Latvijā varētu ieviest bezdarbnieka palīdzības pabalstu, kas tiktu izmaksāts gadījumā, ja persona pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas perioda beigām nebūs atradusi darbu un neveiks saimniecisko darbību.

Šāds risinājums trešdien ticis apspriests finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītās darba grupas uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam sanāksmē.

Finanšu ministrijā stāstīja, ka darba grupa vienojusies turpināt spriest par bezdarbnieka palīdzības pabalsta ieviešanu.

Paredzēts, ka apdrošinātajai personai, kura ir saņēmusi bezdarbnieka pabalstu atbilstoši likumam "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam", būs tiesības pieprasīt bezdarbnieka palīdzības pabalstu, ja pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas perioda beigām persona nebūs atradusi darbu un neveiks saimniecisko darbību. Patlaban gan nav zināms bezdarbnieka palīdzības pabalsta apmērs, bet tas tiek vērtēts.

Pērn jūtami uzlabojušies trūcīgo rīdzinieku finansiālie apstākļi - trūcīgo personu skaits samazinājies par 19%, sociālo pabalstu saņēmēju skaits sarucis par 12%, savukārt pabalstos izmaksāti 20,2 miljoni latu, kas ir par 15% mazāk nekā 2011.gadā, liecina Rīgas domes Labklājības departamenta pārskats par 2012.gadu.

Trūcīgo rīdzinieku skaits samazinājies no 48 137 trūcīgām personām 2011.gadā līdz 38 933 trūcīgām personām 2012.gadā jeb kopumā par 19%. Trūcīgo personu skaits strauji sarucis tieši pēdējā pusgada laikā - ja no 2011.gada aprīļa līdz 2012.gada jūnijam trūcīgo personu skaits samazinājās vidēji par 2% mēnesī, tad, sākot ar 2012.gada jūliju, trūcīgo personu skaits samazinās vidēji par 6% mēnesī.

Pašvaldības sociālos pabalstus pērn saņēmušas 72 380 personas un ģimenes, kas ir par 10 128 rīdziniekiem jeb 12% mazāk nekā 2011.gadā, kad pabalstus saņēma 82 508 personas un ģimenes.

2012.gadā palielinājušies Garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta un dzīvokļa pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi pirms pabalstu saņemšanas. GMI pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi 2011.gada decembrī bija 23,51 lats vidēji vienai personai, bet gada laikā tie palielinājušies par 29%, sasniedzot 32,43 vidēji vienai personai 2012.gada decembrī. Savukārt dzīvokļa pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi palielinājās no 51,66 vidēji vienai personai 2011.gada decembrī līdz 61,93 latiem 2012.gada decembrī.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Lai iegūtu tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, personai būs jāveic sociālās iemaksas vismaz 12 mēnešus 16 mēnešu periodā. To paredz izmaiņas likumā Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam, kas trešdien, 23.novembrī, otrajā galīgajā lasījumā pieņemtas Saeimas ārkārtas sēdē, deputātiem lemjot par nākamā gada valsts budžetu.

Izmaiņas rosinājusi Labklājības ministrija, lai novērstu situāciju, kad darba devēji un darbinieki izmanto bezdarbnieka pabalstu sezonālās nodarbinātības problēmu risināšanai. Praksē ir gadījumi, kad personai ir viens darba devējs, kurš vairākkārt pieņem un atbrīvo no darba vienu un to pašu darba ņēmēju. Nostrādājot deviņus mēnešus, viņam rodas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, ko saņem līdz nākamās sezonas sākumam, deputātiem iepriekš skaidroja ministrijas pārstāvji. Salīdzinoši bieži bezdarbnieka pabalsta saņēmēji ir tieši sezonālo darbu veicēji – zemnieku saimniecībās strādājošie, ceļu būvē nodarbinātie, mežsaimniecības darbinieki. Tāpat novērota tendence darba devējiem bezdarbnieka pabalsta sistēmu izmantot kā pagaidu finansējuma avotu darbinieku noturēšanai uz nākamo sezonu.

Lai cīnītos ar negodprātīgiem sezonālajiem darba devējiem, pagarinās periodu, kurā jābūt veiktām sociālajām iemaksām, lai iegūtu tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, to paredz šodien valdības akceptētie grozījumi likumā Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam.

Šobrīd tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir bezdarbniekam, kuram apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par vienu gadu, ja par viņu iemaksas bezdarba gadījumam veiktas vai bija jāveic ne mazāk kā deviņus mēnešus pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem, bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits mēnesī kopš 2012.gada pakāpeniski pieaug. Tā kā pieaug gan bezdarbnieka pabalstu saņēmēju skaits, gan pabalsta vidējais apmērs, katru gadu aizvien lielāki izdevumi tiek virzīti šo pabalstu izmaksai, skaidro Labklājības ministrija (LM).

Eiropas valstīs bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums ir atšķirīgs, Latvijā nav nedz īsākais, nedz arī garākais šī pabalsta saņemšanas termiņš, daudzviet to diferencē, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To rāda Labklājības ministrijas sagatavotie dati, kuri tika iesniegti Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Ir valstis, kurās bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņš ir īsāks (Īrija, Kipra, Malta, Slovākija, Liebritānija) nekā Latvijā. Tomēr ir arī valstis (Zviedrija, Čehija, Vācija utt.), kurās attiecīgais termiņš ir garāks nekā pašlaik Latvijā. Pēdējo gadu laikā bezdarba pabalsta izmaksas maksimālais termiņš ir mainījies, skaidro Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme. Proti, 2012. g. tika noteikta kārtība (bija spēkā no 2008. g. sākuma līdz 2009. g. vidum), kas paredzēja bezdarbnieka pabalstu izmaksāt atkarībā no bezdarbnieka stāža (ar stāžu no 1 gada līdz 9 gadiem (ieskaitot) – 4 mēnešus, ar stāžu no 10 līdz 19 gadiem (ieskaitot) – 6 mēnešus un ar stāžu no 20 gadiem (ieskaitot) – 9 mēnešus). Tā rezultātā 2012. g. vidējais bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums kritās. Savukārt no 2013. g. bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums vairs nebija atkarīgs no cilvēka apdrošināšanas stāža un tā maksimālais saņemšanas ilgums ikvienā gadījumā ir deviņi mēneši. Protams, ekonomiski jaudīgākajās Eiropas valstīs bezdabnieka pabalsta apmērs ir ievērojami lielāks nekā Latvijā, tomēr jāatceras, ka šajās valstīs arī iztikšanai nepieciešamās naudas apmērs ir daudz lielāks nekā Latvijā.

Īstenojot valsts sociālo politiku darba, sociālās aizsardzības, bērnu tiesību aizsardzības, bērnu un ģimenes lietu, kā arī cilvēku ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jomā, Labklājības ministrija (LM) informē par vairākām būtiskām izmaiņām, kas stāsies spēkā 2017. gadā.

No 2017. gada 1. janvāra:

• Minimālā mēneša darba alga normāla darba laika ietvaros būs 380 eiro.

• 2017. gadā pārrēķinās pensijas (vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijas, kā arī saskaņā ar Nolikumu „Par izdienas pensijām” piešķirtās izdienas pensijas), kuras piešķirtas vai pārrēķinātas 2011. gadā. Pārrēķinot pensijas, tās palielināsies cilvēkiem, kuri pensijas sāka saņemt ekonomiskās krīzes laikā, piemērojot negatīvus pensijas kapitāla indeksus. Pensiju pārrēķins notiks automātiski, un senioriem papildus nekas nav jādara. Pārskatīto pensijas apmēru noteiks no 2017. gada 1. janvāra un par periodu no 1. janvāra to izmaksās līdz 2017. gada jūnijam.

Pieaugot nodarbināto skaitam un sarūkot bezdarbnieku daudzumam, negaidīti palielinājies bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits, kas raisa jautājumus , trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Labklājības ministrijas valsts sekretāres Ievas Jaunzemes prezentētie dati Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē raisīja klātesošo jautājumus ne tikai par bezdarba pabalsta apmēru un saņemšanas ilgumu, bet arī par to, ko īsti nozīmē šie skaitļi un tendences.

Lai gan citi makroekonomiskie rādītāji valstī uzlabojas – IKP, nodokļu ieņēmumi, nodarbinātība aug, bezdarbnieku skaits samazinās –, tomēr neizprotamā kārtā šogad par teju 4000 palielinājies bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits salīdzinājumā ar 2012. gadu. Šajos datos vēl neparādās Krievijas embargo ietekme. Saeimas deputāts Jānis Vucāns vērsa uzmanību, ka tendence ir dīvaina, un vēlējās skaidrojumu. Savukārt deputāts Imants Parādnieks atgādināja, ka papildus piešķirtie 18 milj. eiro bezdarbnieka pabalstu izmaksai, kad bezdarbs rūk, ir pārsteidzošs fakts.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, bezdarbnieka palīdzības pabalstu nosakot līdz 180 eiro apmērā līdz šim paredzēto 130 eiro vietā.

