Jaunākais izdevums

Vilcinoties saskaņot mežu apsaimniekotāja sagatavoto ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu, trijās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās pieaug risks, ka "sarkanais gailis" var sarīkot orģijas.

Ar paradoksālu situāciju saskāries valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM), jo Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija vilcinās saskaņot ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu.

"Esošā situācija, kad mums administratīvi netiek atļauts laikus realizēt ugunsdrošības plānos paredzētos darbus, rada pamatu bažām, ka 2020. gada meža ugunsnedrošajā laikposmā LVM nebūs iespēja nodrošināt pilnvērtīgu ugunsdrošības preventīvo pasākumu realizēšanu minētajos dabas liegumos," uzsver LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.

Viņš skaidro, ka, lai veicinātu ātru, operatīvu un sekmīgu meža ugunsgrēku atklāšanu, ierobežošanu un likvidēšanu, LVM visā apsaimniekoto mežu teritorijā ir izstrādājusi ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānus, kas saskaņoti ar Valsts meža dienestu. LVM papildus izstrādāja arī individuālus plānus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuru īstenošanai nepieciešams ne vien Valsts meža dienesta saskaņojums, bet arī Dabas aizsardzības pārvaldes apstiprinājums. Kopumā Latvijā šis plānu saskaņošanas process ir noritējis sekmīgi, tomēr Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija ar Valsts meža dienestu saskaņotos preventīvos plānus nav atļāvusi realizēt, liekot šķēršļus ugunsdrošības preventīvo pasākumu īstenošanai trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās - dabas liegumā "Stikla purvi", "Ovīši" un "Ances purvi un meži". LVM pauž bažas un neizpratni par izveidojušos situāciju, kad šāda vilcināšanās būtiski palielina ugunsdrošības risku šajās nozīmīgajās teritorijās. LVM aicina atbildīgās valsts institūcijas un amatpersonas operatīvi iesaistīties ugunsgrēku risku mazināšanā dabas liegumos.

Nevarēs nodzēst

"To prasa Ugunsdrošības noteikumi, kuri ir spēkā jau no 2016. gada aprīļa," uz jautājumu, kur noteiktas prasības meža ugunsdrošības preventīvo pasākumu plāna izstrādei, atbild Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Zigmunds Jaunķiķis. Viņš piebilst, ka šāda prasība ir obligāta tiem meža īpašniekiem vai valdītājiem, kuri apsaimnieko vienlaidu meža zemes platību, kas lielāka par 5000 ha.

"Valsts meža dienesta saskaņojums ir apstiprinājums tam, ka ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānos iekļautie pasākumi ir nozīmīgi, lai VMD spētu realizēt meža ugunsdzēsības funkciju un nodrošinātu sabiedrības drošību. Svarīgi apzināties, ka VMD, pildot meža ugunsdzēsības funkciju, vienlaikus pilda arī civilās aizsardzības uzdevumus, kas ir nozīmīgi nacionālajai drošībai," uzsver Z. Jaunķiķis. Viņaprāt ir nepieņemama situācija, kad trijās, īpaši aizsargājamās dabas teritorijās kas atrodas Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas uzraudzībā, nav saņemts saskaņojums ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānam, kura mērķis ir uzlabot kopējo ugunsdrošību un nodrošinot iespēju VMD ātri un operatīvi ierobežot un likvidēt izcēlušos meža ugunsgrēkus.

"Situācijā, kad ugunsbīstamības riski mežos, zemo nokrišņu daudzuma dēļ ir pieaugoši, teritorijās, kur nebūs īstenoti ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānā paredzēti norādījumi, saglabāsies ļoti augsta ugunsbīstamība, kā rezultātā var izveidoties lielā platībā nekontrolējami meža ugunsgrēki ar no tā izrietošām neprognozējamajām sekām," norāda Z. Jaunķiķis.

Sākusies ugunsbīstamā sezona

Jāatgādina, ka šā gada 24. aprīlī Valsts meža dienests izsludināja meža ugunsnedrošo periodu, kas uzliek papildus prasības un ierobežojumus gan mežu apsaimniekotājiem, gan apmeklētājiem. Šogad no gada sākuma pavisam ir reģistrēts 172 meža ugunsgrēki un kopējā izdegusī meža zemes platība ir 68,1 hektārs, tajā skaitā jaunaudzes 30,5 hektāri. 2019. gadā meža ugunsgrēki dzēsti 1110 reizes, pavisam 821,67 hektāru platībā.Kopumā 87,6% gadījumu meža ugunsgrēka izcelšanās iemesls ir bijusi neuzmanīga rīcība ar uguni, bet 4,3% gadījumu tā ir bijusi ļaunprātīga dedzināšana.

83% izdegušo mežu - aizsargājamās teritorijās

AS Latvijas valsts meži meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks atgādina par 2018. gada sauso vasaru, kad 83 % no izdegušajiem mežiem bija tieši aizsargājamajās teritorijās. Kurzemē toreiz izcēlās pēdējās desmitgades lielākais meža ugunsgrēks Latvijā - īpaši aizsargājamā dabas teritorijā "Stiklu purvi". Uguns nopostīja gandrīz pusotru tūkstoti hektāru dabas lieguma teritorijas, apdraudēti bija arī Stiklu ciema iedzīvotāji. Meža ugunsgrēka ierobežošanas un likvidēšanas darbi ilga 10 nedēļas, atbildīgajiem dienestiem strādājot gan dienu, gan nakti.Gan Latvijas, gan pasaules pieredze liecina, ka lielākais meža ugunsgrēku risks ir īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Cilvēka bezdarbības dēļ pieaugošais mirušās un sausās koksnes apjoms veicina strauju uguns izplatību, bet administratīvo aizliegumu radītais meža ceļu un saimnieciskās infrastruktūras trūkums traucē veikt dzēšanas darbus un apturēt ugunsgrēka izplatību.

