Cigarešu ražotāja Scandinavian Tobacco vietējā uzņēmuma SIA Scandinavian Tobacco peļņa pēc nodokļu nomaksas 2004./2005. finanšu gadā (no 1. jūlija līdz 30. jūnijam) sasniegusi 3.00 milj. Ls, kas ir par 338 % vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā, kad uzņēmums strādāja ar 1.26 milj. Ls lieliem zaudējumiem. Tas saistīts ar privāto marku cigarešu ražošanas apjomu pieaugumu Scandinavian Tobacco grupas ietvaros un juridiskām izmaksām paredzēto uzkrājumu atcelšanu, Db pastāstīja uzņēmuma Korporatīvo attiecību menedžere Marita Jansone. Peļņa tikšot novirzīta iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai un uzņēmuma turpmākai attīstībai. SIA Scandinavian Tobacco neto apgrozījums 2004./2005. finanšu gadā bija 32.62 milj. Ls, kas ir par 33.78 % vairāk nekā gadu iepriekš. Uzņēmums Latvijā piedāvā 17 marku cigaretes, no tām 6 ir Latvijā ražotas — Wall Street, Quattro, Elita, Elita Plus, Corner, Prima.

Kompānijas Swedish Match un Scandinavian Tobacco Group izaicinās pasaulē lielāko cigāru ražotāju ar jaunu kopuzņēmumu, informē swedishwire.com.

Swedish Match, tabakas ražotājs, kas dibināts 1917.gadā, veidos jaunu pasaules cigāru kompāniju ar Scandinavian Tobacco Group.

Kopuzņēmuma rezultāts būs kompānija, kas būs gandrīz tikpat liela kā pasaules lielākais cigāru gigants British Imperial Tobacco.

Kāds analītiķis medijam sacījis, ka šāds solis nav negaidīts un, pēc viņa domām, tas vērtējams tikai pozitīvi.

Paredzams, ka Swedish Match piederēs 49% no jaunās kompānijas un Scandinavian Tobacco Group - atlikušais 51%.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Ar 1. jūliju visi cigarešu ražotājiem saviem izstrādājumiem bija jāpaaugstina cenas, ko noteica pieņemtie grozījumi likumā par akcīzes nodokli. Db.lv sazinājās ar cigarešu ražotāju Scandinavian Tobacco un Philip Morris Latvia, lai uzzinātu cik ilgi smēķētāji vēl varēs iegādāties cigaretes par veco cenu.

Scandinavian Tobacco pārdošanas direktors Pauls Visockis Db.lv pastāstīja, ka pirms akcīzes nodokļa palielināšanas - 1. jūlija -, mazumtirgotāji pastiprināti pirka cigaretes vēl par veco cenu, kā rezultātā ražotājs pārdeva par 40% vairāk cigarešu nekā parasti.

Uz jautājumu, cik ilgi vēl veikalos varētu būt pieejamas cigaretes par veco cenu, P. Visockis atbildēja, ka tas esot atkarīgs no tirdzniecības vietas - mazā lauku veikaliņā lētās cigaretes varētu būt vēl kādu mēnesi, tajā pašā laikā lielajiem tirgotājiem krājumi varētu beigties stipri ātrāk. "Domāju, ka lētās cigaretes varētu būt pieejamas vēl 2 līdz 3 nedēļas," saka P. Visockis.

Db.lv piedāvā apskatīt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes preču pārvaldes apkopotos datus par cigarešu realizāciju Latvijā 2007. gadā.

Populārākās cigaretes (% no realizācijas mazumtirdzniecības tīklā) 2007. gadā

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju visprecīzāk tirgus attīstības tendences raksturo tabakas izstrādājumu patēriņš valstī, tas ir daudzums, kas novirzīts realizācijai mazumtirdzniecības tīklā - 2006.gadā mazumtirdzniecībai Latvijā novirzīti 4896,7 milj. cigarešu, kas ir par 9% vairāk kā 2005.gadā.

Patērētāju vidū populārākās ir no citām valstīm ievestās L&M un Marlboro, trešajā vietā Monte Carlo, savukārt pašmāju ražojumi Elita un Wall Street atrodas ceturtajā un piektajā pozīcijā.

Populārākās cigaretes (% no realizācijas mazumtirdzniecības tīklā)

2006.gadā

1. L&m

2. Marlboro

3. Monte Carlo

4. Elita

5. Wall Street

6. Winston

7. Red&white

8. More

9. Bond

10. Main

Lielākie tabakas izstrādājumu ražotāji un importētāji

2006.gadā (% pēc realizētās produkcijas vērtības Ls)

1. Philip Morris Latvia Sia

2. Scandinavian Tobacco Sia

3. Jti Marketing And Sales Sia

4. Tobacco Land Sia

5. Tabakas Nams Grupa Sia

2006. gadā par tabakas izstrādājumiem plānots iekasēt akcīzes nodokli Ls 45,79 milj. apmērā, kas ir par 6% vairāk kā 2005.gada faktiskie nodokļa ieņēmumi, ņemot vērā kārtējo akcīzes nodokļa likmes palielināšanu ar šī gada 1.janvāri, liecina VID dati.

2006. gada 9 mēnešos iekasētie Ls 36,52 milj. sastāda 79,8% no visa gada plāna, un, salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, ieņēmumu pieaugums sastāda Ls 7,71 milj. jeb 26,8 %.

2006. gada 9 mēnešos kopumā Latvijā realizēti 2416,7 milj. cigarešu, kas ir par 9% vairāk kā pērnā gada attiecīgajā periodā. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi (skat.5.attēlu) pirms ikgadējā akcīzes nodokļa likmes palielinājuma un fakts, ka komersanti būtiski palielina pasūtāmo akcīzes nodokļa marku apjomus, prognozējams, ka gada beigās būtiski palielināsies brīvā apgrozījumā patēriņam Latvijā izlaisto preču apjoms, tādējādi pārsniedzot pērnā gada apjomus.

Attiecībā uz cigarešu tirgus struktūru jāatzīmē, ka vietējā ražojuma cigarešu īpatsvars kopējā Latvijā realizējamo cigarešu struktūrā šī gada 9 mēnešos sastāda tikai 14%, pērn tas bija dauz lielāks – 34%.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Pēc AS Olainfarm meitas uzņēmuma SIA OlainMed 34 darbinieku publiskās vēstules, kurā viņi pauduši neizpratni par vadības maiņu, Dienas Bizness uz sarunu aicināja uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Viktoriju Zefirovu-Tačinsku un valdes locekli Darju Cvetkovu

AS Olainfarm ir biržā kotēts uzņēmums, kuru kopš galvenā īpašnieka Valērija Maligina nāves vij strīdi par pārvaldību uzņēmumā. Tomēr līdz šim akcionāru strīdi par kontroli uzņēmumā tieši neskāra darbiniekus ne Olainfarm, ne saistītajos uzņēmumos. SIA OlainMed darbinieku publiskā vēstule bija gluži kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, kas liecina, ka cīņa par varu sasniegusi zemāku līmeni par Olainfarm padomi vai valdi.

Kā vispār sākās Olainfarm stāsts par veselības aprūpes iestādēm? Tas taču nav zāļu ražotāja pamatbizness?

V. Zefirova-Tačinska: Mani 2016. gadā uzrunāja Valērijs Maligins ar nolūku uzsākt jaunu darbības veidu, konkrēti - attīstīt veselības aprūpes iestādes. Tas bija pilnīgi jauns projekts. 2016. gada beigās tika iegādāta klīnika SIA Diamed, kas atrodas Rīgā. Līdz šā gada 23. aprīlim biju SIA Diamed valdes priekšsēdētāja. 2017. gadā Olainfarm no Olaines pašvaldības izsoles kārtībā nopirka Olaines veselības centru, kas arī ir SIA OlainMed. Šī uzņēmuma valdes priekšsēdētāja biju mazliet ilgāk - līdz šā gada jūlija beigām. Klīnika Diamed jau pērn uzsāka strādāt ar peļņu, savukārt SIA OlainMed, kam priekšā garāks ceļš, apgrozījums 2018. gadā pieauga par 26% attiecībā pret 2017. gadu. Uzņēmumu rezultativitātes rādītāji ir labi, abi turpina attīstīties.

Pārāk strauja akcīzes nodokļa paaugstināšana tabakas izstrādājumiem var atstāt negatīvu iespaidu uz inflāciju un veicināt nelegālās produkcijas apriti.

Ar šādu viedokli neilgi pirms tam, kad valdība pieņēma lēmumu noraidīt Saeimas Sociālo lietu komisijas priekšlikumus ievērojami paaugstināt akcīzes nodokļa likmi tabakai un alkoholam, nāca klajā Latvijas tabakas ražotāju asociācijas biedri.

Balstoties uz komisijas priekšlikumu, Eiropas Savienības noteiktā akcīzes nodokļa likme – 64 EUR par 1000 cigaretēm tiktu sasniegta jau nākamgad. Pēc Latvijas tabakas ražotāju asociācijas aprēķiniem, arī tad, ja šī likme tiks sasniegta 2009. gadā, kas ir par gadu ātrāk nekā tas būtu nepieciešams, tas atstās graujošu iespaidu uz Latvijas ekonomiku.

Balstoties uz Latvijas tabakas izstrādājumu ražotāju asociācijas sniegto informāciju, pēc paātrinātā grafika akcīzes nodokļa pieauguma Baltijā, Latvijā ar 2008. gada janvāri akcīzes nodoklis cigaretēm pieaugs par 90%, savukārt Lietuvā vien par 28% un Igaunijā par 24%.

Tikšanās notika šodien, 6. jūnijā. Tā notika Ministru kabinetā. Tikšanos vadīja Latvijas Ministru prezidents Ivars Godmanis un Dr. Gunters Dunkels (Gunter Dunkel) Norddeutsche Landesbank Girozentrale valdes priekšsēdētāja vietnieks un Ārvalstu investoru padomes Latvijā goda priekšsēdētājs, Db.lv informē Valsts kancelejas Sanita Diedišķe

Komunikācijas departamenta vecākā referente.

Tika pārrunāti sekojoši jautājumi:

1. Latvijas valdība ir izmantojusi savā rīcībā esošos līdzekļus, lai virzītu Latvijas tautsaimniecību uz vispārēju stabilizācijas procesu – mazinot ekonomikas iekšējo un ārējo nelīdzsvarotību.

2. Latvijas valdības pieņemtā makroekonomiskās situācijas stabilizācijas plāna 2008. – 2009. gadam ieviešana kalpos kā pamats pārredzamiem, strukturāliem uzlabojumiem visā tautsaimniecībā, kas ir nepieciešami šī brīža makroekonomiskajā situācijā. Pasākumus, kas iekļauti Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā 2008. gadam, mēs atzīstam par piemērotu īstermiņa plānu.

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma apmēra palielināšanai izmantotas visdažādākās interpretācijas, līdz pat klajai likuma ignorēšanai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Likumības revīzijā ar mērķi noskaidrot, vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams, VK secinājusi, ka likuma esamība vien neatrisina problēmas, ja nav politiskas gribas to iedzīvināt, precīzi definētas uzraudzības un vienotas pieejas likuma normu ievērošanā.

Kopš 2015.gada spēkā ir Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (Kapitāla daļu likums), ar kuru bija jāsāk reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā.

Šis likums definē arī kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma politikas būtiskākos principus, risinot arī problēmas saistībā ar atalgojuma konkurētspēju un sasaisti ar darbības rezultātiem. Faktiski jau piekto gadu likums kalpo par instrumentu atalgojuma palielināšanai, izmantojot visdažādākās pieejas un interpretācijas, konstatējusi VK.

Db.lv piedāvā iepazīties ar populārākajām cigaretēm Latvijā (% no realizācijas mazumtirdzniecības tīklā), kā arī ar lielāko tabakas izstrādājumu ražotāju un importētāju sarakstu.

Populārākās cigaretes (% no realizācijas mazumtirdzniecības tīklā) 2007.gada 1.pusgadā:

1. MARLBORO

2. L&M

3. MAIN

Lielākie tabakas izstrādājumu ražotāji un importētāji

2007.gada 1.pusgadā (% pēc realizētās produkcijas vērtības Ls):

1. PHILIP MORRIS LATVIA

2. SCANDINAVIAN TOBACCO

3. TABAKAS NAMS GRUPA

Avots: Valsts ieņēmumu dienesta dati.

Visu sarakstu var aplūkot raksta pielikumā.

Starptautiskajā konferencē PR Challenge 2007 prezentēti konkursa Sabiedrisko attiecību Gada balva 2007 uzvarētāji, Db.lv informēja Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācijas pārstāve Anna Kovalasa.

Šogad konkursa finālam tika izvirzīti 25 darbi deviņās nominācijās:

Pēdējās kampaņas laikā Latvijas Zinātniskā Misija Ēģiptē, kas jau vairāk nekā divus gadus pateicoties būvfirmas, RE&RE atbalstam strādā Sakaras Pakāpju Piramīdā (Ēģiptē), sadarbībā ar Ēģiptes Senlietu Augstākā Senāta Padomi, Dr. Zahi Havasa (Zahi Hawass) vadībā, veiksmīgi paveica būtisku zinātnisku darbu, kura mērķis bija saglabāt un atjaunot pasaules vecāko akmens celtni. Apstrādājot iegūtos liela apjoma datus, kas iegūti izpētes laikā, tika izdarīti vairāki unikāli un sensacionāli atklājumi.

Šajā sakarā masu mediju pārstāvji tiek laipni aicināti uz preses konferenci

otrdien, 21.augustā pulksten 12.00

biroju kompleksa "Baltais Vējš" konferenču zālē, 4.stāvā,

Rīgā, K.Ulmaņa gatvē 119 (blakus "Wess Motors" un Scandinavian Tobacco")

Preses konferencē piedalīsies un par veiktajiem darbiem un iegūtajiem rezultātiem informēs:

" Latvijas zinātniskā ekspedīcijas Ēģiptē vadītājs: Dr. Bruno Deslandes

" Par veiktajiem nostiprināšanas darbiem - RE&RE ģenerāldirektors Didzis Putniņš, projektu vadītājs Ivars Rība

" Par radiolokācijas darbiem - Dr. Valdis Seglins

" Par 3D skannēšanas un fotogrammetriju - Dr. Māris Kalinka

" Par arheoloģijas inventarizāciju - Mag. Agnese Kukela

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija rīt, 12.februārī, skatīs likumprojektu, kas paredz stingrākus tabakas reklamēšanas un lietošanas ierobežojumus, liecina sniegtā informācija medijiem. Komisija vēlas panākt, ka smēķēšana tiek aizliegta transporta līdzekļos.

Likuma grozījumi paredz aizliegt jebkādu tabakas izstrādājumu reklāmu, izņemot tabakas tirdzniecības profesionāļiem paredzētajos izdevumos. Reklāma būs aizliegta arī lielveikalos un citās tirdzniecības vietās. Tāpat reklāma būs pilnībā aizliegta kultūras un sporta pasākumos.

Komisija vēlas panākt, ka smēķēšana tiek aizliegta transporta līdzekļos, kas piedalās ceļu satiksmē, kā arī tad, ja tajā atrodas bērni.

Auto ir privāta teritorija, taču brīvība smēķēt ir spēkā līdz tam brīdim, kamēr tas neapdraud citus, uzskata deputāti. Smēķēšana novērš uzmanību, un viens nāvējošs ieradums pie stūres var kalpot par iemeslu smagām avārijām un pat cilvēku nāvei.

Norisinājusies Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes kopsapulce, kuras ietvaros tika ievēlēta biedrības valde.

Tāpat kopsapulcē LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis sniedza atskatu uz paveikto 2023.gadā, kā arī LOSP biedrus uzrunāja zemkopības ministrs Armands Krauze, sniedzot atbildes uz biedru jautājumiem.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: "LOSP ir nozīmīga lauksaimniecības nevalstiskā organizācija, kas pārstāv plašu Latvijas lauksaimnieku sabiedrību. Gan Zemkopības ministrijai, gan valsts iestādēm kopumā ir būtiski konsultēties ar nozares pārstāvjiem - lauksaimniekiem, nozares ekspertiem, uzklausot dažādu nozaru viedokļus attiecībā uz lauksaimniecības politiku, tās veidošanu kā Latvijas, tā arī Eiropas līmenī. Tas ir objektīvākas un iespējami labākais veids, kā gūt pilnvērtīgu informāciju par nozari - konsultējoties ar lauksaimniekiem, kas apvienojušies profesionālā organizācijā - kas spēj paust vienotu nozares viedokli - kā organizēta lauksaimnieku pilsoniskā sabiedrība. Izsaku pateicību LOSP, kas apvieno tik plašu lauksaimnieku profesionālo sabiedrību, nodrošinot atgriezenisko saiti starp nozarēm, ražotājiem un Zemkopības ministriju."

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Valsts uzņēmumu vadītāju algas atšķiras pat 27 reizes; virs 100 tūkst. eiro gadā gan nopelna vien dažviet

Tas izriet no DB analīzes, pētot lielāko valstij daļēji un pilnībā piederošo uzņēmumu vadītāju pērnā gada deklarācijas. No tām arī secināms, ka pagājušajā gadā vadītāju algas augušas, tiesa, dažos uzņēmumos krietni straujāk nekā citos.

Visstraujākais algas pieaugums vērojams par valsts naudu uzturētajā a/s Air Baltic Corporation, kas arī iepriekš izcēlusies ar dāsni atalgotiem vadītājiem. Nacionālās lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss pērn nopelnījis pāri par 935 tūkst. eiro, par teju 300 tūkst. eiro vairāk nekā gadu iepriekš un 550 tūkst. eiro vairāk nekā 2012. gadā. Skopošanās nav vērojama arī attiecībā uz citiem aviokompānijas valdes locekļiem – Martins Sedlackis saņēmis 520,8 tūkst. eiro, kas ir par 128 tūkst. eiro vairāk nekā gadu iepriekš, bet Vitolds Jakovļevs – 358,9 tūkst. eiro. Arī viņa alga pērn krietni pieaugusi – 2013. gadā V. Jakovļevs saņēma 276,5 tūkst. eiro, liecina deklarācija.

Gazeļu TOP 250 augšanas slieksnis šogad palielinājies līdz 364 %, salīdzinot ar pērno gadu, kad tas bija 340 %.

Jau astoto gadu pēc kārtas Dienas bizness sadarbībā ar SIA Lursoft veido Latvijas visstraujāk augošo uzņēmumu - Gazeļu sarakstu un īpašā pasākumā godina tos uzņēmumus, kuru apgrozījuma pieaugums pēdējos trīs gados bijis straujāks nekā konkurentiem. Gazeļu projekta mērķis - tā ir iespēja apzināt Latvijas mazos un vidējos uzņēmumus, kas sevi ir spēcīgi pieteikuši Latvijas biznesa džungļos, tikai kuru darbības apjomi neļauj kļūt pamanītiem caur mediju veidotajiem lielo uzņēmumu un lielāko nodokļu maksātāju sarakstiem, bet kuri ir ļoti būtiski Latvijas ekonomikai, īpaši reģionos. Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards salīdzināja ekonomiku kā savannu, kurā dzīvo gazeles un ir sausums. «Ik pa brīdim savannā līst lietus un lietus laiku jāprot izmantot, uzkrājot ūdeni, kur vien var, lai sausuma laikā to var izmantot,» teica K. Gerhards. Viņš skaidroja, ka «Latvijas ekonomikā lietus ir nolijis un tagad iestājies sausums, kad iepriekšējo gadu veiksmīgākajiem uzņēmumiem ir jāizmanto resursi, ko uzkrājuši ziedu laikos.»

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un vairāk nekā 30 nozaru asociācijas kopīgi uzrakstījušas atklātu vēstuli Saeimai un valdībai, prasot nešķirot nozares laikā, kad tiek lemts pat atbalstu.

"Vispirms, vēlamies uzteikt Saeimas un valdības līdz šim operatīvo un savlaicīgo rīcību, veicot nepieciešamos pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā. Tāpat uzteicama ir ātrā reaģēšana, izstrādājot īpašu likumu ekonomikas stabilizācijai," vēstuli iesāk uzņēmējus pārstāvošās apvienības.

LASI ARĪ: Koronavīrusa trieciena "neitralizācijai" vajadzīga valdības "pote"

Vēstulē norādīts, ka "vairums likuma normu ir lietderīgas un atbalstāmas, tomēr ir nepareizi un tuvredzīgi, censties šauri nodefinēt krīzes skartās nozares un atbalstu paredzēt tikai šo nozaru uzņēmumiem".

Publiskajā telpā periodiski uzvirmo diskusijas par to, vai Latvijā uzņēmumu valdes locekļu atbildība ir samērīga. Viedokļi atšķiras diapazonā no «valdes locekļi ne par ko neatbild» līdz «valdes locekļu atbildība ir tik nesamērīgi augsta, ka mums drīz nebūs neviena, kas gribēs uzņemties risku strādāt valdē». Kā tad īsti ir?

Komerclikums lakoniski paredz, ka valdes locekļiem ir jārīkojas kā krietniem un rūpīgiem saimniekiem, pretējā gadījumā ir jāsedz zaudējumi, ja tādi ir radušies valdes rīcības rezultātā. Starptautiskajā praksē valdes locekļi parasti neatbild, ja zaudējumi ir iestājušies biznesa risku dēļ, ja vien valdes locekļi ir rīkojušies labā ticībā, ir rīkojušies ar rūpību, ko no viņiem attiecīgajā situācijā varēja saprātīgi sagaidīt un valdes locekļiem ir bijis pietiekams pamats uzskatīt, ka viņu rīcība ir uzņēmuma interesēs. Tas ir t.s. business judgement rule. Latvijas Komerclikumā šāds formulējums nav atrodams, taču nedz tiesību zinātnieku vidū, nedz tiesu praksē šis princips arī netiek apšaubīts. Vairāk neizpratnes ir jautājumā, vai valdes locekļiem ir jāatbild arī uzņēmuma kreditoru priekšā, t.i. par uzņēmuma nesegtajām saistībām. Latvijas likumos ir paredzēti divi izņēmumi no vispārējā principa, ka valde neatbild par uzņēmuma saistībām.

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma tiesību īstenošanu sievietēm, kuras ieņem vadošus amatus, šonedēļ valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (turpmāk - LVRTC) padome lēma par LVRTC valdes locekles Ilzes Opmanes - Jēgeres atsaukšanu no valdes locekļa amata pienākumu pildīšanas uz noteiktu laiku.

Sākot no šī gada 21.septembra līdz nākamā gada 20. aprīlim, LVRTC valdē strādās valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols un valdes loceklis Evijs Taube, savstarpēji sadalot Ilzes Opmanes- Jēgeres pienākumus un atbildības jomas. Padome par savu lēmumu ir informējusi arī akcionāru – Satiksmes ministriju.

Šis ir nozīmīgs precedents, tā kā darbiniekiem ir likumā noteiktas grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma tiesības, savukārt valdes locekļiem šobrīd Komerclikums neparedz tiesības uz likumā noteikto grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, jo likuma izpratnē viņi netiek uzskatīti par darbiniekiem.

Līdzšinējā pieredze un normatīvais regulējums rada apstākļus, ka sievietes vadošos amatos ir spiestas atstāt amatu un pēc bērna kopšanas atvaļinājuma viņām nav nodrošināta iespēja atjaunot esošo amatu. Šobrīd Saeimā noris grozījumu Komerclikumā pieņemšanas process, kur grozījumi paredzēs kārtību, kādā valdes locekļi var izmantot tiesības uz atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērnu aprūpi.

Bez Covid-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, valdībai ir jārisina arī tādas ielaistas problēmas kā iedzīvotāju emigrācija, kvalificēta darba spēka trūkums un arvien augošais birokrātijas slogs.

Tā, tiekoties ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidentu Aigaru Rostovski, sprieduši Vidzemes biznesa vides pārstāvji

Diskutējot par valdības ceturtdien atbalstīto Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna projektu, Vidzemes reģiona uzņēmēji pauda bažas, vai fonda izlietojums sekmēs vienmērīgu valsts attīstību, uzsverot to, ka būtisku pienesumu valsts budžetam sniedz arī uzņēmumi reģionos, taču fonda līdzekļus pamatā plānots izlietot Rīgā.

Savukārt, diskutējot par Covid-19 pandēmijas mazināšanas ierobežojumiem, Vidzemes biznesa vides pārstāvji uzsvēra reģionālo iedzīvotāju problemātiku pielāgoties ilgajiem tirdzniecības ierobežojumiem.