Jaunākais izdevums

Lietuvas lielākajās pilsētās krasi pieaug dzīvokļu īres cenas, kas īpaši negatīvi var ietekmēt studentu iespējas atrast mājokli, tādēļ parlamenta opoīcijas politiķi ierosinājuši noteikt īres cenu griestus, vēsta Lietuvas sabiedriskā raidorganizācija.

Pēdējā gada laikā īres cenas Viļņā augušas par 20%, Kauņā - par 16% un Klaipēdā par 30%, informējusi nekustamā īpašuma darījumu portāla "Aruodas.lt" pārstāve Viktorija Steponavičūte.

Izīrētāji pamanījuši iespēju nopelnīt 

Pēdējos trīs mēnešos strauji augot pieprasījumam Rīgas dzīvokļu īres tirgū, kad mazie...

Piemēram, Viļņā budžeta līmeņa vienistabas dzīvoklis pašlaik tiek izīrēts par 400 eiro mēnesī, lai gan pirms gada tāda dzīvokļa īres cena bija ap 300 eiro mēnesī.

Tas īpaši ietekmē studentus, kuriem par lētāka segmenta dzīvokļu īri jākonkurē ar bēgļiem no Ukrainas un migrantiem no Baltkrievijas.

Seima opozīcijā esošās Sociāldemokrātiskās partijas deputāti ir ierosinājuši valdībai noteikt īres cenas griestus, tomēr nekustamā īpašuma tirgus dalībnieki tādu iespēju neatbalsta.

Arī valdībā pārstāvētie liberāļi ideju noraidījuši kā populismu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā skaidrojams īres maksas indeksa lēnais pieauguma temps Latvijā

Ksenija Ijevleva, Latio tirgus analītiķe, 24.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu cenas un īres maksas indeksu līknes 2021.gadā. 4. ceturksnī gandrīz vienādojušās kā Lietuvā, tā Igaunijā, bet tajā pat laikā Latvijā šo divu rādītāju starpība ir tik liela, kā nekad iepriekš.

Īres maksas pieaugums Latvijā ir lēnāks nekā kaimiņvalstīm - pēc Eurostat oficiāliem datiem tas sasniedza tikai 38%, bet Igaunijā 175% u Lietuvā 125%. Mājokļu cenas augšanas temps 2021.gadā pret 2010.gadu Latvijā un Lietuvā bija gandrīz vienā līmenī - 114% un 108%, savukārt Igaunijā mājokļu cenas 11 gadu laikā pieauga par 156%.

lēnu īres maksas līkni Latvijā ietekmē vismaz trīs faktoru grupas.

1. Datu ieguves īpatnības.

Kad rodas jautājums par datiem, vispirms jāaplūko metodoloģija.

Eurostat īres maksas indekss tiek noteikts pēc nekustamo īpašumu sfēras uzņēmumu norādītajām ikmēneša īres cenām nemēbelētiem, labas un ļoti labas kvalitātes īpašumiem. Speciālistiem ir jānorāda īres maksas pēdējo 10 gadu laikā būvētiem vai renovētiem īpašumiem, kas atrodas labos rajonos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos trīs mēnešos strauji augot pieprasījumam Rīgas dzīvokļu īres tirgū, kad mazie dzīvokļi no sludinājumu dēļa pazūd vienas dienas laikā, izīrētāji ir pamanījuši iespēju nopelnīt un palielina īres cenas visu veidu īres dzīvokļos.

Aptuvenais īres maksas palielinājums ir 10% līdz 20%, apliecina nekustamo īpašumu vērtētāji no SIA Arco Real Estate un SIA Latio.

Pieprasījuma iemesli

Pēc šā gada 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainas teritorijā, ir parādījusies ne tikai bēgļu plūsma no Ukrainas, kuru galamērķis ir Rīga, bet arī ekonomisko migrantu plūsma no Baltkrievijas un Krievijas, kuru iedzīvotāji izvēlas pamest režīmu valstis, lai dzīvotu un baudītu mierīgu dzīvi Rīgā, Jūrmalā vai Pierīgā. “Viņiem arī vajag kaut kur dzīvot, un tas dažu mēnešu laikā īres tirgu Rīgā un Pierīgā ir padarījis karstu,” saka Latio tirgus analītiķe Ksenija Ijevleva, piebilstot, ka patieso iebraucēju apjomu pēdējo mēnešu laikā nav iespējams skaidri pateikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas LHV pensiju fondi iegādājušies 5 daudzdzīvokļu namus Rīgā, ar mērķi izmantot tos kā ilgtermiņa investīciju īres dzīvokļu segmentā. Kopējā darījuma summa sasniedz 9 miljonus eiro, no kuriem pusi finansējusi Swedbank.

”Īres dzīvokļu investīciju projekti ir jauna niša Latvijas nekustamo īpašumu tirgū. Aizvien vairāk uzņēmumu un investīciju fondu izvēlas ilgtermiņā ieguldīt līdzekļus īres namu projektos, sagaidot stabilu atdevi vairāku gadu garumā. Swedbank šobrīd ir sākusi pastiprināti atbalstīt šādus projektus, saskatot Rīgas īres namu segmentā ļoti labas izaugsmes iespējas,” uzsver Swedbank Nekustamo īpašumu un celtniecības uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ina Ligere.

