Enerģētika

Savickis: Par Latvijas Gāzes akcijām interesējas spekulanti; varētu būt interese no Fortum

Nozare.lv, 11.04.2014

Jaunākais izdevums

Par Vācijas energokompānijai E.ON Ruhrgas piederošajām 47,23% AS Latvijas gāze akcijām interesējas finanšu spekulanti, tāpat interese par šīm akcijām varētu būt Somijas energokompānijai Fortum, šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā sacīja SIA Itera Latvija vadītājs Juris Savickis.

Savickis stāstīja, ka pie viņa ir vērsušies dažādi finanšu spekulanti, kas izrādījuši interesi par Latvijas Gāzes akciju iegādi. Pēc viņa teiktā, interese par šīm akcijām noteikti būs gan no ASV, gan Eiropas finanšu spekulantiem, taču, pēc Savicka domām, akcijas vajadzētu iegādāties kādai lielai kompānijai.

Viņš pieļāva, ka E.ON Ruhrgas vietā Latvijas Gāzē varētu nākt Fortum, jo, atšķirībā no Vācijas uzņēmuma, kas nolēmis pamest valsti, Somijas uzņēmums Latvijā attīstās.

«Tā kā vācieši Latviju vēlas pamest ātri, cena Fortum varētu būt pieņemama. Tāpat arī somiem ir labas attiecības ar Krieviju,» norādīja Savickis.

Uzņēmuma Fortum pārstāve Guntra Matīsa atzina, ka Fortum minējumus un pieņēmumus tirgū nekomentē.

Vaicāti, cik varētu maksāt E.ON Ruhrgas piederošās Latvijas Gāzes akcijas, enerģētikas eksperts, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Gatis Ābele (LZS) pauda šaubas, vai kāda nopietna kompānija būs gatava par akcijām maksāt vairāk par 100 miljoniem eiro. Savukārt Savickis uzsvēra, ka par šādu cenu neviens Latvijas Gāzes akcijas nepārdos.

Savickis atzina, ka, lai arī kurš pirks akcijas, tam būs jāvēršas pie pārējiem Latvijas Gāzes akcionāriem - Itera un Gazprom -, lai vienotos par nākamajos gados piegādājamās gāzes apjomiem, jo pretējā gadījumā jaunais akcionārs nopirks «dzelžus un zemi», bet gāzes nebūs.

Uz jautājumu, vai E.ON Ruhrgas piederošās Latvijas Gāzes akcijas būtu jāiegādājas Latvijai, Savickis pauda uzskatu, ka valstij šīs akcijas nevajadzētu pirkt, jo valsts uzdevums ir nodrošināt biznesa vidi, nevis iesaistīties uzņēmējdarbībā. Tāpat viņš uzskata, ka, valstij iegādājoties Latvijas Gāzes akcijas, sarunas par gāzes piegādi ar Gazprom kļūs politizētas.

Arī Ābele uzskata, ka Latvijai nav jāiegādājas gāzes kompānijas akcijas, jo tas valstij nenodrošinās ietekmi lēmumu pieņemšanā. «[Valstij iegādājoties Latvijas Gāzes akcijas] iegrūdīsim valsti [uzņēmumā] bez mazākās ietekmes,» uzsvēra Ābele un piebilda, ka valsts šo naudu varētu ieguldīt citās jomās, kurās būtu lielāka atdeve.

Sarunas gaitā tika arī skarts jautājums par to, vai būtisku problēmu risināšanā valstij kā Latvijas Gāzes akcionāram būtu iespējams iegūt balsu vairākumu, uz ko Savickis atbildēja, ka viņa pārstāvētā Itera jau 15 gadus lēmumu pieņemšanā ir nosvērusies par labu vai nu Gazprom vai E.ON lēmumiem atkarībā no tā, vai šie lēmumi bijuši valsts interesēs.

«Ja valsts nopirks Latvijas Gāzes akcijas, tad, pieņemot lēmumus sabiedrības interesēs, valsts var rēķināties ar manu ("Itera") atbalstu,» uzsvēra Savickis.

Kā ziņots, pērn kļuva zināms, ka Vācijas uzņēmums "E.ON Ruhrgas" plāno pārdot daļas uzņēmumā Latvijas Gāze, kā arī pamest visu Baltijas tirgu. Pērn valdība arī teorētiski aplūkoja iespējamos rīcības variantus, ja E.ON Ruhrgas izlemtu pārdot savas Latvijas Gāzes akcijas. Pavļuts tolaik norādīja, ka valdība ir gatava rīcībai šādā situācijā.

Šonedēļ premjerministre Laimdota Straujuma (V) informēja, ka valdībai atbilde par Vācijas uzņēmumam "E.ON Ruhrgas" piederošo Latvijas Gāzes akciju iegādi jāsniedz līdz šā gada 2.maijam. Savukārt Ekonomikas ministrija līdz šā gada aprīļa otrajai pusei iesniegs valdībā situācijas izvērtējumu.

Izskanējusi informācija, ka Vācijas kompānijas akciju vērtība Latvijas gāzē varētu būt 600 miljoni eiro, ko Straujuma vērtēja kā pārspīlētu summu. Tajā pašā laikā premjerministre atzina - ja valdība izlems iegādāties akcijas, tad līdzekļi to iegādei būs.

