Bankas

Latvijas Banka izlaiž kolekcijas monētu Zelta saktas. Pakavsakta

Zane Atlāce-Bistere, 30.08.2017

Jaunākais izdevums

Latvijas Banka ceturtdien, 31. augustā, izlaiž 20 eiro zelta kolekcijas monētu Zelta saktas. Pakavsakta, informē bankā.

Monēta ar pakavsaktas atveidojumu turpina Latvijas saktām veltīto eiro zelta kolekcijas monētu sēriju, kas rotā Latviju valsts 100 gadu jubilejā. 2016. gada novembrī tika izlaista kolekcijas monēta ar ripsaktas atveidojumu, bet jubilejas gadā – 2018. gadā – šo sēriju noslēgs zelta kolekcijas monēta ar burbuļsaktas atveidojumu.

Kolekcijas monētas Zelta saktas. Pakavsakta grafisko dizainu veidojusi Ingūna Elere, bet plastisko veidojumu – Solvita Rulle. Mākslinieces veidoja arī monētu ar ripsaktas atveidojumu.

Saskaņā ar mākslinieces Ingūnas Eleres ieceri saktas atveids uz monētas nes gadsimtiem senas ziņas, savukārt monētas aversā izvietoti tēmturi, iezīmējot laiktelpu, kurā dzīvojam pašlaik. Sakta stāsta par senāku laiku Latvijas vēsturē, bet monētas otra puse – par šodienu, to, kā mēs komunicējam virtuālajā vidē, sociālajos tīklos, kā iezīmējam sev svarīgas tēmas.

Saktu izmantošanas vēsturi Latvijas teritorijā aizsāka dažādas agrā dzelzs laikmeta (1.–4. gs.) saktas – t.s. acu saktas, tutulsaktas, šķēršu saktas, stopsaktas un apaļas ripsaktas ar ažūra rotājuma riteņa, krustojumu un ugunskrusta motīviem. Senākās saktas tika ievestas, bet drīz vien amatnieki, izmantojot šos paraugus, sāka darināt saktas paši, to formās atspoguļojot vietējos estētiskos un garīgos priekšstatus. Saktas apģērba saspraušanai un rotāšanai izmantoja gan pieaugušie, gan bērni. Saktu formai un rotājumam piemita gan apģērba saturēšanas, gan arī sargājošas (rota kā amulets) funkcijas. Mainījusies forma, izmērs un materiāls, bet saktas kā viens no populārākajiem rotu veidiem saglabājušās līdz pat mūsdienām.

Pakavsaktas bija visplašāk izplatītās senās saktas un tagadējās Latvijas teritorijā izmantotas gandrīz 1 000 gadu. Par tipisku rotu tās kļuva vēlajā dzelzs laikmetā (9.–12. gs.), kad tika darinātas gan no bronzas, gan dzelzs un sudraba. Tās lietoja gan vīrieši, gan sievietes. Tikai 17. gs. beigās pakavsaktas pilnībā tika aizstātas ar riņķsaktām.

Kolekcijas monēta Zelta saktas. Pakavsakta ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā (tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāks apgrozībā, jo pēc būtības tās ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas). Monētas maksimālā tirāža – 4 000 eksemplāru.

Monētas cena Latvijas Bankā – 270 eiro. Monētu no 31. augusta varēs iegādāties Latvijas Bankas kasēs K. Valdemāra ielā 1B, Rīgā, un Teātra ielā 3, Liepājā, kā arī Latvijas Bankas kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu iegādes vietnē internetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 8. novembrī, Latvijas Banka izlaidīs zelta kolekcijas monētu «Zelta saktas. Burbuļsakta» (monētas nominālvērtība 75 eiro), informē LB.

Monēta ar burbuļsaktas atveidojumu noslēdz Latvijas saktām veltīto eiro zelta kolekcijas monētu sēriju, kas rotā Latviju valsts 100 gadu jubilejā. 2016. gada novembrī tika izlaista kolekcijas monēta ar ripsaktas atveidojumu, 2017. gada augustā – monēta ar pakavsaktas atveidojumu, bet šogad, valsts jubilejas gadā, šo sēriju noslēdz īpaša zelta kolekcijas monēta, kas atbilstoši atveidojamā vēsturiskā oriģināla dizainam rotāta ar kristāliem. Iegādei būs pieejams arī visu triju zelta monētu komplekts.

Burbuļsaktas vairākus gadsimtus bija visai tagadējās Latvijas teritorijai raksturīga grezna sieviešu rota ar savam laikam ievērojamu vērtību un kļuva par latviešu tautastērpa sastāvdaļu. Arī burbuļsaktai veltītā Latvijas Bankas zelta kolekcijas monēta ieņems īpašu vietu Latvijas valsts 100 gadu jubilejas dāvanu klāstā, jo ļaus šo vēsturisko notikumu saglabāt kā nozīmīgu vērtību nākamībai ne tikai atmiņās, bet arī zeltā kopā ar kultūrvēsturiskās pieredzes zīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Strauji audzis pieprasījums pēc zelta monētām

Db.lv, 23.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ļoti strauji audzis pieprasījums pēc zelta monētām un citiem zelta produktiem, kuriem pārdošana palielinājusies par 126%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, liecina “Latvijas monētu nama” 2020.gada 9 mēnešu rezultāti.

