Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

No love or hate dizaina vāģa otrās paaudzes Nissan Juke ir transformējies par modernu, harmoniska izskata racionālu krosoveru

Pirms teju desmit gadiem Nissan Juke bija mazo krosoveru ēras aizsācējs. Neraugoties uz savu kukaiņu pasaulei līdzīgo eksterjera dizainu, kliedzošais izskats daudzos gadījumos deva vēlamo efektu. Pats par sevi saprotams, ka, izpelnoties pircēju uzmanību, strauji auga arī konkurentu skaits, kas arī vēlējās piedalīties «ballītē» un iesaistīties cīņā par pircēju naudas makiem. Šodien ikviena sevi cienoša autoražotāja modeļu aptverē obligāti ir jābūt mazās klases krosoveram. Nav brīnums, ka segmentā, ko savulaik aizsāka Nissan Juke, šodien var uzskaitīt vairāk nekā 20 konkurentus. To skaits joprojām turpina augt, jo šī automobiļu kategorija nav zaudējusi savu aktualitāti, drīzāk otrādi – tā turpina augt, un analītiķi prognozē, ka šis segments līdz 2023. gadam no kopējā Eiropas jauno auto tirgus pīrāga «nokodīs» vismaz 30%.

Likvidējamās "ABLV Bank" noguldītāju pārbaužu ātrums ir nepieļaujami lēns un pārspīlēti dārgs, pēc otrdien notikušās akcionāru sapulces atzina viens no bankas lielākajiem akcionāriem Ernests Bernis.

Viņš arī norādīja, ka šāda situācija būtiski aizskar noguldītāju un akcionāru intereses, kā arī nav izdevīgs Latvijas ekonomikai.

"Šodien mūs iepazīstināja ar kreditoru pārbaužu prognozētajām izmaksām. Tās būtiski pārsniedz iepriekšējā akcionāru pilnsapulcē noteiktos izmaksu griestus 30 miljonu eiro apmērā. Likvidatori iepazīstināja arī ar konsultanta izstrādāto kreditoru pārbaužu jauno grafiku, kas paredz pārbaudes veikt vismaz līdz 2022.gada otrajam ceturksnim. Šāds termiņš nav pieļaujams. Cieš noguldītāji, akcionāri, ekonomika, jo šobrīd nav pabeigtas pat privātpersonu un Latvijas nodokļu maksātāju pārbaudes, kas savukārt neļauj naudai atgriezties ekonomikā," pauda Bernis.

#Nissan padomā ir daži triki, kā paildzināt sava dižpārdokļa popularitāti.

Arī pēc 2017. gada statistikas rezultātiem Nissan Qashqai ir Latvijas jauno auto tirgus visvairāk pirktais modelis

Kopš debijas 2007. gadā Nissan Qashqai ar aktīvu vietējo dīleru darbu ir «nozombējis» klientus Latvijā, ieskaitot arī tos, kuri iepriekš nekad nebija raudzījušies Nissan virzienā. Arī pēc desmit gadiem hipnozes seanss turpinās, tomēr nevar noliegt, ka ar jaunu konkurentu parādīšanos tās iedarbība pamazām atslābst.

No otras puses, arī Nissan padomā ir daži triki, kā paildzināt sava dižpārdokļa popularitāti, attiecīgi Qashqai pavisam nesen ir atgriezies no padziļinātas atveseļošanās kūres. Pēc Nissan marketologu solītā, šajā atjaunošanas procedūras laikā Qashqai ir saņēmis 1300 dažāda veida uzlabojumus.

2017. gadā noturēt iepriekšējo gadu līmeni bija liels izaicinājums, jo, mainoties automobiļu reģistrācijas kārtībai Latvijā, reeksports (automobiļu pārdošana ārpus valsts teritorijas) kļuva mazāk atraktīvs, liecina Latvijas Auto asociācijas informācija.

Lielais policijas iepirkums tika piegādāts, bet citu ievērojamu darījumu tirgū nebija. Tas nozīmēja, ka bija ievērojami jāpieaug vietējam pieprasījumam pēc jauniem automobiļiem.

