Jaunākais izdevums

No otrdienas nekustamo īpašumu attīstītāji "Attīstības finanšu institūcijā "Altum"" ("Altum") var sākt pieteikties jaunai valsts atbalsta programmai zemu izmaksu īres namu būvniecībai Latvijas reģionos, informē "Altum" pārstāvji.

Ar Ekonomikas ministrijas izstrādātās programmas atbalstu līdz 2026.gadam plānots sekmēt aptuveni 700 jaunu īres dzīvokļu būvniecību, tādējādi veicinot uzņēmējdarbības aktivitāti un zemu īres izmaksu mājokļu pieejamību reģionos.

Cenas ziņā pieejami mūsdienīgi mājokļi tiks izīrēti mājsaimniecībām, kas nespēj iegādāties dzīvokļus uz tirgus nosacījumiem, vienlaikus tiks veicināta darbaspēka pieejamība un ekonomiskā aktivitāte reģionos, min "Altum" pārstāvji.

Līdz šim par programmas nosacījumiem un atbalsta saņemšanas kārtību "Altum" interesi izrādījuši aptuveni 15 nekustamo īpašumu attīstītāji par projektu īstenošanu Valmierā, Alūksnē, Liepājā, Ventspilī un Ogrē.

Atbalsta programma paredzēta īres namu būvniecībai ārpus Rīgas, Jūrmalas, Baložiem, Ķekavas, Olaines, Mārupes, Babītes, Salaspils, Stopiņiem, Garkalnes un Carnikavas.

Noteikts, ka uzbūvētajiem īres namiem jābūt gandrīz nulles enerģijas ēkām, dzīvokļiem jābūt ar pilnu iekšējo apdari, iebūvētu virtuvi un santehniku, dzīvokļu vidējai platībai jābūt 52 kvadrātmetriem. Īres maksa šajos dzīvokļos noteikta līdz piecu eiro apmērā par vienu kvadrātmetru, un katru gadu tā var tikt palielināta atbilstoši inflācijas līmenim.

Attīstītājs ieņēmumus no īres maksas sākotnēji novirzīs aizdevuma atmaksai, savukārt pēc aizdevuma atmaksas un patstāvīgi 50% no īres maksā iekasētā tiks iemaksāti Mājokļu pieejamības fondā.

Vienas istabas īres dzīvokļi paredzēti mājsaimniecībām, kuru kopējie neto ienākumi nepārsniedz 980 eiro mēnesī, divistabu dzīvokļi mājsaimniecībām ar kopējiem ienākumiem līdz 1635 eiro mēnesi, trīs un vairāk istabu dzīvokļi - līdz 2450 eiro mēnesī. Arī ienākumu kritēriji tiks katru gadu palielināti atbilstoši inflācijas līmenim.

Programmas finansējuma kopējais apjoms ir 42,9 miljoni eiro, un programma tiek finansēta no Eiropas Savienības Atveseļošanās fonda līdzekļiem.

Nekustamo īpašumu attīstītājiem īres namu būvniecībai būs pieejams aizdevums vai paralēlais aizdevums ar termiņu līdz 30 gadiem un kapitāla atlaide. Aizdevumiem kapitāla atlaide jeb aizdevuma daļēja dzēšana būs līdz 25% vai 30% no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām atkarībā no īres mājas nodošanas ekspluatācijā termiņa. Pašu komersantu līdzdalība būs no 5% no kopējām attiecināmajām projekta izmaksām.

Būtisks priekšnosacījums aizdevuma un kapitāla atlaides saņemšanai nekustamā īpašuma attīstītājam ir Pilnvarojuma līguma par īres māju būvniecību un izīrēšanu noslēgšana ar pašvaldību.

"Altum" pārstāvji informē, ka pētījumi un analīze, tostarp OECD 2020.gada jūnijā publicētais sadarbības projekts "Politikas virzieni mājokļu pieejamības veicināšanai Latvijā" liecina, ka Latvijā dzīvojamais fonds ir būtiski novecojis, vērojams privāto investīciju trūkums daudzdzīvokļu īres māju celtniecībā, jo īpaši reģionos, savukārt pieprasījums pēc cenu ziņā pieejamiem īres mājokļiem ir augsts. Īres mājokļu trūkums ierobežo darbaspēka mobilitāti un ir viens no šķēršļiem reģionu attīstībai, tāpēc mūsdienu dzīves prasībām atbilstoša mājokļa pieejamība ir viena no šī brīža valsts prioritātēm.

"Altum" ir valsts kapitālsabiedrība, kas ar valsts atbalsta finanšu instrumentu palīdzību sniedz atbalstu noteiktām mērķa grupām finanšu instrumentu veidā (aizdevumi, garantijas, ieguldījumi riska kapitāla fondos u.c.), konkrētu programmu ietvaros, papildinot to arī ar nefinanšu atbalstu (konsultācijas, mentorings), kā arī realizējot citas valsts deleģētas funkcijas.

"Altum" 40% akciju turētājs ir Finanšu ministrija, 30% akciju turētājs - Ekonomikas ministrija un 30% akciju turētājs - Zemkopības ministrija. "Altum" obligācijas ir iekļautas biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vislielākā īres tirgus aktivitāte Baltijā pašlaik novērojama Rīgā, pieprasījuma ziņā neatpaliek arī Viļņa un Tallina, liecina CBRE Baltics dati.

Šobrīd profesionāli pārvaldīto dzīvokļu skaits Rīgā pārsniedz 2000, tikmēr Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētās šis skaitlis ir ievērojami mazāks jeb ap 1000 dzīvokļiem katrā no pilsētām, skaidro Mārtiņš Grīnbergs, CBRE Baltics vecākais tirgus analītiķis. Viņš norāda, ka pašlaik projektēšanas un plānošanas stadijā Baltijā ir vairāki tūkstoši īres dzīvokļu, tāpēc tiek prognozēts, ka tuvākajos gados īres sektors turpinās savu izaugsmi.

