Valsts mežu apsaimniekošanas a/s "Latvijas valsts meži" (LVM) apaļo kokmateriālu pārdošanas procesa atbilstību iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem, mežsaimniecības nozares pamatnostādnēm, LVM vidēja termiņa stratēģijai un uzņēmuma īpašnieka ekonomiskajām interesēm, kā arī labajai biznesa praksei vērtēs zvērinātu advokātu birojs "Sorainen".

LVM padomes priekšsēdētāja vietnieks Arnis Mužnieks norādīja, ka neatkarīgā audita secinājumi varētu būt redzmi jau šā gada jūlija nogalē. LVM padome, atbilstoši saņemtajam uzdevumam, ir sniegusi skaidrojumu LVM akciju turētājam par plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju un virkni apgalvojumu par tievās dimensijas koksnes pārdošanas jautājumiem, kā arī informējusi akciju turētāju par padomes uzsākto audita procesu.

Uzņēmuma padome atbalsta principus, kas paredz apaļo kokmateriālu sortimentu pārdošanu balstīt uz konkurences principiem un līdzvērtīgu attieksmi pret klientiem. Turklāt lēmumu pieņemšanai LVM un īpašniekam izdevīgākā rezultāta sasniegšanai ir jābalstās uz dažādu faktoru vispusīgu analīzi.

Daudzi uzņēmumi ļauj darbiniekiem aizpildīt darba laika uzskaites tabeli, lai mēneša beigās uzņēmumam būtu pieejams nostrādāto stundu pārskats. Darba laika uzskaites tabeles dati tiek izmantoti darbinieku algu un projektu izmaksu aprēķiniem. Teorētiski viss izklausās vienkārši – darbinieki ātri pieraksta savas darba stundas, bet patiesībā tas nereti rada problēmas.

Parasti dati tiek pierakstīti papīra tabelē. Atkarībā no uzņēmuma īpatnībām, tiek apkopoti šādi dati:

• darbinieka vārds,

• darba dienas sākums,

• darba dienas beigas,

• kopējais stundu skaits,

• projekta nosaukums,

• paveiktais darba daudzums.

Tomēr bieži vien nesalasāmu darbinieku rokrakstu dēļ darba laika uzskaites tabelē norādītie laiki ir neprecīzi vai nesaprotami. Katrā ziņā papīra vai excel tabelēm ir daudz ierobežojumu, kas var negatīvi ietekmēt uzņēmuma kopējo veiktspēju. Bet labā ziņa ir tāda, ka tirgū ir pieejamas arī mūsdienīgas darba laika uzskaites sistēmas, piemēram, Begin programmatūra, kas šīs problēmas atrisina un optimizē uzņēmuma procesus. Lasiet tālāk un uzziniet, kā elektroniska darba laika uzskaites sistēma ir labāka par papīra tabelēm!

Ministru kabineta noteikumu trūkuma dēļ likums «Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos», kurš juridiski spēkā stājas 1. jūlijā, nedarbosies, tādējādi kavēšoties jauno ieroču pielietošana kreisās koksnes apkarošanai. To atzīst gan nozares uzņēmēji, gan arī Zemkopības ministrijas amatpersona. Jāatgādina, ka likumu Saeima pieņēma pērnā gada decembrī, kas uzdeva valdībai līdz šā gada 1. jūlijam izdot attiecīgus noteikumus. Taču līdz šim valdības sēdē attiecīgi noteikumu projekti vēl nav skatīti. Zemkopības ministrija tikai 16. jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē pieteica noteikumu projektu, kas reglamentē koku un apaļo kokmateriālu uzskaites kārtību, Latvijas nacionālā standarta piemērošanu, akreditācijas prasības organizācijām un civiltiesiskās apdrošināšanas minimālo summu un izņemto apaļo kokmateriālu realizācijā gūto ieņēmumu atmaksas kārtību. Jāatgādina, ka likums paredz, ka kokmateriālu uzmērīšana ir jāveic saskaņā ar kokmateriālu uzmērīšanas Latvijas nacionālo standartu. Apaļo kokmateriālu uzskaite darījumos būs jākārto tā, lai varētu noteikt to izcelsmi, atlikumu, saņemto un izsniegto apjomu. Pieļaujamā mērījumu kļūda ir līdz 10 %, taču par katru lieko m3 apaļkoksnes tika ierosināts noteikt soda naudu 0.1 minimālās mēnešalgas apmērā. Ja apaļkoku būs vairāk par pieļaujamajiem 10 %, tad tos konfiscēs un pārdos izsolē, bet naudu parerdzēts ieskaitīt valsts budžetā.

