Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Jaunās sankciju paketes ietvaros, kas Krievijai piemērota par tās iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienība (ES) noteikusi sankcijas Krievijas prezidenta Vladimira Putina meitām Marijai Voroncovai un Jekaterinai Tihonovai, piektdien pavēstījušas divas ES amatpersonas.

Putina meitas iekļautas atjaunotajā fizisko personu sarakstā, kam iesaldēti aktīvi un aizliegta ceļošana.

Līdzīgus pasākumus pirms divām dienām noteica ASV.

ES nolēmusi noteikt piekto sankciju paketi saistībā ar Krievijas karu pret Ukrainu, parādoties liecībām par Krievijas karaspēka zvērībām okupētajā Kijivas apgabalā, arī mierīgo iedzīvotāju spīdzināšanu un masveida slepkavībām.

Līdzās sankcijām fiziskajām personām ES arī apstiprinājusi ogļu importa embargo.

Tās ir pirmās sankcijas, kas Putina sāktā kara dēļ vērstas pret Krievijas ienesīgo enerģētikas industriju un atbilstoši aplēsēm ir vērta četrus miljardus eiro gadā, norādījusi ES prezidentūra.

Krievijā tika ievēlēts jauns prezidents, par kuru kļuva Vladimira Putina ieteiktais kandidāts Dmitrijs Medvedjevs. V.Putins jau iepriekš ir paziņojis, ka negrasās aiziet no politikas un labprāt pieņemtu valdības vadītāja amatu, ja viņam tas tiktu piedāvāts.

Var secināt, ka minētajā situācijā pastāv iespēja attīstīties divvaldības modelim, kurā ir prezidents D.Medvedjevs, kas ir vēlēta persona ar lielām pilnvarām de jure, un ir de facto valsts procesu vadītājs premjera krēslā. Ņemot vērā, ka Krievijas Federācijā prezidenta postenim ir pakļautas pārējās valsts institūcijas, prezidenta amatā esošā cilvēka rokās neapšaubāmi ir liela ietekme. Savukārt de facto pie varas ir nolēmis palikt V.Putins. Kā nonākt līdz šīs situācijas atrisinājumam? Viens variants ir stiprināt premjera funkcijas, kas gan, manuprāt, nenotiks, - nedomāju, ka V.Putins vēlētos savā jaunajā amatā aizkavēties. Otrs variants pieļauj Ķīnas nacionālajam līderim Denam Sjao Pinam līdzīgi veidotu pārvaldības modeli, iedzīvinot valsts nacionālā vadītāja tēlu. Tomēr šeit gribu atzīmēt, ka Krievija nav Ķīna, un Dens Sjao Pins neiederas tajā veidolā, kādā Krievija vēlas sevi pasniegt starptautiski. Tāpēc paliek trešais variants, uz ko vairāk arī sliecos – D.Medvedjevs kādu laiku pilda prezidenta funkcijas, lai sagatavotu augsni V.Putinam, strādājot pie prezidenta pilnvaru stiprināšanas un pat iespējamas pagarināšanas. Tad arī uz nākošajām vēlēšanām 2012. gadā V.Putins varētu veiksmīgi atgriezties. Pilnīgi noteikti nebūs tā, ka līdzšinējais Krievijas prezidents nodos amatu un aizies. Tāpat gribas domāt, ka viņš nesamierināsies ar otrā cilvēka lomu valstī. Tāpēc spriedzi rada jautājums, cik ilgā laikā šī jaunizveidotā situācija atrisināsies?

Par Krievijas prezidenta pārvēlēšanu šaubu nav, bet ir paredzamas ekonomiskas grūtības impērisko ambīciju uzturēšanā

Svētdien gaidāmajās Krievijas prezidenta vēlēšanās nav šaubu par Vladimira Putina palikšanu valsts augstākajā amatā uz ceturto prezidentūras termiņu. Ne tik droši ir ar V. Putina turpmāko ambīciju īstenošanu, ko kavē stagnējošā ekonomika.

Krievija pret pasauli

Elektorāta aptaujas norāda uz apmēram 70% balsotāju atbalstu V. Putinam, un Krievijas eksperti to saista galvenokārt ar prezidenta spēju pašmāju publikas acīs stiprināt Krievijas kā pasaulē nozīmīgas spēlētājas tēlu. Par labu nāk arī ekonomikas līdzsvarošanās pēc piedzīvotā naftas cenas un rubļa vērtības krituma, kā arī Rietumu sankcijām pēc Krimas aneksijas 2014. gadā.

Prezidenta vēlēšanas notiks tieši ceturtajā gadadienā kopš Krimas pievienošanas Krievijas Federācijai, un Krievijas sabiedrības atbalsts notikušajai aneksijai šai laikā ir pieaudzis. Socioloģisko pētījumu centra Levada socioloģe Natālija Zorkaja laikrakstam Vedomosti komentē, ka tas ir fons arī elektorāta mobilizācijai ap V. Putina kandidatūru.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins sarunā ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žozē Manuelu Barrozu draudējis, ka var ieņemt Kijevu divu nedēļu laikā, vēsta Itālijas laikraksts La Repubblica.

Eiropas Savienības (ES) samitā, kurā viens no galvenajiem tematiem bija Ukrainas krīze un sankciju paplašināšana pret Krieviju, Barrozu teicis, ka «tikko runājis ar Putinu», vēsta laikraksts.

Kad Barrozu vaicājis Putinam par krievu karaspēku, kas šķērsojis robežu ar Ukrainu, Krievijas līderis ķēries pie draudiem. «Tā patiesībā nav problēma,» «cars» sacījis Barrozu. «Ja es gribēšu, es Kijevu ieņemšu divu nedēļu laikā.»

Šādi izsakoties, Putins gribējis pārliecināt EK prezidentu pret jaunu sankciju noteikšanu, skaidro laikraksts.

Laikraksta versiju par Putina un Barrozu sarunu apstiprinājusi arī augsta ranga ES amatpersona, apliecināja britu avīzes Financial Times Briseles biroja vadītājs Pīters Špīgels.

Krievijas miljardieri Pjotrs Avens un Mihails Fridmans paziņojuši, ka plāno apstrīdēt "nepatiesās un nepamatotās" Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret viņiem par Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Pirmdien stājās spēkā sankcijas pret "Alfa-Bank" līdzīpašnieku Fridmanu un šīs bankas padomes priekšsēdētāju Avenu, kuram ir arī Latvijas pilsonība.

ES sankcijas pamatoja ar to, ka "Avens ir viens no [Krievijas prezidenta] Vladimira Putina tuvākajiem oligarhiem" un Fridmans ir "augstākā ranga Krievijas finansists un Putina tuvākā loka atbalstītājs".

Fridmans un Avens paziņojuši, ka esot "dziļi šokēti par uzkrītoši nepatiesajām aizdomām, kas paustas ES regulējumā ar mērķi pamatot, kādēļ pret viņiem vērstas sankcijas".

Viņu paziņojumā teikts, ka tie ar "visiem viņu rīcībā esošajiem līdzekļiem" apstrīdēs "nepatiesās un nepamatotās" sankcijas, kas "nepamatoti un lieki kaitē viņu daudzo darbinieku, klientu, partneru un iesaistīto dzīvei un labklājībai".

ASV Valsts departaments trešdien atmaskojis desmit Krievijas prezidenta Vladimira Putina paustus «nepatiesus apgalvojumus par Ukrainu».

ASV Valsts departaments izveidojis «Faktu lapu», pārmetot V. Putinam realitātes ignorēšanu vai pārveidošanu.

«Pasaule nav pieredzējusi tik pārsteidzošu Krievijas daiļliteratūru kopš Dostojevskis rakstīja: «Divi plus divi ir pieci»,» teikts ASV Valsts departamenta paziņojumā.

Tajā apkopoti desmit V.Putina izteikumi «Putina kungs saka», kam pretnostatīti «fakti», kuros izklāstīts ASV redzējums.

Komentējot V. Putina izteikumus, ka Krimā kuplā skaitā redzamie bruņotie vīri piederot pie «pašaizsardzības vienībām», Valsts departaments norāda, ka pastāv «spēcīgi pierādījumi, kas liecina, ka Krievijas drošības dienestu darbinieki atrodas pašā epicentrā pret Ukrainu rūpīgi izplānotajos spēkos Krimā».

Villu un zemi pašā jūras krastā par 3,9 miljoniem eiro Jūrmalā nopirkusi Krievijas oligarha Ališera Usmanova ģimene – sieva Irina Viner-Usmanova un viņas dēls Antons, svētdien, 21. septembrī, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Krievijas miljardieris A. Usmanovs atklāti slavē prezidenta V. Putina režīmu un ir viens no V. Putina cilvēkiem. Uzticību Krievijas vadītājam viņš saglabājis arī pēc tam, kad Ukrainas militārā konflikta dēļ ieviestās sankcijas likušas ciest arī paša Usmanova biznesam. Ne Krievijas oligarhs, ne viņa ģimenes locekļi pagaidām nav prasījuši Latvijai termiņuzturēšanās atļaujas, tāpēc nevar zināt, vai viņus interesē Latvija kā patstāvīga mītnes zeme.

A. Usmanovu ģimenes īpašumam Jūrmalā apkārt apjozts pamatīgs žogs, līdz jūrai ir nepilni 100 metri. Remontdarbi, kas patlaban notiek, liecina, ka saimnieki vēl tikai plāno šeit ievākties.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir parūpējies par to, lai šīs nedēļas nogalē notiekošās Krievijas parlamenta - Valsts domes - vēlēšanas nesolītu nekādus pārsteigumus, kas varētu apdraudēt turpmāku paša V. Putina atrašanos pie reālās varas.

Sabiedriskās domas pētījums liecina, ka 7 % barjeru, kas jāpārvar, lai iekļūtu Krievijas Valsts domē, pārvarēs ne vairāk kā trīs vai četras no 11 vēlēšanām reģistrētajām partijām.

Nu jau diezgan droši var apgalvot, ka absolūto vēlētāju atbalsta vairākumu - virs 60 % - vēlēšanās iegūs Vienotā Krievija, kuras saraksta pirmajā vietā atrodas pats V. Putins.

Tas, neapšaubāmi, nozīmē, ka pēc tam, kad beigsies V. Putina pilnvaras Krievijas prezidenta amatā, viņš var kļūt par absolūta parlamenta vairākuma atbalstītu premjeru. Līdz ar to nākamā gada martā ievēlamais V. Putina pēctecis būs vien formāls valsts vadītājs, kuram jebkurš mēģinājums nostāties opozīcijā V. Putinam nozīmētu ātru atstādināšanas procedūru, bet pašam «krievu nācijas līderim» - iespēju atgriezties prezidenta amatā, pat negaidot 2012. gada prezidenta vēlēšanas. Nevar izslēgt arī iespēju, ka Krievijas sabiedriskās organizācijas Ženščina Vladivostoka ierosinājums par nākamo valsts prezidentu ievēlēt V. Putina dzīvesbiedri Ludmilu Putinu, ir augsnes sagatavošana tam, lai Krieviju nākotnē pārvaldītu Putinu dinastija.

Krievijas Federācijas nākamā prezidenta amata kandidāts Vladimirs Putins savā priekšvēlēšanu kampaņas reklāmas rullītī iedrošina valsts iedzīvotājus, kuri pirmo reizi dosies piedalīsies vēlēšanās, balsot par viņu.

Video rullītī redzama jauna sieviete, kura devusies pie zīlnieces uzzināt savu likteni. Zīlniece, izliekot kārtis, atklāj viņai prezidenta kandidāta Putina attēlu uz vienas no tām un norāda sievietei, ka viņas «pirmā reize» būs Putins.

Putina priekšvēlēšanu kampaņas reklāmas rullītis portālā YouTube jau sasniedzis vairāk nekā 400 tūkstošus skatījumu.

Tikmēr cits Putina priekšvēlēšanu kampaņas reklāmas rullītis, kurā redzams Krievijas mūziķis, aktieris un arī uzņēmējs Nikolajs Fomenko, paužot atbalstu Putinam, portālā YouTube sasniedzis vairāk nekā miljons skatījumu.

Rietumiem būtu jāapzinās, ka Krievijas karš dienvidaustrumu Ukrainā potenciāli ir bīstamāks par džihādistu grupējuma Islāma valsts (IV) radītajiem draudiem, jo būtībā var sagraut NATO, uzskata žurnāla Forbes apskatnieks Pols Gregorijs, kā vienu no iespējamākajiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķiem minot Baltiju un īpaši Latviju.

«Vai tiešām ASV un Eiropa cer - ja novājinātā Ukraina parakstīs miera līgumu, tas pieliks punktu Putina sapņiem par impērijas restaurēšanu? (..) Diemžēl šķiet, ka [Vācijas kanclere Angela] Merkele un [ASV prezidents Baraks] Obama spiež Ukrainu piekrist neizdevīgiem noteikumiem, kas Putinam uzdāvinās uz laiku laikiem destabilizētu, no Eiropas Savienības un NATO norobežotu Ukrainu. Un par to viņš maksās vienīgi ar sankcijām, kuras, kā viņš cer, pēc zināma laika tiks atkal atceltas,» raksta Gregorijs.

Apskatnieks atsaucies uz pazīstamā krievu analītiķa Andreja Piontkovska izteiktajām prognozēm, ka panākumi Ukrainas dienvidaustrumos var pamudināt Putinu izmēģināt šo taktiku arī citur un par viņa pirmo mērķi var kļūt Baltijas valstis. Turklāt šo valstu dalība Ziemeļatlantijas aliansē Krievijas prezidentu neatturēs, drīzāk vēl uzkurinās, solot iespēju faktiski sagraut savu lielāko pretinieku - NATO. Šāda avantūra saistīta ar milzīgu risku, taču ieguvumi būtu astronomiski, viņš spriedis.

Strauji pieaugot pasta centra Sakta uzturēšanas izmaksām, samazinoties klātienes klientu skaitam un uzņēmumam optimizējot iekšējos procesus, Latvijas Pasts pieņēmis lēmumu līdz 2023.gada sākumam reorganizēt pasta centra Sakta, pārtraucot pakalpojumu sniegšanu tās telpās.

Pasta pakalpojumu ērta saņemšana līdzšinējiem Saktas klientiem tiks nodrošināta trīs citās tuvējās pasta nodaļās, bet darbiniekiem – piedāvāts darbs citās Rīgas pasta nodaļās.

Pasta centrs Sakta ir viena no četrām Rīgas vēsturiskā centra pasta nodaļām, kas visas atrodas tuvu cita citai nelielā attālumā. Pēdējo trīs gadu laikā klientu plūsma Saktā sarukusi par 70% – to veicinājusi gan iedzīvotāju paradumu maiņa, gan iespēja virkni pakalpojumi izmantot attālināti, būtiski samazinoties nepieciešamībai apmeklēt pasta nodaļu klātienē. Vienlaikus straujā inflācija un energoresursu cenu pieaugums ievērojami palielinājis pasta centra Sakta uzturēšanas izmaksas, paaugstinot tās vairākkārt, turklāt divstāvīgā, 281 m2 plašā pasta centra telpu plānojums neļauj visu telpu platību efektīvi izmantot klientu apkalpošanai.

Intriga, vai Vladimira Putina atgriešanās prezidenta amatā nesīs arī kādu tiešām jaunu politiku – sava veida Putinu 2.0, līdz ar Krievijas jauno valdību atrisinājusies un nekādas sevišķās novitātes nesola. Jaunais premjers Dmitrijs Medvedevs gan arī nesenajā G8 mājīgajā samitā Kempdeividā norādīja, ka valdība esot ļoti atjaunināta – nomainītas kādas trīs ceturtdaļas.