Un tas notika – 2017. gads beidzās ar 2% pieaugumu vieglo pasažieru automobiļu un vieglā komerctransporta segmentā, sasniedzot 18 934 jaunu automobiļu reģistrāciju, neskatoties uz to, ka reeksports samazinājās gandrīz uz pusi un no jaunām ievestajām automašīnām pēc pirmās reģistrācijas valsti pamet vien 2000 vienības. Tā visa rezultātā jaunu automobiļu reģistrācija pastāvīgai lietošanai Latvijā ir pieaugusi par 12%, kas ir par 1870 vienībām vairāk nekā 2016. gadā.

Pieprasījuma pieaugumu veicināja vairāki faktori, skaidro Auto asociācijas pārstāvji.

Japānas autobūves uzņēmuma «Nissan Motor» bijušais padomes priekšsēdētājs Karloss Gosns ceturtdienas rītā atkal tika aizturēts Tokijā, ziņoja Japānas raidsabiedrība NHK un citi mediji.

Jaunā aizturēšana notika laikā, kad Tokijas prokuratūra apsver iespēju izvirzīt Gosnam jaunu apsūdzību, kas būtu ceturtā viņa lietā.

Kā ziņots, 65 gadus vecais Gosns martā pēc drošības naudas samaksāšanas viena miljarda jenu (7,8 miljonu eiro) apmērā atstāja Tokijas cietumu, kurā bija atradies kopš 19.novembra.

Prokurori ceturtdienas rītā ieradās Gosna pagaidu mājvietā Tokijas centrā, un pēc tam Gosns kopā ar viņiem iekāpa automobilī un aizbrauca.

Prokurori vēsta, ka Gosns aizturēts saistībā ar «Nissan» līdzekļu pārskaitīšanu 15 miljonu dolāru apmērā laika periodā no 2015.gada beigām līdz 2018.gada vidum. Prokuroriem ir aizdomas, ka piecus miljonus dolāru no šiem līdzekļiem Gosns izmantojis personīgiem tēriņiem.

Japānas autobūves uzņēmuma «Nissan Motor Co.» pārdoto automašīnu skaits valstī novembrī samazinājies par gandrīz pusi, kompānijai cenšoties atgūties no automobiļu pārbaužu skandāla.

«Nissan» Japānā novembrī pārdevis 16 888 automašīnas, kas ir par 46,8% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

Oktobrī uzņēmuma automobiļu tirdzniecības apjoms Japānā saruka par 55%.

«Nissan» oktobrī paziņoja, ka Japānā atsauc aptuveni 1,2 miljonus automobiļu, kas neatbilst iekšzemes noteikumiem attiecībā uz automašīnu gala pārbaudēm.

Savukārt neilgi pēc tam «Nissan» paziņoja, ka uz laiku aptur vietējam tirgum paredzētu automašīnu ražošanu. Šā mēneša sākumā ražošana tika atjaunota.

«Nissan» atzinis, ka šīs pārbaudes veikuši darbinieki, kuri nav sertificēti pārbaudīt automobiļus atbilstoši Japānas valdības noteiktajiem standartiem.

Šogad arvien vairāk savu popularitāti lietotu automobiļu tirgū nostiprina dīzeļi, informē Auto asociācija.

Vairāk nekā 85% no ievestajiem vieglajiem pasažieru automobiļiem (M1) ir ar dīzeļdzinēju aprīkoti, kas ir par 3,4 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada. Arī ievestā automobiļa vecums palielinājies līdz 11 gadiem, kas ir par ceturtdaļu gada lielāks, un nemainīgi – Vācija ir pārliecinoša vairākuma automobiļu iepriekšējā reģistrācijas valsts. Gandrīz puse ievesto automobiļu nāk no Vācijas.

