Valmieras pilsētā veikta divu zemas īres maksas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecība ar valsts atbalsta programmu. Projektu īstenojusi Valmieras novada pašvaldības 100 % kapitālsabiedrība SIA “Valmieras namsaimnieks”.

Svinīgajā atklāšanas pasākumā uzsvērta pieejama, kvalitatīva un energoefektīva dzīvojamā fonda nepieciešamība reģionos, lai paaugstinātu konkurētspēju – veicinātu uzņēmējdarbības attīstību. Ar valsts atbalsta programmu, ko īsteno AS "Attīstības finanšu institūcija Altum”, samazinātas mājokļu būvniecības izmaksas, lai iedzīvotājiem būtu pieejami mūsdienu prasībām piemēroti īres dzīvokļi par pieņemamu īres maksu.

Jaunā dzīvojamā fonda iespējas novērtējuši 190 interesenti, taču īres līgumu slēgšanas tiesības ieguva 120 mājsaimniecības atbilstoši pieejamajam dzīvokļu skaitam abās mājās (šī brīža apstiprināto pieteikumu statistika liecina, ka jaunajās mājās dzīvos 304 cilvēki, no tiem 116 bērni). Atklāšanas dienā Valmieras novada pašvaldība apliecināja – jaunie dzīvokļi ir aizpildīti un īres līgumu slēgšanas process jau notiek.

Īres maksas pieaugums par mājokli Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), tomēr, salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums bijis mērenāks, liecina Eurostat dati.

Neskatoties uz cenu izmaiņām, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Latvijā ir uzlabojušās iespējas īrēt mājokli. Cenu dinamiku Latvijā ietekmē pieprasījums pēc mūsdienīgiem mājokļiem, ko veicina Euribor kritums, izpētījis Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.

Īres cenu izaugsme stipri atpaliek

Eurostat dati rāda, ka Latvijā īres cenas no 2010. līdz 2024. gadam pieaugušas gandrīz par 60 %, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Savukārt Igaunijā īres cenas šajā laikā kāpušas pat par 212 %, bet Lietuvā – par 175 %, padarot šīs valstis par līderēm ES īres cenu pieaugumā. Vienīgā valsts, kur īres cenas ir samazinājušās, ir Grieķija – par 13 %. Jāņem vērā, ka šie dati attiecas uz dzīvojamo mājokļu tirgu un tie neietver komerciālos īpašumus.

Jelgavā, Ganību ielā atklāts pirmais privātā attīstītāja īstenotais zemas īres maksas daudzdzīvokļu nams Latvijā, kas tapis ar Atveseļošanās fonda līdzfinansējumu zemas īres mājokļu programmas ietvaros.

Ēku attīstījis MJL Development grupā ietilpstošs uzņēmums SIA Jelgavas Īres Nami, un tajā izbūvēti 58 moderni, energoefektīvi un pilnībā aprīkoti īres dzīvokļi.

Jelgavas projekts iezīmē pirmo veiksmīgi īstenoto privātā sektora dalības piemēru valsts zemas īres mājokļu programmā.

Tas apliecina, ka sadarbība starp valsti, pašvaldībām un privātajiem attīstītājiem spēj sniegt reālus risinājumus mājokļu pieejamības problēmai, radot ilgtspējīgu, kvalitatīvu un ekonomiski pieejamu dzīvojamo fondu Latvijas iedzīvotājiem.

Šis projekts ir nozīmīgs arī reģionālās attīstības kontekstā - pieejami īres mājokļi kļūst par būtisku priekšnosacījumu jaunu darba vietu radīšanai un iedzīvotāju piesaistei, kas ir svarīgi gan ekonomikai, gan valsts drošībai.

Rīgā izstrādāta jauna pašvaldības dzīvokļu īres maksas kārtība, kas paredz no nākamā gada maija pašvaldībai sākt iekasēt maksu par savu dzīvokļu īri, kas līdz šim netika darīts.

Kā informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa, pašvaldība izstrādājusi jaunus saistošos noteikumus, kas regulēs pašvaldības dzīvokļu īres maksas kārtību.

Kā norādīts saistošo noteikumu projekta paskaidrojuma rakstā, vidēji maksājums par īri atkarībā no dzīvokļa īpašuma universālās kadastrālās vērtības un platības plānots no 15 līdz 85 eiro mēnesī.

Kā skaidro pašvaldībā, līdz šim īres maksa par pašvaldībai piederoša dzīvokļa lietošanu netika piemērota. Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītāj Elīna Treija (NA) skaidroja, ka šī situācija ir veidojusies vēsturiski, īres maksa nav tikusi iekasēta un iepriekšējo sasaukumu deputātiem trūcis "drosmes to atrisināt".