Attīstītāji piesardzīgi

Esošā tirgus situācija profesionāli pārvaldītu īres namu segmentā ir visai spraiga, jo pieprasījums pēc kvalitatīva īres produkta joprojām saglabājas augsts, atzīmē M. Grīnbergs. “Šajā segmentā galvenokārt pieprasījumu veido ārvalstu studenti, kas neplāno iegādāties savu īpašumu šeit, kā arī jaunie speciālisti, kuri pagaidām vēl veido nepieciešamos uzkrājumus sava īpašuma iegādei,” skaidro CBRE Baltics vecākais tirgus analītiķis. Vinš norāda, ka Rīgas īres fondu galvenokārt veido XX gadsimta sākumā celtie īres nami, kas, atgūstot valsts neatkarību, tika denacionalizēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas un pieprasījuma pieauguma ietekmē pēdējā pusgada laikā īres maksas gan Rīgas centrā, gan apkaimēs būtiski palielinājušās – tas ietekmē gan studentus, kas vēlas īrēt mājokļus galvaspilsētā, gan īres tirgu kopumā, norāda Mārtiņš Grīnbergs, CBRE Baltics vecākais tirgus analītiķis.

Latvijā un Baltijā profesionālais īres tirgus vēl tikai veidojas, atzīmē M. Grīnbergs, uzsverot, ka jau šobrīd ir attīstītāji un investori, kas ir iesaistījušies īres namu būvniecībā un renovācijās, tomēr esošais piedāvājums vēl arvien ir nepietiekams. Varam sagaidīt, ka tuvākajos divos, trīs gados mēs noteikti redzēsim vairākus no jauna būvētus īres namus gan pilsētas centrā, gan arī lielāko universitāšu tuvumā, tāpat turpināsies arī pilsētas centrā esošo namu renovācijas darbi, prognozē CBRE Baltics vecākais tirgus analītiķis.

Problēma pastāv

Ja runājam par specifiskiem studentu akomodācijas projektiem, tad jāsaka, ka arī šādu namu būvniecību tirgū jau varam novērot un, visticamāk, tas turpināsies arī nākotnē, teic M. Grīnbergs. “Tajā pašā laikā jāatceras, ka tas ir nišas produkts, kam ir grūti prognozēt kopējo pieprasījumu. Jāatzīmē, ka studiju gadi paši par sevi ir izaicinājumu pilni, tomēr šobrīd studentiem mēs ieteiktu paskatīties nedaudz plašāk. Kā viens no variantiem ir mājokļu meklēšana pilsētās Rīgas tuvumā – Ādažos, Carnikavā, Salaspilī, Ikšķilē, Ogrē, Jelgavā un citās pilsētās, kur īres maksas ir krietni zemākas nekā galvaspilsētā. Tajā pašā laikā nevajadzētu aizmirst, ka studentam pat būtiskāks par pašu dzīvesvietu ir sociālais burbulis, kas veidojas ap to. Neliels dzīvoklis privātā studentu īres namā izmaksā tikpat, cik īres dzīvoklis mikrorajonā, bet papildus piedāvā plašu pakalpojumu spektru, padarot šos īpašumus pievilcīgus galalietotājam ne tikai finansiāli, bet arī sociāli,” spriež M. Grīnbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iegādājoties ēku, kas līdz šim piederēja Igaunijas vēstniecībai, nekustamo īpašumu attīstītājs “MESCO RE” ar bankas Citadele līdzfinansējumu par nepilniem septiņiem miljoniem eiro veiks daudzdzīvokļu ēkas renovāciju, izveidojot īres namu Rīgas vēsturiskajā centrā.

Īres nams atradīsies Skolas ielā 13, kur interesentiem būs pieejami aptuveni 70 dzīvokļi ar 1 līdz 5 istabu dzīvokļiem, kas aprīkoti ar virtuves iekārtām, mēbelēm, santehniku utt. Cenas būs atkarīgas no dzīvokļa lieluma un novietojuma ēkā.

Ēkas renovācija notiek pakāpeniski, kas nodrošinās periodisku dzīvokļu pieejamību. Projekta kopējās izmaksas ir plānotas aptuveni 7 miljonu apmērā, no kuriem nedaudz vairāk kā 3 miljoni piesaistīti no bankas Citadele. Vienlaikus projektā iesaistījušies arī investori no Zviedrijas.

“Īres namiem saredzam labu potenciālu, jo Baltijas valstīs šī nav attīstīta niša. Pašreizējās svārstības nekustamo īpašumu tirgū būs pārejošas, un prognozējam, ka tirgus ilgtermiņā turpinās attīstīties pozitīvi,” teic SIA “Skolas 13” valdes loceklis Mārcis Dobrājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc dažām nedēļām būs pieejams 42,9 miljonu eiro atbalsts zemas īres maksas mājokļu būvniecībai reģionos, ceturtdien vebinārā sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Atbalsta programma ir izstrādāta, lai risinātu tirgus nepilnības un nodrošinātu kvalitatīvus un pieejamus īres mājokļus reģionos mājsaimniecībām, kuras nepietiekamu ienākumu dēļ nevar atļauties mājokli par tirgus cenu, skaidroja Indriksone.

Ekonomikas ministre uzsvēra, ka lielai daļai Latvijas mājsaimniecību nepietiekamu ienākumu dēļ nav iespējas īrēt kvalitatīvu mājokli par tirgus cenu. Tāpat Indriksone norādīja, ka atbalstam varēs pieteikties visos reģionos, izņemot Rīgu un Pierīgu.

“Dzīvokļu trūkums ir būtiska problēma reģionos, uzņēmējiem sāk trūkt darbaroku, un tas traucē attīstībai. Mēs, Valmieras novads, startēsim šajā programmā un būvēsim daudzstāvu koka namus, kas būs vēl viens jaunums. Esmu pārliecināts, ka cilvēki novērtēs šo programmu,” daloties Valmieras novada pieredzē, pauda novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Publiskā sektora būvniecības nozares spožums un posts

Jānis Uzulēns, Jurisconsultus vadītājs, jurists, 22.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par publiskā sektora būvniecības jomu var pilnīgi droši apgalvot, ka būvprojektu eksperti ir pārvērtušies par inženierkonsultantiem, savukārt inženierkonsultants diemžēl faktiski ir un paliek būvuzraugs.

Būvniecības nozare publiskajā sektorā šobrīd saskaras ar vairākām problēmām, kas kā īstermiņā, tā ilgtermiņā nodara (vai vismaz var nodarīt) kaitējumu nozarei un sabiedrībai kopumā. Šīs problēmas ir sekojošas: pasūtītāja kompetences trūkums, būvprojektu kvalitātes problēmas, būvprojektu ekspertu nozīmes un mērķa nonivelēšana kā arī neprasmīga FIDIC jeb Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas (FIDIC – Fédération Internationale Des Ingénieurs-Conseils) tipveida līgumu ieviešana. Būtiski arī, ka procesā nav viena centrālā subjekta, kas varētu šīs problēmas novērst, nodrošināt pareizu risku sadali starp procesa dalībniekiem, kā arī pārdomāti pārvaldīt būvniecības procesu, tādejādi nodrošinot efektīvu būvniecības procesā nepieciešamo resursu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai enerģijas krīze ir īstais brīdis, lai iegādātos mājokli?

Jānis Mūrnieks, Citadeles Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs, 20.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu tirgus pēdējo gadu laikā piedzīvojis pamatīgas šūpoles, ko raksturo būvniecības materiālu cenu kāpums un darbaspēka trūkums pandēmijas laikā, kā arī enerģijas krīze pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Jautājums par mājokļa pirkšanu vai īrēšanu aktuāls bijis vienmēr, taču ko darīt tiem, kas pēdējos gados krājuši sava mājokļa iegādei un attapušies vienā no svārstīgākajiem tirgus posmiem pēdējā desmitgadē?

Energoresursu krīzes mantojumā dzīvokļu piedāvājumu lamatas

Spītējot pamatīgiem satricinājumiem, nekustamo īpašumu tirgus šogad Latvijā joprojām ir ļoti aktīvs – neskatoties uz izaicinošo ģeopolitisko situāciju un būtisko cenu kāpumu jaunajos projektos, pirmajā pusgadā izsniegto hipotekāro kredītu apjoms bankā Citadele bijis par trešdaļu lielāks nekā pērn. Pēc Krievijas uzsāktās karadarbības Ukrainā mājokļu cenas skrējušas debesīs, šobrīd tirgum nonākot situācijā, ka jauno projektu cenas Rīgas mikrorajonos sasniegušas summas, kuras bijām raduši redzēt mājokļiem Rīgas vēsturiskajā centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ar tiesību normu izmaiņām draud apturēt saules un vēja enerģijas parku projektu attīstību Latvijā

Gatis Lazda, Evecon valdes priekšsēdētājs, 08.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānotās izmaiņas nobremzēs lētākas zaļās enerģijas un energoneatkarības projektu īstenošanu Latvijā vēl vismaz par pusotru gadu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir sagatavojusi grozījumu priekšlikumus “Sistēmas pieslēguma noteikumiem elektroenerģijas ražotājiem”.

Konsultāciju dokuments ir tapis, balstoties uz šī gada jūlijā pieņemtajiem grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā un bez plašām konsultācijām ar nozares ekspertiem un uzņēmumiem. Tas paredz visiem enerģētikas projektiem ieviest jaunu maksājumu par sistēmas jaudas rezervēšanu.

Piemēram, projektiem, kuru jauda ir vismaz 50 MW, būs jārēķinās ar papildu 2,5 miljonu eiro izmaksām, bet 100 MW – ar 5 miljonu eiro papildu izmaksām. Neviens no Latvijas atjaunojamās enerģijas projektiem ar šādām pēkšņām papildu izmaksām nav rēķinājies, un tas visdrīzāk nozīmēs šo iesākto projektu apturēšanu. Pie tam, projektu attīstītāji riskē zaudēt iemaksāto rezervēšanas maksu, ja noteiktajā termiņā projekts netiek realizēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Digitalizācija – ieguvums arī būvspeciālistu sertificēšanas nozarei

Santa Soida, Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcijas galvenās administratores vietniece, kvalitātes sistēmas vadītāja, 11.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācija strauji ienāk dažādās dzīves jomās – arī tajās nozarēs, kuras drīzāk asociējas ar roku vai smagās tehnikas darbu. Ikviena jauna būvniecības iecere Latvijā ir reģistrējama tikai digitāli Būvniecības valsts kontroles biroja pārziņā esošajā Būvniecības informācijas sistēmā (BIS).

Tā nepieciešama visiem, kas piedalās būvniecības procesā, un ļauj pārraudzīt ne tikai būvniecības norisi, bet arī darba drošību, nodokļu samaksu, patērētāju tiesību aizsardzību un citas jomas. Savukārt Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcijai BIS ir neatsverams palīgs būvspeciālistu sertificēšanā.

Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcijai (LBS BSSI) Ekonomikas ministrija ir deleģējusi būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un uzraudzību tādās darbības sfērās kā ēku konstrukciju projektēšana, būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība, ceļu, projektēšana, būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība, tiltu projektēšana, būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība, kā arī inženierizpētē. LBS BSSI kā viena no lielākajām būvspeciālistu sertifikācijas institūcijām ir piešķīrusi ap 5600 sertifikātu, no kuriem šobrīd aktīvi ir 4300 sertifikātu. LBS BSSI, pirmkārt, novērtē kompetenci un piešķir sertifikātus jaunajiem būvspeciālistiem, otrkārt, veic regulārās un padziļinātās pārbaudes jau sertificētiem būvspeciālistiem un, treškārt, izvērtē sūdzības par būvspeciālistu profesionālās darbības iespējamajiem pārkāpumiem. Vēl nesenā pagātnē šis darbs nozīmēja milzīgas dokumentu grēdas. Šodien tas nav iedomājams bez digitalizācijas sniegtās palīdzības – Būvniecības informācijas sistēmas (BIS).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieilgušie strīdi starp Valmieras teātra ēkas īpašnieku un pārbūves projekta virzītāju VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) un būvnieku apdraud teātra darbu šo un iespējams arī nākamo sezonu, atzīst kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), norādot, ka situācija šobrīd ir kritiska.