Kreisās koksnes apkarošanai beidzot tiks iedarbināts viens no tās apkarošanas instrumentiem koku un apaļo kokmateriālu uzskaites nosacījumus darījumos. To paredz valdībā akceptētie noteikumi, kas reglamentē koku un apaļo kokmateriālu uzskaites kārtību, Latvijas nacionālā standarta piemērošanu, akreditācijas prasības organizācijām un civiltiesiskās apdrošināšanas minimālo summu un izņemto apaļo kokmateriālu realizācijā gūto ieņēmumu atmaksas kārtību. Jāatgādina, ka likumu Saeima pieņēma pērnā gada decembrī, kas uzdeva valdībai līdz šā gada 1. jūlijam izdot attiecīgus noteikumus. Taču tikai vakardienas — 6. septembra valdības sēdē šie noteikumi tika pieņemti. Tādējādi tie reāli varētu sākt darboties ar vairāk nekā divu mēnešu ilgu aizkavēšanos. Jāatgādina, ka likums paredz, ka kokmateriālu uzmērīšana ir jāveic saskaņā ar kokmateriālu uzmērīšanas Latvijas nacionālo standartu. Apaļo kokmateriālu uzskaite darījumos būs jākārto tā, lai varētu noteikt to izcelsmi, atlikumu, saņemto un izsniegto apjomu. Pieļaujamā mērījumu kļūda ir līdz 10 %, taču par katru lieko m3 apaļkoksnes tika ierosināts noteikt soda naudu 0.1 minimālās mēnešalgas apmērā. Ja apaļkoku būs vairāk par pieļaujamajiem 10 %, tad tos konfiscēs un pārdos izsolē, bet naudu paredzēts ieskaitīt valsts budžetā.

No 2010. līdz 2019. gadam Latvijas ienākumi no lapu koku finiera eksporta bija visai nenozīmīgi, bet pašlaik tā ir ļoti strauji augoša eksporta nozare.

To tāda Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati par finiera eksporta ienākumiem uz vienu valsts iedzīvotāju. Lai arī Latvijā finieri ražo lielos apjomos, tomēr vairums tā tiek salīmēts saplāksnī, un tikai pavisam neliels tā apjoms tiek eksportēts kā finieris. Eksporta ienākumu uzrāviens ir saistāms ar triju finiera ražotāju izveidi un ražošanas apjomu pieaugumu — SIA AmberBirch Jekabpilī, SIA Kornbest Olainē, SIA Baltic Birch Wave Aizkrauklē, kā arī Rīgā ilgstoši strādājošo SIA Riga Venner.

Bērza pievilcība

Latvija, kas ir tikai 0,02% no pasaules iedzīvotajiem, piegādā 2,1% no visā pasaulē nepieciešamajiem meža nozares produktiem. 2022. gadā Latvija pēc kopējā meža nozares produkcijas eksporta bija 14. vietā pasaulē, un tas sagādāja Latvijai 3,7 miljardu eiro ienākumus. Latvijas galvenā specializācija pasaulē meža nozarē ir gan ražot preces, kuras jau ir gatavas patēriņam (koka paletes, vīnogulāju balsti utt.), gan arī ražot un eksportēt produkciju, kas tiek izmantota citu preču ražošanai, un pakalpojumus ražošanā, būvniecībā, remontos u.c. Ikvienā pasaules mēbeļu veikalā vai celtnē, kurā tiek izmantots saplāksnis vai finiera loksnes, visai ticami, ka būs atrodama Latvijas eksportētā produkcija. Latvijas meža nozarē ir preču grupas, kuru kopējie gada ienākumi no eksporta pārsniedz pusmiljardu eiro, taču ir preces, kuru pienesums Latvijas eksportā ir mērāms tikai desmitos miljonu eiro, bet kurās tik un tā Latvija ir starp pasaules līderiem.

Lai paaugstinātu darba efektivitāti, ir digitalizēti procesi no krautuves mežā līdz koksnes pārstrādei, perspektīvā šajā sistēmā tiks ietverts posms no harvestera līdz kokmateriālu noliktavai pie ceļa.

