Jaunākais izdevums

Valsts mežu apsaimniekošanas a/s "Latvijas valsts meži" (LVM) apaļo kokmateriālu pārdošanas procesa atbilstību iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem, mežsaimniecības nozares pamatnostādnēm, LVM vidēja termiņa stratēģijai un uzņēmuma īpašnieka ekonomiskajām interesēm, kā arī labajai biznesa praksei vērtēs zvērinātu advokātu birojs "Sorainen".

LVM padomes priekšsēdētāja vietnieks Arnis Mužnieks norādīja, ka neatkarīgā audita secinājumi varētu būt redzmi jau šā gada jūlija nogalē. LVM padome, atbilstoši saņemtajam uzdevumam, ir sniegusi skaidrojumu LVM akciju turētājam par plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju un virkni apgalvojumu par tievās dimensijas koksnes pārdošanas jautājumiem, kā arī informējusi akciju turētāju par padomes uzsākto audita procesu.

Uzņēmuma padome atbalsta principus, kas paredz apaļo kokmateriālu sortimentu pārdošanu balstīt uz konkurences principiem un līdzvērtīgu attieksmi pret klientiem. Turklāt lēmumu pieņemšanai LVM un īpašniekam izdevīgākā rezultāta sasniegšanai ir jābalstās uz dažādu faktoru vispusīgu analīzi.

Padziļināti iepazīstoties ar LVM apaļo kokmateriālu pārdošanas procesu, uzņēmuma padome atzīst, ka LVM īsteno dažādus iekšējās kontroles sistēmas pasākumus risku mazināšanai un novēršanai. Tomēr, ievērojot kokmateriālu pārdošanas ļoti nozīmīgo ietekmi uz uzņēmuma darbības rezultātiem, lielo darījumu skaitu un komplicētās pārdošanas procedūras, LVM padome neatkarīgā specializētā auditā ir ietvērusi izvērtējumu apaļo kokmateriālu pārdošanas procesa atbilstībai iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem, mežsaimniecības nozares pamatnostādnēm, LVM vidēja termiņa stratēģijai un uzņēmuma īpašnieka ekonomiskajām interesēm, kā arī labajai biznesa praksei.

LVM padomes locekļi uzsver uzņēmuma apaļo kokmateriālu sortimentu pārdošanas izcilos rezultātus iepriekšējos gados, kas nodrošināja uzņēmuma stratēģiskā mērķa - palielināt ilgtermiņa peļņu un nodrošināt pozitīvu naudas plūsmu no saimnieciskās darbības - sasniegšanu. Piemērām, 2019. gadā sasniegts vēsturiski lielākais LVM apgrozījums - vairāk nekā 379 miljoni eiro. Uzņēmuma akcionāru sapulcē nolemts valstij izmaksāt vairāk nekā 76 milj. eiro: 60,9 milj. eiro dividendēs par valsts kapitāla izmantošanu un 15,2 milj. eiro uzņēmumu ienākuma nodoklī.

LVM padome ir iepazinusies ar uzņēmuma valdes detalizētu skaidrojumu par apaļo kokmateriālu pārdošanas praksi. LVM padomes priekšsēdētājs Jurģis Jansons no auditoriem gaida nevis interpretācijas, bet konkrētus neatbilstību faktus, ja tādi ir. Patlaban padomes rīcībā, balstoties uz LVM valdes iesniegto ziņojumu, nav nekādu faktu, kas ļautu konstatēt apšaubāmus LVM darījumus ar konkrētu uzņēmumu.

A. Muižnieks uzsvēra, ka audits parādīs, kā faktiski strādā LVM apaļo kokmateriālu pārdošanas process. Viņš piebilda, ka šajā segmentā LVM ir vairāk nekā 10 000 līgumi ar pircējiem Latvijā, bet industriālajai koksnei ir aptuveni 100 pircēji. Savukārt LVM padomes loceklis Mārtiņš Gaigals atzina, ka pirms audita nebūtu pareizi minēt, kādas konkrētas daļas ir konkrētai uzņēmumu grupai, lai neietekmētu audita rezultātus.. J. Jansons piebilda, ka valsts normatīvie akti neregulē vienam uzņēmumam pārdodamo koksnes apjomu, to nosaka brīvās konkurences principi un piedāvāto līgumu izdevīgums.

LVM padomes loceklis Elmārs Švēde sacīja, ka kopumā ir 16 tehnoloģiskās koksnes pircēji, no tiem četri ir lieli. M.Gaigals piebilda, ka visi līgumi par tehnoloģiskās koksnes pārdošanu tiks nodoti izvērtēšanai auditoram "Sorainen".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas kokapstrādes uzņēmumi brīdina par neatgriezenisku kaitējumu nozarei

Db.lv, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kokapstrādes uzņēmumi aicina nepieļaut sasteigtu koksnes tirdzniecības pamatprincipu maiņu, kas var "radīt neatgriezenisku kaitējumu Latvijas mežu nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, iecirst robu valsts ekonomikai un padarīt Latviju par vienkāršu apaļkoku piegādātāju Ķīnas ekonomikas vajadzībām".

Uzņēmēji vēstulē Latvijas prezidentam Egilam Levitam, Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, zemkopības ministram Kasparam Gerhardam, ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, Latvijas Kokrūpniecības federācijai un AS "Latvijas valsts meži" aicina politiķus apzināties nacionālās kokrūpniecības lomu reģionu ekonomikā, darbavietu nodrošināšanā un tāpēc nepieļaut pārsteidzīgus lēmumus, kas var vecināt nozīmīgu nacionālās ražošanas samazināšanos un bezdarba pieaugumu visas valsts mērogā.

Uzņēmēji aicina pārtraukt un nepieļaut pēdējo mēnešu centienus panākt būtiskas un neatgriezeniski negatīvas izmaiņas kokrūpniecībā, kas ir viena no stabilākajām un nozīmīgākajām Latvijas ekonomikas nozarēm. Šobrīd tiekot izdarīts spiediens uz Latvijas lielākā mežu īpašnieka AS "Latvijas valsts meži" valdi, lai tiktu mainīti līdzšinējie koksnes pārdošanas principi, ļaujot neapstrādātus koksnes izejmateriālus un zāģbaļķus uzpirkt ārvalstu uzpircējiem bez vietējām ražotnēm. Nepārdomāti mainot esošos koksnes tirdzniecības nosacījumus, priekšrocības varot iegūt uzpircēji no citām valstīm, piemēram, Ķīnas, kur tiem ir ievērojams valsts atbalsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vilcinoties saskaņot mežu apsaimniekotāja sagatavoto ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu, trijās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās pieaug risks, ka "sarkanais gailis" var sarīkot orģijas.

Ar paradoksālu situāciju saskāries valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM), jo Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija vilcinās saskaņot ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu.

"Esošā situācija, kad mums administratīvi netiek atļauts laikus realizēt ugunsdrošības plānos paredzētos darbus, rada pamatu bažām, ka 2020. gada meža ugunsnedrošajā laikposmā LVM nebūs iespēja nodrošināt pilnvērtīgu ugunsdrošības preventīvo pasākumu realizēšanu minētajos dabas liegumos," uzsver LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.

Viņš skaidro, ka, lai veicinātu ātru, operatīvu un sekmīgu meža ugunsgrēku atklāšanu, ierobežošanu un likvidēšanu, LVM visā apsaimniekoto mežu teritorijā ir izstrādājusi ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānus, kas saskaņoti ar Valsts meža dienestu. LVM papildus izstrādāja arī individuālus plānus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuru īstenošanai nepieciešams ne vien Valsts meža dienesta saskaņojums, bet arī Dabas aizsardzības pārvaldes apstiprinājums. Kopumā Latvijā šis plānu saskaņošanas process ir noritējis sekmīgi, tomēr Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija ar Valsts meža dienestu saskaņotos preventīvos plānus nav atļāvusi realizēt, liekot šķēršļus ugunsdrošības preventīvo pasākumu īstenošanai trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās - dabas liegumā "Stikla purvi", "Ovīši" un "Ances purvi un meži". LVM pauž bažas un neizpratni par izveidojušos situāciju, kad šāda vilcināšanās būtiski palielina ugunsdrošības risku šajās nozīmīgajās teritorijās. LVM aicina atbildīgās valsts institūcijas un amatpersonas operatīvi iesaistīties ugunsgrēku risku mazināšanā dabas liegumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Piesardzīgs optimisms – cenas šogad stabilizēsies, pieprasījums saglabāsies neliels

Edgars Vaikulis, SIA “Rīgas meži” valdes loceklis, 14.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd koksnes produkcijas pieprasījumu ietekmē ne vien specifiski meža nozares faktori, bet arī svārstības pasaules ekonomikā un pat politiski procesi, piemēram, “Brexit” un pasaules lielvaru tirdzniecības kari. Tirgus prognožu izteikšana šādos apstākļos ir līdzvērtīga zīlēšanai kafijas biezumos. Tomēr objektīvi pārdošanas apjomu dati un cenas svārstību dinamika ļauj puslīdz droši cerēt uz situācijas stabilizāciju.

Zāģmateriāli

Sakarā ar pašreizējo situāciju tirgū daudzas lielās zāģētavas ir samazinājušas zāģēšanas jaudas, vai arī uz laiku ir pārtraukušas darbību pavisam. Brīvajā tirgū ir ļoti liela pārprodukcija - vējgāžu un mizgrauža sekas Vācijā, kur vēl arvien tiek izzāģēti cietušie un apdraudētie meži lielos apjomos. Vācija ir viens no lielākajiem zāģmateriālu tirgus spēlētājiem pasaulē, tādēļ likumsakarīgi, ka šobrīd lētā izejmateriāla dēļ Vācijas zāģētavas arī var nodrošināt zemas cenas zāģmateriāliem. Un lielus apjomus.

Lielais piedāvājums un mazais pieprasījums koriģē zāģmateriālu cenas uz leju visā pasaulē. Situāciju pasliktina mizgrauzis vēl vienā mežsaimniecības lielvalstī Zviedrijā, kas vēl vairāk paplašina lētā izejmateriāla areālu. Secinājums - Eiropas tirgu Latvijas zāģmateriālu ražotājiem uz laiku ir jāaizmirst, jo tur dēļ mizgrauža ir liela zāģmateriālu pārprodukcija, pieprasījums mazs, kad tas viss beigsies – nav zināms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarā ar valstī noteikto ārkārtas stāvokli un ar to saistītajiem ierobežojumiem SIA Rīgas meži diemžēl slēdz apmeklētājiem vairākus populārus rekreācijas objektus.

Sākot ar 2020.gada 1.aprīli slēgti:

1) Cenu tīreļa purva laipu un skatu torņi;

2) Bumbukalniņa skatu tornis.

Tāpat Rīgas meži lūdz neizmantot Dabas parka Piejūra teritorijā izveidotos aktīvās atpūtas elementus, jo tie netiek dezinficēti.

Minētajos dabas un kultūrvēsturiskajos objektos ārkārtas stāvokļa laikā novērots būtisks apmeklētāju skaita pieaugums, kas, pirmkārt, rada apstākļus, kuros apmeklētājiem nav iespējams ievērot valstī noteiktos ierobežojumus COVID-19 vīrusa izplatības ierobežošanai, otrkārt, radījis vairākkārtēju slodzes pieaugumu dabas taku infrastruktūrai, kurai tagad nepieciešama atjaunošana.

Atpūtai dabā aicinām izmantot citas Rīgas mežu vai Latvijas valsts mežu atpūtas vietas, izvēloties pēc iespējas mazāk noslogotās. SIA Rīgas meži teritorijā esošo atpūtas vietu atrašanās vietas redzamas šajā kartē mdps.rigasmezi.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s "Latvijas valsts meži" ieņēmumi 2020. gada pirmajā ceturksnī bija 89,8 milj. eiro, kas ir teju tikpat, cik analogā laikā pērn, peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa – 29,4 milj. eiro un veiktas investīcijas 8,3 milj. eiro apmērā.

To rāda uzņēmuma saimnieciskās darbības informācija.

Šogad a/s "Latvijas valsts meži" (LVM) pirmajos trijos mēnešos realizējusi 1,89 milj. m3 koksnes, tai skaitā 1,81 milj. m3 apaļkoksnes sortimentu un 0,08 milj. m3 augošu koku.

No kopējiem ieņēmumiem — 89,8 milj. eiro - 86,2 milj. eiro iegūti no apļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas pārdošanas. Interesanti, ka par 9,2 milj. eiro lielāki ir bijuši LVM ienākumi no apaļkoksnes sortimentu realizācijas, ko ietekmējis gan lielāks sortimentu realizācijas apjoms, gan arī augstāka vidējā koksnes pārdošanas cena par plānoto. Bez tam 2.7 milj. eiro gūti no augošu koku realizācijas, tādējādi par 2 milj. eiro pārsniedzot sākotnēji plānoto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroles revīzijas ieteikumi attiecībā uz derīgo izrakteņu uzskaiti un to ieguves maksas apmēriem būs parlamentāriešu dienaskārtībā, savukārt secinājumi par nesamērīgi zemajiem ieņēmumiem no purvu iznomāšanas kūdras ieguvei pārsteigusi biznesu.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts, izskatot Valsts kontroles revīzijas ziņojumu "Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu - derīgos izrakteņus?". Savukārt Latvijas kūdras ražotāju asociācija skarbi kritizēja ziņojumā ietvertos secinājums un salīdzinājumus.

Neesošās stratēģijas trūkums

Vienlaikus visas puses bija vienisprātis par to, ka ir vajadzīga kūdras nozares attīstības stratēģija, kuras joprojām nav. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs bija izbrīnīts, kādēļ tik nozīmīgam derīgajam izraktenim, kāds ir kūdra, līdz šim Latvijā nav izstrādāta stratēģija. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rīkosies, lai šāda stratēģija būtu. Vienlaikus jāatgādina, ka 13.10.2016.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No kopējā īpašnieku skaita Latvijā kooperatīvos pagaidām iesaistījušies vien nedaudzi, bet tendence ir augoša un arvien vairāk meža īpašnieku iesaistās kooperatīvos, pastāstīja Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Pēc viņa sacītā, ne vairs kā agrāk vien daži desmiti, bet jau simtiem meža īpašnieku Latvijā ir iesaistījušies kooperatīvu darbībā.

Muižnieks pastāstīja, ka meža īpašnieku kooperatīvā, kas palīdz ar saimniekošanu, tostarp iesaistās tie, kas paši nevēlas darboties savā mežā. Kopumā Latvijā patlaban ir trīs meža īpašnieku kooperatīvu.

LMĪB valdes priekšsēdētājs arī atzīmēja, ka kopumā Latvijā ir tendence ik gadu samazināties meža īpašumiem, kas ir mazāki par 10 hektāriem. Savukārt tādu īpašumu, kuri lielāki par 50-100 hektāriem, skaits strauji pieaug.

Viņš arī piebilda, ka meža zemju tirgū darbojas ne tikai valsts mežu apsaimniekotāja "Latvijas Valsts meži" (LVM), bet tāpat ir daudz vietējo kompāniju un fizisko personu, kā arī pietiekami liels ārvalstu uzņēmumu īpatsvars, pārsvarā Skandināvijas kompānijas. Ir arī uzņēmumi ar Vācijas kapitālu. "Interese par mūsu [Latvijas] zemes tirgu ir, līdz ar to tirgus ir aktīvs," sacīja Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Izmaiņas koku ciršanas noteikumos var radīt risku arī kokmateriālu eksportspējai

LETA, 20.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātie un starpinstitūciju saskaņošanai nodotie grozījumi noteikumos "Par koku ciršanu mežā" var radīt risku bioloģiskai daudzveidībai un kokmateriālu eksportspējai, teica Latvijas Universitātes (LU) profesors, biologs Viesturs Melecis.

Profesors uzsver, ka jaunos mežos samazinās bioloģiskā daudzveidība. Ja platības būs viendabīgas un vienlaidus, tas var radīt arī kaitēkļu masveida pavairošanās riskus. Vecajās meža audzēs kokiem ir dobumi, kur putniem ligzdot, savukārt jaunās meža audzēs tas nav iespējams.

Melecis pieļauj, ka gadījumā, ja valdība pieņem grozījumus esošajā redakcijā, no Eiropas Komisijas (EK) Latvija saņems ne tikai aizrādījumus par bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, bet pastāv arī risks, ka valstij nāksies maksāt naudas sodu.

"EK jau tagad Latvijai pārmet, ka mēs neesam pietiekami rūpējušies par bioloģisko daudzveidību un daudzas teritorijas ir nepietiekami aizsargātas un kontrolētas," brīdina Melecis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informējot par dramatisko situāciju Latvijas tūrisma nozarē un aicinot rast risinājumu, nozares pārstāvji atklātā vēstulē Valsts prezidentam, premjeram un Latvijas Bankas prezidentam nosūtījuši savu redzējumu par valsts atbalstu tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu stabilizācijai sasaistītu ar nomaksātiem darba spēka nodokļiem 2019.gadā.

"Tūrisma nozare šobrīd piedzīvo vēsturiski smagāko krīzi, kurā noteicošu lomu spēlē arī tas, ka pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", ar mērķi ierobežot COVID-19 izplatību un izsludināt papildus piesardzības un drošības pasākumus, atceļot starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, laika periodā 17. marts - 15. maijs, tika apturēts visas nozares uzņēmumu darbs. Starptautiskais tūrisms rada gandrīz 5% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un līdz šim ir bijis nozīmīgs pienesums Latvijas eksporta bilancē, devis vienu no lielākajiem ieguldījumiem pakalpojumu eksporta kopējā vērtībā, sasniedzot vēsturiski augstāko apjomu 2019.gadā," teikts vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nonākt uz kino industrijas kartes

Ilze Žaime, 25.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Andrejs Ēķis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Vai kino industrija ir Latvijas iespēja pasaules mērogā, kāda ir situācija valsts kino nozarē – uz šiem un citiem jautājumiem sarunā ar "Dienas Biznesu" atbild producents un režisors Andrejs Ēķis.

2019. gadā kopumā Igaunijas valdība kino industrijas atbalstam atvēlēja 10,7 milj. eiro, Lietuvas valdība – 6,4 milj. eiro, kamēr Latvijas – nepilnus 6,4 milj. eiro. Cik būtiski būtu šo budžetu palielināt, un vai tas ir izšķirošais faktors tam, cik skatīts būs vietējais kino, cik naudas ieplūdīs atpakaļ valsts kasē un kā uz mums skatīsies ārvalstu producenti, skaidro producents.

A. Ēķis kino industriju Latvijā salīdzina ar vietējo tipogrāfijas nozari. Tehniskajam personālam sokas labi – iespiedēji drukā grāmatas arī eksporta tirgum, kamēr satura veidotāju panākumi ir mazliet vājāki. "Mums ir ārkārtīgi precīzs un augsti kvalificēts darbaspēks, cilvēki, kuri runā angļu valodā un galvenais – labas filmēšanas vietas: dažādu laika posmu vēsturiskās vietas, meži. Filmu šeit var uzņemt ļoti ātri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā vasarā Ērgļu pusē atpūtniekiem būs iespēja izmantot laivas, kas izgatavotas no caurspīdīga materiāla, informē šī pakalpojuma sniedzējs Māris Olte.

LEADER projekta ietvaros pērnā gada jūlijā tika iegādātas 6 divvietīgas laivas, kas veidotas no caurspīdīga materiāla ar LED gaismas aprīkojumu, kas paredz iespēju tās lietot ne tikai dienā, bet arī nakts izbraucienos. Laivu materiāls ļaus vērot Latvijas ezeru zemūdens pasauli, izvērst tūres ar gidu par dabas norisēm zem ūdens un citām saistītām tematikām.

Pēc pieprasījuma tiks nodrošināta inventāra piegāde un izmantošana ne tikai pie bijušās Ērgļu dzelzceļa stacijas kompleksa esošajā Vecmuižas ezerā, bet arī citos Madonas novada fonda partnerības ezeros.

FOTO: Auklē piekto bērnu - Ērgļu dzelzceļa staciju  

Pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000...

Laivas uz Ērgļiem atceļojušas no ASV. Tās iegādātas, lai tūrisma piedāvājums būtu īpašs un atšķirīgs. "Ideja radās tāpēc, ka no Ērgļu stacijas netālu esošajam Vecmuižas ezeram "Latvijas Valsts meži" bija ierīkojuši atpūtas vietu un laipu, turklāt ezerā ir sekls, bet dzidrs ūdens. Labs veids, kā pievērst sabiedrības uzmanību eitrofam - aizaugošam ezeram. Izglītošana kā pievienotā vērtība," stāsta M.Olte.

Viņš norāda, ka laivas oriģināli varētu būt paredzētas seklajām sālsūdens lagūnām. Par to liecina arī laivu LED apgaismojuma zilganais spektrs. Saldūdenim parasti ir siltākas krāsas gaismas.

Pakalpojuma galvenā mērķauditorija būs visi Latvijas iedzīvotāji, kas divatā nepārsniedz 200 kilogramus kopsvarā.

M.Olte norāda, ka šo laivu lielākie plusi ir iespēja pazaudēt robežsienu starp ūdeni un laivotāju. Ja izmanto papildgaismas - var labi vērot zivis un zemūdens pasauli. Iespēja izbaudīt Vecpiebalgas puses ūdensrozes ziedēšanas laikā sev burtiski apakšā.

Mīnuss - jālaivo bez apaviem, jo laivas unikālā pieredze slēpjas tās nesaskrāpēšanā, jābūt uzmanīgiem ekspluatācijā.

Pēc M.Oltes domām, laivas ir īpašas ar to, ka tās ļauj vizuāli saprast katru aira kustību, to, kā tā ietekmē pārvietošanos, kā arī Latvijā citur tādu nav.

Laivas būs pieejamas gan bijušajā Ērgļu dzelzceļa stacijā, gan lielāka mēroga pasākumos, kad īsākā laika posmā ar tām var izbraukt vairākas reizes, kā arī mazākām cilvēku grupām, kad mierīgi var vakarēt laivās nakts vai dienas laikā. Šādām grupām Ērgļu dzelzceļa stacijas saimnieki piedāvā izbraucienus ar gidu, stāstījumu par to, ko var redzēt un, iespējams, varēs ieraudzīt.

"Domājam veidot piedāvājumu arī romantiskajiem pārīšiem, kāziniekiem. Šāds izbrauciens vienlīdz noderīgs būtu, īstenojot mičošanu vai kādu citu kāzu tradīciju. Varam jau arī "ieslēgt mūziku" pēc "Ezera skaņu" principa. Šādus unikālus notikumus gan plānojam savlaicīgi un pilnībā pielāgojot konkrētajam klientam," komentē M.Olte.

DB jau rakstīja, ka pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000 eiro iegādājās bijušo Ērgļu dzelzceļa staciju, lai to izveidotu par vietu, ko var apmeklēt tūristi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Vīrusi, kukaiņi un cilvēku apjukums kvalitatīvu kokmateriālu pieprasījumu neaptur

Edgars Vaikulis, SIA “Rīgas meži” valdes loceklis, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gada II ceturksnis kokrūpniecības un mežsaimniecības nozarēs bijis pārbaudījumiem bagāts. Tomēr, spītējot visam – gan astoņzobu mizgrauzim, gan vīrusa saslimšanas COVID-19 izraisītajam apjukumam – aizvadīts salīdzinoši veiksmīgi.

Uzreiz gan jāprecizē, ka ar veiksmi šoreiz jāsaprot nevis situācijas strauja uzlabošanās apaļkoka vai zāģmateriālu tirgū, iepirkšanas cenu negaidīts kāpums vai pārdošanas apjomu pieaugums, bet gan fakts, ka cenu kritums nebija tik liels kā iepriekš prognozēts. Šķiet, ka vismaz “Rīgas mežu” klienti tika galā ar straujo konteineru maksas pieaugumu un zāģētavas iepirka tām nepieciešamo, lai gan saražoto viena sortimenta un izmēra apjomus nereti dalījām uz vairākiem pircējiem. Tāpat nācās operatīvi risināt situācijas, kad kāds no uzņēmuma pastāvīgajiem sadarbības partneriem “aizgāja” dīkstāvē un pēkšņi nebija vairs, kur vest attiecīgo sortimentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

sTARTUp Day jaunuzņēmumu konkursā piedalīsies trīs Latvijas kompānijas

Anda Asere, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviju Igaunijas pilsētā Tartu notiekošajā jaunuzņēmumu konferencē "sTARTUp Day" startup konkursā pārstāvēs "CalenDays", "Vigo" un "Jeff" no Latvijas.

Kopumā jaunuzņēmumu konkursā piedalīsies 30 komandas, kuras izvēlētas no vairāk nekā 240 pieteikumiem. Konkursa galvenās balvas ir līdz 250 tūkstošu eiro liela investīcija no Igaunijas biznesa eņģeļu tīkla "EstBAN" sindikāta, desmit tūkstošu eiro bez saistībām no "Swedbank" un pieci tūkstoši eiro bez saistībām no "RIA.com".

Latvija ir pārstāvēta arī lektoru vidū – Jūlija Terjuhana no "Sorainen" stāstīs par to, kā noteikt intelektuālo īpašumu jaunuzņēmumā un kā to pasargāt, Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācijas valdes loceklis Mārtiņš Bičevskis runās par atvērtām un godīgām attiecībām ar valsts iestādēm, bet Māris Igavens iepazīstinās ar Latvijas pieeju jaunuzņēmumiem un zināšanu pārnesi universitātēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

"Uzspridzina" valstu divpusējos ieguldījumu aizsardzības līgumus

Māris Ķirsons, 29.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Eiropas Savienības līmenī ir sperti nozīmīgi soļi un parakstīts daudzpusējs līgums par divpusējo ieguldījumu aizsardzības līgumu izbeigšanu starp ES dalībvalstīm. Līdz ar šī līguma stāšanos spēkā ES dalībvalstu investoru ieguldījumi Latvijā nebūs aizsargāti ar divpusējo ieguldījumu aizsardzības līgumu, intervijā žurnālam "Dienas Bizness" norāda ZAB "Sorainen" partneris Valts Nerets.

Sabrucinot līdzšinējo, labi strādājošo ES dalībvalstu investoru ieguldījumu aizsardzību, var būtiski mainīties ārvalstu ieguldījumu plūsmas. Šķīrējtiesas vietā Latvijas gadījumā būtu ekonomisko lietu tiesa.

"Lai citu valstu potenciālie investori Latvijā un investori no Latvijas būtu drošībā attiecībā uz saviem ieguldījumiem, starp valstīm ir noslēgti savstarpējie ieguldījumu aizsardzības līgumi. Tie paredz, ka gadījumos, kad tiek aizskartas investoru intereses, tiem ir iespēja šos strīdus skatīt starptautiskā – visbiežāk Stokholmas, Parīzes vai Vašingtonas – šķīrējtiesā, kuras nozīmētie šķīrējtiesneši nav no strīdā iesaistīto pušu valstīm.

Latvijai kopumā ir noslēgti divpusējie ieguldījumu aizsardzības līgumi ar vairāk nekā 40 valstīm, tostarp visām ES dalībvalstīm, ieskaitot Lielbritāniju, kura pamet ES. Nenoliedzami, ka šādi ieguldījumu aizsardzības līgumi veicināja ieguldījumu pieplūdumu daudzās valstīs, tostarp Latvijā," viņš stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No vakardienas SIA "Andele Mandele PAY" iekļauta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) elektroniskās naudas iestāžu reģistrā, kas uzņēmumam dod tiesības sniegt maksājumu pakalpojumu – maksājuma instrumenta izlaišanu.

"Ļoti ceram, ka deviņu līdz desmit mēnešu laikā varēsim ieviest elektroniskās naudas sistēmu. Šobrīd turpinās nopietns programmēšanas darbs, lai šo drošo maksājumu sistēmu ieviestu dzīvē," teic Līva Jaunozola, sludinājumu portāla "andelemandele.lv" īpašniece un kustības "Andele Mandele" aizsācēja.

Uzņēmums jau ilgāku laiku vēlējās nodrošināt, lai pircēji ar pārdevējiem portāla iekšienē var norēķināties ar elektroniskās naudas palīdzību. Piemēram, ja pircējs vēlas iegādāties zābakus par 50 eiro, vispirms pārskaita naudu un tad gaida, ko saņems, atverot pakomātu.

"Lielākoties pārdevēji ir godprātīgi, bet situācijas ir dažādas, piemēram, ir bijis gadījums, kad pārdevējs savāc no desmit pircējiem pa 20 eiro un pazūd. Elektroniskās naudas licence iedod jaunu vērtību uzņēmumam un tam, ko darām. Iepirkšanās būs pārskatāma un drošāka," saka L. Jaunozola. Tagad pircējs varēs papildināt savu "Andele Mandele" elektronisko maciņu, piemēram, par 50 eiro un šī nauda kļūst par elektronisko naudu, par ko var iegādāties preces portālā. Arī pārdevējiem nauda par pārdotajām precēm vispirms ieskaitās šajā virtuālajā maciņā, kur naudu var krāt un tērēt portālā vai arī jebkurā brīdī pārskaitīt uz savu kontu. Naudu pārdevējs saņems nevis pārdošanas brīdī, bet tad, kad pircējs izņems preci no pakomāta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības solītos dīkstāves pabalstus (75% apmērā no darba algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī) nevarēs saņemt daudzu tūkstošu uzņēmumu darbinieki, ja vien netiks mīkstinātas izvirzītās prasības.

To liecina pieņemtie noteikumi par "Covid-19" izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Slavē nosacījumu maiņu

"Ja lielajās valstīs nepieciešamas vismaz nedēļām ilgas debates, lai ko nolemtu valsts augstākās varas gaiteņos, tad pie mums jau divas dienas pēc dīkstāves MK noteikumu tapšanas veselais saprāts ir guvis virsroku un MK ir atteicies no selektīvām nozarēm," situāciju vērtē ZAB "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.

Kaut gan juridiski sanācis mazliet nelāgi, ka šie MK noteikumi iet pretrunā likumam, kas liek MK noteikumos noteikt atbalstāmās nozares. Tomēr var arī interpretēt, ka MK noteicis visas nozares kā atbalstāmās. Viņš atgādina, ka valdība, ne tikai atteicās no atbalstāmo nozaru saraksta, bet arī pazemināja apgrozījuma krituma latiņu valsts atbalsta saņemšanai. Proti, sākotnēji piedāvātais apgrozījuma samazināšanās slieksnis (no 50% krituma) uz 30% un 20% (ar nosacījumiem), salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. 20% apgrozījuma krituma situācijā uzņēmuma ir jāatbilst vismaz vienam no kritērijiem: (uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Force majeure apstākļi Covid-19 laikā

Jānis Maršāns, 31.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Viktorija Jarkina

Foto: no personīgā arhīva

Ārkārtējā stāvokļa izsludināšana Latvijā ir radījusi neparedzētus apstākļus darba tirgū kā darba devējiem, tā darba ņēmējiem un arī dažādu pakalpojumu sniedzējiem. Uz aktuāliem jautājumiem atbild advokātu biroja "Sorainen" zvērināta advokāte Viktorija Jarkina.

Fragments no intervijas, kas publicēta žurnālā "Dienas Bizness":

Civillikumā nav noteikta nepārvaramas varas jeb force majeure definīcija. Vai ārkārtas situācijas izsludināšana automātiski uzskatāma par nepārvaramas varas apstākļu iestāšanos?

Ārkārtējā stāvokļa izsludināšana, piemērotie ierobežojumi un vīrusa izplatīšanās var tikt uzskatīti par nepārvaramas varas apstākļiem tikai tad, ja līguma saistību izpildi šie apstākļi objektīvi ietekmē, padarot līguma izpildi par neiespējamu šo apstākļu dēļ. Tomēr lielāka uzmanība pievēršama faktiskajam stāvoklim, nevis ārkārtas situācijas izsludināšanas faktam pašam par sevi.

Tāpat jānorāda, ka, ja līguma puses iekļauj ārkārtas situācijas izsludināšanu starp nepārvaramās varas apstākļiem, tad šāda atruna būs automātiski saistoša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

23. janvārī jau piekto reizi tiks pasniegti apbalvojumi "Gada investors" par 2019. gada Latvijas sekmīgākajām privāto investoru un uzņēmumu sektora investīcijām.

Uz balvu septiņās kategorijās šogad pretendē 18 investori, investoru apvienības un darījumu konsultanti.

"2019. gadā LatBAN biedri, privātie investori un investoru sindikāti kopumā 20 jaunuzņēmumos un projektos ieguldījuši vairāk nekā miljonu eiro. Paralēli privātajām investīcijām biznesa eņģeļi palīdzējuši vairāk nekā 80 uzņēmējiem ar biznesa vadības konsultācijām un mentoringu, lai noteiktu pareizo kursu ilgtermiņa attīstībai," stāsta Jānis Rancāns, LatBAN valdes priekšsēdētājs.

Uz balvu "Gada investīcija" privāto investoru sektorā par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi pretendē:

- Kārlis Babulis un Jānis Grīnbergs par investīciju 20 000 eiro apjomā uzņēmumā "Fertilizer Group". Investori ir palīdzējuši arī piesaistīt četru miljonu eiro kredītlīniju no ASV fonda "Exworks Capital Fund I".

Komentāri

Pievienot komentāru