Puntulis trešdien uz tikšanos bija aicinājis VNĪ valdes locekļus Renāru Griškevicu un Jeļenu Gavrilovu, lai saņemtu skaidrojumus par Valmieras teātra ēkas būvniecības darbu aktuālo statusu, kā arī turpmākās rīcības scenārijus, informēja ministra padomniece Inga Vasiļjeva. Sarunā piedalījās arī ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone un Valmieras teātra direktore Evita Sniedze.

Ministrs uzsver, ka VNĪ nekavējoties jārod racionāls, saimniecisks un uz teātra darbības nepārtrauktību vērsts risinājums. Puntulis aicina VNĪ valdi un padomi apskatīt Valmieras teātri pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas, lai klātienē iepazītos ar situāciju.

Valmieras teātra direktore norāda, ka teātris ir ķīlnieks ieilgušam strīdam. Teātris ir pielāgojis savu darbību būvniecības darbiem, strādājot teātra darbībai nepiemērotos apstākļos. Apzinoties potenciālos būvniecības projekta attīstības scenāriju un ņemot vērā Jaunā Rīgas teātra ēkas pārbūves pieredzi, Sniedze pauž bažas par teātra attīstības iespējām tuvākajā nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uz ēku jāraugās kā kopumu, un svarīgs ir viss "organisma" stāvoklis

Svetlana Mjakuškina, Būvniecības valsts kontroles biroja direktore, konkursa “Energoefektīvākā ēkā Latvijā 2022” žūrijas locekle, 07.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkurš īpašums ir atbildība, kas prasa rūpes un uzmanību. Pieaugot energoresursu cenām, aizvien vairāk mūsu uzmanība tiek vērsa tieši uz energoefektivitātes pasākumu īstenošanu, domājot par ēku siltināšanu, efektīvāku siltumapgādes sistēmu izbūvi, autonomu elektroenerģijas ieguves sistēmu ieviešanu un citiem pasākumiem.

Proti, aktīvi tiek meklēti veidi, kā saimniekot gudrāk, ietaupīt un efektīvāk izmantot resursus. Tomēr Būvniecības valsts kontroles birojs aicina uz ēku raudzīties kompleksi un pirms plānotu pārbūvju uzsākšanas energoefektivitātes pasākumu īstenošanai pārliecināties par ēku tehnisko stāvokli.

Ēku īpašnieka pienākumi ēkas ekspluatācijas laikā ir uzskaitīti Būvniecības likumā, kas noteic, ka īpašniekam ir pienākums nodrošināt ēkas un tās elementu uzturēšanu, lai tā atbilstu būvei izvirzītajām būtiskajām prasībām. Lai kļūtu par ēkas īpašnieku, nav nepieciešamas specifiskas tehniskās zināšanas, un to trūkumam nevajadzētu radīt situācijas, kad ēka nonāk bīstamā stāvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik spēcīgs ir jauno mājokļu tirgus pašreizējās megainflācijas apstākļos?

Mareks Kļaviņš, “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 31.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsta inflācija, bailes par tuvojošos apkures sezonu ar astronomiskām komunālo pakalpojumu izmaksām un neziņa par nākotni noteikti neveicina iedzīvotāju vēlmi tērēt uzkrājumus jauna mājokļa iegādei. Un tomēr es teiktu, ka tiem, kuriem jauna mājokļa iegāde ir aktuāla, šo lēmumu nevajadzētu atlikt.

Pirmkārt, mājokļa izmaksas neveido tikai dzīvokļa pirkuma cena, bet arī ar tā uzturēšanu saistītie izdevumi. Otrkārt, neviens nezina, kā attīstīsies situācija otrreizējā mājokļu tirgū – vai dzīvokļi tipveida projektos kļūs lētāki, vai to cena būtiski nemainīsies, un kā tas ietekmēs pieprasījumu. Tāpat par jauno mājokļu pieejamību būtu jādomā valstiskā mērogā, veicinot atbilstošu normatīvo aktu izstrādi.

Kādi pašlaik ir būvniecības nozares lielākie izaicinājumi? Kad sākās Covid-19 pandēmija, daudzi bija neziņā, jo Latviju un visu pasauli bija skāris pavisam jauns, līdz šim nepieredzēts drauds, kas īsā laikā būtiski ietekmēja gandrīz ikvienu nozari, vissmagāk skarot ražošanas, tūrisma un sabiedriskās ēdināšanas sfēras. Uzņēmumiem un iestādēm bija jāspēj ātri pielāgoties un meklēt iespējas, kā pārstrukturēt savu darbību. Un jāsaka, ka lielai daļai tas arī veiksmīgi izdevās. Manuprāt, savu artavu tam bija devusi arī 2008. un 2009. gada krīze, kas mūs bija labi sagatavojusi un iemācījusi rīkoties tālredzīgi un gudri. Protams, kopējā ekonomikas izaugsme bija palēlinājusies, taču kopumā tikām cauri, tēlaini runājot, ar izbīli un skrambām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 0,6%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pēc provizoriskām aplēsēm, IKP ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs par 3,9% un pakalpojumu nozaru pieaugums par 1,7%.

Vienlaikus, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas ekonomikā minētajā laika periodā bijis kritums par 0,4%.

Savukārt 2022.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2022.gada otro ceturksni -, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 1,7%.

2022.gada trešajā ceturksnī Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, bija 7,104 miljardu eiro apmērā.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis secina, ka "ekonomika ir iestūrējusi mīnusos nedaudz ātrāk kā gaidīts, kas noticis gan salīdzinoši labās aktivitātes šajā laika periodā pērn, gan tas, ka augošās dzīves dārdzības krīze un nenoteiktība sāk izplesties pa dažādiem ekonomikas sektoriem".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Tiesu namu aģentūra" un iepirkuma uzvarētājs SIA "Citrus Solutions" 22.novembrī parakstīja līgumu par jauna cietuma kompleksa Liepājā projektēšanu, autoruzraudzību un būvdarbiem.

Pamatojoties uz iepirkuma komisijas lēmumu noslēgts līgums par kopējo summu 125 874 569,87 EUR, neskaitot PVN. Jaunā cietuma būvniecību paredzēts pabeigt 34 mēnešu laikā.

"Modernas ieslodzījumu vietas ir valsts iekšējās drošības jautājums ne jau tāpēc, ka tām būs jaunas, stipras sienas un augsti žogi, bet gan tāpēc, ka mūsdienīgs, pārdomāts plānojums un atbilstoša vide dos iespēju pilnvērtīgi veikt sociālās korekcijas darbu ar ieslodzītajiem. Jaunā Liepājas cietuma infrastruktūra ir plānota tā, lai ļautu ieviest mūsdienīgas ieslodzījuma izpildes formas, tai skaitā idejiski citādākus iekšējās drošības procesus, ieviešot dinamiskās drošības elementus; nodrošinātu drošu, modernu un sakārtotu darba vidi darbiniekiem; soda izpildes laikā nodrošinātu individuāli izvērtētu pamattiesību īstenošanu, piemēram, tādejādi novēršot līdz šim saņemtos Satversmes tiesas aizrādījumus," komentē Anda Smiltēna, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ēku pārvaldnieks: Par apkuri visvairāk maksā hruščovkās un pirmskara laika ēkās dzīvojošie

Db.lv, 12.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienas no energoneefektīvākajām ir 316. un 318. sērijas, jeb Hruščova laika apbūves nami, kā arī pirmskara periodā celtās daudzdzīvokļu ēkas, secināts ēku pārvaldīšanas uzņēmuma “Selectum Home” apkopotajā informācijā* par pagājušās apkures sezonas siltumenerģijas izmaksām dzīvojamam fondam Rīgā.

Salīdzinot ar jaunajiem projektiem, kas celti laika posmā no 2009. līdz 2022. gadam, iedzīvotāji par apkuri minētajās padomju laika un pirmskara ēkās maksājuši vidēji trīs reizes vairāk.

AS “Rīgas siltums” situmenerģijas tarifs līdz šim pārliecinoši augstāko lēcienu piedzīvoja šī gada 2. oktobrī, kad pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas iepriekš apstiprinātā tarifu projekta maksa par megavatstundu pieauga gandrīz divas reizes, sasniedzot 170,59 eiro bez PVN.

Ēku pārvaldīšanas uzņēmuma “Selectum Home” apkopotie dati par 2021.–2022. gada apkures sezonu liecina, ka par viena mājokļa kvadrātmetra apsildīšanu iedzīvotāji mēnesī šķīrušies vidēji no 1,38 eiro bez PVN.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Ar Mājokļu fonda palīdzību līdz 2035.gadam plānots izbūvēt vismaz 4000 mitekļu

LETA, 28.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar jaunā Mājokļu fonda palīdzību iecerēts risināt īres dzīvokļu problēmas novados, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotajā tiešsaistes diskusijā "Mājokļu pieejamība - atslēga darbaspēka piesaistei reģionos" pauda ministrijas pārstāve Ilze Oša.

Mājokļu fonda plānotais apjoms šobrīd ir 100 miljoni eiro, tas plānots kā atbalsta instruments pašvaldībām, lai tās varētu piesaistīt darbaspēku likumos noteikto funkciju izpildei. Kā skaidroja Oša, pirmkārt, šis fonda mājokļi domāti pedagogiem, mediķiem un citiem speciālistiem, otrkārt, kā dzīvojamais fonds, ar kura palīdzību pašvaldība varēs piesaistīt uzņēmējus, nodrošinot īres dzīvokļus uzņēmumu darbiniekiem.

Fonds būs pieejams ikvienai pašvaldībai, un līdz 2035.gadam plānots izbūvēt vismaz 4000 mitekļu.

Fondam atvēlētie 100 miljoni eiro ir emisijas kvotu izsoļu nauda, skaidroja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP). Turpmākai fonda darbībai piesaistīs līdzekļus no citiem avotiem ārpus valsts budžeta. Valsts vērtē aizņemšanās iespējas no Eiropas Investīciju bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sliedes Andrejsalā paralēli Eksporta ielai jau noārdītas, uzbērti celiņi, kas iezīmē nākotnes ielas, graudu elevators darbu pārtraucis, un gatavs ir salas apbūves plāns. Jau 2023. gada nogalē Pētersalas iela atdursies Daugavā un, iespējams, būs redzami pirmā īres nama pamati vai pat siluets.

Tādu ainu Dienas Biznesam intervijā ieskicē SIA RigaPortCity valdes priekšsēdētājs un attīstības direktors Juris Dreimanis.

Ar konkrēti kādas teritorijas attīstību nodarbojas jūsu uzņēmums, un ko tas pārstāv?

RigaPortCity attīstāmā teritorija sākas no Vanšu tilta, tai piekrīt pašreizējais Rīgas pasažieru terminālis, jahtu centrs Andrejosta, visa Andrejsala un Eksporta ostas dienvidu teritorija. Zemesgabaliem šajā teritorijā ir dažādi īpašnieki, tomēr viņi visi ir spējuši vienoties par vienota attīstības uzņēmuma izveidi, kas arī ir SIA RigaPortCity. Kopumā ir runa par 55 hektāriem zemes, kas uzskatāma par bijušo ostas teritoriju. Uzņēmuma uzdevums ir pārraudzīt un attīstīt tā, lai ieguvēji būtu visi, arī Rīgas pilsēta – iedzīvotāji, viesi un pašvaldība, kas iegūs jaunu, izcili sakoptu pilsētas daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvija saņem pirmo ES Atveseļošanas fonda maksājumu 201 miljona eiro apmērā

LETA, 07.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija piektdien no Eiropas Komisijas (EK) saņēma Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās fonda (AF) pirmo maksājumu 201 miljona eiro apmērā.

Kopējais pieprasījums bija par 231 miljonu eiro, bet no tā atskaitīti 13% jeb 30 miljoni eiro no pērn septembrī saņemtā 237 miljonu eiro AF priekšfinansējuma.

EK izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis (JV) maksājuma saņemšanas pasākumā uzsvēra, ka maksājums ir piešķirts, jo Latvija ir izpildījusi pirmos deviņus šim posmam noteiktos mērķus, un veikusi vairākas reformas, piemēram, pieejamu īres mājokļu būvniecībā, minimālā garantētā pabalsta ikgadējā indeksācijā, platjoslas interneta infrastruktūras ieviešanā reģionos un attālinātajai izglītībai, un citas.

Dombrovskis sacīja, ka EK vērtējums par paveiktajām reformām bijis pozitīvs un Latvija var saņemt pirmo maksājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Bez darbinieku piesaistes būvniecība izaicinājumus nepārvarēs

Db.lv, 23.11.2022

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatrisinot problēmas ar darbinieku piesaisti, būvniecība nozare izaicinājumus nepārvarēs, norāda VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Viņš atzīst, ka patlaban liela optimisma par situāciju nozarē nav, lai gan būvniecība Latvijā joprojām turpinās. Pirmkārt, tādēļ, ka būvniecības izmaksu kāpumam beigas joprojām nav redzamas. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada trešo ceturksni kopējais būvniecības izmaksu līmenis ir palielinājies par piektdaļu (20,7%), tostarp būvmateriālu cenas - par 27%.

Tas nozīmē, ka būvniecības apjomi tuvākajos gados kritīsies un projektu realizācijas termiņi kļūs daudz garāki, jo pasūtītāji, īpaši publiskajā - valsts un pašvaldības - sektorā visu milzīgo sadārdzinājumu kompensēt nespēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Bez valsts mehānismiem koksnes izmantošana būvniecībā būs fragmentāra

Māris Ķirsons, 03.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ģeopolitiskā situācija rada priekšnosacījumus, lai būvniecības nozares uzņēmumi Latvijā kļūtu vēl ilgtspējīgāki

Agnese Gaile, “Bonava” ilgtspējas vadītāja Baltijā, 01.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēkas ir vienas no lielākajiem piesārņojuma un siltumnīcas efekta avotiem uz šīs planētas – būvniecība, ar to saistītās ražošanas nozares un piegādes ķēdes rada aptuveni 40% no kopējām CO2 emisijām.

To apzinoties, daudzi nozares uzņēmumi par vienu no saviem biznesa stūrakmeņiem noteikuši ietekmes uz klimatu samazināšanu, veltot lielu uzmanību atbildīgai resursu plānošanai un ar vides saglabāšanu saistītu jautājumu risināšanai. Vienlaikus Krievijas kara Ukrainā ietekmē šie jautājumi kļuvuši vēl svarīgāki un izaicinošāki, liekot meklēt jaunus veidus un risinājumus, kā reaģēt ātri un pielāgoties, lai nodrošinātu uzņēmumu ilgtspēju.

Ilgtspēja – klātesoša visos būvniecības posmos no ēkas plānošanas līdz nodošanai ekspluatācijā

Jāapzinās, ka noteiktu ietekmi uz vidi atstāj ikviena mūsu darbība, tajā skaitā arī lietas, ko vēl tikai plānojam. Arī būvniecībā par ilgtspēju jāsāk domāt jau ilgu laiku pirms lāpstas ieduršanas zemē. Piemēram, tālredzīgs uzņēmums jau zemes iegādes brīdī ir veicis izpēti par to, cik pieejams konkrētajā vietā būs sabiedriskais transports un ikdienā nepieciešamā infrastruktūra, lai cilvēks, nopērkot mājokli, varētu dzīvot ērti un viņam negribētos neko mainīt. Nākamais solis ir projektēšana, kuras laikā tiek ielikts pamats tam, cik energoefektīva būs ēka, cik patīkama apkārtējā vide un ērta dzīvošana pašā dzīvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Rīgas mikroautobusu satiksme” (RMS) ir saņēmusi tiesas lēmumu par uzņēmuma maksātnespējas pasludināšanu.

Divu gadu laikā kopš 2020. gada, kad RMS vērsās ar lūgumu pie Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas Satiksme” (RS) paaugstināt apakšuzņēmuma līgumā noteikto pakalpojuma cenu, kā to paredz noslēgtā līguma noteikumi, uzņēmuma kopējie zaudējumi ir sasnieguši vairāk nekā 4,45 milj. eiro.

Šo deviņu gadu laikā, no 2013. gada 1. maija līdz šī gada augustam, kad Rīgas pilsētas maršrutos sāka kursēt pirmie RMS ekspresbusi, uzņēmums ir pārvadājis 75,5 milj. pasažierus, kuri dodoties savās ikdienas gaitās, izmantoja mūsu pakalpojumus. Šis lielais skaitlis parāda, ka uzņēmuma nodrošinātie pakalpojumi bija pieprasīti un nepieciešami ļoti daudziem rīdziniekiem.

RMS valdes locekle Dace Aizupiete, paužot pateicību, saka: “Visa RMS kolektīva vārdā sakām lielu paldies mūsu ilggadējiem un uzticamajiem pasažieriem par mums dāvāto uzticību šo deviņu gadu laikā. Paldies, ka bijāt kopā ar mums un izvēlējāties mūsu ekspresbusus par sabiedrotajiem, dodoties savās ikdienas gaitās. RMS atvainojas pasažieriem par sagādātajām neērtībām, kas radītas apgrūtinātas maksātspējas apstākļos un pasludinot uzņēmuma maksātnespēju.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Saules paneļu atmaksāšanos nosaka elektroenerģijas cena, nevis sadales pakalpojums

Sandis Jansons, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs, 17.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz izskanējušo informāciju par jaunā sadales tarifa projekta ietekmi uz saules enerģijas ražotājiem, jāņem vērā daži būtiski fakti. Pirmkārt, AS "Sadales tīkls" izmaksas pieaugušas par 183 miljoniem eiro - primāri pārvades tarifa un elektroenerģijas cenas pieauguma dēļ.

Uzņēmums vairs nespēj izmaksu pieaugumu akumulēt un pirmo pusgadu ir noslēdzis ar zaudējumiem. Otrkārt, jaunā tarifa struktūra iespējami tuvināta pakalpojuma izmaksām. Tāpēc faktiskais izmaksu pieaugums var būt atšķirīgs atkarībā no konkrēta pieslēguma un klienta patēriņa paradumiem.

Jaunie tarifi sagraus saules paneļu uzstādīšanu mājsaimniecībās 

AS Sadales tīkli izstrādātais jaunais tarifu sadārdzinājuma projekts būtiski palielinās izdevumus...

Vai saules paneļi joprojām ir izdevīgi?

Jā. Saules paneļu atmaksāšanos nosaka elektroenerģijas cena, nevis sadales pakalpojums

Tarifa izmaiņas skars visas mājsaimniecības - gan tradicionālos patērētājus, gan t.s., aktīvos klientus - elektrības ražotājus mikroģenerācijā; tas būs atkarīgs no pieslēguma jaudas un elektrības patēriņa paradumiem. Mikroģenerācijas klientiem tāpat kā līdz šim tiks piemērots tāds pats tarifs kā citām mājsaimniecībām ar atbilstošiem pieslēguma parametriem – ne lielāks un ne mazāks. Tomēr tieši mājsaimniecības, kas uzstādījušas saules paneļus, iespējams, saņēmušas arī valsts atbalsta programmas maksājumu vairāku tūkstošu eiro apmērā, pauž īpašu satraukumu par tarifa kāpumu, pat 700% apmērā.

Te nepieciešams viest skaidrību. Ir tiesa, ka mājsaimniecībām ar 3 fāzu pieslēgumu tieši tarifa fiksētās daļas jeb maksas par pašu pieslēgumu sadales tīklam sadārdzinājums būs diezgan būtisks. Jā, tas skars arī mikroģenerācijas klientus. Tomēr kopējo maksu par sadales pakalpojumu veido gan fiksētā, gan mainīgā tarifa komponente. Fiksētā - par pieslēgumu, mainīgā - par pārvadītajām kilovatstundām. Piemēram, mājsaimniecība ar trīs fāzu 32A pieslēgumu un vidējo patēriņu 500 kWh mēnesī, līdz šim par sadales pakalpojumu maksāja 26,78 EUR, no tiem 6,4 EUR fiksētā daļa, 20,38 EUR mainīgā. Atbilstoši izmaiņām maksa pieaugs par aptuveni 145% un būs 65,44 EUR, no kuriem 47,27 EUR fiksētā daļa un 18,18 EUR mainīgā. Ja skatāmies uz pārliecinoši lielāko klientu grupu, aptuveni 600 tūkst. mājsaimniecībām, ar vienas fāzes pieslēgumu un patēriņu ap 100 kWh mēnesī, izdevumi par sadales pakalpojumu varētu pieaugt par 6 līdz 8 EUR.

Ja mājsaimniecība pilnīgi visu sev nepieciešamo elektroenerģiju saražo pati un neko nenodod tīklā, tad, protams, tā maksās tikai fiksēto pakalpojuma daļu - tātad mazāk nekā citas mājsaimniecības, kuras arī saņem elektroenerģiju no tīkla un attiecīgi maksā gan tādu pašu fiksēto tarifa daļu, gan arī mainīgo - atbilstoši patēriņam. Atsakoties no saules paneļiem, mājsaimniecība maksātu gan šo fiksēto, gan mainīgo tarifa daļu, gan turklāt vēl iegādātos elektroenerģiju no tirgotāja. Saules paneļu atmaksāšanos nosaka elektroenerģijas cena, nevis sadales pakalpojums.

Tarifa projekta pamatotību vērtēs SPRK. Arī “Sadales tīkls” cer, ka tā apspriešanas periodā elektroenerģijas cenas prognoze vēl samazināsies, un tas atstās pozitīvu - izmaksas mazinošu iespaidu uz tarifa projektu. Papildus tam, ja tarifa piemērošanas laikā elektroenerģijas cenas turpinās kristies, tad regulējuma projekts paredz sistēmas operatoram pienākumu jau nākamajā gadā koriģēt tarifa vērtības uz leju. Tomēr tas nekādā veidā nemaina faktu, ka sistēmas pakalpojumu nodrošināšanai ir konkrētas izmaksas (tīkla uzturēšana, atjaunošana, attīstība u.tml.) un ka maksa tiek attiecināta uz tiem, kuri šo pakalpojumu izmanto.

Jaunā tarifa struktūra veidota tā, lai mudinātu klientus izvēlēties efektīvu pieslēgumu, samērojot tehniskās iespējas jeb pieslēguma jaudu ar savām faktiskajām vajadzībām. Joprojām samērā liela klientu daļa uztur lielāku pieslēguma jaudu nekā nepieciešams, tas sistēmai rada papildu slogu un palielina izmaksas, kā arī liedz jauniem klientiem izmantot jau izbūvēto, teorētiski aizņemto, bet faktiski nenoslogoto jaudu. Tāpēc aicinām ikvienu klientu pārskatīt savus patēriņa paradumus un attiecīgi nepieciešamo pieslēguma jaudu.

Viena no izskanējušām bažām ir par to, ka mājsaimniecības, uzstādot saules paneļus, tika piespiestas palielināt pieslēguma jaudu, lai varētu saņemt valsts atbalstu, bet tagad būs spiestas maksāt vairāk. Jāņem vērā, ka jaudas ierobežojumi VARAM atbalsta saņēmējiem veidoti, lai nodrošinātu optimālu balansu starp iekārtas ražošanas jaudu, klienta patēriņu un potenciālo ietekmi uz tīklu un tā attīstības izmaksām. Piemēram, lai saules paneļus uzstādīt un saņemt arī valsts atbalstu varētu pēc iespējas lielāks iedzīvotāju skaits, turklāt vasarās neveidotos tīkla pārslodze. Gadījumi, kad klients ir izvēlējies palielināt pieslēguma jaudu, lai uzstādītu lielākas jaudas mikroģeneratoru un vienlaikus saņemtu valsts atbalstu, ir ļoti reti, saskaņā ar "Sadales tīkla” datiem tie ir mazāk nekā 1% gadījumu.

Šīs mājsaimniecības ietekmēs sadales tarifa fiksētās daļas pieaugums, bet tas nenozīmē, ka kļūst neizdevīgi saules paneļi. Saules paneļi neaizvieto sadales pakalpojumu, saules paneļi aizvieto nepieciešamību pirkt elektrību no kāda cita.

Vai plānotās tarifa izmaiņas būs šķērslis lielo zaļās enerģijas projektu attīstībai?

Ir tiesa, ka zaļās enerģijas ražošanas komerciālajiem projektiem (ne mikroģenerācijas klientiem un tiem, kuri ražo elektrību primāri savam pašpatēriņam) tarifs pieaugs par 570%. Par šo arī mēs paši esam pauduši bažas, un turpināsim to darīt. Iemesls ir vienkāršs. AS “Augstsprieguma tīkls” nepiemēro “Sadales tīkls” ražotāju tarifu, attiecīgi par visām jaudām tiek maksāts patērētāju tarifs. Arī situācijās, kad jaudas būtu mazināmas, jo patērētājiem tās nav nepieciešamas, ražotāju rezervētās jaudas liedz samazināt transformatoru jaudas.

Attiecīgi uz ražotājiem ir pamatoti attiecināt tādu izmaksu apjomu, kādu “Sadales tīkls” par jaudu maksā “Augstsprieguma tīkls”. Faktiski "Sadales tīkls" tālāk ir spiests novirzīt šīs izmaksas uz ražotājiem, jo būtu nepamatoti šīs izmaksas izlīdzināt pa dažādām patērētāju grupām. Esam vērsuši gan pārvades operatora, gan SPRK uzmanību, aicinot AS "Augstsprieguma tīkls" pārskatīt šos, mūsuprāt, netaisnīgos izmaksu attiecināšanas principus, jo citiem pārvades operatora klientiem ģenerācijas komponentes maksa ir pat samazināta. Tarifam saskaņā ar Eiropas rekomendācijām ir iespējami jāseko izmaksu struktūrai, jābūt pamatotam un caurspīdīgam. Tāpēc šobrīd tarifa priekšlikumā sadales sistēmai pieslēgtajiem klientiem tarifa pieaugums atbilst pārvades tarifa maksai, kas iekļauta sadales pakalpojumā.

"Sadales tīkls" joprojām ir gatavs darīt visu, lai pieņemtu tīklā ikvienu zaļās enerģijas kilovatstundu, un tam jānotiek sabalansēti gan izmaksu, gan investīcju ziņā, lai ieguvēji ir gan zaļās enerģijas ražotāji, gan patērētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nacionālo interešu objekts – kas tas ir?

Olavs Cers, "Zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns” partneris, Guna Pūce, “Zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns” jurista palīgs, 05.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 30. augustā tika publiski izziņots, ka Ministru kabinets ir vienojies piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim pie Saulkrastiem. Jau iepriekš publiski ir daudz diskutēts par šī projekta nepieciešamību un tā ekonomiskajiem plusiem un mīnusiem, tāpat arī pret šāda termināļa izveidi ir iebilduši Saulkrastu iedzīvotāji. Līdz ar to daudziem lasītājiem aktuāls ir jautājums – kas tad īsti ir šis „nacionālo interešu objekts” un kādas priekšrocības sniedz šāds statuss?

Vispirms jau tiksim skaidrībā, no kura likuma izriet nacionālo interešu objekta definīcija, un kā tiek pieņemts lēmums par šāda objekta izveidi. Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1. panta pirmās daļas 7. punktā noteikts: “Nacionālo interešu objekti — teritorijas un objekti, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai, dabas resursu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai.” Turpat tālāk arī norādīts, ka nacionālo interešu objektus un to izmantošanas nosacījumus nosaka, izveido un apstiprina Ministru kabinets. Savukārt priekšlikumus par nacionālo interešu objekta izveidošanu sagatavo un virza apstiprināšanai Ministru kabinetā attiecīgā nozares ministrija sadarbībā ar vietējām pašvaldībām, kuru teritoriju ietekmēs šis objekts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātais namu apsaimniekošanas un pārvaldīšanas uzņēmums Latvijā “Civinity Mājas” ir uzsācis apkures sezonu un prognozē, ka šī sezona iedzīvotājiem būs smaga un parādnieku skaits, visticamāk, pieaugs.

Siltumenerģijas padeve ir jau pieslēgta pirmajām mājām , kā arī pārējās mājas ir tehniski sagatavotas siltumenerģijas padevei tikko iedzīvotāji par to lems, vai iestājoties vēsākiem laikapstākļiem.

Uzņēmums akcentē, ka, salīdzinot ar pagājušā gada apkures sezonas sākumu, šajā sezonā (uzsākot apkures sezonu) siltumenerģijas tarifs Rīgā ir pieaudzis par 49%. Tāpat siltumenerģijas piegādātājs "Rīgas Siltums" regulatoram ir iesniedzis jauno tarifu – 170.59 eur par vienu megavatstundu, kas ir 198% pieaugums salīdzinājumā ar pagājušā gada apkures sezonas uzsākšanu.

Jau šobrīd ir skaidri redzams, ka gaidāmā apkures sezona Rīgā būs vismaz divas reizes dārgāka kā pagājušā un tas ir ņemot vērā gaidāmo valsts atbalstu. Ja tāda nebūtu, tad izmaksas būtu gandrīz trīs reizes lielākas. Ja skatāmies arī ārpus Rīgas robežām, tad sadārdzinājums būs pat 5 reizes lielāks. Piemēram, Mārupē siltuma tarifs ir 320 eiro par megavatstundu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā mājokļu tirgus ir piedzīvojis straujas izmaiņas – no pārdevēju diktētiem nosacījumiem gada sākumā līdz izšķirošās lomas pārņemšanai pircēju rokās patlaban.

“Latio” ik mēnesi “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā” apkopo piecus rādītājus, kas visizteiksmīgāk raksturo situāciju tirgū aizvadītajā mēnesī. Oktobra nozīmīgākie jaunumi – lielā piedāvājuma dēļ gan sērijveida dzīvokļu, gan jauno projektu segmentos pircēji šobrīd atrodas unikālā pozīcijā un var noslēgt izdevīgus darījumus ar tālejošiem nākotnes ieguvumiem.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par oktobri:

  • • 45 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (septembrī – 36; augustā – 32; jūlijā – 28 dienas);
  • • 8% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (septembrī – 12%; augustā – 14%; jūlijā – 16%);
  • • 55% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (septembrī – 58%; augustā – 63%; jūlijā – 60%);
  • • 2% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu, nekā norādīts sludinājumā (septembrī – 2%; augustā – 4%; jūlijā – 7%);
  • • 26% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (septembrī – 26%; augustā – 26%; jūlijā – 24%).

Komentāri

Pievienot komentāru