Jaunākais izdevums

Pēc plaša ugunsgrēka atkritumu šķirošanas rūpnīcā visā Viļņā ir izsludināta ārkārtējā situācija atkritumu apsaimniekošanā, paziņoja Lietuvas galvaspilsētas mērs Valds Benkunsks.

Viņš teica, ka atbildīgajām institūcijām ir jāvienojas par to, kā uz laiku līdz rūpnīcas atjaunošanai utilizēt Viļņas iedzīvotāju atkritumus.

"Viļņā ir izsludināta ārkārtējā situācija, jo ir problēmas ar atkritumu utilizēšanu. Mums ir sarunas ar privātajiem uzņēmumiem, pārvadātājiem, kas strādā ar atkritumiem un kuriem ir privātās šķirošanas līnijas, lai maksimāli izmantotu viņu iespējas šķirot un sadedzināt atkritumus koģenerācijas elektrostacijā," teica Benkunsks.

"Pagaidām var izmantot otro variantu - nešķirotus atkritumus kādu laiku var sadedzināt Viļņas koģenerācijas elektrostacijā. Iestādēm ir jāvienojas par ārkārtējos situāciju un jāpieņem visi lēmumi, lai nodrošinātu šīs iespējas pieejamību. Ārkārtējas nepieciešamības gadījumā atkritumus var apglabāt poligonā," viņš klāstīja.

Kā teica Viļņas mērs, pašlaik tiek lemts par to, kā nodrošināt nepārtrauktu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbību.

"Viļņā dienā tiek savāktas aptuveni 400 tonnas jaukto sadzīves atkritumu. Visa atkritumu apsaimniekošanas ķēde ir sabrukusi. Viens no svarīgākajiem posmiem - šķirošanas iekārtas - nedarbojas, mēs nevaram pateikt, cik ilgi tas nedarbosies. Šādos apstākļos mums ir jānodrošina nepārtraukta atkritumu apsaimniekošana," sacīja Benkunsks.

"Var būt vairāki scenāriji, kad vienus atkritumus utilizēsim vienā veidā, citus - citādāk, par tiem paziņosim drīzumā," uzsvēra Viļņas mērs.

Kā viņš sacīja, Lietuvas galvaspilsētas iedzīvotājiem nevajadzētu izjust nekādas izmaiņas saistībā ar ārkārtējās situācijas ieviešanu.

"Mūsu galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai atkritumu apsaimniekošana turpinātos, lai atkritumu savākšana no iedzīvotājiem neapstātos, lai to apsaimniekošana un galīgā utilizācija notiktu pēc iespējas efektīvāk un nepārtraukti," paziņoja mērs.

Svētdien plkst.7.49 tika ziņots par ugunsgrēku atkritumu šķirošanas rūpnīcā, kas atrodas galvaspilsētas Garjūnu apkaimē. Kad ieradās ugunsdzēsēji, atkritumu šķirošanas rūpnīcā "Energesman" atkritumi dega ar atklātu liesmu. Ēkā cilvēku nebija. Ugunsgrēku lokalizēja svētdien plkst.17.30, bet pirmdien plkst.13.44 to atzina par nodzēstu.

Liesmas bija pārņēmušas 7500 kvadrātmetru platību.

Tiesībsargājošās iestādes ir sākušas pirmstiesas izmeklēšanu saistībā ar plašu ugunsgrēku "Energesman". Izmeklēšana tika uzsākta saistībā ar vides aizsardzības vai dabas aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, kā arī tādu būvju uzturēšanu vai ekspluatāciju, kurās tiek izmantoti vai uzglabāti bīstamie materiāli vai kurās izvietotas potenciāli bīstamas iekārtas, vai tiek veiktas bīstamas darbības.

Kompānijas paziņojumā pieļauts, ka ugunsgrēks varētu būt izcēlies nepareizi utilizētu sadzīves atkritumu dēļ, taču neizslēdza ļaunprātīgas dedzināšanas iespēju.

Viļņas atkritumu šķirošanas rūpnīcas operators "Energesman" gadā pārstrādā ap 220 000 tonnu atkritumu no visas Viļņas apkaimes.

Eksperti

Ir sasniegts daudz, bet vai varam vēl vairāk?

Kaspars Zakulis, “Latvijas Zaļā punkta” direktors,27.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada nogalē “Latvijas Zaļais punkts” aptaujāja Latvijas iedzīvotājus, lai noskaidrotu, kā pēdējo divu gadu laikā ir mainījušies sabiedrības atkritumu šķirošanas paradumi. Ir gan labas, gan ne tik labas ziņas. Mājsaimniecības atkritumus šķiro 79 % iedzīvotāju, un tas ir labi, jo tas ir daudz.

Ne tik labi – pēdējos gados šis rādītājs nav mainījies, un tas nozīmē, ka faktiski esam sasnieguši griestus un turpmāka šķirošanas izaugsme var izrādīties izaicinoša. Priecē galvenā motivācija šķirot – rūpes par vidi, uz ko norāda divas trešdaļas aptaujāto. Tas ļauj cerēt, ka, vēl vairāk attīstoties infrastruktūrai un jau kopš bērnības veidojoties izpratnei par šķirošanu, varbūt panāksim, ka nākotnē atkritumus šķiros ja ne gluži visi, tad vismaz visi tie, kuri šobrīd sastopas ar dažādiem šķēršļiem.