2018. gada pirmajā pusē par 6% ir samazinājies lietotu pasažieru automobiļu imports, un līdz 30. jūnijam tika ievesti nedaudz vairāk par 23 000 lietotu vieglo pasažieru automobiļu, kas ir par 1500 vienībām mazāk nekā gadu iepriekš attiecīgajā laika posmā. Kur palika šie 1500 automobiļu pircēji? 400 nopirka jaunus automobiļus, bet atlikušie 1100+ izvēlējās automobili nemainīt, jo, iespējams, cena automobilim ar nodokļiem nelikās vairs tik pievilcīga.

Šā gada 17. aprīlī norisināsies pirmā tiešsaistes auto izstāde Latvijā.

"Spītējot vīrusam, esam nākuši klajā ar inovāciju un piedāvājam visiem "Auto 2020" interesentiem aplūkot jaunākos automobiļus virtuālā izstādē, jo nevaram laist garām pavasari bez ikgadējās jaunāko auto modeļu prezentācijas," stāsta "Norde" izpilddirektors Didzis Bremze.

Ņemot vērā situāciju pasaulē un Latvijā, kas saistīta ar koronavīrusa COVID-19 pandēmiju, starptautiskās auto industrijas izstādes "Auto 2020" norise tiek pārcelta uz 25. – 29. septembri. Tomēr "Norde" nolēmusi virtuālās izstādes laikā prezentēt gan jaunākos "Nissan", "Renault" un "Dacia" modeļus, gan demonstrēt jau zināmus šo auto marku transportlīdzekļus un visas virtuālās izstādes laikā nodrošināt dzīvu saziņu un tiešsaistes konsultācijas.

Kontekstā ar plāniem no nākamā gada ieviest vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli, Dienas Bizness aplūkoja situāciju Latvijas auto tirgū. Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vecums Latvijā ir vismaz 11 gadi un lielākā daļa Latvijā reģistrēto auto darbojas ar dīzeļdegvielas dzinēju, liecina CSDD sniegtie dati.

2019.gadā Latvijā pirmoreiz reģistrēto automašīnu skaits, kurām bija 11 vai vairāk gadu veidoja 48,5% jeb tās bija 33 009 automašīnas. Savukārt pavisam jaunās, pirmoreiz reģistrētās automašīnas, kuru vecums bija līdz 2 gadiem, veidoja 28,1% jeb 19 118 automašīnas. No 6 līdz 10 gadus vecie spēkrati veidoja 17% no pirmoreiz reģistrētajām automašīnām jeb 11 595 automašīnas. Vismazāko daļu veidoja no 3 līdz 5 gadu vecās automašīnas - 6,4% jeb 4352 vienības. Kopumā pērn pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu skaits bija 68 074.

Rosina zemizmešu automašīnām nepiemērot nodokļus 

Auto asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju...

CSDD sniegtie dati liecina, ka laika posmā no 2004.gada līdz 2019.gadam vismazākais pirmoreiz reģistrēto automašīnu skaits, kuru vecums ir 11 vai vairāk gadi, tika reģistrētas 2007.gadā, kad tās Latvijā bija 26,3% jeb 28 192 no kopējā pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu skaita. Nākamos gadus šādām automašīnu skaitam bija tendence pieaugt.

Ja pavēro pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu skaitu pēc markas, tad pērn populārākā bija "Volkswagen" (10 891), "Volvo" (8274), "BMW" (7155), "Audi" (7030), "Toyota" (5448) un "Opel" (3795).

Savukārt vismazāk Latvijā pērn tika pirmoreiz reģistrēti šādi vieglie auto - "Infiniti" (25), "Ssang Yong" (26) un "Tesla" (41). Kopumā no pērn pirmoreiz reģistrētajiem auto 44 604 bija 5 vai vairāk gadus veci, bet 23 470 auto vecums bija līdz 5 gadiem.

CSDD dati liecina, ka uz 01.01.2020 Latvijā reģistrētas 727 164 vieglās automašīnas, no kurām 447 468 dzinēju veids ir dīzeļdegviela. Šo dzinēju veids ar katru gadu Latvijā pieaug. Savukārt 230 506 automašīnas Latvijā darbojas ar benzīna dzinēju.