Jau ziņots, ka 2013.gadā AS Latvijas gāze nopelnījusi 32,2 miljonus eiro, liecina uzņēmuma neauditētā finanšu pārskata dati, kas publiskoti biržā. Tiesa, pērn peļņa ir bijusi par 1,3% mazāka nekā 2012.gadā, kad tā bija 32,6 miljoni eiro.

2013.gadā patērētājiem pārdota dabasgāze un sniegti pakalpojumi par 574 miljoniem eiro, kas ir par 5,6% mazāk nekā 2012.gadā.

Lielākais Latvijas gāzes akcionārs ir Vācijas E.ON Ruhrgas International GmbH, kam pieder 47,2% akciju, 34% pieder Krievijas kompānijai Gazprom, bet 16% - SIA Itera Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) konstatējusi, ka AS Latvijas Gāze ļaunprātīgi izmantojusi savu monopolstāvokli, atsakot dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu jauniem lietotājiem, pirms tie nav nomaksājuši iepriekšējo lietotāju parādus.

Tādējādi AS Latvijas Gāze piemērots tiesiskais pienākums pārtraukt pārkāpumu, kā arī naudas sods 1,57 miljonu latu apmērā.

Lai arī AS Latvijas Gāze KP lēmumu var pārsūdzēt tiesā, tomēr konstatētais pārkāpums tai jebkurā gadījumā jāpārtrauc uzreiz pēc KP lēmuma saņemšanas.

KP skaidro, ka dabasgāzes lietotāji – gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi –, kas cietuši no AS Latvijas Gāze rīcības, var vērsties pie AS Latvijas Gāze, lūdzot atmaksāt nepamatoti veikto svešo parādu apmaksu. Ja AS Latvijas Gāze atsaka atlīdzināt zaudējumus, cietušie lietotāji var vērsties ar prasību tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dienas Biznesa klubs: Latvijas Gāzes akcijas ģeopolitikas ritenī

Sanita Igaune, 10.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Citadeles pārdošana ir tikai sīkums, kas kalpotu finanšu plūsmas nodrošināšanai, ja tiktu organizēta Latvijas Gāzes akciju pārdošana ASV investoriem, kurus interesē Inčukalna pazemes gāzes krātuve.

Enerģētikas jomā ir izteiktas ģeopolitiskās spēles. Šobrīd ir mēģinājums Eiropu atdalīt no krievu gāzes, tāpēc ik pa laikam presē lasām rakstus, kuros ASV pauž gatavību piegādāt slānekļa gāzi Eiropai, tai skaitā Baltijas valstīm. Turklāt ir būtiska secība, ka ASV ir interese piegādāt slānekļa gāzi Eiropai, tai skaitā Baltijai – nevis otrādi. Tomēr viss nav tik vienkārši, kā sākotnēji izskatās. Būtiska ir izmaksu sadaļa, lai beigās neizrādītos tā, ka slānekļa gāze no ASV izmaksā Latvijai daudz reižu vairāk nekā gāze no Krievijas. «Kādu ietekmi tas atstātu Latvijas tautsaimniecībai, vai kāds to ir rēķinājis,» DB klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, uzsvēra Latvijas Gāzes (LG) akcionāres Itera Latvija prezidents Juris Savickis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Itera Latvija vadītājs Juris Savickis cer, ka saistībā ar konfliktu Ukrainā pret Krieviju ieviestās sankcijas un atbildes pasākumi neskars enerģētiku.

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Panorāma Savickis teica, ka viņš principā ir pret jebkādām ekonomiskajām sankcijām. Viņaprāt, lielās valstis no šādu soļu speršanas būtiski necietīs. Daudz vairāk cietīs mazās valstis, un viena no valstīm, kas cietīs visvairāk, ir Latvija.

Savickis uzsvēra, ka negrib dramatizēt situāciju, bet, ja tiks noteiktas sankcijas enerģētikas jomā, tas būs Aukstais karš.

Itera Latvija vadītājs uzskata, ka tas tomēr nenotiks un gāze nesadārdzināsies. Jau līdz šim ir bijuši dažādi sarežģījumi, kas veiksmīgi ir atrisināti. Latvijas pusei ir noslēgti gāzes piegādes kontrakti līdz 2030.gadam ar diviem piegādātājiem Itera un Gazprom. Esot jābūt nopietniem iemesliem, lai šos kontraktus pārskatītu. Savickis aicina saprast, ka arī Krievija grib dabasgāzi pārdot un tā dod nopietnu pienesumu Krievijas ekonomikai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais a/s Latvijas gāze akcionārs no Baltijas gāzes tirgus varētu aiziet pavisam, Latvijas valdība apsver E.ON kapitāldaļu iegādi.

Jau kopš šā gada pavasara tiek runāts, ka nozīmīgs Baltijas gāzes uzņēmumu īpašnieks – vācu kompānija E.ON Ruhrgas – no Baltijas tirgus varētu aiziet. Iemesls – vācu energomilzis maina savu stratēģiju, meklējot peļņas iespējas ārpus ES robežām – Brazīlijā, Turcijā, Krievijā, kur energouzņēmumi nav jāpakļauj tik stingrām liberalizācijas un kontroles prasībām. Oficiāli E.ON savus aiziešanas plānus no Baltijas nekomentē, to nekomentē arī a/s Latvijas gāze, norādot, ka par savu akcionāru lēmumiem nespekulē, tomēr fakti liecina paši par sevi – pirms dažām dienām no a/s Latvijas gāze valdes ir aizgājis ilggadējais E.ON Ruhrgas pārstāvis Jorgs Tumats, kurš turpmāk strādās E.ON Russia valdē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas operatora AS Conexus Baltic Grid akciju vērtība varētu būt 200 miljoni eiro, vēstīja TV3 raidījums Nekā Personīga.

Pagājuājā nedēļā valdība atbalstīja sarunu sākšanu ar energokompānijas akcionāriem par akciju iegādi. Latvijas valsts plāno uzņēmumā iegūt vairākumu akciju, atpērkot tās no "Gazprom", "Itera Latvija" un Vācijas "Uniper Ruhrgas". Vienlaikus, lai neietekmētu akciju cenu, valdība atsakās publiski informēt, vai ir nodoms pirkt tikai kontrolpaketi vai arī visus 68% no uzņēmuma, kas jāpārdod "Gazprom", "Itera Latvija" un "Rurghas".

Pēc raidījuma vēstītā, kāds senāks Ekonomikas ministrijas slepens pētījums esot uzrādījis, ka gāzes krātuves un maģistrālo tīklu vērtība varot būt 200 miljoni eiro. Vai tā varētu būt aktuālā cena, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) neprecizēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru SIA Latvijas Propāna gāze iegūst izšķirošu ietekmi pār SIA Eko gāze. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazināsies konkurence ietekmētajos tirgos.

SIA Latvijas Propāna gāze sniedz autogāzes vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumus, savukārt SIA Eko gāze sniedz autogāzes mazumtirdzniecības pakalpojumus, turklāt abi tirgus dalībnieki veic gāzes balonu tirdzniecību.

Apvienošanās rezultātā horizontāli tiek ietekmēts autogāzes mazumtirdzniecības tirgus un gāzes balonu tirgus. Starp apvienošanās dalībniekiem pastāv arī vertikālas attiecības, jo SIA Eko gāze sniedz autogāzes mazumtirdzniecības pakalpojumus, savukārt SIA Latvijas Propāna gāze – autogāzes vairumtirdzniecības pakalpojumus.

Abu uzņēmumu kopējā autogāzes mazumtirdzniecības tirgus daļa nepārsniedz 25 % tirgus koncentrācijas līmeni, līdz ar to KP secina, ka tādējādi netiek traucēta efektīva konkurence. Vērtējot gāzes balonu tirdzniecības tirgu, konstatējams, ka SIA Eko gāze gāzes balonu pārdošanas apjomi ir nelieli, kā arī tirgū darbojas vismaz astoņi citi tirgus dalībnieki, kas nodrošina aktīvu konkurenci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Savickis: Pēc Latvijas Gāzes sadalīšanas celsies dabasgāzes tarifi

LETA, 22.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Latvijas dabasgāzes apgādes kompānijas Latvijas Gāze (LG) sadalīšanas dabasgāzes tarifi celsies neizbēgami, šorīt intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teica LG padomes priekšsēdētāja vietnieks un 16% LG akciju īpašnieka Itera Latvija vadītājs Juris Savickis.

Viņaprāt, patērētajiem LG sadalīšana nebūs labvēlīga. «Tarifi celsies neizbēgami, jo regulatoram tos nāksies paaugstināt,» sacīja Savickis, skaidrojot, ka LG sadalīšanā izveidojušajām kompānijām būs jāstrādā ar peļņu.

Savickis arī pauda, ka valstij būtu jāiegādājas no LG nodalītā jaunā kompānija, kurai tiks nodoti pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvi. Pēc viņa teiktā, maģistrālie gāzes vadi un Inčukalns ir stratēģiski svarīgi objekti, kuriem jābūt valsts īpašumā. Tajā pašā laikā, Savickis vērsa uzmanību uz to, ka valsts ne vienmēr ir labākais uzņēmumu apsaimniekotājs.

Viņš arī pieļāva, ka Gazprom un Itera Latvija nepārdos LG akcijas un turpinās būt kā finanšu investors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Gāzes akcionāri atbalsta jaunas kompānijas izveidi, nododot tai pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvus

LETA, 02.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Gāze akcionāri šodien ārkārtas sapulcē atbalstīja uzņēmuma reorganizāciju, izveidojot jaunu kompāniju un nododot tai pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvus.

Lēmums atbalstīts ar 99,98% no akcionāru sapulcē klātesošo balsīm. Savukārt 0,01% balsu bija pret, bet vēl 0,01% balsu netika nodots.

Sapulcē akcionāriem bija arī iespēja iztaujāt Latvijas Gāzes vadību, ko vairāki mazākuma akcionāri arī izmantoja.

Jautājumi bija saistīti ar Latvijas Gāzes sadalīšanas struktūru, īpašumtiesībām abos uzņēmumos, kompensācijas apmēru, ja akcionārs nevēlas būt par jaundibināmā uzņēmuma dalībnieku, kā arī tika taujāts pēc padoma, kā labāk rīkoties - balsot par vai pret.

Atsevišķi mazākuma akcionāri arī pauda kritiku par to, ka nav skaidrības par to, kāds kompensācijas apmērs pienāksies dalībniekiem, kuri nevēlas saglabāt akcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

DB klubs: Latvijas gāzei trīs «frontes līnijas» ar valsti

Līva Melbārzde, 21.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Voluntāra vēlme, lai Latvijas patērētāji iegādātos dabasgāzi no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa, ir nacionālo interešu pārkāpums,»

To DB Uzņēmēju klubā sacīja a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņš skaidroja, ka gāze no Lietuvas Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa Latvijā neesot alternatīva tai gāzei, ko tirgo a/s Latvijas gāze. Lietuvā tika izdots likums, ka turienes patērētājiem obligāti no Klaipēdas termināļa jāiepērk vismaz 25%, neatkarīgi no tā, cik šī gāze maksā. Šobrīd tas ir konvertējies obligātā komponentē, ko maksā visi Lietuvas patērētāji. Ja gāze no Klaipēdas termināļa tiktu pumpēta uz Latviju, tad šīs izmaksas tiktu iekļautas arī Latvijas gāzes infrastruktūras tarifos. «Tas būtu Latvijas nacionālo interešu pārkāpums, nemaz nerunājot par to, ka Klaipēdas gāzes terminālis arī tīri tehniski nevarētu nodrošināt Latvijai nepieciešamo gāzes apjomu,» skaidroja A. Kalvītis. Atšķirība starp Latvijas un Lietuvas gāzes cenu, pēc viņa vārdiem, ir diezgan liela, jo Lietuvā gāzes cena tiekot aprēķināta pēc sešu mēnešu naftas produktu cenas formulas, kamēr Latvijā to aprēķina pēc deviņu mēnešu formulas. Tāpēc, atbilstoši naftas produktu cenu tendencēm, Lietuvā gāze šobrīd esot par 10–20 eiro/1000 m3 lētāka nekā Latvijā, taču, ja gāze no Lietuvas būtu jātransportē līdz Latvijai, tad cenu starpība izlīdzinātos. Savukārt nākotnē, ņemot vērā tendences naftas produktu tirgū, Latvijas gāzes cenas aprēķina formula atkal būšot izdevīgāka nekā Lietuvā. Runājot par Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli, no tā gāzes cena esot par 100 ASV dolāriem par 1000 m3 lielāka, nekā Latvijas gāzes tirgotā, uzsvēra A. Kalvītis. Uz jautājumu, vai a/s Latvenergo izteiktā vēlme iegādāties gāzi no Klaipēdas būtu jāvērtē kā dārgāka energoresursa izvēle, A. Kalvītis norādīja, ka tā, viņaprāt, esot Ekonomikas ministrijas uzsākta politiskā spēle, kuras motīvi viņam šobrīd neesot skaidri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas Gāze pērn piegādāja dabasgāzi vairāk nekā 400 tūkstošiem klientu Latvijā

Žanete Hāka, 10.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Gāze koncerna neto apgrozījums 2018. gadā sasniedza 344,9 miljonus eiro, kas tas bija par 8,9% lielāks nekā gadu iepriekš, liecina uzņēmuma pārskats Nasdaq Riga.

EBITDA pieauga par 2,6%, salīdzinājumā ar 2017. gadu, sasniedzot 37,4 miljonus eiro. Latvijas Gāzes koncerna neto peļņa 2018. gadā sasniedza 25,2 miljonus eiro. 2018. gadā Latvijas Gāze koncerns piegādāja dabasgāzi vairāk nekā 400 tūkstošiem klientu Latvijā un paplašināja savu klātbūtni Latvijas dabasgāzes vairumtirdzniecības segmentā un ārvalstīs.

Kopumā 2018. gadā tika pārdots 1,231 miljards m3 (12 969 GWh) dabasgāzes. Tāpat kā iepriekšējā gadā, augustā un septembrī AS «Latvijas Gāze» iesūknēja ievērojamus dabasgāzes apjomus IPGK, rūpējoties par savu klientu apgādes drošību 2018./2019. gada ziemas sezonā.

2018. gadā Latvijas Gāze koncerns ieguldīja 10,34 miljonus eiro sadales sistēmas uzturēšanā un drošībā, kā arī IT sistēmu attīstībā, kas ir par 14,6% vairāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Gāze koncerna neto apgrozījums pērn bija par 6,5% lielāks nekā gadu iepriekš un sasniedza 352,3 miljonus eiro, savukārt uzņēmuma EBITDA pieauga par 2,6%, sasniedzot 37,4 miljonus eiro, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Latvijas Gāzes koncerna neto peļņa 2018. gadā sasniedza 25,2 miljonus eiro.

2018. gadā Latvijas Gāze koncerns piegādāja dabasgāzi vairāk nekā 400 tūkstošiem klientu Latvijā un paplašināja savu klātbūtni Latvijas dabasgāzes vairumtirdzniecības segmentā un ārvalstīs. Kopumā 2018. gadā tika pārdots 1,231 miljards m3 (12 969 GWh) dabasgāzes. Tāpat kā iepriekšējos gadus, augustā un septembrī AS «Latvijas Gāze» iesūknēja ievērojamus dabasgāzes apjomus IPGK, rūpējoties par savu klientu apgādes drošību 2018./2019. gada ziemas sezonā. 2018. gadā Latvijas Gāze koncerns ieguldīja 10,34 miljonus eiro sadales sistēmas uzturēšanā un drošībā, kā arī IT sistēmu attīstībā, kas ir par 14,6% vairāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Regulators: AS Latvijas Gāze joprojām ir pienākums nodrošināt trešo pušu piekļuvi dabasgāzes infrastruktūrai

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, 24.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka Administratīvā apgabaltiesa ir noraidījusi AS Latvijas Gāze pieteikumu par pagaidu noregulējumu, AS Latvijas Gāze joprojām ir pienākums nodrošināt trešo pušu piekļuvi dabasgāzes pārvades un sadales infrastruktūrai. Tas izriet no Enerģētikas likuma un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) līdz šim pieņemtajiem lēmumiem.

Atsevišķi tiesas secinājumi, kuri nav rezultējušies AS Latvijas Gāze labvēlīga tiesas lēmuma veidā, neatceļ vai negroza AS Latvijas Gāze noteiktos pienākumus, kuri izriet no normatīvajiem aktiem un Regulatora pieņemtajiem lēmumiem.

Vienlaikus tas nozīmē, ka AS Latvijas Gāze atbilstoši Enerģētikas likumam un Ministru kabineta noteikumiem ir pienākums nodrošināt Latvijas lietotājiem piederošās dabasgāzes transportēšanu līdz lietotāju patēriņa objektiem, ja attiecīgi lietotāju pieprasījumi tiek saņemti.

«Šobrīd joprojām ir spēkā gan Enerģētikas likuma normas, gan Regulatora apstiprinātie dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumi, saskaņā ar kuriem AS Latvijas Gāze ir pienākums nodrošināt trešo pušu piekļuvi. Tāpat spēkā ir visi Regulatora pieņemtie lēmumi, kas attiecas uz šo AS Latvijas Gāze noteikto pienākumu izpildi. Neviens no tiem nav atcelts un neviena lēmuma darbība nav apturēta,» uzsver Regulatora padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas valsts pieteiksies Conexus Baltic Grid akcijām

Žanete Hāka, 23.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 23. augustā Ministru kabinets lēma par Latvijas valsts līdzdalību jaundibināmā uzņēmumā Conexus Baltic Grid, kas tiks veidots AS Latvijas Gāze reorganizācijas rezultātā, informē Ekonomikas ministrija.

Saskaņā ar valdības lēmumu Ekonomikas ministrija valsts vārdā pieteiksies uz 117 uzņēmuma kapitāla daļām, proporcionāli kapitāla daļu skaitam, cik valstij kā mazākuma akcionāram pieder uzņēmumā AS Latvijas Gāze.

Kā zināms, šā gada 2.septembrī notiks AS Latvijas Gāze ārkārtas akcionāru sapulce, kurā tiks lemts par AS Latvijas Gāze reorganizāciju atbilstoši Enerģētikas likuma prasībām. Ievērojot Enerģētikas likuma prasības, AS Latvijas Gāze ir jānodrošina dabasgāzes apgādes komersantā ietilpstošā dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšana.

AS Latvijas Gāze šobrīd nodrošina gan dabasgāzes pārvades, sadales un uzglabāšanas, gan arī dabasgāzes tirdzniecības pakalpojumus. Reorganizācijas rezultātā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas darbības virzieni tiks nodalīti jaundibināmā uzņēmumā Conexus Baltic Grid.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Tiesa atzīst par pamatotu KP uzlikto 2,2 miljonus eiro sodu Latvijas Gāzei

Dienas Bizness, 07.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 2.septembrī Administratīvā apgabaltiesa pieņēma spriedumu, ar kuru atzīst - ir pareizs un pamatots Konkurences padomes (KP) 2013.gada lēmums AS Latvijas Gāze likt mainīt parādu atgūšanas praksi un piemērot naudas sodu 2,2 miljonu eiro apmērā par monopolstāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, informē KP.

2013.gadā KP lēma, ka AS Latvijas Gāze pārkāpusi Konkurences likumu, atsakot dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu jauniem lietotājiem, pirms tie nav nomaksājuši iepriekšējo lietotāju parādus. Lietas izpētes laikā KP saņēma patērētāju un uzņēmumu iesniegumus par vairāk nekā 500 šādiem gadījumiem. Savā lēmumā KP skaidroja, ka AS Latvijas Gāze ne vien radīja nepamatotus izdevumus jaunajiem klientiem, bet arī veicināja kopējā parādu apjoma palielināšanos, jo esošie lietotāji, apzinoties, ka par parādiem atbildēs jaunais īpašnieks, nebija motivēti maksāt par pakalpojumu.

Izvērtējot KP lēmumu, tiesa atzinusi par pareiziem iestādes secinājumus. Tāpat tiesa ir uzsvērusi, ka KP bija tiesības vērtēt AS Latvijas Gāze darbību atbilstību Konkurences likumam, neraugoties uz to, ka šis uzņēmums darbojas regulētā nozarē, jo tas nav attaisnojums savas tirgus varas ļaunprātīgai izmantošanai. Attiecīgi KP atgādina, ka arī citiem uzņēmumiem, kas Latvijā darbojas regulētās nozarēs, jāievēro Konkurences likuma prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Man nav nekādu bažu par Latvijas gāzes vietu Latvijas tirgū - kā ir atzinuši arī Eiropas līmeņa eksperti, Latvijas gāze ir viens no labākajiem enerģētikas uzņēmumiem. Mani uztrauc, ka Latvijas gāze tiks sadalīta tādā veidā, ka būs lielas problēmas ar apgādi, intervijā laikrakstam Diena atzīst Latvijas gāzes padomes priekšsēdētāja vietnieks un akcionārs Juris Savickis.

Vai ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas izteikumi par draudiem un šantāžu neliecina, ka ir apstājies dialogs starp valsti un LG akcionāriem un situācija virzās uz tiesāšanos?

Vispār negribu tiesāties pats ar savu valsti. Bet jāsaka, ka dialoga faktiski nav bijis. Notiek viedokļu apmaiņa ar LG vadību, diemžēl ministre negrib ieklausīties profesionālos cilvēkos. Caur medijiem tiek taisīta propaganda, lai, maldinot par īstajiem situācijas apstākļiem un patieso līgumu saturu, savā pusē dabūtu politisko vilkmi. Tomēr cerams, ka vistuvākajā laikā dialogs notiks.

Sakiet, vai jūs esat par vai pret gāzes tirgus liberalizāciju?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Vācijas uzņēmuma EO.N Ruhrgas (EO.N) nopērkot Latvijas Gāzes (LG) akcijas, valsts naudu nezaudēs, uzskata dabasgāzes piegādātājas un LG akcionāres SIA Itera Latvija prezidents Juris Savickis.

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma Savickis ceturtdienas rītā norādīja, ka cena, par kādu akcijas tiek pārdotas, ir ļoti laba, un nodokļu maksātāju nauda netiks zaudēta, bet ilgtermiņā valsts būs pat ieguvēja.

Viņaprāt, valstij jānopērk LG akcijas un tad jādomā, kā rīkoties tālāk. Valsts pēc tam varot atrast akcijām vislabāko pircēju, kas atbilstu tās interesēm.

Sākotnēji J. Savickis uzskatījis, ka valstij nebūtu lietderīgi pirkt akcijas, jo valsts nekad nav labākais akcionāts. Taču domas viņš mainījis, kad nesaistošos piedāvājumus par LG daļu pirkšanu no EO.N iesniegušas arī divas Lietuvas kompānijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau tuvākajā laikā AS Latvijas balzams līdzšinējo padomes priekšsēdētāju ekspremjeru Aigaru Kalvīti amatā nomainīs Rolands Gulbis, kurš savulaik jau ir bijis uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un ģenerāldirektors, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Gulbis šo informāciju ne apstiprināja, ne arī noliedza, tomēr atzina, ka viņam būtu interese izstrādāt uzņēmuma stratēģisko attīstību atbilstoši akcionāru interesēm.

Savukārt Kalvītis aģentūrai LETA atzina, ka iesniegumu par aiziešanu no padomes priekšsēdētāja amata vēl nav uzrakstījis, taču gatavojas šo amatu atstāt.

«Saskaņā ar noteikumiem jāsasauc uzņēmuma vadības sēde, tad arī lems par padomes jauno sastāvu. Pagaidām vēl nevaru pateikt, kad īsti tas notiks, taču skaidrs, ka Latvijas balzamu atstāšu,» sacīja Kalvītis.

Kā ziņots, Kalvītis kopš šā gada 18.augusta iecelts AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā. Sakarā ar jauno amatu Kalvītis 5.septembrī atstāja Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Latvijas kluba Rīgas Dinamo īpašnieces AS Dinamo Rīga valdes priekšsēdētāja amatu, kur viņu nomainīja kādreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Gāze lūdz piešķirt pagaidu atkāpi trešo personu tiesībām izmantot dabasgāzes pārvades un sadales sistēmu

Žanete Hāka, 02.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Gāze lūdz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) saskaņā ar Enerģētikas likumu piešķirt pagaidu atkāpi trešo personu tiesībām izmantot Latvijas Gāzes dabasgāzes pārvades un sadales sistēmu, lai transportētu no citiem dabasgāzes tirgotājiem iegādāto dabasgāzi patēriņam Latvijas teritorijā, informē uzņēmums.

Latvijas Gāze ir vertikāli integrēts dabasgāzes nozares komersants, kuram līdz 2017.gada aprīlim ir spēkā esošas ekskluzīvas licences dabasgāzes pārvadei, sadalei, tirdzniecībai un uzglabāšanai Latvijas teritorijā, un ir noslēgts Ilgtermiņa līgums ar PAS Gazprom par dabasgāzes piegādi līdz 2030.gadam ar pielīgtiem obligātiem ikgadējiem iepērkamās dabasgāzes apjomiem. Vairāku faktoru dēļ, piemēram, silto ziemu iespaidā, kas samazina dabasgāzes patēriņu reģionā, kā arī lielu rūpniecības uzņēmumu jaudu samazināšanas dēļ, AS Latvijas Gāze jau šobrīd vairs nespēj izpildīt Ilgtermiņa līgumā pielīgtos apjomus, skaidro kompānija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tiesa aptur SPRK apstiprināto Dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumu punktu

Žanete Hāka, 17.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā apgabaltiesa apturēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprināto Dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumu, kas pretrunā Enerģētikas likumam un AS Latvijas Gāze privatizācijas līgumiem būtībā atvēra dabasgāzes tirgu, informē Latvijas Gāze.

Tiesa lēmumā skaidro, ka SPRK, nekonsultējoties ar sabiedrību un uzņēmumu, bija uzņēmies pienākumu atvērt dabasgāzes tirgu, lai gan šādus lēmumus drīkst pieņemt vien ar likumu. Šobrīd spēkā esošais Enerģētikas likums nosaka, ka iespēja izvēlēties brīvu tirgotāju būs vien 2017. gada 3. aprīlī, ja vien, piemēram, ātrāk netiek izbūvēts starpsavienojums ar kādu citu valsti, izņemot Lietuvu, Igauniju un Somiju.

Tiesa savā lēmumā norāda, ka Enerģētikas likumā paredzētais termiņš 2017. gada 3. aprīlis būtībā izriet no privatizācijas līgumiem, jo šajā laikā beidzas to darbība. Privatizācijas līgumi AS Latvijas Gāze paredz ekskluzīvas gāzapgādes tiesības uz 20 gadam jeb līdz minētajam datumam. Attiecīgi arī likums skaidri norāda, ka Latvijā šobrīd lietotājam nav tiesību nomainīt tirgotāju, tai skaitā uz tirgotāju ārpus Latvijas. Tāpat tiesa lēmumā min, ka Eiropas Savienības Gāzes tirgus Direktīvai nav beigusies derogācija, kas atļauj Latvijai atlikt dabasgāzes tirgus atvēršanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pētersones-Godmanes vadītais Gaso saņem licenci dabasgāzes sadalei

Rūta Lapiņa, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome nolēmusi izsniegt Latvijas dabasgāzes kompānijas AS «Latvijas Gāze» meitasuzņēmumam AS «Gaso», par kura valdes priekšsēdētāju nesen iecelta Ilze Pētersone-Godmane, licenci dabasgāzes sadalei.

Attiecīgi SPRK padome lēmusi par licences anulēšanu dabasgāzes sadalei AS «Latvijas Gāze». AS «Gaso» sabiedriskā pakalpojuma sniegšana dabasgāzes sadalē jāuzsāk 2017.gada 7.decembrī.

Regulatora padomes lēmums nozīmē, ka sadales pakalpojumus, kurus līdz šim sniedza AS «Latvijas Gāze», turpmāk Latvijā nodrošinās AS «Gaso». Licence AS «Gaso» dabasgāzes sadalei izsniegta uz termiņu no 2017.gada 7.decembra līdz 2037.gada 6.decembrim, licences darbības zonu nosakot Latvijas Republikas teritoriju.

SPRK atgādina - lai nodrošinātu dabasgāzes tirgus atvēršanu Latvijā, atbilstoši Enerģētikas likumā noteiktajām prasībām, AS «Latvijas Gāze» tiek reorganizēta sadalīšanas ceļā, nododot daļu savas mantas vienai iegūstošajai sabiedrībai. AS «Gaso», kam AS «Latvijas Gāze» nodod dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamos aktīvus, tika dibināta 2017.gada 1 decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

OP Corporate Bank izsniegs 35 miljonu aizdevumu Latvijas Gāzei

Lelde Petrāne, 08.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parakstot līgumu par 35 miljonu eiro aizdevuma sniegšanu, OP Corporate Bank plc Latvijas filiāle uzsākusi sadarbību kreditēšanā ar AS Latvijas Gāze. Tiesības uz aizdevuma izsniegšanu banka ieguva, uzvarot AS Latvijas Gāze konkursā par kapitālieguldījumu refinansēšanu.

OP Corporate Bank plc Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns norāda: «Sadarbība sniegs AS Latvijas Gāze attīstības iespējas, vienlaikus uzlabojot arī uzņēmuma finanšu rādītājus.»

Savukārt, Zane Kotāne, AS Latvijas Gāze valdes locekle, komentē: «Ar aizņēmuma piesaisti AS Latvijas Gāze uzlabo finanšu resursu cenu, tādējādi uzlabojot arī AS Latvijas Gāze rentabilitātes rādītājus. Pasaules pieredze rāda, ka sabiedrības optimāla līdzekļu pārvaldība iekļauj sabalansētu pašu līdzekļu un aizņemto līdzekļu izmantošanu, kas attiecīgi nodrošina gan efektīvu saimniecisko darbību, gan arī labākus atdeves rādītājus akcionāriem. AS Latvijas Gāze pirmo reizi uzsāk sadarbību kreditēšanā ar kredītiestādēm.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

SPRK izsludina publisko konsultāciju par dabasgāzes pārvades sistēmas un pazemes gāzes krātuves lietošanas noteikumu projektiem

Dienas Bizness, 05.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) saņēmusi precizētus AS Latvijas Gāze izstrādātos noteikumu projektus - Akciju sabiedrības Latvijas Gāze dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumi un Akciju sabiedrības Latvijas Gāze Inčukalna pazemes gāzes krātuves lietošanas noteikumi. Lai uzzinātu tirgus dalībnieku viedokli par sagatavotajiem noteikumu projektiem, SPRK padome izsludina publisko konsultāciju, aicinot izteikt savus komentārus un priekšlikumus līdz šī gada 4. martam, informē SPRK Komunikāciju nodaļas galvenā speciāliste Ieva Bethere.

AS Latvijas Gāze noteikumu projektus izstrādāja saistībā ar aizvadītajā gadā veiktajiem grozījumiem Enerģētikas likumā. Atbilstoši Enerģētikas likumam, regulators apstiprina dabasgāzes pārvades, sadales un uzglabāšanas, kā arī sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatora izstrādātos sistēmas lietošanas noteikumus vai dabasgāzes krātuves lietošanas noteikumus, kuriem jābūt objektīvi pamatotiem, ekonomiski attaisnotiem, taisnīgiem, vienlīdzīgiem, atklātiem un pieejamiem visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem, kuri pieprasa pieeju attiecīgajai sistēmai. Vienlaikus, atbilstoši likumam, SPRK apstiprina sistēmas operatora izstrādātos balansēšanas aprēķinu noteikumus, kuriem jābūt pārskatāmiem un nediskriminējošiem attiecībā uz visiem balansēšanas pakalpojuma saņēmējiem, un garantiju pieprasīšanas kritērijus un kārtību, lai nodrošinātu maksājumus par balansēšanas pakalpojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kalvītis: Lielākais izaicinājums - akcionāru un iedzīvotāju interešu sabalansēšana, jo skaidrs, ka cenas kāps

LETA, 14.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais izaicinājums AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā būs gāzes tirgus liberalizācijas procesa īstenošana, šajā procesā sabalansējot akcionāru un iedzīvotāju intereses, atzina uzņēmuma jaunieceltais vadītājs Aigars Kalvītis.

«Šis būs lielākais izaicinājums ilgtermiņā - kā sabalansēt uzņēmuma akcionāru intereses ar to, lai brīvajā gāzes tirgū neciestu arī iedzīvotāji, jo skaidrs, ka gāzes cenas kāps. Tas būs smags darbs tehniski, juridiski, ekonomiski, un iznākumā nevajadzētu ciest nevienam,» sacīja Kalvītis.

«Pats esmu ekonomists, domāju, ka šajā darbā izdosies veiksmīgi sastrādāties ar pārējiem valdes locekļiem, kā arī akcionāriem,» piebilda Kalvītis, pagaidām atturoties komentēt izaicinājuma īstenošanas detaļas.

Savukārt jautāts par gaidāmajām sarunām brīvā tirgus sakarā ar Krievijas kompāniju Gazprom, kurai uzņēmumā pieder 34% akciju, Kalvītis sacīja, ka sarunām nevajadzētu tikt politizētām, jo «visa pamatā tomēr ir biznesa intereses».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes tirgus liberalizācija Latvijā paaugstinās gāzes cenas patērētājiem par 20-30%, šodien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja uzņēmuma Latvijas Gāzes akcionāra SIA Itera Latvija valdes priekšsēdētājs, Latvijas Gāzes padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Savickis.

Kā sacīja Savickis, to, ka tirgus liberalizācija palielina cenas, apliecinājis Latvenergo gadījums, atverot elektroenerģijas tirgu.

Pēc uzņēmēja teiktā, gāzes tirgus liberalizācijas aizstāvji gribot panākt, lai gāze patērētājiem maksā vairāk. «Tā nav gudra doma,» sacīja Savickis, piebilstot, ka «šaujam paši sev kājā». Patlaban patērētajiem gan esot paveicies, jo resursu cenas pasaules tirgos ir zemas, līdz ar to tirgus liberalizēšanas ietekme varbūt nebūs tik skarba.

Savickis skaidroja, ka atverot tirgu, gāze tāpat tiks piegādāta no Krievijas, tikai parādīsies dažādi starpnieki, un līdz ar to sadārdzinot gāzes cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes kompānijas AS «Latvijas Gāze» padomē 18.oktobrī reģistrētas izmaiņas - iecelts jauns padomes loceklis, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

AS «Latvijas Gāze» padomes loceklis Nikolajs Dubiks atstājis amatu un viņa vietā par padomes locekli apstiprināts Igors Fjodorovs.

Pārējie līdzšinējie padomes locekļi pārapstiprināti amatos uz jaunu pilnvaru termiņu. AS «Latvijas Gāze» padomes priekšsēdētājs, tāpat kā līdz šim, būs Kirils Seļezņovs, atkārtoti padomes priekšsēdētāja vietnieku amatos iecelti Olivers Gīze un Juris Savickis, un padomes locekļu amatos - Hanss Pēters Florens, Deivids Stīvens Harisons, Vitālijs Hatjkovs, Oļegs Ivanovs, Matiass Kolenbahs, Nikolass Merigo Kuks un Jeļena Mihailova.

AS «Latvijas Gāze» dibināta 1991.gadā, un uzņēmums nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību. 2017.gadā AS «Latvijas Gāze» apgrozījums bija 281,571 miljons eiro un uzņēmuma tīrā peļņa bija 24,217 miljoni eiro. AS «Latvijas Gāze» pamatkapitāls ir 55 860 000 eiro; tās akcijas tiek tirgotas Nasdaq Riga fondu biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru