Finanses

Latvijas uzņēmēji piesardzīgi raugās uz atteikšanos no mazā nomināla monētām apgrozībā

Žanete Hāka, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Latvijas uzņēmēji pagaidām piesardzīgi raugās uz atteikšanos no mazā nomināla (1 un 2 eiro centu) monētām apgrozībā.

Tomēr šāda iniciatīva varētu tikt īstenota, ja sabiedrības atbalsts ietu plašumā (pagaidām «par» un «pret» dalās diezgan līdzīgi), tiktu apzinātas nepieciešamās izmaiņas tiesību aktos un uzņēmēji gūtu pārliecību par šāda soļa ekonomisko atdevi. Šāds secinājums izskanēja Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā par mazā nomināla monētu nākotni, kurā piedalījās tirgotāju, inkasācijas uzņēmumu, kases aparātu uzturētāju, komercbanku, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Patērētāju tiesību aizsardzības centra un centrālās bankas pārstāvji, tātad cilvēki no nozarēm un institūcijām, kuras vistiešāk iesaistītas skaidrās naudas apritē.

Latvijas Banka rīkoja diskusiju, lai apzinātu skaidrās naudas apritē iesaistīto uzņēmēju un valsts institūciju pārstāvju viedokļus par atteikšanos no viena un divu centu monētām apgrozībā. Latvijā šāda apspriešana patlaban sākas, tikmēr vairākās eiro zonas valstīs (Somijā, Īrijā, Nīderlandē, Beļģijā) jau gadiem tiek īstenota pirkuma summas apaļošana.

Arī Igaunijā un Lietuvā ir uzsāktas diskusijas par mazo nominālu nepieciešamību ikdienas norēķinos.

Latvijas iedzīvotāju viedoklis par viena un divu centu monētu nepieciešamību tiek mērīts jau vairākus gadus, un 2019. gada rudens aptaujā 41% aptaujāto atbalstīja idejai atteikties no mazā nomināla monētu aprites, bet 50% bija viedoklis, ka tās atstājamas apgrozībā. To iedzīvotāju īpatsvars, kuri iestājas par mazā nomināla monētu izņemšanas no apgrozības, Latvijā gadu gaitā pakāpeniski pieaug.

Kā galvenās viena un divu centu monētu aprites samazināšanas priekšrocības, ko atbildīgās institūcijas un uzņēmēji minēja diskusijā, bija skaidrās naudas aprites izmaksu samazināšanās, iesaistītajiem uzņēmējiem samazinoties darbībām, kas saistītas ar mazā nomināla monētu apstrādi, uzglabāšanu, transportēšanu; ietaupīts pārdevēju laiks (un tātad nauda), sarūkot rūpēm par mazo monētu pārskaitīšanu; mazinās pircēju neērtības, jo makos mazāk smagās sīknaudas; ietaupās līdzekļi par skaidrās naudas izmantošanu sabiedrībai kopumā un t.sk. centrālajai bankai un uzņēmējiem, jo mazākas monētu kalšanas un aprites izmaksas; iespēja pārņemt to valstu pieredzi, kuras jau īsteno pirkuma gala summas noapaļošanu, tātad mācīties no citu pieredzes un padarīt šo procesu iespējami raitāku. Savukārt starp trūkumiem un risināmiem jautājumiem tika pieminēti:

nepieciešamība sakārtot tiesību aktu bāzi, tostarp grāmatvedības uzskaites un patērētāju tiesību aizsardzības jomās; kases aparātu pārprogrammēšanas darbs – ņemot vērā, ka noslēguma fāzē iegājusi kases aparātu reforma, būtu nesamērīgi uzņēmējiem likt par pienākumu tos atkal pārprogrammēt, lai nodrošinātu pirkuma gala summas apaļošanas algoritma ieviešanu; sabiedrības informēšanas darbs, lai veicinātu izpratni un kliedētu bažas, ka cietīs sociāli neaizsargātāko iedzīvotāji (reālu zaudējumu nebūtu, tomēr cilvēkiem, kuri skaita katru centu, varētu būt sajūta, ka pirkuma gala summas apaļošanas rezultātā tie zaudētu naudu); šaubas, vai visiem skaidrās naudas apritē iesaistītajiem (piemēram, pircējiem) neradīsies grūtības pirkuma gala summas aprēķinos. Kā nozīmīgākais izaicinājums, lai iniciatīvu par mazā nomināla monētu samazināšanu apgrozībā īstenotu, tika minēta plaša, vispusīga un pienācīga sabiedrības informēšana par visiem aspektiem, kas saistīti ar pirkuma gala summas noapaļošanu. Pienācīgi neizskaidrojot cilvēkiem, kādas ir iecerētās pārmaiņas, par to īstenošanu būtu jāaizmirst.

Atbildīgo valsts institūciju viedoklis bija piesardzīgi pozitīvs, vienlaikus norādot uz nepieciešamību paveikt visus priekšdarbus iniciatīvas īstenošanai, kā arī parūpēties par sociāli neaizsargātākajiem sabiedrības pārstāvjiem.

Uzņēmēju pusē atbalstu pauda komercbankas, tirgotāji bija bažīgi, bet inkasācijas uzņēmumi un kases aparātu uzturētāji – gatavi ieviest pārmaiņas tad, ja tiktu pieņemti atbilstoši lēmumi.

Interesants aspekts, kas izskanēja diskusijā, – aicinājums veicināt bezskaidrās naudas norēķinus, tostarp samazinot to izmaksas tirgotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka jau visai ilgi tiek runāts par skaidras naudas norietu, šī pandēmija atklājusi, ka pēc tās daudzviet Rietumu pasaulē saglabājas liels pieprasījums.

Tas zināmā mērā varētu būt pārsteigums, ja ņem vērā, ka pasaule Covid-19 laikmetā cik vien tas ir bijis iespējams pārslēgusies uz dzīvi tiešsaistē. Lai nu kā - pieprasījums pēc papīra naudas pandēmijā audzis, kur sevišķi liels tas ir bijis pēc lielāka nomināla banknotēm, ziņo, piemēram, Bloomberg.

Kā piemērs tiek izcelti Apvienotās Karalistes dati, kur papīra naudas vērtība apritē pagājušā gada trešajā ceturksnī palielinājusies līdz 78 miljardiem sterliņu mārciņām. Kopš pandēmijas pirmā viļņa martā tas esot pieaugums par 11,5%. Tādējādi kādas runās par papīra naudas norietu patiesībā daudzviet nemaz neatbilst realitātei. Tajā pašā Apvienotajā Karalistē kopš 2014. gadā skaidras naudas apjoms apgrozībā audzis par 40%, liecina pieejamie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nākotnē skaidra nauda būs relikvija

Kerli Gabrilovica, "Luminor" vadītāja Latvijā, 22.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šobrīd neskaidra nauda tiek apgrozīta vairāk nekā skaidra un darījumu īpatsvars turpina pieaugt. Arvien biežāk tiek pieteikti risinājumi, kas ļauj cilvēkiem iepirkties, neizmantojot ne skaidru naudu, ne bankas kartes.

Zviedri iecerējuši tuvāko gadu laikā no skaidras naudas atteikties pilnībā, arī citas valstis vēlas sekot. Skaidra nauda iespējams drīz piedzīvos relikvijas statusu, jautājums tikai – cik ilgu laiku aizņems paradumu maiņa?

Arī Latvijā pieaug bezskaidras naudas maksājumu skaits

Latvijas Bankas dati liecina, ka valstī izplatīti ir gan skaidras, gan bezskaidras naudas maksājumi – skaita ziņā tie ir aptuveni līdzīgi, tomēr apmēra ziņā bezskaidras naudas maksājumi veido jau vairāk nekā pusi no kopējās naudas plūsmas. Tātad bezskaidra nauda tiek apgrozīta vairāk, nekā skaidra, un šādu darījumu īpatsvars Latvijā pieaudzis kopš eiro ieviešanas. Piemēram, pērnā gada pirmajos sešos mēnešos tika veikti 262,1 miljoni bezskaidras naudas maksājumi 92,8 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2018. gada otro pusgadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieaudzis par 4,1%, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pie privātās lidmašīnas pasažieriem atklāj, iespējams, nelegāli iegūtus 400 tūkstošus eiro un 500 tūkstošus dolāru

Žanete Hāka, 16.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada maijā lidostā «Rīga» pie privātas lidmašīnas pasažieriem atklāta, iespējams, noziedzīgi iegūta skaidra nauda 400 000 EUR un 500 000 ASV dolāru apmērā.

Pamatojoties uz riska informāciju par iespējamu skaidras naudas, ko, šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, ieved Eiropas Kopienas muitas teritorijā nepatiesu deklarēšanu, kas izdarīts ar iespējamu noziedzīgi iegūtu skaidru naudu un par iespējamu noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanu lielā apmērā, tika veikta ielidojošā privātās lidmašīnas reisa Odesa-Rīga četru pasažieru muitas kontrole.

Pārbaužu laikā konstatēts, ka 1954.gadā dzimušā Ukrainas pilsoņa rokas bagāžā atrodas skaidra nauda 200 000 ASV dolāri, 1987. gadā dzimušā Ukrainas pilsoņa rokas bagāžā atrodas skaidra nauda 300 000 ASV dolāri, 1977.gadā dzimušas Ukrainas pilsones rokas bagāžā atrodas skaidra nauda 100 000 EUR un 1950.gadā dzimušā Ukrainas pilsoņa rokas bagāžā atrodas skaidra nauda 300 000 EUR. Ir pamats uzskatīt, ka viena no personām ir saistīta ar Ukrainas organizēto noziedzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajām bankām ir svarīgi iesaistīties kriptoaktīvu un citu jauno virtuālo maksājumu līdzekļu apritē, pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, piebilstot, tostarp digitālā eiro parādīšanās ir tikai laika jautājums.