Baltijas valstīs kopumā šogad ir augsta iedzīvotāju interese par zelta produktiem, bet “Latvijas monētu nama” straujākais pārdošanas pieaugums novērojams tieši Latvijā – salīdzinot Lietuvā pieprasījums pieaudzis par 65%, savukārt Igaunijā par 17%.

“Līdzīgi kā lielākā daļa uzņēmumu arī “Latvijas Monētu nams” sākotnēji bažīgi raudzījās uz iespējamo pandēmijas ietekmi. Lai arī kopējais apgrozījums šā gada pirmajos deviņos mēnešos ir līdzīgs kā šajā pašā periodā pērn, ļoti ievērojams kāpums novērojams tieši zelta produktu segmentā. Līdzīga tendence ir arī Lietuvā un Igaunijā, kur gan zelta monētu pārdošanas pieaugums nav tik straujš. Daļēji tas ir izskaidrojams ar to, ka kaimiņvalstīs jau iepriekšējos gados pieprasījums pēc zelta monētām bija salīdzinoši augsts,” stāsta “Latvijas Monētu nams” mārketinga un tirdzniecības vadītājs Gints Rijnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Banka laidīs apgrozībā Kurzemei un Latgalei veltītas 2 eiro piemiņas monētas

Žanete Hāka, 13.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka rīt, 2017. gada 14. novembrī, izlaidīs Kurzemei un Latgalei veltītas 2 eiro piemiņas monētas, informē centrālās bankas pārstāvji.

Šīs monētas, uz kurām attēloti Kurzemes un Latgales ģerboņi, turpina Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltīto 2 eiro piemiņas monētu sēriju, kas ir viens no Latvijas Bankas veltījumiem valsts 100 gadu jubilejā. Pirms gada tika izlaista 2 eiro piemiņas monēta ar Vidzemes ģerboni, bet valsts jubilejas gadā monētu sēriju noslēgs Zemgalei veltīta monēta.

Latvijas Banka turpina īpaša dizaina apgrozības monētu kalšanas tradīciju Latvijā. Ikvienai eiro zonas valstij ir tiesības katru gadu emitēt divas īpaša dizaina 2 eiro apgrozības monētas jeb piemiņas monētas, kā arī vēl vienu piemiņas monētu kalt vairāku eiro zonas valstu kopīgas programmas ietvaros, ja tāda tiek organizēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Klajā nāks gleznotājam Niklāvam Strunkem veltīta kolekcijas monēta

Zane Atlāce - Bistere, 11.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ceturtdien, 11. jūlijā, izlaidīs latviešu gleznotāja, grafiķa un scenogrāfa Niklāva Strunkes (1894–1966) radošajam mantojumam veltītu īpašas formas sudraba kolekcijas monētu.

Viens no Niklāva Strunkes izcilākajiem darbiem – glezna «Cilvēks, kas ieiet istabā» (1927) – ietverts Latvijas kultūras kanonā. Tieši šī glezna atveidota kolekcijas monētas «Niklāvs Strunke» reversā. Savukārt monētas aversā atveidots fragments no gleznas «Pašportrets ar lelli» (1921).

Kolekcijas monētas «Niklāvs Strunke» grafiskā dizaina autors ir Paulis Liepa, bet plastisko veidojumu darinājis Ivars Drulle. Paulis Liepa ir divu kolekcijas monētu autors – viņš veidojis inovatīvo sudraba kolekcijas monētu «365», kā arī kolekcijas monētu «Nacionālais uzņēmējs» ar 25 reljefi izstrādātām skaldnēm reversā. Šī monēta 2018. gadā atzīta par «Mākslinieciskāko monētu» prestižajā starptautiskajā konkursā «Coin of the Year».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Banka laidīs apgrozībā Zemgalei veltītu 2 eiro piemiņas monētu

Db.lv, 21.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka trešdien, 26. septembrī, izlaidīs Zemgalei veltītu 2 eiro piemiņas monētu.

Ar šo monētu tiek noslēgta Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltītā 2 eiro piemiņas monētu sērija, kas ir viens no Latvijas Bankas veltījumiem Latvijas valsts 100 gadu jubilejā. 2016. gadā tika izlaista 2 eiro piemiņas monēta ar Vidzemes ģerboni, bet pērn – monētas ar Kurzemes un Latgales ģerboņiem.

Vienlaikus ar šo 2 eiro piemiņas monētu šodien tiek izlaists īpašs monētu komplekts, kurā ietvertas visas četras Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltītās monētas suvenīriesaiņojumā.