Vairāk konteineru – vairāk šķirotāju

Mēdz teikt, ka dabūt 20 % šķirotāju ir vienkārši, bet 80 % jau ir maksimums. Ar katru procentpunktu pieaugums ir lēnāks. 79 % ir gandrīz griesti, it sevišķi bezmaksas šķirošanas sistēmā, kas ir iespēja samazināt izmaksas par nešķirotajiem atkritumiem. Kā zināms, nauda ir spēcīgs motivators. Un tomēr pat taras depozīta sistēmai, maksājot taustāmu naudu par katru nodoto pudeli, izdodas nodrošināt tikai 91–92 % atdevi. Tā notiek daudzās valstīs, ne tikai Latvijā. Arī tad, ja šķirošanas konteinerus uzstādītu ik pa 100 metriem, vienmēr atradīsies kāds, kurš pat par naudu būs pārāk slinks, lai atnestu savu dzēriena pudeli atpakaļ no meža.Tomēr nešķirotāju, kuri kā galveno šķērsli min konteineru nepieejamību, kļūst arvien mazāk, un tā ir laba zīme. Viņu skaits pēdējo četru gadu laikā ir sarucis par 16 procentpunktiem, kas liecina par divām pozitīvām tendencēm: infrastruktūra ir attīstījusies, un šis arguments cilvēkiem nav bijis tikai aizbildinājums. Tātad var cerēt, ka arī tie 60 % nešķirotāju, kuri apgalvo, ka šķirotu, ja dzīvesvietas tuvumā būtu pieejami atkritumu šķirošanas konteineri, ar laiku patiešām to darīs.

Mazumtirdzniecība

LTRK: Nav pietiekami izvērtēta iecere paplašināt mazumtirgotāju skaitu, kas varēs izlietoto iepakojumu nodot pārstrādei

LETA,07.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Opozīcijas frakcijas "Apvienotā saraksta" (AS) rosinātie grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā tiek virzīti bez izvērtējuma par šādas normas ietekmi uz sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, šādu vērtējumu vēstulē atbildīgajai komisijai pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

Priekšlikums paredz paplašināt mazumtirgotāju skaitu, kas varēs komercdarbības vietā radīto izlietoto iepakojumu nodot pārstrādes veicējam. Patlaban likums nosaka, ka mazumtirgotāji, kuri savas komercdarbības veikšanas vietā rada vismaz 20 tonnas izlietotā iepakojuma mēnesī, šajā vietā radīto izlietoto iepakojumu var nodot pārstrādes veicējam. AS rosina samazināt slieksni līdz piecām tonnām.

LTRK norāda, ka atkritumu apsaimniekošanas likums paredz pamata pieeju sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, tostarp atkritumu dalītās vākšanas organizēšanā, nosakot tās centralizāciju pašvaldības līmenī.

Ikkatras pašvaldības pienākums ir organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu savā teritorijā, savukārt ikkatra atkritumu radītāja pienākums ir iesaistīties šajā sistēmā, noslēdzot līgumu ar pašvaldības izvēlēto sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, klāsta LTRK. Līdz ar to izņēmumiem no šī principa ir jābūt izsvērtam gan no sistēmas darbības kopumā, gan izņēmuma adresāta specifiskajiem apstākļiem, kas ļauj uzskatīt, ka konkrētā atkritumu radītāja atkritumu plūsma ir tik specifiska, kas ļauj šos atkritumus efektīvāk apsaimniekot ārpus pašvaldības organizētās centralizētās sistēmas, uzskata LTRK.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “CleanR Grupa”, kas pārvalda Latvijā vadošos uzņēmumus vides pakalpojumu jomā, 2024. gadu noslēgusi ar stabilu izaugsmi un pozitīviem finanšu rezultātiem – apgrozījums pieaudzis par 19%, sasniedzot 121 miljonu eiro, liecina neauditētie 12 mēnešu finanšu rezultāti.

AS “CleanR Grupa” peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) 2024. gada divpadsmit mēnešos pieauga par 5,5 miljoniem eiro, sasniedzot 25,1 miljonu eiro, salīdzinot ar 2023. gadu, kad rādītājs bija 19,6 miljoni eiro. Kā viens no lielajiem Latvijas uzņēmumiem, kas nodarbina vairāk nekā 1800 darbinieku, “CleanR Grupa” 2024. gadā nodokļos samaksājusi 23,3 miljonus eiro, kas veido būtisku ieguldījumu valsts tautsaimniecībā un ir par 17% vairāk nekā 2023. gadā.

“2024. gadā “CleanR Grupa” turpināja nostiprināt savas līderpozīcijas atkritumu apsaimniekošanas un vides pakalpojumu jomā, īstenojot stratēģiskas investīcijas, paplašinot uzņēmumu darbības jomas un izstrādājot Grupas stratēģiju 2025–2027, kas nosaka uzņēmuma stratēģiskās prioritātes un iezīmē galvenos attīstības virzienus. Konsekventa pieeja ilgtspējīgu un klimatneitrālu risinājumu ieviešanā, kā arī reorganizācijas nākamais posms – tostarp uzņēmumu iegādes un apvienošanās darījumi – ir snieguši pozitīvu ietekmi uz finanšu rezultātiem,” norāda AS “CleanR Grupa” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Atkritumu apsaimniekošana

Bez reģenerācijas jaudām būs izaicinoši

Māris Ķirsons,22.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošanas nozares attīstību pēdējos gados ietekmējuši gan globālie notikumi - Covid-19 pandēmija un ģeopolitiskie satricinājumi -, gan nacionālā vides politika ar augošu dabas resursu nodokli un valsts zaļo mērķu kursu, bet perspektīvā jaunus izaicinājumus nodrošinās ES nosacījumi un iepriekš izvirzīto mērķu sasniegšana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS CleanR Grupa valdes loceklis Guntars Levics. Viņš atzīst, ka nozīmīgākie pārmaiņu laiki vēl ir priekšā un to pamatā ir jauno ES normatīvu piepildīšana ar reālu saturu un to ieviešana nacionālā līmenī.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija atkritumu segmentā?

Pēdējie gadi ir bijuši daudz dažādiem notikumiem un līdz ar to arī pārmaiņām bagāts laiks. Ir notikusi attīstība daudzos segmentos, kuri tieši un netieši ietekmē atkritumu apsaimniekošanu. Lai varētu novērtēt šo izmaiņu ietekmi, visticamāk, būs vajadzīgs laiks — daži gadi. Proti, atkritumu šķirošanas disciplīnu un pārstrādes attīstību ietekmējusi valsts kopējā vides politika – dabas resursu nodokļa konsekventa palielināšana, atkritumu noglabāšanas maksas ļoti straujš pieaugums, jaunu segmentu pievienošana ražotāju atbildības sistēmā, kā arī par obligāti šķirojamām noteiktas jaunas atkritumu kategorijas – bioloģiski noārdāmie un bīstamie atkritumi. Nenoliedzami šīs izmaiņas ietekmēja gan atkritumu apsaimniekošanas operatorus, gan iedzīvotājus – kopējā motivācija un disciplīna cītīgākā atkritumu šķirošanā ir augusi. Tas rezultējās ar faktu, ka nešķiroto atkritumu apjoms samazinājās, bet pieauga šķiroto atkritumu daudzums, un šī tendence turpinās joprojām. ES Zaļais kurss arī nekur nav izgaisis, tāpēc spiediens uz atkritumu apjoma samazināšanu, to jēgpilnāku pārstrādi, atkārtotu izmantošanu jau kā izejvielām citu produktu ražošanā gan ES, gan arī nacionālā līmenī, pieaug. Vienlaikus Latvijā kopējais atkritumu apjoms ik gadu turpina pieaugt.

Atkritumu apsaimniekošana

Vidzemes restorānos uzsākta digitālā rīka testēšana pārtikas atkritumu samazināšanai

Db.lv,13.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projekta "Ce4Re" ietvaros tiek izstrādāti digitāli rīki, kas palīdzēs ēdināšanas uzņēmumiem efektīvāk pārvaldīt resursus un samazināt pārtikas atkritumu apjomu.

Igaunijas uzņēmums "WasteLocker" izstrādā divus rīkus – Atkritumu apjoma samazināšanas rīku un Ēdienkartes plānošanas rīku. No marta Atkritumu apjoma samazināšanas rīks ir nodots testēšanai restorānos.

10. martā Valmierā, viesnīcā “Wolmar” norisinājās demonstrācijas pasākums "Digitālie risinājumi ilgtspējīgai restorānu darbībai", kurā restorānu pārstāvji iepazinās ar šo jauno rīku un tā tehnisko aprīkojumu – svariem un planšeti, kas ļauj ērtā veidā ievadīt un analizēt pārtikas atkritumu datus. Pasākumā attālināti piedalījās arī "WasteLocker" pārstāve, kas iepazīstināja ar vēl vienu izstrādājamo rīku – Ēdienkartes plānošanas rīku, kas palīdzēs restorāniem optimizēt ēdienkartes sastādīšanu un samazināt pārtikas zudumus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Statistiski Latvijā šķiro gandrīz visus būvniecības atkritumus, bet realitātē tiek šķirots un atkārtoti izmantots tikai mazs to apjoms, 4.martā atzina diskusijas "Būvniecības atkritumi Latvijā: spožā statistika un skaudrā realitāte" dalībnieki.

SIA "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts atzina, ka gandrīz visi būvniecības atkritumi ir atgūstami otrreizējai izmantošanai un nekas nav apglabājams.

Aizbalts uzsvēra, ka būvatkritumu pārstrādei potenciāls ir liels, atkritumu pārstrādes uzņēmumi gaida materiālu, tiem ir jaudas pārstrādei un atkritumus var atgriezt atpakaļ apritē.

Vienlaikus Aizbalts norādīja, ka pārstrādāto materiālu sertificēšana izmantošanai kā galamateriāliem ir ļoti ilgs un sarežģīts process.

Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Edijs Kupčs piekrita, ka pastāv problēmas ar būvgružiem - būvlaukumos konteineros tiek samests viss, kas pagadās, un neviens nezina, kur tas tiek aizvests. Ļoti daudz būvgružu bez jebkādiem dokumentiem tiek aprakti zemē, teica Kupčs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

15.martā visā pasaulē jau sesto reizi tiek atzīmēta Digitālās talkas diena - diena, kad pasaulē tiek aktualizēts digitālo atkritumu jautājums, veidi rīki digitālās ikdienas sakopšanai un paradumi digitālo atkritumu un digitālo netikumu mazināšanai.

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) aicina iedzīvotājus un organizācijas izzināt, kas ir digitālie atkritumi, izvērtēt savas darbības un paradumus tiešsaistē, kā arī dzēst nevajadzīgo digitālo saturu, kas glabājas viedierīcēs, datoros un datu glabātuvēs, reģistrējot dzēsto apjomu vietnē www.digituvi.lv .

Kas ir digitālie atkritumi?

