Mūsdienās, kad vides jautājumi kļūst arvien aktuālāki, pareiza atkritumu apsaimniekošana un atkritumu pārstrāde ir kļuvusi par būtisku katra uzņēmuma un indivīda atbildības sastāvdaļu. Šajā intervijā ar Ekobaze Latvia pārdošanas un attīstības projektu vadītāju Martu Veinbergu mēs noskaidrojām, kādas ir uzņēmuma galvenās vērtības, kā tas veicina ilgtspējīgus risinājumus un kāpēc izvēlēties tieši Ekobaze Latvia savu atkritumu apsaimniekošanas partneri Latvijā.

Ekobaze Latvia – misija un pamatvērtības ilgtspējā

Kādas ir Ekobaze Latvia galvenās vērtības un misija atkritumu apsaimniekošanā? Kas padara Ekobaze Latvia unikālu salīdzinājumā ar citiem nozares uzņēmumiem?

"Mēs esam apņēmušies dot nolietotām lietām otro dzīvi, pārvēršot otrreiz pārstrādājamos materiālus – riepas, stiklu, papīru, plastmasu, būvgružus un citus atkritumus – par jaunām, vērtīgām lietām," uzsver Ekobaze Latvia Marta Veinberga. "Mūsu mērķis ir veicināt aprites ekonomiku un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, lai pēc iespējas mazāk atkritumu nonāktu poligonos vai tiktu sadedzināti."

Uzņēmuma pārstāve arī dalās ar uzņēmuma vīziju un vērtībām:

Rīgā maksa par atkritumu apsaimniekošanu pieaugs oktobrī un janvārī, liecina šodien Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas atbalstītais domes lēmumprojekts.

Gala lēmums par to būs jāpieņem Rīgas domes sēdē.

No 1.oktobra nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksa pieaugs par 0,95% līdz 1,18% atkarībā no apsaimniekojamās zonas.

Savukārt no nākamā gada 1.janvāra maksa par nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu palielināsies par 2,1% līdz 2,41% atkarībā no apsaimniekojamās zonas.

Līdz ar to no 1.oktobra nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kopējā maksa SIA "Clean R" 1.zonā būs 27,38 eiro par kubikmetru, SIA "Clean R" 2.zonā tā būs 27,67 eiro par kubikmetru, SIA "Lautus vide" 3.zonā - 24,51 eiro par kubikmetru, bet SIA "Eco Baltia vide" 4.zonā - 26,83 eiro par kubikmetru.

Savukārt no 1.janvāra kopējā maksa par nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu "Clean R" 1.zonā būs 27,97 eiro par kubikmetru, "Clean R" 2.zonā - 28,25 eiro par kubikmetru, "Lautus vide" 3.zonā - 25,10 eiro par kubikmetru, bet "Eco Baltia vide" 4.zonā - 27,4 eiro par kubikmetru.

Mūsdienu sabiedrībā atkritumu šķirošana ir kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu, taču joprojām pastāv daudz mītu un pārpratumu, kas traucē efektīvai atkritumu apsaimniekošanai. Viens no izplatītākajiem jautājumiem ir – vai tiešām visi šķirotie atkritumi galu galā nonāk vienā izgāztuvē? Šajā intervijā ar Ekobaze Latvia ekspertu atklājam patiesību par atkritumu šķirošanas procesu Latvijā, lai kliedētu šaubas un veicinātu atbildīgu resursu izmantošanu.

Mīts par šķiroto atkritumu nonākšanu vienā izgāztuvē

Cik izplatīts ir mīts, ka visi šķirotie atkritumi galu galā nonāk vienā izgāztuvē?

"Šis mīts joprojām ir izplatīts, taču tas patiesībā neatbilst patiesībai," apstiprina Ekobaze Latvia eksperts. "Ekobaze Latvia ikdienā pārstrādā gan šķirotus materiālus — papīru, kartonu, plēvi, stiklu, riepas — gan arī celtniecības atkritumus, nodrošinot to atkārtotu izmantošanu vai pārstrādi. Ja materiāli ir nepareizi šķiroti vai piesārņoti, tie var tikt novirzīti uz poligonu, bet pareizi sašķiroti atkritumi tiek pilnvērtīgi pārstrādāti. Izglītība un atbildīga attieksme ir būtiska, lai šo mītu mazinātu."

Latvijā lēmumu pieņemšanas procesi nereti norit gausi, to ietekmē dažādos līmeņos vērojamā atturība uzņemties atbildību un motivācijas trūkums, virzot iniciatīvas. Bieži vien uzmanības centrā nonāk maznozīmīgi jautājumi, kamēr plašāka mēroga un valstiski nozīmīgas ieceres paliek otrajā plānā.

Tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis, uzsverot, ka vienīgais ilgtspējīgais risinājums ir birokrātijas mazināšana. Viņaprāt, to iespējams panākt, samazinot normatīvo prasību apjomu, kas savukārt dabiski samazinātu arī nepieciešamību pēc dažādu atļauju izsniedzēju, saskaņotāju un kontrolējošo institūciju iesaistes.

Kāda situācija ir atkritumu apsaimniekošanā lauku reģionos?

Atkritumu apsaimniekošanu, tāpat kā jebkuru citu tautsaimniecības nozari, ietekmē gan procesi Latvijā, gan ārvalstīs. Vienlaikus būtiska nozīme ir arī Latvijas valsts līmenī pieņemtajiem lēmumiem. Viens no nozīmīgākajiem faktoriem ir iedzīvotāju skaits. Ja iepriekš ZAAO pakalpojumi tika plānoti apmēram 200 000 iedzīvotāju, tad šobrīd, strādājot lielākā teritorijā, tie attiecas jau tikai uz aptuveni 175 000.

Lietuvas galvaspilsēta Viļņa oficiāli kļuvusi par lielāko pilsētu Baltijā, apsteidzot Latvijas galvaspilsētu Rīgu. Šo faktu apstiprina abu valstu statistikas aģentūras.

Saskaņā ar Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes 2. jūnijā publicētajiem datiem Rīgas iedzīvotāju skaits sarucis līdz 591 882. Tikmēr Lietuvas Valsts datu aģentūra ziņo, ka Viļņā dzīvo jau 607 667 cilvēki, kas ir vairāk nekā 5000 iedzīvotāju pieaugums gada laikā. Jau vairākus gadus demogrāfiskās tendences liecina par Viļņas stabilo izaugsmi, kas padara šo pilsētu par jauno reģiona metropoli.

Pēdējās desmitgades laikā Viļņas iedzīvotāju skaits ir pieaudzis par 13 %, ko veicinājusi pilsētas kā inovatīva starptautiska biznesa centra nostiprināšanās un dzīves līmeņa paaugstināšanās. Zīmīgi, ka pilsētas izaugsme ir saglabājusies noturīga pat pandēmijas un ģeopolitisko izaicinājumu apstākļos. Vidējā alga Viļņā desmit gadu laikā ir trīskāršojusies: no 797 eiro 2014. gadā līdz 2536 eiro 2024. gadā.

Opozīcijas frakcijas "Apvienotā saraksta" (AS) rosinātie grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā tiek virzīti bez izvērtējuma par šādas normas ietekmi uz sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, šādu vērtējumu vēstulē atbildīgajai komisijai pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

Priekšlikums paredz paplašināt mazumtirgotāju skaitu, kas varēs komercdarbības vietā radīto izlietoto iepakojumu nodot pārstrādes veicējam. Patlaban likums nosaka, ka mazumtirgotāji, kuri savas komercdarbības veikšanas vietā rada vismaz 20 tonnas izlietotā iepakojuma mēnesī, šajā vietā radīto izlietoto iepakojumu var nodot pārstrādes veicējam. AS rosina samazināt slieksni līdz piecām tonnām.

LTRK norāda, ka atkritumu apsaimniekošanas likums paredz pamata pieeju sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, tostarp atkritumu dalītās vākšanas organizēšanā, nosakot tās centralizāciju pašvaldības līmenī.

Ikkatras pašvaldības pienākums ir organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu savā teritorijā, savukārt ikkatra atkritumu radītāja pienākums ir iesaistīties šajā sistēmā, noslēdzot līgumu ar pašvaldības izvēlēto sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, klāsta LTRK. Līdz ar to izņēmumiem no šī principa ir jābūt izsvērtam gan no sistēmas darbības kopumā, gan izņēmuma adresāta specifiskajiem apstākļiem, kas ļauj uzskatīt, ka konkrētā atkritumu radītāja atkritumu plūsma ir tik specifiska, kas ļauj šos atkritumus efektīvāk apsaimniekot ārpus pašvaldības organizētās centralizētās sistēmas, uzskata LTRK.

Pagājušā gada nogalē “Latvijas Zaļais punkts” aptaujāja Latvijas iedzīvotājus, lai noskaidrotu, kā pēdējo divu gadu laikā ir mainījušies sabiedrības atkritumu šķirošanas paradumi. Ir gan labas, gan ne tik labas ziņas. Mājsaimniecības atkritumus šķiro 79 % iedzīvotāju, un tas ir labi, jo tas ir daudz.

Ne tik labi – pēdējos gados šis rādītājs nav mainījies, un tas nozīmē, ka faktiski esam sasnieguši griestus un turpmāka šķirošanas izaugsme var izrādīties izaicinoša. Priecē galvenā motivācija šķirot – rūpes par vidi, uz ko norāda divas trešdaļas aptaujāto. Tas ļauj cerēt, ka, vēl vairāk attīstoties infrastruktūrai un jau kopš bērnības veidojoties izpratnei par šķirošanu, varbūt panāksim, ka nākotnē atkritumus šķiros ja ne gluži visi, tad vismaz visi tie, kuri šobrīd sastopas ar dažādiem šķēršļiem.

