Pēc vairāk nekā 20 gadiem biznesā Safari parks More ir jaunu izaicinājumu priekšā, atklāj tā saimnieks Dainis Paeglītis.

Ideju iegādāties briežus pirms aptuveni trīsdesmit gadiem Dainis Paeglītis aizguva Zviedrijā. Latvijā toreiz neviens vēl briežus neaudzēja; tos iegadāties Paeglīšiem izdevās no Rīgas Zooloģiskā dārza. Ģimene kopīgiem spēkiem šodien vada bioloģisko saimniecību, kurā ir 500 dzīvnieku liels ganāmpulks, kā arī darbojas viesmīlības biznesā. Saimnieks tomēr atzīst, ka «dzīvojot laukos, audzējot briežus un uzņemot tūristus, bagāts kļūt nevar». Tādēļ drīzumā plānots spert soli jaunu produktu ražošanā.

150 hektāru ganības

Saulstari 1 īpašumā sākotnēji bijuši tikai astoņi hektāri zemes, taču tad, kad kaimiņi piedāvāja zemi iegādāties, iespēju izmantojuši. Saimniecība palēnām izaugusi līdz teju 150 ha. Tā kā fiziski vairs audzētavai nav kur plesties, tiek strādāts nevis pie kvantitātes, bet kvalitātes. Šodien tajā ir 18 aploki un 500 dzīvnieku. Pa aplokiem tie ir sadalīti atkarībā no sugas un vecuma. Aplūkot ir iespējams gan staltbriežus, gan dambriežus. Pusotra kilometra garo pastaigu maršrutu briežu dārzā brauc izpētīt gan atpūtnieki no tuvienes, gan tūristi no ārzemēm. Viens no tūristu piesaistes elementiem ir tas, ka cilvēkiem ļauts barot dzīvniekus. Īpašumā izveidota arī tā sauktā Ragu māja, kurā notiek gan ikgadējās ragu mērīšanas sacensības, gan ir iespējams aplūkot krāšņākos eksemplārus. «Tos pārpērk Eiropa, tur ir ļoti attīstīta ragu izmantošana suvenīru dizainā. No ragiem izgatavo gan nažu un dakšu spalus, gan daudz ko citu. Lielākie pircēji ir itāļi un spāņi,» stāsta Māra Paeglīte, saimniecības īpašniece. Tā kā sacensību dalībnieku, kas uz Mori brauc no visas Eiropas, uzņemšana kļuva par ikgadēju pasākumu un tuvākās apmešanās vietas Morei bija Cēsis vai Sigulda, īpašnieki atvēra viesu māju. Pirmo piemeklēja ugunsnelaime tikai 14 mēnešus pēc tās uzcelšanas. «Lēmumu būvēt otrreiz bija grūti pieņemt. Ja ieliek sirdi, pārdzīvojumi ir ļoti dziļi,» atceras M. Paeglīte. Taču otrais viesu nams ir lielāks, to vada briežu audzētavas īpašnieku meita Māra ar vīru. Korporatīvos pasākumos viesiem tiek piedāvātas arī briežu gaļas maltītes. Steiki un viesu nama kafija vien ir kļuvuši par iemeslu, kādēļ cilvēki brauc uz Mori.

Pirms septiņiem gadiem Rīgas Meža aģentūras izveidotais briežu dārzs Rīgas brieži nu ir sasniedzis savu optimālo blīvumu, kas ļauj zināmu skaitu dzīvnieku vai nu pārdot, vai izlaist apkārtējos mežos, un lēmums par to vēl tiks pieņemts.

Briežu dārzs tika izveidots 2006. gadā, kopumā tajā ieguldot aptuveni 250 tūkstošus latu. Kā iepriekš rakstīja mediji, līdzekļi tika novirzīti piebraucamo ceļu ierīkošanai, vairākus kilometrus gara žoga izveidei, meliorācijas sistēmas sakārtošanai. Dārza darbības sākumā tajā tika izlaisti desmit brieži – pieci no zinātniekam G. Skribam piederošās briežaudzētavas Staltbrieži Līgatnē un vēl pieci no V. Dreimenim piederošās briežaudzētavas Strautiņi Kandavā. Pēc kāda laika tika ielaisti vēl desmit brieži. Viena brieža cena tolaik svārstījās no 300 līdz 1000 latiem, iepriekš vēstīja Diena. Pašlaik dārzā dzīvo aptuveni 40 staltbrieži – 9-14 buļļi, 9-14 govis un 12 pērnie un šā gada teļi, Db.lv stāstīja SIA Rīgas meži pārstāve Elga Zēģele.

Valsts meža dienests informē, ka ar 15. jūliju ir sākusies vilku medību sezona un tā ilgst līdz noteiktā nomedīšanas limita sasniegšanai, bet ne ilgāk par 31. martu. Valsts meža dienests noteicis lielāko pieļaujamo vilku nomedīšanas apjomu 2006./2007. gada medību sezonai un tie ir 130 (simts trīsdesmit) dzīvnieki.Lai nodrošinātu, ka netiek pārsniegts liekākais pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms, medību iesniegumu pieņemšanai jābūt organizētai tā, lai medību tiesību lietotāji tiktu informēti par medību pieteikšanas brīdī izmantoto vilku limita daļu. Par katru nomedīto vilku tiek aizpildīts noteikta parauga akts. Pamatojoties uz medību vadītāja sastādīto un iesniegto aktu, tiek izsniegta aizpildīta stingrās uzskaites vilka medību atļauja medību produkcijas īpašniekam. Par nomedītajiem vilkiem un izsniegtajām vilku medību atļaujām vienas darba dienas laikā pēc vilka nomedīšanas, jāinformē Valsts meža dienesta medību daļa.Saņemot paziņojumu par 120 vilku nomedīšanu valstī kopumā, nekavējoties jāpārtrauc vilku medību pieteikumu pieņemšana bez ikreizējas saskaņošanas ar VMD Medību daļu un tai savukārt jānodrošina, lai netiktu pārsniegts lielākais pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms valstī, koordinējot vilku medību pieteikšanu virsmežniecībās no brīža, kad līdz kopējā limita izpildei ir atlikuši desmit vilki, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Šajā sezonā noteiktais lielākais pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms ir tāds pat kā iepriekšējā sezonā. Pagājušajā medību sezonā tika nomedīti visi atļautie 130 vilki. Tā kā nav mainījusies šo dzīvnieku populācija, nav mainīts arī lielākais pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms. Nosakot medību limitu, nolūks ir regulēt dzīvnieku skaitu, lai to savairošanās nekaitētu citām dzīvnieku sugām un lai dzīvnieki nenodarītu kaitējumu cilvēkiem. Pēc Valsts meža dienesta uzskaites datiem Latvijā patlaban ir apmēram 600 vilku.

Videolekciju cikls Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2024 ietvaros, sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai.

Videolekcijas publicētas portālā https://www.lmsp.lv/latvijas-meza-programma/531 ar neierobežotu piekļuvi visiem interesentiem, ar laiku vismaz uz 12 mēnešiem vai līdz izmaiņām nozarē, kas būtiski var ietekmēt satura precizitāti vai aktualitāti.

Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Latvijas Meža attīstības fondu.

06.12.2024., Talsi

Meža dzīvnieku populācijas un to kontrole. Plēsēju medības. Invazīvās sugas Latvijā

Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) valdes priekšsēdētājs

Lekcijas tēma: Meža dzīvnieku populācijas pieauguma izmaiņas Latvijā, plēsēju un invazīvo sugu īpatsvara izmaiņas.

«Jāliek būs uz diētas,» spriež safari parka More saimnieks Dainis Paeglītis, ar graudu spainīti rokās apstaigājot savus staltbriežu, dambriežu un balto staltbriežu aplokus.

Mežacūkas pavisam izlepušas – var pievilināt tikai ar šokolādi. Sešos aplokos briežu bariņi graciozi uzlūko garāmgājējus. Tikai retais tuvojas sētai, lai pamielotos ar graudiem. Tūristu mīluļi ir mazie dambriedīši, kas atsaucīgāki komunikācijai. Tā arī ir viņu galvenā funkcija – kalpot priekam. Pārējie brieži kļuvuši par nopietnu peļņas avotu.

Labi ragi atmaksājas

Galvenais saimniecības ienākumu avots ir selekcijas darbs. Saimniecība ir sertificēta selekcijas saimniecība un pārdod vaislas dzīvniekus – gan uz ārzemēm, gan tepat Latvijā. «Saulstari1 ir Baltijā viena no Top5 saimniecībām, tādēļ klientu netrūkst,» teic Dainis.

Sestdien, 12. augustā Latvijā tiek atklāta pīļu medību sezona. Medniekiem tas ir liels notikums, bet kā jau visos lielos pasākumos, gadās arī pārkāpumi. Lai izvairītos no nepatīkamiem starpgadījumiem Valsts meža dienests ir sagatavojis informāciju medniekiem, kurā atgādina, kas jāņem vērā, lai tiktu ievērotas medību normatīvo aktu prasības, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Katru gadu Valsts meža dienestam nākas saskarties ar gadījumiem, kad ūdensputnu medību laikā tiek nomedītas nemedījamas sugas vai vēl lidspēju nesasnieguši ūdensputni. Šādi gadījumi negatīvi ietekmē sabiedrības attieksmi pret medībām un medniekiem, tādēļ aicinām medniekus būt apzinīgiem, kā arī ziņot Valsts meža dienestam darbiniekiem par konstatētiem medību pārkāpumiem. — Pīļu medību sezona ir no 12.augusta plkst. 16:00 līdz 15.septembrim tikai trešdienās, sestdienās, svētdienās un no 16.septembra līdz 15.novembrim katru dienu; — Normatīvajos aktos noteikti sekojoši putnu rudens medību ierobežojumi: — Teiču dabas rezervāta aizsargjoslā, sekojošās robežās – pa valsts nozīmes ceļiem, kas savieno Atašieni, Odzienu, Pamatus, Krustiņus, Stalidzānus, Barkavu, Murmastieni, Stirnieni un Atašienes staciju – aizliegtas zosu medības; — Ūdensputnu medības aizliegtas Ķemeru Nacionālā parka un Gaujas Nacionālā parka teritorijā. — 22.07.2003. MK noteikumu Nr. 415 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 16. 3. punkts nosaka, ka dabas liegumos ūdensputnu medībās aizliegts lietot munīciju, kas satur svinu. — Medību likuma 24. panta 7. i punkts par nelikumīgām medībām atzīst medīšanu, izmantojot pusautomātiskus vai automātiskus ieročus, kuros vienlaicīgi var ielādēt vairāk par trim patronām vai ar kuriem var šaut kārtām. — Mednieka sezonas kartes izsniedz Valsts meža dienests vai tā teritoriālā struktūrvienība, vai dabas rezervāta vai nacionālā parka administrācija, kuras kontrolējamā teritorijā atrodas attiecīgās medību platības. Mednieka sezonas karte derīga visā Latvijas teritorijā, sava mednieku formējuma līgumplatībā vai sev īpašumā vai lietošanā esošajā platībā un publiskajās ūdenstilpēs bez īpaša saskaņojuma, kā arī kā viesim cita formējuma platībā, ja medības rakstiski saskaņotas ar medību tiesību lietotāju. Rīgā dzīvojošie mednieki mednieka sezonas kartes var saņemt arī VMD centrālajā aparātā – Rīgā, 13. janvāra ielā 15, Ūdenstilpēs, kurām nav noteikts publiskās ūdenstilpes statuss, medības obligāti jāsaskaņo ar medību tiesību īpašnieku vai lietotāju un jāpiesaka vietējā mežniecībā. Sausā laika dēļ mežos ir izveidojusies ārkārtīgi augsta ugunsbīstamība, tādēļ mednieki tiek aicināti būt piesardzīgi ar uguni. Medniekiem jāievēro pašvaldību izdotie rīkojumi vai aizliegumi atrasties mežā, kas saistīti ar ārkārtas situāciju, ugunsbīstamības dēļ. Medību laikā pie mednieka jāatrodas medību dokumentiem: mednieka apliecībai, medību šaujamieroča lietošanas atļaujai un mednieka sezonas kartei. Pēc medībām sezonas kartē jāieraksta nomedītie ūdensputni, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Meža dzīvnieku Latvijā kļūst arvien vairāk, jautājumā par cilvēku un dzīvnieku simbiozi atsevišķās vietās jau brīžam esot karastāvoklis, taču perspektīvā šādu situāciju skaits pat varot kļūt vēl lielāks, jo īpaši, ja ir plēsēju sugas, kam ieviests siltumnīcas režīms, līdztekus tam visu vēl problemātiskāku padara sabiedrības daļas dabas likumu nezināšana vai ignorēšana.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dzīvnieki un cilvēki, optimālas simbiozes meklējumos. Vairāk nekā 30 gadu laikā Latvijā ir būtiski sarucis iedzīvotāju skaits no 2,67 milj. līdz 1,87 milj., vienlaikus pieaudzis meža dzīvnieku skaits, kas savukārt rada papildu izaicinājumus (zaudējumus) mežsaimniekiem un lauksaimniekiem, vienlaikus sabiedrības daļai izpratne par to, kas un kā notiek dabā, ir balstīta uz multfilmām, kam nav nekāda reāla sakara ar dabas likumiem mežā, kas savukārt apgrūtina lēmumu, kuri balstīti uz zinātni un reālo situāciju, pieņemšanu. Tāpat nav noteikts, cik daudz konkrētas sugas īpatņu Latvijā būtu nepieciešams, tāpēc to skaitu lielos mērogos regulē pati daba, bet cilvēka regulācija virknei sugu ir liegta. Tas gan rada problēmas ne tikai pašlaik, bet vēl vairāk rūpju var sagādāt perspektīvā, ja tiek turpināta līdzšinējā pieeja.Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 1991. gadā Latvijā bija uzskaitīti 16,8 tūkst. bebru, bet 2024. gadā to skaits jau bija 57 tūkst., staltbriežu skaits no 25,3 tūkst. 1991. gadā sasniedzis 68 tūkst. 2024. gadā. Līdzīga skaita pieauguma dinamika ir arī plēsējiem, proti, 1991. gadā Latvijā bija uzskatīti apmēram 400 vilki, bet 2024. gadā šīs sugas īpatņu skaits sasniedza 1400, arī lūšiem ir līdzīgs īpatņu skaita pieaugums. Sava veida izņēmums ir mežacūku skaits (1991.g. – 32,3 tūkst., 2010.g. – 67,2 tūkst., bet 2024.g. - 21 tūkst.), ko stipri ietekmēja Āfrikas cūku mēris.

Nekustamo īpašumu projekta attīstītājs SIA Briežu Invest Mežaparkā uzsācis daudzdzīvokļu ēkas būvniecību, kas iepriekš bijusi ilgstoši «iesaldēta». Projektā tiks investēti 4,3 miljoni eiro, banka Citadele projekta īstenošanai piešķīrusi kredītu 2,6 miljonu eiro apmērā.

Ēkā tiks izveidoti 160 jauni dzīvokļi. Tirgū projekta nosaukums ir Liepziedi.

SIA Briežu Invest īstenotais projekts Liepziedi paredz, ka apmēram puse no dzīvokļiem tirdzniecībā tiks nodoti ar pilnu, bet otra puse – ar pelēko apdari. Tie būs lielākoties 1 - 2 - 3 istabu dzīvokļi, kuru platība būs no 26 līdz 53, bet lielākajiem līdz 70 kvadrātmetriem. Būvniecības darbus veiks SIA RCBS, kas jau iepriekš cēla šo namu.

Bankas Citadele Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Māris Macijevskis norāda, ka nekustamā īpašuma projektu kreditēšana pēdējā gada laikā būtiski aktivizējusies un šobrīd tas ir viens no visvairāk kreditētajām segmentiem: «Būtisku nekustamā īpašuma attīstības kredītu apjomu veido finansējums, kas paredz pabeigt un nodot ekspluatācijā objektus, kuri iesaldēti vai pamesti stāvējuši kopš 2008., 2009. gada, kad vispārējā ekonomiskā krīze radīja sabrukumu nozarē līdzīgi, kā tas noticis arī ar ēku Briežu ielā 7a.»

Lai veicinātu intensīvu meža cūku populācijas blīvuma samazināšanu saistībā ar potenciālu Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību Latvijā, medību tiesību lietotāji (mednieku kolektīvi) varēs pretendēt uz atbalstu par meža cūku populācijas samazināšanu, informē Zemkopības ministrija.

Kopumā 2013./2014. gada medību sezonas laikā tiek plānots samazināt meža cūku populāciju Latvijā par vismaz 80% - no 74 tūkstošiem īpatņu medību sezonas sākumā līdz ne vairāk kā 15 tūkstošiem medību sezonas noslēgumā.

Medību tiesību lietotāji, kas savās medību platībās būs nomedījuši vairāk nekā 70 procentus no Valsts meža dienesta (VMD) noteiktā pieļaujamā nomedīšanas apjoma (limita), varēs saņemt 35 eiro par katru nomedīto meža cūku virs minētajiem 70 procentiem. Šā atbalsta finansējuma izlietojumu administrēs Lauku atbalsta dienests, pamatojoties uz medību tiesību lietotāju pieteikumiem un VMD sniegto informāciju par izpildīto meža cūku nomedīšanas apjomu.

Jūlija vidū sākās jaunā - 2015./2016. gada vilku medību sezona, un Valsts meža dienests ir izdevis rīkojumu, kas atļauj jaunajā medību sezonā nomedīt 250 vilkus, informē dienests.

Šis ir sākotnēji noteiktais lielākais pieļaujamais nomedījamo vilku skaits (limits). Valsts meža dienestam ir tiesības limitu palielināt, ja būs uzskaitīti gadījumi par uzbrukumiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kad tie ir tikuši nogalināti vai savainoti. Nedēļas laikā kopš atļauts medīt šos plēsējus, nomedīti seši vilki, par ko ziņojušas četras virsmežniecības.

Medību sezona ilgst līdz noteiktā nomedīšanas apjoma izmantošanai, bet ne ilgāk kā līdz nākamā gada 31. martam. Iepriekšējā medību sezonā kopskaitā tika nomedīti 267 vilki no atļautajiem 300.

Pamatojoties uz vilku monitoringa datiem un iepriekšējās medību sezonas medību rezultātiem, Latvijā kopš 2004. gada ik gadu tiek noteikts pieļaujamais nomedījamo vilku skaits. Lai apzinātu esošo situāciju par vilku klātbūtni un daudzumu medību platībās, savu vērtējumu sniedz Valsts meža dienesta vecākie mežziņi, mežziņi un medību tiesību lietotāji.

Pēteris Dimants zāli pats pļaut nevēlējās, tāpēc piemeklēja atbilstošus zālēdājus dzīvniekus, kuri vienlaikus priecētu arī acis – tāds ir īsais sākums briežu dārza tapšanā.

Piesaistot ES finanses, izveidota bioloģiskā saimniecība un Baltijā pirmā akreditētā dambriežu audzētava Rembates pagasta saimniecībā Dangas. Turpinot saimniecības attīstību, viņš pievērsies inovatīva biznesa veidošanai, kura pamatā ir briežu ragi. Pēc aktīvo vielu sastāva tie esot ierindojami otrajā vietā aiz bruņurupuču bruņām, kas pie mums nav pieejamas, tā produktu slavē godalgoto ragu ganāmpulka saimnieks.

Pasaulē aktuāli ir pētījumi par jaunu preparātu iegūšanu, kuru iedarbība izpaužas dažādu ķermeņu bioķīmisko, fizioloģisko un imunoloģisko sistēmu stabilizēšanā. Pēc uzņēmēja stāstītā, briežu ragi ir vienreizējs bioloģiski aktīvu vielu avots. Piesaistot vairākus Latvijas zinātniekus un laboratorijas, šobrīd notiek ragu sastāva izpētes un preparātu izstrāde, taču sīkāka informācija par pētījumu norisi un rezultātiem pagaidām neesot plašāk publiskojama.

Eiropā lielākā staltbriežu ciltsdarba saimniecība – z/s Zemitāni (Kokneses novads, Iršu pagasts) – pirmo reizi Latvijas un arī visas Eiropas Savienības vēsturē uzsākusi dzīvu briežu eksportu uz Krieviju.

Noslēdzot sadarbības līgumu ar briežu audzētavu Jaroslavļas apgabalā, ne vien atvērts eksporta tirgus uz lielo kaimiņvalsti, bet arī likti pamati tālākai sadarbībai.

Pirmdien, 3. maijā, uz Krieviju eksportā aizvesti 40 izcilas kvalitātes trofeju brieži – 20 staltbrieži un 20 dambrieži. Līdz 2010. gada beigām uz Krieviju eksportā z/s Zemitāni plāno aizvest vēl vismaz 150 līdz 200 augstākās kvalitātes briežu.

Līdz šim no Latvijas uz Krieviju eksportētas galvenokārt cūkas un kazas. Stingro kaimiņvalsts veterināro prasību dēļ briežu eksports uz Krieviju līdz šim nebija izdevies nevienai Eiropas briežu audzētavai. Savukārt šobrīd, pierādot gan briežu izcilo kvalitāti, gan saimniecības augsto veterinārmedicīnas līmeni, z/s Zemitāni izdevies tas, par ko citi Eiropas briežaudzētāji vēl tikai sapņo – atvērt lielo Krievijas tirgu.

Ekonomiskā krīze un medījamo putnu un dzīvnieku medību liegumi nav mazinājuši ārvalstu viesmednieku skaitu Latvijas mežos, piektdien informē laikraksts Dienas bizness.

To liecina ne tikai viena no lielākajiem komercmedību organizētājiem — valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienības LVM Rekreācija un medības, bet arī Valsts meža dienesta dati par medību sezonā (rudens-pavasaris) izsniegtajām atļaujām ārvalstu medniekiem medīt Latvijā. 2009./2010. gada medību sezonā Valsts meža dienests izsniedzis atļaujas 1097 ārvalstu viesmedniekiem, 2008./2009. gada sezonā tādas bija tikai 992, bet vēl iepriekš 980.

Aptuveni pusei no visiem viesmedniekiem pakalpojumus ir sniegusi LVM Rekreācija un medības, kam ir 100 000 ha lielas medību platības. Turklāt medībās uz LVM dodoties arī mednieki no Latvijas - pērn 313, aizpērn tikai 281, 2008. gadā tādu bija 296.

Šodien Siguldā sākas starptautiskā briežaudzēšanas konference Fermu menedžments un produkcijas kvalitāte briežkopībā, kas ilgs līdz 24. augustam, informē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome.

Konferences pirmajās divās dienās ir plānoti zinātniskie referāti un diskusijas LLU Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskajā institūtā Sigra. 21.augustā semināra diskusijās un ar zinātniskajiem referātiem piedalīsies – zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, Zinātniskā institūta „Sigra” direktors Aleksandrs Jemeļjanovs, SDAA valdes priekšsēdētājs Dainis Paeglītis. Konferencē 21. un 22. augustā ar zinātniskajiem referātiem uzstāsies pārstāvji ne tikai no Latvijas, bet arī Jaunzēlandes, Spānijas, Beļģijas, Ķīnas, Lielbritānijas un Polijas.

23.augustā notiks briežu dārza apmeklējums Z/S Zemitāni Iršu pagastā. Paredzēta briežu dārza, kautuves un gaļas pārstrādes uzņēmuma apskate, produktu degustācija, kā arī diskusija par vienotu dzīvnieku vērtēšanas sistēmas izveidi ES.

Pagājušajā nedēļā Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja darbinieki sadarbībā ar Valsts meža dienesta darbiniekiem Ropažu novadā konstatēja divus vīriešus, kuri piedalījās medībās, rupji pārkāpjot ieroču aprites un izmantošanas noteikumu prasības, informē Valsts policija.

Saistībā ar notikušo uzsākti kriminālprocesi un administratīvās lietvedības.

18.martā neilgi pēc plkst. 19.00 Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja darbinieki kopā ar kolēģiem no Valsts meža dienesta veica ieroču aprites nosacījumu ievērošanas kontroles pasākumus. Ropažu novadā pie Tumšupes tika konstatēts, ka divas personas, iespējams, medībās izmanto nelikumīgu ieroci.

Pārbaudot šo informāciju, dienestu darbinieki devās uz medību norises vietu, kur vienā no medību torņiem sastapa 1963. gadā dzimušu vīrieti, Salaspils iedzīvotāju. Pie vīrieša atradās pielādēta medību karabīne, kas aprīkota ar nakts redzamības tēmēkli.

Lai novērstu nelaimes gadījumus, kā arī pārbaudītu likumu un citu normatīvo dokumentu prasību ievērošanu ūdensputnu medību sezonas atklāšanas dienās - š.g. 11.augustā no plkst. 16.00 un 12.augustā, Valsts policija, sadarbībā ar Valsts meža dienesta teritoriālo struktūrvienību darbiniekiem, veiks nepieciešamos kontroles pasākumus ūdensputnu medību vietās, kā arī piebraukšanas vietās un uz ceļiem pēc medībām.

Valsts policijas (VP) Galvenās kārtības policijas pārvaldes (GKPP) Prevencijas biroja darbinieku pēdējo gadu gaitā realizētie preventīvie pasākumi ir devuši pozitīvus rezultātus, par ko liecina fakts, ka pie nemainīgas kontroles pasākumu intensitātes mednieku pieļauto pārkāpumu skaits, kas saistīts ar alkoholisko dzērienu lietošanu un ar to saistītiem pārkāpumiem ūdensputnu medību atklāšanas dienās, ir samazinājies. Precīzāk tiek ievērotas arī Medību noteikumos paredzētās medību šaujamieroču pārvadāšanas un lietošanas prasības.

2005.gadā ūdensputnu medību sezonas atklāšanas dienās tika konstatēti 160 administratīvie pārkāpumi, savukārt 2006.gadā pārbaužu laikā policijas darbinieki konstatēja 246 dažādus pārkāpumus, tai skaitā, 19 pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta "Transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaidā", kā arī 227 citus administratīvos pārkāpumus.

Zemniekiem trūkst informācijas par savvaļas dzīvnieku radīto postījumu kompensēšanas kārtību, trūkst dialoga starp zemes apsaimniekotājiem un medniekiem vietējā līmenī, nemedījamo dzīvnieku postījumu zaudējumu kompensācijas kārtībā ir nopietni trūkumi un medniekiem trūkst motivācijas dzīvnieku apmedīšanai, šādi secinājumi radušies pēc biedrības Zemnieku saeima rīkotās konferences Zemes apsaimniekotāju un savvaļas dzīvnieku līdzāspastāvēšanas veicināšana.

Kā informē Zemnieku saeima, konference tika rīkota, lai risinātu samilzušo problēmu – ikgadēji pieaugošos savvaļas dzīvnieku postījumus lauksaimniecības zemēs, to ierobežošanu un kompensācijas kārtību. Konferences dalībnieku vidū bija lauksaimnieki un meža īpašnieki, Zemkopības ministrijas, Vides ministrijas, Latvijas vides aizsardzības fonda, Valsts vides dienesta, Valsts meža dienesta, Lauku atbalsta dienesta, pašvaldību un mednieku pārstāvji, kas sprieda par problēmām savvaļas dzīvnieku jomā un iespējamiem uzlabojumiem, ko būtu iespējams ieviest nākotnē.

Lauksaimniekiem vislielākās raizes dara straujais bebru skaita pieaugums, teju ģeometriskā progresijā. Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Jānis Baumanis skaidroja, ka bebru skaits šobrīd jau sasniedzis 150 tūkstošus, kas tuvojas maksimālajai vides ietilpībai, pie tam nomedīta tiek tikai puse no medījamo dzīvnieku limita – ap 20 tūkstošiem gadā. Ar to nepietiek, lai bebru skaitu ierobežotu. ZSA valdes priekšsēdētaja vietniece Maira Dzelzkalēja uzsvēra, ka bebri valsts meliorācijas sistēmām nodara kaitējumu miljoniem latu apmērā.

Ziemera pagasta Rateniekos jau septiņus gadus briežus savam, ģimenes un draugu priekam audzē Artis Skaistkalns. Tie gan nav svētkiem raksturīgie ziemeļbrieži, bet dambrieži, raksta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

Lai gan pati briežu uzturēšana neizmaksā dārgi, lielākie finanšu ieguldījumi jāveic sākumā – viens dambriedis maksā vidēji 400 eiro. «Dambriežu uzturēšana nemaksā dārgi. Trīs suņu uzturēšana lauku sētā izmaksā tikpat, cik man desmit dambrieži. Baroju ar sienu, graudiem. Ar barošanu nepārspīlējam, jo briežus nedrīkst pārbarot. Vidēji tie ir divi spaiņi dienā ar graudiem. Lai gan viņiem nevajag nojumi, mēs esam tādu uzcēluši, lai varētu paslēpties no lietus,» stāsta A.Skaistkalns.

Dambriežu audzēšana neprasa daudz darba, un tieši tas ir viens no priekšnoteikumiem, kāpēc A.Skaistkalns izvēlējies audzēt tieši šos dzīvniekus. «Gribēju saimniekot un meklēju veidus, ko labāk darīt. Audzēju kartupeļus – neizauga, burkānus – arī nepadevās laba raža. Pie tam vajadzēja ieguldīt daudz darba. Izlēmu audzēt briežus. Vienīgais, kas jādara – jābaro. Brieži neprasa daudz darba,» saka viņš.

Valsts lielāko zemes platību īpašnieki - fiziskās un juridiskās personas

Ja gadu iepriekš gandrīz piektā daļa Latvijas lielāko privāto zemes īpašnieku – fizisko personu pēdējā gada laikā bija šķīrušies no ievērojamas daļas savu zemes platību, tad aizvadītajā gadā šajā ziņā valdījis sastingums.

Kā rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem, jaunpienācēji zemes megaīpašnieku vidū ir uz pirkstiem skaitāmi, savukārt būtiskākās pārmaiņas saistītas ar kadastrālo vērtību maiņu un zemes nonākšanu no fizisko personu īpašuma šīm pašām personām piederošu kompāniju rokās.

Pēc konsultācijām ar nozares ekspertiem Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir sagatavojis un nosūtījis vēstuli Latvijas pašvaldībām ar lūgumu pašvaldību medību koordinācijas komisijām izmantot Medību likumā deleģētās tiesības – atļaut meža cūku medības medību iecirkņa platībās sākot no 200 hektāriem.

Šāds lēmums pieņemts sakarā ar Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību meža cūku populācijā Latgalē un Vidzemē (šogad reģistrēti jau 396 saslimšanas gadījumi) un pieaugošajiem epizootijas draudiem visā valsts teritorijā, lai veicinātu meža cūku skaita samazināšanu, kas ir viens no ĀCM profilakses un apkarošanas pasākumiem.

Jāuzsver, ka meža cūkas Latvijā ir kļuvušas par ĀCM vīrusa dabīgo rezervuāru. Lielā meža cūku skaita dēļ slimība ne vien saglabājas jau inficētajās teritorijās, bet arī turpina izplatīties, inficējot arvien jaunas teritorijas un radot zaudējums gan medību saimniecībām, gan cūkkopības nozarei Latvijā.

Pretrunā ar starptautiskajiem likumiem un globāla mēroga vaļu medību aizliegumu, Īslande eksportē nokautu vaļu gaļu uz Latviju un Dāniju, liecina Īslandes valdības arhīvu informācija.

Īslandes nacionālā statistikas biroja dati uzrāda, ka vēl nesen valsts veikusi vaļu gaļas produktu eksportu uz trim valstīm. Eksports uz Dāniju un Latviju ir pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem pat tad, ja šie produkti ir Īslandes imports. Starptautisko tirdzniecību ar vaļu gaļas produktiem aizliedz Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CItES).

Eksportu uz Latviju apstiprinājušas varas iestādes Latvijā, kuras apsolījušas veikt izmeklēšanu šajā sakarā, ko atbalstījusi Starptautiskais Dzīvnieku labklājības fonds (IFAW).

IFAW pauž nopietnas bažas par nelegālu vaļu gaļas produkcijas starptautisku tirdzniecību, īpaši saistībā ar pašreizējām sarunām par komerciāla nolūka vaļu medību aizlieguma mīkstināšanu pasaules mērogā.

No Zemkopības ministrijas (ZM) šā gada budžeta Medību saimniecības attīstības fondam piešķirti finanšu līdzekļi 140.7 tūkstošu lata apmērā, kas paredzēti nozares attīstības projektu atbalstam.

Par to šodien nolemts Medību saimniecības attīstības fonda padomes sēdē, ko vadīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Sēdes laikā dalībnieki, izvērtējot iesniegtos projektus, nolēma atbalstīt vairākus zinātniskās izpētes projektus, tostarp ligzdojošo un nomedīto ūdensputnu, lielo plēsēju, kā arī pārnadžu zinātnisko izpēti. Lai ilgtermiņā nodrošinātu ilgtspējīgu medību resursu izmantošanu, ZM zinātniskos pētījumus ir noteikusi kā vienu no prioritātēm Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļu izmantošanas vadlīnijās.

Tāpat, lai uzlabotu situāciju attiecībā uz medību prasību ievērošanu un samazinātos pārkāpumu skaits medību jomā, šogad paredzēts atbalstīt vairākus mednieku izglītošanas projektus, piemēram, Latvijas Mednieku asociācijas projektu, kura ietvaros tiks organizēti vairāki semināri un izglītojoši pasākumi par dažādām medniekus interesējošām tēmām.

Briežu dārzu bizness nav atspēries uz maksas medību tramplīna, bet potenciāls ir; galvenais ienākumu avots – dzīvu dzīvnieku eksports, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan augumā par dambriežiem ievērojami raženāko un gaļīgāko staltbriežu skaits ik gadu kāpj aptuveni par tūkstoti un aug arī saimniecību skaits, kas nodarbojas ar savvaļas dzīvnieku audzēšanu, tomēr nozare ir neliela. Ik gadu klāt nāk aptuveni piecas jaunas savvaļas dzīvnieku saimniecības. Tomēr pašlaik visi Latvijā esošie aptuveni simt savvaļas dzīvnieku audzētāji kopā nespētu apmierināt pat viena nopietna ārvalstu sadarbības partnera pasūtījumu pēc briežu gaļas. To apgalvo biedrības Bioloģisko lauksaimnieku un savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācija (BLSDAA) valdes priekšsēdētājs un briežu dārza Saulstari vadītājs Dainis Paeglītis.

Medījumu popularizēšana SIA Medījumu iepirkumi preču zīmes Baltic Wild vadītājam Ivaram Raciņam izvērtusies vēsturiski

Ivars Raciņš sākuma strādājis par pārstāvniecības vadītāju Igaunijas gaļas produktu vairumtirdzniecības kompānijā. «Nostrādāju tur nepilnus trīs gadus, pēdējā gadā igauņi sāka iepirkt un pārstrādāt arī medījumus. Pēc gada no šī biznesa aizgāja, savukārt man iepatikās – uzpirku medījumu kautķermeņus, 98% bija eksports,» viņš stāsta.

Ap 2011.gadu krīzes sekas un toreizējais biznesa modelis sāka traucēt tālākai attīstībai. «Sapratām, ka, tikai iepērkot kautķermeņus un eksportējot saldētu medījumu gaļu, tālāk nav iespējams izaugt. Ja gribam attīstīties, jāiegādājas sava kautuve,» stāsta uzņēmējs. Apzinot investorus, secināts, ka kautuves produkcijai būs pārāk maza pievienotā vērtība un ar tik pieticīgu nākotnes vīziju nevar ieinteresēt investorus, jāiet tālāk, jāpaplašinās sortimentā un jāsāk piedāvāt gatavu produkciju.