Jelgavā turpinās īres namu būvniecība Ganību ielā 54 - pirmā māja ir uzbūvēta un šobrīd turpinās iekšdarbi, savukārt otrajam īres namam sākta modulāro konstrukciju uzstādīšana, informē Jelgavas valstspilsētas pašvaldība.

Paralēli teritorijā notiek bruģēšanas un labiekārtošanas darbi. SIA "Jelgavas īres nami" paredz, ka augustā iedzīvotājiem prezentēs demo dzīvokli, rīkojot Atvērto durvju dienu. Iedzīvotāji, kuri atbilst nosacījumiem un vēlas īrēt dzīvokļus šajos namos, jau šobrīd aktīvi reģistrējas Jelgavas pašvaldības īres dzīvokļu reģistrā - līdz šim reģistrēti 96 iesniegumi.

SIA "Jelgavas īres nami" Ganību ielā 54 būvē divas energoefektīvas piecstāvu dzīvojamās mājas. Katrā ēkā būs 58 dažāda izmēra dzīvokļi ar pilnu iekšējo apdari un santehniku, kā arī virtuves mēbelēm un iekārtām. Īres māju būvniecībā tiek izmantota mūsdienīga tehnoloģija - tās tiek montētas no gatavām modulārajām konstrukcijām, kas tiek ražotas tepat Latvijā - Tukumā.

Zemas cenas īres mājokļu programmas īstenošana publiskajā-privātajā partnerībā (PPP) var kļūt par pārmērīgu finansiālu slogu nodokļu maksātājiem, aģentūrai LETA pauda nekustamo īpašumu projektu attīstītāja un celtniecības uzņēmuma SIA "YIT Latvija" valdes loceklis Andris Božē.

Finanšu ministrijas programma "Īres mājokļi Latvijas speciālistiem", ko īsteno VAS "Valsts nekustamie īpašumi", paredz būvēt modernus un energoefektīvus dzīvokļus par pieejamu cenu jaunajiem speciālistiem sabiedrībai svarīgās profesijās.

"Lai arī tā ir apsveicama iniciatīva, vienlaikus jābūt uzmanīgiem, lai šīs programmas īstenošana PPP ietvaros nekļūtu par pārmērīgu finansiālu slogu nodokļu maksātājiem. Turklāt situācija Rīgā un reģionos Latvijā iezīmē dažādu ainu attiecībā uz īres dzīvokļu pieejamību," pauda Božē.

Rīgā plānots būvēt vairāk nekā 700 dzīvokļus, taču Božē norāda, ka galvaspilsētā īres tirgus jau ir aktīvs un labi attīstīts, ar vairākiem tūkstošiem pieejamu dzīvokļu, tādēļ, viņaprāt, efektīvāk būtu veidot sadarbību ar institucionālajiem privātajiem attīstītājiem un integrēt īres mājokļus esošajos projektos. Tas ļautu nodrošināt nepieciešamo dzīvojamo fondu, vienlaikus pasargājot gan valsts, gan pašvaldības nodokļu maksātājus no programmas ilgtermiņa izmaksu segšanas.

Pēc Eurostat datiem teju katrs trešais ES iedzīvotājs dzīvo īrētā dzīvoklī, Latvijā – tikai 17,2 %. Kopš neatkarības atgūšanas ir vērojams, ka Latvijas iedzīvotāji savā mājoklī iegulda visu, ko spēj un ko nopelna, – savs dzīvoklis vai māja ir statuss un vērtība.

Vienlaikus Rietumeiropā daudzi mājokli uzver kā pakalpojumu, ko neierobežo konkrēta pilsēta vai valsts un ko var ērti nomainīt. Par tendencēm nekustamo īpašumu tirgū un to, vai šis modelis kļūst populārs arī Latvijā.

Mājoklis kā stabila vērtība?

Kopš Padomju Savienības sabrukuma ir pagājuši vairāk nekā trīsdesmit gadi, un šajā laikā iepriekš kolektīvajā īpašumā esošais nekustamais īpašums – tostarp arī dzīvojamais fonds – pakāpeniski nonācis privātpersonu rokās. Dzīvokļi un mājas lielākoties kļuvuši par individuālu īpašumu, nevis īres objektu, un līdz ar to īpašumtiesības izvērtušās par dominējošu mājokļa formu Latvijā. Savukārt daudzviet Eiropā – it īpaši Vācijā, Austrijā un Šveicē – vairāk nekā puse iedzīvotāju dzīvo īrētos mājokļos. Šajās valstīs īre ir regulēta, droša un profesionāli pārvaldīta, kas to padara par pilnvērtīgu dzīves modeli. Tā kļuvusi par apzinātu izvēli – it īpaši lielajās pilsētās, kur elastīgums, iespēja mainīt dzīvesvietu un pielāgoties pārmaiņām tiek vērtēta augstāk par īpašumtiesībām.

Īres maksas pieaugums Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas savienībā (ES), tomēr salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums bijis mērenāks, liecina Eurostat dati.

Neskatoties uz cenu izmaiņām, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Latvijā ir uzlabojušās iespējas īrēt mājokli. Cenu dinamiku Latvijā ietekmē pieprasījums pēc mūsdienīgiem mājokļiem, ko veicina Euribor kritums, skaidro Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.

Eurostat dati rāda, ka Latvijā īres cenas no 2010. līdz 2024. gadam pieaugušas gandrīz par 60 %, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Savukārt Igaunijā īres cenas šajā laikā kāpušas pat par 212 %, bet Lietuvā – par 175 %, padarot šīs valstis par līderēm ES īres cenu pieaugumā. Vienīgā valsts, kur īres cenas ir samazinājušās, ir Grieķija – par 13 %. Jāņem vērā, ka šie dati attiecas uz dzīvojamo mājokļu tirgu un tie neietver komerciālos īpašumus.

Nekustamo īpašumu attīstīšanas, būvniecības un apsaimniekošanas uzņēmums HAGBERG (SIA “HAGBERG Development”) saņēmis ALTUM finansējumu jauna pieejamas īres maksas mājokļu projekta īstenošanai Liepājā.

Projekta ietvaros paredzēts realizēt trīs dzīvojamo ēku būvniecību ar 140 dzīvokļiem, kas būtiski papildinās Liepājas īres mājokļu piedāvājumu.

Projekta kopējās izmaksas ir 16,7 miljoni eiro, no kuriem 12,4 miljonus eiro sedz ALTUM aizdevums no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda resursiem, 2,75 miljoni eiro ir ALTUM aizdevums, bet vairāk nekā 1,5 miljonus eiro nodrošina HAGBERG līdzfinansējums. Šāda struktūra ļauj īstenot projektu ar augstu energoefektivitāti, ilgtspēju un ekonomiski pieejamu uzturēšanu.

Finansējums piešķirts ALTUM programmā “Zemas īres mājokļu būvniecības aizdevumi ar kapitāla atlaidi”.

“Pieprasījums pēc pieejamiem, kvalitatīviem un energoefektīviem mājokļiem Latvijas pilsētās turpina pieaugt, tostarp arī Liepājā. Mūsu mērķis ir radīt modernu, drošu un komfortablu dzīves vidi liepājniekiem, kuri meklē ilgtermiņa mājokļa risinājumu par saprātīgu cenu. ALTUM atbalsts ļauj mums šo projektu īstenot ar augstiem kvalitātes standartiem un ar skaidru fokusu uz iedzīvotāju vajadzībām,” uzsver Ivars Lukaševičs, HAGBERG valdes loceklis.

Svinīgi iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm Saules ielā 122, Ventspilī, vietā, kur ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda atbalstu top divas jaunas daudzdzīvokļu mājas ventspilnieku ģimenēm.

Pirmo reizi kopš Latvijas neatkarības atgūšanas Ventspilī top jaunas daudzdzīvokļu īres mājas.

Projekta pasūtītājs ir pašvaldības SIA "Ventspils nekustamie īpašumi".

"Esmu gandarīts, ka projektēšanas stadijā ir izdevies uzlabot un papildināt sākotnējo ieceri un ka būvniecība rit pēc plāna, iekļaujoties grafikā," atzinību pauž PSIA "Ventspils nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs Armīns Kleinbergs, piebilstot: "Interese par jauno dzīvokļu īri ir ne tikai no ventspilniekiem, bet arī no ārzemēs dzīvojošiem tautiešiem, kuri vēlētos atgriezties Ventspilī. Vasaras beigās plānojam uzsākt pieteikumu reģistrēšanu dzīvokļu īrei."

