izmantošana ir ekonomiski pamatota,» uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Vidzemes reģionālās administrācijas vecākais referents nekustamā īpašuma apsaimniekošanas jomā Gintārs Rubenis.

Administrācijas Salacgrīvas birojs Salacgrīvā, Rīgas ielā, atrodas ēkās, kur no 1998. gada saimnieko Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācija. Pirms septiņiem gadiem, atjaunojot veco noliktavu un blakus tai esošo neapdzīvoto ēku, jaunajās renovētajās telpās tika uzstādīta kombinētā siltumnodrošinājuma sistēma, kas darbojas, izmantojot vakuuma saules kolektorus, zemes siltumsūkni ar termozondēm vertikālos dziļurbumos, dīzeļdegvielas kurināmā katlus un rekuperatīvo vēdināšanu. Šādas kombinētās siltumapgādes sistēmas izmanto tikai dažviet Latvijā.

Siltumsūkņu izmantošana apsildes vai dzesēšanas sistēmās Eiropas valstīs tiek izmantota plaši – jo īpaši Zviedrijā, Vācijā, Francijā, Somijā, Austrijā. Arī Eiropas Ģeotermālās enerģijas padomes izstrādātajā siltumsūkņu attīstības koncepcijā līdz 2030. gadam tiek uzsvērta nepieciešamība pāriet uz sistemātisku un optimizētu ģeotermālo resursu izmantošanu mājokļos, apsildes un dzesēšanas tīklos pilsētā, kā arī paplašināt to ieviešanu esošās infrastruktūras atjaunošanā. Izmantojot siltumsūkni, atmosfērā lokāli netiek emitēta siltumnīcas efektu izraisošā gāze oglekļa dioksīds un kaitīgās vielas, piemēram, tā dēvētās PM10 un PM2,5 smalkās daļiņas, slāpekļa oksīdi, kas veidojas fosilā kurināmā sadedzināšanas procesā.

Kā norāda Rīgas Enerģētikas aģentūras un Baltijas Vides foruma speciālisti, pareizi tos izbūvējot, siltumsūkņi ir energoefektīvs ēku apsildīšanas vai dzesēšanas veids – līdz pat 80% siltumsūknī saražotās enerģijas tiek pielīdzināta atjaunojamai enerģijai. Atkarībā no izmantojamā enerģijas avota un apkures sistēmas veida siltumsūknis var saražot trīs līdz piecas reizes lielāku siltumenerģijas daudzumu par to elektroenerģiju, kura nepieciešama, lai darbinātu siltumsūkņa kompresoru un cirkulācijas sūkņus*. Šīs sistēmas priekšrocība ir praktiskā neatkarība no ikdienas meteoroloģisko apstākļu ietekmes, jo zemes slānim piemīt liela siltuma ietilpība, lai uzkrātu saules un ģeotermālo enerģiju, kas aukstuma periodā tiek izmantota pēc vajadzības.

Rīgas Enerģētikas aģentūras speciālisti arī norāda, ka siltumsūkņu veiktspējas koeficientu ir iespējams ievērojami uzlabot, izbūvējot hibrīdās jeb kombinētās sistēmas, kurās siltumsūkņa zemes kolektors vasarā tiek uzsildīts, izmantojot pievienoto saules kolektoru sistēmu.

DAP Vidzemes reģionālās administrācijas Salacgrīvas biroja telpas kopumā ir 1200 kvadrātmetru plašas, vienā no ēkām – jaunajā, uz kuras jumta izvietots vakuuma saules kolektors, – pašlaik atrodas Dabas izglītības centrs, vecajā ēkā ir administrācijas birojs. DAP speciālists Gintārs Rubenis izrāda katlumāju, kurā siltumapgādes sistēma ir saslēgta vienotā shēmā. Te atrodas saules kolektora sistēmas vadības bloks, ūdens tvertnes un speciāla iekārta – sonometrs, kas veic saules saražotās enerģijas uzskaiti un uzrāda, kāda ir kolektora saražotā jauda, kāds ir sistēmas caurplūdes ātrums. Kaut šajā dienā rudens saule vairs jūtami nesilda, sonometra rādījumi liecina, ka saules saražotā enerģija ūdeni boileros spējusi sasildīt līdz plus 58 grādiem.

Telpā izvietotas arī zemes siltumsūkņa iekārtas un vecās mājas dīzeļdegvielas kurināmā katli. «Zemes siltumsūknis paredzēts mazai jaudai un abas mājas nevar apsildīt, tāpēc vēlā rudenī un ziemā darbinām arī dīzeļdegvielas apkures katlus,» skaidro G. Rubenis un turpina: «Katlumājā ir arī iekārta, ko sauc par siltummaini, to izmantojam vasarā. Respektīvi, ziemā no zemes varam iegūt siltumu, savukārt vasarā – gruntī esošo vēsumu. Ieslēdzam zemes kontūrā cirkulācijas sūkni, un zemes vēsums caur šo aparātu tiek novadīts uz radiatoriem, no kuriem atdzesētais gaiss izplatās telpās. Tā bez kondicionēšanas sistēmas iegūstam ļoti lētu vēsumu. Vēl lētāk vairs nevar.»