Latvijas Banka turpina īpaša dizaina apgrozības monētu kalšanas tradīciju Latvijā. Ikvienai eiro zonas valstij ir tiesības katru gadu emitēt divas īpaša dizaina 2 eiro apgrozības monētas jeb piemiņas monētas, kā arī vēl vienu piemiņas monētu kalt vairāku eiro zonas valstu kopīgas programmas ietvaros, ja tāda tiek organizēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Banka piedāvās dzejniekam Eduardam Veidenbaumam veltītu kolekcijas monētu komplektu

Žanete Hāka, 03.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ceturtdien, 5. oktobrī, izlaiž izcilajam latviešu dzejniekam Eduardam Veidenbaumam (1867–1892) veltītu unikālu kolekcijas monētu komplektu.

Divas monētas komplektā veido stilizētu briļļu atveidu. Katras sudraba monētas nominālvērtība ir 2.5 eiro. Kolekcijas monētu komplekta Eduards Veidenbaums grafisko dizainu veidojis mākslinieks Arvīds Priedīte, bet plastiskā dizaina autore ir Ligita Franckeviča.

Monētu komplekts izgatavots Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande). Uz vienas monētas priekšpuses redzams mākoņu attēls ar Eduarda Veidenbauma paraksta faksimilu un dzejoļa rindu Tiem vēlētos es līdzi tālu skriet….

Otras monētas priekšpusē redzams mākoņu attēls ar dzejoļa rindu Tur tālumā, kur ziemas nepazīst. Abu monētu aizmugurē attēlota horizontāla josla ar cilvēka pēdām sniegā.

Saskaņā ar mākslinieka Arvīda Priedītes ieceri abas monētas komplektā veido stilizētas brilles, kas asociējas ar Eduarda Veidenbauma tēlu, kādu to pazīstam no vienīgās autentiskās fotogrāfijas, kas saglabājusies līdz mūsu dienām. Kolekcijas monētu komplekts veltīts izcilā dzejnieka 150 gadu jubilejai. Dzejnieka talanta spēks viņa dzīves laikā palika plašākam lasītāju lokam nezināms, bet ar gadiem tas ieguva nozīmīgu vietu latviešu dzejā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ceturtdien, 2. novembrī, izlaiž latviešu tautasdziesmām veltītu 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Kalējs kala debesīs, informē centrālā banka.

Kolekcijas monētas grafisko dizainu veidojis mākslinieks Edgars Folks, bet plastiskā dizaina autore ir Ligita Franckeviča. Monēta izgatavota kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande).

Latviešu tautasdziesmām veltītajā Latvijas Bankas kolekcijas monētā iekaltas dainas rindas, kas papildinātas ar mākslinieka Edgara Folka zīmējumiem. Monētas aversā bārdains jātnieks senlatviešu varoņa tērpā (Pērkons) raida uz visām pusēm ugunīgus zibeņus. Savukārt monētas reversā zemē klātajā sagšā no debesīm birst sudraba rotaslietas.

Monētas priekšpusē izvietots uzraksts «Kalējs kala debesīs, ogles bira Daugavā.», savukārt aizmugurē – «Es paklāju villainīti, man piebira sudrabiņa.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Baltijas valstu 100 gadu jubilejai veltīta 2 eiro piemiņas monēta

Zane Atlāce - Bistere, 29.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka trešdien, 2018. gada 31.janvārī, izlaidīs Baltijas valstu 100 gadu jubilejai veltītu 2 eiro piemiņas monētu, informē bankā.

Atzīmējot Baltijas valstu 100 gadu jubileju, Latvijas Banka, Lietuvos bankas un Eesti Pank izlaiž 2 eiro piemiņas monētu ar vienotu, iedzīvotāju interneta balsojumā izvēlētu valsts puses dizainu atgādinājumam par Baltijas nāciju apņēmību aizstāvēt savu neatkarību. Monēta Baltijas valstīm - 100 apliecina Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vienotību un gatavību sadarboties neatkarības un brīvības vārdā un simbolizē Baltijas valstu kopīgo pagātni, tagadni un nākotni.

Monētā pārtapis Lietuvas dizainera Justa Petruļa (Justas Petrulis) darbs - simboliska bize, kurā savijas triju Baltijas māsu liktenis. Šis dizains saņēma lielāko balsu skaitu sabiedrības aptaujā, kurā kopumā varēja balsot par sešiem dizaina piedāvājumiem (pa diviem no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Izlaista sudraba kolekcijas monēta Mana Latvija

Zane Atlāce - Bistere, 09.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka piektdien, 9.martā laidusi klajā sudraba kolekcijas monētu Mana Latvija, kas tapusi pēc Grobiņas novadā dzīvojošās 11 gadus vecās Elizabetes Kanderes zīmējuma, informē Latvijas Bankā.

Monētas priekšpusē (aversā) ir attēlots Latvijas lielais valsts ģerbonis, bet monētas aizmugurē (reversā) ir smaidošas saules attēls, kuram labajā pusē ir uzraksts Saules mūžu Latvijai.

«Saule kā dzīvības un labestības simbols, kā visu cilvēku esības avots un pamatvērtība rotājas daudzās latviešu tautas dziesmās. Ļoti trāpīgi saules tēlu grafiskā izteiksmē Latvijas 100 gadu jubilejai veltītās monētas zīmējumā atainojusi tolaik 10 gadus veca skolniece - viena no 6742 jaunajiem dalībniekiem, kas piedalījās Latvijas Bankas organizētajā bērnu zīmējumu konkursā, kurš ar devīzi "Mana Latvija" notika 2016.gada beigās-2017.gada sākumā,» informē Latvijas Bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka piektdien, 22.jūnijā izlaidīs Likteņdārzam veltītu sudraba kolekcijas monētu, kuras priekšpusē attēlots Daugavas ūdeņu ieskautais Likteņdārza amfiteātris, bet aizmugurē – cilvēku seju atspulgs sudrabā, informē bankā.

Kolekcijas monētas «Likteņdārzs» mākslinieces ir Frančeska Kirke (grafiskais dizains) un Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums). Monēta izgatavota kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt, Nīderlandē.

Likteņdārza iecere radās kā atbilde uz sabiedrībā izjustu nepieciešamību izveidot nacionālu piemiņas vietu 20. gadsimta totalitāro režīmu dēļ cietušajiem un bojā gājušajiem 600 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Tālab 2005. gada 7. jūnijā domubiedru kopa nodibināja Kokneses fondu. Tā mērķis ir izveidot atceres dārzu, kas simbolizētu mūsu tautas sāpes par upuriem un apliecinātu nebeidzamu piemiņu, kur smeļamies spēku no viņu izturības. Sākotnējo Kokneses fonda rīcības kapitālu veidoja Viļa un Martas Vītolu ziedotie 640 tūkstoši eiro. Kopš izveides sākuma projektā ieguldīti 2,5 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas uzņēmēji piesardzīgi raugās uz atteikšanos no mazā nomināla monētām apgrozībā

Žanete Hāka, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēji pagaidām piesardzīgi raugās uz atteikšanos no mazā nomināla (1 un 2 eiro centu) monētām apgrozībā.

Tomēr šāda iniciatīva varētu tikt īstenota, ja sabiedrības atbalsts ietu plašumā (pagaidām «par» un «pret» dalās diezgan līdzīgi), tiktu apzinātas nepieciešamās izmaiņas tiesību aktos un uzņēmēji gūtu pārliecību par šāda soļa ekonomisko atdevi. Šāds secinājums izskanēja Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā par mazā nomināla monētu nākotni, kurā piedalījās tirgotāju, inkasācijas uzņēmumu, kases aparātu uzturētāju, komercbanku, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Patērētāju tiesību aizsardzības centra un centrālās bankas pārstāvji, tātad cilvēki no nozarēm un institūcijām, kuras vistiešāk iesaistītas skaidrās naudas apritē.

Latvijas Banka rīkoja diskusiju, lai apzinātu skaidrās naudas apritē iesaistīto uzņēmēju un valsts institūciju pārstāvju viedokļus par atteikšanos no viena un divu centu monētām apgrozībā. Latvijā šāda apspriešana patlaban sākas, tikmēr vairākās eiro zonas valstīs (Somijā, Īrijā, Nīderlandē, Beļģijā) jau gadiem tiek īstenota pirkuma summas apaļošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 11. aprīlī, Latvijas Banka izlaidīs latviešu dzejnieka, prozaiķa un politiķa Kārļa Skalbes (1879–1945) daiļradei veltītu sudraba kolekcijas monētu «Kaķīša dzirnavas».

Kolekcijas monētas «Kaķīša dzirnavas» grafiskā dizaina autore ir Elīna Brasliņa, bet plastisko veidojumu darinājusi Ligita Franckeviča. Šī ir jaunās un talantīgās mākslinieces E. Brasliņas debija monētu mākslā. Plašākai sabiedrībai viņa ir pazīstama kā grāmatu ilustratore (izdots jau vairāk nekā 20 bērnu grāmatu ar E. Brasliņas ilustrācijām, t.sk. grāmatu sērija «Mākslas detektīvi»), un nupat uz kinoteātru ekrāniem parādījusies arī pirmā viņas animētā filma «Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi».

Jauno monētu no 11. aprīļa plkst. 8.30 varēs iegādāties Latvijas Bankas kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu iegādes vietnē un Latvijas Bankas kasēs. Monētas cena būs 46 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcīnas optimismam pasaulē sitot augstu vilni, mazinājusies finanšu tirgus dalībnieku apetīte pēc drošā patvēruma aktīviem. Viens no šādiem aktīviem ir zelts, kura cena pēdējā laikā pakāpeniski turpina atkāpties no sava augusta rekorda.

Jāatgādina, ka vasaras beigās zelta tirgū bija vērojama pilnvērtīga uguņošana, kur šī metāla vērtība pirmo reizi vēsturē pārlēca pāri apaļajai 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci un sāka tuvoties pat 2,1 tūkst. ASV dolāriem par unci. Kopš tā brīža dzeltenā dārgmetālā vērtība gan ir sarukusi par 10% līdz 1865 ASV dolāriem par unci.

* zelta cena ASV preču biržā, ASV dolāri par Trojas unci

Zelta pesimisti

Par zelta cenas nākotni šobrīd – līdzīgi kā tas ir ar lielu daļu daudzām citām lietām – spriedumi ir visai dažādi. Manāms, ka skaļāki kļuvuši viedokļi, kas uzver to, ka vakcīnai pret Covid-19 vīrusu komplektā nāks krietni lielāka interese par dažādiem citiem aktīviem, kas savukārt grūtāku laikus sola tam pašam zeltam un arī ASV dolāram. Pamatdoma ir aptuveni šāda – līdz ar sabiedrību vakcinēšanu un tam sekojošu vīrusa sarežģījumu mazināšanos pasaules ekonomika atkal varēs uzelpot. Šāda situācija attiecīgi nozīmēs, ka lielāka daļa cilvēku būs gatavi pabāzt ārā savu degunu no drošā patvēruma – ieguldījumiem zeltā un etalona obligācijās (pašas drošākās obligācijas, kas pamatā ir ASV un Vācijas parāds). Proti, tad nauda no šiem aktīviem, meklējot lielāku ienesīgumu, noplūdīs, kas var rezultēties ar ne pārāk saulainu to cenas dinamiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 17. augustā, Latvijas Banka izlaidīs kuršu ķoniņiem veltītu sudraba kolekcijas monētu, informē LB.

Šī monēta ir veltījums kuršu ķoniņiem – latviešu tautas daļai, kas pratusi nosargāt savu personisko brīvību un neatkarību cauri gadsimtiem.

Kolekcijas monētas «Kuršu ķoniņi» mākslinieki ir Arvīds Priedīte (grafiskais dizains) un Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums). Monēta izgatavota kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva).

Monētas priekšpusē uz dokumenta fona attēlots jātnieks zirga mugurā ar spalvu pie cepures, zobenu pie sāniem un karogu rokā. Monētas aizmugurē redzams Peniķa staba atveids ar Ķoniņciema ģerboni, sieviete tautastērpā un vīrietis ar zobenu; fonā – septiņu Kurzemes brīvciemu nosaukumi.

Ķoniņi bija Kurzemes pamatiedzīvotāji, septiņu brīvciemu (Ķoniņu, Kalēju, Pliķu, Ziemeļu Turlavas pagastā, Dragūnu Rumbas pagastā, Viesalgu Snēpeles pagastā un Sausgaļu Padures pagastā) iemītnieki, kas kā vasaļi jeb lēņavīri no Livonijas ordeņa saņēma zemi un privilēģijas. 1230. gadā lielāko kuršu daļu pārstāvošā ķēniņa Lamekina un Romas pāvesta legāta pilnvarnieka noslēgtais līgums paredzēja kuršu dalību karos pret pagāniem un tiesības palikt brīviem, ja vien turēsies pie katoļticības. Līgums bija spēkā īsu laiku, jo mainījās baznīcas varas un Livonijas ordeņa spēku samērs un ietekme, bet tas iedibināja brīvības tradīciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Monēta Nacionālais uzņēmējs saņēmusi balvu kā gada mākslinieciskākā monēta pasaulē

Dienas Bizness, 06.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas kolekcijas monēta «Nacionālais uzņēmējs» ieguvusi balvu prestižā starptautiskā konkursā «Gada monēta» (Coin of the Year).

Latvijas mākslinieku Pauļa Liepas un Ivara Drulles veidotā monēta atzīta par «Gada mākslinieciskāko monētu» – šāds sasniegums monētu mākslā ir līdzvērtīgs «Oskara» piešķiršanai kinomākslā, skaidro Latvijas Banka.

Apbalvojums tika pasniegts Pasaules naudas izstādē Berlīnē pagājušās nedēļas nogalē.

Konkursu «Gada monēta» rīko ASV numismātikas publikāciju izdevniecība KrausePublications un tās izdotais žurnāls World Coin News. Konkursa žūrijas komisijā darbojas vairāk nekā 60 profesionālu ekspertu no visas pasaules, un katru gadu 10 nominācijās tiek noteiktas pasaules gada labākās monētas.

5 eiro sudraba kolekcijas monēta «Nacionālais uzņēmējs» ir cieņas apliecinājums Latvijas uzņēmēju darbam un ieguldījumam valsts ekonomiskās neatkarības un nacionālās pašapziņas stiprināšanā. Kolekcijas monētas grafisko dizainu veidojis Paulis Liepa, bet plastisko veidojumu – Ivars Drulle. Monēta «Nacionālais uzņēmējs» izgatavota UABLietuvos monetų kalykla(Lietuva). Monētas aversā iestrādāts QR kods ar vēstījumu uzņēmēju nākamajai paaudzei («Strādā ar drosmi, uzņēmību un atbildību!»), bet reversā ir 25 reljefi izstrādātas skaldnes, kas simbolizē uzņēmējdarbībai veltītos gadus. Monētas averss ir gluds, simbolizējot plašo darba lauku, kas nākamajām paaudzēm jāpiepilda ar savām vērtībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 7. novembrī, Latvijas Banka izlaidīs sudraba kolekcijas monētu «Brīvības cīņas (1918–1920)», kas veltīta Latvijas Neatkarības karam un visiem, kas palīdzēja izcīnīt neatkarību un turēt godā brīvību, informē centrālā banka.

Kolekcijas monētas «Brīvības cīņas (1918–1920)» grafiskā dizaina un plastiskā veidojuma autors ir mākslinieks Andris Vārpa. Monētas priekšpusē kubisma manierē stilizēti atveidots cīnītāju gājiens un karavīra atvadas no līgavas.

Monētas aizmugurē redzams sarkanbaltsarkanais Latvijas karogs, tam abās pusēs – pārrauti ierakumu nožogojumi. Monēta veidota no sudraba, Latvijas karoga attēlošanai izmantojot divu krāsu uzdruku.

Jauno monētu no 7. novembra plkst. 8.30 varēs iegādāties Latvijas Bankas kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu iegādes vietnē e-monetas.lv un Latvijas Bankas kasēs.

Monētas cena Latvijas Bankas kasēs un vietnē e-monetas.lv – 50.00 eiro, iegādes limits vienai personai – 2 monētas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skatījumam uz nākotni neaudz uzlabojoties, vairs nav tāda nepieciešamība paslēpties. Tas nozīmējis zelta cenas atkāpšanos.

Finanšu tirgus dalībnieku omu pēdējā laikā uzlabojušas cerības uz pakāpenisku ASV-Ķīnas tirdzniecības karu mezglu šķetināšanos. Tas, savukārt, licis spekulēt, ka nākamgad pasaules nozīmīgāko tautsaimniecību izaugsme tomēr varētu būt veselīgāka. Traģiskajiem scenārijiem atbīdoties otrajā plānā, daudzi gatavi uzņemties lielāku risku. Šķiet, palīdz vēl tas, ka atpakaļskata spogulī redzams, ka akciju (ASV) cena šogad palēkusies gandrīz par ceturto daļu. No vienas puses ir skaidrs, ka tik spēji šo vērtspapīru cena mūžīgi neaugs, un akcijas nebūt nevar uzskatīt par lētām. No otras puses – ir bail palaist vēl tālākus dāsnus šī tirgus guvumus.

Ne visiem aktīviem gan ir tīkamas cerības uz mēreni spožāku (vai vismaz – ne tik pelēku) nākotni. Šādos laikos mazinās vajadzība pēc drošā patvēruma, piemēram, tādas tradicionālās vērtības kā zelts. Pietiekami daudzi investori pie šī aktīva patvērumu meklē arī psiholoģisku iemeslu dēļ, jo ieguldījumiem zeltā bijusi ļoti sena vēsture.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvija pagaidām no 1 un 2 centu monētām neatteiksies

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 31.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Attīstoties digitālajām tendencēm, varētu apsvērt atteikšanos no sīkajām monētām, taču risks ir cenu noapaļošana uz augšu.

Mazo nominālu monētu izgatavošana dārga un nereti veltīga, taču Latvija pagaidām no tām atteikties neplāno, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Patlaban ne viena vien valsts Eiropā un pasaulē atteikusies no sīka nomināla monētām, kas rada papildu izdevumus inkasācijai un to izgatavošanai, kā arī apgrūtinājumu tirgotājiem. Nule kā Igaunijas Banka paziņojusi par plānu, kas paredz ierobežot viena un divu centu monētu izmantošanu un eventuāli tās pilnībā izņemt no apgrozības. Latvija pagaidām no tām neplāno atteikties, taču eksperti prognozē, ka nākotnē, attīstoties digitālajām tendencēm, šāds variants varētu tikt apsvērts. Kā iespējamais risks tiek minēta cenu noapaļošana uz augšu, kas sadārdzinātu daļu preču.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš gada sākuma zelta vērtība preču biržā ir spējusi palielināties jau vairāk nekā par 100 ASV dolāriem līdz 1643 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Zeltam vēsturiski piedēvēta spēja saglabāt vērtību, apdrošinot, gan, piemēram, pret paaugstinātu neskaidrību par dzīvi nākotnē, gan inflācijas palielināšanos.

Lielā mērā šie faktori arī tagad turpina uzturēt investoru interesi par šo dārgmetālu.

Var svārstīties daudz un strauji

Kopumā zelta pircējiem noteikti būtu jāņem vērā, ka šī cēlā metāla vērtība, neskatoties uz tā nosacīto drošā patvēruma statusu, var piedzīvot visai ievērpjamas izmaiņas (kaut vai februāra beigās zelta vērtība nedēļas laikā saplaka vairāk nekā par 100 ASV dolāriem). Tādējādi zeltu par kaut kādu dižo miera ostu patiesībā uzskatīt būtu kļūdaini – periodiski pēdējo gadu laikā tā cena piedzīvojusi milzīgas un straujas izmaiņas - pat vienas tirdzniecības sesijas laikā.

Arī zelta mānijas ir nākoša un ejoša parādība, kas nozīmē, ka šī metāla cena var piedzīvot gan strauju izaugsmi, gan stagnāciju, gan spēju sabrukumu. Piemēram, zelta cena kopš 2018. gada rudens ir palielinājusies par trešo daļu. Tiesa gan, neskatoties uz šādu pieaugumu, tā joprojām atrodas 15% zem savas 2011. gada virsotnes. Pozitīvais gan ir tas, ka kopš šīs tūkstošgades sākuma zelta cena ir septiņkāršojusies, kas joprojām rada pamatu pieņēmumam, ka ilgākā termiņā šis joprojām paliek par vienu no veidiem, kā var mēģināt saglabāt savu uzkrājumu vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā daudzi Latvijas iedzīvotāji arī Mārtiņš Vilsons kopā ar savu ģimeni aktīvi seko līdzi Pasaules čempionātam hokejā. Kā atzīst aktieris, viņu ģimenē nav īpašu tradīciju vai sagatavošanās pasākumu, lai skatītos hokeju, viss esot vienkārši – visa ģimene sapulcējas pie galda, ieslēdz televizoru un tur īkšķus par Latvijas hokeja izlasi. Taču par šo nozīmīgo notikumu Mārtiņam Vilsonam paliks piemiņa, kas pašam kalpos kā atgādinājums un ko arī varēs nodot nākamajām paaudzēm – Latvijas hokeja līdzjutēju medaļa.

Latvijas hokeja līdzjutēju medaļu ir izdevis Latvijas Monētu nams par godu Latvijas hokeja izlasei un tās līdzjutējiem. Tā ir īpaša bezmaksas medaļa, kuru Latvijas Monētu nams kā oficiālais “IIHF Pasaules Čempionāta Hokejā 2021” partneris ir veidojis sadarbībā ar Latvijas Hokeja federāciju. Medaļa ir dāvinājums ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kam tuvs hokejs vai kurš kolekcionē medaļas un monētas, kas veltītas īpašiem notikumiem.

Ko jums nozīmē hokejs?

Pasaules čempionātam hokejā cītīgi sekoju kopā ar ģimeni, taču tas notiek tā vienkārši, bez īpašas sagatavošanās vai tradīcijām. Tas, vai Latvijas hokeja izlase piedzīvo uzvaru vai zaudējumu, protams, ir būtiski, taču hokeja devumu un ieguvumu no jušanas līdzi savējiem redzu daudz lielākā mērā. Skatos uz bērniem un redzu kā viņiem veidojas apziņa, ka mēs esam viena nācija. Rodas tāda lielāka, ārpus ģimenes esoša kopības sajūta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 17. oktobrī, Latvijas Banka izlaidīs sudraba kolekcijas monētu «Meža veltes».

Latvijas dabai veltītā monēta ir vēstījums par Latvijai raksturīgām un populārām vērtībām un tradīcijām, kuras veido piederības sajūtu Latvijai un vieno tās iedzīvotājus. Monēta veidota, godinot Latvijas mežus, to sniegtās veltes un ar mežu saistītās tradīcijas (sēņošana, ogošana u.c.).

Literatūrā aprakstīts vairāk nekā 70 tūkstošu sēņu sugu, bet to klasifikācija vēl arvien nav pabeigta. Latvijā konstatēti vairāk nekā 4 tūkstoši sēņu sugu, t.sk. 51 ir aizsargājama, 33 ir indīgas, halucinogēno sēņu apriti aizliedz likums, bet ēdamas ir aptuveni 270, taču sēņotāji parasti pievēršas 20–30 no tām.

Kolekcijas monētas «Meža veltes» grafiskā dizaina autori ir Edmunds Jansons (averss) un Edgars Folks (reverss), bet reversa plastisko veidojumu darinājusi Ligita Franckeviča. Monētas dizainā izmantots interesants paņēmiens – katru pusi veidojis cits mākslinieks, turklāt atšķirīgā stilā. Monētas vienā pusē redzama Edmunda Jansona stilizēti veidotā sēne ar micēliju, bet otrā pusē – Edgara Folka zīmēts sēņotājs ar grozu, beka ar gliemezi, beciņa sūnās un aveņu ķekars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

86% no 2017. gadā veiktajiem 141 sākotnējiem kriptovalūtu monētu piedāvājumiem šī gada pirmo astoņu mēnešu laikā ir zaudējuši vērtību, turklāt 30% no tiem ir zaudējuši faktiski visu vērtību, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) pētījums par kriptovalūtu monētu sākotnējo piedāvājumu (ICOs, Initial Coin Offerings) investīciju atdevi.

Pētījums parāda, ka 2017. gadā 141 veikto kriptovalūtu monētu sākotnējo piedāvājumu portfeļa kopējā vērtība laikā no 2018. gada 1. janvāra līdz 2. septembrim ir zaudējusi 66%, bet 43 no šiem kriptovalūtu monētu piedāvājumiem konkrētajā laika periodā ir zaudējuši vairāk nekā 90%.