Digitālie atkritumi ir jebkāds digitālais saturs, kas tiek radīts, bet vairs netiek izmantots. Digitālo atkritumu radīšana un uzkrāšana rada reālu ietekmi uz fizisko vidi - enerģijas patēriņu un CO₂ izmešus. Pēdējo piecu gadu laikā pasaulē radītais digitālo datu apjoms ir teju trīskāršojies un šogad pārsniegšot 180 zetabaitus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jurģis Ugors oficiāli stāsies SIA "Getliņi EKO" valdes locekļa amatā, informē uzņēmums.

J.Ugors ir pieredzējis vides un atkritumu apsaimniekošanas nozares eksperts ar plašu pieredzi uzņēmumu vadībā, stratēģiskajā attīstībā un ilgtspējīgu risinājumu ieviešanā.

Pirms pievienošanās "Getliņi EKO" J.Ugors vairāk nekā septiņus gadus darbojies kā valdes loceklis SIA "Pilsētvides serviss", kur vadījis uzņēmuma attīstību, veicinājis inovāciju ieviešanu un attīstījis ilgtspējīgas atkritumu apsaimniekošanas risinājumus. Tāpat viņš ir bijis Latvijas Atkritumu Saimniecības Asociācijas valdes priekšsēdētājs, aktīvi iesaistoties vides politikas attīstībā un aprites ekonomikas principu integrācijā nozarē. J.Ugors ir absolvējis Stokholmas Ekonomikas augstskolu ar Executive MBA grādu un Latvijas Universitāti ar Sociālo zinātņu bakalaura grādu vadībzinātnē.

Nekustamais īpašums

VNĪ nekustamo īpašumu restaurācijas, atjaunošanas un remontdarbos ieguldījusi 6,4 miljonus eiro

Db.lv,17.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024.gadā VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) paralēli apjomīgajiem attīstības projektiem nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un uzturēšanas ietvaros īstenojusi 415 nekustamo īpašumu restaurācijas, atjaunošanas un remontdarbos, ieguldot 6,4 miljonus eiro.

Kapitālsabiedrība ir veikusi ieguldījumus arī kompetenču paaugstināšanas aktivitātēs. Aizvadītajā gadā VNĪ ieguva divus nozīmīgus starptautiskā ISO standarta apliecinājumus - atbilstību ISO[1] 41001 standarta “Facility management" (NĪ apsaimniekošana) prasībām un ieguva jaunu ISO 14001 sertifikātu, kas apliecina VNĪ ieviestās vides pārvaldības sistēmas atbilstību standarta prasībām, norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Ikdienā VNĪ īsteno nekustamo īpašumu attīstību un pārvaldību kopumā 233 īpašumos no aktīvu un pamata portfeļa. Tā ietver dažādu uzturēšanas, atjaunošanas un restaurācijas darbu īstenošanu. Aizvadītā gada ietvaros VNĪ īstenojis līdz šim lielāko šāda veida darbu skaitu – 415. Virkne darbu saistīti ar energoefektivitātes uzlabošanu, vides labiekārtošanas darbiem, ugunsdzēsības sistēmu remontdarbiem, kosmētiskajiem un citiem darbiem. Nozīmīgāko darbu vidū ietilpst ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmas darbības atjaunošana Brīvības ielā 61, elektroapgādes sistēmas rekonstrukcija Valsts asinsdonoru centram, Sēlpils ielā 9, kā arī Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja balkonu atjaunošana​. Lielākā daļa no īstenotajiem darbiem ir veikti no ēku uzkrājumiem, tādējādi uzlabojot ēku tehnisko stāvokli un samazinot nākotnē nepieciešamo ieguldījumu apjomu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” Lietuvas vides apsaimniekošanas uzņēmums “Ecoservice” oficiāli atklājis modernāko un lielāko dalīti savāktā iepakojuma šķirošanas centru Baltijas reģionā.

Jaunajā rūpnīcā ieguldīti aptuveni 18 miljoni eiro, un tajā darbosies modernākie mākslīgā intelekta risinājumi, kas var identificēt un šķirot 13 iepakojuma veidus, gandrīz dubultojot šķirošanas efektivitāti.

"Jaunais dalīti savāktā iepakojuma šķirošanas centrs iemieso mūsu apņemšanos atkritumu apsaimniekošanas kultūras attīstībā. Uzņēmuma turpmāko gadu mērķis ir palielināt tā efektivitātes rādītājus, veicinot “Ecoservice” straujāku attīstību Baltijas tirgū, un jaunais šķirošanas centrs ir būtisks pakāpiens šo mērķu sasniegšanā. Mēs ne tikai šķirojam atkritumus – mēs veidojam infrastruktūru, lai virzītu aprites ekonomiku kā Lietuvā, tā arī Baltijā, tādējādi radot ilgtspējīgāku nākotni," sacīja “Ecoservice” izpilddirektore Jurgita Nacevičiene.

Ekonomika

Siguldā plānots izveidot būvgružu šķirošanas un pārstrādes laukumu, iedzīvotāji būvatļauju apstrīd

Db.lv,09.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldā, netālu no dzīvojamo māju apbūves teritorijām, SIA “DGR Serviss” paredzējusi izveidot būvgružu šķirošanas laukumu, izbūvēt angāru un autosvarus, informē Gaujas Nacionālā parka aizsardzības biedrība.