"Ar "ALTUM" atbalstu Latvijas reģionos šobrīd ir uzsākta jau septiņu zemas īres māju būvniecība Valmierā, Jelgavā, Bauskā, Ventspilī, Cēsīs un Alūksnē, kurās kopā būs gandrīz 450 jauni dzīvokļi. Šobrīd ir liela interese par īres māju būvniecību arī no citām pašvaldībām, un tas ļauj ar pārliecību teikt, ka ar šīs valsts atbalsta programmas palīdzību Latvijā ir iekustējusies ļoti gaidītā zemas īres izmaksu mājokļu izveide reģionos," pauž "ALTUM" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Ar pozitīviem pašvaldību lēmumiem noslēgušies balsojumi par dalību Finanšu ministrijas virzītajā privātās – publiskās partnerības programmā “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem” 7 pašvaldībās – Gulbenē (48), Tukumā (150), Jēkabpilī (140), Liepājā (192), Daugavpilī (120), Cēsīs (100) un Rīgā (174 +558), kas paredz līdz 2030. gadam izbūvēt vismaz 924 pieejamas cenas īres mājokļus speciālistiem Latvijas valstij un pašvaldībām nozīmīgās nozarēs, informē programmas īstenotājs – VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Plānots, ka ar šo programmu Latvijas valsts pirmo reizi iesaistīsies pašvaldības autonomo funkciju īstenošanā, sniedzot atbalstu no savas puses palīdzībai dzīvojamās telpas īrei nodrošināšanā ar pieejamības maksājuma līdzfinansēšanu.

“Ļoti augsti novērtēju pašvaldību lielo ieinteresētību šajā Latvijai nozīmīgajā programmā, kad pirmo reizi publiskās un privātās partnerības modelis tiek ieviests mājokļu būvniecībā. Kopā ar Ķekavas un Bauskas apvedceļa izbūvi tas kļūs par trešo lielāko privātās-publiskās partnerības projektu valstī. Sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku ir plānotas 300 miljonu eiro investīcijas programmas trīs lotēs. Plānojam, ka pirmajā lotē piedalās septiņas pašvaldības no dažādiem Latvijas reģioniem, un piecu gadu laikā vairāk nekā 900 ģimenes varēs saņemt sava jaunā īres dzīvokļa atslēgas. Tas ir nozīmīgs pienesums Latvijas ekonomikā, pieejamas cenas mūsdienīgu īres mājokļu pieejamībā un publiskās pārvaldības modernizācijā,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Nekustamā īpašuma pārvaldīšanas uzņēmums “KAITA Living”, kas ir Lietuvas nekustamā īpašuma attīstības grupas “KAITA Group” daļa un pārvalda 58 miljonus eiro vērtu īres projektu portfeli Viļņas centrā, uzsāk divu gadu obligāciju emisijas publisko piedāvājumu. Ieguldītājiem tiek piedāvāta 11,5% peļņa gadā, un emisija tiks iekļauta NASDAQ First North alternatīvajā tirgū.

“Šī emisija ir paredzēta investoriem, kuri meklē peļņu, kas balstīta uz reāliem aktīviem un stabilām, paredzamām īres ienākumu plūsmām. Pēdējo gadu laikā strauji augošais pieprasījums pēc kopdzīvošanas tipa mājokļiem, stratēģiski izvēlētas vietas un ilgtspējīgs biznesa modelis ir ļāvis mums saglabāt augstu 95% telpu aizpildījuma līmeni,” saka “KAITA Group” izpilddirektors Ugņus Latvis (Ugnius Latvys).

Pirmās tranšas ietvaros uzņēmums plāno piesaistīt 2 miljonus eiro ar iespēju palielināt kopējo summu līdz 8 miljoniem eiro. Obligāciju piedāvājums sākās 23. jūnijā un turpināsies līdz 11. jūlija plkst. 15.30. Piedalīties var gan privātie, gan institucionālie investori Latvijā, iesniedzot ieguldījumu pieteikumus ar finanšu brokeru sabiedrību vai banku (“Signet”, “Swedbank”, “SEB Bank”, “Danske Bank” u. c.) starpniecību. Minimālais ieguldījums ir 1000 eiro, un procenti tiks maksāti reizi pusgadā. Piedāvājumu organizē Lietuvas ieguldījumu sabiedrība “Orion Securities”.

Ja iepriekš īpašumtiesības bieži tika uztvertas kā pašmērķis, tad šobrīd arvien vairāk cilvēku izvērtē elastību un mobilitāti. Ģeopolitiskā nenoteiktība šo tendenci tikai pastiprina. Īre šādā kontekstā piedāvā lielāku brīvību un spēju pielāgoties dažādajām dzīves situācijām.

Arī mūsu pieredzē redzam, ka cilvēki, piemēram, īrē gadu un bez īpaša iemesla pārceļas citur, sekojot dzīves ritmam un tam, kas konkrētajā brīdī ir nepieciešams.

Īre kā apzināta izvēle: tirgus dinamika Latvijā

Pretēji izplatītiem priekšstatiem īres tirgus Latvijā nav ne vājš, ne haotisks. Tas ir aktīvs un labi funkcionējošs, balstīts ne tikai uz ārvalstu studentu vai īstermiņa iebraucēju pieprasījumu, bet lielā mērā arī uz vietējo tirgu. Pārdomāti un precīzi mērķēti projekti salīdzinoši ātri atrod savus īrniekus, savukārt kopējā tirgus dinamika ir pietiekami prognozējama, lai gan gada ietvaros tajā novērojama sezonalitāte.

Būtisks faktors, kas uztur un, visticamāk, vēl pastiprinās īres tirgus aktivitāti, ir jauno projektu cenu līmenis. Pagājušajā gadā mājokļu cenas augušas par 8,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Dzīvokļu cenas jaunajos projektos Rīgā pērn svārstījās vidēji no 2 200 līdz 2 600 eiro m², būtiski mainoties atkarībā no rajona. Ņemot vērā augošās nekustamā īpašuma cenas, kā arī inflācijas spiedienu, ievērojamai sabiedrības daļai īpašuma iegāde kļūst arvien sarežģītāka.

Dzīvojamo telpu īres likums kopumā ir veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā. Tas atzīts, veicot likuma ex-post ietekmes izvērtējumu.

29. maijā Valsts kanceleja sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkoja semināru par Dzīvojamo telpu īres likuma ietekmes izvērtējumu. Seminārā kopā pulcējās mājokļu politikas veidotāji, pašvaldību pārstāvji un uzņēmēji, lai ne vien apspriestu likuma līdzšinējo darbību, bet arī iezīmētu konkrētus soļus tā pilnveidošanai un efektīvākai īstenošanai nākotnē.

Dzīvojamo telpu īres likums stājās spēkā 2021. gada 1. maijā un tā ex-post jeb pēcpārbaudes novērtējums veikts pēc Valsts kancelejas iniciatīvas sadarbībā ar Ekonomikas ministriju. Izvērtēta tika likuma faktiskā ietekme laika posmā no 2024. gada oktobra līdz 2025. gada aprīlim. Likums kopumā ir veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā, tomēr ņemot vērā, ka likuma pārejas periods vēl nav noslēdzies, nav iespējams pilnībā novērtēt īrnieka un izīrētāja tiesību līdzsvaru.

Sākoties iniciatīvas "Mietenstopp" (Īres iesaldēšana) trīs dienu kampaņai, Vācijā piektdien gaidāmi ielu protesti pret pieaugošajām īres cenām.

Protesta akcijā, kas turpināsies līdz svētdienai, paredzēti mītiņi un diskusijas ar tiem, kurus ietekmē pieaugošās mājokļa izmaksas.

Ar apmēram 180 partnerorganizāciju atbalstu, demonstrācijas plānotas, piemēram, Minhenē, Ķelnē un Brēmenē.

"Nav pieņemami, ka arvien vairāk cilvēku 30,40 un pat vairāk procentu no saviem ienākumiem tērē tikai īrei," norādījis kampaņu atbalstošās Vācijas Arodbiedrību konfederācijas (DGB) valdes loceklis Štefans Kercels.

Vācijas Ekonomikas izpētes institūts (DIW) secinājis, ka kopš 2010.gada pamata īres maksa bez papildu maksājumiem par mājokli pieaugusi par 64%. Pēdējā gada laikā gan iepriekš būvētos, gan jaunajos projektos īres maksa kāpusi par 4%.

Ministru kabinets apstiprinājis Finanšu ministrijas virzītās privātās – publiskās partnerības (PPP) programmas “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem” virzību 1. lotē, balsoties uz veiktajiem finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem un 7 pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem un atļauj programmas īstenotājām VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsākt iepirkuma procedūru privātā partnera piesaistei, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Tas dod zaļo gaismu, lai līdz 2030. gadam 7 Latvijas pašvaldībās – Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, Tukumā, Jēkabpilī, Cēsīs un Gulbenē – uzbūvētu 1482 pieejamas cenas īres mājokļus valstij un pašvaldībām būtisku nozaru speciālistiem.

VNĪ plāno slēgt līgumus ar pašvaldībām jaunā gada sākumā. Ar šo programmu Latvijas valsts pirmo reizi iesaistīsies pašvaldības autonomo funkciju īstenošanā, sniedzot atbalstu no savas puses palīdzībai dzīvojamās telpas īrei nodrošināšanā ar pieejamības maksājuma līdzfinansēšanu.

Ar šo lēmumu noslēdzies sagatavošanās posms PPP programmas īstenošanai 1. lotē, kurā, pamatojoties uz Eiropas Investīciju bankas piesaistīto ekspertu veiktiem aprēķiniem un pašvaldību lēmumiem, apstiprināta konkrētu zemesgabalu un mājokļu skaita iekļaušana projektā.

Latvijas kapitāla tirgus attīstība jau daudzus gadus iestrēgusi “vāveres ritenī” – konferencēs, darba grupās, valdības dokumentos atkal un atkal tiek uzsvērts, ka tirgus ir jāattīsta, jāveicina vietējo investoru līdzdalība, jāvirza valsts un pašvaldību uzņēmumi uz biržu. Tomēr, pārāk reti esam nonākuši līdz praktiskiem lēmumiem un darbībām.

2026. gads ir brīdis, kad šo apburto loku beidzot varētu pārraut. Latvijas korporatīvo obligāciju tirgū pēdējo gadu laikā esam pieredzējuši pārliecinošu izaugsmi un virkni jaunu emitentu un ieguldītāju – tas ir spilgts apliecinājums tam, ka spējam darboties kapitāla tirgū, ja vien tiek dots starts. Tagad šis starts nepieciešams arī akciju tirgum.Pēdējā laikā kā reālākie kandidāti kotācijai tiek minēti trīs: SIA Rīgas namu pārvaldnieks, AS airBaltic un VAS Latvijas autoceļu uzturētājs. Šie trīs uzņēmumi kopā varētu radīt kritisko masu, kas Latvijas kapitāla tirgu no marginālas nišas pārvērstu par funkcionējošu ekonomikas izaugsmes instrumentu. Uzņēmumus vada augsti kvalificēti profesionāļi, kas kopā ar kapitāla tirgus ekspertiem ir spējīgi izveidot atraktīvu piedāvājumu investoriem, tajā pašā laikā iegūstot maksimālo iespējamo labumu saviem akcionāriem.

Latvijas nekustamo īpašumu attīstīšanas, būvniecības un apsaimniekošanas uzņēmums HAGBERG ir uzsācis jauna īres mājokļu ciemata izveidi Mārupē, vienā no pieprasītākajām Pierīgas teritorijām.

Vairāk nekā 5 miljonu eiro projekts “Ozolkalni” paredz 13 māju jeb 52 dzīvokļu izbūvi 2360m2 platībā. Būvniecība ir sākusies 2025. gada jūnijā, un ciematu paredzēts nodot ekspluatācijā 2026. gada pirmajā pusē.

“Ozolkalni” ir turpinājums HAGBERG pirmajam dzīvojamo īres mājokļu ciematam “Dzilnupes” Dzilnuciemā, kas Mārupes novadā tika attīstīts kā pilotprojekts, pierādot ilgtermiņa īres segmenta potenciālu Pierīgā. “Ozolkalni” projekts atrodas tuvāk Rīgas robežai.

“Kvalitatīvu īres mājokļu piedāvājums, tostarp Pierīgā, joprojām attīstās lēni,” norāda Ivars Lukaševičs, HAGBERG īpašnieks. “Īrnieki nereti sastopas ar neatbilstošu dzīves kvalitāti par augstu cenu. Mūsu mērķis ir piedāvāt kvalitatīvi pārvaldītus, energoefektīvus un ilgtspējīgus mājokļus ilgtermiņa dzīvei — vietās, kur jau šodien veidojas aktīvas un noturīgas kopienas.”

Publiskā - privātā partnerības pilotprojekta "Īres mājokļi Latvijas speciālistiem" ietvaros Tukumā, Smilšu ielā plāno būvēt divas daudzdzīvokļu mājas, nodrošinot 150 pieejamas cenas īres dzīvokļus esošajiem un jaunajiem speciālistiem un viņu ģimenēm.

Publiskās - privātās partnerības projekts ļaus pašvaldībai, sadarbībā ar uzņēmējiem, rast iespēju nodrošināt kvalitatīvus, ilgtspējīgus un energoefektīvus īres mājokļus esošo un jauno speciālistu noturēšanai un piesaistei tādās būtiskās nozarēs kā skolotāji, ugunsdzēsēji, policisti, militārpersonas, valsts, pašvaldību darbinieki u. c. Projektā paredzēti gan nelieli studio tipa dzīvokļi, gan mājokļi ar vienu līdz trim guļamistabām. Jaunie īres dzīvokļi varētu būt pieejami iedzīvotājiem no 2029.gada.