"Tehnoloģiju attīstība ir ļoti strauja, un iedzīvotāju, uzņēmēju vēlme izmantot šīs tehnoloģijas ir ļoti augsta. Manuprāt, centrālajām bankām vienkārši nav iespējams tajā nepiedalīties. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, ja tas iedzīvotājiem būs ērti un izdevīgi, tad viņi šos pakalpojumus izmantos. Taču tas var radīt virkni risku no centrālās bankas vai valsts viedokļa," uzsvēra Kazāks.

Viņš atgādināja, ka ikvienas centrālās bankas uzdevums ir nodrošināt ne tikai maksājumus un skaidrās naudas apgrozību, bet arī regulēt ekonomiku. Piemēram, kad ekonomika aug pārāk lēni, samazināt procentu likmes, lai stimulētu attīstību. Savukārt, kad ekonomika aug pārāk strauji un veidojas "burbuļi", likmes jāceļ un šis process jābremzē. Taču tas nebūs iespējams, ja naudas apriti kontrolēs kāds cits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā pusei pirkumu eirozonā pērn pirmo reizi patērētāji izmantojuši bezskaidras naudas maksājumus, liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) apkopotā informācija.

ECB norāda, ka patērētāji eirozonā 2019.gadā skaidru naudu izmantojuši pirkumiem, kuru kopējā vērtība veidoja vien 48%, aizvien vairāk patērētājiem izmantojot maksājumu kartes un citas bezskaidras naudas maksājumu iespējas.

Iepriekšējais pētījums liecināja, ka 2016.gadā skaidra nauda tikusi izmantota maksājumiem, kuru kopējā vērtība veidoja 54%.

Taču, izvērtējot atsevišķus darījums, joprojām vairums jeb 73% no kopējiem darījumiem pērn veikti skaidrā naudā. Tas nozīmē, ka skaidra nauda krietni izplatītāka ir maziem pirkumiem.

Dienvideiropas iedzīvotāji krietni biežāk izmanto skaidru naudu, lai norēķinātos par precēm - Maltā šis īpatsvars veido 88%, bet Spānijā un Itālijā attiecīgi 83% un 82%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas: Nevajag ļauties panikai, bankomātos izņemot skaidru naudu

Žanete Hāka, 13.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņas par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā radījušas vēlmi daļai iedzīvotāju nodrošināties ar skaidru naudu, taču banku pārstāvji uzsver, ka pastiprināti to nevajadzētu darīt, un jau vairāki tirgotāji paziņojuši, ka pieņem tikai bezskaidras naudas maksājumus.

"Bankomātu monitorings notiek nepārtraukti un šobrīd nav novērota palielināta klientu plūsma izņemt skaidras naudas līdzekļus," saka AS "Swedbank" Mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

"Protams, jāņem vērā, ka ārkārtas stāvokļa izsludināšana visā valstī var radīt vēlmi nodrošināties ar skaidras naudas krājumiem, tomēr gribētos atgādināt, ka nevajag ļauties panikai – bezskaidras naudas norēķini norit bez aizķeršanās, turklāt jāpatur prātā, ka skaidra nauda ir salīdzinoši netīra un pēc tās lietošanas īpaši rūpīgi jāievēro higiēna un jāmazgā rokas," viņš uzsver. Tāpat pārāk liela skaidras naudas glabāšana var radīt garnadžu vēlmi šo naudu iegūt savās rokās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas iedzīvotāji skaidrā naudā veic 44% maksājumu

LETA, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji skaidrā naudā veic 44% maksājumu, liecina Latvijas Bankas publiskotā «Maksājumu radara» dati.

Salīdzinājumā ar 2018. un 2017.gadu skaidrā naudā veikto maksājumu īpatsvars nedaudz pieaudzis - 2018.gadā Latvijas iedzīvotāji skaidrā naudā veica 40% maksājumu, bet 2017.gadā - 42% maksājumu.

Vienlaikus aptaujā, prognozējot, cik daudz iedzīvotāji izmantos skaidro naudu ikdienas norēķinos pēc 10 gadiem, 37% norādījuši, ka tas būs aptuveni tikpat, cik pašlaik, 29% domā, ka mazāk nekā pašlaik, 11% prognozē, ka skaidro naudu pēc 10 gadiem nemaz nelietos, bet 5% uzskata, ka tās īpatsvars tikai kāps.

Latvijas Bankas dati liecina, ka 2019.gada pirmajā pusgadā veikts 262,1 miljons bezskaidrās naudas maksājumu 92,8 miljardu eiro apmērā. No bezskaidrās naudas maksājumiem vairāk nekā 60% veikti ar norēķinu kartēm. Savukārt šogad pirmajā pusgadā veikto zibmaksājumu skaits sasniedza 2,6 miljonus, bet apmērs - 477,2 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par 33 tūkstošu nedeklarēšanu lūdz uzsākt kriminālvajāšanu

Zane Atlāce - Bistere, 12.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde prokuratūrai nodevusi kriminālprocesu pret personu, kura mēģināja ievest Latvijā lielu skaidras naudas summu, to nedeklarējot uz robežas.