„Kopš 2023. gada nogales darbojas elektroniskās koksnes transporta pavadzīmes, kuras gada laikā kļūs par pilnvērtīgu risinājumu, bet 2024. gadā plānojam uzsākt arī kokmateriālu plūsmas digitalizāciju atbalstošu datu apmaiņas pakalpojumu mežizstrādes procesā,” vērtē koksnes uzmērīšanas SIA VMF LATVIA padomes loceklis Mārtiņš Gaigals. Savukārt SIA Koksnes plūsmas datu centrs valdes loceklis Ivars Kalmuks uzsver, ka pašlaik digitalizācija aptver darba uzdevumu kokvedējam — ko un cik daudz no kurienes uz kurieni transportēt, kokvedēja vadītāja atskaiti, cik daudz no kurienes ir paņemts, un apaļkoksnes saņēmēja fiksāciju par kravas saņemšanu. „Sistēmas elektroniskā pavadzīme kalpo gan kā pārvadājuma dokuments, kurš dod tiesības to transportēt, gan kā kravas pavaddokuments, gan kā preces īpašnieka maiņas dokuments, kuru akceptē gan Valsts ieņēmumu dienests, gan arī Valsts policija,” norāda M. Gaigals. „Savukārt norēķina dokuments par to, cik tad īsti kādas kvalitātes apaļkoksnes ir atvests, tiek sagatavots uzmērīšanas procesā, ko veic neatkarīgs uzmērītājs — SIA VMF LATVIA,” skaidro I. Kalmuks.

Ministru kabinets sēdē pieņēma jaunus noteikumus, kuri nosaka kokmateriālu transporta pavadzīmes-rēķina lietošanas un noformēšanas kārtību. Noteikumi nosaka vienota parauga stingrās uzskaites dokumenta –kokmateriālu transporta pavadzīmes-rēķina (pavadzīme-rēķins) – lietotājus, lietošanas kārtību un rekvizītus, pavadzīmes-rēķina noformēšanas, reģistrācijas un piemērošanas kārtību, kā arī šo noteikumu ievērošanas uzraudzības un kontroles kārtību,norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā.Pavadzīmes-rēķina lietošanas kārtība attiecināma uz iekšzemē veiktajiem darījumiem ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 13.2 panta otrajā daļā minētajiem kokmateriāliem (kokmateriāli) vai ar darījumiem, kas saistīti ar kokmateriālu eksportu un importu.Pavadzīmes-rēķina veidlapu izgatavošanu, izplatīšanu nodokļu maksātājiem un uzskaiti vienotā datu bāzē (reģistrā) nodrošina Valsts ieņēmumu dienests normatīvajos aktos par stingrās uzskaites preču pavadzī-mēm- rēķiniem noteiktajā kārtībā. Pavadzīmi-rēķinu lieto šādiem darījumiem: kokmateriālu piegādēm iekšzemē, kuru darījumu raksturs ir kokma-teriālu pirkšana, pārdošana, kā arī eksports un imports. Kā arī šādu ar kokmateriāliem saistīto pakalpojumu sniegšanai iekšzemē: ar kokmateriālu sagatavošanu saistītie pakalpojumi, piemēram, ciršanas tiesību piešķiršana, augošu koku un apaļkoku uzmērīšana, vērtēšana, nozāģēšana, atzarošana un krautņu veidošana; kokmateriālu apstrādes un pārstrādes pakalpojumi, piemēram, zāģēšana, garināšana, mizošana, frēzēšana, ēvelēšana, virpošana, slīpēšana, žāvēšana, līmēšana, lakošana un šķeldošana; kokmateriālu marķēšana, brāķēšana, šķirošana, pakošana, antisep-tizēšana un cita veida ķīmiskā apstrāde; kokmateriālu transportēšana, iekraušana, izkraušana, pārkraušana un glabāšana. Kā arī kokmateriālu nodošanai citai juridiskajai vai fiziskajai personai vai kokmateriālu pārvietošanai, ja tiek izmantoti koplietošanas satiksmes ceļi,,norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā. Pavadzīmes-rēķina veidlapas, kuras ir apritē saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 12.jūnija noteikumiem Nr.252 "Kokmateriālu transporta pavadzīmes-rēķina lietošanas un noformēšanas kārtība", ir izmantojamas līdz pilnīgai to izlietošanai.

Kā liecina Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati, tad 2024. gadā, vērtējot finierlokšņu eksporta apjomu uz vienu iedzīvotāju, Latvija ar 18,1 eiro uz vienu iedzīvotāju bija piektajā vietā pasaulē, bet pēc finierlokšņu importa apjoma uz vienu iedzīvotāju – otrajā vietā pasaulē.

Pirms rakstīt par finiera ražošanu un ārējo tirdzniecību, tomēr ir jāprecizē terminoloģija. 20. gadsimtā latviešu valodā vārdam finieris (no angļu valodas vārda veneer) bija divas nozīmes. Pirmā: “Plāna, parasti augstvērtīgas koksnes (sarkankoka, riekstkoka) skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.” Otrā: “Saplāksnis, koka materiāls, kas izgatavots no trim vai vairākām 0,5-10 mm biezām skaidām, kuras salīmētas tā, ka blakus kārtu šķiedras ir savstarpēji perpendikulāras.” (Svešvārdu vārdnīca. Rīga, izdevniecība Liesma. 225.lpp.) Lai nerastos pārpratumi, pirmo materiālu bija ieteikts saukt par apdares finieri, bet otro - par daudzkārtu finieri.

Latvija 2023. gadā bija viens no globāliem līderiem namdaru un būvgaldnieku kokmateriālu darinājumu ražošanā un eksportā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā Latvija bija viens no globāliem līderiem namdaru un būvgaldnieku kokmateriālu darinājumu ražošanā un eksportā. Rēķinot eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju, 2023. gadā Latvija ar 14,3 eiro bija 3. vietā pasaulē. Vairāk par Latviju uz vienu iedzīvotāju eksportēja Igaunija (64,9 eiro uz vienu iedzīvotāju), tā bija pirmajā vietā pasaulē. Šajā grupā (preces kods pēc Kombinētās nomenklatūras 2024. gada klasifikācijas - 441899) tiek ieskaitīti kokrūpniecības ražojumi, kad koka daļas, izmantojot dažādas metodes (t.sk. presēšanu, karsēšanu u.c.), tiek savienotas kopā, parasti veidojot precīzus iegriezumus materiālā. Šajā grupā neietilpst logu un durvju rāmji, sliekšņi, stabi un sijas, samontēti grīdas paneļi, koka slēģi, salikti grīdas dēļi, betonēšanas veidņi, strukturāli kokmateriālu izstrādājumi, šūnveida koka paneļi un gatavas, bet nesaliktas mājas, kā arī izstrādājumi no bambusa.

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Ministru kabinets saskaņā ar Meža likumu apstiprināja kopējo maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu – 20 490 417 kubikmetrus likvīdās koksnes (saimnieciski izmantojamā koksnes daļa) 80 595,0 hektāru platībā – valsts mežos galvenajā cirtē (izņemot ošu mežaudzes galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma) 2006.–2010.gadam,norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā. Tai skaitā: mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir priede, – 7 055 413 kubikmetrus likvīdās koksnes 27 412,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir egle, – 2 907 144 m3 likvīdās koksnes 10 546,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir ozols, – 10 074 m3 likvīdās koksnes 45,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir osis, – 81 927 m3 likvīdās koksnes 326,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir bērzs, – 7 716 508 m3 likvīdās koksnes 32 265,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir apse, – 2 024 485 m3 likvīdās koksnes 7 183,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir melnalksnis, – 694 866 m3 likvīdās koksnes 2 816,5 ha platībā. Sadalījumā pa apsaimniekotājiem apstiprināt šādu maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu valsts mežos galvenajā cirtē 2006.–2010.gadam: valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” valdījumā esošajos mežos – 19 671 568 kubikmetrus likvīdās koksnes 77 469,5 ha platībā. Tai skaitā: mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir priede, – 6 730 190 m3 likvīdās koksnes 26 182,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir egle, – 2 760 510 m3 likvīdās koksnes 10 020,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir ozols, – 8 975 m3 likvīdās koksnes 39,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir osis, – 78 845 m3 likvīdās koksnes 314,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir bērzs, – 7 432 073 m3 likvīdās koksnes 31 139,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir apse, – 1 985 280 m3 likvīdās koksnes 7 040,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir melnalksnis, – 675 695 m3 likvīdās koksnes 2 734,5 ha platībā, norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā

Rīgas pilsētas būvvalde atgādina, ka no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam Rīgas pilsētas teritorijā ir aizliegta augošu koku ciršana, tāpēc iedzīvotāji aicināti savlaicīgi vērsties Būvvaldē koku ciršanas atļaujas saņemšanai.

Lai paspētu saņemt koku ciršanas atļauju pirms koku ciršanas lieguma perioda, iesniegumu par atļauju cirst ārpus meža augošus kokus Būvvaldē nepieciešams iesniegt līdz šī gada 31. martam. Savukārt pēc 1. aprīļa un lieguma periodā Būvvaldē saņemtie iedzīvotāju iesniegumi par koku ciršanu tiks izskatīti Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas sēdēs, bet izsniegtās koku ciršanas atļaujas varēs tikt realizētas tikai no 1. jūlija.