Jāsargā, bet neļauj to darīt

"Kas notiek? Kurš par ko Latvijā atbild?" situāciju ar pretjautājumiem vērtē Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācijas valdes priekšsēdētājs Māris Liopa. Viņš uzskata, ka situācijā, kur vienai institūcijai ir izņēmuma tiesības vienkārši nesaskaņot ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu arī būtu pienākums nodrošināt attiecīgajai teritorijai ugunsdrošību un arī ja nepieciešams par saviem līdzekļiem nodrošināt ugunsgrēka dzēšanu. "Meža īpašnieks vai apsaimniekotājs nevar būt atbildīgs likuma priekšā, ka nespēj izpildīt to, ko normatīvi prasa," uzsver M. Liopa.

Viņš uzskata, ka šāda rīcība nav pieņemama un par tās iespējamiem risinājumiem nekavējoties jārunā Ministru kabineta līmenī. "Nevar būt, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijās nekāds ugunsdrošības preventīvo pasākumu plāns nav īstenojams un tādēļ labāk, lai visas dabas vērtības sadeg. Vai tad tāpēc tās meklē un aizsargā, lai tās vienkārši sadegtu?" savu pārliecību pauž M. Liopa. Viņš gan vērš uzmanību uz dīvaino situāciju, ka ne jau tikai Latvijā "vislabāk" degošie ir tieši tie meži, kuri ir pakļauti dabas aizsardzībai. "Un kas segs zaudējumus tiem privātmežu īpašniekiem, kuri robežojas vai atrodas turpat līdzās šīm īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, gadījumā, ja no tām ienāks "sarkanais gailis"," tā M. Liopa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar valdības izsludināto ārkārtas stāvokli un pieņemtajiem ierobežojumiem, kas aizliedz publisku pasākumu organizēšanu un ierobežo pulcēšanos, kultūras un pasākumu nozare ir nokļuvusi neapskaužamā stāvoklī - apstājusies naudas plūsma un daudzi tūkstoši darbinieku šobrīd ir bez reāliem ienākumiem.

Tā portālam DB.lv norāda multimediju iekārtu nomas uzņēmuma "VPT Grupa" valdes loceklis un dibinātājs Māris Čakars.

"Droši var apgalvot, ka pieņemtie valdības lēmumi pasākumu un kultūras nozari ietekmēs ilgtermiņā," viņš uzskata. "Pēdējā nedēļā nozare ir piedzīvojusi tāda apmēra šoku, kāds netika pieredzēts pat 2008. gada starptautiskās finanšu krīzes laikā. Vismaz līdz šā gada maijam netiks realizēts neviens no plānotajiem pasākumiem. Tas nozīmē, ka vismaz uz mēnesi ir apstājusies jebkāda naudas plūsma. Turklāt valdošā neziņa pasākumu organizētājiem liek atcelt arī tos pasākumus, kas tika plānoti vasaras mēnešos - nozares peļņas periodā," piebilst M. Čakars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas ierosinājums nepiemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi kultūras pasākumiem, kurus nesniedz valsts un pašvaldības kultūras iestādes, atsevišķiem privātā sektora pasākumu organizatoriem varētu nozīmēt cīņu par izdzīvošanu, tādu viedokli pauda aptaujātie nozares pārstāvji.

Latvijas Pasākumu producentu asociācijas (LaPPA) pārstāvis Gints Putniņš norādīja, ka šo izmaiņu ietekmē biļešu cenas celsies. Viņaprāt, īpaši tas skars biļešu segmentu, kas ir no pieciem līdz 20 eiro. "Tā ir lauvas tiesa no visiem pasākumiem, īpaši ārpus Rīgas," sacīja Putniņš.

LaPPA pārstāvis arī norādīja uz risku, ka pasākumu skaits, to daudzveidība un kvalitāte, mainot PVN likmi, varētu būtiski samazināties.

Putniņš uzskata, ka nav pieļaujama dažādu PVN likmju piemērošana privātajiem komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm, uz ko norāda arī Konkurences padome.

Arī Ģertrūdes ielas teātra producente Maija Pavlova sacīja, ka, nosakot PVN likmi 21% apmērā, biļešu cenas noteikti palielināsies un ietekmēs kultūras pakalpojumu pieejamību, jo "cilvēkiem vairāk naudas nepaliks".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzoties dīkstāves un dīkstāves palīdzības pabalstam, kad prognozējams turpmāks bezdarbnieku skaita pieaugums, tiks ieviesti vairāki jauni un paplašināti esošie nodarbinātības atbalsta pasākum.

To paredz valdības otrdien atbalstītās izmaiņas noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanu.

Dīkstāves pabalstu izmaksa tiks pārtraukta pēc 30.jūnija. Pēc tam plānots veidot algu subsīdijas atbalsta pasākumu, kura laikā darba devējiem tiks piešķirtas subsīdijas 50% apmērā no darbiniekam noteiktās mēneša darba algas četru mēnešu garumā. Subsīdijas maksimālais apmērs būs 430 eiro mēnesī.

Tādējādi, ja darbinieka mēneša darba alga ir 860 eiro, subsīdija veidos 430 eiro mēnesī, savukārt, ja darba alga ir 430 eiro, būs iespējams saņemt subsīdiju 215 eiro mēnesī.

Lai mazinātu finanšu atbalsta negodprātīgas izmantošanas risku, paredzēts, ka pie viena darba devēja kādā no subsidētās nodarbinātības pasākumiem bezdarbnieki varēs iesaistīties tikai vienu reizi. Tāpat plānots, ka darba devējs nevarēs dibināt darba attiecības ar bezdarbnieku, ko iepriekš ir nodarbinājis pēdējo divu mēnešu laikā pirms iesaistes pasākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Covid-19 dēļ ieviesto ierobežojumu mīkstināšanu tiek atļauti pasākumi līdz 25 cilvēkiem, savukārt to maksimālais pieļautais ilgums iekštelpās būs trīs stundas, kamēr uz āra pasākumiem laika limits neattieksies, ceturtdien lēma valdība.

