Sākusies dramatiska, politiska rakstura iejaukšanās uzņēmējdarbībā 

Azartspēļu nozarei Latvijā ir nepieciešams samērīgs regulējums, lai katrai pašvaldībai nerastos sava likuma interpretācija un politiķiem, veidojot vēlēšanu kampaņas, nav iespēju manipulēt ar sabiedrību par nozares kaitīgumu, šādu viedokli laikrakstam pauž Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks.

Anita Kantāne, 28.5.2019

Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Lai nepieaugtu nelegālā nozares tirgus daļa, kā tas noticis valstīs, kur noteikti pārāk stingri ierobežojumi vai aizliegumi, Latvija var mācīties no kaimiņu kļūdām.

Fragments no intervijas

Kādā situācijā nozare atrodas šobrīd? Kādas ir prognozes?

Kopš pērnā pavasara ir sākusies dramatiska, politiska rakstura iejaukšanās uzņēmējdarbībā. Tas sākās pirms Saeimas vēlēšanām ar Jaunās Konservatīvās partijas iniciatīvu, kas paredzēja aizliegt spēļu zāles visā Latvijas teritorijā. Tā bija priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļa, ļoti populistiska, bez jebkādas datu analīzes un bez argumentēta pamatojuma, balstīta tikai uz emocijām. Iejaukšanās uzņēmējdarbībā turpinājās šopavasar, kad Rīgas dome pieņēma lēmumu par visu spēļu zāļu slēgšanu Rīgā. Tas atkal notika bez jebkādas izpētes, argumentācijas un pamata, politisku iemeslu dēļ paziņojot, ka nozare ir kaitnieciska.

Runājot par azartspēļu nozari, valsts uzdevums ir veidot samērīgu un sabalansētu regulējumu, lai pasargātu spēlētāju no potenciāla atkarību riska. Otrs valsts uzdevums ir nepieļaut un novērst nelegālu azartspēļu rašanos. Trešais uzdevums ir novērst kriminālu darbību norisi nozarē, kas Eiropas Savienībā ir ļoti aktuāla tēma naudas atmazgāšanas kontekstā. Ceturtais svarīgais uzdevums ir valsts budžetā gūt ieņēmumus nodokļu veidā.

Mēs redzam, ka ir valstis, kuras ieviesušas pārāk stingru nozares regulāciju, un tas novedis pie būtiskas nelegālo azartspēļu izplatības gan internetā, gan zemes spēlēs. Piemēram, Austrija, kura ir viena no attīstītākajām valstīm, veica pārlieku stingru nozares ierobežošanu un tagad ir spiesta cīnīties ar nelegālām spēļu zālēm. Austrijā ir veikts pētījums, kurā konstatēts, ka valstī ir ap trim tūkstošiem nelegālu spēļu automātu.

Līdzīga situācija izveidojusies Vācijā, kur dažādās federālajās zemēs nelegālais azartspēļu apjoms tiek vērtēts no četriem līdz pat 22 miljardiem eiro gadā. Tajā pašā laikā Berlīnē, kur ir 550 spēļu zāles un samērīgs regulējums, nav problēmu ar nelegālām spēļu zālēm.

Latvijā līdz šim ir izdevies izvairīties no nelegālām pagrīdes spēļu zālēm, jo regulējums ir stingrs, bet samērīgs. Legālais piedāvājums ir tāds, ka nozarē nav vietas un vajadzības nelegālam biznesam. Savādāka situācija ir azartspēļu izplatībai interneta vidē. 2018. gadā azartspēļu ieņēmumi internetā Latvijā bija 41 miljons eiro. Nelegālie ieņēmumi interneta azartspēlēs tiek lēsti 34 miljonu eiro apmērā. Tas nozīmē, ka risks ir ļoti liels. Turklāt iedzīvotāju aizsardzība nelegālajā vidē vispār nenotiek, tādēļ politiķu saukļi par cilvēku aizsardzību neatbilst rūpēm par valsts iedzīvotājiem. Slēdzot legālās zāles, mēs dodam iespēju attīstīties nelegālajam biznesam.

Vai nevajadzētu beidzot novilkt robežas par valsts un pašvaldības tiesībām lemt par azartspēļu nozari, lai neveidojas situācija, ka valsts atļauj, bet pašvaldības aizliedz?

Latvijā likumdošana azartspēļu jomā ir duāla. No vienas puses, valsts dod licenci un pasaka, ka uzņēmums, izpildot visus nosacījumus, Latvijas teritorijā var nodarboties ar azartspēļu biznesu. Savukārt pašvaldībai ir pienākums un tiesības izdot atļauju konkrētai azartspēļu vietai. Likumā ir paredzētas vietas, kur azartspēles nedrīkst organizēt, bet savulaik likumā tika paredzēta norma, ka pašvaldībai ir jāizvērtē ietekme uz sabiedrību, kas ir interpretējama norma. Tas arī rada duālo situāciju, kurā valsts ļauj nodarboties ar biznesu, bet pašvaldība, interpretējot likuma normu savā skatījumā, atļauju nedod.

Mēs ļoti ceram, ka pašlaik izstrādes stadijā esošās azartspēļu nozares politikas pamatnostādnes ieviesīs lielāku skaidrību un veidos precīzāku regulējumu.

Lai nevarētu interpretēt likuma normas?

Jā, lai nebūtu vietas interpretācijai. Lai visām iesaistītajām pusēm ir skaidrs, ko drīkst un ko nedrīkst, kas šādā specifiskā biznesā ir ļoti svarīgi – maksimāli skaidri novilkt robežas.

Vai citās Latvijas pašvaldībās ir līdzīgas situācijas kā Rīgā, kur pašvaldība no sākuma pieņēma lēmumu aizliegt azartspēļu zāles vecpilsētā un pēc tam arī visā pilsētas teritorijā?

Ir dažādi. Ir pašvaldības, kur attieksme ir ļoti racionāla, kur saprot, ka šis bizness ir legāls. Bet ir pašvaldības, kuras seko Rīgas piemēram un nāk klajā ar paziņojumiem par spēļu zāļu slēgšanu, un tas notiek bez dialoga ar nozari un bez pamatojuma.

Visu rakstu lasiet 28. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Tevi varētu interesēt

Rīgas domes lēmums atteikt SIA Alfor atvērt spēļu zāli Brīvības ielā,...

Likvidējot spēļu zāles, Rīgā varētu palikt divas azartspēļu vietas, kas atvērtas četru...

Realizējot spēļuzāļu likvidācijas plānu, Rīgā darboties turpinātu vien divasspēļuzāles,...

Rīgas dome (RD) pieņēmusi konceptuālu lēmu par spēļu zāļu slēgšanu visā pilsētas...

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas deputāti vienbalsīgi...

Nepalaid garām

LR Ģenerālprokuratūra, izmeklējot lietu par it kā 50 miljonu eiro naudas atmazgāšanas...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

Modes māksliniece Natālija Jansone radījusi apģērbu līniju degvielas tirgotāja Virši - A...

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Lietuvas...

«Būvniecības nozare varētu kardināli mainīties 2021. un 2022. gadā, jo tiks uzsākta...

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

«Domāju, ka pirmais, ko latviešiem vajadzētu mācīties no igauņiem, ir valsts pārvalde, e-...

Nekustamo īpašumu investīciju fonds Baltic Horizon Fund iegādājies Norvēģijas uzņēmumam Linstow...

Pagājušajā nedēļā notikusī Krievijas Kaļiņingradas apgabala energosistēmas darbības testēšana...

Elektropreču un iekārtu ražotāja «Schneider Electric» rūpnīca Latvijā SIA «Lexel Fabrika»...

Alus darītava «Valmiermuižas alus» ieguldīs trīs miljonus eiro, lai atjaunotu Kokmuižas alus...

Reaģējot uz ēdināšanas nozares pārstāvju paustajām bažām par situāciju šajā jomā, tostarp...