Šī gada marta mēneša sākumā vairāki Siguldas un tās novada iedzīvotāji bažās par šajā novadā esošo dabas, ainavisko un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu dibināja Gaujas Nacionālā parka aizsardzības biedrību. Tā iesaistās gan jautājumos, kas tieši saistīti ar Gaujas Nacionālā parka teritorijas aizsardzību un saglabāšanu, gan arī jautājumos par vides aizsardzību prasību un dabas vērtību un dzīvnieku aizsardzības ievērošanu un nodrošināšanu Siguldas novada teritorijā.

Plānots, ka īpašumā “Lauka Košas” tiks izveidota sašķirotu būvniecības atkritumu, nešķirotu būvniecības atkritumu un dažādu metālu pieņemšanas, šķirošanas un būvniecības atkritumu pārstrādes (drupināšanas) vieta. Šāda būvgružu laukuma izveidošana pie pašas pilsētas robežas nozīmē nemitīgu milzīgu putekļu daudzuma veidošanos visā būvgružu apstrādes laikā – kad būvgruži tiks atvesti un izgāzti teritorijā, kad tie tiks šķiroti un pārkrauti, bet īpaši liela apmēra putēšana sagaidāma, kad būvgruži tiks drupināti un sijāti.

Eksperti

Par četrām piektdaļām samazinās uzņēmumu skaitu, kuriem jāziņo par darbības ilgtspēju

Diāna Krišjāne, EY Partnere Baltijas valstīs,08.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) nesen ir izteikusi priekšlikumu kopumu (tā saucamo “Omnibusa priekšlikumu”), kā vienkāršot ilgtspējas ziņošanu saskaņā ar tās Korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvu (CSRD), kas faktiski nozīmēs, ka tā vairs neattieksies uz aptuveni 80% uzņēmumu no iepriekšējā regulējuma.

EK priekšlikumi ir daļa no Eiropas Savienības (ES) centieniem vienkāršot uzņēmējdarbību Eiropā un mazināt birokrātisko slogu, vienlaicīgi saglabājot ilgtspējas ziņošanas pienākumiem pašiem lielākajiem tirgus dalībniekiem. Arī uzņēmumiem Latvijā vajadzētu uzmanīgi sekot šo priekšlikumu turpmākajai pieņemšanas gaitai, jo tie var atcelt vai padarīt par brīvprātīgu ilgtspējas ziņošanu.

Pēc EK ierosinātajiem grozījumiem CSRD direktīva vairs attieksies tikai uz uzņēmumiem ar vairāk kā 1000 darbiniekiem un apgrozījumu virs 50 miljoniem eiro vai bilances lielumu virs 25 miljoniem eiro. Ja iepriekš tika uzskatīts, ka CSRD skars aptuveni 50 tūkstošus uzņēmumu, tad tagad šis tvērums attieksies vairs uz tikai aptuveni 10 tūkstošiem. Uzņēmumiem uz kuriem Direktīva vairs neattieksies, EK pieņems brīvprātīgas ziņošanas standartu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldība sadarbībā ar uzņēmumu SIA "We Build Parks" šogad Uzvaras parkā plāno izveidot unikālu skriešanas trasi BTA RIGA RUN PARK ar dažādiem šķēršļu elementiem, kas būs pieejama gan iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem.

Projekta realizācijai Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja ceturtdien, 10.aprīlī, atbalstīja 167 000 eiro piešķiršanu Mājokļu un vides departamentam, lai sagatavotu teritoriju skriešanas parka izbūvei.

AAS "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) un SIA "We Build Parks" ir veikusi ziedojumu Rīgai vairāk nekā 170 000 eiro vērtībā, kas ietver skriešanas parka konstrukciju izgatavošanu un uzstādīšanu, savukārt pašvaldība nodrošinās infrastruktūras sagatavošanu un apzaļumošanu.

BTA nesen sāka sabiedrības informēšanas kampaņu "Kusties, kusties, lai var labi justies", kuras mērķis ir iedvesmot cilvēkus kļūt aktīvākiem, uzlabot veselību un dzīves kvalitāti, veicinot veselīgāku un priecīgāku vidi Latvijā. Skriešanas parka izveide pieejamā un ērti sasniedzamā Rīgas vietā tiešā veidā atbilst kampaņas misijai - padarīt sporta vidi pieejamāku ikvienam iedzīvotājam.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Holdinga uzņēmums SIA "Baltic Waste & Energy Group", kas specializējas ilgtspējīgā atkritumu apsaimniekošanā un atjaunojamās enerģijas risinājumos, ir noslēdzis līgumu ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) par zinātniskā pētniecības projekta “Auksti saistīto NAIK pelnu izmantošana vieglajiem agregātiem betona izgatavošanai” veikšanu.

Projekta ietvaros tiks izstrādāta pelnu agregātu granulācijas tehnoloģija un izpētītas to īpašības, lai samazinātu CO₂ patēriņu betona ražošanā.

Pēdējo trīs gadu laikā Latvijā ir vērojama strauja pelnu apjoma palielināšanās, kas saistīta ar koksnes šķeldas izmantošanu sadedzināšanas iekārtās. Tomēr pelni var saturēt paaugstinātas koncentrācijas ar smagiem metāliem, kas ierobežo to izmantošanu lauksaimniecībā, un tie ir sarežģīti pārstrādājami.

Pētījumi rāda, ka, aizstājot daļu cementa ar alternatīviem materiāliem, var ievērojami samazināt kaitīgo ietekmi uz vidi. Turklāt betons dabiski absorbē CO₂, kas vēl vairāk uzlabo tā ekoloģisko efektivitāti.