2019.gada jūlijā VID amatpersonas lidostā "Rīga" veica reisa Taškenta-Rīga pasažieru un to bagāžas pārbaudi, kuras laikā tika nolemts pastiprināti pārbaudīt kādu 1980.gadā dzimušu Tadžikistānas Republikas pilsoni, kurš Latvijas Republikas robežu šķērsoja pa "zaļo" koridoru, tādējādi apliecinot, ka pie personas vai bagāžā neatrodas preces vai skaidra nauda, kas būtu jādeklarē vai kuru pārvietošana pāri muitas robežai ir aizliegta vai ierobežota.

Veicot padziļināto muitas pārbaudi, personas bagāžā tika konstatēta nedeklarēta skaidra nauda vairākās valūtās - 6 230 eiro, 30 080 USD, 500 RUB un 200 TJS, kas ir ekvivalents 33 304,07 eiro. Persona tika aizturēta, un ar tiesas lēmumu izņemtā nauda arestēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pirmais VID kriminālprocess par skaidras naudas nedeklarēšanu

Zane Atlāce - Bistere, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde prokuratūrai nodevusi kriminālprocesu par skaidras naudas nedeklarēšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā pret personu, kura mēģināja ievest Latvijas Republikā lielu skaidras naudas summu, to nedeklarējot uz robežas.

Tas ir pirmais gadījums kad VID nodod prokuratūrai kriminālprocesu par šāda veida noziegumu.

2018.gada augustā VID amatpersonas lidostā «Rīga» veica reisa Maskava-Rīga pasažieru un to bagāžas pārbaudi, kuras laikā tika nolemts pastiprināti pārbaudīt kādu 1985.gadā dzimušu Armēnijas un Zviedrijas dubultpilsoni, kurš Latvijas Republikas robežu šķērsoja pa «zaļo» koridoru, tādējādi apliecinot, ka pie personas vai bagāžā neatrodas preces vai skaidra nauda, kas būtu jādeklarē, vai kuru pārvietošana pāri muitas robežai ir aizliegta vai ierobežota.

Veicot padziļināto muitas pārbaudi, personas bagāžā tika konstatēta nedeklarēta skaidra nauda vairākās valūtās par kopējo summu 31 251,96 eiro - 31 100 eiro, 920 Zviedrijas kronas un 32 000 Armēnijas drami.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 11 mēnešos valsts ieņēmumu jomā kopumā uzsākti 163 kriminālprocesi, muitas jomā – 980. Savukārt attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu ir uzsākti 72 kriminālprocesi un kriminālvajāšanai nosūtīti 9 kriminālprocesi.

VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš informē, ka visa 2018. gada laikā attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu bija uzsākti 17 kriminālprocesi, savukārt kriminālvajāšanai nosūtīti 5 kriminālprocesi.

«Šis ievērojamais pieaugums ir noticis saistībā ar skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu un, iespējams, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu,» uzsvēra K. Podiņš. Viņš norāda, ka šogad arestēti finanšu līdzekļi 13,1 milj. eiro apmērā, arestēta kustamā manta 664 535 eiro apmērā, arestēta nekustamā manta 8,9 milj. eiro apmērā, turklāt manta (1,4 milj. eiro apmērā), kas ir atzīta par noziedzīgi iegūtu. Bez tam šogad VID atklājis un pārtraucis 16 organizētu noziedzīgu grupējumu darbību, no kuriem visvairāk – 10 valsts ieņēmumu jomā, trīs - akcīzes preču un trīs - narkotisko un psihotropo vielu apritē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sākts kriminālprocess par aplokšņu algu izmaksām kādā stikla apstrādes uzņēmumā

LETA, 12.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākts kriminālprocess par aplokšņu algu izmaksām kādā Pierīgas stikla apstrādes uzņēmumā, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Viņa pavēstīja, ka, izskaitļojot iespējamo aplokšņu algu izmaksas dienu, pagājušajā piektdienā veiktas darbības attiecīgajā uzņēmumā, konstatējot vairāk nekā 18 000 eiro skaidrā naudā, kas bija sagatavoti aplokšņu algu izmaksai.

"Protams cilvēki aizgāja mājās bez aplokšņu algas," teica Jaunzeme, norādot, ka plašāku informāciju nevar izpaust.

Vienlaikus VID vadītāja uzsvēra, ka dienestam ir izveidots uzņēmumu saraksts, kuros ir aplokšņu algu risks.

"Mums jau ir izveidots saraksts. Šobrīd strādājam pēc tā, ka mēs reāli ejam un izņemam šo naudu, jo pārliecināšanas darbs, kuru mēs līdz šim veicām, skaidrojot, ka uzņēmumiem ir nepieciešams koriģēt uzvedību, nav nostrādājis," pauda Jaunzeme, vienlaikus atzīstot, ka tā ir dārga un arī galēja metode.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas turpinās kļūt aizvien digitalizētākas, un klients varēs visus sev nepieciešamos pakalpojumus saņemt visneiedomājamākajos veidos, taču tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst par klātbūtnes efektu, norāda kredītiestāžu pārstāvji.

Attīstoties tehnoloģijām bankās, palikuši tikai daži finanšu pakalpojumi, kas tiek sniegti klātienē, banku filiālēs, taču arī to skaits strauji sarūk. Patlaban dažādu ierīču skaits, kas savienotas ar internetu, pasaulē sasniedz 30 miljardus, taču analītiķi paredz, ka līdz 2025.gadam to skaits pārsniegs 75 miljardus. Līdz ar to tiek domāti aizvien jauni veidi, kā veikt maksājumus, un liela loma būs arī mākslīgajam intelektam. Jau tagad neparasts nešķiet maksājums, kas veikts, soļojot; maksājums, kas veikts, automašīnai izbraucot no stāvvietas; kredīts, kas tiek piedāvāts brīdī, kad tas visvairāk nepieciešams, pirms klients paspējis tam pieteikties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID lūdz sākt kriminālvajāšanu par skaidras naudas nedeklarēšanu vairāk nekā 25 000 eiro apmērā

LETA, 06.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde Daugavpils prokuratūrai nodevusi kriminālvajāšanas sākšanai kriminālprocesu par vairāk nekā 25 000 eiro skaidras naudas nedeklarēšanu, šķērsojot valsts ārējo robežu, aģentūrai LETA pavēstīja VID.

Dienestā norādīja, ka 2020.gada jūlijā VID amatpersonas Silenes muitas kontroles punktā veica muitas kontroli kādam Ukrainā reģistrētam transportlīdzeklim. Tā pasažieri apliecināja, ka pie viņiem neatrodas preces vai skaidra nauda, kas būtu jādeklarē vai kuru pārvietošana pāri muitas robežai ir aizliegta, vai ierobežota.

Tomēr, veicot padziļināto muitas pārbaudi, pie vienas no personām, 1982.gadā dzimuša Ukrainas pilsoņa, konstatēta nedeklarēta skaidra nauda vairāk nekā 25 000 eiro apmērā.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā veiktas nepieciešamās izmeklēšanas darbības, lai iegūtu pietiekamu pierādījumu kopumu, un šā gada jūlijā kriminālprocess tika nosūtīts Daugavpils prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai pēc Krimināllikuma 195.2 panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm, informēja VID. Atbilstoši Kriminālprocesa likumam neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo desmit gadu laikā būtiski palielinājusies Latvijas iedzīvotāju pārliecība par uzkrājumu nepieciešamību – šobrīd jau 69% iedzīvotāju uzskata, ka ir svarīgi veidot uzkrājumus nebaltai dienai, kamēr 2011. gadā šādu viedokli pauda vien 55 %.

Tajā pašā laikā ceturtdaļai jeb 26 % Latvijas iedzīvotāju nav vispār nekādu finanšu rezervju, liecina "Swedbank" Finanšu Institūta veiktā aptauja.

Galvenais šķērslis, kāpēc daļa iedzīvotāju neveic uzkrājumus, likumsakarīgi, ir nepietiekami ienākumi, ko kā galveno iemeslu norādījuši 75 % aptaujāto, kuriem nav nekādu finanšu rezervju. Vienlaikus katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs atzinis, ka drīzāk dod priekšroku naudas tērēšanai, bet vēl tikpat lielai daļai grūtības sastāda ilgtermiņa plānošana un gaidīšana, līdz no nelielajām atlicinātajām summām laika gaitā izveidosies ievērojams uzkrājums.

Neatkarīgi no ienākumu apmēra lielākā daļa (67 %) aptaujāto sliecas piekrist apgalvojumam, ka vismaz 10 % no ienākumiem tērēt varētu prātīgāk. Kā rāda veiktās aptaujas dati, šobrīd Latvijā sasniegts vēsturiski augstākais uzkrājumu veidotāju īpatsvars sabiedrībā un lielākajai daļai – 74 % iedzīvotāju – ir izveidotas finanšu rezerves.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku Rietumvalstīs var runāt par negatīvu likmju laikmetu. Tas nozīme, ka, nobāzējot naudu kādos drošos vērtspapīros, piemēram, Vācijas parādā, garantēti tiks zaudēta nauda.

Turklāt šādas likmes ir ne tikai šādiem Eiropas drošības etalona vērtspapīriem. Investori demonstrējuši gatavību piemaksāt par iespēju aizdot naudu pat mūsu valstij.

Katrā ziņā - lai līdzekļus turētu kādā nosacītā drošībā, ir jābūt gatavam piemaksāt. Tomēr šādas negatīvas likmes pa prātam nebūt nav tiem pašiem vāciešiem, kuri tad labāk izvēlas skaidru naudu un seifus.

Pati ideja par skaidras naudas kaudzes glabāšanu mūsdienu elektroniskā laikmetā varētu šķist vecmodīga, lai gan izskatās, ka komercbankas un apdrošinātāji šādu alternatīvu apsver visai nopietni. Vācijas Bundesbank apkopotie dati liecina, ka šīs valsts komercbanku fiziski naudas uzkrājumi pagājušā gada decembrī sasnieguši 43,4 miljardus eiro, kas ir aptuveni trīs reizes lielāks apmērs nekā 2014. gadā maijā (jeb mēnesi pirms Eiropas Centrālā banka ieviesa savu negatīvo likmju politiku komercbankām).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Noguldījumus bankā par drošāko uzkrāšanas veidu uzskata tikai katrs septītais iedzīvotājs

Db.lv, 14.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji par drošāko naudas uzkrāšanas veidu joprojām uzskata līdzekļu glabāšanu skaidrā naudā, bet bankām šim nolūkam naudu uztic tikai katrs septītais. Tāds secinājums izriet no pētījumu aģentūras "Norstat" veiktās aptaujas.

Lai arī vairākums strādājošo darba algu saņem bankas kontā, banku par pienācīgu vietu naudas uzkrāšanai uzskata vien 14% no visiem aptaujātajiem. Visnoraidošākie pret kredītiestādēm ir zemāko algu saņēmēji. Minimālās algas pelnītāju vidū bankām uzticas mazāk par desmito daļu respondentu, savukārt no darbiniekiem ar 1000 – 1500 eiro algu uzkrājumus bankā par drošāko uzkrājumu veidu uzskata ap 22% aptaujāto. Katram piektajam respondentam sirds ir mierīga, ja brīvie līdzekļi atrodas pie paša skaidras naudas formā, un 19% par drošāko ieguldījumu uzskata zeltu.

Aptauja atklāj, ka kopumā cilvēki īpaši neuzticas noguldījumiem bankā. Aicināti novērtēt savu uzticību bankām piecu ballu skalā, lielākā daļa jeb 38% izvēlējās atzīmi 3. Bankām pilnībā uzticas vien 6% respondentu, 27% izvēlējās atzīmi 4, 16% savu uzticības līmeni novērtēja ar 2 ballēm un nemaz neuzticas 12%. Interesanti, ka visaugstāk bankas vērtē pensijas vecuma cilvēki, bet tām vismazāk uzticas tieši gados jaunie, vecumā līdz 29 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bordānam lūdz izvērtēt tiesu izpildītāja rīcību

Guntars Gūte, Diena, 21.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) saņēmis a/s Olainfarm sūdzību, kurā tiek lūgts ierosināt disciplinārlietu pret Rīgas apgabaltiesas zvērinātu tiesu izpildītāju Aināru Šustu par viņa iespējamajiem pārkāpumiem notariālo izpildu aktu izpildes procesā, kas saistīti ar bijušo Olainfarm padomes locekļu Haralda Velmera un Kārļa Krastiņa pretenzijām pret Olainfarm par atlaišanas kompensāciju izmaksu, otrdien raksta laikraksts Diena.

Vienlaikus sūdzībā tiek lūgts uz disciplinārlietas izskatīšanas laiku atstādināt A. Šustu no amata darbību veikšanas, kā arī piemērot disciplinārsodu.

J. Bordāna padomnieks Andris Vitenburgs Dienai norāda: «Lai izvērtētu iesniegumā norādītos apstākļus, saskaņā ar Tiesu izpildītāju likumu no zvērināta tiesu izpildītāja ir pieprasīta rakstveida informācija un izpildu lietas materiāli. Pēc visu materiālu un informācijas saņemšanas tiek izvērtēti iesniegumā norādītie apstākļi, un tad tiek lemts par turpmāko rīcību saskaņā ar Tiesu izpildītāju likumā noteikto attiecībā uz zvērinātu tiesu izpildītāju disciplināro atbildību.»

Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka strīda pamatā ir zvērinātas notāres Kristīnes Kreiles 2021. gada 2. septembrī izdoti notariālie izpildu akti par 132 416,02 eiro piedziņu par labu H. Velmeram un 132 414,30 eiro piedziņu par labu K. Krastiņam. Šo summu pamatā ir atbrīvoto padomes locekļu kompensācijas pieprasījums 12 mēnešu fiksētās atlīdzības apjomā. Uzņēmuma padomi, kurā darbojās arī H. Velmers un K. Krastiņš, apstiprināja 2019. gada 1. aprīļa akcionāru sapulcē, tās pilnvaras nosakot uz pieciem gadiem. Taču šogad 17. jūnija Olainfarm akcionāru sapulcē tika nolemts iepriekšējo padomi atlaist un ievēlēt jaunu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dodoties tūrisma braucienos uz Ķīnu, ir jābūt precīziem, pārskaitot naudu, citādi var iznākt stāvēt uzgaidāmajā telpā un vākt skaidru naudu ceļojuma turpināšanai, bet pēc tam skaidroties ar klientiem.

Tieši šādā situācijā nokļuva SIA Balti Group, kas organizēja tūrisma braucienu uz Ķīnu šā gada martā. 20 gadu laikā līdzīgos braucienos maksājumu pārpratumu neesot bijis, apgalvo uzņēmumā, bet šobrīd vienas kļūmes dēļ daļa braucēju vēl aizvien gaida līdzekļus, kurus skaidrā naudā bija spiesti samaksāt Ķīnas tūrisma operatoriem, lai patīkama izklaide Ķīnā nepārvērstos par murgu uzgaidāmajā zālē.

Brauciena stāsts

Balti Group piedāvā ceļojumus labiem žurnāla Baltijas koks klientiem vai sadarbības partneriem, un šāda braukāšana uz ārzemēm sākusies jau pirms 20 gadiem, Dienas Biznesam apliecināja gan braucēji, gan žurnāla redaktore Dzidra Smiltēna. Uzņēmums nespecializējas tūrisma braucienu organizēšanā, bet drīzāk realizē ar pamatbiznesu saistītu izklaidi saviem klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēz teikt, ka ierindas ieguldītājiem ceļā uz panākumiem sprunguļus spieķos liek emocijas. Spriežot par saviem ieguldījumiem, piemēram, vērtspapīru tirgū, dažādiem jaunumiem tiek pievērsta pārspīlēta uzmanība, kas savukārt jau var nozīmēt, ka, neskatoties uz sākotnējiem nodomiem, tiek pieņemti nepareizi lēmumi, kas mazina peļņu vai pat sliktākajā gadījumā iedzen lielākos zaudējumos.

Arī slavenais investors Bendžamins Greiems teicis: “Investora galvenā problēma – pats lielākais ienaidnieks, visticamāk, būs viņš pats.”

“Oxford Risk” izpētījis, ka investori gadā, paļaujoties uz emocionāliem ieguldījumu lēmumiem, savu ieguldījumu atdevi vidēji apcērp aptuveni par 3%, ziņo “Financial Times.” Turklāt paaugstināt stresa periodos, par kādu var uzskatīt arī šo pandēmiju, šāds neiegūtais apmērs gadā varot pieaugot līdz 6-7%.

Piedomāšana par dažādiem psiholoģiskajiem faktoriem un dažādu domāšanas aizspriedumu klātbūtnes apzināšanās sevišķi svarīga varētu būt šīs pandēmijas laikā. Dažādi ieguldītāju apsekojumi liecina, ka, pandēmijā daudziem atrodoties mājās, pasauli pāršalcis mazo investoru vērtspapīru tirdzniecības bums. Arī Latvijā pēdējā laikā nosacījumi to pašu akciju mīšanai kļuvuši arvien draudzīgāki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada februārī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas darbinieki apturēja noziedzīga grupējuma darbību, kurš nodarbojās ar PVN izkrāpšanu, nodarot zaudējumus valsts budžetam vairāk nekā 200 000 eiro apmērā, informē VID.

Kratīšanu laikā atrasta un izņemta ne tikai skaidra nauda, kriptovalūta, datori un grāmatvedības dokumenti, bet arī narkotiskās vielas un gāzes pistoles.

Atbilstoši VID speciālistu secinājumiem noziedzīgais grupējums īstenoja nodokļu izkrāpšanas shēmu un tā tika realizēta koka palešu tirdzniecības jomā. Veicot virkni izmeklēšanas un operatīvo darbību, noskaidrots, ka shēmā iesaistītie uzņēmumi 2020.gadā izvairījās no nodokļu nomaksas, nodarot zaudējumus valsts budžetam vairāk nekā 200 000 eiro apmērā. Shēmas "klienti" (uzņēmumi) savos grāmatvedības dokumentos uzrādīja un PVN deklarācijās iekļāva faktiski nenotikušus darījumus ar fiktīviem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1.jūlija cigaretes ar augstāku akcīzes nodokli, lielākas tiesības nodokļu administrācijai, skaidras naudas vairāk par 10 000 eiro ievešana un izvešana Latvijā tikai ar deklarēšanu

Tādas izmaiņas paredz gan pavisam nesen parlamenta akceptētie grozījumi normatīvajos aktos, gan arī tādi, kuri pieņemti jau pirms laba laika. Piemēram, akcīzes nodokļa likmes kāpums cigaretēm tika paredzēts jau nodokļu reformas laikā 2017. gada vasarā. Jāatgādina, ka šā gada jūnija otrajā pusē kā atbilde uz Igaunijas lēmumu par 25% samazināt akcīzes nodokļa likmi alum, sidram un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem tika piedāvāts no 1. jūlija par 15% samazināt akcīzes nodokli stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, taču līdz šim šāds lēmums parlamentā nav akceptēts un sagaidāms, ka tas varētu būt spēkā tikai no šā gada 1. augusta.

Cita pieeja

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) plāno izstrādāt jaunu eiro banknošu dizainu, šajā procesā sadarbojoties ar Eiropas iedzīvotājiem, informēja ECB pārstāvji.

Gaidāms, ka galīgais lēmums tiks pieņemts 2024.gadā.

Jaunā dizaina izstrādes process sāksies ar mērķa grupu izveidi, kuru uzdevums būs apkopot eirozonas iedzīvotāju viedokļus par nākotnes eiro banknošu iespējamajiem dizaina motīviem. Pēc tam dizaina motīvu konsultatīvā grupa, kuras sastāvā būs viens eksperts no katras eirozonas valsts, iesniegs izvēlēto jauno dizaina motīvu sarakstu ECB Padomei.

Pamatojoties uz eirozonas nacionālo centrālo banku ieteikumiem, ECB jau izraudzījusies konsultatīvās grupas locekļus. Tie pārstāv dažādas jomas, piemēram, vēsturi, dabas un sociālās zinātnes, vizuālo mākslu un tehnoloģijas.

Pašreizējā eiro banknošu dizaina pamatā ir laikmetu un stilu motīvi, kas atainoti, izmantojot logus, durvis un tiltus. "Eiro banknotes turpinās pastāvēt. Tās ir taustāms un redzams Eiropas kopības simbols, īpaši krīzes laikos, un pēc tām joprojām ir liels pieprasījums. Pēc 20 gadiem pienācis laiks pārskatīt mūsu banknošu izskatu, lai padarītu tās saistošākas visu vecumu un dzīves gājumu eiropiešiem," norāda ECB prezidente Kristīne Lagarda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Atbalsta automātisku naudas sodu piemērošanu par deklarāciju neiesniegšanu

LETA, 09.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz automātisku naudas sodu piemērošanu par deklarāciju neiesniegšanu.

Grozījumi paredz bargākus sodus par pārkāpumiem nodokļu jomā. Tie paredz papildināt likumu ar jaunu nodaļu, kurā noteikti administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā un noteiktas kompetentās iestādes, kurām piekritīga administratīvo sodu piemērošana.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere valdības sēdē norādīja, ka LPS vēlētos, lai automātisko sodīšanu ievieš saprātīgi. Piemēram, LPS ieskatā būtu vēlams nepiemērot automātisko sodu fiziskajām personām, kuras ir nodarbinātas vairākos darbos. LPS ieskatā arī mazie un ļoti jaunie uzņēmumi nebūtu jāsoda automātiski, bet jāizvērtē visus apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Digitālais eiro pārskatāmā nākotnē nav paredzēts, lai aizstātu skaidro naudu

LETA, 24.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālais eiro pārskatāmā nākotnē nav paredzēts, lai aizstātu skaidro naudu, bet gan lai izmantotu jaunās tehnoloģiskās iespējas, intervijā pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Digitālais eiro būs, bet vismaz pārskatāmā nākotnē tas nav domāts, lai aizstātu skaidro naudu. Abi dzīvos blakus. Līdz ar to iedzīvotājiem nevajag bažīties, ka skaidra nauda pazudīs. Jā, tās īpatsvars mazināsies, jo tehnoloģijas tiks izmantotas arvien plašāk, bet mēs nodrošināsim gan skaidru naudu, gan digitālo eiro. Digitālais eiro ir domāts, lai izmantotu jaunās tehnoloģiskās iespējas, lai iedzīvotājiem un uzņēmumiem vidi un ikdienu padarītu ērtāku, kā arī lai centrālajai bankai krīzes laikā būtu labākas iespējas atbalstīt ekonomiku," sacīja Kazāks.

Viņš arī pauda gandarījumu, ka digitālā eiro projekts virzās uz priekšu. "Digitālais eiro nav jautājums "Vai?", digitālais eiro ir jautājums "Kad tas būs un kāds tas izskatīsies?"," teica Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijā līdzās valūtas kontroles pasākumiem attiecībā uz juridiskām personām tagad noteikti ierobežojumi arī fiziskām personām, aizliedzot izvest no valsts vairāk par 10 000 ASV dolāru skaidrā naudā.

"Aizliegt no 2022.gada 2.marta izvest no Krievijas Federācijas skaidrā naudā ārvalstu valūtu un (vai) naudas instrumentus ārvalstu valūtā summā, kas pārsniedz 10 000 ASV dolāru (8959 eiro) ekvivalentu un kas aprēķināta pēc Krievijas Centrālās bankas oficiālā kursa, kas noteikts izvešanas datumam," teikts Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīkojumā, ko publicējis Kremļa preses dienests.

Putins otrdien parakstījis rīkojumu "Par Krievijas Federācijas finanšu stabilitātes nodrošināšanas ekonomiska rakstura pagaidu papildu pasākumiem".

Atbilstoši rīkojumam personas no "nedraudzīgām valstīm" darījumus ar vērtspapīriem, nekustamiem īpašumiem varēs veikt tikai ar valdības komisijas atļauju. Tas pats attiecas uz kredītu izsniegšanu rubļos.

Komentāri

Pievienot komentāru