“Dzīvokļu cenas, tostarp īres cenas, vēl joprojām Rīgā ir zemākas nekā Tallinā vai Viļņā. Tādēļ LHV pensiju fondu uzmanībā ir nonākuši tieši īres namu projekti Latvijas galvaspilsētā, kam ilgtermiņā paredzam ļoti labas un stabilas atdeves iespējas. Pensiju fonda mērķis ir ieguldīt savu klientu līdzekļus drošos un ilgtermiņā labklājību nesošos aktīvos. Paredzams, ka arī turpmāk LHV pensiju fondi varētu investēt tieši īres namos Latvijas galvaspilsētā,” saka LHV pensiju fondu nekustamo īpašumu investīciju jomas vadītājs Raits Rīms (Rait Riim).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidzemes lielākajās pilsētās un novados arī 2021.gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā, novērots augsts pieprasījums pēc dzīvokļiem, privātmājām, īres mājokļiem un apbūves zemes, cenām augot par 10% līdz 20%, ko veicinājis labu, kvalitatīvu īpašumu deficīts un labvēlīgi kredītiestāžu nosacījumi, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio dati.

Darījumu skaits bijis līdzīgs aizvadītajos gados reģistrētajam, ar augšupejošu tendenci atsevišķos segmentos. "Gads iesākās ar nelielām gaidām un neziņu, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas klātesamību un iespējamo ietekmi uz darījumiem ar nekustamo īpašumu un iedzīvotāju aktivitāti tajos. Tomēr, neskatoties uz ierobežojumiem un krīzi atsevišķās tautsaimniecības nozarēs, darījumi gan ar dzīvokļiem, gan privātmājām, gan apbūves zemes gabaliem saglabājās iepriekšējo gadu apjomā. Tāpēc var teikt, ka gads kopumā bijis tikpat veiksmīgs kā citi gadi," saka pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmuma "Latio" Valmieras biroja pārstāve, Vidzemes reģiona vērtēšanas biznesa attīstības speciāliste Daiga Mihelsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Šogad paredz zemāku investīciju īpašuma objektu pārdošanas piedāvājumu skaitu

LETA, 28.03.2022

Ļoti audzis pieprasījums pēc komercapbūves zemes - noliktavu vai "stock office" (noliktavu/veikalu/biroju) būvniecībai. Tomēr saistībā ar nelielo šādu zemju piedāvājumu, tiek izskatītas arī jau uzbūvētas noliktavas, nereti pat padomju laikā būvētās.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma investīciju objektu tirgus Latvijā aizvadītajā gadā bija izteikti aktīvs visos segmentos, bet šogad paredzams zemāks investīciju objektu pārdošanas piedāvājumu skaits, prognozēja nekustamā īpašuma uzņēmumu "Starlex Real Estate" un "Starlex Investments" vadošais partneris Egīls Smilktiņš.

Viņš norāda, ka pieaugošās investīcijas nekustamajā īpašumā sekmēja Covid-19 izraisītie apstākļi, pieaugošā inflācija, zemās banku procentu likmes, kā arī potenciāli lielākas peļņas iespējas pret citām Eiropas valstīm un Latvijas kaimiņvalstīm.

Pērn Latvijā bijis līdz šim lielākais investīciju apmērs komercīpašumos - virs 650 miljoniem eiro, kas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā iepriekšējos gados, informē Smilktiņš. Skatoties Baltijas mērogā investīciju apjoms Latvijā pārsvarā ir mazāks nekā Igaunijā un Lietuvā, tomēr 2021.gadā Latvijā investīciju apjoms bija lielāks nekā Igaunijā un tikai nedaudz mazāks nekā Lietuvā. Ievērojamu daļu no kopējā investīciju apjoma veidoja daži Latvijas tirgum izteikti lieli darījumi kā tirdzniecības centra "Alfa" un biroju kvartāla "Jaunā Teika" pārdošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karadarbība Ukrainā un pret Krieviju vērstās sankcijas ietekmēs īres īpašumu tirgu Rīgā. Gada sākumā namīpašnieki bažījās, ka augsto komunālo maksājumu dēļ īrnieki pārcelsies uz nelielākiem mājokļiem, lai gan īres cenas pašas par sevi nav paaugstinājušās. Situāciju varētu mainīt bēgļu pieplūdums.

"Uz mājokli ekonomiskās klases segmentā piesakās gan vietējie īrnieki, gan iebraucēji, kas var izraisīt pieprasījuma kāpumu un īres cenu pieaugumu. Bet dzīvokļu vajadzētu pietikt visiem," stāsta izraēļu investors Aleksejs Kaškarovs, "KA Invest" uzņēmumu grupas dibinātājs .

Oficiāli Latvija ir gatava uzņemt 10 000 ukraiņu bēgļu – pēc Iekšlietu ministrijas plāniem šos cilvēkus sākotnēji ir plānots izvietot, piemēram, viesnīcās. Taču patiesībā šo cilvēku varētu būt daudz vairāk, jo daļai nav bijis laika reģistrēties vai arī viņi to nedarīs, norāda uzņēmējs.