Turpinot novērot kritumu Covid-19 saslimstībā, valdība ceturtdien lēma par sociālās distancēšanās pasākumu mīkstināšanu, tostarp atļaujot pulcēšanos gan iekštelpās, gan ārā organizētos, publiskos pasākumos.

Tāpat tiks atļauta organizēta reliģisko darbību veikšana.

Arī privātos pasākumos mājās būs jāņem vērā dzīvokļa platība, lai nepārsniegtu cilvēku skaitu, kas atbilst epidemiologu norādījumiem.

Ārkārtējo situāciju Latvijā pagarina līdz 9.jūnijam 

Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludinātā ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9.jūnijam,...

Netiks atļauti publiskie un privātie sporta pasākumi, kas rīkoti saskaņā ar Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumu.

Ierobežojumu mīkstināšanas rezultātā tiek atļauta sapulču, gājienu, piketu un privātu, kā arī organizētu reliģisku pasākumu rīkošana. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs varēs apstiprināt pasākumus sociālās un fiziskās distancēšanās nodrošināšanai, kas jāievēro, organizējot sapulces, gājienus un piketus.

Vienlaikus pasākuma organizatoram noteikts pienākums nodrošināt ierobežojumu ievērošanu, tostarp fiziskas distances nodrošināšanu tā apmeklētājiem, un dezinfekcijas līdzekļu pieejamību pasākuma dalībniekiem.

"Neievērojot divu metru distanci, vienlaicīgi pulcēties publiskās iekštelpās un ārtelpās joprojām var ne vairāk kā divas personas vai arī personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, vecāks un viņa nepilngadīgie bērni, ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā vai arī personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus," vienlaikus paziņojumā uzsver valdība.

Savukārt uz pasākumiem, kuros apmeklētāji piedalīsies, atrodoties vieglajā transportlīdzeklī, neattiecas 25 cilvēku maksimālais limits.

No 12.maija būs atļauta arī kultūras pasākumu organizēšanu gan iekštelpās, gan ārtelpās, uzsver Kultūras ministrija (KM).

Kā informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, valdība vienlaikus noteikusi, ka dalībnieku skaits tajos nedrīkst būt lielāks par 25 personām. Iekštelpās organizētu pasākumu ilgums nedrīkst pārsniegt trīs stundas, un starp pasākuma dalībniekiem jānodrošina divu metru distance, kā arī dezinfekcijas līdzekļu pieejamība pasākuma norises vietā.

Ar valdības rīkojumu noteikts arī tas, ka kultūras ministram dotas tiesības atbilstoši tā sauktā sanitārā protokola prasībām reglamentēt kārtību, kādā kultūras institūciju darbībā ievērojami sociālās un fiziskās distancēšanās pasākumi un pasākumu norises vietu dezinficēšanas prasību ievērošana, nodrošinot dezinfekcijas līdzekļu pieejamību roku dezinficēšanai arī pasākuma apmeklētājiem.

Kokale norādīja, ka tāpat noteikts, ka kultūras un izklaides vietas darbu var uzsākt ne agrāk kā plkst.7 un beigt ne vēlāk kā plkst.24.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) izteicies, ka ar savu distancēšanās darbu esam nopelnījuši atvieglojumus, un tas ir būtiski, lai soli pa solim atgrieztos arī kultūras dzīves asinsrite.

"Arī turpmāk viss ir mūsu pašu rokās - ievērot fiziskās distancēšanās un citus drošas sadzīves noteikumus būs primārais uzdevums, un esmu drošs, ka mūsu nozare to paveiks ļoti atbildīgi," pauda ministrs.

"Ja mēneša laikā neradīsies epidemioloģiski šķēršļi, publisko pasākumu apmeklētāju skaits varēs tikt palielināts uz 50," akcentēja kultūras ministrs.

Pirmās kultūras iestādes, kas pēc 12.maija pakāpeniski gatavojas atsākt darbību, ir muzeji, bibliotēkas, Nacionālais arhīvs un privātās kultūrvietas, tostarp kultūras pasākumos, piemēram, kino vai koncertos, ko iespējams baudīt, atrodoties autotransportā.

KM un tās iestādes sadarbībā ar Veselības ministriju izstrādājusi tā saukto sanitāro protokolu, kas ar kultūras ministra rīkojumu tiks padarīts saistošs gan valsts un pašvaldību, gan privātajām kultūras institūcijām.

Kā pavēstīja Kokale, muzeji, bibliotēkas un arhīvs darbību uzsāks pakāpeniski, kolīdz katra institūcija būs pilnībā spējīga izpildīt sanitārajā protokolā noteiktās prasības. Turklāt muzeji durvis apmeklētājiem vērs, īstenojot informatīvu kampaņu, kuras ietvaros vienota satura un dizaina informatīvie materiāli uzrunās apmeklētājus, aicinot ievērot sanitārā protokola nosacījumus.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) iepriekš skaidroja, ka turpmāk par ieviesto ierobežojošo pasākumu mīkstināšanu lems pēc "četri reiz četri" metodes, kas nozīmē, ka četru nedēļu laika posmā tiks vērtēta Covid-19 ietekme pēc četriem parametriem.

Šie nosacījumi iekļauj epidemioloģisko situāciju, veselības aprūpes sistēmas noslodzi, situāciju ārvalstīs un kopējo sabiedrības drošību, tostarp arī pasākumu kontroles iespējas, un sabiedrības psiholoģisko labklājību un noturētspēju.

Tādējādi, vadoties pēc šiem kritērijiem, četru nedēļu laikā būtu iespējams pārskatīt ieviestos drošības pasākumus.

Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs klāstīja, ka kopš marta beigām, kad tika novērota maksimālā saslimstība ar Covid-19, jaunatklāto pacientu skaits krītas jau piekto nedēļu pēc kārtas, kamēr testēšanas apjoms pieaug.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Valsts atbalstu nedrīkst piešķirt nozaru "skaistumkonkursa" rezultātā

Jona Saluvērs, "Civinity Latvija" vadītājs, 26.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stingrie sociālās drošības pasākumi Covid-19 epidēmijas ierobežošanai ir "uzlikuši uz pauzes" teju visu pakalpojumu biznesu. Taču vienas nozares, piemēram, viesmīlības sabrukums nozīmē lielas problēmas daudzās saistītajās nozarēs. Tādēļ mēs esam stingri pārliecināti, ka valsts atbalstu nedrīkst dalīt tikai tieši skartajām nozarēm. Tas ir jāpiešķir pēc pavisam citiem kritērijiem.