Savukārt trešais populārākais dzinēja veids ir benzīns un gāze - Latvijā šī gada sākumā reģistrēti 27 828 automobiļi. Šī dzinēju veida popularitāte Latvijā ar katru gadu samazinās. 90,4% šo automašīnu turētāji ir fiziskas personas, savukārt 9,6% juridiskas.

Jau ziņots, ka no nākamā gada ar mērķi novērst vecu un videi nedraudzīgu vieglo automašīnu reģistrēšanu Latvijā plānots ieviest vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli, paredz 31.septembrī Ministru kabinetā (MK) atbalstītie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā.

Satiksmes ministrija skaidroja, ka grozījumu mērķis ir līdzsvarot vieglo automobiļu un kravas automobiļu ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes un to aprēķināšanas kārtību, kā arī noteikt autobusu un kravas automobiļu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa aprēķināšanas kārtību atbilstoši to dzinēja izmešu līmenim.

Tāpat likumprojekts paredz ieviest jaunu vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli, ar mērķi novērst vecu un ekoloģiski kaitīgu vieglo automobiļu reģistrēšanu Latvijā.

Vieglo automobiļu reģistrācijas nodokļa likmes ir noteiktas atkarībā no vieglā transportlīdzekļa degvielas tipa. Mērķis ir veicināt "tīro" un energoefektīvo transportlīdzekļu tirgu, ņemt vērā to darbmūža ietekmi uz enerģētiku un vidi, tostarp enerģijas patēriņu un oglekļa dioksīda un noteiktu piesārņotāju - slāpekļa oksīdu, metānu nesaturošo ogļūdeņražu un cieto daļiņu - emisiju apmēru.

Par likumu grozījumiem vēl jālemj Saeimai.

Japānas autobūves uzņēmuma «Subaru» divās rūpnīcās vairāku desmitu gadu garumā saražoto automašīnu pārbaudes veikuši nesertificēti darbinieki, piektdien vēsta Japānas mediji.

Iekšējā izmeklēšanā konstatēts, ka šāda prakse ilgusi aptuveni 30 gadus, uzņēmumam īstenojot līdzīgus pārkāpumus kā Japānas autoražotājam «Nissan Motor Co.», ko jau aptvēris automobiļu pārbaužu skandāls, ziņo mediji.

«Subaru» pārstāvji norādījuši, ka atsevišķas automašīnu pārbaudes divās rūpnīcās uz ziemeļrietumiem no Tokijas veikuši darbinieki, kuri joprojām tiek apmācīti un vēl nav saņēmuši attiecīgu sertifikātu, skaidro ziņu aģentūra «Kyodo News».

Tikmēr laikraksts «Nikkei» vēsta, ka šis skandāls varētu būt ietekmējis līdz pat 300 000 automobiļu.

«Subaru» krietni atpaliek no lielākajiem konkurentiem «Toyota», «Nissan» un «Honda», pārdodot aptuveni vienu miljonu automašīnu gadā.

Japānas autobūves uzņēmums «Subaru» ceturtdien paziņoja, ka valstī atsauc gandrīz 400 000 automobiļu saistībā ar automašīnu pārbaužu skandālu.

Šis atsaukums aptver deviņus modeļus, tostarp automašīnu, ko «Subaru» ražo Japānas autobūves kompānijai «Toyota», taču ārvalstīs pārdotie automobiļi nav ietekmēti.

«Subaru» oktobrī atzina, ka tas vairāk nekā 30 gadus ļāvis nesertificētiem darbiniekiem veikt atsevišķu automobiļu pārbaudes.

Tajā laikā uzņēmums norādīja, ka, visticamāk, nāksies atsaukt 250 000 automobiļu, kas izmaksās aptuveni piecus miljardus jenu (37,4 miljonus eiro). Pagaidām nav zināms, cik kompānijai izmaksās 395 000 automašīnu atsaukšana, par ko tika paziņots ceturtdien.

Ietekmētās automašīnas ražotas divās rūpnīcās laika periodā no 2014.gada janvāra līdz 2017.gada oktobrim.