Pilotprojekts tiek veidots pēc "privātais partneris projektē, būvē, finansē, uztur, apsaimnieko" modeļa, publiskā sektora pieejamības maksājumu iekļaujot valsts un pašvaldību budžetu izdevumos no 2030.gada - vienlaikus ar mājas pieejamību iedzīvotājiem. Turklāt programma paredz, ka projekta beigās pašvaldība saņem īpašumā zemi un izbūvētos mājokļus.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) un sešas pašvaldības parakstījušas vienošanās par kopīgu dalību pirmās publiskās un privātās partnerības (PPP) īres mājokļu programmas 1. lotē 1290 īres mājokļu izveidei.

Saskaņā ar vienošanos Rīgas, Tukuma, Jēkabpils, Cēsu, Gulbenes un Daugavpils pašvaldības pilnvaro VNĪ uzsākt un veikt iepirkuma procedūru privātā partnera piesaistei.

Līdz ar šo soli VNĪ kā programmas īstenotājs uzsāk sagatavošanās darbus iepirkuma procedūras veikšanai. Vienošanās ar pašvaldībām parakstīšana seko operatīvi pēc Ministru kabineta 2025. gada 22. decembra lēmuma, ar kuru tika apstiprināta programmas "Īres mājokļi Latvijas speciālistiem" 1. lotes virzība.

“Vienošanos parakstīšana ar sešām Latvijas pašvaldībām iezīmē skaidru pāreju no plānošanas un aprēķiniem uz praktisku īstenošanu. Pieejams, mūsdienīgs, energoefektīvs mājoklis bieži ir izšķirošais faktors, lai speciālists izvēlētos strādāt reģionā, un ar šo programmu kopā ar pašvaldībām risinām ļoti konkrētu un ikdienā jūtamu problēmu. Līdz 2030. gadam 1290 Latvijas speciālistu ģimenes saņems savu jauno īres mājokļu atslēgas – tas ir ieguldījums gan cilvēkos, gan vietējā ekonomikā,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Bauskā, Ceriņu ielā 8, norisinājusies “Atvērto durvju diena” jaunajā daudzdzīvokļu īres namā, kas tapis ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda un Ekonomikas ministrijas atbalstu, īstenojot programmu “Zemas īres maksas dzīvojamās mājas reģionos”.

Projekta būvnieks ir SIA Monum, bet pasūtītājs – KIK Real Estate Bauska, SIA. Jaunā ēka ir nozīmīgs solis Bauskas novada attīstībā, piedāvājot kvalitatīvus, energoefektīvus un pieejamus mājokļus speciālistiem un ģimenēm. Projekta kopējās investīcijas sasniedz 6,74 miljonus eiro, no kuriem 6,47 miljoni eiro ir Attīstības finanšu institūcijas ALTUM aizdevums, izmantojot Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda programmas finansējumu.

Īres nams Ceriņu ielā 8 ir piecu stāvu ēka ar 60 dzīvokļiem – 12 vienas istabas dzīvokļi, 18 divu istabu dzīvokļi, 28 trīs istabu dzīvokļi un 2 četru istabu dzīvokļi. Katrs dzīvoklis aprīkots ar iebūvētu virtuvi ar sadzīves tehniku un pilnībā aprīkotu vannas istabu. Ēka ir aprīkota ar liftiem, teritorijā izbūvētas 72 autostāvvietas un labiekārtota apkārtējā vide. Ēka ir zema enerģijas patēriņa nams, kas ļaus iedzīvotājiem ievērojami samazināt apkures izmaksas.

Aizvadīti "Veselības centrs 4" jaunā medicīnas kompleksa spāru svētki un laika kapsulas atstāšana nākamajām paaudzēm.

Pasākums notika būvlaukumā K. Barona ielā 119, Rīgā, un tā mērķis bija atzīmēt jumta konstrukcijas uzlikšanu un pateikties būvniecības komandai par līdzšinējo darbu, kā arī piepildīt laika kapsulu, kas vēlāk, būvniecības noslēguma posmā, tiks ievietota aizstiklotā, visiem redzamā vietā.

Spāru svētki iezīmē būtisku posmu "Veselības centrs 4" jaunā medicīnas kompleksa tapšanā.

"Veselības centrs 4" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds uzsvēra: "Šis brīdis ir simbolisks - ēka iegūst jumtu, un mēs esam soli tuvāk tam, lai pacienti varētu saņemt jaunu, modernu medicīnas centru Rīgas vidū ar visu nepieciešamo vienuviet. Daudzfunkcionālais medicīnas komplekss apvienojumā ar "Veselības centrs 4" pastāvīgi augošo jaunāko tehnoloģiju bāzi un atzītajiem medicīnas speciālistiem nozīmēs vēl plašākas iespējas veikt pilna spektra ārstēšanu, sākot ar diagnostikas posmu līdz sarežģītām operācijām un rehabilitācijai pēc tām. Mēs sakām lielu paldies būvniekiem un visiem iesaistītajiem darbiniekiem par tik raitu un kvalitatīvu darbu".

“Ledus ir sakustējies” - mājokļu apsaimniekošanas tirgū šobrīd sākusies neparasta un sen neredzēta kustība. Mēs redzam, ka dzīvojamo māju iedzīvotāji aktīvi sākuši interesēties par savas mājas pārvaldnieka maiņu.

Un ne velti tas tā ir – pašvaldību uzņēmumi, kas ilgus gadus apsaimnieko mājas, maigi sakot, ne vienmēr spēj sniegt patiesi kvalitatīvus un uz klientu vērstus pakalpojumus.

Bet kas tieši spēja “iekustināt” iedzīvotājus? Redziet, šobrīd mainās normatīvo aktu regulējums, kas attiecināms uz to māju apsaimniekošanu, kuras līdz šim parvaldīja pašvaldību uzņēmumi. Turpmāk, vismaz lielakajā daļā pašvaldību, jau no nākamā gada (2026.g.) iedzīvotājiem ir jālemj pašiem, kas apsaimniekos viņu kopīpašumu jeb daudzdzīvokļu dzīvojamo māju. Vairs nebūs princips “Ja neesat lēmuši un pārņēmuši, tad automātiski jūs apsaimniekos pašvaldības uzņēmums”.

Līdz ar to dzīvokļu īpašnieki, arī iedzīvotāju veidotas biedrības, visbiežāk – saņemot vēstuli no sava pašvaldības apsaimniekotāja ar jauna līguma nosacījumiem, visticamāk, pieleca kājās no dīvāna ar ieplestām acīm un sāka interesēties par citām iespējam. Iedzīvotāji aptaujā apsaimniekošanas uzņēmumus, cenšas noskaidrot interesējošos jautājumus, lai izvēlētos sev piemērotāko mājas pārvaldnieku jebšu pārvaldnieku, kas tuvākos un tālākos gadus rūpēsies par viņu īpašumu. Tā vienlaikus ir arī jauna, sen neredzēta biznesa iespēja privātajiem namu apsaimniekotājiem, it sevišķi Rīgā.

Rīgas vēsturiskās koka ēkas monitorēs no kosmosa, informēja SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" pārstāve Inita Kabanova.

Izmantojot Eiropas Kosmosa aģentūras datus par 200 vēsturiskajiem koka namiem Rīgā, Latvijas kosmosa tehnoloģiju jaunuzņēmums "NRG Solutions" sadarbībā ar "Rīgas namu pārvaldnieku" apņēmies radīt risinājumu ēku strukturālā stāvokļa uzraudzībai no kosmosa.

Projekta mērķis ir radīt risinājumu, ko nākotnē ēku īpašnieki un pārvaldnieki varēs izmantot, lai uzraudzītu ēku stāvokli un laikus reaģētu, ja sākas nevēlamas izmaiņas.

Rīgas vēsturiskajām koka ēkām šis ir īpaši aktuāls jautājums - vēsturisku pazemes bedru un citu grunts nepilnību dēļ ēkas grimst un deformējas, tāpēc tieši šīs ēkas izvēlētas izpētei. Projektā paredzēts arī izveidot ēku grimšanas riska karti, kas būs integrēta Latvijas uzņēmuma "Baltijas satelītu serviss" izstrādātajā platformā "GeoHub", kur katrai ēkai varēs noteikt zemu, vidēju vai augstu riska līmeni.

Zemas īres maksas namu programmā pašlaik tiek vērtēti 16 projekti, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sēdē informēja AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" pārstāvis Gatis Sniedziņš.

Viņš stāstīja, ka pašlaik programmā tiek īstenoti deviņi projekti, bet vērtēšanā ir vēl 16. Vienlaikus "Altum" pārstāvis neslēpa, ka ir attīstītāji, kas saskaras ar dažādiem šķēršļiem ieceru īstenošanā, tāpēc daļa projektu netiks īstenota.

Sniedziņš arī uzteica Ekonomikas ministriju (EM), kas arvien cenšas paplašināt programmā pieejamo finansējumu.

Arī ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis apliecināja, ka tiek meklēti risinājumi, lai palielinātu pieejamo atbalstu, jo EM ir svarīgs programmas rezultāts.

Iepriekš vēstīts, ka Latvijā pirmo reizi tiek īstenota zemas īres maksas namu programma, ņemot par piemēru citās Eiropas valstīs, tostarp Nīderlandē, Vācijā, Austrijā, Polijā un citur veiksmīgi realizētos projektus jau vairāk nekā 100 gadu garumā.