Citas ziņas

Prokuratūra: IKEA dedzināšana Viļņā notika pēc Krievijas specdienestu norādēm

LETA/ELTA,17.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā tiesai nodota lieta par lielveikala "IKEA" dedzināšanu Viļņā, kurā apsūdzēts nozieguma brīdī nepilngadīgs Ukrainas pilsonis, kuru bija savervējuši Krievijas specdienesti, pirmdien paziņoja Lietuvas Ģenerālprokuratūra.

"Pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrots, kas bija iesaistīts ļaunprātīgajā "IKEA" dedzināšanā, un, ka tie bija jaunieši, kas nav sasnieguši 20 gadu vecumu. Viens no viņiem, kuram būs jāstājas tiesas priekšā, tobrīd bija nepilngadīgs. Abi likumpārkāpēji ir Ukrainas pilsoņi," pirmdien žurnālistiem teica prokurors Artūrs Urbelis.

Nepilngadīgais Ukrainas pilsonis "rīkojās Krievijas militāro struktūru un drošības dienestu interesēs", apliecināja prokurors.

Urbelis teica, ka jaunietis, kurš nozieguma brīdī bija nepilngadīgs, tiks tiesāts Lietuvā, bet otrs jaunietis tiks izdots Polijai.

Viņš bija "organizētā teroristu grupā, kas iepriekš tika izveidota nolūkā pastrādāt teroristiskus noziegumus Lietuvā un Latvijā kopā ar citām personām, pret kurām tiek veiktas atsevišķas pirmstiesas izmeklēšanas", paskaidroja prokurors, piebilstot, ka uzbrukums "IKEA" tika plānots vairākus mēnešus.

Atkritumu apsaimniekošana

Nodoklis nepārstrādātam plastmasas iepakojumam piespiedīs mainīties

Māris Ķirsons,29.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā ieviestās izmaiņas polimēru iepakojuma apsaimniekošanā ir būtiski palielinājušas pārstrādājama plastmasas iepakojuma izmantošanu, taču šīs sfēras aprites ekonomiku ietekmē naftas cenu svārstības un iepakojuma ražošanā izmantojamo materiālu pārstrādes īpašības.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas Zaļais punkts valdes loceklis Kaspars Zakulis. Viņš atzīst, ka līdz tam ražotājiem (tirgotājiem) nebija tiešas — finansiālas – motivācijas pievērsties plastmasas iepakojuma jautājumiem un izmantot (cik vien tas iespējams) pārstrādājamu iepakojumu.

Fragments no intervijas

Kādas pārmaiņas notikušas tirgū, kopš Latvijā tika ieviests nodoklis 800-1250 eiro/t apmērā nepārstrādātas vai nereģenerētas plastmasas iepakojumam?

Latvijas nacionālo normatīvo aktu prasības lielākoties ir nevis pašmāju politiķu, aktīvistu vai kādu citu interesentu darba rezultāts, bet gan Eiropas Savienības (ES) normatīvu izpilde. Tā 2024. gadā Latvijā tika ieviesta ES regula, kura tika akceptēta jau 2021. gadā. Lai izprastu kopējo ainu, ir vērts atgriezties vairākus gadus senā pagātnē un palūkoties uz laiku, pirms attiecīgā ES regula tika radīta. Proti, ES bija un joprojām ir vēlme papildināt (neskaitot dalībvalstu iemaksas) savu budžetu, lai no tā varētu finansēt dažāda veida programmas, tāpēc, lai šo procesu padarītu jēgpilnu un lietderīgu attiecībā uz vides ilgtspējas mērķiem, tika nolemts ieviest maksājumu – nodokli – plastmasas iepakojumam (mikroplastmasa, pudeles, trauki, maisiņi, iesaiņojums), kura apmēri daudzu gadu laikā bija pieauguši desmitiem reižu. Situāciju vēl sarežģītāku padarīja fakts, ka daļa no plastmasas iepakojuma ir ļoti grūti – sarežģīti – pārstrādājama, bet daļa vispār nav pārstrādājama.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar AS "Latvijas valsts meži" (LVM) apstiprināto gada pārskatu, uzņēmums 2024.gadā strādājis ar 150,1 miljona eiro lielu peļņu pēc nodokļu nomaksas, informē LVM.

Spītējot dažādiem ārējiem izaicinājumiem, LVM pērn spēja izpildīt saistības pret klientiem, vienlaikus piegādājot gan vēsturiski lielāko apaļkoksnes sortimentu apjomu - 7,44 milj. m3, gan pārdodot līdz šim lielāko šķeldas apjomu - 672,7 tūkstošu MWh apmērā.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe uzsver: "Lai gan pagājušajā gadā situācija starptautiskajos koksnes tirgos, kuros tiek realizēta Latvijā audzētas un pārstrādātas koksnes produkcija, bija sarežģīta, LVM ieņēmumi 2024.gadā sasniedza 598,8 miljonus eiro, no kuriem 563,9 miljonus eiro jeb 94% veido ieņēmumi no koksnes produktu - apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas - pārdošanas. AS "Latvijas valsts meži" 2024.gadu noslēdza ar 150,1 miljona eiro peļņu pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas."

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV elektroauto ražotājs "Tesla" Viļņā atvēris Baltijas valstīs pirmo pastāvīgo tirdzniecības un servisa centru, trešdien paziņoja kompānija.