Automobiļi, kas iegādāti pirms tam, jau tikuši pakļauti obligātām pārbaudēm trīs gadus pēc pirkšanas, skaidro Japānas Transporta ministrijas amatpersona.

Japānas prokuratūra piektdien izvirzījusi jaunas apsūdzības finanšu pārkāpumos bijušajam Japānas autobūves uzņēmuma Nissan Motor padomes priekšsēdētājam Karlosam Gosnam, paziņojusi tiesa.

Gosns un viņa līdzgaitnieks bijušais Nissan padomes loceklis Gregs Kelijs tika aizturēti 19.novembrī saistībā ar iespējamiem finanšu noziegumiem.

Gosns atrodas apcietinājumā saistībā ar apsūdzībām, ka viņš piecu gadu laikā līdz 2015.gada martam nav deklarējis aptuveni piecu miljardu jenu (40 miljoni eiro) ienākumus. Tāpat Gosnam izvirzītas apsūdzības par savu ienākumu nedeklarēšanu pēdējos trīs gados vēl četru miljardu jenu (32 miljoni eiro) apmērā.

Piektdien viņam oficiāli izvirzītas apsūdzības arī par mēģinājumu pierakstīt savus personiskos zaudējumus Nissan un maksājumiem kādam Saūda Arābijas uzņēmējam.

Jaunās apsūdzības saistītas ar to, ka ka Nissan uz laiku bija jāuzņemas 1,85 miljardu jenu (15 miljonu eiro) zaudējumi, kas finanšu krīzes laikā radās Gosna personīgo aktīvu pārvaldības fondam, un ka Nissan veicis maksājumus Saūda Arābijas uzņēmējam Haledam Džufali. Gosns skaidroja, ka šī nauda maksāta Džufali par reālu darbu, ko viņš paveicis, lai atrisinātu problēmas ar vietējo tirdzniecības pārstāvi. Kopumā Džufali kompānijai Khaled Juffali Company četros gados Nissan samaksājis 14,7 miljonus ASV dolāru.

Møller Baltic Import (MBI), Audi automašīnu importētājs Latvijā un Lietuvā, kā arī Volkswagen importētājs Baltijas valstīs, 2023. gadu noslēdzis, piegādājot vairāk nekā 9000 automašīnu.

“Møller Baltic Import 2023. gadā uzrādījis ļoti pārliecinošus rezultātus gan finansiāli, gan ar mūsu pārstāvēto zīmolu jaunu auto pārdošanas rādītājiem. Audi 2023. gadā ir sasniedzis visu laiku labāko rezultātu. Zīmols pirmo reizi ieņēma pirmo vietu premium klases automobiļu konkurencē Lietuvā, savukārt Latvijā – klientiem piegādāts rekordliels automobiļu skaits, saglabājot otro vietu premium segmentā. Volkswagen zīmolam pagājušais gads aizritēja elektrifikācijas zīmē. Volkswagen sasniedza savu mērķi kļūt par lielāko elektrisko automobiļu piegādātāju Latvijā un Lietuvā. Tikmēr Volkswagen komerctransporta zīmola automobiļu piegādes klientiem Baltijā pieauga par 9%, un tā autoparks tika elektrificēts ar ID. Buzz un eCrafter modeļiem. Pārliecinoši pārdošanas rezultāti likumsakarīgi liecina par to, ka arī finansiāli 2023. gads ir bijis ļoti spēcīgs. Šādi rezultāti ir sasniegti, pateicoties ļoti ciešai sadarbībai ar Volkswagen un Audi rūpnīcām un mūsu mazumtirdzniecības partneru profesionālajam un mērķtiecīgajam darbam visā Baltijā. 2024. gadā mums būs jāspēj pielāgoties pārmaiņām, kā arī iespējamai lēnākai tirgus izaugsmei. Pēdējo gadu notikumi pasaulē ir būtiski izmainījuši ierasto lietu kārtību, kā rezultātā ir nepieciešams pieņemt pārdomātus, bet ātrus lēmumus. 2024. gadam esam noteikuši ambiciozus mērķus. Mēs piedāvāsim spēcīgu ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotu modeļu klāstu, piemēram, pilnīgi jauno Volkswagen Tiguan un T-Cross, kā arī jaunus pilnībā elektriskus automobiļus, piemēram, Volkswagen ID.7 un ID.7 Tourer, ID. Buzz septiņu sēdvietu versiju un pirmos Audi elektroauto, kas ražoti uz PPE (Premium Platform Electric) platformas, – Q6 e-tron un Audi A6 e-tron. Pāri visam mēs jo īpaši fokusēsimies uz klientu pieredzes pilnveidošanu, kas ir svarīga prioritāte kā Volkswagen un Audi rūpnīcās, tā arī Baltijas tirgū,” saka vairumtirgotāja Møller Baltic Import izpilddirektore Ilze Grase-Ķibilde.

Japānas autobūves uzņēmuma «Subaru» vadītājs Jasujuki Josinaga otrdien paziņoja, ka viņš un pārējie augsta līmeņa vadītāji atmaksās daļu no sava atalgojuma līdz nākamā gada martam saistībā ar automašīnu pārbaužu skandālu.

«Visi vadītāji brīvprātīgi atmaksās daļu no sava atalgojuma,» preses konferencē norādīja Josinaga.

«Subaru» pagājušajā mēnesī paziņoja, ka valstī atsauc 395 000 automobiļu saistībā ar automašīnu pārbaužu skandālu.

Šis atsaukums aptver deviņus modeļus, tostarp automašīnu, ko «Subaru» ražo Japānas autobūves kompānijai «Toyota», taču ārvalstīs pārdotie automobiļi nav ietekmēti.

«Subaru» oktobrī atzina, ka tas ļāvis nesertificētiem darbiniekiem veikt atsevišķu automobiļu pārbaudes.

Uzņēmuma otrdien Japānas valdībai iesniegtajā ziņojumā, ko veikusi trešā puse, teikts, ka nesertificētu darbinieku veiktas pārbaudes varētu būt aizsākušās pirms aptuveni 30 gadiem 20.gadsimta 80.gados.

Japānas autobūves uzņēmums «Nissan Motor Co.» plāno veikt vēl vienu automobiļu atsaukumu saistībā ar neatbilstošām jaunu automašīnu pārbaudēm, ceturtdien vēsta laikraksts «Nikkei».

Šīs problēmas atklātas pēc tam, kad Japānas Transporta ministrijas amatpersonas «Nissan» lielākajās montāžas rūpnīcās bija veikušas pārbaudes, norāda laikraksts.

Vairāki darbinieki atzinuši, ka pirms jaunu automobiļu izsūtīšanas veikuši neatbilstošas bremžu un citu sistēmu pārbaudes, raksta «Nikkei», neprecizējot gan, cik daudz automašīnas varētu būt ietekmētas.

«Nissan» šomēnes plāno publiskot oficiālu paziņojumu šajā lietā un apsver iespēju atsaukt automobiļus, kurus ietekmējušas neatbilstošas pārbaudes, skaidro laikraksts.

Uzņēmums pērn bija spiests atsaukt vairāk nekā vienu miljonu automobiļu, kas neatbilda iekšzemes noteikumiem attiecībā uz automašīnu gala pārbaudēm.

2019. gadā Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgus uzrādījis stabilu 8,6% izaugsmi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Auto Asociācijas sniegtā informācija.

Asociācija norāda, ka "tas ir ļoti labs rezultāts, ņemot vērā, ka arī 2019. gada otrajā pusē turpinājās jaunu izmešu normu izraisītas modeļu tehnisko risinājumu izmaiņas, ietekmējot piegādes, gan arī arvien sarežģītākā situācija kreditēšanas tirgū". Lielāko daļu no tirgus pieauguma veido kompaktā apvidus automobiļu klase.

2019. gads vieglo automobiļu tirgū Latvijā ir bijis ar stabilu izaugsmi gandrīz katru mēnesi. Nebūtiski reģistrāciju samazinājumi ir bijuši vien jūnijā, augustā un novembrī. Kopumā ir tikuši reģistrēti 20 939 jauni automobiļi. "Mēs beidzot pirmo reizi pēc 2008. gada esam pāri 20 tūkstošu slieksnim," vēsta Auto asociācija.

Tas gan esot stipri nosacīts panākums, jo arvien esam vairāk nekā 10 gadu attālumā no 2007. gada rezultāta. Eiropas kopējais tirgus, kā arī, piemēram, Igaunija jau vairākus gadus ir ļoti tuvu 2007.-2008. gadu tirgum un, visticamāk, to sasniegs tuvākā viena līdz divu gadu laikā, kamēr Lietuva to ir pārsniegusi jau pirms trim gadiem un turpina izaugsmi.

Kopš 2008. gada sākuma līdz 2023. gada 3. ceturkšņa beigām izglītības nozares vidējās regulārās bruto mēnešalgas izmaiņas bijušas visbēdīgākās uz pārējo fona un drīzumā būs pielīdzināmas mazumtirdzniecības veikala darbinieka vidējai regulārai mēnešalgai.

Pieņemot skolotāja algu par bāzi vai vienību, 2008. gadā veikala darbinieks vidēji pelnīja 0,7 izglītības darbinieka vidējās algas, bet 2023. gadā jau 0,91 izglītības darbinieka algu.

Krīzes un svārstības

Vidējā alga dažādās nozarēs aug dažādi, tādēļ arī par visu nozaru pārstāvjiem, jo sevišķi laikā, kad naudas vērtība strauji mainās, nav iespējams spriest vien no valsts vidējās algas izmaiņas. Līdz ar algas devalvēšanos vai straujāku pieaugumu mainās atsevišķās nozarēs strādājošo labklājība un pozicionējums starp citiem. Proti, pat, piedzīvojot algas pieaugumu, cilvēki nevar atļauties tikpat daudz kā tie, kuriem algas pieaugums bijis lielāks. Pirms 2008. gada krīzes daudzas nozares atradās pavisam citā situācijā nekā šodien, un, salīdzinot izglītības un veselības aprūpes darbinieku vidējās algas, tās bija krietni tuvākas nekā šobrīd. Salīdzinājumam Dienas Bizness izvēlējās dažādu nozaru apakšnozares, lai parādītu gan izmaiņas apstrādes rūpniecībā, gan valsts pārvaldē, gan tirdzniecībā.

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

2022. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 373 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2021. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 95 eiro jeb 7,5 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 6,6 % (no 8,54 līdz 9,10 eiro). Savukārt vidējā neto alga pieauga par 7.1% un beidzot pārsniedza psiholoģiski nozīmīgo 1000 eiro robežu, sasniedzot 1006 eiro.

Lai gan algu kāpums kopumā bija visai straujš, tas ne tuvu neturēja līdzi inflācijas skrējienam, vērtē banku ekonomisti. Viņuprāt šogad sāksies pirktspējas atjaunošanās, 2024. gadā tā paātrināsies.

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka augstās inflācijas dēļ vidējās algas pirktspēja samazinājās par 8,7%. Kopējā darba ņēmēju pirktspēja samazinājās ne tik krasi, jo darba algu fonds auga par 11,5%, palielinoties strādājošo skaitam un nostrādātajam laikam, beidzoties pandēmijas ierobežojumu ietekmei. Spilgts piemērs ir izmitināšanas un ēdināšanas nozare, kurā algu fonds auga pat par 58,1%, kultūras un izklaides nozarē tas auga par 20%.

#Auto asociācija 2018. gadā prognozē 10% pieaugumu lietotu automobiļu segmentā.

Latvijas lietotu vieglo automobiļu tirgus 2017. gadā «atdzīvojās» pēc pēdējo divu gadu lēnās lejupslīdes – pērn reģistrētas gandrīz 54 000 lietotas vieglās pasažieru automašīnas, kas ir par 16% vairāk nekā gadu iepriekš, kad pirmoreiz reģistrētas tika 46 600 lietotas pasažieru automašīnas, informē Auto asociācijas pārstāvis Pēteris Rubulis.

Tiesa, vidējā ievestā automobiļa vecums palielinājās - ar katru gadu samazinās to automobiļu imports, kas ir jaunāki par 10 gadiem, un 2017. gadā ir ievērojami palielinājies ievesto automobiļu skaits segmentā, kas ir vecāki par 10 gadiem.

46% no populārākajiem 10 modeļiem ir vecuma robežās no 11-15 gadiem, kas ir 2002. gada līdz 2006. gada spēkrati.

Japānas autobūves uzņēmuma «Nissan Motor Co.» rūpnīcas regulāri viltojušas jaunu automašīnu pārbaužu dokumentus, trešdien vēsta mediji.

«Nissan» pirmdien paziņoja, ka Japānā atsauc aptuveni 1,2 miljonus automobiļu, kas neatbilst iekšzemes noteikumiem attiecībā uz automašīnu gala pārbaudēm.

Šāda informācija izplatīta pēc ziņām, ka pārbaudes veikuši darbinieki, kuri nav sertificēti pārbaudīt automobiļus atbilstoši Japānas valdības noteiktajiem standartiem.

Ietekmētās automašīnas ražotas no 2014.gada oktobra līdz 2017.gada septembrim, norāda «Nissan».

Taču laikraksts «Asahi Shimbun» trešdien norāda, ka rūpnīcas izdevušas dokumentus ar sertificētu inspektoru vārdiem un apstiprinājumiem, lai izliktos, ka šīs pārbaudes veikuši sertificēti darbinieki.

Tikmēr «Kyodo News» ziņo, ka valdības pārbaudē atklājies, ka Japānas autoražotājs nesertificētus darbiniekus automašīnu pārbaudēm izmantojis visās sešās iekšzemes rūpnīcās.

Eiropas Komisija (EK) piedāvā minimālās algas Eiropas Savienībā (ES) rēķināt pēc vienotiem principiem, kas gan nenozīmētu vienādu minimālo algu noteikšanu visā ES.

EK atzīmē, ka minimālā alga pastāv visās ES dalībvalstīs. 21 valstī minimālā alga ir noteikta ar likumu, bet sešās dalībvalstīs - Dānijā, Itālijā, Kiprā, Austrijā, Somijā un Zviedrijā - minimālās algas aizsardzību nodrošina tikai koplīgumi.

EK vērtējumā, lielākajā daļā dalībvalstu darba ņēmēju minimālā alga nav adekvāta vai pastāv nepilnības minimālās algas aizsardzības tvērumā. Tāpēc EK piedāvā ar direktīvu izveidot satvaru, kas uzlabošot minimālās algas adekvātumu un nodrošināšot darba ņēmēju piekļuvi minimālās algas aizsardzībai ES.

Komisijas priekšlikumā tiekot ievērots subsidiaritātes princips: tā nosaka minimālo standartu satvaru, ievēro dalībvalstu kompetences un sociālo partneru autonomiju un līgumslēgšanas brīvību algu jomā.

2019. gadā valsts atbalsts atcelts 21 OIK elektrostacijai, informē Ekonomikas ministrija

"2019. gadā Ekonomikas ministrija būtiski pastiprinājusi to elektrostaciju kontroli, kurām piešķirtas obligātā iepirkuma tiesības. Arī AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" pabeidzis visas obligātā iepirkuma sistēmā darbojošos elektrostaciju klātienes pārbaudes. Šo visu pārbaužu rezultātā 2019. gada laikā elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības atceltas 21 elektrostacijai, kas ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 31,5 milj. eiro. Vienlaikus vairākām elektrostacijām samazināts obligātā iepirkuma ietvaros iepērkamās elektroenerģijas apjoms," komentē ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

"Elektrostaciju kontrole turpināsies arī šogad. Kā zināms, enerģētikas sektora uzraudzību no šā gada veiks Būvniecības valsts kontroles birojs, kas paralēli dokumentu kontrolei iecerējis veikt vismaz 50 elektrostaciju klātienes pārbaudes," norāda ministrs.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.