Lietuva un arī Igaunija šo vienkāršo lietu ir sapratušas. Latvija – nē. Latvijā ir 40 "pareizās" nozares transporta un pārvadājumu, viesmīlības, tūrisma un kultūras jomās, kurās strādājošie 73 000 cilvēku var saņemt dīkstāves pabalstu 75% apmērā no līdzšinējās algas (bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī). Gadījumos, ja ieņēmumi ir samazinājušies par 50%. Un ir visas pārējās nozares, kurām šis atbalsts nepienākas, kaut arī pastāv liels skaits uzņēmumu, kuri tiešā veidā ar savu darbību ir saistīti un savā darbībā atkarīgi no šīm krīzes skartajām nozarēm.

Pavisam konkrēts piemērs. "Civinity" grupas uzņēmums "ALG Cleaning" nodrošina tīrīšanas un uzkopšanas pakalpojumus septiņās lielākajās viesnīcās Rīgā. Uzņēmums ir 100% atkarīgs no situācijas viesmīlības nozarē. Tā kā viesnīcu darbs ir apstājies, "stāv" arī uzkopšanas bizness. No gandrīz 70 strādājošajiem "ALG Cleaning" patlaban darbu var nodrošināt tikai astoņiem. Ar tik lielu skaitu pietiek, lai augstāk minētajās viesnīcās izpildītu minimālās uzkopšanas prasības. Taču mums nav nesāpīgu risinājumu pārējo nodarbināšanai un nav arī līdzekļu, ar kuriem apmaksāt dīkstāvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas tiks mazināti ierobežojumi sabiedriskās ēdināšanas vietās - pie galda iekštelpās varēs atrasties līdz četriem cilvēkiem, bet ārtelpās - līdz astoņiem cilvēkiem, turklāt apmeklētājiem nebūs jāievēro divu metru distance, paredz Veselības ministrijas (VM) izstrādātais noteikumu projekts "Epidemioloģiskās drošības pasākumi un pretepidēmijas pasākumi Covid-19 izplatības ierobežošanai".

Līdz šim virkne pasākumu Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai minēta Ministru kabineta rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", tomēr ārkārtējā situācija izbeigsies 9.jūnijā. Tāpēc VM izstrādātajā noteikumu projektā iekļauti epidemioloģiskās drošības pasākumi, kas veicami, lai ierobežotu Covid-19 izplatību.

No noteikumu projekta izriet, ka arī pēc 9.jūnija sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos būs jānodrošina divu metru distance starp galdiņiem, bet uz apmeklētājiem, kuri sēž pie viena galdiņa, neattieksies prasība ievērot divu metru distanci.

Vienlaikus spēkā būs nosacījums, ka pie viena galdiņa iekštelpās varēs atrasties ne vairāk kā četri cilvēki. Ārā pie viena galdiņa varēs atrasties ne vairāk kā astoņi cilvēki, kas nav no vienas mājsaimniecības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ministrs: Eksporta apmērs varētu būt samazinājies par 20%

LETA, 08.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā preču eksporta apmērs varētu būt samazinājies par 20%, trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

"Eksports varētu būt krities jau par 20%. Tas nozīmē, ka ir skarts plašs lauks," pauda ministrs, piebilstot, ka krīze varētu nebūt skārusi vien atsevišķas pārtikas preces un medikamentus.

Jāpalīdz "pārziemot" eksportspējīgiem 

Meža nozarē strādājošie uzņēmēji koronavīrusa radītās sekas izjūt atšķirīgi un cenšas...

Tāpat Vitenbergs minēja, ka tuvākajās dienās vajadzētu būt lielākai skaidrībai par Covid-19 ierobežošanai ieviesto pasākumu ietekmi uz ekonomiku.

Vienlaikus ministrs norādīja, ka atsevišķas valstis ir jau sākušas atvieglot pasākumus, kas noteikti koronavīrusa izplatības ierobežošanai, un Latvija nedrīkst nokavēt šo brīdi. "Mēs, noteikti, nedrīkstam būt tie, kas nokavē starta izrāvienu," uzsvēra Vitenbergs

Saeima 2.aprīlī ekonomikas ministra amatā apstiprināja Vitenbergu, kurš līdz šim vadīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju.

Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, no 13.marta līdz 12.maijam valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ēnu ekonomika minimāli sarukusi

Māris Ķirsons, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējos 3-4 gados Latvijas ekonomikai pieaugot, ēnu ekonomikas apjomu kopumā samazināt nav izdevies, bet Covid-19 izraisītā ekonomikas lejupslīde, visticamāk, veicinās ēnu ekonomikas palielinājumu gan 2020., gan 2021. gadā.

Šādu viedokli 10. ikgadējā konferencē, kas veltīta Ēnu ekonomikai Latvijā, pauda "Stockholm School of Economics in Riga" (SSE Riga) pētnieks Arnis Sauka, prezentējot pētījumu "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs". Tas rāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2019. gadā ir samazinājies pavisam nedaudz - par 0,3%, sasniedzot 23,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), arī Lietuvā tas sarucis par 0.5% un sasniedzis 22.0% no IKP, bet Igaunijā tas sarucis visstraujāk par 2.4% un bija 18.2% no IKP.