Sākotnēji Labklājības ministrijas (LM) un valdības virzītajā piedāvājumā bija paredzēts pabalstu noteikt līdz 130 eiro apmērā. LM informēja, ka vienlaikus likuma grozījumos noteikts, ka personām, kas darbu uzteikušas pašas, bezdarbnieka pabalstu piešķirs no dienas, kad Nodarbinātības valsts aģentūrā saņemts iesniegums par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu.

Līdz šim personām, kas darbu uzteikušas pašas, pabalstu piešķīra ne agrāk kā divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas. Plānots, ka šāda kārtība būs spēkā līdz 2020.gada 31.decembrim personām, kurām bezdarbnieka statuss piešķirts sākot no 2020.gada 12.marta. Iepriekš opozīcijas pārstāvji bija norādījuši, ka nepieciešams palielināt maksimālo summu līdz 180 eiro.

Ārkārtas situācijas ietekmē tapis priekšlikums, ka personas, kurām piešķirtā bezdarbnieka pabalsta periods beidzas laika periodā no 2020. gada 12. marta līdz 2020. gada 31. augustam un kuras nebūs atradušas darbu, varēs pretendēt uz valsts palīdzību kopumā 12 mēnešu garumā, informē Labklājības ministrijā.

Priekšlikums paredz, ka apdrošinātajai personai, kura ir saņēmusi bezdarbnieka pabalstu saskaņā ar likumu "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam", ir tiesības pieprasīt bezdarbnieka palīdzības pabalstu, ja pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas perioda beigām persona nav atradusi darbu un neveic saimniecisko darbību un joprojām atrodas bezdarbnieka statusā.

Plānotais bezdarbnieka palīdzības pabalsta apmērs būs iepriekš piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmērā (kāds tika maksāts bezdarbnieka pabalsta izmaksas pēdējos mēnešos), bet ne vairāk kā 130 eiro mēnesī un ne ilgāk kā 4 mēnešus.

Pabalstu izmaksās par periodu no 2020. gada 12. marta līdz persona sāk gūt ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, bet ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim.

Bezdarbnieku pabalstu izmaksas maksimums Latvijā ir pārvarēts. «Diezin vai mēs vairs varēsim sagaidīt tik lielu bezdarbnieku pabalstu saņēmēju skaita lēcienu, kāds bija,» intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service norādīja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) direktore Inese Šmitiņa.

Šmitiņa klāstīja, ka bezdarbnieku pabalstu izmaksas apmēri samazināsies gan tāpēc, ka ir mazāk pašu strādājošo un līdz ar to nav vairs tik daudz cilvēku, kuriem būtu risks darbu zaudēt, gan arī tāpēc, ka paliek mazāk cilvēku, kuriem vēl ir tiesības pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu. «Tādēļ mēs sagaidām, ka bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits varētu kristies un kādā brīdī stabilizēties,» paskaidroja VSAA direktore.

Vērtējot to, vai piedzīvotās ekonomikas krīzes dēļ nebūtu jāmaina bezdarbnieka pabalsta izmaksas kārtība, Šmitiņa pastāstīja, ka ir valstis, kur bezdarbnieka pabalsts tiek maksāts gadu, taču tam ir arī otra puse – ja cilvēks gada laikā tā arī nav atradis darbu, tad viņa izredzes kļūst arvien mazākas un mazākas, tādējādi viņu ir jāstimulē darbu meklēt. «Ar pabalstu, pat ja tas tiktu maksāts ilgāk, tāpat būtiski uzlabot cilvēka situāciju nevar. Es personīgi pašlaik neredzu, ka no pabalsta izmaksas termiņa pagarināšanas būtu sagaidāms efekts,» viņa minēja, uzsverot, ka pašreizējā sistēma stimulē bezdarbniekus darbu meklēt pēc iespējas ātrāk.

Personai, kura bezdarbnieka statusu būs ieguvusi līdz 2017.gada 31.martam, tiesības uz bezdarbnieka pabalstu noteiks saskaņā ar līdzšinējo tiesisko regulējumu, kas ir spēkā līdz šī gada beigām. Tādējādi šiem cilvēkiem, lai pretendētu uz bezdarbnieka pabalstu, būs jābūt veikušiem sociālās iemaksas vismaz 9 mēnešus 12 mēnešu periodā.

Šādu grozījumu likumā Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam Saeima ceturtdien pieņēma divos lasījumos kā steidzamu, informē Saeimas preses dienestā.

Lemjot par 2017.gada valsts budžetu, parlaments 23.novembrī grozīja attiecīgo likumu, nosakot ilgāku kvalifikācijas periodu bezdarbnieka pabalsta iegūšanai –personai būs jāveic sociālās iemaksas vismaz 12 mēnešus 16 mēnešu periodā. Taču šajā likumā jauno noteikumu piemērošanai netika paredzēts pārejas periods.

Vienlaikus secināms, ka ir personas, kuras paļāvās, ka gadījumā, ja tai nebūs iespējas ātri atrast citu darbu vai ienākuma avotu, bezdarbnieka pabalsts tuvākajos mēnešos nodrošinās ar nepieciešamajiem iztikas līdzekļiem. Šie cilvēki rēķinājās ar līdzšinējo kārtību, ka sociālās iemaksas bezdarbnieka pabalsta saņemšanai jāveic 9 mēnešus 12 mēnešu periodā.

Lai arī Labklājības ministrija (LM) norāda, ka patlaban bezdarbnieka pildāmie pienākumi, ja persona vēlas saglabāt bezdarbnieka statusu, ir «pietiekami draudzīgi», šā gada pirmajos astoņos mēnešos bezdarbnieka statuss bezdarbnieka pienākumu nepildīšanas dēļ ir atņemts 42,7 tūkstošiem cilvēku, kas ir vairāk nekā to bezdarbnieku, kas šo statusu zaudējuši, jo iekārtojušies darbā. LM atzīst – šis skaits ir apjomīgs, taču ministrija nespēj izskaidrot iemeslus tik lielam «neapzinīgo» bezdarbnieku skaitam.

Patlaban lielākā daļa jeb 88% bezdarbnieku, kuriem bezdarbnieka statuss ticis noņemts pienākumu nepildīšanas dēļ, šo statusu zaudējuši, jo individuālajā darba meklēšanas plānā noteiktajā dienā nav ieradušies aģentūrā, liecina Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) statistika.

Kā norāda LM, diena, kurā bez darba esošajam jāierodas aģentūrā, tiek saskaņota labu laiku iepriekš, turklāt intervāls starp apmeklējumiem var būt pat divi mēneši. Tādējādi nevar apgalvot, ka bezdarbnieku darba meklēšanas grafiks būtu pārāk saspringts un neizpildāms. Patlaban LM nav informācijas par visiem iemesliem, kādēļ cilvēki nepilda savas saistības, lai saglabātu bezdarbnieka statusu, norāda LM Darba tirgus politikas departamenta speciāliste Līga Emule-Konone.

Augustā vēl par 5 000 samazinājies bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits, bet lielākais izmaksātais pabalsts ir bijis 8 104,5 lati, aģentūru LETA informēja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) preses sekretāre Edīte Olupe.

Augustā bezdarbnieka pabalstu saņēma 51 900 cilvēki, savukārt jūlijā tie bija 56 900 bezdarbnieki.

Vidējais bezdarbnieka pabalsta apmērs augustā bija 105,3 lati, jūlijā pabalsta apmērs bijis 104,75 lati.

Aizvadītajā mēnesī bezdarbnieka pabalstos izmaksāti 5,46 miljoni latu.

Joprojām turpinās tendence samazināties pabalsta saņēmēju skaitam un pabalsta apmēram, tādēļ samazinās arī kopējie ikmēneša izdevumi, komentē Olupe, jo bezdarbnieka pabalsta izmaksai jūlijā izlietoti gandrīz seši miljoni latu.

Kā ziņots, augustā reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā samazinājies par 0,3% un bez darba Latvijā bija 169 676 cilvēki.

Ja jūlija beigās bezdarba līmenis valstī bija 15,3%, tad augusta beigās - 15%. Mēneša laikā bezdarbnieku skaits valstī samazinājās par 3625 cilvēkiem.