Par noteikumu pārkāpšanu fiziskām personām var tikt piemērots sods līdz 700 eiro par vienu koku, bet juridiskām personām līdz pat 1400 eiro.

Koku ciršanas lieguma periods noteikts, lai saudzētu Rīgas pilsētas teritorijā esošos apstādījumus to veģetācijas perioda sākumposmā – plaukšanas laikā, kā arī aizsargātu tajos ligzdojošos putnus.

Sadarbojoties Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram (LLKC) un programmatūru risinājumu firmai Batsoft, izveidota jauna grāmatvedības uzskaites sistēma Grāmatvedība 1 (G1), kas atvieglos grāmatvedības operācijas lauksaimniecības uzņēmumos, db.lv informēja Zemkopības ministrija.

Jaunā grāmatvedības datorprogramma G1 uzņēmumos, kas darbojas lauksaimniecības nozarē, vienkāršos un padarīs operatīvāku finanšu grāmatvedības, nodokļu pārskatu un atskaišu sagatavošanu, kā arī nodrošinās vienkāršās grāmatvedības kārtotājiem nepieciešamos uzskaites reģistrus. Lai nodrošinātu pilnīgu uzņēmuma saimniecisko darījumu atainojumu G1 finanšu uzskaites blokā, datorprogramma ir savienojama ar izstrādāto programmatūru pamatlīdzekļu, darba samaksas, kā arī noliktavas darījumu uzskaiti. Programmā liela uzmanība pievērsta vieglai un lietotājam ērtai sākotnējo attaisnojuma dokumentu ievadei.Programma ir piemērota arī citās nozarēs strādājošiem maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Ar 2007. gada 1. janvāri spēkā stāsies jauni noteikumi, kuri noteiks kārtību, kādā piemērojams pievienotās vērtības nodoklis darījumos ar kokmateriāliem. Jauna noteikumu redakcija, kas tika pieteikta izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē, bija jāizstrādā vairāku iemeslu dēļ, skaidro Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta Netiešo nodokļu nodaļas vadītājas vietniece Nora Regža. Kā pirmo iemeslu viņa min šā gada sākumā Eiropas Padomes doto atļauju Latvijai pagarināt pašreiz spēkā esošo pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk-nodoklis) piemērošanas kārtību, kas nosaka, ka darījumos ar kokmateriāliem nodokli par kokmateriālu piegādēm un ar šīm piegādēm saistītajiem pakalpojumiem valsts budžetā maksā kokmateriālu un pakalpojumu saņēmējs, ja tas ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā. Turklāt jauna noteikumu projekta redakcija, pēc N. Regžas teiktā bija jāizstrādā tāpēc, ka šogad Saeima grozījusi vairākas likuma «Par pievienotās vērtības nodokli» normas. Šobrīd darījumos ar kokmateriāliem ir vajadzīga stingrās uzskaites preču pavadzīme - rēķins, taču pēc tam, kad spēkā stāsies sagatavotie jaunie noteikumi — ar 2007. gada 1. janvāri vairs stingrās uzskaites preču pavadzīme - rēķins nebūs nepieciešams. Tādējādi darījumos ar kokmateriāliem varēs izmantot VID piešķirtos numurus, nevis iegādāties stingrās uzskaites preču pavadzīmi - rēķinu. Tomēr tas nebūt nav vienīgais jauninājums. Tā jaunie noteikumi noteiks pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas kārtību tikai tādiem darījumiem ar kokmateriāliem (kokmateriālu piegādēm un ar kokmateriālu piegādi saistītajiem pakalpojumiem), kas veikti iekšzemē, skaidro N. Regža. Šī kārtība nebūs attiecināma uz kokmateriālu eksportu un importu. Pašreizējie noteikumi attiecas arī uz kokmateriālu importa un eksporta darījumiem. Bez tam jaunajos noteikumos iekļautas atsevišķas normas no Valsts ieņēmumu dienesta izstrādātajiem Metodiskajiem materiāliem par pievienotās vērtības nodokļa uzskaiti grāmatvedībā darījumiem ar kokmateriāliem, kurās noteikti ar kokmateriāliem veikto darījumu uzskaites reģistru veidlapu paraugi un to aizpildīšanas kārtība, norāda N. Regža.

Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējiem, saņemot noteiktu pārkāpumu uzskaites punktu skaitu, turpmāk būs obligāti jāapmeklē apmācības kursi un jānokārto teorētiskais un praktiskais eksāmens ceļu satiksmes drošības jautājumos.

Šādus grozījumus paredz valdībā atbalstītais Ministru kabineta noteikumu projekts. Grozījumi noteikumos paredz, ka pārkāpumu uzskaites punktus reģistrēs arī mopēdu vadītājiem.

Turpmāk transportlīdzekļa vadītājiem, saņemot astoņus pārkāpumu uzskaites punktus, būs obligāti jāapmeklē apmācības kursi ceļu satiksmes drošības jautājumos un jāapgūst apmācība drošā transportlīdzekļa vadīšanā. Savukārt, sakrājot 12 pārkāpumu uzskaites punktus, papildus teorētiskajam eksāmenam būs jāveic spēkrata vadīšanas iemaņu pārbaude.

Par ietekmēšanas līdzekļu (piemēram, atkārtota ceļu satiksmes noteikumu apmācība vai eksāmens) izpildi noteiktā laikā un kārtībā tiks dzēsti divi pārkāpumu uzskaites punkti, bet neizpildes gadījumā vadītājam papildus tiks reģistrēti divi.

SIA Latvijas Kokmateriālu uzmērīšanas un uzskaites vadība parakstījusi līgumu par 50 % SIA VMF Latvia kapitāldaļu iegādi no Zviedrijas kokmateriālu uzmērīšanas kompānijas VMF Qbera. Darījuma summa netiek atklāta. Šis darījums ļauj izmantot teju vai simts gadus uzkrāto Zviedrijas pieredzi kokmateriālu mērīšanā, kā arī ļauj sabanasēt kokmateriālu pārdevēju un pircēju ietekmi uz mērīšanu, uzsver SIA Latvijas Kokmateriālu uzmērīšanas un uzskaites vadība valdes loceklis Indulis Kovisārs. Viņš atgādina, ka Latvijā ik pa brīdim ir aktualizējies jautājums par kokmateriālu uzmērīšanu, ko vēl vairāk aktualizēja likums «Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos», kas stājās spēkā pērn. Pilnīgi precīzi koksni nomērīt nav iespējams, tāpēc katrs darījumā iesaistītais velk «deķīti uz savu pusi» — notiek strīdi par to, cik tad ir koksnes un kā noteikt tās patieso daudzumu.

No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Turpinot darbu pie AS Latvijas Gāze izstrādāto dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumu projektu izvērtēšanas un pilnveidošanas, šodien Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pārstāvji tikās ar 10 tirgus dalībniekiem un institūcijām, kas regulatoram noteikumu projektu publiskās konsultācijas laikā sniedza savus ieteikumus noteikumu projektu pilnveidošanai, informē SPRK.

Tikšanās mērķis bija dot iespēju Baltijas valstu tirgus dalībniekiem un institūcijām sanākt kopā viedokļu apmaiņai klātienē. Uz sanāksmi bija ieradušies gan Latvijas, gan Lietuvas un Igaunijas pārstāvji no uzraugošām un regulējošām iestādēm – Lietuvas un Igaunijas regulatoriem, Latvijas Ekonomikas ministrijas un Konkurences padomes, kā arī komersantu pārstāvji: Litgas, Eesti Energia, Latvenergo, Klaipedos nafta, Lietuvos duju tiekimas, Latvijas nacionālā gāzes termināļa biedrības.

Tikšanās laikā noteikumu projektu autors – Latvijas Gāze – iepazīstināja klātesošos ar dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas tehnisko raksturojumu, kas ir SPRK iesniegtās noteikumu redakcijas pamatā, kā arī sniedza apkopojošu informāciju par jau šobrīd ar Igaunijas un Lietuvas komersantiem parakstītajiem līgumiem par dabasgāzes infrastruktūras izmantošanu. Tika uzsvērts, ka sagatavotie noteikumu projekti kalpos pārejas periodā līdz dabasgāzes tirgus atvēršanai 2017. gadā.

Lai precizētu administratīvos pārkāpumus, par kuriem tiek reģistrēti pārkāpumu uzskaites punkti, Ministru kabinets (MK) atbalstījis Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotos grozījumus noteikumos par pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanu. Tas ir nepieciešams, ņemot vērā izmaiņas arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK).

Sagatavotie grozījumi MK 2004.gada 21.jūnija noteikumos Nr. 551 «Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumi» precizē administratīvos pārkāpumus, par kuriem tiek reģistrēti pārkāpumu uzskaites punkti, kā arī paredz pārskatīt reģistrējamo uzskaites punktu skaitu.

Piemēram, transportlīdzekļu vadītājiem, kas ieguvuši četrus uzskaites punktus, būs iespēja brīvprātīgi samazināt reģistrēto punktu skaitu, ne tikai apmeklējot apmācības kursus, bet arī braukšanas uzvedības korekcijas grupu nodarbības.

Noteikumu projektā ietvertie grozījumi paredz atcelt transportlīdzekļa vadītājam piemērotā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizlieguma termiņa pagarināšanu gadījumos, ja vadītājs noteiktajā laika periodā nav nodevis savu nederīgo apliecību, paredzot pagarinājumu tikai gadījumos, ja vadītājs piemērotā aizlieguma laikā vada transportlīdzekli.

Apaļo kokmateriālu vidējās iepirkuma cenas 2013.gada 2.pusgadā salīdzinājumā ar 2013.gada 1.pusgadu visumā uzrāda nelielu, bet stabilu cenu kāpumu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija par apaļo kokmateriālu vidējām iepirkuma cenām.

Pērn 2.pusgadā skujkoku zāģbaļķu vidējās iepirkuma cenas, salīdzinot ar 1.pusgadu, cēlušās vidēji par 2%, t.i., par 1-3 eiro/m3 priedes zāģbaļķiem un egles zāģbaļķiem.

Bērza zāģbaļķu tirgū iepirkuma cenas stabilizējās iepriekšējā atskaites perioda līmenī – 49-59 eiro/m3.

Arī melnalkšņa un apses zāģbaļķu segmentā bija vērojams neliels iepirkuma cenu kāpums līdz 2%.

Nedaudz augstāku iepirkuma cenu noteicis bērza finierkluču iepirkuma tirgus – 9% robežās, kas ir palielinājies par 6-8 eiro/m3.

Lapu koku taras kluču iepirkuma cenas pieaugušas minimāli.

Apaļkoksnes tirgu 2013.gadā ietekmēja stabilais kokmateriālu pieprasījums gan ārvalstu, gan Latvijas tirgos, kas saistīts ar būvniecības atjaunošanos pēc 2009.-2010. gada krasā samazinājuma.

«Kā elektriķi esam iesaistīti politiskās spēlēs, kas nav pieņemami,» saka Sadales tīkls valdes loceklis Raimonds Skrebs. Atbildīgās amatpersonas pilnībā noliedz jebkādu nelikumīgu darbību veikšanu, organizējot elektrības padeves līniju tīrīšanu un norāda, ka šonedēļ vērsīsies Konkurences padomē (KP), aicinot izvērtēt, kāpēc jaunajā līniju tīrīšanas iepirkumā uzņēmēji piedāvājuši līdz pat 55% augstāku cenu nekā iepriekšējā konkursā.

V.Skrebs norādīja, ka iepirkumā 16 uzņēmēji piedāvājuši cenu, kas ir par 30 līdz 50% dārgāka nekā iepriekšējā, turklāt starp uzņēmumu piedāvājumiem svārstības bijušas vien 10% līdz 20% apmērā. Ņemot šos faktus vērā, nolemts vērsties pie KP, lai tā izvērtē, vai nav notikusi savstarpēja uzņēmumu vienošanās. Izbrīnu radījis fakts, ka neviena kompānija nav piedāvājusi iepriekšējā konkursa cenu. Jaunajā konkursā ir aicinātas piedalīties pārējās mežistrādes kompānijas, lai saņemtu labāku piedāvājumu.

Kā ziņots, pamatojoties uz aizdomām par nelikumīgu savstarpēju vienošanos augstajam cenu piedāvājumam, AS "Sadales tīkls" februāra sākumā pārtrauca iepirkumu procedūru elektrolīniju trašu tīrīšanai.

Uzņēmējam un bijušajam politiķim Aināram Šleseram piederošajā īpašumā Jūrmalā, Upes ielā 1a, nokaltušajām priedēm nav konstatēti sakņu vai stumbru bojājumi, informēja Valsts meža dienesta (VMD) pārstāve Selva Šulce.

Koku vainaga augšējā daļā konstatēta agresīva priežu kaitēkļa galotņu sešzobu mizgrauža invāzija, kas šajā gadījumā izraisījis koku nokalšanu.

Kaitēkļu klātesamību vai neesamību neesot iespējams novērtēt, atrodoties uz zemes pie koku stumbra, jo dažas kaitēkļu sugas atrodamas tikai koku vainagā. Lai novērtētu kaitēkļu klātbūtni, VMD arborists apsekojis nokaltušo koku vainaga daļu un paņēmis vairākus zaru paraugus no koku vainagu augšējās daļas.

Mežaudzes apsekošanu dienests veica 28.maijā, pamatojoties uz Jūrmalas aizsardzības biedrības iesniegumu, pieaicinot arī Valsts augu aizsardzības dienesta un Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes speciālistus.

Latvijā plānots ieviest vienotu no valsts budžeta finansējamo institūciju darbinieku darba samaksas un ierēdņu amatu uzskaites sistēmu.

To paredz Finanšu ministrijā tapuši noteikumi, kas šodien izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē.

Jaunie noteikumi regulēs kārtību, kādā Finanšu ministrija uzturēs, pilnveidos un aktualizēs no valsts budžeta finansējamo institūciju darbinieku darba samaksas un ierēdņu amatu vienotās uzskaites sistēmu, kā arī kārtību, kādā šīs institūcijas uzskaitīs un nodos informāciju Finanšu ministrijai.

Šādi noteikumi nepieciešami, lai apzinātu esošās amata vietas un kontrolētu darba samaksu valsts pārvaldes institūcijās, kā arī, lai analizētu šo institūciju atlīdzībai paredzētā finansējuma izlietojumu.

Valsts pārvaldes institūciju darbinieku darba samaksas un ierēdņu amatu vienotās uzskaites sistēmas izveide arī ļaušot ietaupīt valsts pārvaldes iestāžu cilvēkresursus, kuri nodarbināti dažādu ar darba samaksas uzskaiti saistītu ikmēneša atskaišu gatavošanā.

Pašvaldības ar to īpašumā esošajiem meža resursiem nerīkojas saimnieciski, negūstot iespējami lielāko labumu no šo vērtīgo publisko aktīvu pārvaldības, lietderības revīzijā par pašvaldību rīcību ar meža resursiem secinājusi Valsts kontrole.

Revīzijā gūtie pierādījumi liecina, ka revidētajās Alūksnes, Jelgavas, Krāslavas, Saldus un Siguldas novada pašvaldībās kopumā nav informācijas par 63% jeb 5451 hektāru (ha) meža resursiem - nav veiktas meža inventarizācijas. Taču arī inventarizētajās meža platībās 5072 ha netiek pienācīgi veiktas visas meža apsaimniekošanas ciklā paredzētās darbības, piemēram, meža atjaunošana pēc cirsmu izstrādes, jaunaudžu un krājas kopšana, aizsardzība pret kaitēkļu un dzīvnieku bojājumiem, meliorācijas un meža infrastruktūras uzturēšana. Neveicot šīs darbības, pašvaldības samazina meža nākotnes vērtību un iespēju ik gadu gūt ieņēmumus līdz pat 3 438 400 eiro.

022. gads kļuvis par pagrieziena punktu atjaunīgo energoresursu attīstībā Latvijā – elektroenerģiju pašas Latvijā nu ražo jau vairāk nekā 11 500 mājsaimniecības, no kurām gandrīz 9500 saules paneļus ieviesa šogad. Ir milzīga interese par ģenerācijas jaudām saules un vēja parkiem, ko plāno slēgt gan pie AS "Augstsprieguma tīkls", gan AS "Sadales tīkls" infrastruktūras, un jau tuvākajos gados atjaunīgās enerģijas īpatsvars kopējā bilancē, pateicoties šiem projektiem, augs.

Šo pozitīvo stāstu nomākušas bažas no ražotāju puses saistībā ar pārvades un sadales tarifu celšanu, skaļi paužot, ka "jaunie tarifi būs beigas zaļo projektu attīstībai". Pirmkārt, gribētu mazliet detalizētāk apskatīt šo pieņēmumu, atmetot emocijas un pavērtējot faktus. Turklāt ir būtiski nejaukt elektrostacijas ar mikroģeneratoriem, primāri tādēļ, ka gan to pamatmērķis, gan arī ietekme uz kopējo energosistēmu lielā mērā atšķiras. Otrkārt, redzu, ka šai stāstā iezīmējies visnotaļ bīstams vēstījums – proti, ka atjaunīgās elektroenerģijas ražotāji būtu jānodala no citiem energosistēmas lietotājiem, paredzot kādu īpašu pieeju, jo viņi līdzdarbojas zaļās enerģijas ražošanā. Vai tas nozīmē, ka gribam OIK-2?