""Tesla" sāk piegādāt savus pirmos automobiļus klientiem Lietuvā," informēja uzņēmumā, piebilstot, ka "klienti savus pasūtījumus var saņemt jaunajā centrā Viļņā. Šis ir mūsu pirmais "Tesla" centrs reģionā, kurā zem viena jumta atrodas serviss, piegādes un izstāžu zāle".

Kompānijā uzsvēra, ka "Tesla" īpašniekiem tagad būs vieglāk plānot savu elektromobiļu tehnisko apkopi un sekot līdzi remontdarbiem.

Jaunais "Tesla" centrs Traķu Vokes mikrorajonā Viļņā ir gandrīz 1000 kvadrātmetru plašs ar āra autostāvvietu 100 automašīnām.

Septembrī "Tesla" atklāja savu pirmo tā dēvēto "pop-up" stendu Lietuvā - Viļņas iepirkšanās centrā "Akropolis" -, kurā varēja pieteikties "Model Y" un "Model 3" testa braucieniem.

Ekonomika

Rīga trešo gadu ierindota Financial Times Eiropas labāko investīciju galamērķu sarakstā

Db.lv,11.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīga trešo gadu pēc kārtas ierindota izdevuma "Financial Times" Eiropas labāko investīciju galamērķu sarakstā, informē Rīgas domē.

Rīga piedalījās Francijas pilsētā Kannās notikušajā forumā "MIPIM", kur saņēma divas "Financial Times" ikgadējā pētījuma "Nākotnes Eiropas pilsētas un reģioni 2025" ("European Cities and Regions of the Future 2025") balvas kā viens no labākajiem investīciju galamērķiem Eiropā.

Top 10 vidējo Eiropas pilsētu kategorijā "Cilvēkkapitāls un dzīvesstils" Rīga ierindojusies trešajā vietā. Otrajā vietā ierindojās Viļņa, bet pirmā vieta dota Polijas pilsētai Vroclavai.

Savukārt Top 10 vidējo Eiropas pilsētu kategorijā "Ārvalstu investīciju piesaistes stratēģija" Rīga ierindojusies septītajā vietā. Šajā kategorijā pirmajā vietā ir Viļņa, otrajā - Ziemeļīrijas galvaspilsēta Belfāsta, bet trešajā - Anglijas pilsēta Koventrija.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) saņēmusi SIA "Vizii Urban" apvienošanās ziņojumu par izšķirošās ietekmes iegūšanu pār SIA "TRANZĪTS L", informē KP.

SIA "Vizii Urban" darbojas AS "CleanR Grupa" sastāvā, kas pārvalda Latvijas vides pakalpojumu jomas vadošos uzņēmumus. Grupas uzņēmumi darbojas atkritumu apsaimniekošanas, telpu, ceļu un pilsētas vides uzturēšanas nozarēs, t.i., šie uzņēmumi veic namu apsaimniekošanu, uzturēšanu un remontdarbus, dažādu atkritumu apsaimniekošanu, tie nodarbojas ar infrastruktūras izbūvi, šķirotu materiālu pārstrādi, rūpniecisko atkritumu pārstrādi, pilsētas vides uzkopšanu un uzturēšanu, piedāvājot arī ielu, publisko vietu un infrastruktūras tīrīšanas pakalpojumus, u.c. pakalpojumus vairākās Latvijas pilsētās.

Savukārt SIA "Tranzīts L" saimnieciskā darbība ir saistīta ar vides uzturēšanas pakalpojumu sniegšanu Liepājas valstspilsētas un Dienvidkurzemes novada teritorijās, veicot ielu, ceļu un veloceliņu uzturēšanu, kā arī zaļo platību, laukumu un parku kopšanu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noziedzība pret vidi vairs nav tikai nišas problēma - tā ir globāla krīze, Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) organizētajā starptautiskajā konferencē par noziegumiem pret vidi un naudas atmazgāšanu norādījis FID priekšnieks Toms Platacis.

Konferencē pulcējās nozares eksperti un viedokļu līderi, lai dalītos praktiskās zināšanās un aktualizētu tēmas nozīmību starptautiskā mērogā.

Platacis norādījis, ka nelikumīga mežizstrāde, atkritumu apsaimniekošana, savvaļas dzīvnieku, augu tirdzniecība un citi vides pārkāpumi nav tikai noziegumi pret vidi - tie ir nopietni finanšu noziegumi.

Šo noziegumu rezultātā tiek iegūti līdzekļi, kas veicina korupciju, organizēto noziedzību un naudas atmazgāšanu starptautiskā mērogā. FID ieskatā, ir jāpievērš uzmanība noziedzībai iekšzemē, noziedzībai, kas kaitē ne tikai ekonomikai, bet arī videi, sabiedrībai un nākotnei.

Konferences galvenās atziņas ir tādas, ka nepieciešams veicināt, aktualizēt izpratni par noziegumiem pret vidi un to kaitējumu. Vienlaikus nepieciešams stiprināt saziņu un publiskā-privātā sektora partnerību, lai likvidētu starptautiskos noziedzīgos tīklus un nodrošinātu, ka finanšu sektors spēj atpazīt un ziņot par trauksmes signāliem, kas saistīti ar noziegumiem pret vidi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelielas, bet būtiskas nianses, kas mazina nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