"Tiek uzskatīts, ka uzlabojoties ekonomikas situācijai, ēnu ekonomikai būtu jāmazinās, jo uzņēmējiem klājas labāk un tie ir vairāk motivēti maksāt nodokļus. Tomēr tā tas var arī nebūt, piemēram, ja uzņēmēji neuzticas tam, ka adekvāti tiek izmantota nodokļos maksātā nauda, ir bijuši korupcijas vai citi skandāli, kas mazina sabiedrības uzticamību valdībai, nav īstenoti atbilstoši atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai vai kontroles pasākumi ēnu ekonomikas ierobežošanai," tā SSE Riga pētnieks Arnis Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Maxima atrod veidu, kā pasargāt darbiniekus pašapkalpošanās kasēs

Lelde Petrāne, 24.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājs "Maxima Latvija" ievieš vēl vienu iniciatīvu vīrusa izplatības ierobežošanai – veikalu darbiniekiem pašapkalpošanās kasēs ir pieejamas organiskā stikla sejas aizsargmaskas, tādējādi turpinot darbu arī šajās kasēs.

"Teju ik dienu ieviešam jaunus prevencijas pasākumus kā klientu, tā darbinieku drošībai. Jaunākā no aptuveni 20 iniciatīvām vīrusa ierobežošanai visā Latvijā, ir sejas aizsargmaska kolēģiem pašapkalpošanās kasēs.

Ja veikalu kasēs darbinieku un klientu drošībai esam izveidojuši stikla aizsargbarjeras, tad pašapkalpošanās zonās šādas barjeras efektīvi uzstādīt nav iespējams, līdz ar to izskatījām dažādas alternatīvas un kā efektīvāko atzinām organiskā stikla sejas aizsargmaskas, kas tuvākajā laikā tiks piegādātas visās "Maxima" pašapkalpošanās kasēs," stāsta "Maxima Latvija" vadītājs Viktors Troicins.

Sākot ar 16.martu, "Maxima" administrācijā un veikalos ievieš papildus būtiskus sociālās distancēšanās ierobežojumus - kasu, sveramo vitrīnu, dārzeņu un augļu, kā arī citās veikala zonās tiek novilktas robežas 2m rādiusā, ierobežojot distanci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojoties starptautisko pasažieru lidojumu atsākšanai pēc ārkārtējās situācijas beigām, lidosta "Rīga" strādā gan pie papildus preventīvajiem pasākumiem lidostas terminālī darbinieku un pasažieru aizsargāšanai un COVID-19 izplatības ierobežošanai, gan pie nepieciešamo personāla un infrastruktūras resursu plānošanas pakāpeniskam lidojumu skaita pieaugumam.

Lai sagatavotu pasažieru termināli ceļotāju plūsmas pieaugumam, lidosta papildus jau esošajiem ieviesīs plašākus pasākumus darbinieku un pasažieru aizsardzībai un COVID-19 izplatības ierobežošanai. Tie ietver gan veselības drošības pasākumus saslimšanas risku mazināšanai reģistrācijas zonā, drošības kontrolē, pie iekāpšanas vārtiem un autobusos, gan reģistrācijas galdu aprīkošanu ar aizsargstikliem, gan darbinieku apgādi ar personiskajiem aizsarglīdzekļiem.

Tāpat tiek plānoti pastiprināti tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumi termināļa telpām, aprīkojumam un autobusiem, kā arī mediķu iesaiste pasažieru veselības uzraudzībā.

"Darbs lidostā "Rīga" ir turpinājies arī ārkārtējās situācijas apstākļos, apkalpojot repatriācijas reisus, kravu un biznesa lidojumus, tāpēc no operacionālā viedokļa lidosta ir gatava apkalpot pasažieru lidojumus, tiklīdz tiks dota atļauja to atsākšanai. Taču mēs apzināmies, ka pēc lidojumu atsākšanās lidostai būs īpaši nozīmīga loma COVID-19 izplatības ierobežošanā, tāpēc mūsu uzdevums ir sadarbībā ar aviokompānijām un lidostā strādājošiem pakalpojumu sniedzējiem rūpīgi un pārdomāti sagatavot infrastruktūru un ieviest drošības pasākumus, lai maksimāli mazinātu inficēšanās riskus un pasargātu savus darbiniekus, pasažierus un lidostas viesus," norāda lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai Latvijā slēgs sporta zāles un nedēļas nogalēs arī tirdzniecības centrus, par otrdien Ministru kabinetā lemto žurnālistus informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Šī prasība neattieksies uz aptiekām un pārtikas veikaliem, veterinārajiem veikaliem, dārzkopības un būvniecības veikaliem, optikas veikaliem.

Kā skaidroja Kariņš, lēmums slēgt sporta zāles un sestdienās un svētdienās slēgt tirdzniecības centrus pieņemts, lai samazinātu cilvēku pulcēšanos slimības izplatības ierobežošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules centrālā organizācija naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupa (FATF) lēmusi nepakļaut Latviju pastiprinātai uzraudzībai, tādējādi Latvija netiks iekļauta tā dēvētajā valstu "pelēkajā sarakstā", informēja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) birojā.

Šonedēļ Parīzē notika FATF plenārsesija, kuras laikā tika lemts par Latvijas iekļaušanu valstu sarakstā, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā jeb tā saucamajā "pelēkajā sarakstā".

FATF secinājusi, ka Latvija ir izveidojusi stipru un noturīgu finanšu noziegumu novēršanas sistēmu, tāpēc valsts netiks pakļauta pastiprinātai uzraudzībai jeb iekļaušanai tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā".

Ar šo lēmumu Latvija ir pirmā Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" pārraudzībā esošā dalībvalsts, kura sekmīgi izpildījusi visas FATF 40 rekomendācijas. "Moneyval" ir FATF asociētais biedrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap plkst.4 ugunsdzēsēji likvidējuši paaugstinātās bīstamības ugunsgrēku, kas ceturtdienas vakarā bija izcēlies restorānu tīkla "Lido" gaļas pārstrādes un ražošanas cehā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Agrita Vītola informēja, ka ugunsgrēks ražošanas ēkā Ķengaragā tika lokalizēts jau ap pusnakti, bet likvidēts plkst.3.57.

Vītola piebilda, ka pirms ugunsdzēsēju ierašanās no degošā angāra pašu spēkiem bija izglābušies divi cilvēki. Cietušo ugunsnelaimē nav un Valsts policija jau sākusi pārbaudi par tā izcelšanās iemesliem.

Amber Beverage Group apsver iespēju iegādāties 49% Lido akciju 

Luksemburgas alkoholisko dzērienu ražošanas un tirdzniecības uzņēmums "Amber Beverage Group Holding"...

Saskaņā ar ugunsdzēsēju sniegto informāciju, notikuma vietā dega divstāvu ražošanas ēka - angāra tipa noliktava, administratīvās telpas un kūpināšanas cehs kopumā 600 kvadrātmetru platībā.

Konstrukciju jaukšanas un liešanas darbi gan vēl joprojām turpinās, piebilda Vītola.

Izsaukumu uz šo ugunsgrēku VUGD saņēma ceturtdien plkst.21.27.

"Lido" dibinātājs un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons apstiprināja, ka ugunsgrēks ir izcēlies "Lido" noliktavā Ķengaraga ielā 3c. Viņš gan sākotnēji nezināja, cik lieli ir ugunsgrēka radītie postījumi un kas tieši deg.

"Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa vēlāk precizēja, ka ceturtdienas vakarā "Lido" gaļas pārstrādes un ražošanas cehā nostrādāja dūmi detektori un, balstoties uz iekšējās kārtības noteikumiem, apsardze operatīvi izsauca ugunsdzēsējus.

"Ugunsgrēka izcelšanās brīdī cehā strādāja divi darbinieki, kuri līdz ar dūmu detektoru signālu ēku pameta. Par laimi neviens darbinieks ugunsnelaimē nav cietis. Ugunsgrēka iemesls šobrīd nav zināms, taču izslēdzam iespēju par ļaunprātīgu dedzināšanu," stāstīja Auziņa.

Darbs pie ugunsgrēka lokalizēšanas turpinās. "Lido" valdes priekšsēdētāja Auziņa norādīja, ka izdeguši aptuveni 100 kvadrātmetri, savukārt VUGD preses pārstāve Vītola norādīja, ka degšanas platība vēl tiek precizēta.

Piecas minūtes pirms pusnakts VUGD preses pārstāve informēja, ka dzēšanas darbi turpinās. "Šobrīd atklātas degšanas nav, bet atsevišķās vietās notiek gruzdēšana," stāstīja Vītola.

Kā ziņots, "Lido" 2018.gadā strādāja ar 41,883 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka 7,3 reizes un bija 241 365 eiro. Kompānijas 2019.gada finanšu rezultāti pagaidām nav publiskoti.

"Lido" reģistrēta 1991.gada septembrī, un tās pamatkapitāls ir 1,292 miljoni eiro. Kompānijas patiesā labuma guvēji ir Ķirsons un Krievijas pilsonis Vladimirs Šestakovs, kuram pieder holdingkompānija SIA "VSh Holding".

Ceturtdien Luksemburgas alkoholisko dzērienu ražošanas un tirdzniecības uzņēmums "Amber Beverage Group Holding" atklāja, ka apsver iespēju iegādāties 49% "Lido" akciju.

Jau ziņots, ka Covid-19 krīzes dēļ "Lido" restorāni gandrīz divus mēnešus bija slēgti. Maija vidū restorāni sāka pakāpeniski atjaunot darbību, turpinot ievērot pastiprinātos drošības pasākumus.

Lido aptur darbību 

Ņemot vērā koronavīrusa izraisīto ārkārtas situāciju valstī, pieaugošo saslimšanu skaitu...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferences, kas parasti notiek pavasarī, pārceļ to norisi uz vasaras beigām un rudeni, tāpat dažādi pasākumi maina vidi un pārceļas uz tiešsaisti.

"Pavasaris vienmēr ir bijis ļoti aizņemts laiks jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferenču apmeklētājiem, jo tieši šis periods līdz šim ir bijis ļoti populārs pasākumu organizēšanai.

Pašlaik vērojams, ka vairums pavasara pasākumu ir pārcelti uz rudeni. Piemēram, Eiropas tehnoloģiju festivāls "TNW" Amsterdamā, kas parasti norisinājās jūnijā, ir pārcelts uz oktobra sākumu. Arī igauņu "Latitude 59" ir pārcelts uz augusta beigām. Laiks rādīs, kā šīs izmaiņas ietekmēs citu pasākumu norises laiku un to, vai šie pasākumi pēc gada atgriezīsies pie pavasara datumiem," teic Madara Ermansone, "TechChill" vadītāja.

Ir arī tādi pasākumi, kas izvēlējušies mainīt nevis norises datumu, bet gan vidi – tie pārceļas uz tiešsaisti. Pašlaik visā Eiropā norisinās tiešsaistes hakatoni "Covid-19" izraisītās krīzes seku risinājumu meklēšanā. Iniciatīvu aizsāka Igaunija ar hakatonu "Hack the Crisis", nedēļu vēlāk norisinājās pašmāju hakatons "HackForce".

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Atvērta digitāla studija attālinātu konferenču un semināru rīkošanai

Lelde Petrāne, 01.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā atvērta digitāla studija attālinātu konferenču un semināru rīkošanai. Digitālā studija vienkopus apvieno visas tehniskās iekārtas un pakalpojumus, kas nepieciešami dažādu formātu tiešsaistes pasākumu nodrošināšanai.

Saistībā ar pieņemtajiem lēmumiem elpceļu vīrusa Covid-19 izplatības ierobežošanā, kas nosaka arī organizēto pasākumu aizliegumu un pulcēšanās ierobežošanu, klātienes pasākumu rīkošana uz nenoteiktu laiku ir apstājusies. Rezultātā uzņēmumi meklē efektīvas alternatīvas, kā plānotos pasākumus nodrošināt interneta vidē.

Sekojot tirgus pieprasījumam, pasākumu tehniskās plānošanas un iekārtu nomas kompānijas "VPT Grupa" un "GaCo" sadarbībā ar video pakalpojumu sniedzējiem "No Limits!" ir radījuši produktu, kas visiem pazīstamas idejas apvieno ar interaktīviem un mūsdienīgiem risinājumiem.

"Apzinoties ietekmi, kādu pieņemtie ārkārtas lēmumi atstāja uz pasākumu rīkošanas nozari, bija skaidrs, ka ir nepieciešams ātrs risinājums. Turklāt tāds, kas tradicionālos klātienes pasākumus spēj pilnībā pārcelt interneta vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzņēmums: Ugunsgrēks Ozolu kūdras purvā, iespējams, izcēlies no dzirksteles

LETA, 01.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ugunsgrēkā Kuldīgas novadā Ozolu kūdras purvā, iespējams, izcēlies no dzirksteles, aģentūrai LETA pieļāva purva apsaimniekotāja, kūdras izstrādes uzņēmuma "Baloži & Ko" izpilddirektors Artis Freibergs.

Freibergs atzina, ka iepriekšējās dienās bijis liels sausums. Ir pieņēmums, ka ugunsgrēks, visticamāk, izcēlās no kādas tehnikas vienības vai kā cita radītas dzirksteles.

Viņš teica, ka dzēšanas darbi turpinājās vēl šodien - no dubļiem atsegtas un līdz galam nodzēstas kūdras kaudzes, lai tās negruzdētu. Patlaban attiecīgie darbi esot noslēgušies un ugunsdzēsēji vāc šļūtenes, kā arī pārējo aprīkojumu.

Freibergs sacīja, ka dzēšanas darbi aizritējuši samērā veiksmīgi, ņemot vērā laika apstākļus - vēju un sausumu, kas padarīja tos grūtākus. Tālākais ir turpināt uzraudzīt ugunsgrēka izcelsmes vietu. Visdrīzāk tas būs jādara, kamēr neuznāks lietus. Jāgūst pilnīga pārliecība, ka dziļākajos zemes slāņos neturpinās gruzdēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta š.g. 30. jūnija sēdē apstiprināti grozījumi 2020. gada 9. jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr.360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", cita starp mazinot ierobežojumus sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu darbībai.

Līdz ar grozījumiem sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem (kafejnīcām, restorāniem, bāriem un citiem) sabiedriskās ēdināšanas vietās turpmāk jānodrošina, ka publiski pieejamā platība uz vienu apmeklētāju iekštelpās ir ne mazāka kā 3 m2.

Tāpat līdz ar grozījumiem no augusta līdz 3000 palielināts maksimālais cilvēku skaits, kas vienlaikus var uzturēties pasākumos ārtelpās, kuru kopējā publisko telpu platība ir lielāka kā 1000 m2; savukārt netiek mainīts maksimālais cilvēku skaits pasākumos iekštelpās - ne vairāk kā 250 cilvēki iekštelpās, kuru kopējā publisko telpu platība ir mazāka kā 1000 m2, un 500 cilvēki iekštelpās, kuru kopējā publisko telpu platība ir lielāka kā 1000 m2.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Pasākumu rīkotājiem ne vēlāk kā pusgada laikā jāziņo par jauno pasākuma norises laiku

Žanete Hāka, 16.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Covid – 19 izraisītās ārkārtējās situācijas atcelšanu, būtiski tiek samazināti ierobežojumi kultūras, izklaides un sporta pasākumiem, atgādina Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

Tas nozīmē, ka pakalpojumu sniedzējiem ne vēlāk kā 6 mēnešu laikā no attiecīgo ierobežojumu atcelšanas brīža jāpaziņo par jauno pasākuma norises laiku un jānodrošina tā norise vismaz turpmākā gada laikā.

Savukārt, ja pasākums ir atcelts – patērētājam ir tiesības saņemt atpakaļ samaksāto naudu. Kultūras, izklaides un sporta pakalpojuma sniedzējam, kuri iepriekš plānotos un pārdošanā izliktos pakalpojumus nevarēja sniegt Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai noteikto pulcēšanās ierobežojumu dēļ, šobrīd, ņemot vērā ierobežojumu mazināšanu – drīkst pārcelt pasākumus uz citu laiku, par to paziņojot patērētājiem ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc ierobežojumu atcelšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets 9.jūnijā lēma palielināt apmeklētāju skaitu, kas vienlaikus var piedalīties kultūras pasākumos, nosakot, ka laika posmā no 10. līdz 30.jūnijam iekštelpās notiekošā kultūras pasākumā kopējais apmeklētāju skaits nedrīkst pārsniegt 100 personas, savukārt ārā - 300 personu skaitu, informē Kultūras ministrija.

Kā obligāts nosacījums gan kultūras pasākumu norisē, gan kultūras iestāžu un izstāžu zāļu darbībā arī turpmāk noteikta 2 metru distances ievērošana starp personām jeb 4 m² platības uz vienu personu nodrošināšana (nepārsniedzot 50% no telpas ietilpības), biļešu iegāde tiešsaistē, izmantojot internetu (ja šāda iespēja ir nodrošināta), kā arī dezinfekcijas līdzekļu pieejamība roku un virsmu higiēnas nodrošināšanai pasākuma norises vietās un kultūras iestādēs, izstāžu zālēs.

Līdz ar Veselības ministrijas virzīto, 9.jūnijā valdības sēdē apstiprināto Ministru kabineta noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" stāšanos spēkā darbību pārtrauc ar kultūras ministra rīkojumu izdotie t.s. sanitārie protokoli jeb kārtība, kādā kultūras institūciju darbībā ievērojami sociālās un fiziskās distancēšanās pasākumi un pasākumi norises vietu dezinficēšanas prasības. Tomēr KM aicina kultūras iestādes un kultūras norišu vietas arī turpmāk izmantot tos kā vadlīnijas pasākumu un darba organizēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privāto mežu īpašniekiem būs lielāka brīvība apsaimniekot savus mežus - to paredz gaidāmie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Koku ciršana mežā".

Zemkopības ministrija (ZM) pēc aizvadītām vairāk nekā 30 sarunām un diskusijām ar vides organizāciju un meža nozares pārstāvjiem grozījumu noteikumos par Koku ciršanu mežā spēkā stāšanos plāno atlikt par pusgadu, ja noteikumu projektu atbalstīs valdība.

Tādējādi grozījumi noteikumos par Koku ciršanu mežā varētu stāties spēkā 2021.gada 1.jūlijā nevis nākamā gada 1.janvārī, kā bija paredzēts iepriekš. ZM ir sagatavojusi attiecīgu priekšlikumu par grozījumu spēkā stāšanās atlikšanu par pusgadu.

Zemkopības ministrija aizvadītajā nedēļā rīkoja izbraukuma pasākumu meža apsaimniekošanas procesu izzināšanai interesentiem un masu mediju pārstāvjiem, informējot par šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī par gaidāmo grozījumu mērķiem ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas politikas nodrošināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmijas dēļ ES ekonomika šogad saskarsies ar dziļu recesiju, neraugoties uz ātro un visaptverošo politisko reakciju gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī, prognozē Eiropas Komisija (EK).

Tā kā ārlieguma pasākumu atcelšana notiek pakāpeniskāk, nekā tika pieņemts pavasara prognozē, ietekme uz saimniecisko darbību 2020. gadā būs būtiskāka par paredzēto.

Saskaņā ar 2020. gada vasaras ekonomikas prognozi, eirozonas ekonomikai 2020. gadā paredzēts samazinājums par 8,7 %, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 6,1 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 8,3 %, savukārt 2021. gadā izaugsme būs 5,8 %. Tādējādi gaidāms, ka samazinājums 2020. gadā būs ievērojami lielāks nekā pavasara prognozē paredzētie 7,7 % (eirozonā) un 7,4 % (visā ES kopumā). Izaugsme 2021. gadā arī būs nedaudz vājāka, nekā prognozēts pavasarī.

EK vasaras ekonomikas prognoze Latvijai paredz 7.0% kritumu šogad un 6.4% izaugsmi nākamgad. Salīdzinājumam - Lietuvā šogad tiek prognozēts ekonomikas kritums 7,1% apmērā, bet Igaunijā - 7,7% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā panāks iecerētajam pretēju efektu

Armands Nikolajevs, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirektors, 26.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretēji izvirzītajam mērķim, politiķu steidzamības kārtā virzītie grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā panāks iecerētajam pretēju efektu un sadārdzinās atkritumu izvešanu Rīgas iedzīvotājiem, jo īpaši privātmājās dzīvojošajiem.

Turklāt, visticamāk, Latvijai neizdosies sasniegt ES izvirzītos mērķus atkritumu šķirošanas jomā, kas draud ar pamatīgiem sodiem.

Šonedēļ Saeima, visticamāk, turpinās skatīt grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas tieši skars visus Rīgas iedzīvotājus. Politiķi, kas virza šos ar nozari neizdiskutētos grozījumus, uzskata, ka tādējādi tiks sekmēta brīva konkurence Rīgas atkritumu apsaimniekošanā. LASUA ieskatā likumprojekts politiķu piedāvātajā redakcijā nenodrošinās veselīgu konkurenci, bet gan gluži pretēji - tā tiks kropļota, negatīvi ietekmējot pašvaldības iedzīvotāju iespēju saņemt efektīvāko un labāko atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja epidemioloģiskā situācija nepasliktināsies, tad atbilstoši šā brīža plānam iekštelpu publisku un privātu pasākumu apmeklētāju pieļaujamo skaitu varētu palielināt no 25 līdz 50 cilvēkiem, informēja Veselības ministrijas pārstāve Anna Strapcāne.

Ja situācija būs stabila, tad vēl pēc četrām nedēļām varēs runāt par nākošajiem "paplašinājumiem", skaidro ministrijā. Vienlaikus ministrija informēja, ka tā ar nozares speciālistiem patlaban vērtē, vai ārtelpu pasākumiem var piemērot citādākus kritērijus attiecībā uz cilvēku skaitu.

Tāpat kā līdz šim, ierobežojumu mazināšana ir plānota pakāpeniski, nepārtraukti īstenojot situācijas uzraudzību, tāpēc VM mudina ņemt vērā, ka ierobežojumu mīkstināšanas efektu epidemioloģiski ir iespējams novērtēt ar laika atstarpi - no divām līdz četrām nedēļām. Latvija ir vērtējusi situāciju un izskatījusi dažādus iespējamos attīstības scenārijus, skaidroja Strapcāne, piebilstot, ka līdzšinējā prakse ir piesardzīga, stingri pieturoties epidemiologu rekomendācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītais gads SIA "Arēna Rīga" bijis finansiāli stabils, ar plānotu apgrozījuma kritumu, un, ja 2018.gadā uzņēmums apgrozīja 5,85 miljonus eiro, tad pērn – 5,14 miljonus eiro, liecina "Lursoft" dati.

"Apgrozījuma krituma pamatā ir pasākumu un apmeklētāju skaita samazināšanās, salīdzinot ar 2018.gadu, kas skaidrojams ar pasākumu nozares specifiku un to, ka 2018.gadā notika Latvijas simtgadei veltīti pasākumi, kas ļoti labvēlīgi ietekmēja 2018.gada rādītājus," teikts SIA "Arēna Rīga" vadības ziņojumā. 2019.gadu uzņēmums noslēdzis ar 668,80 tūkstošu eiro peļņu.

Koronavīrusa Covid-19 izplatības ierobežojošie pasākumi ietekmējuši arī SIA "Arēna Rīga" darbību, kas izvērtējusi trīs dažādus turpmākās attīstības scenārijus. Ņemot vērā iespējamos notikumu attīstības scenārijus, SIA "Arēna Rīga" vadība jau sākusi īstenot ilgtermiņa pasākumus risku mazināšanai, tostarp, veiktas sarunas ar bankām ar mērķi atlikt aizņēmuma pamatsummas maksājumus 304 tūkstošu eiro apmērā līdz 2020.gada 4. ceturksnim, tāpat arī ar bankām notikušas sarunas par iespēju nepieciešamības gadījumā izmantot kredītlīniju 500 tūkstošu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru