Latvijas Banka ceturtdien, 31. augustā, izlaiž 20 eiro zelta kolekcijas monētu Zelta saktas. Pakavsakta, informē bankā.

Monēta ar pakavsaktas atveidojumu turpina Latvijas saktām veltīto eiro zelta kolekcijas monētu sēriju, kas rotā Latviju valsts 100 gadu jubilejā. 2016. gada novembrī tika izlaista kolekcijas monēta ar ripsaktas atveidojumu, bet jubilejas gadā – 2018. gadā – šo sēriju noslēgs zelta kolekcijas monēta ar burbuļsaktas atveidojumu.

Kolekcijas monētas Zelta saktas. Pakavsakta grafisko dizainu veidojusi Ingūna Elere, bet plastisko veidojumu – Solvita Rulle. Mākslinieces veidoja arī monētu ar ripsaktas atveidojumu.

Saskaņā ar mākslinieces Ingūnas Eleres ieceri saktas atveids uz monētas nes gadsimtiem senas ziņas, savukārt monētas aversā izvietoti tēmturi, iezīmējot laiktelpu, kurā dzīvojam pašlaik. Sakta stāsta par senāku laiku Latvijas vēsturē, bet monētas otra puse – par šodienu, to, kā mēs komunicējam virtuālajā vidē, sociālajos tīklos, kā iezīmējam sev svarīgas tēmas.

Rīgas domes būvētais Saktas puķu tirdziņa stiklotais ziedu paviljons izrādījusies tikai pagaidu būve, kas nozīmē, ka ēka, kas rīdziniekiem izmaksāja vairāk kā 700 000 latu, ir izmantojama ne ilgāk par 10 gadiem.

Normatīvi paredz, ka pēc tam tā jānojauc bez jebkādas kompensācijas, ziņo TV3 raidījums Nekā Personīga.

Jau ziņots,, ka Saktas ziedu tirdziņa izmaksas uz kvadrātmetru pārspēj ne tikai restauratoru roku darbu Biržas ēkā, bet arī slavenu baņķieru privātmājas un vienu otru pasaules arhitektūras virsotni.

Rīgas vicemērs Andris Ameriks, skaidrojot Saktas puķu tirdziņa būvniecības izmaksas, apgalvo, ka Rīgas dome puķu tirdziņa būvniecībā nav ieguldījusi ne santīma. Visus izdevumus sedzis uzņēmums Rīgas nami. Kā atgādina raidījums, tad Rīgas nami 100% pieder Rīgas domei.

Tikmēr Rīgas nami vaino Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Tās prasību dēļ esot radies sadārdzinājums par 30%. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis raidījumam “Nekā Personīga” šādu versiju noliedza. Vienīgais viņu ieteikums bijis nelikt sākotnēji iecerēto spoži oranžo jumtu.

Privāts investors SIA 21th Century bija gatavs attīstīt Saktas ziedu tirgu par trīsreiz mazāku summu, taču Rīgas Dome šo piedāvājumu noraidījusi un gatavojas attīstīt trīsreiz dārgāku projektu.

Kā liecina DB rīcībā esošā informācija, SIA 21th Century iesniegusi Rīgas Domes izpilddirektoram, gan Mājokļu vides komitejai savu projektu ar piedāvājumu par saviem līdzekļiem – aptuveni 300 tūkstošiem Ls uzbūvēt pagaidu paviljonu. Investors gatavs to darīt, ievērojot visus arhitektoniskos noteikumus un prasības saglabāt esošo nomas maksu tirgotājiem. Paviljonā būtu nodrošināta apkure, ierīkota ventilācija un ūdensapgāde. Tiesa, paviljons būtu kā pagaidu būve, jo Rīgas vēsturiskajā zonā drīkst būvēt pagaidu būves ar līgumu ne vairāk par 5 gadiem. Šo projektu par labu atzinis arī pilsētas galvenais arhitekts Jānis Dripe, taču privātā investora iecere cietusi fiasko.

Saktas ziedu tirgū ieguldītos līdzekļus SIA Rīgas nami plāno atgūt 7 – 10 gadu laikā, bet tā būvniecības izmaksas būtiski ietekmējusi tirgus atrašanās vieta, kas noteica dažādus ierobežojumus.

Tirgus būvniecības izmaksas ietekmējis tas, ka tirgus atrodas parka teritorijā un Rīgas vēsturiskā centra robežās. Tas noteicis dažādus ierobežojumus, nosacījumus un prasības no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI), tādējādi sadārdzinot projektu par aptuveni 30%, skaidro SIA Rīgas nami.

Uzņēmums norāda, ka saskaņā ar VKPAI noteikumiem Saktas ziedu tirgus bija jāveido maksimāli caurredzams, lai neaizsegtu skatu uz nozīmīgo kultūras vērtību – Vērmanes parku un tur augošajiem dižkokiem. Vizuālās kvalitātes nodrošināšanai tika lietotas augstas kvalitātes stikla paketes un nerūsējošā tērauda alumīnija fasāžu stiprinājumi, kas izmaksāja 178,4 tūkstošus latu bez PVN.

Saktas puķu tirdziņā sākta veco kiosku nojaukšana. Puķu tirgotāji jau otrdien pārcēlās uz pagaidu tirdzniecības vietām Tērbatas ielas sākumā, kur turpinās pārdot ziedus, kamēr tiks pabeigti jaunie ziedu paviljoni.

Ap vecajiem kioskiem tiek uzstādīts nožogojums, un šodien sākas būvdarbi, kurus plānots pabeigt četru mēnešu laikā līdz Latvijas neatkarības proklamēšanas svētkiem 18.novembrī. Savukārt tirgotāji visu vasaru puķes turpinās pārdot turpat līdzās Tērbatas ielas sākumā, kur uzstādītas pagaidu teltis ar caurspīdīgas plēves sienām.

SIA Rīgas nami konkursā par jauno ziedu paviljonu būvniecību uzvarēja SIA Skonto būve, kas tos piedāvāja uzbūvēt par aptuveni 700 000 latu. Rīgas namu valdes priekšsēdētājs Kārlis Kavacs atzina, ka šādu kiosku būvniecībai tā ir liela summa, taču jāņem vērā, ka kioskiem tiks izbūvētas arī komunikācijas, kanalizācija, ziemā paviljoni būs apsildāmi, bet vasarā darbosies gaisa kondicionēšanas iekārtas.

Uz četrām brīvajām tirdzniecības vietām Saktas ziedu tirgus paviljonā bija pieteikušies 17 izsoles pretendentu.

Vienas tirdzniecības vietas mēneša nomas maksas sākuma cena bija 220 latu (neskaitot PVN), bet izsoles rezultātā tā pārsolīta vairāk nekā divas reizes, informē Rīgas pašvaldības SIA Rīgas nami.

Piedāvātās vienas tirdzniecības vietas kopējā platība – 10.3 m2. Tās atļautais izmantošanas veids – griezto ziedu, ziedu kompozīciju, telpaugu tirdzniecība. Izsolāmo mantu iegūst izsoles dalībnieks, kurš nosola visaugstāko nomas maksu, paredzēja izsoles nolikums.

Pieteikšanās uz atlikušajām četrām brīvajām tirdzniecības vietām paredzama 2012.gada janvāra sākumā ar izsoles norisi janvāra vidū.

Saktas puķu tirgus stikloto paviljonu būvniecībā, kura izmaksājusi 2890 latus kvadrātmetrā, līdzekļi no pašvaldības budžeta nav izlietoti, bet gan Rīgas domes struktūra Rīgas nami minēto darbu veikšanai ņēmusi aizņēmumu bankā, intervijā LTV raidījumā Labrīt, Latvija! sacīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.

Ameriks stāstīja, ka Rīgas nami šo aizņēmumu ņēmusi komercdarbības veikšanai, jo Saktas puķu tirdziņš ir komercdarbība. «Nauda ņemta bankā un tagad 15 gadu laikā no nomas maksām tā tiks arī atdota,» sacīja Ameriks.

Tomēr uz jautājumu par dārgajām izmaksām vicemērs sacīja, ka paviljonu būvniecībai no vairākām institūcijām tika izvirzīti vairāki nosacījumi, piemēram, no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, jo Vērmanes dārzam ir valsts kultūras pieminekļa statuss un tā teritorijā izbūves ir sarežģītas.

Jau vēstīts, ka salīdzinājumā ar vairākām pērn Latvijā uzceltām vai renovētām izcilām ēkām ar rekordlielām būvniecības izmaksām izceļas Saktas puķu tirgus stiklotie paviljoni. To celtniecība izmaksājusi 2890 Ls/m2, kamēr Rīgas biržas restaurācija - 2430 Ls/m2, vai Skrundas pils – 690Ls/m2, ziņo TV3 raidījums Nekā Personīga.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

«Man šķiet, ka šobrīd neviens tur negribētu dzīvot, jo vietai ir milzīgs emocionālais fons. Vēl nav skaidrības par to, vai ēku nevajadzēs nojaukt. Gadījumā, ja eksperti apliecinās, ka ēka ir kvalitatīva un tajā var dzīvot, esam ieplānojuši veikt sarunas ar pašvaldības pārstāvjiem, lai kopīgi atrastu tai noderīgu pielietojumu, piemēram, izvietot tajā sociālo māju,» tā intervijā laikrakstam Diena sacījis Homburg Zolitude pārstāvis Joss Frujters.

Kā vēstīts, gan 21. novembrī sabrukušo lielveikalu Maxima, gan tam blakus esošo daudzstāvu dzīvojamo māju attīstīja Homburg grupas uzņēmums Homburg Zolitude. Kompleksa pirmā kārta tika pabeigta 2011.gada nogalē - tika atklāts iepirkšanās centrs. Ēkas daļa, kurā atradās Maxima veikals, pašlaik pieder ar Maxima Latvija saistītajai SIA Tineo. Zolitūdes kompleksa otrās kārtas - 12 stāvu dzīvokļu kompleksa - celtniecība sākta 2013.gada maijā. Pēc traģēdijas otrās kārtas būvniecība ir apturēta.

Uz norādi par iespējamo memoriālu traģēdijā bojāgājušajiem, kas tiktu ierīkots pie daudzstāvu dzīvojamās mājas, Frujters Dienai atbildējis: «Jā, protams, mēs atbalstīsim arī šī memoriāla izveidi. Bet pagaidām ir grūti spriest, kas notiks ar šo 12 stāvu ēku. Negribas izdarīt pāragrus secinājumus. Tas arī atkarīgs no vietējiem iedzīvotājiem, ko viņi ir gatavi pieņemt.»

Ārvalstu un vietējie eksperti: pēc vēlēšanām nospraustajam tautsaimniecības kursam jāpaliek nemainīgam.

Ekspertu galvenie ieteikumi gaidāmajiem politikas veidotājiem: jāsamazina budžeta izdevumi, jāizvairās no valsts parāda palielināšanas, jāievēro starptautisko aizdevēju nosacījumi un jāinvestē līdzekļi ražošanā un eksporta veicināšanā.

Tirdzniecība

Saktas puķu tirgus draud sabrukt

Jumts ir katastrofālā situācijā un vēl vienu ziemu tas neizturēs, tā Ingrīda Japiņa.

Investors

Investori vēro situāciju

Situācija Latvijas finansēs saglabājas stabila, līdz ar to arī Latvijas CDS būtiski nemainās. Tomēr vēlēšanu iznākums noteiks, kā tiks turpināta valsts budžeta konsolidācija un ekonomikas konkurētspējas uzlabošana. Tas iespaidos arī Latvijas kredītreitinga nākotnes redzējumu un pēc nākamā gada budžeta izveidošanas – arī pašu reitingu, paredz eksperti.

Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible (Wolfgang Schäuble) prognozē, ka Grieķijai būs nepieciešami desmit gadi, lai pārvarētu parādu krīzi, un ir skaidrs - nav veidu, kā tā varētu atgriezties kapitāla tirgū 2012. gadā, ziņo thelocal.de.

«Grieķiem noteikti būs nepieciešami desmit gadi, nevis gads, lai atgrieztos pie pilnīgas konkurētspējas,» viņš sacījis biznesa izdevumam Wirtschaftswoche.

Daudz kas ir atkarīgs no tā, vai grieķi pieņems skarbos ekonomiskos pasākumus, viņš piebildis.

«Beigās cilvēki izlemj, vai viņi var un vai viņi uzņemsies šo slogu,» runājot par nepieciešamajiem pasākumiem, sacījis Šeible.

Grieķijas valdība esot gatava darīt visu, lai paliktu eirozonā, lai gan tas daudz prasot no valsts iedzīvotājiem. «Mums vajadzētu cienīt milzīgo slogu, kas tiek pieprasīts no Grieķijas iedzīvotājiem. Lai gan tas ne vienmēr šķiet taisnīgi, ja var ticēt plašsaziņas līdzekļu ziņojumiem par jahtām Piraeus, Mykonos un citās vetās,» stāstījis Šeible.

Īslandes prezidents Olafurs R. Grimsons (Olafur R. Grimsson) sacījis, ka viņa valsts ir labākā situācijā nekā Īrija, pateicoties valdības lēmumam pirms diviem gadiem ļaut bankām «sabrukt», un tāpēc, ka kronu varēja devalvēt, vēsta Bloomberg.

«Atšķirība ir tā, ka Īslandē mēs ļāvām bankām sabrukt,» Grimsons sacījis intervijā Bloomberg Televīzijai. «Tās bija privātas bankas un mēs nepumpējām naudu tajās, lai paturētu tās virs ūdens; valsts neuzņēmās atbildību par neveiksmi cietušajām privātajām bankām,» viņš turpinājis.

Tā rezultātā «Īslandei klājas daudz labāk nekā bija gaidīts», stāstījis valsts prezidents. «Cik tālu mēs varam prasīt parastajiem cilvēkiem - lauksaimniekiem un zvejniekiem, skolotājiem, ārstiem un medmāsām - uzņemties atbildību par neveiksmi cietušajām privātajām bankām? Šis jautājums, kas ir bijis Icesave problēmjautājuma pamatā, tagad būs aktuāls problēmjautājums daudzām Eiropas valstīm,» sacījis Grimsons.

Prognozējot tālāko daudzstāvu ēkas, kas atrodas blakus pagājušās nedēļas ceturtdienā sagruvušajam lielveikalam Maxima, likteni, kompānijas Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits biznesa portālam db.lv pauda, ka pat tad, ja rūpīgas ekspertīzes slēdziena rezultātā celtni saglabās, būs nepieciešams ilgs laiks, lai interesenti šo īpašumu varētu uztvert kā savu dzīvesvietu.

Raugoties uz Latvijas vēstures notikumu daudzveidību, jāsecina, ka Rīgā esošas dzīvojamās mājas atrodas vietās, kurās arīdzan vēsturiski tikušas zaudētas dzīvības, viņš norāda.

Pēc Arco Real Estate valdes locekles Ievas Jansones domām, «laiks dziedē dziļas brūces un interese par dzīvokļiem divpadsmit stāvus augstajā ēkā varētu parādīties pēc pāris gadiem, ja vien šis projekts nepiedzīvos maksātnespēju, tā kā traģiskie notikumi izraisījuši nepieciešamību investēt milzīgus naudas līdzekļus ekspertu algošanā un būvkonstrukciju stiprināšanā».

«Kā zināms, jaunais projekts ir ieķīlāts bankā, un bankrota procedūras rezultātā objekts nonāktu kredītiestādes īpašumā, tādēļ ir grūti paredzēt, kas notiks tālāk. Traģēdijas upuru piemiņai, iespējams, tiks uzstādīts piemineklis un ierīkots neliels, simbolisks parks, kura apmeklētāji varētu kavēties atmiņās par liktenīgajiem notikumiem,» db.lv pauda Arco Real Estate vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Šā gada 15. decembrī kinoteātra Splendid Palace telpās Rīgā norisināsies Saktas ziedu tirgus paviljonu brīvo tirdzniecības vietu nomas tiesību mutiskā izsole, informē Rīgas pašvaldības SIA Rīgas nami.

Interesenti pieteikties dalībai izsolei SIA Rīgas nami var līdz 14. decembrim.

Pēc Rīgas namu mājas lapā atrodamās informācijas, piedāvātās vienas tirdzniecības vietas kopējā platība ir 10.3 m2. Tās atļautais izmantošanas veids – griezto ziedu, ziedu kompozīciju, telpaugu tirdzniecība. Tirdzniecības vieta ir pilnībā nokomplektēta ar mēbelēm, gaismas ķermeņiem, sanitārtehnisko aprīkojumu (koplietošanā ar blakus esošo vienu tirdzniecības vietu), gaisa kondicionēšanas iekārtu. Izsolāmo mantu iegūst izsoles dalībnieks, kurš nosola visaugstāko nomas maksu. Solīšana sākas no 220 latiem (neskaitot 22% PVN) mēnesī.

7.februārī Rīgas Kongresu namā paredzēta piecu Saktas ziedu tirgus paviljonu brīvo tirdzniecības vietu nomas tiesību mutiskās izsoles.

Interesenti dalību izsolēm SIA Rīgas nami var pieteikt līdz šā gada 6. februārim, informē SIA Rīgas nami.

Nomai tiek piedāvāta tirdzniecības vieta ar iekštelpu 7,3 m2 un āra telpu 3,0 m2 – pavisam kopā 10,3 m2 – platībā. Izsolāmo mantu iegūs izsoles dalībnieks, kurš nosola augstāko nomas maksu. Solīšana sākas no 220 latiem. Viens izsoles solis ir 20 lati.

Db.lv jau ziņoja, ka pagājušā gada nogalē notikušās tirdzniecības vietu izsoles bijušas veiksmīgas – bija pieteikušies 17 izsoles pretendentu. Sākuma cena bija pārsolīta.

Atjaunotais un modernizētais Saktas puķu tirdziņš oficiāli atklāts pagājušā gada 15. novembrī. Tā paviljonos ir 30 tirdzniecības vietas. Saktas ziedu tirgus rekonstrukcija tika veikta pēc SIA Rīgas nami pasūtījuma. Būvniecību veica SIA Skonto būve. Būvniecības izmaksas – 736.5 tūkst. latu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vērsies Rīgas domē, lūdzot to kā kapitāla daļu turētāju SIA Rīgas nami nodrošināt Saktas ziedu paviljona jumta seguma materiāla pārbaudi. informē Rīgas dome.

Rīgas dome saņēmusi KNAB vēstuli, kurā norādīts, ka, pamatojoties uz iestādē saņemtu iesniegumu, KNAB ir veicis pārbaudi, lai izvērtētu SIA Rīgas nami valsts amatpersonu darbību atbilstību likuma normām, veicot Saktas puķu tirgus paviljona pie Tērbatas ielas būvniecību 2011.gadā.

Pārbaudes ietvaros konstatēts, ka būvniecības procesā nav ievēroti Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā būvobjektā aizpildāms būvdarbu žurnāls – tajā neatbilstoši noteikumu prasībām ticis ierakstīts Saktas ziedu paviljona jumta segumam izmantotais materiāls – patinēts varš.

«Tas rada šaubas, vai paviljonam uzliktais jumta materiāls (jumta virsējā seguma materiāls un apakšējā seguma materiāls) atbilst paviljona tehniskajā projektā noteiktajam jumta materiālam,» teikts KNAB vēstulē.

15. novembrī Rīgā oficiāli tiks atklāts atjaunotais un modernizētais Saktas puķu tirdziņš, ziņo projekta pasūtītājs – Rīgas pilsētas pašvaldības SIA Rīgas nami.

Pašvaldība iepriekš solījusi, ka ziedu tirgus rekonstrukcija būs līdz 18.novembrim. Šovasar sākta tirdzniecības vietu demontāža un divu jaunu tirdzniecības paviljonu būvniecība, kuros paredzētas 30 tirdzniecības vietas.

Iepriekš pie Saktas ziedi tika uzglabāti un tirgoti nepiemērotos apstākļos, pirms 14 gadiem no auduma materiāla veidotās tirdzniecības teltis nebija aprīkotas nedz ar ūdensapgādi, nedz kanalizācijas noteku sistēmu, nedz siltumapgādi un kondicionēšanas iespējām, informē SIA Rīgas nami. Šā gada februārī ar Rīgas domes lēmumu divi zemesgabali Tērbatas ielā ar platību 1 240 un 530 kvadrātmetru Vērmanes dārza malā to pārvaldīšanai, apsaimniekošanai un būvprojekta «Puķu tirgus paviljoni Vērmanes dārzā pie Tērbatas ielas» īstenošanai nodoti pašvaldības SIA Rīgas nami.

Sekmīgi noslēgusies atlikušo brīvās tirdzniecības vietu nomas tiesību izsole Saktas ziedu tirgū, informē tā apsaimniekotājs SIA Rīgas nami.

Nule izsolītas piecas atlikušās tirdzniecības vietas. Uz tām kopumā bija pieteikušies 18 izsoles pretendenti. Vienas tirdzniecības vietas mēneša nomas maksas sākuma cena bija 220 lati (neskaitot PVN), kas izsoles rezultātā tika pārsolīta vairāk nekā divas reizes. Nosolītās nomas maksas svārstās no 380 latiem (neieskaitot PVN) līdz 680 latiem (bez PVN). Nomai piedāvātas vienas tirdzniecības vietas platība bija 10.3 m2 (iekštelpu 7,3 m2 un āra telpu 3,0 m2).

Db.lv jau ziņoja, ka Saktas puķu tirdziņš jaunā veidolā darbojas kopš pagājušā gada 15. novembra. Tur ir divi paviljoni ar 30 tirdzniecības vietām. Saktas ziedu tirgus rekonstrukcija tika veikta pēc SIA Rīgas nami pasūtījuma. Būvniecību veica SIA Skonto būve. Būvniecības izmaksas – 736.5 tūkst. latu.

Teju pirms diviem gadiem atklātie stikla paviljoni, kuru izbūves kvadrātmetrs maksāja dārgāk nekā, piemēram, vēsturiskās Rīgas biržas rekonstrukcija, īrnieku vidū joprojām tiek vērtēta pretrunīgi. Pēc tirgotāju teiktā, lielākā problēma ir nevis jaunā ēka, bet gan klientu autostāvvietas jautājums, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Mazā iekštelpu platība, neierasti augstā nomas maksa un kondicionēšanas sistēmas trūkumi ir nepilnības, ko visbiežāk min Saktas ziedu tirgū uzrunātās pārdevējas.

«Tieši pretī kioskiem visā garumā izvietotā Valsts kancelejas (VK) un Ministru kabineta (MK) darbinieku autostāvvieta bloķē pieeju, tāpēc tagad autovadītāji pie mums iepērkas retāk, jo nevar ērti novietot auto,» stāsta ziedu tirgotājs Harijs Lapiņš, kurš par «saktnieku» sevi sauc jau 30 gadus.

Autostāvvietas trūkuma dēļ Saktas ziedu tirgū iepērkas galvenokārt kājāmgājēji, pārliecināts ziedu tirgotājs, kurš saistībā ar šo jautājumu sūtījis vēstules, piemēram, ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

Strauji pieaugot pasta centra Sakta uzturēšanas izmaksām, samazinoties klātienes klientu skaitam un uzņēmumam optimizējot iekšējos procesus, Latvijas Pasts pieņēmis lēmumu līdz 2023.gada sākumam reorganizēt pasta centra Sakta, pārtraucot pakalpojumu sniegšanu tās telpās.

Pasta pakalpojumu ērta saņemšana līdzšinējiem Saktas klientiem tiks nodrošināta trīs citās tuvējās pasta nodaļās, bet darbiniekiem – piedāvāts darbs citās Rīgas pasta nodaļās.

Pasta centrs Sakta ir viena no četrām Rīgas vēsturiskā centra pasta nodaļām, kas visas atrodas tuvu cita citai nelielā attālumā. Pēdējo trīs gadu laikā klientu plūsma Saktā sarukusi par 70% – to veicinājusi gan iedzīvotāju paradumu maiņa, gan iespēja virkni pakalpojumi izmantot attālināti, būtiski samazinoties nepieciešamībai apmeklēt pasta nodaļu klātienē. Vienlaikus straujā inflācija un energoresursu cenu pieaugums ievērojami palielinājis pasta centra Sakta uzturēšanas izmaksas, paaugstinot tās vairākkārt, turklāt divstāvīgā, 281 m2 plašā pasta centra telpu plānojums neļauj visu telpu platību efektīvi izmantot klientu apkalpošanai.

Šorīt Latvijas Bankas kasēs bija vērojama lielāka rosība nekā ikdienā, stāsta centrālās bankas pārstāvis Jānis Silakalns. No rīta, verot vaļā Latvijas Bankas kases, veidojās nelielas – vairāku desmitu cilvēku - rindas (pirmie interesenti kasēs tika ielaisti plkst.7, bet tirdzniecība uzsākta – plkst.8), bet kolekcijas monētu Zelta saktas. Ripsakta aizvien var iegādāties.

Rūpējoties, lai iespēja iegādāties monētu būtu pēc iespējas plašākam cilvēku lokam, noteikts 5 monētu limits iegādei kasēs vienam pircējam.

Patlaban izkalta pirmā monētas tirāžas daļa – 2500 monētas. Tuvāko mēnešu laikā pie pircējiem nonāks arī pārējā tirāžas daļa, līdz ar to prognozējams, ka monētu pietiks visiem interesentiem.