Rekuperatīvās ventilācijas iekārtas izvietotas ēkas bēniņos. Apjomīgās iekārtas ar siltumsūkni darbības pamatprincips ir aukstā ieplūstošā gaisa sasildīšana ar enerģiju, kas atgūta no aizvadītā siltā gaisa. «Ja ēkā uzturas daudz cilvēku, lai iegūtu tīru gaisu, izelpotais gaiss jāizvada un tā vietā jāievada svaigs. Rekuperatīvā ventilācijas sistēma izelpoto gaisu izlaiž caur siltummaiņa plāksnēm un ar šo enerģiju sasilda caur sistēmu ievadīto auksto, tīro gaisu. Iegūstam svaigu, siltu gaisu, kas vienlaikus telpai nodrošina arī apsildi,» paskaidro G. Rubenis.

Plašāk lasiet rakstā Siltumu iegūst, kombinējot zemes un saules enerģiju pirmdienas, 2.novembra laikrakstā Diena (8.,9.lpp)!

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Par gandrīz 50% audzis enerģijas mājražotāju skaits Latvijā

Lelde Petrāne, 05.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn elektroenerģijas mikroģenerācija ir ievērojami attīstījusies: enerģiju pašu patēriņam šobrīd Latvijā ražo jau 694 elektroenerģijas lietotāji.

Tas ir 46% pieaugums salīdzinājumā ar situāciju gadu iepriekš, ko galvenokārt veicinājusi tehnoloģiju attīstība un arī saules enerģijas paneļu pieejamība, liecina energouzņēmuma "Enefit" apkopotie dati.

Paredzams, ka nupat Saeimā apstiprinātie enerģijas "mājražotājiem" labvēlīgie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā tikai stiprinās šī segmenta straujāku izaugsmi, jo jau šobrīd interesi par saules enerģiju ir paudušas divas trešdaļas aptaujāto privātmāju īpašnieku, norāda uzņēmumā.

Pēc AS "Sadales tīkla" datiem, pērn reģistrēti 694 mikroģeneratoru pieslēgumi, un absolūti lielākajā daļā no tiem enerģija tiek iegūta, izmantojot atjaunīgos energoresursus jeb no saules enerģijas. Turklāt 2020. gada janvārī veiktā aptauja uzrāda, ka jau 70% privātmāju īpašnieku Latvijā plāno uzstādīt savos īpašumos saules paneļus, kā galvenos argumentus minot tūlītēju elektrības izmaksu samazinājumu, ilgtermiņa investīcijas nākotnē un izvēli par labu modernam, ilgtspējīgam risinājumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot izaugsmi jaunos tirgos, AS "Latvenergo" tirdzniecības zīmols Elektrum ir sācis arī saules parku izbūvi Klaipēdas rajonā Lietuvā un Marjamā, Igaunijā, informē uzņēmumā.

Lietuvā, Klaipēdas rajonā vairāk nekā 4 hektāru platībā tiks īstenots saules paneļu parka projekts ar 1,5 MW jaudu. Šajā parkā tiks izvietoti 4410 saules paneļi, un to saražotā enerģija būs pietiekama, lai varētu nodrošināt ar elektroenerģiju aptuveni 600 mājsaimniecību.

Elektrum divu gadu laikā Baltijā uzstādījis vairāk nekā 300 saules paneļu komplektus 

AS «Latvenergo» ar zīmolu Elektrum divu gadu laikā Baltijas valstīs uzstādījis 319...

Savukārt Igaunijā, Marjamā pašvaldībā tiks uzbūvēta 250 kW saules elektrostacija, kurā būs izvietoti 1000 paneļi. Abos projektos jau ir uzsākti būvlaukumu sagatavošanas darbi, un abus parkus ir plānots nodot ekspluatācijā 2021. gada 1. ceturksnī.

Šos projektus īsteno koncerna meitasuzņēmumi Elektrum Lietuva un Elektrum Eesti, un tajos saražoto elektroenerģiju ir paredzēts pārdot galapatērētājiem abos šajos tirgos.

"Straujais saules paneļu tirdzniecības progress ļauj mums sevi saukt par vienu no vadošajiem saules paneļu tirgotājiem Baltijas tirgū, un šī ir pozīcija, kuru vēlamies ne tikai saglabāt, bet arī stiprināt nākotnē. Lai to sasniegtu, mēs ieguldām daudz darba gan klientu izglītošanā par saules enerģijas izmantošanu, gan arī pastāvīgi pilnveidojam savu piedāvāto produktu klāstu. Likumsakarīgi ir pienācis brīdis, kad nepieciešams padarīt daudzveidīgāku mūsu saules enerģijas pakalpojumu, lai nākotnē līdzas hidroelektrostaciju zaļās enerģijas apjomam varētu lepoties arī ar savos saules parkos saražoto elektrību," saka Uldis Mucinieks, AS "Latvenergo" Pārdošanas direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dizainers Tālivaldis Muzikants radījis unikālu gaismas dizaina objektu – elektrostaciju saules koks Zelta ābele, kas elektrības un gaismas ražošanai izmanto tikai saules enerģiju, teikts paziņojumā medijiem.

Šai ābelei zelta ābolu nebūs, bet lapas gan ir īpašas – to virspusē ir izvietoti fotovoltaiskie saules paneļi, kuri dienā darbojas kā solārā elektrostacija, kas pieslēgta kopējam elektrotīklam. Naktī ar sensoru palīdzību automātiski ieslēdzas koka lapās iebūvētās LED gaismas diodes. Koks spīdēs un izgaismos apkārtējo vidi, radot fantastisku noskaņu, un piesaistīs uzmanību kā pievilcīgs vides objekts.

«Koka stumbrā pa dienu uzkrātā enerģija glabāsies akumulatorā. Koka darbību regulē maza mikroshēma, kura kontrolēs kustību sensorus, dienā savākto un naktī patērēto enerģiju katrai lapai. Ja kāds naktī tuvosies kokam, tas sāks spīdēt spožāk, ja attālināsies – spožums mazināsies,» uzsver Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta zinātnieks Dr. Jānis Kleperis, kura vadībā šobrīd top saules koka prototips.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā izgatavots saules tricikls – ar saules enerģiju un kāju muskuļu spēku darbināma pārvietošanās ierīce, kuru varēs aplūkot izstādē Vide un enerģija 2016, kas no 13. līdz 16. oktobrim notiks Ķīpsalā, informē BT1.

«Doma par saules velosipēdu automātiski ienāca prātā, kad pludmalē ieraudzīju elektrisko velosipēdu. Ar akumulatoru darbināmais velosipēds var noripot vidēji 35 km, un tad jau ideja, ka akumulatoru braukšanas laikā varētu papildināt ar elektrību no saules baterijas, mani vairs neatstāja,» tricikla ideju komentē Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta zinātnieks Dr. Jānis Kleperis, kura vadībā tapa saules tricikla prototips.

Novērtējot Saules enerģijas potenciālu un neizsmeļamību, trīs Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta jaunieši – Artis Volkovs, Artūrs Gruduls, Mārtiņš Vanags – kopā ar vecākajiem kolēģiem – konstruktoru Jāni Straumēnu un inženieri Vladimiru Ņemcevu – elektrovelosipēda rumbas motoru iemontēja pašu konstruētā tricikla aizmugurējā ritenī, un kājām lika ražot elektrību, griežot pedāļus velotrenažiera ģeneratoram. Papildu elektrisko enerģiju triciklam dod divi 100 W monokristāliska silīcija saules bateriju paneļi, kas izvietoti uz tricikla jumta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saules enerģijai potenciāls arī Baltijā

Līva Melbārzde, 07.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamā enerģija, it īpaši ar konkrētām tehnoloģijām, jau ir kļuvusi konkurētspējīga arī bez subsīdijām

To DB apliecina AJ Power līdzīpašnieks Roberts Samtiņš.

Šis uzņēmums pastāv divus ar pusi gadus, savu darbību sācis kā elektroenerģijas vairumtirgotājs un vēlāk arī kā mazumtirgotājs juridiskajām personām, taču tad sapratis, ka mūsdienu elektroenerģijas tirgus pieprasa iet soli tālāk, klientiem pārdodot ne tikai energoresursus, bet arī dažādus energoefektivitātes risinājumus un pašģenerācijas projektus. «Manuprāt, energotirgus attīstība tuvākajos gados kļūs arvien straujāka. Vēl pirms desmit gadiem mums bija regulēti tarifi, kurus pašrocīgi nebija iespējams mainīt. Tad, atveroties tirgum, patērētāji jau paši varēja sākt ietekmēt savas elektrības cenas, izvēloties dažādus elektroenerģijas iepirkuma veidus. Taču tirgus attīstās arvien tālāk, un patērētājiem nāk klāt arvien jaunas iespējas, tostarp arī pašiem ražot elektroenerģiju. Jau šobrīd šādu individuālo iekārtu ģenerētā siltuma un elektrības cena ir konkurētspējīga ar to, ko var saņemt no tīkla. Arī enerģijas uzkrāšanas iespējas nav vairs tik tāla nākotne,» skaidro R. Samtiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Globālā transformācija enerģētikā prasa lielas investīcijas

Natālija Poriete, 18.04.2019

Tehnoloģija Allama cikls (Allam Cycle) varētu veidot nākotni elektrostacijām, stāsta britu zinātnieks Rodnejs Džons Allams.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā VII samitā Globālā enerģija, kas 10.aprīlī notika Karlsrue Tehnoloģijas institūtā (KIT) Vācijā, secināja pasaules enerģētikas jomas eksperti.

Galvenā samita tēma bija «Enerģētika jaunā ciklā», un tā laikā eksperti prognozēja nākotnes enerģētikas tendences, skaidroja sabiedrības gatavību industriālajai revolūcijai un definēja problēmas, kas jārisina, lai sagatavotu enerģētikas jomu nozīmīgām pārmaiņām. Liela uzmanība tika veltīta drošu, nedārgu un mūsdienīgu enerģijas avotu pieejamības problēmai, kā arī starptautiskajai sadarbībai šajā sakarā. «Mūsu paaudze ir globālo tehnoloģiju pārmaiņu lieciniece, un tās skars visas sabiedrības dzīves sfēras. To izmērs ir salīdzināms ar tādiem izgudrojumiem kā tvaika mašīna, pirmā skaitļošanas tehnika un internets,» atzīmē asociācijas «Globāla enerģija» prezidenta pienākumu izpildītājs Aleksandrs Ignatovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Zviedrija ir ES līdere atjaunojamajā enerģētikā, bet diez vai iztiks tikai ar to

Dienas Bizness, 16.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Zviedrijas nacionālajam Energoefektivitātes rīcības plānam jeb ceļa kartei, kas 2010. gadā tika iesniegta Eiropas Komisijai, 2020. gadā no atjaunojamajiem resursiem iegūtās enerģijas daļai bruto gala patēriņā jāsasniedz 50,2% (kā juridiski saistošs mērķis gan norādīti 49%). Rīcības plāna ietvaros Zviedrijā 2020. gadā no atjaunojamajiem avotiem jāiegūst 62,8% elektroenerģijas, atjaunojamās enerģijas daļai apkurē/dzesēšanā jābūt 62%, bet transporta sektorā – 12,4%, un faktiski šos plānus jau var uzskatīt par izpildītiem, piektdien raksta laikraksts Diena.

Lai arī atbilstoši pēdējiem Eurostat datiem, kas publiskoti šāgada maijā, atjaunojamās enerģijas iekšējā patēriņa bruto daļa Zviedrijā 2013. gadā bija 34,8% – otra lielākā Eiropas Savienībā aiz Latvijas (36,1%), šajā ziņā atpaliekot arī no ES neietilpstošajām Norvēģijas (37,4%) un Melnkalnes (36,9%), bruto gala patēriņa ziņā Zviedrija ar 55,1% tālu apsteidza visas pārējās ES dalībvalstis, gan atkal atpaliekot no kaimiņvalsts Norvēģijas (64%). Šajā gadījumā, kas arī ir galvenais rīcības plānā iekļautais salīdzinošais rādītājs, tiek fiksēta tikai «tīrā» enerģija, kuru saņem patērētāji – mājsaimniecības, rūpniecība, transporta nozare utt. Atšķirības par labu lielākajai atjaunojamās enerģijas daļai bruto gala patēriņā, salīdzinot ar bruto iekšzemes patēriņu, parasti liecina, ka no neatjaunojamajiem avotiem iegūta enerģija (visbiežāk – elektrība vai degviela) tiek izmantota atjaunojamo resursu pārvēršanai enerģijā un nogādāšanai līdz patērētājiem. Jāpiebilst, ka atjaunojamo resursu daļa elektroenerģijas gala patēriņā Zviedrijā 2013. gadā bija 61,8% (vienīgais rādītājs, kas bija zemāks par 2020. gada mērķi), apkurē – 67,2%, transporta jomā – 16,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Investējot 10 miljonus eiro, Maxima veikalus aprīkos ar saules enerģiju

Laura Mazbērziņa, 25.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājs Maxima piecu gadu laikā plāno investēt 10 miljonus eiro Baltijas valstīs strādājošo veikalu aprīkošanai ar saules paneļiem, nodrošinot veikaliem autonomu elektroenerģijas piegādi, informēja Maxima Latvija komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Viņa pavēstīja, ka Latvijā pirmais veikals, uz kura jumta tiks izveidota saules paneļu sistēma, būs Maxima XX formāta veikals Rīgā, Saharova ielā 20a. Attiecīgais veikals ar saules paneļiem tiks aprīkots pēc tā rekonstrukcijas gada otrajā pusē.

Dupate-Ugule norādīja, ka saules enerģija būs ne tikai videi draudzīgs elektroenerģijas avots - izveidotā sistēma ļaus optimizēt arī elektroenerģijas patēriņu. Lielāko enerģijas daudzumu plānots saražot vasaras mēnešos, kad veikalos ir lielākais enerģijas patēriņš, kuru pamatā veido gaisa kondicionēšanas sistēmas darbības uzturēšana.

Viņa piebilda, ka tuvākajos gados visā Maxima veikalu tīklā Baltijā plānots izbūvēt saules elektrostacijas ar jaudu līdz diviem megavatiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Modus Energija pievienojas First North

Žanete Hāka, 12.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

First North parāda vērtspapīru tirgū tiks iekļautas enerģētikas nozares uzņēmuma AB Modus Energija obligācijas, liecina paziņojums biržā.

Tirdzniecība tiek uzsākta šā gada 17.jūnijā līdz ar parāda vērtspapīru iekļaušanu Nasdaq Vilnius biržas First North parāda vērtspapīru sarakstā.

Modus Energija obligāciju emisijas kopējais apjoms ir 1,723 miljoni eiro. Vienas obligācijas nominālā vērtība ir 1000 eiro. Gada kupona likme ir 6%, obligāciju dzēšanas datums ir 2018.gada 20.aprīlis. Modus Energija pieder 14 saules elektrostacijas ar kopējo uzstādīto jaudu 4,9 MW un 3 biogāzes elektrostacijas ar uzstādīto jaudu 2,6 MW, kas ražo elektrību un siltumu. Modus Energija ir UAB Modus Group meitas uzņēmums.

«Mēs sadarbojamies ar vairākām bankām Lietuvā, vienlaikus arī kapitāla tirgus sniedz pievilcīgu kapitāla piesaistes alternatīvu,» skaidro Modus Energija vadītājs Nikolajs Martiņuks. «Obligāciju iekļaušana Nasdaq First North tirgū nodrošina kompānijai caurskatāmību un lielāku atpazīstamību investoru lokā, kas ir svarīgi mūsu biznesa attīstībai un izaugsmei.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

FOTO: Kvant saules paneļu ražotne Krievijā

Zane Atlāce - Bistere, 22.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot elektroenerģijas cenām, aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta saules siltumam un gaismai.

Arī Latvijā pēdējos gados arvien populārāka kļūst saules bateriju izmantošana mājsaimniecībās un uzņēmumos, tiek prognozēts, ka Latvijā atjaunojamās enerģijas īpatsvars kopējā enerģijas patēriņā būs 40%. Pēc Eiropas Savienības (ES) datiem līdz 2020. gadam aptuveni 20% no visas ES patērētās enerģijas būs atjaunojamā enerģija.

Bloomberg New Energy Finance eksperti savulaik prognoze'ja, ka līdz 2020.gadam gandrīz 100 miljoni mājsaimniecību mājokļu visā pasaulē būs aprīkoti tikai ar saules paneļiem.

2040. gada prognoze paredz, ka trešdaļa no visas patērētās elektroenerģijas būs vēja un saules saražota un ekonomika kopumā būs par trešdaļu energoefektīvāka. Turklāt, par savu apņemšanos līdz 2030. gadam pilnībā pāriet uz atjaunojamo enerģiju paziņojuši tādi globālie milži kā «Coca-Cola», «H&M», «Ikea», «Microsoft», «P&G» un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sargā pamatvērtības un nevairās no inovācijām

Dienas Bizness, 27.10.2015

Sargājot zivju resursus Salacas upē, pašvaldība realizē vairākus projektus. Šogad upē pirmoreiz tiks pavairoti nēģu mazuļi, savukārt maluzvejnieku notveršanai iegādāts termovizieris. Pašvaldības kārtībnieks Didzis Žibals maluzvejnieku aizturēšanas reidos piedalās kopš pērnā gada un atzīst, ka šī rūpala pārstāvji jau esot zināmi, bet termovizieris tos palīdzēs notvert.

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2010. gada salacgrīvieši savu novadu pasludinājuši par Zaļo novadu. Vienojoties vairākām organizācijām, uzņēmēju konsultatīvajai padomei, novada senioriem un ciemu vecāko padomei, viņi parakstījuši Salacgrīvas novada domes deklarāciju, ietverot tajā apņemšanos veicināt veselīgu, ekonomisku, dabai un cilvēkam draudzīgu ilgtspējīgu dzīvesveidu un saimniecisko darbību, pirmdien vēstīja laikraksts Diena.

Piecos gados Zaļais novads kļuvis par vienu no videi draudzīgajām teritorijām Latvijā, kur nevairās no inovatīviem eksperimentiem un drosmīgiem tehnoloģiskiem risinājumiem vides aizsardzības, energoresursu taupības un alternatīvo enerģiju izmantošanas jomā.

«Pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā – laikā, kad meklējām jaunus pašvaldības politikas mērķus un jaunus, globālus uzstādījumus, kā novadam tālāk attīstīties, – Zaļā novada deklarācijas pieņemšana bija politisks lēmums,» atzīst Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs.

Novadā ir teju 60 kilometru gara, visnotaļ jutīga un relatīvi no apbūves brīva jūras piekrastes teritorija ar nesabojātu dabu. Daļa novada teritorijas ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Novadu šķērso Salaca – Latvijā vienīgā upe ar dabisko lašu populāciju. «Sapratām, ka tās ir mūsu pamatvērtības. Vides sakārtošanas jautājumus ar projektu palīdzību tikām risinājuši jau iepriekš – vairākās vietās izbūvējām jaunas attīrīšanas ietaises, veicām ar amonjaku piesārņotā ūdens savākšanu, pirmie Latvijā uzstādījām hibrīdapgaismojumu. Nonācām pie secinājuma, ka jaunas tradīcijas var ieviest vienmēr, taču balstīties vajadzētu uz pamatvērtībām,» norāda D. Straubergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Expo 2017

VIDEO: Shell paviljonā uzsvars uz «zaļajām» tehnoloģijām

Dienas Bizness, 19.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas korporācijas Shell paviljons ir veidots saskaņā ar izstādes vadmotīvu «Nākotnes enerģija» un apmeklētājiem piedāvā ieskatu dažādos alternatīvās enerģijas ieguves veidos.

Lai arī kompānijas pamata darbības virziens ir naftas ieguve un pārstrāde, tā intensīvi iegulda finanšu līdzekļus jaunu un inovatīvu enerģijas avotu izpētei. Shell ir viens no lielākajiem Kazahstānas investoriem, kas gadu laikā ir ieguldījis aptuveni 13 miljardus eiro.

Shell paviljons ir sadalīts vairākās izstāžu zālēs, kur apmeklētāji tiek iepazīstināti ar videi draudzīgas enerģijas veidiem. Pirmais stends ir veltīts saules enerģijai, kas katru dienu nodrošina dzīvību uz zemes. Lai pasauli pilnībā nodrošinātu ar saules enerģiju, būtu nepieciešams uzstādīt saules paneļus 497 kvadrātkilometru platībā, salīdzinājumam - Spānijas teritorija aizņem nepilnus 506 kvadrātkilometrus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēja pieredze: Endijs Bērziņš, Vēl Vairāk Saules

Restorāni Vairāk Saules ir ēdināšanas biznesā Latvijā nu jau 16 gadus. Restorānu saimnieka Endija Bērziņa nezūdošā enerģija un meklējumi veido nozares standartus un nepārtraukti iepriecina mūs ar kaut ko jaunu. No biznesa plāna uz papīra salvetes un pašu rokām krāsotas picērijas Ogrē uzņēmums šobrīd ir izaudzis līdz 230 darbiniekiem.

Kāds bija pats biznesa sākums, kas virza Vairāk Saules biznesu uz priekšu un ko citiem uzņēmējiem no savas pieredzes iesaka uzņēmējs un šefpavārs Endijs Bērziņš – skaties Vairāk Saules stāstā.

Citi uzņēmēju pieredzes stāsti un valsts atbalsts arī Tavam biznesam – šeit!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lietuva paredz 100% pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem elektrības un siltuma ražošanā

Toms Nāburgs - Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis, 30.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlijā pieņemtā Lietuvas Nacionālā enerģētiskās neatkarības stratēģija elektrības un siltuma ražošanā paredz pilnīgu pāreju uz atjaunojamajiem un citiem nepiesārņojošiem energoresursiem tuvāko 30 gadu laikā.

Lielākais uzsvars tiks likts uz vēja staciju un saules enerģijas izmantošanu. Jau 2030. gadā Lietuva plāno panākt, ka 70% no visa elektrības pieprasījuma tiktu saražots Lietuvā, bet 2050. gadā jāsasniedz pilnīga enerģētiskā neatkarība elektrības un siltuma ražošanā.

Jaunā Lietuvas stratēģija paredz, ka 2030. gadā 45% elektrības un 90% siltuma enerģijas ir jābūt ražotiem no atjaunojamiem resursiem. Lielāko elektrības ražošanas apjomu no atjaunojamajiem resursiem 2030. gadā nodrošinās vēja stacijas – 53%, kam seko saules enerģija ar 23% apjomu un 16% no biomasas saražotā enerģija. Hidroelektrostacijas ražos 8%, bet biogāzes stacijas 1% elektrības, paredz stratēģija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fotovoltāžas jaudu pieauguma temps ASV pērn ir gandrīz dubultojies; tīrajai enerģijai liels uzrāviens ir arī attīstības valstīs, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pērn ASV 22 pavalstīs ir uzstādītas jaunas saules enerģijas ražošanas jaudas virs 100 megavatiem katrā, teikts zaļo tehnoloģiju informācijas kompānijas Greentech Media (GTM) un ASV Saules enerģijas industriju asociācijas (SEIA) publicētā tirgus pētījumā. Tas nozīmē, ka attiecībā pret iepriekšējo periodu 2016. gadā amerikāņi ir bijuši gandrīz divtik nadzīgi jaunu fotovoltāžas paneļu uzstādīšanā (skat. grafiku), un industrijai ievērojams ir arī jaunums, ka lielākais jaudu pieaugums ir bijis tieši industriālajā ražošanā.

Kalendārā gada periodā saules enerģija ASV pērn ir pirmo reizi bijusi jaunuzstādīto ražošanas jaudu līdere. No visām jaunajām jaudām fotovoltāžai ir 39%, kam ar nemainīgu 29% rādītāju seko dabasgāze. Ievērojams salīdzinošo jauno jaudu kritums no 39% 2015. gadā uz 26% pērn ir vēja enerģija, kas bija vadībā iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā milzīga uzmanība pievērsta klimata pārmaiņu jautājumam. Arī nupat notikušajā Davosas Pasaules Ekonomikas forumā galvenā tēma bez lieliem pārsteigumiem bija saistīta ar klimata izaicinājumiem.

Pietiekami daudzi šajā ziņā, šķiet, gatavi pat sludināt vides krīzi. Ticis spriests, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Valdot šādam fonam, arī lielāku naudas summu ieguldīšana pārsvarā tiek saistīta ar kādiem šādiem nosacīti ilgtspējīgiem risinājumiem. Proti, sagaidāms, ka nauda arvien lielākā mērā plūdīs tādu shēmu virzienā, kuras izskatās dabai šķietami draudzīgākas.

Piemēram, "Bloomberg" par aktuālo situāciju finanšu pasaulē aptaujājusi vairākus ieguldījumu nozares pārstāvjus, kuri attiecīgi izsaka savas domas par to, kur šobrīd investēt līdzekļus miljona ASV dolāru dolāru vērtībā. Tie visi kā viens izceļ ieguldīšanu tā saucamajā "ilgtspējā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavi gaidīt atjaunojamās enerģijas vērtspapīru cenu pieaugumu.

Līdzekļu pārvaldnieki arvien lielākā mērā sola ieguldīt uzņēmumos, kas sniedz kādu sociālo labumu un ir videi draudzīgi. Tas šobrīd ir modē, un ar šādiem saukļiem var iekarot arī jauno ieguldītāju sirdis. Tādējādi uz to kompāniju pusi, kuras sevi pasniedz kā zaļas, var velties lielāka naudas masa. Pārskatāmā nākotnē šāds modes kliedziens - investēt dabai draudzīgākos uzņēmumos – var kļūt vēl populārāks, un par iekļaušanos šajā kategorijā domās arvien vairāk lielo pasaules kompāniju. Būtībā attiecīgus investīciju produktus radīt liek arī arvien lielāks klientu pieprasījums, ko attiecīgi nekautrējas izmantot pasaules lielākie aktīvu pārvaldnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai piesaistītu finansējumu no ārzemju investoriem, nepieciešams izveidot kontaktu tīklu ārzemēs un iegūt uzticību

Tā intervijā DB norāda Austrālijas biznesa eņģelis Alekss Vaijats (Alex Wyatt), kurš kopā ar Imprimatur Capital investējis Latvijas uzņēmumā SIA Edurio, kas izstrādā izglītības kvalitātes vadības rīku. Līdz šim kompānija piesaistījusi vairāk nekā 300 tūkstošus eiro, tostarp arī no Eiropas izglītības tehnoloģiju akseleratora Emerge Education un Rīgas domes un Swedbank grantu konkursa Atspēriens. DB bija iespēja tikties ar A. Vaijatu, lai uzzinātu vairāk par uzņēmēja lēmumu investēt Latvijas kompānijā.

Kāpēc izvēlējāties investēt Latvijas kompānijā Edurio?

Man bija startup Ķīnā, kas nodarbojās vides jomā – vēja parki un saules enerģija, un mums bija birojs Londonā. Tolaik, 2012. gadā, Ernests (Ernests Jenavs, SIA Edurio valdes priekšsēdētājs) pie manis strādāja. Cilvēki ir dažādi – ir labi darbinieki un ir labi darbinieki, kuri kādudien kļūs par lieliskiem uzņēmējiem. Es paredzēju, ka Ernests reiz kļūs par labu uzņēmēju, tāpēc es viņam teicu – ja tu kādreiz dari ko tādu, par ko man varētu būt interese, dod ziņu. Tā arī notika, pēc dažiem gadiem viņš sāka šo biznesu. Problēma, ko Edurio risina, man šķiet ļoti interesanta un aizraujoša. Ja mēģina risināt lielu problēmu, tad var veidot ilgtspējīgu biznesu. Edurio koncentrējas uz problēmām, kas ir aktuālas un es redzu iespēju panākumiem. Izvēloties investēt Edurio, saskārās divi faktori – dibinātājs, kura spējām es ticu, un nopietna problēma. Tam sekoja biznesa modelis, komanda, starptautiskas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

78% iedzīvotāju uzskata, ka vēja enerģijas izmantošana elektroenerģijas ražošanā ir videi draudzīga, vairāk nekā 70% piekrīt arī apgalvojumiem, ka tas ir ilgtspējīgs ražošanas veids, kas mazina klimata pārmaiņu draudus.

Tas noskaidrots pēc Vēja enerģijas asociācijas (VEA) pieprasījuma veiktajā SKDS aptaujā par iedzīvotāju uzskatiem par dažādiem atjaunojamās enerģijas veidiem, to piemērotību Latvijai, kā arī ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēkiem. Pētījums parāda, ka iedzīvotāji par dabai draudzīgākajiem enerģijas iegūšanas veidiem Latvijā uzskata saules un vēja enerģijas izmantošanu, kā arī ar šķeldu darbinātu koģenerācijas staciju darbību. Tāpat aptaujā noskaidrots, ka 74,3% Latvijas iedzīvotāju atbalsta pakāpenisku pāreju uz arvien lielāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu Latvijā. VEA pāstāvji atzīst, ka tik liels iedzīvotāju atbalsts atjaunojamajiem energoresursiem (AER) ir bijis pārsteigums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Latvijas uzņēmēji atzīstas savās kļūdās: Ivars Indriks, tekstu platformas rīka Writer.is dibinātājs

Anda Asere, 13.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13. oktobris ir Kļūdu atzīšanas diena (Day for Failure), kuras mērķis ir izcelt to, ka aiz lieliskiem panākumiem bieži vien slēpjas šādas tādas kļūdas un neveiksmes.

DB aptaujāja Latvijas uzņēmējus, lai noskaidrotu viņu pieredzi. Šīs dienas gaitā publicēsim uzņēmēju pārdomas!

Mācāmies no savām kļūdām

Ivars Indriks, tekstu platformas rīka Writer.is dibinātājs:

«Viena no lielākajām kļūdām ir bijusi sadrumstalota uzmanība un fokusa trūkums. Šo kļūdu tikai ar laiku var iemācīties un saprast.

Mērķējot uz lielām lietām un lieliem panākumiem, ir nepieciešams daudz enerģijas. Taču, ja enerģija ir izkliedēta uz visām pusēm, neko zīmīgu sasniegt nevar. To var salīdzināt ar saules gaismu – tā patīkami silda, ja ir izkliedēta, taču, laižot saules gaismu caur palielināmo stiklu, rodas koncentrēta enerģija, ar kuru var pat aizdedzināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnē naftu varētu aizstāt tīrā enerģija, tādējādi pieprasījums nākotnē pēc Covid-19 pandēmijas varētu vairs neatgūties līdz iepriekšējam līmenim, prognozē "BP" eksperti.

Naftas pieprasījums savu augstāko līmeni varētu būt jau sasniedzis, un tagad varētu sākties desmitiem gadu ilgs kritums, uzskata eksperti. Naftu nākotnē varētu aizstāt vēja parku enerģija, saules paneļi un hidroelektrostacijas, jo jau tagad atjaunīgā enerģija kļūst pa visstraujāk augošo enerģijas avotu vēsturē.

BP ziņojumā norādīts, ka pasaules naftas pieprasījums savu augstāko punktu varētu būt sasniedzis 2019.gadā, un turpmāk iespējami trīs scenāriji. Trešajā scenārijā prognozēts, ka progress pagaidām stāvēs uz vietas, un naftas pieprasījums šogad būs tāds pats kā 2019.gadā.

BP pārstāvji skaidrojuši, ka šie secinājumi palīdzēs kompānijai labāk izprast mainīgo enerģētikas vidi un ļaus attīstīt plānus, lai kļūtu par nulles līmeņa kompāniju līdz 2050.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamā enerģija vairs nav tikai alternatīva, šobrīd jau var runāt par visu fosilo enerģijas veidu aizvietošanu vēl mūsu dzīves laikā, Dienas Bizness organizētajā konfernecē Tīra enerģija visiem eiropiešiem uzsvēra Vēja enerģijas asociācijas (VEA) valdes loceklis Kristaps Stepanovs.

«Eiropas Savienības mērķis ir panākt 20% atjaunojamās enerģijas izmantošanu gala patēriņā līdz 2020. gadam un 35% līdz 2030. gadam, taču šie mērķi tehnoloģiju attīstības iespaidā jau tiek uzskatīti par pārāk pieticīgiem,» atzīst K.Stepanovs, norādot, ka atjaunojamo energoresursu (AER) progresu virza ne tikai Eiropas Savienība (ES). «Kalifornija sasniegs 50% AER mērķi 2020. gadā, kas ir 10 gadus ātrāk nekā sākotnēji plānots. Arī citi ASV štati izvirza, piemēram, 75% vai 100% mērķus noteiktā periodā. 20-30% līmenis jau kļūst par vakardienu,» pauž VEA valdes loceklis.

Tāpat K.Stepanovs norāda, ka attīstījušās ir arī AER tehnoloģijas. «Tehnoloģijas attīstība saules, vēja un biomasas izmantošanā būtiski palielina atjaunojamās enerģijas ražošanas efektivitāti, kā arī samazina pašizmaksu līdz konkurētspējīgam līmenim, ļaujot zaļajai enerģijai pietuvoties tirgus cenai,» atzīmē K.Stepanovs, aicinot atjaunojamo enerģiju neuztvert tikai kā iespēju sasniegt uzstādītos mērķus. «AER spēj nodrošināt arī zemāku elektroenerģijas cenu, apgādes drošību un kliedētās enerģijas attīstību,» uzsver VEA valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Eesti Energia izveido atjaunojamās enerģijas ražošanas uzņēmumu

Dienas Bizness, 22.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enefit mātes uzņēmums Eesti Energia, kurš ir Baltijā lielākais elektroenerģijas ražotājs, apvieno enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem vienā uzņēmumā - Enefit Taastuvenergia, teikts paziņojumā medijiem.

Šis uzņēmums pārvaldīs visas kompānijas struktūrvienības, kas nodarbojas ar atjaunojamās enerģijas ražošanu, tādējādi kļūstot par vienu no lielākajiem atjaunojamās enerģijas ražošanas uzņēmumiem Baltijas valstīs. Šis ir būtisks stratēģisks solis, lai nākamo piecu gadu laikā Eesti Energia divkārt palielinātu alternatīvo un tostarp arī atjaunojamo energoresursu izmantošanas apjomu.

«Pašlaik no atjaunojamiem energoresursiem, sadzīves atkritumiem un slānekļa gāzes mēs kopumā gadā saražojam vairāk nekā 700 gigavatstundu elektroenerģijas. Mūsu mērķis ir šo apjomu līdz 2020. gadam palielināt vairāk nekā divas reizes. Tas būtu līdzvērtīgs ceturtajai daļa no visas Igaunijas elektroenerģijas patēriņa. Šī plāna īstenošanai mēs esam apvienojuši vienā uzņēmumā līdz šim sadrumstalotās atjaunojamās enerģijas ražošanas struktūrvienības mūsu kompānijas iekšienē,» skaidro Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Hando Suters.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ikea investēs vienu miljardu eiro atjaunojamajā enerģijā

LETA, 04.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas mēbeļu un mājsaimniecības preču gigants Ikea ceturtdien paziņoja, ka plāno investēt vienu miljardu eiro atjaunojamajā enerģijā, kā arī pasākumos, lai sniegtu palīdzību trūcīgajām kopienām, kuras skārušas klimata izmaiņas.

Ikea norāda, ka 600 miljonus eiro paredzēts izmantot līdz 2020.gadam atjaunojamajai enerģijai, tostarp vēja un saules enerģijas ieguvei.

«Klimata izmaiņas ir viena no pasaules lielākajām problēmām un mums nepieciešama drošsirdīga apņemšanās un rīcība, lai rastu risinājumu,» uzsver Ikea.

Uzņēmums vēsta, ka kopš 2009.gada tas saules un vēja enerģijas ieguvē investējis 1,5 miljardus eiro, tostarp vēja ģeneratoru parkos, lai kļūtu neatkarīgs no enerģijas.

Tikmēr Ikea Foundation, kas pārvalda uzņēmuma filantropijas pasākumus, līdz 2020.gadam nodrošinās 400 miljonus eiro ģimenēm un kopienām, kuras visvairāk ietekmējušas klimata izmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru