Schneider Electric, ieguldot aptuveni 200 tūkstošus eiro, izveidojis vienu no modernākajiem birojiem Latvijā, kuru uzņēmums tostarp izmantos kā jaunāko produktu izstāžu zāli. Daļa no esošajiem risinājumiem, kas izmantoti biroja izveides ietvaros, Latvijas tirgū būs pieejami tikai pēc biroja atklāšanas pasākuma.

Schneider Electric Baltijas valstu vadītāja Sohvi Rajameki (Sohvi Rajamäki) uzsver, ka galvenais iemesls pārcelties uz jaunām biroju telpām ir Schneider Electric vēlme palielināt klātbūtni Latvijas tirgū. «Tā kā mums bija nepieciešams vairāk vietas un mēs esam tehnoloģiju līderis, vēlējāmies izveidot jauno biroju kā piemēru tam, kā roku rokā mijas energoefektivitāte, dizains un komforts.»

«Lai atrastu mums piemērotu biroju, bija nepieciešams samērā ilgs laiks, jo tirgū esošais piedāvājums patiesībā ir ļoti ierobežots. Mēs zinājām, ka ar mūsu tehnoloģiju palīdzību vēlamies izveidot vienu no modernākajiem birojiem Latvijā, kas būtu mūsu darbiniekiem mājīgs,» saka Igors Golubevs, Schneider Electric tirdzniecības direktors.

Pērn starptautiskā elektrosadales, vadības un kontroles uzņēmuma Schneider Electric pārstāvniecība Latvijā - Schneider Electric Latvija ir sasniegusi ievērojamu finanšu un darbības apjomu pieaugumu.

Uzņēmuma kopējais apgrozījums pieauga par 27 procentiem, sasniedzot 5,9 milj. latu, savukārt tā peļņa aizvadītajā gadā bija 142,8 tūkst. latu, kas ir par teju 100 tūkst. latu lielāka, nekā 2005. gadā, kad tā bija 47,2 tūkst. latu.

"Schneider Electric Latvija darbība aizvadītajā gadā ir bijusi ļoti veiksmīga. Īpašs pieaugums tika panākts, strādājot ar vadības un kontroles ierīcēm. Sekojot uzņēmuma darbības stratēģijai, kas ir orientēta uz inovācijām, kā arī izmantojot būvniecības straujo tempu pieaugumu, Schneider Electric Latvija ir sasniedzis līdz šim labākos darbības rādītājus," saka Schneider Electric Latvija direktors Māris Neivalds un piebilst, ka kompānijas prioritāte būs esošo un jaunu Enerģijas Efektivitātes risinājumu piedāvājumi tirgū.

Francijas ārējās tirdzniecības un ekonomikas veicināšanas valsts ministrs Franks Rīsters (Franck Riester) un Francijas uzņēmēju asociācijas MEDEF delegācija 15. septembrī apmeklēja Schneider Electric Rīgas rūpnīcu, kas ir viena no Latvijas lielākajām elektronikas un elektroinstalācijas produktu ražotnēm.

Rūpnīcas īpašnieks ir Francijā dibinātais starptautiskais koncerns Schneider Electric.

“Mūsu rūpnīca ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas tautsaimniecības modernizācijā un abu valstu ekonomisko saišu nostiprināšanā. Ir radītas modernas darba vietas kvalificētiem vietējiem elektroinstalācijas nozares speciālistiem, tiek ražots moderns elektroaprīkojums, kas ir pieprasīts visā pasaulē. Šobrīd Schneider Electric rūpnīca jau ir izaugusi par nozīmīgu nozares spēlētāju visā reģionā, pie tam uzņēmums katru gadu aug un paplašina ražoto produktu sortimentu. Apgrozījums pērn palielinājās par 11%, sasniedzot 72 miljonus eiro, bet šogad tiek plānots pat 26% pieaugums, sasniedzot 91 miljonu eiro. Galvenie rūpnīcas ražojumi ir iespiedshēmas un to montāžas risinājumi, kas gandrīz pilnībā (99,9%) tiek eksportēti. Rīgas rūpnīcai ir izveidojusies cieša sadarbība ar Schneider Electric ražotnēm Francijā, Vācijā, Šveicē un citās Eiropas valstīs,” stāsta Schneider Electric Rīgas rūpnīcas vadītājs Lorāns Gerū (Laurent Gueroux)

Elektrosadales, vadības un kontroles uzņēmuma Schneider Electric pārstāvniecības Latvijā - Schneider Electric Latvija - kopējais apgrozījums pērn pieauga par 27 procentiem, sasniedzot 5,9 milj. latu, savukārt tās peļņa aizvadītajā gadā bija 142,8 tūkst. latu.

Tas ir par teju 100 tūkst. latu lielāka, nekā 2005. gadā, kad tā bija 47,2 tūkst. latu, biznesa portālu Db.lv informēja uzņēmums.

"Schneider Electric Latvija darbība aizvadītajā gadā ir bijusi ļoti veiksmīga. Īpašs pieaugums tika panākts, strādājot ar vadības un kontroles ierīcēm. Sekojot uzņēmuma darbības stratēģijai, kas ir orientēta uz inovācijām, kā arī izmantojot būvniecības straujo tempu pieaugumu, Schneider Electric Latvija ir sasniedzis līdz šim labākos darbības rādītājus," sacīja Schneider Electric Latvija direktors Māris Neivalds. Šogad kompānijas prioritāte būs esošo un jaunu Enerģijas Efektivitātes risinājumu piedāvājumi tirgū.

Kvalificēta darbaspēka trūkums ir ilgstoša problēma Latvijā. Gadu no gada par to sūdzas uzņēmēji un arī politiķi pēdējā laikā ir sākuši atzīt, ka darbaspēka trūkums jau sāk negatīvi ietekmēt valsts ekonomisko izaugsmi.

Kamēr politiķi domā, ko darīt valstiskā līmenī, daudzi uzņēmumi aktīvi piemērojas šai situācijai, meklējot efektīvākos risinājumus gan kvalificētu darbinieku piesaistīšanai, gan noturēšanai.

Jaunas un inovatīvas biznesa idejas, tehnoloģiski augsti attīstīti uzņēmumi nevar veidoties vidē, kur nav cilvēku ar atbilstošām zināšanām. Gudras un ilgtspējīgas ekonomikas veidošanai ir nepieciešams arī pietiekoši liels skaits izglītotu un kvalificētu cilvēku. Bez atbilstošiem speciālistiem neviena biznesa ideja nebūs dzīvotspējīga. Tā, piemēram, ikgadējā Eurochambres aptaujā par galvenajiem ekonomikas izaicinājumiem 2023. gadā Latvijas uzņēmumi līdzās tādiem aktuāliem ārējiem faktoriem kā enerģijas un izejmateriālu cenas, norādījuši ilgstošās problēmas, kā darba spēka izmaksas un kvalificēta darba spēka trūkumu.

Starptautiskais energopārvaldības uzņēmums “Schneider Electric” uzsācis celt piebūvi esošajai rūpnīcai Rīgā, tādējādi divas reizes paplašinot tās izmērus. Jaunās piebūves platība būs 20 000 m2, un to plānots pabeigt jau šā gada beigās.

Līdz ar paplašināšanos, “Schneider Electric” Rīgas rūpnīca tiecas kļūt par lielāko “Schneider Electric” elektronisko produktu ražotāju Eiropā, turpinot ražot arvien sarežģītākas pakāpes elektroniskos produktus.

25. aprīlī notika pamatakmens un laika kapsulas svinīga ielikšana jaunās piebūves pamatos Krustpils ielā 35A, Rīgā. Kā stāsta uzņēmuma pārstāvji, jaunās rūpnīcas paplašināšana šobrīd tiek pilnībā finansēta no “Schneider Electric” mātes uzņēmuma, cenšoties piesaistīt Eiropas fondu finansējumu.

“Schneider Electric” Rīgas ražotnes vadītājs Pēteris Zavadskis stāsta, ka, paplašinoties rūpnīcai, tiek plānots arī dubultot esošo ražošanas jaudu. “Šobrīd Rīgas rūpnīca jau ir izaugusi par nozīmīgu nozares spēlētāju visā reģionā. Tā kā pieprasījums pēc elektroiekārtām tikai pieaug, katru gadu uzņēmums aug un paplašina produkcijas sortimentu. Pērn mūsu apgrozījums palielinājās par 30%, sasniedzot 112 miljonus eiro, bet šogad tiek plānots pat 65% pieaugums, sasniedzot 186 miljonus eiro,” norāda P. Zavadskis.

Mūsdienās, kad arvien vairāk cilvēku izvēlas pāriet uz videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem, elektroauto uzlādes stacijas kļūst par neaizstājamu pilsētvides sastāvdaļu. Jaunais Schneider Electric uzlādes stacijas modelis Schneider Charge piedāvā inovācijas un efektivitāti, kas nepieciešamas mūsdienu elektroauto īpašniekiem.

Elektroauto uzlādes stacijas Schneider Charge ir veidotas, lai nodrošinātu lietotājiem maksimālu komfortu un drošību. Tās ir aprīkotas ar modernākajām tehnoloģijām, kas ļauj ātri un efektīvi uzlādēt dažādu veidu elektroauto. Turklāt, pateicoties Schneider Electric plašajai pieredzei enerģētikas nozarē, šīs uzlādes stacijas izceļas ar savu uzticamību un ilgtspējību.

Viens no galvenajiem Schneider Charge uzlādes staciju ieguvumiem ir to lietošanas vienkāršība. Montāža ir ātra un vienkārša, un pēc uzstādīšanas tās prasa minimālu apkopi. Lietotāji var viegli piekļūt stacijām un sākt uzlādi ar dažiem vienkāršiem soļiem. Tādējādi, tiek nodrošināta maksimāla ērtība ikdienas lietošanā.

Starptautiskais elektrosadales, vadības un kontroles uzņēmums Schneider Electric šogad būtiski paplašinājis ražošanu Latvijā, nododot ekspluatācijā jaunu ražotni un noliktavu kompleksu Rīgā, Bukultu ielā 7. Schneider Electric investīcijas jaunās ražotnes izveidē bijušas 1 miljons latu, Db.lv informēja Schneider Electric rīkotājdirektors Baltijas valstīs Andris Bariss.

Sakarā ar lielo pieprasījumu būvniecības tirgū Latvijā un ārvalstīs, uzņēmums šogad plāno sasniegt 42% eksporta apjomu pieaugumu.

Atbilstoši A. Barisa stāstītajam, uzņēmums regulāri palielina eksporta apjomus, taču šis gads uzņēmuma izaugsmei bijis īpaši sekmīgs: "Pateicoties būvniecības tirgus izaugsmei un sekmīgai sadarbībai ar ārvalstu partneriem, šogad Schneider ElectricLatvija eksporta apjomus plānots palielināt par 3,7 miljoniem eiro (2,6 miljoniem latu), salīdzinājumā ar 2005. gadu."

Patlaban 92% no Latvijā saražotās produkcijas uzņēmums eksportē uz mērķa tirgiem desmit valstīs - Dāniju, Franciju, Holandi, Igauniju, Krieviju, Lietuvu, Norvēģiju, Poliju, Somiju un Zviedriju. Šogad Schneider Electric rūpnīca ir ievērojami kāpinājusi saražotās produkcijas un eksporta apjomus Baltijas un Rietumeiropas valstu tirgiem. Līdz šā gada beigām uzņēmums paredz sasniegt eksporta apjomu 12,4 miljonus eiro (8,7 miljonus latu), par 42% vairāk, salīdzinājumā ar 2005. gadu, kad uzņēmuma kopējais eksporta apjoms bija 8,7 miljoni eiro (6,1 miljons lati).

«Schneider Electric Latvija finansiālā situācija ir stabila, un uzņēmumam ir plāni paplašināt savu darbību vietējā tirgū,» komentē uzņēmums, skaidrojot SIA Atspulga projekti (agrāk SIA Lumo Reflect) pieteikumu par maksātnespējas ierosināšanu.

Schneider Electric Latvija ir daļa no Schneider Electric SA, ar biznesa aktivitātēm vairāk kā 100 pasaules valstīs un grupas apgrozījumu 2008. gadā - 18.3 miljardi eiro (12.86 miljardi latu). Latvijas tirgū Schneider Electric oficiālā filiāle veiksmīgi darbojas jau vairāk kā 10 gadus, Schneider Electric Latvija finansiālā situācija ir stabila, un uzņēmumam ir plāni paplašināt savu darbību vietējā tirgū.

Db jau ziņoja, ka Rigas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa ierosināja Schneider Electric Latvija maksatnespēju pēc Atspulga projekti pieteikuma. Lieta tika ierosināta 4. janvārī.

Schneider Electric Latvija 2008. gadā strādāja ar 8.5 miljonu latu apgrozījumu un cieta 638.5 tukstošu latu zaudējumus, liecina Lursoft datubazē publicētais uzņēmuma finanšu gada pārskats.

Starptautiskais energopārvaldības uzņēmums “Schneider Electric” 25.janvārī parakstīja sadarbības līgumu ar Ogres tehnikumu.

Līgums paredz, ka abas puses apņemas līdzdarboties nozares izglītības procesa nodrošināšanā, popularizēšanā un attīstības veicināšanā. Tostarp “Schneider Electric” apņemas piešķirt stipendijas labākajiem Ogres tehnikuma audzēkņiem, kas ir nolēmuši savu nākotni saistīt ar nozari.

Sadarbības ietvaros Ogres tehnikuma audzēkņiem būs iespēja apmeklēt “Schneider Electric” rūpnīcu un uzņēmuma iespēju robežās saņemt atbalstu pētniecisko un projektu darbu veikšanā.

Ogres tehnikuma direktore Ilze Brante stāsta, ka šī sadarbība audzēkņiem pavērs plašākas iespējas praktiski pielietot iegūtās zināšanas un gūt lielāku ieskatu nākotnes profesionālajā dzīvē.

Sadarbība arī paredz, ka “Schneider Electric” sniegs ekspertu novērtējumu Ogres tehnikuma izstrādātajiem mācību materiāliem un piedāvās stipendijas labākajiem Ogres tehnikuma audzēkņiem no elektronikas un datorsistēmu tehniķa programmām, piešķirot katrai kvalifikācijai pa trim stipendijām. Līdztekus tam uzņēmums nodrošinās vieslektorus Ogres tehnikuma profesionālās izglītības programmu kvalitatīvai īstenošanai un informēšanai par nozares jaunumiem un attīstību.

Uzņēmums Schneider Electric Liepājas Valsts tehnikumam piegādās pasaules klases aprīkojumu - jauno elektriķu apmācībām uzņēmums uzstādīs 40 mācību stendus, padarot Liepājas Valsts tehnikuma elektriķu darbnīcas par modernākajām Baltijā, informē Schneider Electric Mārketinga komunikāciju vadītāja Baltijas valstīs Santa Rutka.

Liepājas Valsts tehnikums sadarbībā ar Valsts Izglītības Attīstības aģentūru veic modernizācijas un infrastruktūras projektu, kas paredz apmācības ēku rekonstrukciju un jaunu iekārtu un aprīkojuma iegādi līdz šī gada beigām.

Liepājas Valsts tehnikuma direktors Agris Ruperts atzīmē, ka jaunais aprīkojums ļaus tehnikumam piesaistīt talantīgākos audzēkņus no visas Latvijas, ievērojami uzlabot mācību kvalitāti un sagatavot augstākās raudzes elektriķus, kuri varēs ieviest patiešām modernus, energoekonomiskus un augstvērtīgus risinājums.

Schneider Electric uzvarēja atklātā konkursā un piegādās 40 mācību stendus, kuri komplektējas no vairākiem modeļiem. Mācību stendi ir paredzēti praktisko un teorētisko iemaņu apgūšanai enerģijas vadības jomā, un tajos ir izmantoti Schneider Electric produkti. Strādājot ar šiem stendiem praktikanti apgūs prasmes un zināšanas par aizsardzības iekārtu funkcionēšanu, elektroniskajiem apdraudējumiem, īsslēguma iemesliem un sekām, dzīvokļu un nelielu ēku energoefektīvām elektroinstalācijām un alternatīvās energijas ražošanas principiem ar saules baterijām un vēja turbīnām. Stendi domāti arī darbam ar industriāliem risinājumiem un industriālās automatizācijas produktiem, tādiem kā elektromotori un dažādu veidu palaidēji, industriālie sensori, frekvenču pārveidotāji.

#Rūpnīcā iespiedplates tiek ražotas dažādos veidos, kas aplūkoti galerijā.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas pasaules vadošā uzņēmuma enerģijas vadības un automatizācijas jomā, starptautiskā koncerna «Schneider Electric» grupas uzņēmumā Latvijā - SIA «Lexel Fabrika», kas pašlaik maina nosaukumu uz SIA «Schneider Electric Riga Plant». Db.lv vēroja iespiedplašu ražošanas procesu.

Rūpnīcā iespiedplates tiek ražotas dažādos veidos, kas aplūkoti galerijā.

«Schneider Electric Riga Plant» Elektronikas ceha vadītājs Pēteris Zavadskis stāsta, ka iespiedplašu ražošanas līnijas ir vienas no tehnoloģiski sarežģītākajām iekārtām uzņēmumā. Rīgas fabrika pašlaik vairāk koncentrējas tieši uz iespiedplašu ražošanas paplašināšanu.

Baltijas un Somijas reģiona lielākais privātais enerģētikas uzņēmums “Elenger” ir veicis pirmo komerciālo biometāna jeb zaļās gāzes darījumu Latvijā, kura ietvaros piegādās biometānu SIA “Schneider Electric Latvija”, kas nomā telpas savam birojam ēkā, kas pieder SIA “BLRT Invest Latvia”.

“Šis darījums iezīmē būtiskas pārmaiņas Latvijas uzņēmumu un valsts virzībā uz ilgtspējīgiem enerģijas risinājumiem, veicinot zaļākas enerģētikas attīstību. Tas ir arī būtisks solis ceļā uz “Elenger” mērķi kļūt par biometāna tirdzniecības līderi Baltijā, ļaujot mums dažādot savu enerģijas portfeli un paplašināt atjaunojamās enerģijas piedāvājumu. Mēs ne tikai plānojam paši ražot biometānu – šobrīd Igaunijā papildus jau esošajām trim ražotnēm būvējam vēl vienu biometāna ražotni un ceram arī Latvijā attīstīties šajā jomā –, bet arī veidot sadarbību ar citiem Eiropas ražotājiem. Tas mums ļaus piegādāt biometānu klientiem Latvijā par konkurētspējīgāko cenu,” saka SIA “Elenger” valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte.

Latvijā pamazām pieaug pieprasījums pēc energoefektīviem risinājumiem, atzīst energo materiālu ražotāji un tirgotāji; biznesu ietekmē arī būvniecības apjomi valstī, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējos gados privātais segments vairāk interesējas par ekonomiskajām spuldzēm, LED gaismekļiem, pieprasījumu raksturo Schneider Electric prezidents Baltijas valstīs Kaspars Rokens. Slēdžu vietā biežāk izmanto t.s. dimmera slēdžus, kas ļauj mainīt gaismas spilgtumu telpā, turklāt tas halogēnspuldžu, kvēlspuldžu un ekonomisko spuldžu gadījumā ļauj samazināt elektroenerģijas patēriņu, kā arī rada īpašu noskaņu telpā. Veidojot «gudrās mājas» elektroinstalāciju, klienti biežāk sadales skapjos iebūvē dažādus automātiskos slēdžus, kas atkarībā no dienas gaismas, ieslēdz un izslēdz āra apgaismojumu, atslēdz elektropadevi tām iekārtām, kas nebūs nepieciešamas mājās iedzīvotāju prombūtnes laikā. «Aktuālā tendence ir digitalizācija, proti, spēja gan novērot, gan vadīt elektroietaises mājās attālināti ar datora vai pat telefona palīdzību,» stāsta K. Rokens.

Pamatojoties uz tiesas spriedumu, ar 2010. gada 2. februāri SIA Schneider Electric Latvija maksātnespējas process ir izbeigts.

Latvijas Republikas Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa izlēma izbeigt SIA Schneider Electric Latvija maksātnespējas procesu, par kuru pieteikumu tiesā bija iesniedzis maksātnespējīgais uzņēmums SIA Atspulga projekti (agrāk SIA Lumo reflect).

Tiesas spriedums apstiprina to, ka SIA Schneider Electric Latvija finansiālais stāvoklis ir stabils, un uzņēmums turpinās realizēt savus attīstības plānus Latvijā, skaidro kompānija.

SIA Schneider Electric Latvija ir daļa no Schneider Electric SA, kas ir speciālists enerģijas vadības jomā, un tā apgrozījums 2008. gadā sastādīja 18.3 miljardus eiro.

SIA Schneider Electric Latvija Latvijas tirgū darbojas jau vairāk nekā 10 gadus.

Latvenergo Energoefektivitātes centrā Schneider Electric Latvijas Elektriķu čempionātā spraigā fināla cīņā tika noskaidroti Latvijas labākie elektriķi, informē Schneider Electric Latvija.

Par šī gada uzvarētājiem kļuva Jevgēņijs Goldblats un Deniss Fjodorovs no Rīgas. Otro vietu ieguva Maksims Ivancovs un Kristaps Bernāts-Bernhards no Rīgas, bet bronza tika liepājniekiem Kristapam Vistiņam un Guntaram Briljonokam.

Schneider Electric Latvijas elektriķu čempionāts notiek jau trešo gadu pēc kārtas un ir Latvijas mērogā unikāls konkurss, kur valsts labākie elektriķi sacenšas efektīvu, inovatīvu, radošu un tehniski izcilu risinājumu izstrādē.

Šī gada čempionāta atlases kārtas notika Liepājā, Daugavpilī un Rīgā, noskaidrojot attiecīgā reģiona labākos speciālistus, kas Jūrmalā, Latvenergo Energoefektivitātes centrā, klātienē cīnījās par labākā Latvijas elektriķa goda nosaukumu un naudas balvām. Konkursa ietvaros komandas izlozēja individuālos uzdevumus un visas dienas garumā, liekot lietā savas praktiskās zināšanas un radošo domāšanu, veidoja iespējami efektīvākas, tehniski precīzākas, drošākas un inovatīvas elektroinstalācijas. Dalībnieku veikumu vērtēja žūrija, kuras sastāvā bija 6 nozares profesionāļi.

Schneider Electric, viens no pasaulē vadošajiem uzņēmumiem enerģijas vadības jomā, investēs gandrīz 10 miljonus eiro jaunas Lexel rūpnīcas celtniecībā Latvijā, informēja uzņēmuma pārstāve Santa Rutka.

LEXEL rūpnīca (oficiālais nosaukums SIA Lexel Fabrika) ir starptautiskās korporācijas Schneider Electric ražošanas uzņēmums, kas specializējas elektromehānisko un elektronikas produktu ražošanā, tai skaitā izgatavo gaismas regulatorus, termostatus, kustību sensorus, dūmu detektorus, gaismas slēdžus. Uzņēmums Latvijā darbojas kopš 1993.gada, patlaban nodarbinot ap 180 darbiniekiem. Lexel Fabrika apgrozījums 2013.gadā bija 38,2 miljoni eiro, ierindojot to starp nozares pelnošākajiem uzņēmumiem Latvijā, uzsver S. Rutka.

Lexel Fabrikas produkcija galvenokārt tiek eksportēta uz Ziemeļvalstu reģionu un Vāciju, piegādājot produkciju citām Schneider Electric rūpnīcām vai iekšējiem loģistikas centriem. «Veiksmes faktori, kas iepriekšējos gados pozitīvi ietekmēja biznesa attīstību, bija jaunu produktu ražošanas līniju ieviešana un papildus ražošanas līniju pārņemšana no citiem Schneider Electric grupas uzņēmumiem. Palielināto ražošanas apjomu dēļ rūpnīca jau 2005.gadā pārcēlās uz plašākām - 7900 kvm lielām telpām Bukultu ielā, kas ir rūpnīcas pašreizējā atrašanās vieta, taču tagad arī šīs telpas ir kļuvušas par šaurām,» stāsta uzņēmuma pārstāve.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Pagājušajā gadā SIA Schneider Electric Baltic Distribution Centre apgrozījums bija 21,015 miljoni eiro, kas ir par 7% lielāks nekā iepriekšējā pārskata periodā, liecina Lursoft dati.

Apgrozījuma pieaugums saistīts ar uzņēmuma klientu Baltijā pieprasījuma pieaugumu. Jāatzīmē, ka 2014. gadu uzņēmums noslēdza ar peļņu, pēc nodokļu nomaksas tā sasniedz 67,71 tūkstoti eiro.

Šajā gadā uzņēmums plāno turpināt sekmīgi darboties, palielinot apgrozījumu, vienlaicīgi palielinot produktivitāti un peļņu, kā arī notiks darbs pie fiksēto izmaksu optimizēšanas.

Uzņēmums savu darbu uzsāka 2008. gadā ar mērķi sniegt loģistikas pakalpojumus SIA Schneider Electric Latvia, UAB Schneider Electric Lietuva un AS Schneider Electric Eesti.

Pērn loģistikas uzņēmuma mērķis bija uzlabot piegāžu kvalitāti saviem pircējiem Baltijas valstīs, kā arī paaugstināt produktivitāti, optimizējot fiksētās un mainīgās izmaksas, ko uzņēmumam arī izdevies sasniegt.

Schneider Electric plāno attīstīt darbību Baltijā un palielināt tirgus daļu, skaidro jaunā Schneider Electric Baltijas vadītāja Sohvi Rajameki (Sohvi Rajamäki), kas kopš 2016. gada jūlija uzrauga un attīsta uzņēmuma risinājumu un pakalpojumu portfeli Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Kā Latvijas tirgus galveno potenciālu jaunā vadītāja saredz risinājumus, kas orientēti uz vietējo uzņēmumu darbības efektivitātes celšanu un to resursu ietaupījumu. Attīstoties valsts ekonomikai, tās uzņēmumi vēlas kļūt stiprāki un konkurētspējīgāki, tāpēc aug pieprasījums pēc ražošanas automatizācijas un energoefektivitātes risinājumiem.

Tāpat kā līdz šim uzņēmums ieguldīs resursus izglītošanas darbā. Sadarbība paredzēta gan ar tehniskajām skolām, gan augstskolām un uzņēmumiem, rīkojot apmācības un konkursus.

Jaunā Schneider Electric Baltijas valstu vadītāja līdz šim ieņēma Schneider Electric Industrijas nodaļas viceprezidentes amatu Somijā, kur viņas uzdevums bija palīdzēt ražošanas nozares klientiem efektīvāk izmantot dažādas viedās tehnoloģijas energoefektivitātes un automatizācijas jomā. S.Rajameki ir ieguvusi arī biznesa pieredzi uzņēmumos Nokia un Nokia Siemens Networks, kur viņas pārraudzības joma bija saistīta ar telekomunikācijas tīklu biznesa attīstību.

SIA Schneider Electric Latvija uzdāvinājusi Rīgas Tehniskajai koledžai (RTK) - elektroiekārtas vairāk nekā 4000 latu vētībā, Db.lv informēja uzņēmums. Dāvinājums tiks izmantots materiāli tehniskās bāzes izveidei RTK.

"Jau šodien Latvijā trūkst kvalificētu speciālistu - elektriķu, elektromontieru un elektroinstalatoru. Turklāt paredzams, ka pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem arvien turpinās pieaugt. Lai sniegtu savu artavu jauno speciālistu sagatavošanā, Schneider Electric ir uzsācis sadarbību ar divām augstskolām - Rīgas Tehnisko koledžu un Rīgas Tehnisko Universitāti, kur tiek gatavoti kvalificēti elektroinstalatori un enerģētikas speciālisti," stāsta Schneider Electric Latvija direktors Māris Neivalds.

Schneider Electric sadarbojas ar RTK jau kopš 1995. gada, kad augstskolas mācību vajadzībām tika nodoti pirmie uzņēmuma iekārtu paraugi. Sadarbības programma paredz uzņēmuma atbalstu materiāli tehniskās bāzes izveidē RTK, uzņēmuma speciālistu konsultācijas, vieslekcijas, kā arī līdzdalību studentu zinātnisko darbu konkursos.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Cepu, cepu piparkūku – vienu sev, vienu eksportam… tiku 3. vietā pasaulē.

2024. gadā pēc kviešu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet no kviešu miltiem ceptu piparkūku eksportā – 3. vietā pasaulē. Kvieši ir Latvijas visnozīmīgākā graudaugu kultūra. 2024. gadā 42% no visas Latvijas sējumu kopplatības bija kviešu sējumi. No 2020. gada Latvija katru gadu no kviešu (neskaitot cietos kviešus un kviešu sēklas) eksporta gūst ienākumus vairāk nekā pusmiljarda eiro apjomā un ir kļuvusi par nozīmīgu kviešu piegādātāju pasaules tirgum.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā pēc ienākumiem no kviešu eksporta Latvija ar 569 miljoniem eiro (1,4% no pasaules eksporta tirgus) bija 15. vietā pasaulē, Lietuva ar 813 miljoniem eiro (2,04% no pasaules tirgus) bija 13. vietā pasaulē, bet Igaunija ar 123 miljoniem eiro (0,31% no pasaules eksporta tirgus) bija 24. vietā pasaulē. Lielākie pasaules kviešu eksportētāji 2024. gadā bija Kanāda (13,8% no pasaules eksporta tirgus), ASV (13,3% no pasaules eksporta tirgus) un Austrālija (12,9% no pasaules eksporta tirgus).

Pēdējo trīs gadu laikā Latvija ir iekļuvusi pasaules līderos koka sēdekļu un koka sēdekļu daļu eksportā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvija eksportēja gandrīz vienu procentu no pasaules kopējā koka sēdekļu daļu eksporta un 0,63% no pasaules kopējā koka sēdekļu eksporta. Rēķinot eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā Latvija bija otra lielākā koka sēdekļu eksportētāja pasaulē un sestā lielākā koka sēdekļu daļu eksportētāja pasaulē.

Kā zināms, tad tikai neilgi pirms 1940. gada Latvijas lielākie mēbeļu ražošanas uzņēmumi sāka pāreju no mēbeļu ražošanas individuālajiem pasūtītājiem uz sērijveida ražošanu. PSRS darba dalīšanas sistēmā no 1961. gada Latvija specializējās sekciju tipa mēbeļu (skapju) ražošanā, kuras tika pārdotas izjauktā veidā, un pircējiem mēbeles bija jāsamontē pašiem, kā arī krēslu, galdu, gultu un tahtu ražošanā. 1985. gadā Latvijā saražoja 409 tūkstošus galdu, vairāk nekā 105 tūkstošus dīvānu un tahtu, 325 tūkstošus skapju un 1,76 miljonus krēslu, sēdekļu un izvelkamo krēslu, kas pamatā bija no koka (Latvijas statistikas gadagrāmata 1991. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1992., 307.lpp.). Padomju laikā Latvija pilnībā apgādāja savus iedzīvotājus, iestādes un uzņēmumus ar mēbelēm, bet aptuveni piekto daļu no visas mēbeļu produkcijas eksportēja ārpus Latvijas. PSRS sabrukuma izraisītā ekonomiskā krīze smagi skāra mēbeļu ražošanu. 1992. gadā dīvānu un tahtu ražošana, salīdzinot ar 1990. gadu, samazinājās astoņas reizes un bija tikai 12,6% līmenī no 1990. gada apjoma. Krēslu ražošana 1992. gadā pret 1985. gadu samazinājās vairāk nekā trīs reizes, bet pret 1990. gadu - vairāk nekā divas reizes (Latvijas statistikas gadagrāmata 1992. Rīga, izdevniecība Baltika, 1993., 275.lpp.). 1994. gadā Latvijā tika saražoti 175 tūkstoši krēslu (aptuveni viena desmitā daļa no 1985. gada līmeņa), 4,8 tūkstoši guļamkrēslu un 22,8 tūkstoši atpūtas krēslu. (Latvijas statistikas gadagrāmata 1995. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1995., 242.lpp.). Latvijai kļūstot neatkarīgai, bet jo īpaši 21. gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, vietējās mēbeļu produkcijas ražotāji konkurēja ar importa produkciju, kas tika ražota no mazāk kvalitatīvas koksnes (piemēram, bambusa).