Kopumā runājot - Latvijas Bankai nav mērķa, ka monētas būtu izpārdotas vienā vai dažās dienās (kaut arī atsevišķām monētām tā mēdz būt), bet dot sabiedrībai iespēju iegādāties šos mākslas darbus naudas formā par nozīmīgām nacionālām un vispārcilvēciskām tēmām, skaidro LB pārstāvji.

Ceturtdien monēta tika prezentēta. LB vadītājs Ilmārs Rimšēvics uzsvēra, ka Latvijas rotāšanas un dāvanu Latvijai veidošanas ietvaros Latvijas Banka kopā ar Latvijas māksliniekiem radīs vairākus veltījumus monētu mākslā, no kuriem īpaši minamas divas programmas – trīs zelta kolekcijas monētas monētu sērijā Zelta saktas un četras Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltītas 2 eiro piemiņas monētas, kas iznāks 2016.–2018. gadā.

Ceturtdien, 8. novembrī, Latvijas Banka izlaidīs zelta kolekcijas monētu «Zelta saktas. Burbuļsakta» (monētas nominālvērtība 75 eiro), informē LB.

Monēta ar burbuļsaktas atveidojumu noslēdz Latvijas saktām veltīto eiro zelta kolekcijas monētu sēriju, kas rotā Latviju valsts 100 gadu jubilejā. 2016. gada novembrī tika izlaista kolekcijas monēta ar ripsaktas atveidojumu, 2017. gada augustā – monēta ar pakavsaktas atveidojumu, bet šogad, valsts jubilejas gadā, šo sēriju noslēdz īpaša zelta kolekcijas monēta, kas atbilstoši atveidojamā vēsturiskā oriģināla dizainam rotāta ar kristāliem. Iegādei būs pieejams arī visu triju zelta monētu komplekts.

Burbuļsaktas vairākus gadsimtus bija visai tagadējās Latvijas teritorijai raksturīga grezna sieviešu rota ar savam laikam ievērojamu vērtību un kļuva par latviešu tautastērpa sastāvdaļu. Arī burbuļsaktai veltītā Latvijas Bankas zelta kolekcijas monēta ieņems īpašu vietu Latvijas valsts 100 gadu jubilejas dāvanu klāstā, jo ļaus šo vēsturisko notikumu saglabāt kā nozīmīgu vērtību nākamībai ne tikai atmiņās, bet arī zeltā kopā ar kultūrvēsturiskās pieredzes zīmi.

Ir atjaunota Saktas nama vēsturiskā fasāde Rīgā, Brīvības bulvārī, un sākta procedūra ēkas nodošanai ekspluatācijā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Neorenesanses stilā celtajam namam ārējā seja atjaunota, ievērojot Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) norādes un saglabājot nama autentiskumu.

Vēsturiskais uzraksts Sakta pēc darbu pabeigšanas saglabāts, atgādinot par nama raibo vēsturi, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs. Darbus veicis AS Būvuzņēmums Restaurators, līguma summa – 716 463 eiro, kura tiek segta no VNĪ kapitālieguldījumiem. Tuvākajos gados ēkai tiek plānots atjaunot arī vēsturiskos koka logus.

Lai arī nams Brīvības bulvārī 32 atrodas pašā Rīgas centrā un ir ar bagātu faktu un emociju vēsturi kopš pašiem pirmsākumiem, plašāk mūsdienu sabiedrībā tas vienmēr ir bijis populārs ar skanīgo nosaukumu Sakta, kas iegūts padomju laikos. Pie Saktas tiek norunātas tikšanās, iepretim pāri ielai joprojām ir brīnišķīgais Saktas puķu tirdziņš, un tepat ir Brīvības piemineklis. Laiki ir mainījušies, pirmajā stāvā kādreizējo eleganto parfimērijas veikalu Sakta ir aizstājusi Latvijas Pasta centrālā filiāle, citviet pirmajā stāvā iekārtojušies kioski un kafetērijas, bet augšējos stāvos kopš 2014. gada mitinās Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, laipni aicinot viesos iepazīt mainīgās un pastāvīgās ekspozīcijas līdz brīdim, kad pēc VNĪ vadītās rekonstrukcijas tas atgriezīsies Rīgas pilī.