Latvijas valsts, iespējams, nesaņem vismaz 30 miljonus eiro no starptautiskajiem zāļu ražotājiem, kuri Latvijā ir atvēruši savas pārstāvniecības, nevis meitasuzņēmumus vai filiāles. Rīcība ir likumīga, bet šāda biznesa ētika liek uzdot jautājumus, kas vēl tiek darīts, Latviju uztverot vien kā noieta tirgu precei. Mazliet vairāk nekā piektdaļa (136 miljoni eiro) Latvijas zāļu tirgus (apjoms 520 miljoni eiro) tiek apgrozīta ārvalstu uzņēmumos, kas maksā nodokļus, vēl 27 miljoni eiro ir vietējo ražotāju pienesums tirgum, bet pārējo Latvijā piegādā ārvalstu ražotāju pārstāvniecības un filiāles, kas šeit neuzrāda ne peļņu, ne apgrozījumu, liecina Lursoft dati par 2023. gadu un Zāļu valsts aģentūras tirgus apjoma novērtējums. Tomēr filiāles uzrāda nelielu nomaksāto nodokļu apjomu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās dienās sabiedrību pāršalkusi ziņa par uzsākto pārbaudi pret ģenerālprokuroru Juri Stukānu, balstoties uz trauksmes cēlēja ziņojumu. No malas skatoties – it kā normāla procedūra, tiesiskas valsts elements.

Mēs varam pieņemt, ka izvirzītās apsūdzības Jurim Stukānam ir patiesas un prokurore Viorika Jirgena trauksmi cēlusi ne bez iemesla un saistības ar jau pieminēto augsto amatpersonu pilnvaru termiņu beigām vispār nav, bet tad nav saprotams, kādēļ rīcība ir tik lēna un reakcija gluži kā lielajiem sliņķiem lietusmežos.

Runa ir par Tiesu varas krīzi, trauksmes ziņojums ir par Ģenerālprokuroru, nevis kādu prokuroru valsts perifērijā, kura vārda pieminēšana maina vien dažu lietu gaitu. Ģenerālprokuroram termiņš beidzas. Lietas izskatītājam AT priekšsēdim Aigaram Strupišam līdzīga bilde. Ja ir kaut mazākais pamats domāt, ka Viorikas Jirgenas apgalvojumiem ir pamats, tad jāreaģē ir Saeimai, turklāt tik operatīvi cik vien iespējams, jo Strupišs gudro jau labu laiku un tikai pagājušajā nedēļā ir atklājis, ka ziņojums ir, ka, pirmsšķietami, ka, iespējams. Šis runas veids vien liecina, ka šādi var lietu risināt vēl pāris gadus. Tādēļ ir pamats domāt, ka patiesu atrisinājumu nemaz nevajag. Ir cits iemesls un šis nav jautājums par to vai mums šobrīd ir labs vai slikts Ģenerālprokurors. Tas ir jautājums par to, kurš rotaļājas ar krēsliem.

Pakalpojumi

Join UP! Baltic par 10 miljoniem eiro kāpina apgrozījumu

Db.lv,29.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūroperators SIA “Join Up Baltic” 2024. gadā par 15% kāpināja apgrozījumu, sasniedzot 82,4 miljonus eiro, un nopelnīja 3,25 miljonus eiro. Uzņēmums noorganizēja ceļojumus vairāk nekā 100 tūkstošiem klientu Baltijas valstīs.

"Pagājušā gada labie rezultāti pierāda mūsu ilgtermiņa stratēģiskās pieejas efektivitāti — mēs klausāmies ceļotāju vajadzībās, elastīgi pielāgojamies tirgus tendencēm un mērķtiecīgi ieviešam inovācijas gan tūrisma pakalpojumos, gan klientu apkalpošanā," uzsver Aurimas Janušauskas, Join UP! Baltic vadītājs. "Digitālo rīku attīstība, lojalitātes programmas ieviešana, klātienes ceļojumu veikalu atvēršana, kā arī jaunu maršrutu un galamērķu piedāvāšana ir pamatā mūsu stabilai izaugsmei."

“Mūsu finanšu rezultāti atspoguļo mūsu komandas apņemšanos mērķtiecigi augt, veidojot stabilu pamatu ilgtermiņa panākumiem,” komentē Sabina Saikovskaja, kura veiksmīgi vadīja Join UP! Baltic līdz 2025. gada sākumam, kad viņa tika paaugstināta tūrisma operatora Join UP!™ Polijas un Baltijas reģionālās direktores amatā.

Ekonomika

Lietuva no EIB varētu saņemt 2-3 miljardus eiro infrastruktūras projektiem

LETA--BNS,18.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Investīciju banka (EIB) tuvākajā laikā Lietuvai varētu piešķirt 2-3 miljardu eiro aizdevumu infrastuktūras projektiem, arī militārajiem, otrdien paziņoja premjerministrs Gintauts Palucks.

Kā viņš teica žurnālistiem, EIB kredīti ļaus Lietuvai lielu daļu savu un aizņemto līdzekļu izmantot bruņojuma iegādei.

"Tuvākajā laikā varam sagaidīt divu līdz trīs miljardu eiro ieguldījumu visos infrastruktūras objektos. Tas savukārt atbrīvotu mūsu budžeta līdzekļus, un mēs varētu tieši investēt lietās, kurās EIB neieguldītu, proti, modernu ieroču iegādē, aizsardzības rūpniecībā un tamlīdzīgi," Palucks teica Viļņā.

Premjerministrs precizēja, ka EIB infrastruktūras projektu īstenošanas laikā sniegs aizdevumu līdz trīs miljardu eiro apmērā.

Viņš arī sacīja, ka Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka "plāno palielināt investīcijas Lietuvā" un ka jau ir organizētas pirmās sarunas ar citām starptautiskajām un finanšu institūcijām.