Tomēr jaunās pie teikšanas tikušās personālijas sejas liek domāt, ka pārmaiņas būs kādā atsevišķā un ne fundamentāli svarīgā ekonomikas sektorā, bet principā viss paliks pa vecam.

V. Putina premjerēšanas laikā varas centrs Krievijā tiešām bija valdībā. Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds vērtē, ka Medvedeva prezidentūras laiks varbūt pat bijis vienīgais salīdzinoši neilgais posms pēdējā gadsimta laikā, kad vara nebija koncentrēta Kremlī. «Krievija 20. gadsimtā ir asociējusies ar to, ka vara tajā saistās ar Kremli,» viņš saka, un tagad «vara ir pārcēlusies turp, kur tai ir jābūt – ar ko mēs to asociējam.»

Dienu pirms Krievijas Valsts domes vēlēšanām LTV7 negaidīti atcēlusi filmas Putina sistēma demonstrēšanu. Cenzūra un iztapība - tik asi sestdien LTV7 programmā plānotās dokumentālās filmas Putina sistēma demonstrēšanas atcelšanu vērtē mediju speciālisti, šodien, 3.decembrī, vēsta laikraksts Diena.

Sabojājusies kasete, skaidrojusi Latvijas televīzija, tāpēc filmas demonstrēšana pārcelta uz nākamo nedēļu - 3.decembri vai, visticamāk, 8.decembri.

Tomēr neoficiāla informācija liecinot - pret filmas izrādīšanu iebildusi Krievijas vēstniecība, iesaistīta arī Latvijas Ārlietu ministrija, bet uz LTV ģenerāldirektoru Jāni Holšteinu izdarīts spiediens, lai panāktu pārraides atcelšanu, akcentē laikraksts.

Franču režisora Žana Mišela Karē šogad veidotā filma Putina sistēma stāsta par Krievijas prezidenta V.Putina ceļu līdz augstākajam valsts amatam, iekļaujot intervijas ar opozīcijas pārstāvjiem, jaunāko Krievijas notikumu analīzi.

Filma jau parādīta vairākās pasaules valstīs, un Krievija iepriekš centusies panākt tās demonstrēšanas atcelšanu. Oktobrī Krievijas vēstnieks Beļģijā telekompānijai, kas filmu demonstrēja, nosūtīja prasību nodrošināt viņam laiku intervijai tiešraidē, lai atspēkotu pret prezidentu vērstos "apmelojumus", norāda Diena.

Krievijas sabiedrība pašlaik ir sašķelta starp tiem, kas vēlas redzēt Vladimira Putina režīma beigas, un starp tiem, kuri dažādu iemeslu dēļ viņu atbalsta. Visticamāk, V. Putinam izdosies uzvarēt 4. martā notiekošajās prezidenta vēlēšanās, raksta Bloomberg Businesweek.

Medijs uzsver, ka tomēr opozīcijas kustības pārsteidzošā apņēmība radījusi bažas – vai V. Putinam tik tiešām izdosies noturēties amatā abus nākamos termiņus. Pašlaik svarīgākais jautājums Krievijai un arī visai pasaulei ir – kāds būs nākošais V. Putina prezidentūras posms, kā arī – kādu ceļu mēros Krievija pēc viņa.

Viena no galvenajām V. Putina rīcībā esošajamā vērtībām pašlaik varētu būt Krievijas iedzīvotāju atmiņa, norāda Businesweek. Deviņdesmito gadu nopietnākā Krievijas politiskā krīze – 1993. gada oktobrī notikušais konflikts starp Borisu Jeļcinu un likumdevējvaru, kas beidzās ar asinsizliešanu un vairāku simtu cilvēku bojāeju. Pašlaik tikai rets opozīcijas aktīvists ir vardarbīgi noskaņots, bet liela daļa ir pārliecināta, ka V. Putins šodien ar atklātu sacelšanos izrīkotos daudz bargāk.

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Lietuvas sabiedrotie uz iespējamajiem Krievijas draudiem ir gatavi reaģēt ne tikai ar pagājušajā nedēļā atsūtītajiem sešiem papildu iznīcinātājiem Zokņu aviobāzē, bet arī ar kuģiem Baltijas jūrā, kas to sargātu, intervijā Lietuvas televīzijai pirmdienas vakarā norādījusi prezidente Daļa Grībauskaite. Vienlaikus viņa uzsvērusi, ka Lietuvai ir svarīgi arī pašai nebaidīties.

Pēc viņas teiktā, Krievija sākusi rādīt savu patieso dabu arī Eiropai un pasaulei, bet pagājušajā nedēļā notikušais Eiropas Savienības samits parādījis, ka daži Eiropas valstu līderi vēl nav līdz galam apjēguši situāciju, kādā šobrīd nonākusi Krievija un Eiropa.

«Daži izteicās, ka spiediens uz Krieviju šai brīdī nedrīkstētu būt pārāk stiprs - it kā lai nelaupītu tai iespēju «nezaudēt savu seju» un atstātu «atkāpšanās stratēģiju». Es ļoti skaidri pateicu - tā ir pati Eiropa, nevis Krievija, kura nedrīkst zaudēt savu seju, jo Krievija pat nedomā par savas sejas saglabāšanu. Tai sen vairs nav savas sejas - ir tikai Putina seja,» prezidente sacījusi intervijā, kas izskanējusi Lietuvas Neatkarības atjaunošanas dienas priekšvakarā. «Eiropa līdz galam vēl neaptver, kas notiek, un nav līdz galam sapratusi, ka Eiropai pašai pienācis laiks izšķirties un saglabāt savu seju.»

Vēršoties pret Krieviju ne visas valstis, jo īpaši Eiropā ir vienotas. Katra vispirms domā par sevi, arī - Latvija. Pateicoties mūsu politiķu un diplomātu iebildēm, sankciju sarakstos joprojām nav iekļuvis uzņēmums Krievijas dzelzceļš un tā vadītājs – ilggadējais Vladimira Putina sabiedrotais Vladimirs Jakuņins, svētdien vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Uzņēmuma Krievijas dzelzceļš šefs jau pavasarī nonācis ASV sankciju sarakstos un bijis plāns pret viņu versties arī Eiropas līmenī, bet tas nav noticis un nenotiek joprojām.

Nekā personīga norādījis, ka kravu tranzīts veido 12% no Latvijas iekšezemes kopprodukta. Apgrozījums no tā ir 1 miljards eiro gadā un Latvija šādu naudu zaudēt nevar atļauties. Salīdzinot ar citām reģiona valstīm Latvija pa dzelzceļu saņem visvairāk Krievijas kravu. Pēc Latvijas dzelzceļa datiem – no ārvalstīm – galvenokārt Krievijas Latvijā ienāk 95% kravu.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība) raidījumam norādījis, ka informācija par sarunām nav publiski pieejama «bet to, ko es varu pateikt, ka mēs noteikti nekādā veidā neatbalstītu sankcijas pret Krievijas dzelzceļu, jo tas ir mūsu galvenais partneris pārvadājumos caur Latvijas dzelzceļu un Latvijas ostā,». Ministrs skaidrojis, ka gadījumā, ja Krievijas dzelzceļš vai kāda tā amatpersona būs iekļauta šajā sarakstā, būtiski samazināsies caur Latviju transportēto kravu apmērs. «Un tas ir Latvijas interesēs, lai Krievijas dzelzceļš netiktu iekļauti ES sankciju sarakstā,» sacījis ministrs. Viņš arī atzīmē, ka galvenais kritērijs ir ekonomiski izdevīgās attiecības: «Nevērtē neviens Satiksmes ministrijā šos te politiskos apsvērumus un politiskos apstākļus – kas kuram ir pietuvināts vai nav pietuvināts. Šīs ekonomiski izdevīgās attiecības ir galvenais kritērijs».

Sergejs Pugačovs, kas savulaik tika dēvēts par Putina baņķieri, jo baudīja lielu ietekmi Kremlī, iesniedzis prasību par 10 miljardu ASV dolāru piedziņu no Krievijas.

Pugačova biznesa impērija izjuka, kad viņš zaudēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina labvēlību.

Viņa advokāti pirmdien iesniedza prasību pret Krieviju, kas, visticamāk, tiks izskatīta Hāgas Pastāvīgajā arbitrāžas tiesā, pavēstīja Pugačovam tuvs avots, kurš vēlējās palikt anonīms.

Juristi par prasību sīkāk plāno pastāstīt otrdien Parīzē.

Maskava jau cīnās pret vienu šīs tiesas lēmumu, ar kuru tai tika uzdots izmaksāt 50 miljonus ASV dolāru lielu kompensāciju Mihaila Hodorkovska vadītās Krievijas lielākās naftas kompānijas Jukos bijušajiem akcionāriem.

«Pugačova kungs pacietīgi gaidījis šo brīdi, lai nāktu klajā ar šo milzīgo kompensāciju prasību, kas atpaliek vienīgi no Jukos,» norādīja ar Pugačovu saistītā persona.

Pēc trīsdesmit gadu kopdzīves šķirta Vladimira Putina un Ludmilas Putinas laulība. Par to Krievijas prezidents un viņa šķirtā sieva paziņojuši intervijā pēc baleta pirmizrādes «Esmeralda» ceturtdien, vēsta pasaules mediji.

Kā šķiršanās iemeslu L. Putina minēja to, ka viņi gandrīz netiekas un dzīvo katrs savu dzīvi. «V. Putins ir pilnībā nodevies darbam, bet mūsu bērni ir izauguši un dzīvo savu dzīvi,» telekanālam Rossija24 pauda bijusī Krievijas pirmā lēdija. Savukārt V. Putins norādīja, ka lēmums par šķiršanos pieņemts kopā. Krievijas prezidenta darbs ir ļoti publisks, bet ir cilvēki, kas ar to it «absolūti nesavienojami», pauda Krievijas prezidents.

Baumas par to, ka Putinu pāris ir izšķīries, Krievijā izskanējušas vairāku mēnešu garumā, tomēr šī ziņa daudziem krieviem varētu būt negaidīta, raksta Euronews.

Savienotās Valstis neuzdrošinājās noteikt sankcijas Krievijas prezidenta Vladimira Putina dzīvesbiedrei Aļinai Kabajevai, baidoties, ka tas vēl vairāk palielinās spriedzi attiecībās ar Maskavu, vēsta laikraksts "The Wall Street Journal".

Laikraksts ziņo, ka ASV ir sagatavojušas sankciju paketi pret Kabajevu, taču līdz šim atlikušas tās ieviešanu.

ASV amatpersonas paziņojušas, ka Kabajeva, bijusī olimpiskā čempione mākslas vingrošanā, tiek turēta aizdomās par iesaistīšanos Putina personīgās bagātības slēpšanā ārzemēs un joprojām ir potenciāls sankciju mērķis.

ASV valdība uzskata Kabajevu par māti vismaz trim Putina bērniem, norāda "The Wall Street Journal".

Tomēr ASV amatpersonas, kas apspriež sankciju noteikšanu, uzskata, ka sankciju piemērošana Kabajevai būtu uzskatāma par tik personisku triecienu Putinam, ka tas varētu vēl vairāk saasināt spriedzi starp Krieviju un ASV un sarežģīt miera centienus Ukrainā.

Trimdā dzīvojošais krievu uzņēmējs Boriss Berezovskis piedāvājis 16,7 miljonus ASV dolāru jebkuram, kurš arestētu Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu viņa inaugurācijas ceremonijā, vēsta telekanāls RT.

Izsludinot atlīdzību par V. Putina aizturēšanu, B. Berezovskis norādīja, ka viņš vēlētos, lai Krievijas politiķis nonāktu «godīgā un atklātā tiesas sēdē, līdzīgā kāds bijs Nirnbergas process». B. Berezovskis arī apsolījis šādā tiesas sēdē atbildēt par saviem darījumiem ar V. Putinu 1999. – 2000. gadā.

B. Berezovskis arī uzsver, ka ar inaugurāciju V. Putins sagrābis varu Krievijā un viņa trešais prezidentūras termiņš esot pretrunā ar valsts konstitūciju. Martā B. Berezovskis par V. Putina aizturēšanu bija izsludinājis 50 miljonu rubļu (aptuveni 870 tūkstoši latu) lielu atlīdzību, bet pašlaik šī summa ir pieaugusi jau vairāk nekā desmit reizies.

Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers ceturtdien atzinīgi novērtēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina «konstruktīvo toni» Ukrainas jautājumā.

Ar šādu paziņojumu Vācijas ārlietu ministrs nāca klajā, reaģējot uz Putina aicinājumu promaskaviskajiem separātistiem atlikt 11.maijā ieplānotos referendumus par plašākas autonomijas iegūšanu vai pat neatkarību no Kijevas.

«Es atzinīgi vērtēju konstruktīvo toni, ko prezidents Putins izmantoja pēc sanāksmes ar EDSO prezidentu Didjē Burkhalteru,» teikts Vācijas ārlietu ministra paziņojumā, kurā aicināts nekavējoties ieviest «Maskavā pārrunāto».

«Situācija ir kritiska, taču joprojām ir izredzes izvairīties no jaunas vardarbības eskalācijas un ar diplomātiskiem līdzekļiem censties panākt, ka netiek pilnībā zaudēta kontrole Ukrainas austrumos,» sacīja ministrs.

Krievijas prezidentūras jaunās sešgades ekonomiskais plāns ir rakstīts kā ar dakšām ūdenī

Krievijas jaunās valdības veidošanās prezidenta Vladimira Putina prezidentūras nule sāktajai sešgadei notiek feļetonam tuvos apstākļos, jo liela daļa no prezidenta uzstādījumiem ir tāli no reālistiski piepildāmiem mērķiem «uz vietām».

Nereālas investīcijas

Pirmais V. Putina parakstītais dokuments pēc inaugurācijas bija par nacionālajiem mērķiem un attīstības stratēģiskajiem uzdevumiem, nosakot zinātniski tehnisko un sociālekonomiskās attīstības izrāvienu. Sasniedzamo V. Putins apkopo deviņos punktos, no kuriem lielākā daļa ir skaidri neizpildāma, jo prasītu nereāli apjomīgas investīcijas un Krievijai neraksturīgu ekonomiskās politikas mērķtiecību.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina agresīvo politiku var apturēt tikai rietumvalstu sankcijas, tomēr Putina dzīves laikā politiskas izmaiņas Krievijā nav gaidāmas un ir iespējami dažādi pavērsieni, šādu viedokli Neatkarīgajā paudis Krievijas vēsturnieks Boriss Sokolovs.

Sokolovs uzsvēris, ka ASV un Eiropas Savienības (ES) sankcijām pret Krieviju jābūt ļoti nopietnām - «tādām, kas vismaz uz laiku bloķētu Krievijas tirdzniecību ar energoresursiem». Amerikāņi tādas sankcijas pagaidām neieviešot, jo ASV prezidents Baraks Obama esot neizlēmīgs cilvēks un viņam nepatīk izmantot spēku un draudēt ar spēku.

«Putinu var apturēt tikai stingras sankcijas. Jā, no šīm sankcijām cietīs ne tikai Krievija, bet arī ES un arī Latvija, taču tas ir vienīgais veids, kā iegrožot Krievijas valdošo režīmu un ielikt to atpakaļ starptautisko tiesību normu rāmjos. Atpakaļ starptautisko tiesību rāmjos Krievija gan būs tikai tad, kad atteiksies no anektētās Krimas. Baidos, ka pēc tā vajadzēs nevis gadus, bet gadu desmitus. Tātad - vēl gadu desmitus nāksies dzīvot pasaulē, kas būs sadalīta ar līnijām kā aukstā kara laikos. Tas gan ir atkarīgs no tā, cik ilgi vēl valdīs Putins un kas nāks viņa vietā,» sacījis vēsturnieks.