Vairāk konteineru – vairāk šķirotāju

Mēdz teikt, ka dabūt 20 % šķirotāju ir vienkārši, bet 80 % jau ir maksimums. Ar katru procentpunktu pieaugums ir lēnāks. 79 % ir gandrīz griesti, it sevišķi bezmaksas šķirošanas sistēmā, kas ir iespēja samazināt izmaksas par nešķirotajiem atkritumiem. Kā zināms, nauda ir spēcīgs motivators. Un tomēr pat taras depozīta sistēmai, maksājot taustāmu naudu par katru nodoto pudeli, izdodas nodrošināt tikai 91–92 % atdevi. Tā notiek daudzās valstīs, ne tikai Latvijā. Arī tad, ja šķirošanas konteinerus uzstādītu ik pa 100 metriem, vienmēr atradīsies kāds, kurš pat par naudu būs pārāk slinks, lai atnestu savu dzēriena pudeli atpakaļ no meža.Tomēr nešķirotāju, kuri kā galveno šķērsli min konteineru nepieejamību, kļūst arvien mazāk, un tā ir laba zīme. Viņu skaits pēdējo četru gadu laikā ir sarucis par 16 procentpunktiem, kas liecina par divām pozitīvām tendencēm: infrastruktūra ir attīstījusies, un šis arguments cilvēkiem nav bijis tikai aizbildinājums. Tātad var cerēt, ka arī tie 60 % nešķirotāju, kuri apgalvo, ka šķirotu, ja dzīvesvietas tuvumā būtu pieejami atkritumu šķirošanas konteineri, ar laiku patiešām to darīs.

AS “CleanR Grupa”, kas pārvalda Latvijā vadošos uzņēmumus vides pakalpojumu jomā, 2024. gadu noslēgusi ar stabilu izaugsmi un pozitīviem finanšu rezultātiem – apgrozījums pieaudzis par 19%, sasniedzot 121 miljonu eiro, liecina neauditētie 12 mēnešu finanšu rezultāti.

AS “CleanR Grupa” peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) 2024. gada divpadsmit mēnešos pieauga par 5,5 miljoniem eiro, sasniedzot 25,1 miljonu eiro, salīdzinot ar 2023. gadu, kad rādītājs bija 19,6 miljoni eiro. Kā viens no lielajiem Latvijas uzņēmumiem, kas nodarbina vairāk nekā 1800 darbinieku, “CleanR Grupa” 2024. gadā nodokļos samaksājusi 23,3 miljonus eiro, kas veido būtisku ieguldījumu valsts tautsaimniecībā un ir par 17% vairāk nekā 2023. gadā.

“2024. gadā “CleanR Grupa” turpināja nostiprināt savas līderpozīcijas atkritumu apsaimniekošanas un vides pakalpojumu jomā, īstenojot stratēģiskas investīcijas, paplašinot uzņēmumu darbības jomas un izstrādājot Grupas stratēģiju 2025–2027, kas nosaka uzņēmuma stratēģiskās prioritātes un iezīmē galvenos attīstības virzienus. Konsekventa pieeja ilgtspējīgu un klimatneitrālu risinājumu ieviešanā, kā arī reorganizācijas nākamais posms – tostarp uzņēmumu iegādes un apvienošanās darījumi – ir snieguši pozitīvu ietekmi uz finanšu rezultātiem,” norāda AS “CleanR Grupa” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Atkritumu apsaimniekošanas nozares attīstību pēdējos gados ietekmējuši gan globālie notikumi - Covid-19 pandēmija un ģeopolitiskie satricinājumi -, gan nacionālā vides politika ar augošu dabas resursu nodokli un valsts zaļo mērķu kursu, bet perspektīvā jaunus izaicinājumus nodrošinās ES nosacījumi un iepriekš izvirzīto mērķu sasniegšana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS CleanR Grupa valdes loceklis Guntars Levics. Viņš atzīst, ka nozīmīgākie pārmaiņu laiki vēl ir priekšā un to pamatā ir jauno ES normatīvu piepildīšana ar reālu saturu un to ieviešana nacionālā līmenī.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija atkritumu segmentā?

Pēdējie gadi ir bijuši daudz dažādiem notikumiem un līdz ar to arī pārmaiņām bagāts laiks. Ir notikusi attīstība daudzos segmentos, kuri tieši un netieši ietekmē atkritumu apsaimniekošanu. Lai varētu novērtēt šo izmaiņu ietekmi, visticamāk, būs vajadzīgs laiks — daži gadi. Proti, atkritumu šķirošanas disciplīnu un pārstrādes attīstību ietekmējusi valsts kopējā vides politika – dabas resursu nodokļa konsekventa palielināšana, atkritumu noglabāšanas maksas ļoti straujš pieaugums, jaunu segmentu pievienošana ražotāju atbildības sistēmā, kā arī par obligāti šķirojamām noteiktas jaunas atkritumu kategorijas – bioloģiski noārdāmie un bīstamie atkritumi. Nenoliedzami šīs izmaiņas ietekmēja gan atkritumu apsaimniekošanas operatorus, gan iedzīvotājus – kopējā motivācija un disciplīna cītīgākā atkritumu šķirošanā ir augusi. Tas rezultējās ar faktu, ka nešķiroto atkritumu apjoms samazinājās, bet pieauga šķiroto atkritumu daudzums, un šī tendence turpinās joprojām. ES Zaļais kurss arī nekur nav izgaisis, tāpēc spiediens uz atkritumu apjoma samazināšanu, to jēgpilnāku pārstrādi, atkārtotu izmantošanu jau kā izejvielām citu produktu ražošanā gan ES, gan arī nacionālā līmenī, pieaug. Vienlaikus Latvijā kopējais atkritumu apjoms ik gadu turpina pieaugt.

Atkritumu apsaimniekotāji Rīgā vēlas paaugstināt pakalpojuma maksu, informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Rīgas pašvaldībā saņemti atkritumu apsaimniekotāju pieteikumi par nelielu atkritumu apsaimniekošanas maksas paaugstināšanu. Pašvaldība šos pieteikumus vērtē, lai nepieļautu nepamatotu iedzīvotāju maksājumu pieaugumu.

Lēmums vēl nav pieņemts, un plānots, ka Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja šo jautājumu skatīs septembrī.

Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija (NA) uzsver, ka Rīgas iedzīvotāju intereses ir pirmajā vietā. Domē pieprasītās izmaiņas tiekot analizētas pēc būtības, skatot gan izmaksu struktūru, gan ārējo faktoru ietekmi. Lēmumu tikšot pieņemts tikai tad, kad būs pārliecība par tā pamatotību.

Pašvaldībā skaidro, ka atkritumu apsaimniekošanas maksa veidojas no divām daļām. SIA "Getliņi EKO" nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādes izmaksas, tajā skaitā dabas resursu nodoklis veido aptuveni 65% maksas.

Kruīza kuģiem kopējās Rīgas ostas apmeklējuma izmaksas no nākamā gada 1. janvāra pieaugs par 10-15% atkarībā no kuģu lieluma, norādīja Rīgas brīvostas pārvaldē.

Brīvostā skaidroja, ka, pieaugot atkritumu apmēram, ko kruīza kuģi nodod ostā, pieaug arī Rīgas brīvostas pārvaldes izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu.

Tādējādi pārskatīta kruīza kuģiem noteiktā sanitārās maksas likme. Plānots, ka sanitārā maksa kruīza kuģiem no nākamā gada 1. janvāra Rīgas ostā pieaugs 2,5 reizes - no 3,2 centiem par bruto tonnu (GT) līdz astoņiem centiem par GT.

Šo izmaiņu dēļ kruīza kuģiem kopējās Rīgas ostas apmeklējuma izmaksas pieaugs par apmēram 10-15% atkarībā no kuģa lieluma, minēja pārvaldē.

Rīgas brīvostas pārvaldes paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis" liecina, ka vienlaikus sanitārās maksas likme pasažieru kuģiem un pasažieru-kravas kuģiem palielināsies trīs reizes - no 2,2 centiem par GT līdz 6,8 centiem par GT. Brīvostā skaidro, ka šāda likme ir vienāda ar to sanitārās maksas likmi, kāda pašlaik Rīgas ostas maksās noteikta visiem pārējiem kuģiem, izņemot kruīza kuģus.

Šī gada novembra beigās SIA "Getliņi EKO" pabeigs vērienīgu projektu – esošā atkritumu kalna slēgšanu poligonā “Getliņi”, kurā nepilnu 25 gadu laikā kopumā apglabāti aptuveni 12 miljoni tonnu atkritumu.

Atkritumu kalna teritorijā ietilpst 12 atkritumu uzglabāšanas šūnas, kurās laika posmā no 2000. gadu sākuma līdz 2025. gadam tika apglabāti cietie nebīstamie atkritumi.

Šis ir viens no nozīmīgākajiem uzņēmuma īstenotajiem vides infrastruktūras projektiem ar mērķi ilgtermiņā novērst atkritumu negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēka veselību. Vienlaikus 2025. gadā atkritumu apglabāšana uzsākta jaunizbūvētajā šūnā ar ietilpību 800 000 tonnu.

Atkritumu kalna slēgšanas procesā virsma tiek pārklāta ar pusmetru biezu māla slāni. Māls kalpo kā dabiska, hermētiska izolācija, kas aiztur atkritumu gāzes, ūdens un gaisa piekļuvi apglabātajiem atkritumiem. Projekta ietvaros tiks izmantots vairāk nekā 60 000 kubikmetri māla. Pēc māla slāņa uzklāšanas atkritumu kalns tiks apzaļumots, kā augsni izmantojot 36 000 kubikmetrus tehniskā komposta.

Zemkopības ministrija (ZM) valdībā saskaņošanai iesniegusi priekšlikumu izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā no 2025.gada 4.augusta līdz 4.novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus, liecina tiesību aktu portālā publiskotā informācija.

ZM sagatavotajā rīkojuma projektā publiskotā informācija liecina, ka kopš 2025.gada maija Latvijā ilgstošu nelabvēlīgu laikapstākļu rezultātā daudzviet applūduši sējumi un stādījumi, būtiski samazinot ražību vai pilnībā iznīcinot daļu ražas. Tāpat pārmērīga augsnes mitruma dēļ lauksaimniecības tehnika bieži vien nevar piekļūt laukiem, kavējot vai padarot neiespējamu lauku apstrādi un ražas novākšanu. Aizkavēto lauksaimniecības darbu dēļ labība dīgst uz lauka, kā arī zūd tās kvalitāte un tirgus vērtība.

Ministrijā norāda, ka pārlieku lielā mitruma dēļ arī sapuvuši graudaugi, pākšaugi, kartupeļi un citas kultūras, kas daudzviet nav paspējušas sadīgt vai ir bojātas pārmērīga mitruma ietekmē. Tāpat šogad daudzviet nebija iespējams laicīgi apstādīt laukus, un stādi, ilgstoši atrodoties mitros apstākļos, vēl neiestādīti, izstīdzēja un zaudēja kvalitāti, bet vietās, kur tie tika iestādīti, noslīka mitrajā augsnē.

Iecerētās izaugsmes īstenošanai atkritumu apsaimniekošanas un pilsētvides uzkopšanas segmentā tiks veikta obligāciju emisija līdz 50 miljoniem eiro, kur daļa piesaistītās naudas tiks atvēlēta jaunu kompāniju kapitāldaļu iegādei.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS CleanR Grupa valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. Viņš norāda, ka tālāko izaugsmi iecerēts fokusēt vairākos virzienos, tostarp realizējot reģionālu paplašināšanos Baltijā, iegādājoties jaunus uzņēmumus.

Kāda ir situācija nozarē?

Vienā vārdā – dinamiska. CleanR Grupa strādā divās Latvijas vides pakalpojumu sfērās: atkritumu apsaimniekošanā un pilsētvides uzturēšanā, kā arī komerctelpu uzkopšanā. Atkritumu apsaimniekošanā CleanR Grupa nodrošina pilnu ciklu — no savākšanas un šķirošanas līdz pārstrādei, kur atkritumi kļūst par izejvielu – resursu – jauniem produktiem. Savukārt vides pakalpojumu segmentā darbojamies no telpu uzkopšanas līdz pilsētvides uzturēšanai un ceļu apsaimniekošanai. Atkritumu segmentā galvenie izaugsmes faktori balstās kopējā tautsaimniecības attīstības situācijā. Latvijā šīs izaugsmes temps nav tik straujš, kā varētu vēlēties, tomēr cilvēku paradumu maiņa attiecībā uz atkritumu šķirošanu, kas ļauj tos izmantot kā otrreizēju izejvielu, pieaug un līdz ar to ļauj augt arī CleanR Grupai. Savukārt vides pakalpojumu segmentā notiek pāreja uz citu biznesa modeli, kur iepriekš cilvēki visu vēlējās darīt paši ar saviem spēkiem, taču tagad šo pakalpojumu veikšanai piesaista specializētus uzņēmumus. Tas notiek ne tikai uzņēmumu, bet arī pašvaldību līmenī. To rāda arī dati, jo 2024. gadā CleanR Grupas finanšu rādītāji (apgrozījums un peļņa pirms nodokļiem, amortizācijas atskaitījumi) bija divas reizes lielāki par 2022. gadā iespēto. Arī 2025. gada pirmā pusgada dati (apgrozījums - 68,6 milj. eiro, kas ir par 23% vairāk, nekā tika iespēts analogā laika posmā 2024. gadā) liecina, ka šis process turpinās. Salīdzinājumam: 2024. gadā Grupa guva ieņēmumus 121,1 miljona eiro apmērā, EBITDA (peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem) sasniedza 25,5 miljonus eiro, to balstīja stabils pašu kapitāla īpatsvars (51%) un ļoti zems aizņēmumu līmenis.

Aprites ekonomika pieņemas spēkā, tomēr perspektīvā tās apjomi būs daudz lielāki, tāpēc ir būtiska ne tikai pieredzes apmaiņa, bet arī jaunu iespēju un arīdzan šķēršļu identificēšana.

To paredzēts risināt Latvijas aprites ekonomikas forumā, kurš ir pirmais tik plašs pasākums Baltijas valstīs, kas veltīts aprites ekonomikas tematikai. Paredzētas 37 tematiskās sesijas, diskusijas, prezentācijas un praktiskas darbnīcas, veltītas daudzām nozarēm: tekstilam, plastmasai, koksnei, pārtikas apritei, radošumam, izglītības un pasākumu organizēšanai, rīcībpolitiku izstrādei un praktiskai īstenošanai.

Spoguļa efekts

“Forums ir tā vieta, kur mēģināsim saprast, kāda ir situācija Latvijā, parādot savdabīgu mozaīku no visām nozarēm, uzņēmējiem, zinātniekiem vienlaikus cenšoties atbildēt uz jautājumu, vai ir nepieciešamas kādas pārmaiņas normatīvo aktu līmenī,” skaidro pasākuma organizatora Rīgas Enerģētikas aģentūras vecākais eksperts Tālis Linkaits.Viņš skaidro, ka foruma mērķis ir stimulēt aprites ekonomikas principu piemērošanu gan uzņēmumos, gan pašvaldībās, veicinot privātā un publiskā sektora, kā arī zinātnieku sadarbību. “Aprites ekonomika ir gudra saimniekošana visās jomās, patērējot mazāk resursu, vienlaikus radot vairāk produkcijas, bet tomēr mazāk atkritumu,” skaidro T. Linkaits. Viņš norāda, ka pašlaik bieži vien sabiedrībā valda īsti neatbilstošs priekšstats par aprites ekonomiku kā atkritumu sistēmas vēl vienu sadaļu, kaut arī būtībā runa ir par pilnīgi visiem resursiem, kuri ir cilvēku rīcībā. “Interese dalībai forumā bija tik liela, ka reģistrāciju nācās slēgt,” uz jautājumu par interesi atbild T. Linkaits.

Cilvēkiem, kas oficiāli deklarēs savu dzīvesvietu Viļņā, Lietuvas galvaspilsētas pašvaldība piedāvās naudas stimulus un "Sākuma komplektu dzīvei Viļņā".

Viļņas pašvaldība trešdien ar 32 balsīm par, septiņām pret un sešiem deputātiem atturoties, nobalsoja par iedzīvotāju piesaistes programmu.

"Daudzi cilvēki Viļņā pavada savas dienas, šeit strādā, un daudzi šeit dzīvo, bet nav deklarējuši savu dzīvesvietu. Tas nozīmē, ka Viļņa zaudē līdzekļus. Nodokļus, ko viņi maksātu, varētu novirzīt pilsētas infrastruktūras izveidei un pakalpojumu uzlabošanai," sēdē teica pašvaldības Finanšu departamenta vadītājs Julius Lukošus.

Saskaņā ar pašvaldības datiem viens Viļņas iedzīvotājs vidēji gadā pilsētas budžetā iemaksā 1145,5 eiro.

Pēc gada persona, kas ir deklarējusi dzīvesvietu Viļņā, saņems maksājumu 50% apmērā no pirmajā gadā samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa, nepārsniedzot 500 eiro. Pēc diviem gadiem Viļņā deklarētais iedzīvotājs saņems vēl vienu maksājumu 50% apmērā no otrajā gadā samaksātā nodokļa, arī nepārsniedzot 500 eiro.

15.martā visā pasaulē jau sesto reizi tiek atzīmēta Digitālās talkas diena - diena, kad pasaulē tiek aktualizēts digitālo atkritumu jautājums, veidi rīki digitālās ikdienas sakopšanai un paradumi digitālo atkritumu un digitālo netikumu mazināšanai.

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) aicina iedzīvotājus un organizācijas izzināt, kas ir digitālie atkritumi, izvērtēt savas darbības un paradumus tiešsaistē, kā arī dzēst nevajadzīgo digitālo saturu, kas glabājas viedierīcēs, datoros un datu glabātuvēs, reģistrējot dzēsto apjomu vietnē www.digituvi.lv .

Kas ir digitālie atkritumi?

Digitālie atkritumi ir jebkāds digitālais saturs, kas tiek radīts, bet vairs netiek izmantots. Digitālo atkritumu radīšana un uzkrāšana rada reālu ietekmi uz fizisko vidi - enerģijas patēriņu un CO₂ izmešus. Pēdējo piecu gadu laikā pasaulē radītais digitālo datu apjoms ir teju trīskāršojies un šogad pārsniegšot 180 zetabaitus.

Statistiski Latvijā šķiro gandrīz visus būvniecības atkritumus, bet realitātē tiek šķirots un atkārtoti izmantots tikai mazs to apjoms, 4.martā atzina diskusijas "Būvniecības atkritumi Latvijā: spožā statistika un skaudrā realitāte" dalībnieki.

SIA "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts atzina, ka gandrīz visi būvniecības atkritumi ir atgūstami otrreizējai izmantošanai un nekas nav apglabājams.

Aizbalts uzsvēra, ka būvatkritumu pārstrādei potenciāls ir liels, atkritumu pārstrādes uzņēmumi gaida materiālu, tiem ir jaudas pārstrādei un atkritumus var atgriezt atpakaļ apritē.

Vienlaikus Aizbalts norādīja, ka pārstrādāto materiālu sertificēšana izmantošanai kā galamateriāliem ir ļoti ilgs un sarežģīts process.

Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Edijs Kupčs piekrita, ka pastāv problēmas ar būvgružiem - būvlaukumos konteineros tiek samests viss, kas pagadās, un neviens nezina, kur tas tiek aizvests. Ļoti daudz būvgružu bez jebkādiem dokumentiem tiek aprakti zemē, teica Kupčs.

Projekta "Ce4Re" ietvaros tiek izstrādāti digitāli rīki, kas palīdzēs ēdināšanas uzņēmumiem efektīvāk pārvaldīt resursus un samazināt pārtikas atkritumu apjomu.

Igaunijas uzņēmums "WasteLocker" izstrādā divus rīkus – Atkritumu apjoma samazināšanas rīku un Ēdienkartes plānošanas rīku. No marta Atkritumu apjoma samazināšanas rīks ir nodots testēšanai restorānos.

10. martā Valmierā, viesnīcā “Wolmar” norisinājās demonstrācijas pasākums "Digitālie risinājumi ilgtspējīgai restorānu darbībai", kurā restorānu pārstāvji iepazinās ar šo jauno rīku un tā tehnisko aprīkojumu – svariem un planšeti, kas ļauj ērtā veidā ievadīt un analizēt pārtikas atkritumu datus. Pasākumā attālināti piedalījās arī "WasteLocker" pārstāve, kas iepazīstināja ar vēl vienu izstrādājamo rīku – Ēdienkartes plānošanas rīku, kas palīdzēs restorāniem optimizēt ēdienkartes sastādīšanu un samazināt pārtikas zudumus.

Jurģis Ugors oficiāli stāsies SIA "Getliņi EKO" valdes locekļa amatā, informē uzņēmums.

J.Ugors ir pieredzējis vides un atkritumu apsaimniekošanas nozares eksperts ar plašu pieredzi uzņēmumu vadībā, stratēģiskajā attīstībā un ilgtspējīgu risinājumu ieviešanā.

Pirms pievienošanās "Getliņi EKO" J.Ugors vairāk nekā septiņus gadus darbojies kā valdes loceklis SIA "Pilsētvides serviss", kur vadījis uzņēmuma attīstību, veicinājis inovāciju ieviešanu un attīstījis ilgtspējīgas atkritumu apsaimniekošanas risinājumus. Tāpat viņš ir bijis Latvijas Atkritumu Saimniecības Asociācijas valdes priekšsēdētājs, aktīvi iesaistoties vides politikas attīstībā un aprites ekonomikas principu integrācijā nozarē. J.Ugors ir absolvējis Stokholmas Ekonomikas augstskolu ar Executive MBA grādu un Latvijas Universitāti ar Sociālo zinātņu bakalaura grādu vadībzinātnē.

2024.gadā VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) paralēli apjomīgajiem attīstības projektiem nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un uzturēšanas ietvaros īstenojusi 415 nekustamo īpašumu restaurācijas, atjaunošanas un remontdarbos, ieguldot 6,4 miljonus eiro.

Kapitālsabiedrība ir veikusi ieguldījumus arī kompetenču paaugstināšanas aktivitātēs. Aizvadītajā gadā VNĪ ieguva divus nozīmīgus starptautiskā ISO standarta apliecinājumus - atbilstību ISO[1] 41001 standarta “Facility management" (NĪ apsaimniekošana) prasībām un ieguva jaunu ISO 14001 sertifikātu, kas apliecina VNĪ ieviestās vides pārvaldības sistēmas atbilstību standarta prasībām, norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Ikdienā VNĪ īsteno nekustamo īpašumu attīstību un pārvaldību kopumā 233 īpašumos no aktīvu un pamata portfeļa. Tā ietver dažādu uzturēšanas, atjaunošanas un restaurācijas darbu īstenošanu. Aizvadītā gada ietvaros VNĪ īstenojis līdz šim lielāko šāda veida darbu skaitu – 415. Virkne darbu saistīti ar energoefektivitātes uzlabošanu, vides labiekārtošanas darbiem, ugunsdzēsības sistēmu remontdarbiem, kosmētiskajiem un citiem darbiem. Nozīmīgāko darbu vidū ietilpst ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmas darbības atjaunošana Brīvības ielā 61, elektroapgādes sistēmas rekonstrukcija Valsts asinsdonoru centram, Sēlpils ielā 9, kā arī Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja balkonu atjaunošana​. Lielākā daļa no īstenotajiem darbiem ir veikti no ēku uzkrājumiem, tādējādi uzlabojot ēku tehnisko stāvokli un samazinot nākotnē nepieciešamo ieguldījumu apjomu.

AS “CleanR Grupa”, kas pārvalda Latvijas vadošos uzņēmumus vides pakalpojumu jomā, 2025. gada ceturtajā ceturksnī visās trīs Baltijas valstīs plāno īstenot savu pirmo publisko obligāciju piedāvājumu, piesaistot finansējumu līdz 15 miljoniem eiro.

Tas būs daļa no jaunās obligāciju programmas līdz 50 miljoniem eiro, kas paredzēta grupas tālākai attīstībai un izaugsmei Baltijas reģionā.

Obligāciju emisijā piesaistītos līdzekļus plānots izmantot esošo saistību refinansēšanai un turpmākai izaugsmes finansēšanai, tostarp potenciāliem apvienošanās un iegādes (M&A) darījumiem arī Lietuvā un Igaunijā.

“Mūsu stratēģija 2025.–2027. gadam paredz ilgtspējīgu attīstību un tirgus pozīciju paplašināšanu Baltijas vides pakalpojumu tirgū. Eiropā arvien stingrāk tiek īstenoti aprites ekonomikas un zaļās transformācijas mērķi, kas rada papildu izaugsmes iespējas mūsu nozarei. Obligāciju programma mums ļaus šos plānus īstenot plašākā mērogā, bet investoriem nākotnē tā būs iespēja pievienoties perspektīvai un atbildīgai uzņēmumu grupai. Mēs ticam, ka tā būs investīcija tīrākā rītdienā — sabiedrībai un planētai,” uzsver Juris Gulbis, AS “CleanR Grupa” valdes priekšsēdētājs.

“INVL Private Equity Fund II”, lielākais privātā kapitāla fonds Baltijā un daļa no Invalda “INVL grupas”, ir parakstījis līgumu par 75% daļu iegādi Igaunijas lielākajā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu grupā “Eesti Keskkonnateenused” (EKT).

Jāatgādina, ka Invalda “INVL grupā” esošajam “INVL Baltic Sea Growth Fond” ir akcijas arī Latvijā strādājošajā vides apsaimniekošanas uzņēmumā “Eco Baltia.” Paredzēts, ka darījums tiks noslēgts līdz 2025. gada beigām. Par tā norisi vēl ir jāsaņem Igaunijas Konkurences padomes apstiprinājums, kā arī jāizpilda citi līgumā iekļautie nosacījumi. Esošie EKT akcionāri (vadība) uzņēmumā saglabās 25% līdzdalību. EKT grupa nodrošina plašu atkritumu apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu klāstu, tostarp sadzīves atkritumu, otrreizējo izejvielu, būvniecības atkritumu, bīstamo atkritumu un bioatkritumu savākšanu un apstrādi, kā arī ielu uzkopšanu. Grupas konsolidētais apgrozījums 2024. gadā sasniedza 77 miljonus eiro, nodarbinot aptuveni 800 darbiniekus.

Pakalpojumu diversificēšanai un vides apsaimniekošanas piedāvājuma paplašināšanai reģionos atkritumu apsaimniekotājs SIA “CleanR” iegādājies 41,25% SIA “Ķilupe” kapitāldaļu, informēja “CleanR” valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs.

Darījums tika īstenots divos posmos – vispirms “CleanR” šā gada februārī iegādājās 10% SIA “Ķilupe” kapitāldaļas, bet maijā “CleanR” palielināja savu līdzdalību SIA “Ķilupe” pamatkapitālā par vēl 31,25% SIA “Ķilupe” kapitāldaļām.

Reģionālais atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Ķilupe” darbojas kopš 1988. gada un specializējas dažādās vides apsaimniekošanas jomās, tostarp sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, būvgružu pārvaldībā un šķirošanā. Darbības reģions – Ogres novads, Aizkraukles novads, kā arī Rīgas un Pierīgas rajons.

“Šis darījums veicina mūsu stratēģisko mērķi stiprināt klātbūtni un paplašināt vides apsaimniekošanas piedāvājumu reģionos, vienlaikus nodrošinot kvalitatīvu un ilgtspējīgu pakalpojumu pieejamību”, norādīja Valerijs Stankevičs