Vai saimnieciskās darbības veicējs, kurš strādā arī algotā darbā un maksā nodokļus, šo darbu pazaudējot, var saņemt bezdarbnieka pabalstu? Šie jautājumi Latvijas iedzīvotāju vidū aktualizējās pēc ziņas, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) strādā pie tā, lai samazinātu pelēko zonu īres tirgū un aicina visus izīrētājus reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējus, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Dzīvokļu īpašnieku satraukums ir pamatots, jo skaidrs, ka viena dzīvokļa izīrētājam, kuram ir labi atalgots darbs un no darba algas tiek veiktas obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, iestājoties bezdarba situācijai, nepavisam negribas palikt bez bezdarbnieka pabalsta tikai tāpēc, ka viņam īpašumā ir viens vai divi dzīvokļi, kas tiek izīrēti.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Juridiskajā departamentā skaidro, ka bezdarbnieka statuss netiek piešķirts tikai tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri par tādiem uzskatāmi likuma Par valsts sociālo apdrošināšanu izpratnē, respektīvi, veic sociālās iemaksas. Proti, ja saimnieciskās darbības veicējam, piemēram, dzīvokļa izīrētājam, kurš izvēlējies nodokļus maksāt kā pašnodarbinātais, ienākumi pārsniedz 360 eiro mēnesī (respektīvi, valstī noteikto minimālo algu), tad viņam jāveic sociālās iemaksas. Taču bezdarbnieka statuss un pabalsts tiek piešķirts tikai tiem cilvēkiem, kuriem nav aktuālo sociālo iemaksu bezdarba laikā. Te gan jāpiebilst, ka tas nenozīmē, ka visiem dzīvokļu izīrētājiem, kuri izīrē dzīvokli dārgāk par 360 eiro mēnesī, ir jāmaksā sociālās apdrošināšanas iemaksas. Šajā gadījumā ar ienākumiem līdz 360 eiro mēnesī tiek saprasta starpība starp ieņēmumiem un izdevumiem no saimnieciskās darbības. (Piemēram, īres maksa var būt 400 eiro mēnesī, bet izdevumi, kas saistīti ar izīrētāja saimniecisko darbību – 100 eiro mēnesī, līdz ienākumi ir 300 eiro, t. i., mazāk par noteiktajiem 360 eiro.)

Labklājības ministrijas (LM) 2014.gada budžeta prioritāte ir nevienlīdzības mazināšana, sniedzot atbalstu nabadzības riskam visvairāk pakļautajām sabiedrības grupām - cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī ģimenēm ar bērniem un pensionāriem, paredz LM sagatavotie priekšlikumi 2014.gada budžetam.

Kopumā visu aktivitāšu īstenošanai LM 2014.gadā papildu nepieciešami 37,8 miljoni latu.

Viena no būtiskākajām LM nākamā gada prioritātēm ir sekmēt cilvēku ar invaliditāti materiālās situācijas uzlabošanos, palielinot materiālo atbalstu noteiktām cilvēku ar invaliditāti grupām, norāda ministrijas pārstāvji.

Proti, no 2014.gada 1.janvāra plānots palielināt materiālo atbalstu cilvēkiem ar I un II grupas invaliditāti, kuri saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Tas nozīmē, ka cilvēki ar I grupas invaliditāti līdzšinējo 45 latu vietā varētu saņemt 58,5 latus mēnesī, bet cilvēki ar II grupas invaliditāti - 54 latus mēnesī. I grupas invalīdi ar invaliditāti kopš bērnības līdzšinējo 75 latu vietā saņemtu 97,5 latus mēnesī, bet cilvēki ar II grupas invaliditāti, kuri ir invalīdi kopš bērnības, saņemtu 90 latus mēnesī. Cilvēkiem ar III grupas invaliditāti palielinājums nav paredzēts.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) atbalsta darba tirgus atvēršanu trešo valstu pilsoņiem.

Šādu nostāju politiķe pauda šodien notikušajā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) atklātajā valdes sēdē, kurā norādīja, ka solis trūkstošā darbaspēka problēmas risināšanas virzienā ir darba tirgus atvēršana trešo valstu pilsoņiem, kuriem jāatvieglo uzturēšanās nosacījumi.

«Esmu par to, ka jātver darba tirgus trešo valstu pilsoņiem,» sacīja Petraviča, skaidrojot, ka bez darba Latvijā lielākoties ir ilgstošie bezdarbnieki, kas neatgriežas darba tirgū, un tamdēļ atliek trūkstošo darbaspēku meklēt ārpus valsts robežām.

Vienlaikus viņa teica, ka iestājas par to, ka viesstrādniekiem būtu jāmaksā vidējā alga nozarē, nevis vidējā alga valstī, un vakancei jābūt reģistrētai tikai 10 dienas, nevis mēnesi. Ja šajā laikā konkrētajam darbam nepiesakās vietējie iedzīvotāji, jābūt iespējai ņemt darbā trešo valstu pilsoņus.

Igaunijas valdība apstiprinājusi un iesniegusi izskatīšanai parlamentā regulējuma projektu, kas paredz noteikt, ka bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums automātiski mainīsies atkarībā no darba tirgus situācijas.

Regulējuma projekts paredz, ka bezdarbnieka pabalsts tiek izmaksāts ilgāku laika periodu tad, kad darba tirgus situācija ir slikta un bezdarbs pieaug. Savukārt periodos, kad darba atrašanas iespējas ir vieglākas un bezdarba līmenis ir zems, pabalsts tiks izmaksāts tā dēvēto bāzes laiku, informēja Igaunijas Sociālo lietu ministrijā.

Laikā, kad ekonomika stagnē, bezdarba pabalsta izmaksas periods tiks pagarināts par 60 dienām sociāli apdrošinātai personai, liecina regulējuma projekts. Sliktā ekonomikas situācijā, kad bezdarba līmenis ir augsts un vakanču nav daudz, pabalsta izmaksa automātiski tiks pagarināta par ne ilgāk kā 120 dienām.

Cilvēkiem, kuru bezdarba apdrošināšanas periods nepārsniedz piecus gadus, pabalsts tiks izmaksāts 180 kalendārās dienas un laikā, kad bezdarbs ir ierastā līmenī, pabalsta termiņš netiks pagarināts. Ekonomikas situācijai pasliktinoties, pabalsta termiņš šādām personām tiks pagarināts par 60 dienām.

Esošā bezdarbnieku pabalstu sistēma Latvijā sevi ir izsmēlusi, un tai vajadzīgs kapitālais remonts, savukārt pašreizējie piedāvājumi nevienlīdzības mazināšanai to tikai vairos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo un darba lietu eksperts Pēteris Leiškalns. Viņaprāt, ir jāpārstāj dzīvot ilūzijās un stāstīt pasakas, bet jārisina problēmas, tādējādi nošaujot vairākus zaķus vienlaikus – paātrinot bezdarbnieku iesaistīšanos darbā, samazinot valsts budžeta izdevumus bezdarbnieku pabalstiem un slāpējot darbaspēka deficītu.

Fragments no intervijas

Kā saprast situāciju, kad darba devēji sūdzas par darbinieku trūkumu, bet 2020. gada budžeta projektā bezdarbnieku pabalstiem ir iedalīti 138 milj. eiro?

Pieprasītā summa ir pamatota ar vidējās darba samaksas pieaugumu valstī, un tādējādi tiek lēsts, ka arī bezdarbnieku pabalstos būs jāmaksā vairāk. Vērtējot no apdrošināšanas skatupunkta, viss it kā ir pareizi, tomēr, vērtējot no darba tirgus skatpunkta, situācija ir dīvaina, jo šobrīd Latvijā brīvas ir aptuveni 28 tūkst. darba vietas, bet vienlaikus valsts maksā pabalstu tūkstošiem bezdarbnieku. Viens no iemesliem noteikti ir darba roku piedāvājuma un pieprasījuma strukturālā (profesionālā) neatbilstība. Šo problēmu nu jau vairākus gadus arvien intensīvāk risina Nodarbinātības valsts aģentūra, tomēr tā var ietekmēt situāciju tikai tik tālu, cik cilvēki ir motivēti. Otra dīvainība ir strauji augošais viesstrādnieku pieprasījums, tostarp profesijās, kurās nav nepieciešama ilgstoša un sarežģīta apmācība. Turklāt, ņemot vērā, ka viesstrādniekiem ir jāmaksā vismaz vidējā alga, darba devēju piedāvātais atalgojums ir būtiski lielāks par vidējo bezdarbnieka pabalstu. Un tomēr darbinieki ir jāimportē. Minētais būtībā liek meklēt risinājumus. Protams, ir viedoklis, ka vajag vienkāršot darbaspēka importu no trešajām valstīm, piemēram, Ukrainas, vēl jo vairāk, ja minētās valsts pavalstnieki jau tik un tā strādā Latvijā, tikai noformēti kā komandējumā esošie no citas ES dalībvalsts, piemēram, Polijas. Nenoliedzami tas varētu būt ātrs risinājums akūta darbaspēka deficīta apstākļos, bet vai tiešām tas ir labākais risinājums laikā, kad tūkstošiem bezdarbnieku saņem valsts pabalstu? Trešā problēma - sezonas darbi. Protams, neviens darbspējīgais nevar visu gadu dzīvot naturālajā saimniecībā bez darba, lai aizpildītu īstermiņa darba roku pieprasījumu. Bet vai tiešām uz sezonas darbiem vieglāk ir atbraukt cilvēkiem no Ukrainas nekā no Latvijas novadiem? Manuprāt, kopumā situācija ir nepieņemama un ir vajadzīga pamatīga reforma. Tai varētu būt vairākas šķautnes, kas ļautu uz vietējo resursu rēķina mazināt darbaspēka deficītu un mazināt speciālā budžeta izdevumus, ko varētu novirzīt citiem mērķiem.

Konsolidēto kopbudžetu šogad būtiski ietekmējusi COVID-19 pandēmija, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos ir par 82,2 miljoniem eiro jeb 1,1% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, bet izdevumi pieauguši par 554,8 miljoniem eiro jeb 7,9%, tādējādi kopbudžetā, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, par 637 miljoniem eiro pasliktinājusies bilance. Šā gada janvārī-augustā kopbudžetā bija 40,2 miljonu eiro deficīts, pretstatā 596,8 miljonu eiro pārpalikumam pērn attiecīgajā periodā.

Būtiskās izmaiņas skaidrojamas ar COVID-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu ietekmi uz ekonomiku, kā rezultātā par 537,4 miljoniem eiro no plānotā atpalika kopbudžeta nodokļu ieņēmumi. Savukārt straujāku nekā plānots izdevumu piegumu noteica valdības apstiprinātie pasākumi uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam, kā arī pieaugums bezdarbnieku un slimības pabalstos. Vienlaikus kopš lielākā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu krituma maijā (par 17,9% pret 2019. gada maiju) situācija kopbudžetā ir uzlabojusies un augustā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija jau par 3% augstāki nekā 2019. gada augustā, skaidro ministrijā.

No 2015.gada 1.janvāra vairāk netiks noteikti ierobežojumi izmaksājamajam slimības, maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstam, kā arī piešķiramajam bezdarbnieku pabalstam.

Sākot ar 2015.gadu, valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu maksimumu jau regulēs iemaksu griesti, jo pārsvarā gadījumu valsts sociālās apdrošināšanas pabalstam aprēķina periods nav ilgāks par gadu. Kopš 2014.gada 1.janvāra valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta maksimālais apmērs (iemaksu griesti) gadā ir 46 400 eiro.

Par to otrdien vienojās valdība, iepazīstoties ar Labklājības ministrijas (LM) informatīvo ziņojumu Par turpmāku valsts pabalstu izmaksas ierobežojumu noteikšanas pamatotību.

LM uzsver, ka ar 2015.gada 1.janvāri ģimenes valsts pabalsta apmērs būs palielināts atkarībā no bērnu skaita ģimenē. Proti, par pirmo bērnu - 11,38 eiro mēnesī, par otro bērnu ģimenē pabalsts būs 22,76 eiro (2 reizes lielāks), par trešo bērnu un nākamajiem bērniem – 34,14 eiro jeb 3 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu ģimenē.

No šā gada janvāra līdz jūnija beigām bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits valstī samazinājies gandrīz par 20 000 pabalsta saņēmēju, aģentūru LETA informēja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pārstāve Edīte Olupe.

2010.gada jūnijā uz izmaksu nosūtīts 63 021 bezdarbnieka pabalsts, salīdzinoši maijā tie bija 69 129, aprīlī - nepilni 74 000, martā - 77 000, februārī - 80 000, bet janvārī 82 000.

Piešķirto pabalstu vidējais apmērs šā gada jūnijā bija 113,77 lati, kopējie izdevumi - 7,2 miljoni latu.

Lielākais bezdarbnieka pabalsta apmērs, kas jūnijā nosūtīts uz izmaksu, ir 12 500 lati.

Kā skaidro VSAA pārstāve, mazāko pabalsta apmēru precīzi pateikt nav iespējams, jo jāatceras, ka visām personām ar stāžu līdz 19 gadiem pēdējā mēnesī pabalsta apmērs ir 45 lati, bet iespējams, ka kādai personai ar lielāku stāžu apmērs ir mazāks par šiem 45 latiem mēnesī. Turklāt ir arī personas, kurām stāžu neņem vērā - māmiņas pēc bērna kopšanas, personas, kas kopušas bērnu invalīdu, un citas iedzīvotāju grupas.

2016. gada pirmajos astoņos mēnešos kopbudžetā bija 249,6 miljonu eiro pārpalikums, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu saglabājās tādā pašā līmenī. Kopbudžeta ieņēmumi un izdevumi astoņos mēnešos šogad samazinājās gandrīz vienādā apmērā par 37 miljoniem eiro, informē Finanšu ministrijā (FM).

Gan ieņēmumu, gan izdevumu kritums pamatā skaidrojams ar Eiropas Savienības (ES) fondu iepriekšējā plānošanas perioda projektu pabeigšanu pērn un jaunā plānošanas perioda investīciju uzsākšanu, kā rezultātā ir zemāki kapitālie izdevumi jaunu projektu īstenošanai un Eiropas Komisijas (EK) atmaksas ieņēmumu pusē tiek saņemtas mazākā apmērā nekā iepriekšējos gados. Intensīvs projektu īstenošanas posms sāksies ar 2017. gadu.

Lielākos konsolidētā kopbudžeta ieņēmumus šā gada astoņos mēnešos nodrošināja nodokļu ieņēmumi 4 870,3 miljonu eiro apmērā, pārsniedzot šā paša perioda ieņēmumus 2015. gadā par 238,5 miljoniem eiro jeb 5,1%. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns astoņos mēnešos izpildīts 100,2% apmērā, pārsniedzot plānotos ieņēmumus par 10 miljoniem eiro. Virsplāna ieņēmumi iekasēti no akcīzes nodokļa, pārsniedzot astoņu mēnešu plānu par 20,6 miljoniem eiro jeb 3,8%, kā arī pieaugot par 41,6 miljoniem eiro jeb 8%, salīdzinot ar astoņiem mēnešiem pērn, pamatā dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājuma patēriņa pieauguma dēļ, kā arī nodokļa likmju paaugstināšanas rezultātā šajās preču grupās.

Ar mērķi uzlabot demogrāfisko situāciju un veicināt nodokļu nomaksu, kā arī atjaunot uzticēšanos valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai, šodien, 10. jūlijā, Ministru kabineta sēdē pieņemts lēmums no nākamā gada 1.janvāra ieviest izmaiņas vecāku pabalsta, maternitātes pabalsta un paternitātes pabalsta apjomā.

Ja līdz šim vecāku pabalstu griesti ir 350 latu plus 50% no aprēķinātās summas, kas pārsniedz šo summu, tad nākamgad griesti būs 700 latu plus 50% no summas, kas to pārsniedz.

Lielākoties māmiņalgu saņēmēji griestus neizjutīs, jo 65% personu jau tagad saņem pabalstus, kas iekļaujas 350 latu apmērā, žurnālistiem skaidroja LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme. Līdz ar izmaiņām no nākamā gada ierobežojumi attieksies tikai uz nelielu daļu pabalstu saņēmēju, viņa prognozēja.

Tāpat valdība atbalstījusi izmaiņas bezdarbnieku pabalstu izmaksā – nākamgad bezdarbnieku pabalstu varēs saņemt deviņus mēnešus, neatkarīgi no darba stāža. Pirmos trīs mēnešus bezdarbnieki pabalstu varēs saņemt pilnā apmērā, pēc tam – 75% no piešķirtā pabalsta, bet pēdējos trīs mēnešus būs iespējams saņemt 50% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmēra.

Ministru kabinets ceturtdien ārkārtas sēdē lēma vēl vairāk paplašināt potenciālo dīkstāves pabalsta saņēmēju loku.

Ar valdībā pieņemtajiem grozījumiem Noteikumos par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem paredzēts noteikt, ka maijā tomēr varēs pieteikt dīkstāves pabalstu arī par aprīli.

Ar grozījumiem noteikumos precizēta kārtība, kādā darba devējs VID iesniedz iesniegumu dīkstāves pabalsta pieprasīšanai par laika periodu no 1.aprīļa līdz 30.aprīlim. Plānots, ka iesniegumu par dīkstāves pabalstu izmaksu darbiniekam par aprīli varēs iesniegt VID līdz šā gada 20.maijam.

Tāpat ar grozījumiem noteikumos paredzēts, ka dīkstāves pabalstu par laikposmu no 1.maija līdz 31.maijam varēs pieteikt līdz 31.maijam, bet par laikposmu no 1.jūnija līdz 30.jūnijam varēs pieteikt līdz 30.jūnijam.