"Mūsu valstij, kurai ir negatīvs iedzīvotāju skaita pieaugums, tai nevajadzētu būt problēmai. Tikai Rīga vien var uzņemt līdz 10-20 tūkstošiem cilvēku kas būtiski uzlabotu demogrāfisko situāciju. Atšķirībā no Varšavas, kur, pēc dažādām aplēsēm, ir vairāk nekā 200 000 bēgļu, mums nav problēmu ar šo cilvēku izvietošanu. Rīgas viesnīcu fondā ir aptuveni 200-300 viesnīcu, kuras ir gatavas uzņemt līdz 20-30 tūkstošiem cilvēku, neskaitot sanatorijas, hosteļus un viesu namus. Ja ieskatāmies sludinājumu portālos, tad ir atrodams daudz piedāvājumu, kuru cenas svārstās ap 30-40 eiro dienā. Šī cena, neskatoties uz lielo bēgļu plūsmu, ir zemāka, nekā tā bija pirms pandēmijas. Tāpat ir arī pieejami īres dzīvokļi, daudz bēgļu dzīvo pie radiem, draugiem un paziņām. Turklāt ir arī milzīgs skaits dzīvokļu, kuri nesen ir uzcelti vai renovētu," situāciju īres tirgū komentē Aleksejs Kaškarovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš pagājušā gada vidus dzīvokļu cenas jaunajos projektos ir kāpušas par aptuveni 20 līdz 30%, citos dzīvokļu segmentos cenu kāpums ir mērenāks – ap 10%, liecina Luminor bankas ekspertu novērojumi.

Šāda situācija galvenokārt izveidojusies būvniecības cenu kāpuma un jauno projektu ierobežotā piedāvājuma dēļ, savukārt sērijveida dzīvokļu piedāvājums ir daudz plašāks.

“Augstais pieprasījums pēc jauniem un energoefektīviem mājokļiem vienlaikus ar limitēto piedāvājumu ir veicinājis straujo cenu kāpumu. Inflācijas un cenu kāpuma dēļ iedzīvotāji arvien vairāk plāno budžetu, cenšoties ilgtermiņā samazināt arī komunālos izdevumus, tādēļ turpmāk arvien vairāk varētu pieaugt iedzīvotāju interese par renovētiem sērijveida dzīvokļiem. Šie dzīvokļi var kalpot kā alternatīva tiem klientiem, kas iespējams sākotnēji bija plānojuši iegādāties mājokli jaunajā projektā, bet cenu kāpuma dēļ to vairs nevar atļauties,” skaidro Kaspars Sausais, Luminor mājokļu kreditēšanas eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai īrnieki ir spiesti savilkt jostas?

Edgars Dargis, “Arco Real Estate” īres nodaļas vadītājs, 04.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes un elektrības cenu sadārdzinājums atstās diezgan manāmu iespaidu uz daudzām mājsaimniecībām, taču grūti prognozēt, cik ļoti tas ietekmēs īres maksas kopumā. Izīrētāju nostāja šajā jautājumā ir ļoti atšķirīga.

Ēkās, kur komunālo maksājumu rēķini ir ievērojami auguši, īpašnieki bieži vien ir gatavi nākt pretī un daļu maksājumu pieaugumu segt paši, lai īrnieki būtu spējīgi maksāt un īrēt arī turpmāk sevis izvēlēto dzīvesvietu. Ir arī tādas dzīvojamās ēkas, par kurām ar pakalpojuma sniedzējiem ir noslēgti ilgtermiņa līgumi, kas paredz, ka izmaksas par komunālajiem pakalpojumiem kādu laiku nemainīsies. Taču, beidzoties šiem ilgtermiņa līgumiem, ikvienam jārēķinās ar būtisku komunālo maksājumu sadārdzinājumu.

Pēdējā pusgada laikā energoresursu sadārdzinājums ir bijis nepieredzēti liels un strauju cenu kāpumu uzrādījuši gandrīz visi nozīmīgākie energoresursi – nafta, dabasgāze, ogles un arī elektroenerģija. Lai arī prognozes liecina, ka līdz ar apkures sezonas beigām pavasarī gāzes cenas varētu samazināties, tās joprojām saglabāsies augstākas nekā pirms pandēmijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot deviņus miljonus eiro, Igaunijas LHV pensiju fondi iegādājušies piecus daudzdzīvokļu namus Rīgā ar mērķi gūt ilgtermiņa īres ienākumus. Minētās investīcijas ir pirmais tiešais fondu ieguldījums nekustamajā īpašumā ārpus Igaunijas.

“Īpašumi, kurus tālāk iespējams izīrēt, ir mūs ļoti interesējoša aktīvu kategorija un šī ir jau astotā šāda veida tiešā investīcija, taču pirmā tieši Latvijā. Tas ir labs veids, kā dažādot savu portfeli, turklāt iegūtā atdeve pārsniedz vidējo. Salīdzinot ar Tallinu un Viļņu, dzīvokļu cenas Rīgā šobrīd joprojām ir par trešdaļu zemākas, tāpēc plānojam šo tirgus situāciju izmantot vēl vairāk. Mūsu ilgtermiņa plāns paredz, ka līdz 24% no mūsu ieguldījumiem nekustamajā īpašumā varētu būt tieši Rīgā,” skaidro LHV fondu pārvaldnieks Kristo Oidermā (Kristo Oidermaa).

Kā norāda LHV pensiju fondu Nekustamo īpašumu investīciju vadītājs Raits Rīms (Rait Riim): “Iegādāto īres daudzdzīvokļu namu lielākā priekšrocība ir to klusā un “zaļā” atrašanās vieta - tieši blakus Ziedoņdārzam. Ēkas atrodas nepilnus 2 kilometrus no Vecrīgas, tās ir projektētas nomai un ir ļoti labā stāvoklī.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgumam tuvojas studentu kopmītņu ēkas SHED būvniecība Pārdaugavā, blakus Latvijas Universitātes ēkai, kuras izveidē Lietuvas ieguldījumu fondu pārvaldītājs “I Asset Management” investē 12 miljonus eiro.

Topošais komplekss, kura atklāšana plānota septembrī, atbilst pasaules labāko universitāšu studentu izmitināšanas standartiem un būs lieliska alternatīva vecajiem kopmītņu namiem, kas būtiski atpaliek no mūsdienu vajadzībām, kā arī privātajiem īres dzīvokļiem.

SHED būs pieejams visiem Rīgas augstāko izglītības iestāžu vietējiem un ārvalstu studentiem un citiem jaunajiem profesionāļiem. Šai studentu mājai ir arī “dvīņubrālis” Viļņā, kur arī tiek pabeigts šāds komplekss.

SHED kompleksu Rīgā un Viļņā ģenerāldirektore Egle Garniene uzsver, ka šādi studentu nami ir vēl salīdzinoši jauns mājokļu veids, taču pieprasījums pēc tiem pakāpeniski tuvojas tām valstīm, kur tie darbojušies jau gadiem ilgi. Pieprasījumu arī strauji veicinājušas valstī augošās īres cenas un studentu vēlme dzīvot modernā vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 13,0 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, apģērbam un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 17,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija sieram un biezpienam (+25,3 %), piena produktiem (+31,0 %), pienam (+34,9 %) un jogurtam (+24,0 %). Cenas pieauga miltiem un citiem graudaugiem (+49,6 %), maizei (+13,0 %), konditorejas izstrādājumiem (+10,7 %), makaronu izstrādājumiem (+32,7 %), rīsiem (+33,1 %). Dārgāki bija svaigi augļi (+17,2 %), svaigi dārzeņi (+13,5 %) un kartupeļi (+57,5 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieauga par 4%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2021.gada maiju - patēriņa cenas palielinājās par 16,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 7,8%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, kas sasniedza straujāko kāpumu mēneša laikā pēdējos 28 gados, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, mājokļa iekārtai, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, kā arī ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.

Atbalsta atcelšana pastiprina inflāciju 

Maijā mēneša laikā vidējais cenu līmenis palēcās par 4%, gada inflācijai sasniedzot...

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,9%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu attiecīgajā grupā bija mājputnu gaļai (+15,1%). Dārgāka bija arī maize (+4%), ko galvenokārt ietekmēja akciju noslēgumi. Cenu kāpums bija žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,9%), sieram un biezpienam (+3,7%), konditorejas izstrādājumiem (+3,8%), miltiem un citiem graudaugiem (+6,7%), olām (+7,3%), gaļas izstrādājumiem (+5,3%), kā arī skābajam krējumam (+4%).

Patēriņa cenas Latvijā aug ievērojami straujāk kā citur Eiropā 

Cenu kāpums Latvijā nemazinās, un patēriņa cenas Latvijā aug ievērojami straujāk kā...

Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga arī šokolādei (+3,5%), žāvētiem augļiem un riekstiem (+4,8%). Dārgākas bija žāvētas, kūpinātas vai sālītas zivis (+7,1%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+2,7%) un saldētas zivis (+6,2%). Sadārdzinājās arī makaronu izstrādājumi (+2,7%) un piens (+1%).

Savukārt cenas maijā salīdzinājumā ar aprīli samazinājās svaigiem dārzeņiem (-6,5%) un svaigiem augļiem (-3,1%). Akciju ietekmē lētāka bija kafija (-1,5%).

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 15,9%, kas ir straujākais kāpums grupā mēneša laikā pēdējos 28 gados.

CSP norāda, ka no 2022.gada 1.janvāra līdz 30.aprīlim tika piemēroti maksas atvieglojumi atbilstoši Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumam elektroenerģijai, dabasgāzei un siltumenerģijai. Beidzoties šiem maksas atvieglojumiem, no 1.maija elektroenerģijas maksā atkal tika iekļauta maksa par elektroenerģijas sistēmas pakalpojumiem un obligātā iepirkuma (OIK) un jaudas komponentēm, kā rezultātā elektroenerģijas vidējais cenu līmenis pieauga par 59,7%.

Siltumenerģijai līdz šim atvieglojumu ietvaros bija noteikti cenu griesti, bet ņemot vērā atvieglojumu perioda beigas, siltumenerģija sadārdzinājās par 15,4%. Kopš 1.maija vairs nebija spēkā arī maksas kompensācija dabasgāzei, kas iepriekš attiecās uz lietotājiem ar noteiktu patēriņu, līdz ar to dabasgāzes vidējais cenu līmenis pieauga par 26,3%. Dārgāks bija cietais kurināmais, mājokļa īres maksa, kā arī sašķidrinātā gāze balonos.

Mājokļa iekārtas grupā cenas mēneša laikā pieauga vidēji par 2,8%. Mēneša laikā akciju noslēgumu ietekmē cenu kāpums bija mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, kā arī traukiem. Cenas palielinājās mājokļa mēbelēm, neelektriskajiem virtuves piederumiem un priekšmetiem.

Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi mēneša laikā kļuva dārgāki par 2,8%. Degviela sadārdzinājās par 4,8%, pieaugot dīzeļdegvielas cenām par 4,2%, benzīna - par 6,2% un auto gāzes - par 1,3%. Cenas kāpa riepām, kā arī lietotām automašīnām. Lētāki bija pasažieru aviopārvadājumi.

Ar atpūtu un kultūru saistām precēm un pakalpojumiem cenas mēneša laikā kāpa par 1,2%. Noslēdzoties akcijām dārgākas bija rotaļlietas, kā arī barība lolojumdzīvniekiem. Vidējais cenu līmenis palielinājās daiļliteratūras grāmatām, personālajiem datoriem un ziediem.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis mēneša laikā pieauga par 2,7%. Viesnīcu pakalpojumi sadārdzinājās vidēji par 13,5%, restorānu un kafejnīcu pakalpojumi - par 1,5%, bet ēdnīcu pakalpojumi - par 2,8%.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas palielinājās par 2,3%, ko ietekmēja akciju noslēgumi personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums mēneša laikā bija apģērbiem, alum, vīnam, tabakas izstrādājumiem, zobārstniecības pakalpojumiem, farmaceitiskajiem produktiem. Savukārt cenas samazinājās stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Savukārt lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada maijā, salīdzinot ar 2021.gada maiju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, mājokļa iekārtai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 18,2%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu minētajā grupā bija sieram un biezpienam (+27,8%), piena produktiem (+28,8%), pienam (+31,2%) un jogurtam (+20,8%). Cenas pieauga maizei (+17,1%), miltiem un citiem graudaugiem (+52,7%), konditorejas izstrādājumiem (+13,5%), makaronu izstrādājumiem (+38,8%), rīsiem (+30,5%) un brokastu pārslām (+10,4%).

Gada laikā cenas palielinājās arī mājputnu gaļai (+33,6%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+10,6%), gaļas izstrādājumiem (+19,2%), cūkgaļai (+7,9%), liellopu gaļai (+17,4%). Dārgāki bija kartupeļi (+60,3%), svaigi dārzeņi (+7,3%) un svaigi augļi (+7,2%). Cenu kāpums bija kafijai (+16,5%), saldējumam (+22,4%), augu eļļai (+35,0%), sviestam (+23,2%), svaigām vai atdzesētām zivīm (+33,2%), olām (+12,5%), cukuram (+25,3%), šokolādei (+11,3%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+15,8%), ievārījumam un medum (+14,9%), augļu un dārzeņu sulām (+9,4%), mērcēm un garšvielu piedevām (+18,3%), sālim un garšvielām (+20,2%).

Tāpat gada laikā sadārdzinājās saldētas zivis (+20,9%), žāvētas, kūpinātas vai sālītas zivis (+18%), olīveļļa (+12,7%), tūlītējai lietošanai gatavi ēdieni (+14,7%), margarīns (+20,1%) un saldumi (+9,6%).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 5,5%. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 5%, galvenokārt sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum un vīnam. Gada laikā tabakas izstrādājumu cenas palielinājās par 6,5%.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 34,4%.

Būtiskākais cenu kāpums gada laikā bija siltumenerģijai, elektroenerģijai, dabasgāzei un cietajam kurināmajam. Dārgāka bija atkritumu savākšana, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, mājokļa īre, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, kanalizācijas pakalpojumi, ūdensapgāde, kā arī mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi.

Mājokļa iekārtas grupā cenas gada laikā kāpa vidēji par 9,8%, galvenokārt sadārdzinoties mājokļa mēbelēm, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, galvenajām mājsaimniecības ierīcēm, neelektriskiem virtuves piederumiem un priekšmetiem, mājokļa uzkopšanas un mājsaimniecības pakalpojumiem, kā arī traukiem.

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 6,4%. Dārgāki bija zobārstniecības pakalpojumi, ārstu speciālistu pakalpojumi un farmaceitiskie produkti.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā palielinājās par 27,5%, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 51,1%. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 57,6%, benzīns - par 44,9%, bet auto gāze - par 29,1%. Vidējais cenu līmenis pieauga personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, lietotām automašīnām, rezerves daļām un piederumiem personiskajiem transportlīdzekļiem.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 12,1%. Gada laikā cenas kāpa ēdināšanas pakalpojumiem, tostarp sadārdzinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumi - par 10,9%, ēdnīcu pakalpojumi - par 9,4%, ātrās ēdināšanas pakalpojumi - par 9,6%. Cenu pieaugums bija arī viesnīcu pakalpojumiem.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas gada laikā palielinājās par 12,7%, ko ietekmēja cenu kāpums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Dārgāka bija autotransportlīdzekļu apdrošināšana, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumi un finanšu pakalpojumi.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums gada laikā bija apģērbiem, apaviem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, barībai lolojumdzīvniekiem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, telekomunikāciju pakalpojumiem un ziediem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā pieauga par 2,4%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2021.gada jūniju - patēriņa cenas palielinājās par 19,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 9,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām 2022.gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā attiecīgajā grupā bija kafijai (+8,3%), galvenokārt noslēdzoties akcijām. Akciju noslēgumu rezultātā dārgāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+4,2%), maize (+2,2%), saldējums (+5,7%), mājputnu gaļa (+2,1%), jogurts (+5,1%). Cenu kāpums bija konditorejas izstrādājumiem (+5%), šokolādei (+5,7%), miltiem un citiem graudaugiem (+4,2%), kā arī saldumiem (+10,1%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Inflācija "apēd" noguldījumu – ko varam darīt kapitāla saglabāšanai

Olga Rudzika, Pro Kapital Latvia izpilddirektore, 21.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada pavasarī runāt par kapitāla saglabāšanu šķiet neiederīgi. Ir sajūta, ka laikā, kad Ukraina pašaizliedzīgi cīnās pret Krievijas agresiju, par naudas lietām runāt vispār nav jēgas. Ir saprotams, ka daudzi ikdienišķi jautājumi šodien ir palikuši ēnā, taču savu nozīmi tie nav zaudējuši.

Tie notiek neatkarīgi no tā, vai par tām domājam, vai nē. Piemēram, tas, ka Latvija strauji tuvojas divciparu inflācijas līmenim, nozīmē, ka mums ir jāparūpējas par saviem noguldījumiem un ieguldījumiem. Un tas jādara nevis “pēc kāda laika”, bet tieši tagad.

Inflācijas kāpums aizsākās pandēmijas seku dēļ – “mājsēdes” sākumā, pieprasījumam samazinoties, cenas visās pasaulē kritās, bet tiklīdz parādījās pirmās pazīmes par kovida pārvarēšanu, cenas sāka strauji augt. Tam bija vairāki iemesli, bet trīs galvenie: energoresursu cenu kāpums, kas vienmēr “parauj līdzi” visas pārējās nozares; būtiski pārrāvumi piegāžu ķēdēs, kas notika dēļ milzīgā pieprasījuma; uzņēmumu veidotie papildu krājumi, lai nepieļautu materiālu trūkumu (sīkāk par inflācijas cēloņiem lasiet LB prezidenta Mārtiņa Kazāka rakstā šeit).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu tirgū pandēmijas gadi pagājuši cenām un darījumu skaitam augot, materiālu cenu lēciens nesis pārsteigumus jauno projektu būvniekiem, Krievijas agresija Ukrainā vairo investoru stresu, tomēr lielākais satraukuma iemesls ilgtermiņā ir iedzīvotāju skaita samazināšanās.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums saka Latvijas Nekustamā īpašuma darījumu asociācijas (LANĪDA) vadītājs, nekustamo īpašumu uzņēmuma Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits un uzņēmuma valdes loceklis, vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Vēl jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

  • Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmē augošā inflācija, pieprasījums pēc mājokļiem un piegāžu ķēžu traucējumi ir veicinājuši straujāku mājokļu cenu kāpumu. Zema piedāvājuma un augošu būvniecības izmaksu situācijā cenas jaunajos projektos strauji aug, veicinot interesi par dzīvokļiem sērijveida namos. Attīstītājiem esošā situācija apgrūtina gan plānošanu, gan liedz būvēt un pārdot par līdzšinējām cenām, līdz ar to vairāki projekti uz laiku tiek iesaldēti. Tiek prognozēts jauno projektu vakuums, vienlaikus novērojama interese par investīcijām īres namu attīstībā un biroju segmentā.
  • Kara ietekmes apzināšanā visi esam vēl sākumposmā - intervijā saka LNK Properties valdes loceklis, Komerciālo nekustamo īpašumu departamenta vadītājs Pāvels Broitmans.
  • Biznesu reģionos bremzē atbilstošu namu trūkums
  • Īpašumu vērtētājiem darba kļuvis vairāk – to intervijā stāsta Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, SIA Eiroeksperts valdes priekšsēdētājs Vilis Žuromskis. Viņaprāt, arī šogad vērtēšanas apjomi varētu būt līdzīgi iepriekšējo gadu apjomiem, jo ir cerība, ka iekustēsies Rail Baltica dzelzceļa būvniecībai nepieciešamo īpašumu atsavināšanas process.
  • Dzīvojamo māju kopīpašuma dalīšanai un īpašnieku strīdu risināšanai 1. maijā spēkā stājas grozījumi Civillikumā, taču viedokļi par to nozīmi un ietekmi ir diametrāli pretēji
  • Attīstoties tehnoloģijām, viedo risinājumu izmantošana mājokļos kļūst ne tikai populārāka, bet arī cenas ziņā pieejamāka, līdz ar to namu attīstītāji par gudro sistēmu ieviešanu īpašumos nereti domā jau būvniecības stadijā
  • Cenu kāpums palielina interesi par saules paneļiem
  • Pēdējos gados, īpaši jaunu privātmāju būvniecībā, palielinājies pieprasījums pēc viegli vadāmiem un automatizējamajiem siltumapgādes risinājumiem.
  • Žurnālists un pasākumu vadītājs Aivis Ceriņš kopā ar ģimeni teju pašu spēkiem un līdzekļiem atjaunojis dzimtas mājas Priekuļu novada Mārsnēnos.
  • Arhitektes un interjera dizaineres Evijas Ķirsones - Slavinskas rokrakstu būtu grūti sajaukt ar kādu citu latviešu šīs nozares profesionāli - viņas darbi ir spilgti, drosmīgi un pamanāmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā būtu jāveido mājokļu attīstības fonds, kas finansiāli palīdzētu risināt mājokļu pieejamības jautājumus, trešdien Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) un Ekonomikas ministrijas (EM) konferencē par cenas ziņā pieejamiem un pienācīgiem mājokļiem Eiropas Savienībā (ES) sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Ministre uzsvēra, ka Latvijā 44% iedzīvotāju ir nepieciešams atbalsts mājokļu jautājuma risināšanai. Tāpat ir jāveido ērti pieejami un energoefektīvi sociālie mājokļi.

Indriksone sacīja, ka 30 neatkarības gados mājokļu jautājuma risināšanai Latvijā ir izdarīts ļoti maz - tikai 4% no daudzdzīvokļu mājām ir uzbūvētas neatkarības gados un pārsvarā iedzīvotāji dzīvo vecajās padomju laika ēkās.

Vienlaikus privāto investīciju iespējas jaunu mājokļu būvniecībai ir nepietiekamas, finanšu resursi nav pietiekami, arī bankas norāda, ka reģionos mājokļi nav tik vērtīgi, lai tos finansētu, teica Indriksone.

Ministre norādīja, ka ES Atveseļošanas fondā ir iezīmēts finansējums, lai varētu uzbūvēt 700 zemas īres maksas dzīvokļus reģionos, taču ar to nepietiks, tāpēc jāveido mājokļu attīstības fonds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Skanstes rajonā topošās biroju ēkas "Elemental Skanste” pamatos iemūrēta laika kapsula. Būvi paredzēts pabeigt jau nākamā gada vasarā.

Būve projektēta pēc starptautiskiem ilgtspējīgas būvniecības standartiem un tajā tiks izmantots zemes siltums gan apsildei, gan kondicionēšanai, izmantojot ģeotermālos pāļus.

Projekta attīstītājs un īpašnieks ir pieredzējušais nekustamo īpašumu attīstītājs "Kapitel", bet būvnieks - ģenerāluzņēmējs "Merks".

“Kapitel” kopējās investīcijas šajā projektā sasniedz apmēram 60 miljonus eiro. Pērn septembrī “Kapitel” un “Merks” parakstīja teju 49 miljonu eiro vērtu līgumu par “Elemental Skanste” celtniecību Skanstes ielas rajonā Rīgā.

Elemental Skanste biroju ēku par 49 miljoniem eiro būvēs Merks  

Igaunijas uzņēmums “Kapitel” un Latvijas būvkompānija “Merks” parakstījuši teju 49 miljonu...

“Mūsdienās attīstot projektus, energoefektivitātes faktors kļuvis par arvien būtiskāku sastāvdaļu, taču īpaši pēdējos gados aktualizējusies nepieciešamība pēc arvien jaunām inovācijām. Gan no telpu izīrētāju, gan pilsētvides plānošanas viedokļa, ir svarīgi, lai projekti ietveru tādas vērtības kā ilgtspēja, inovācijas, funkcionalitāte, pieejamība (cenas ziņā). Būtiski, lai ēka būtu videi draudzīga, taču vienlaikus spētu sniegt visu, kas nepieciešams mūsdienu ātrajā dzīves ritmā. “Kapitel” ir saņēmis ilgtspēju apliecinošus sertifikātus lielākajai daļai savu attīstīto projektu, un visus savus aktuālos projektus attīsta saskaņā ar BREEAM sertifikāciju," komentē Kapitel izpilddirektors Taavi Ojala.

Biroju ēka projektēta pēc paaugstinātas energoefektivitātes metodes un ieguvusi gandrīz nulles enerģijas ēkas (Nearly Zero Energy Building) sertifikātu. Projekts ir ieguvis BREEAM ilgtspējības sertifikāta Excellent līmeni.

Paredzēts, ka savienoto ēku kopējā platība būs 33 500 m², no kuriem 21 000 m² plānoti kā A klases nomas biroji. Papildu darba telpām paredzēts arī konferenču centrs, co-working zona, velosipēdu novietne ar 400 vietām, dušas, ģērbtuves, kā arī dažādas ēdināšanas un apkalpošanas zonas. Būs pieejamas arī aptuveni 500 autostāvvietas, tostarp 200 no tām stāvos zem ēkām.

"Skanstes apkaime veidojas par Rīgas centra modernāko daļu un esam gandarīti jau daudzu gadu garumā piedalīties šīs apkaimes attīstībā. Biroju ēkas “Elemental Skanste” pievilcīgā arhitektūra lieliski papildinās Rīgas pilsētvidi un tā būs īpaši piemērota mūsdienu progresīvajiem cilvēkiem, kam ir svarīgas globālās tendences un zaļās politikas ievērošana. “Merks” komanda intensīvi strādā, lai visi būvniecības darbi norisinātos plānotajos termiņos, un lai jau pēc gada – 2023. gada otrajā ceturksnī mēs varētu tikties jaunajās “Elemental Skanste” biroju ēkas telpās," saka SIA “Merks” valdes loceklis un celtniecības direktors Andris Bišmeistars.

“Šī būs pirmā publiskā ēka Rīgā, kuras apsildīšanai izmantos zemes siltumu, ēkas pamatos iebūvējot ģeotermālos siltumsūkņus. Krievijas īstenotais karš Ukrainā pierāda, ka energoefektivitāte ir svarīga ne tikai klimata un ekonomikas, bet arī drošības aspektā. Rīgas pilsētas pašvaldība turpinās samazināt liekus birokrātiskus šķēršļus un aktīvi sadarbosies ar attīstītājiem, investoriem un ražotājiem, lai celtu Rīgas kopējo ekonomisko spēku visā Baltijas reģionā,” uzsvēra Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

Šim Skanstes attīstības projekta posmam sekos arī trīs papildu biroju ēku un daudzstāvu autostāvvietas realizācija.

"Kapitel" ir viena no lielākajām nekustamā īpašuma kompānijām Baltijā, kas attīsta un pārvalda tirdzniecības centrus, viesnīcas un biroju ēkas. Grupas nekustamo īpašumu portfelī ir vairāk nekā 244 000 kvadrātmetru īres telpu. Uzņēmumam pieder četras biroju ēkas (Delta Plaza un Sõpruse Ärimaja Tallinā, Narbuto 5 Viļņā un I.P.Pavlova 5 Prāgā) un pieder akcijas četros tirdzniecības centros ("Spice" un "Spice Home" Rīgā, Panorama Viļņā un Viru Keskus Tallinā). Uzņēmumam pieder Nordic Hotel Forum (pārvalda OÜ Nordic Hotels) un 50% no Tallink City viesnīcas, ko pārvalda “Tallink Hotels”. Uzņēmumam pieder 50% akciju OÜ Kapitel Logistics, kam pieder divi loģistikas centri uz Tallinas apvedceļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma operators SIA "Latvia Tours" pagājušajā gadā strādāja ar 4,382 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 46,7% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus uzņēmums guva 203 087 eiro peļņu pretstatā zaudējumiem 2020.gadā, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka "Latvia Tours" pērn pakāpeniski palielināja apgrozījumu, bet joprojām Covid-19 pandēmijas dēļ tas bija būtiski mazāks nekā pirms Covid-19 krīzes.

Pērn uzņēmums veicis būtiskus izmaksu samazināšanas un optimizācijas pasākumus, tostarp samazināts darbinieku skaits un telpu nomas izmaksas, lai saglabātu "Latvia Tours" maksātspēju.

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka, ņemot vērā faktu, ka atpūtas ceļojumi lielākoties tiek iegādāti attālināti, "Latvia Tours" nolēma optimizēt resursus, apvienojot atpūtas pārdošanas birojus, tādējādi ietaupot uz īres maksu un komunālo pakalpojumu rēķina, kā arī samazinot izmaksas par reklāmas un biroju noformēšanas pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijas iedzīvotāji sāk masveidā emigrēt uz Vidusāziju

LETA--MEDIALEAKS, 10.03.2022

Divas nedēļas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Krievijas iedzīvotāji sākuši atklāt jaunus emigrācijas virzienus. Sociālos tīklus pārpludina paziņojumi par pārcelšanos uz Kazahstānu, Kirgizstānu, Uzbekistānu, Tadžikistānu un Azerbaidžānu.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas iedzīvotāji no ekonomiskā kraha draudu māktās valsts masveidā emigrē ne tikai uz Turciju un Gruziju, bet arī Vidusāzijas valstīm, kas Ukrainas kara un Rietumu sankciju dēļ pēkšņi kļuvušas par pievilcīgām biznesa iespēju un civilizācijas zemēm, vēsta Krievijas tīmekļa izdevums "Medialeaks".

Daudzi Krievijas iedzīvotāji prezidenta Vladimira Putina pret Ukrainu sāktā kara dēļ, kā arī bažījoties par politiskajām un ekonomiskajām sekām, nolēmuši valsti pamest.

Pirmie emigranti metās uz Turciju un Gruziju, bet drīz vien šie "atkāpšanās ceļi" kļuva mazāk pieejami un pārmērīgi dārgi. Biļete tiešajam reisam uz Turciju var maksāt 200 000 rubļu (orientējoši 1500 eiro).

Turklāt vienā no lielākajām Gruzijas bankām "Bank of Georgia" jaunos Krievijas klientus gaida pārsteigums - viņiem jāparaksta dokuments, ka piekrīt Tbilisi nostājai par Putina karu Ukrainā, pretējā gadījumā kont netiek atvērts.

Pēdējā laikā Gruzijā ieradies pārāk liels Krievijas iedzīvotāju skaits - 25 000, pavēstīja Gruzijas ekonomikas ministrs Levans Davitašvili.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skanstes rajonā topošais biroju ēku komplekss “Elemental Skanste” parakstījis biroju telpu nomas līgumu ar vienu no pirmajiem nomniekiem – interneta personāla atlases uzņēmumu “CV Market “.

Uzņēmums “Kapitel” šobrīd aktīvi strādā gan ar “Elemental Skanste” biroju ēkas būvniecību, gan arī ar potenciālajiem nomniekiem jaunajā projektā, kurš palīdzēs attīstīt Skanstes rajonu par jauno Rīgas biznesa centru.

“Esam gandarīti, parakstot nomas līgumu ar uzņēmumu “CV Market” par biroju telpu nomu. Šobrīd turpinām aktīvi strādāt, lai piesaistītu arvien jaunus topošos nomniekus,” stāsta “Elemental Skanste” pārdošanas vadītājs Imants Krēsliņš.

“Šobrīd, kad visā pasaulē strauji kāpj energoresursu cenas un izsverot visus ieguvumus un priekšrocības, ko mums spēs sniegt “Elemental Skanste” biroju telpas, pieņēmām lēmumu noslēgt nomas līgumu ar “Elemental Skanste”. Šis projekts nodrošinās ne tikai energoefektivitāti un mums mazākus izdevumus komunālajiem maksājumiem, pateicoties videi draudzīgajiem energopāļiem un augstākās klases iekštelpu klimatam, bet mums būs arī iespēja jau laicīgi pielāgot mūsu iznomāto platību uzņēmuma vajadzībām, lai nodrošinātu saviem darbiniekiem iespējami labāko darba vidi,” uzsver Kristaps Kolosovs “CV Market vadītājs”.

Komentāri

Pievienot komentāru