Turklāt, EY pētījums atklāj, ka tikai 29% no 2017. gadā veikto kriptovalūtu sākotnējo piedāvājumu projektiem tirgū ir ieviesuši reālu kriptovalūtas produktu vai vismaz tā prototipu, kas ir tikai par 13% vairāk nekā to skaits 2017. gadā. Proti, 71% no visiem investoriem izsludinātajiem kriptovalūtu projektiem, par kuriem piesaistītas investīcijas tirgū, patiesībā nav vispār nekāda produkta piedāvājuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Zelts šogad par 15% dārgāks; pallādijs dārdzības ziņā to pārspēj

Jānis Šķupelis, 30.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis ir bijis labs gads dārgmetāliem, kuru cena preču biržās pārsvarā ceļojusi augstāk. Turklāt šī tirgus flagmanim – zeltam – veiksmīgas izvērtušās pašas šā gada beigas – dzeltenā dārgmetāla vērtība atkal pārsoļojusi pāri apaļajai 1500 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei, un ir aktuāli paredzējumi, ka šis kāpums turpināsies arī 2020. gadā.

Kopš 2019. gada sākuma zelta cena ir pieaugusi vairāk nekā par 15%. Līdzīgus guvumus tādējādi guvuši arī visi tie investori, kas šajā periodā turējuši paša populārākā uz zelta cenas izmaiņām bāzētā biržā tirgotā fonda - SPDR Gold Shares (GLD) – daļas. Kopumā 2019. gads zeltam tā cenas dinamikas ziņā ir bijis labākais kopš 2010. gada.

Roku rokā ar akcijām

Šobrīd netiek minēts kāds viens pārliecinošs konkrēts faktors, kādēļ atkal vērojams zelta vērtības pieaugums. Pārsvarā tiek izcelta joprojām lielā neskaidrība, kas liek meklēt alternatīvas investīcijas un pieņēmumi, ka procentu likmes vēl ilgi saglabāsies ļoti zemas. Šādos laikos zeltam, kura turēšana nenodrošina procentu ienākumus, ir vieglāk konkurēt ar vērtspapīriem, kas to dara.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Meksikas naudas kaltuvē nolaupa zelta monētas 2,2 miljonu eiro vērtībā

LETA--AP/DW, 07.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bruņoti laupītāji otrdien no Meksikas valsts naudas kaltuves aiznesuši vairāk nekā pusotru tūkstoti zelta monētu apmēram 2,2 miljonu eiro vērtībā, pavēstījusi policija.

Divi vīrieši, no kuriem vienam rokā bijis šaujamierocis, gaiša diena laikā iegājuši naudas kaltuvē galvaspilsētā Mehiko, nogrūduši zemē apsargu un atņēmuši viņam ieroci.

Pēc tam no monētu glabātavas, kas nav bijusi slēgta, viens no laupītājiem paņēmis 1567 zelta monētas aptuveni 2,2 miljonu eiro vērtībā un salicis tās mugursomā.

Tad iebrucēji devušies projām, nesot līdzi laupījumu.

Ir aizdomas, ka laupītājiem ir līdzzinātāji starp naudas kaltuves darbiniekiem, kas viņiem palīdzējuši īstenot laupīšanu, vēsta Meksikas plašsaziņas līdzekļi.

Nolaupītās monētas kaltas par godu Meksikas neatkarības 100.gadadienai. Tās pirmo reizi izlaistas 1921.gadā, bet 1931.gadā to kalšana pārtraukta. Tomēr 1943.gadā lielā pieprasījuma dēļ šo monētu izlaišana atsākta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvas Banka izveidojusi pasaulē pirmo digitālo kolekcijas monētu

Žanete Hāka, 09.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Banka jūlija beigās plānojusi pircējiem piedāvāt pirmo digitālo kolekcijas monētu pasaulē - LBCOIN, liecina centrālās bankas paziņojums.

"Pirms diviem gadiem mums bija tikai drosmīga ideja. Tagad mēs šķiram jaunu lappusi numismātikas vēsturē, paplašinot centrālo banku digitālo valūtu potenciālu. Šī inovācija radīs reālus ieguvumus sabiedrībai, veidojot jaunus digitālos risinājumus nākotnē. Uz monētas attēlotais 1918.gada Neatkarības akts simbolizē pamatus, kas toreiz tika ielikti mūsdienu Lietuvai," teikts bankas paziņojumā.

Digitālo monētu Lietuvas Banka izlaidīs 23.jūlijā. Pircēji pieteikties monētai var jau iepriekš - viņiem tiks izveidots speciāls e-maciņš, uz kuru centrālā banka pārskaitīs iegādātos LBCOIN.

No pirmās līdz sestajai tirdzniecības dienai viens pircējs varēs iegādāties vienu LBCOIN, bet vēlāk šis skaits vairs netiks ierobežots.

Komentāri

Pievienot komentāru