Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra “International Trade Center” dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvija daļa pasaules ēku būvniecībai domāto krusteniski līmētu kokmateriālu eksportā bija 1,55%, bet pēc ienākumiem no eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija 2. vietā pasaulē.

Krusteniski līmēti kokmateriāli, kas tiek lietoti ēku būvniecībā, kas pazīstams arī kā CLT vai X-Lam, ir inženiertehniski veidots koksnes izstrādājumi, kuri tiek izgatavoti, līmējot vairākus masīvkoka slāņus (parasti trīs, piecus vai septiņus slāņus) šķērsvirzienā vienu uz otra. Katra slāņa kokšķiedras tekstūras virziens ir perpendikulārs pret nākamo slāni, tāpēc arī to nosaukums ir “krusteniski līmēti”. Šādi var iegūt ļoti izturīgus un stabilus koka paneļus, kurus īpaši labi var izmantot ēku konstrukciju nesošajām sienām gan apdzīvojamās, gan komerciāla un rūpnieciska rakstura ēkās. Krusteniski līmētus koka paneļus, var izmantot arī ēku nenesošajām sienām un arī grīdu segumiem.

Latvijas koka mēbeļu eksports pirmajos septiņos mēnešos salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu pieaudzis par 5,7%, tostarp visvairāk koka mēbeļu joprojām realizēts Dānijā, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) apkopotie dati.

Koka mēbeles septiņos mēnešos no Latvijas izvestas 114,339 miljonu eiro vērtībā, tostarp uz Dāniju 31,541 miljona eiro vērtībā, kas ir 27,6% no kopējā koka mēbeļu eksporta un par 7,1% vairāk nekā 2024.gada septiņos mēnešos. Pērn septiņos mēnešos Dānijas īpatsvars koka mēbeļu eksportā bija 27,2%.

Uz Vāciju koka mēbeles šogad septiņos mēnešos izvestas 11,08 miljonu eiro vērtībā, kas ir samazinājums par 3,6% salīdzinājumā ar 2024.gada septiņiem mēnešiem, bet uz Zviedriju - 10,157 miljonu eiro vērtībā, kas ir līdzīgā līmenī kā gadu iepriekš. Koka mēbeļu izvedums uz Vāciju bija 9,7% (pirms gada - 10,6%) no kopējā koka mēbeļu eksporta, bet uz Zviedriju - 8,9% (pirms gada - 9,4%).

Kokogles no blakusprodukta darvas ražošanā pārtapa par izcilu nišas produktu Latvijas eksportā.

Koka ogles dabiski rodas koksnes sadegšanas procesā. Galvenā koksnes sastāvdaļa ir celuloze. Celuloze ir ogļhidrāts, kura sastāvā vidēji uz sešiem oglekļa atomiem ir pieci skābekļa atomi un desmit ūdeņraža atomi, kas ir pietiekami piecu ūdens molekulu izveidei. Parastā degšanas procesā skābeklis un ūdeņradis, kas ir celulozes sastāvā, pārtop par ūdeni, kas iztvaiko, samazinot kurināmā siltuma atdevi, bet galveno degšanas enerģiju dod oglekļa degšana. Karsējot celulozi bez pietiekamas skābekļa padeves aptuveni 400 grādu temperatūrā, notiek tās pārogļošanās. Ūdens kopā ar gaistošam vielām pāriet gāzveida stāvoklī, bet ogleklis un pelnvielas paliek cietā agregātstāvoklī, veidojot koka ogli. Sadedzinot koksni, galvenā enerģija rodas no oglekļa degšanas, tāpēc enerģijas apjoms, kurinot parastu malku, nav tik liels, kā dedzinot koka ogli, kurā 80% no sastāva ir ogleklis. Turklāt malka satur mitrumu (sausā malkā ūdens ir ap 15%, neizžāvētā - 40%). Degot koksnei ir jāpatērē enerģija, lai ūdeni iztvaicētu, tāpēc siltuma atdeve no malkas kurināšanas dod ir 2,7 līdz 4,5 tūkstošus kilokaloriju enerģijas uz vienu koksnes kilogramu.

Baltijā lielākais masīvkoka (CLT) plātņu ražotājs veicis priekšdarbus, lai tuvāko divu gadu laikā īstenotu daudzu miljonu eiro vērtu projektu būtiskai ražošanas paplašināšanai.

„Pašlaik konkrētu potenciālo investīciju apmēru vēl neatklāsim, taču tas būs astoņu ciparu lielumā,” skaidro SIA Cross Timber Systems līdzīpašnieks un SIA CLT Profi īpašnieks Andris Dlohi. Viņš norāda, ka jauna ražotne tiks veidota, izmantojot jau desmit gadus uzkrāto pieredzi ražošanā. „Ražosim gudrāk, patērēsim mazāk koksnes izejmateriālu, bet saražosim daudz vairāk produkcijas pēc apjoma un ar augstāku pievienoto vērtību, tādējādi iegūsim lielākus ienākumus,” jaunas ražotnes virsmērķi rāda A. Dlohi. Viņš atzīst, ka jaunās ražotnes izveides starta brīdis ir paredzēts 2026. gada otrajā pusē, bet ražošanas uzsākšana - 2027. gada nogalē. „Tas nozīmē, ka līdz 2028. gadam uzņēmums pieredzēs ļoti būtisku transformāciju,” uzsver A. Dlohi. Viņš atzīst, ka jaunai rūpnīcai būs nepieciešami kvalificēti inženiertehniskie speciālisti, nevis vienkārši iekārtu vadības pogu spiedēji.

Šā gada 24. jūnijā Hāgā, Nīderlandē, dienu pirms NATO samita, norisinājās NATO Industrijas forums, kas iezīmēja būtiskas pārmaiņas – kā alianse raugās uz sadarbību ar industriju, lai stiprinātu drošību un aizsardzību.

Ja agrāk NATO ietvaros uzmanība tika pievērsta galvenokārt militāro spēju pilnveidei, tad tagad skaidri redzams – investīcijas aizsardzībā nozīmē arī ieguvumus tautsaimniecībā, tehnoloģiju attīstību un sabiedrības kopējo spēju pielāgoties un vadīt ārkārtas situācijas. Tas ir svarīgi arī Latvijai, kas jau kopš 2019. gada strādā pie visaptverošas valsts aizsardzības principu iedzīvināšanas, paverot jaunas iespējas un vienlaikus izaicinājumus mūsu aizsardzības un drošības industrijai, kā arī pastiprinot rīcību kibertelpā, kosmosā un civilmilitārajā sadarbībā.

Runa nav tikai par ieročiem, sakariem un tankiem, bet arī par kritisko izejvielu pieejamību, piegādes drošības ķēžu pārskatīšanu un ražošanas kapacitātes kāpināšanu. Kā savulaik uzsvēra NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs NATO Industrijas forumā Stokholmā 2023. gadā – “Nav aizsardzības bez industrijas.”

Latvijas Arhitektūras gada balva 2025 (LAGB) šogad izgaismo jaunu tendenci. Konkursam pieteikto darbu vidū arvien spēcīgāk pārstāvētas komercēkas un industriālās ēkas, un trīs no šiem projektiem nonākuši finālā.

Tas rāda, ka agrāk tikai kā “funkcionāli” vērtētie objekti kļūst par pilnvērtīgiem arhitektūras inovācijas piemēriem, kas ietekmē pilsētvides kvalitāti, uzņēmējdarbības vidi un sabiedrības ikdienu. Kā balvas ģenerālsponsors SEP īpaši vēlas akcentēt šo tendenci – tā atspoguļo, kā Latvijas arhitektūra iezīmē jaunas tendences.

Komercēku un ražošanas ēku arhitektūra tradicionāli bieži tiek skatīta kā pragmatiska un utilitāra, kas, galvenokārt, koncentrējas uz funkcionalitāti. Taču šī gada LAGB finālistu projekti pārliecinoši apliecina pretējo – tie demonstrē augstas raudzes ilgtspējas risinājumus, fasāžu estētiku, cilvēkcentrisku plānojumu un energoefektīvu infrastruktūru. Tie ir piemēri, kā arhitektūra, kas kalpo uzņēmējdarbībai, vienlaikus rada pievienoto vērtību sabiedrībai un videi. Tāpēc SEP kā civilās un industriālās arhitektūras birojs vēlas akcentēt šo projektu nozīmi. “Šogad komercēku un ražošanas ēku finālisti apliecina, ka mēs vairs nerunājam tikai par ‘funkcionālām ēkām’. Tie ir projekti, kas drosmīgi apvieno tehnoloģijas, materiālus un vides kontekstu, radot telpas, kas kalpo gan uzņēmējdarbībai, gan cilvēkiem,” norāda SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Foto: Owood.lv / O’wood

Mājas fasādes izskats ir būtisks gan no dizaina viedokļa, gan funkcionāli, pasargājot ēku no ārējo apstākļu ietekmes. Izvēle starp dažādiem fasādes materiāliem var šķist sarežģīta – uzticēties pārbaudītām vērtībām vai dot priekšroku inovatīviem risinājumiem? Šajā rakstā ielūkosimies populārākajos fasādes apdares materiālos, īpašu uzmanību pievēršot tam, kādas priekšrocības piedāvā termo koksnes apdares dēļi!

Apdares materiāli ārsienām: kādi varianti ir pieejami?

Ilgu laiku māju apdarē dominēja dabīgā koka apdares dēļi, apmetums, ķieģeļi un senākās ēkās – arī akmens. Katram no tiem ir savas unikālās īpašības, kas gadsimtiem ilgi apliecinājušas sevi būvniecībā.

Latvijas tehnoloģiju uzņēmums SIA "InPass" sadarbībā ar elektrotīkla uzturētāju AS "Sadales tīkls", Norvēģijas dronu un aerodatu tehnoloģiju uzņēmumu "Aersea" un pētniecības centru "Norce" izstrādā jaunākajās tehnoloģijās balstītu viedo inspekcijas sistēmu elektrolīniju koka balstu apsekošanai.

Šis risinājums ļaus automatizēt koka balstu apsekošanas procesu, ilgtermiņā samazinot elektrotīkla uzturēšanas izmaksas. Projekta kopējais budžets ir 1,96 miljoni eiro, un tas tiek īstenots Eiropas Partnerības "Innovative SMEs" aktivitātes "Eurostars" ietvaros ar Latvijas Zinātnes padomes un Norvēģijas Zinātnes padomes līdzfinansējumu.

AS "Sadales tīkls" pārraudzībā visā Latvijā ir apmēram 840 tūkstoši koka elektrolīniju balstu, kas regulāri jāapseko, lai pārliecinātos par to tehnisko stāvokli. Projektā "Mobile utility pole smart inspection system" (MUPSIS 2024) tiks izstrādāta mobila koka balstu pārbaudes sistēma, kurā plānots integrēt dažādas viedās tehnoloģijas, tai skaitā:

Šonedēļ (2025. gada jūnijā) spēkā stājās Eiropas Komisijas maijā noteiktās pagaidu antidempinga muitas nodokļa likmes cieto lapu koku saplākšņiem no Ķīnas, tostarp bērza saplākšņu izstrādājumiem. Tās būs spēkā uz atlikušo izmeklēšanas laiku līdz šī gada novembrim.

Pagaidu antidempinga muitas likme – 25,1 % Ķīnas uzņēmumam “Pizhou Jiangshan Wood Co., Ltd.” un 62,4 % – visām pārējām Ķīnas kompānijām – atspoguļo būtiskos dempinga apjomus un radīto negatīvo seku mērogu. Piedāvātie tarifi ir pamatoti, jo Ķīnā ražotā saplākšņa cenas pēc šo tarifu piemērošanas pietuvosies ES ražotāju pašreizējā izmaksu un cenu līmenim. Šī nodrošinājuma pakāpe ļaus saglabāt līdzvērtīgas konkurences iespējas mūsu ražotājiem, vienlaikus radot drošus un paredzamus piegādes apstākļus.

Iepriekš minētā izmeklēšana sākta 2024. gada oktobrī, reaģējot uz vairāku ES valstu ražotāju sūdzībām par Ķīnas cietkoksnes saplākšņa importu. Pētījumā organizācija “Greenwood Consortium” atklāja ievērojamu dempingu, kas sasniedza pat 144,3 % un 192,7 % un kas rada negatīvu ietekmi Eiropas ražotājiem.

Jaunu privātmāju būvniecībā, pēdējos trīs gados dominē koka karkasa mājas, aiz sevis atstājot mūra ēkas, vidējam aizdevuma apmēram māju būvniecībā sasniedzot 230 000 eiro.

Vienlaikus pieaug interese par mazākām ēkām un samazinājusies arī ārtelpu platība, liecina Luminor bankas novērojumi.

Komentējot tendences māju būvniecībā, Luminor mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais norāda, ka privātmāju būvniecība kopumā ir aktīva. Pēdējos gados Latvijā būtiski pieaugusi interese par koka karkasa privātmājām. Tās kļūst par populāru alternatīvu mūra ēkām, un bankas tām parasti piemēro līdzīgus aizdevuma nosacījumus abiem būvniecības veidiem. Vidējais aizdevuma apmērs šādu māju būvniecībai ir ap 230 000 eiro.Koka karkasa māju būvniecībā bieži tiek izmantotas rūpnīcā iepriekš izgatavotas konstrukcijas, kas ļauj būtiski saīsināt būvniecības procesu salīdzinājumā ar mūra ēkām. Tas ir nozīmīgs ieguvums klientiem, kuri vēlas ātrāk uzsākt dzīvi jaunajā mājoklī.

Kā liecina Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati, tad 2024. gadā, vērtējot finierlokšņu eksporta apjomu uz vienu iedzīvotāju, Latvija ar 18,1 eiro uz vienu iedzīvotāju bija piektajā vietā pasaulē, bet pēc finierlokšņu importa apjoma uz vienu iedzīvotāju – otrajā vietā pasaulē.

Pirms rakstīt par finiera ražošanu un ārējo tirdzniecību, tomēr ir jāprecizē terminoloģija. 20. gadsimtā latviešu valodā vārdam finieris (no angļu valodas vārda veneer) bija divas nozīmes. Pirmā: “Plāna, parasti augstvērtīgas koksnes (sarkankoka, riekstkoka) skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.” Otrā: “Saplāksnis, koka materiāls, kas izgatavots no trim vai vairākām 0,5-10 mm biezām skaidām, kuras salīmētas tā, ka blakus kārtu šķiedras ir savstarpēji perpendikulāras.” (Svešvārdu vārdnīca. Rīga, izdevniecība Liesma. 225.lpp.) Lai nerastos pārpratumi, pirmo materiālu bija ieteikts saukt par apdares finieri, bet otro - par daudzkārtu finieri.

A klases biroju komplekss “Satekles biznesa centrs” noslēdzis ilgtermiņa nomas līgumu ar Latvijas kosmētikas ražotāju “GMT Beauty”, kas izvēlējies šo biroju kompleksu kā stratēģisku vietu sava biroja un zīmola pārstāvniecības attīstībai Rīgas centrā.

Uzņēmuma jaunās telpas atradīsies vēsturiskajā koka ēkā Ernesta Birznieka-Upīša ielā, un to atklāšana plānota 2026. gada pavasarī.

“GMT Beauty” ir Latvijā radīts kosmētikas zīmols un uzņēmums Satekles biznesa centrā īrēs visu divarpus stāvu namu ar kopējo nomas platību 380 m².

12 000 m2 plašais “Satekles biznesa centrs” ir A klases biroju komplekss, kas atklāts 2025. gadā. To veido trīs savstarpēji saistītas ēkas, tostarp viena vēsturiska 19.gadsimta koka ēka, kas pārbūvēta, saglabājot tās vēsturisko arhitektonisko veidolu. Pārbūvētā 2,5 stāvu koka ēka – viena no daudzajām koka arhitektūras pērlēm, kas palīdzējušas Rīgas vēsturiskajam centram iegūt UNESCO Pasaules mantojuma statusu. Ēka, kas sākotnēji celta aptuveni 1870. gadā kā dzīvojamā māja un vēlāk kalpojusi gan kā bērnu nams, gan lūgšanu nams vietējai ebreju kopienai, šobrīd piedzīvojusi pilnīgu rekonstrukciju. Tās eksterjers ir atjaunots savā sākotnējā vizuālajā godībā, izmantojot mūsdienīgākos tehniskos risinājumus, lai atbilstu šodienas uzņēmējdarbības vajadzībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko koka fasādi un eklektisko šarmu.

Ir apkopoti un izvērtēti pilnveidotās un Liepājas būvvaldē no jauna iesniegtās būvniecības ieceres “Veselības veicināšanas centrs Miķeļa Valtera ielā 13, Liepājā” publiskās apspriešanas rezultāti.

Kopumā saņemti 599 iedzīvotāju viedokļi, no kuriem būvniecības ieceri atbalsta 96% jeb 576 iedzīvotāji, savukārt ieceri neatbalsta 4% jeb 23 apspriešanas dalībnieki. Salīdzinot ar sākotnējo būvniecības ieceri, kura pirmreizēji tika apspriesta 2023. gadā, redzams, ka iedzīvotāju atbalsts un aktivitāte ir pieaugusi – 2023. gadā viedokli izteica 202 iedzīvotāji, no kuriem 83% atbalstīja ieceri. Savukārt pēc projektā veiktajiem arhitektoniskajiem, funkcionālajiem un labiekārtojama uzlabojumiem 2025. gadā atkārtoti organizētās apspriešanas rezultāti par jauno būvniecības ieceri liecina, ka atbalsts iedzīvotāju vidū ir pieaudzis.

No visiem respondentiem, kuri piedalījās publiskajā apspriešanā, aptuveni ceturtā daļa jeb 24,4% aptaujāto vēl papildus pauda atsevišķus priekšlikumus un ierosinājumus, kurus, sagatavojot publiskās apspriešanas pārskatu, izvērtēja būvvaldes speciālisti. Pārskats par publiskajā apspriešanā izteiktajiem viedokļiem sagatavots un izskatīts 2025. gada 12. augusta Liepājas būvvaldes Būvniecības padomes sēdē. Tostarp, pamatojoties uz apspriešanas rezultātiem, sagatavotas papildu prasības, kas iekļaujamas būvatļaujā.

SIA “Lenta-12” attīstītā LENTA kvartāla Jelgavas ielā 68 ēkas pamatos iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākotnei. Plānots, ka līdz 2028. gadam kultūrvēsturiskās kokvilnas manufaktūras “Lenta” teritorijā Torņakalnā pilnībā tiks izbūvēts jauns, augstas klases dzīvokļu projekts.

Kopējās projekta investīcijas plānotas 50 milj. eiro apmērā.

Kā norāda attīstītāji, jau šobrīd paveikta plaša arhitektoniskā izpēte un projektēšana, kā arī uzsākta pirmās kārtas būvniecība.

Projekta iecere radusies Latvijas-Šveices attīstītāju kopdarbā, 2021.gadā iegādājoties īpašumu – 16 tūkst. m2 apbūvi 2 ha lielā zemes teritorijā. LENTA kvartāla būvniecība plānota trīs secīgās kārtās, ņemot vērā gan ēku stāvokli, gan projekta apjomu. Pirmajā kārtā tiks atjaunotas divas vēsturiskās ēkas un būvēta viena jauna ēka Jelgavas ielas pusē. Šajā kārtā paredzēti 12 dzīvokļi un komerctelpas, kā arī mantu glabātuves. Pirmās kārtas darbi jau uzsākti 2025. gada martā, paredzot tos pabeigt nākamā gada maijā.

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments 10.septembrī izsniedzis investīciju pārvaldības uzņēmumam “Capitalica Asset Management” būvatļauju Rīgas zaļākā biroju kompleksa “Verde” trešās un ceturtās kārtas būvniecībai Hanzas ielā 14F.

Tas nozīmē, ka jau septembrī tiks uzsākts attīstības pirmais posms – iežogota 1,1 hektāru lielā teritorija un tiks uzsākti sagatavošanās un nulles cikla izbūves darbi. Jaunajās C un D ēkās paredzēts ieguldīt vairāk nekā 70 miljonus eiro, un tās tiks būvētas atbilstoši augstākajām “BREEAM Outstanding” ilgtspējas sertifikāta prasībām.

“Būvatļaujas saņemšana vien trīs mēnešu laikā tik apjomīgam projektam kā “Verde” jaunās kārtas ir daudz vairāk nekā tikai formāls solis būvniecības procesā. Šis nozīmīgais notikums ir apliecinājums mūsu pārliecībai par Rīgas nākotni kā modernu un starptautiski konkurētspējīgu biznesa centru Baltijas reģionā. Ar gaidāmajām C un D ēkām mēs paceļam latiņu visam biroju segmentam, ieviešot modernus un ilgtspējīgus komerctelpu arhitektūras risinājumus Latvijā. Šīs ēkas, kas tiek projektētas, lai sasniegtu augstāko “BREEAM Outstanding” sertifikātu, nebūs tikai A-klases biroju telpas – tās radīs iedvesmojošu vidi, kas iedrošinās cilvēkus, stiprinās uzņēmumus un veidos zaļāko biznesa kvartālu Latvijā,” komentē Andrius Barštis, “Capitalica Asset Management” valdes priekšsēdētājs .

ASV Nacionālās Aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) vadītājs Šons Dafijs otrdien apstiprinājis ziņas, ka tiek plānota kodolreaktora būve uz Mēness.

"Mēs atrodamies sacensībā par Mēnesi, sacensībā ar Ķīnu par Mēnesi, un, lai iegūtu uz Mēness bāzi, mums nepieciešama enerģija," norādīja Dafijs, kurš pilda arī ASV transporta ministra pienākumus.

Viņš piebilda, ka kodoldalīšanās tehnoloģija ir tik svarīga, ka tās izpētei jau iztērēti simti miljoni dolāru.

"Tagad mēs ejam tālāk par izpēti," uzsvēra NASA vadītājs. "Sāksim izmantot mūsu tehnoloģiju, lai patiesi padarītu to par īstenību."

Pirmdien tīmekļa izdevumā "Politico" parādījās ziņas, ka NASA cer jau 60 dienu laikā saņemt no nozares pārstāvjiem konkrētus piedāvājumus par 100 kilovatu reaktora būvi uz Mēness, kas varētu sākt darboties 2030.gadā.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) īstenos energoefektivitātes paaugstināšanas darbus Bonaventuras muižā, kurā strādā Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzeja administrācija, informēja VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Būvdarbus veiks SIA "Delta Construction", to izmaksas būs 1,57 miljoni eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). No Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma projektam nodrošināti 700 000 eiro ar PVN, bet VNĪ sedz izmaksas 708 712 eiro apmērā.

Projektā būvuzraudzību nodrošinās SIA "Marčuks", savukārt autoruzraudzību īstenos SIA "3D AD".

Darbus plānots īstenot līdz 2026.gada rudenim.

Projektā plānota apkures sistēmu rekonstrukcija, nesošajā konstrukcijā esošo caurumu aizdare, ārdurvju un logu atjaunošana, cokola siltināšana un atjaunošana, kā arī bēniņu pārseguma papildus siltināšana, jumta seguma nomaiņa, vēsturiskās fasādes koka dēļu un apmetuma apdares atjaunošana, bruģētas lietusūdens novadapmales izbūve un lietusūdens novadīšanas sistēmas pārbūve, ēkas aprīkošana ar zibensaizsardzības sistēmu un ēkas inženiersistēmu atjaunošana.

Dailes teātrī atklāta atjaunotā Jaunā zāle, kuras pārbūve izmaksāja nedaudz virs 5 miljoniem eiro.

Skatuves pārredzamība, skaņas, sēdvietu izvietojuma un gaisa apmaiņas kvalitāte būs ievērojami labāka, nekā iepriekš. Otrs svarīgākais pārbūves ieguvums ir tas, ka Jaunās zāles ietilpība palielināsies no līdzšinējām 150 vietām līdz 340 vietām. Tas ir izdevies, pateicoties gan zāles paplašinājumam uz aizmuguri, gan jaunizbūvētajam balkonam.

Un trešais ieguvums ir pašam teātrim. Telpu pārbūves risinājumi ļāvuši izveidot arī jaunu un plašu mēģinājumu zāli lielās skatuves izrāžu mēģinājumiem. Kādreizējās neērtās un padomju laikā būvētās 3. un 4. stāva telpas ir apvienotas vienā plašā un mūsdienīgā spēles laukumā, kurš izmēra ziņā ir līdzīgs Lielās zāles skatuvei.

Būvniecības uzņēmums SEP construction ir uzsācis trīsstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas pārbūvi un tai pieguļošās teritorijas labiekārtošanai Iecavā.

Ēka pēc tās pārbūves pabeigšanas paredzēta Balticovo darbiniekiem, bet projekta kopējās izmaksas lēšamas vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā. Paredzēts, ka pēc pabeigšanās ēkā varēs dzīvot ap 120 cilvēki.

Ēka, kuras būvniecība uzsākta vēl padomju laikos, bet tā arī netika pabeigta, atrodas Iecavā, Raiņa ielā 2A. Ēkas pārbūves projekts paredz esošās trīsstāvu ēkas pārbūvi par daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku Balticovo darbiniekiem.

Pārbūves darbos paredzēta balkonu pašnesošo sienu demontāža un jaunu sienu izbūve, iekšējo starpsienu demontāža un jaunu sienu izbūve, ēkas siltināšana logu un durvju izbūve. Pārbūve faktiski nozīmē izveidot mūsdienīgu un komfortablu dzīvokļu kompleksu, lai pēc tā nodošanas ekspluatācijā, lai tajā varētu uzsākt dzīvi jaunie mājas iedzīvotāji. Tāpat paredzēts labiekārtot apkārt esošo teritoriju - ierīkot velo novietnes, soliņus, atkritumu urnas, rūpnieciski ražota atkritumu konteineru nojumi, dekoratīvus apstādījumus. autostāvvietu, brauktuvi un gājēju celiņus, kā arī bērnu rotaļu laukumu ar slidkalniņu, šūpolēm un smilšu kasti.

Koka logu un durvju ražotāja SIA "Staļi" apgrozījums pagājušajā gadā bija 8,228 miljoni eiro, kas ir 2,4 reizes mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma zaudējumi bija 859 622 eiro, kas ir 3,2 reizes mazāk nekā gadu iepriekš, liecina informācija "Firmas.lv".

"Staļi" gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka kompānija nodarbojas ar koka logu un durvju, sagatavju, mēbeļu plātņu un kokskaidu granulu ražošanu. Produkcija pamatā tiek eksportēta uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, tādām kā Zviedrija, Igaunija, Lietuva, Itālija, Vācija un citām.

Produkcijas realizācijas kritumu pērn, salīdzinot ar 2023.gadu, kompānijas vadība skaidro ar pircēju nedrošību sakarā ar nenoteiktību pasaulē.

FOTO: Krīze Staļos ir aiz muguras

Tirgus situācijas straujas pārmaiņas, īpašnieka Viļņa Strazdiņa nāve un kādu laiku dzīvošana...

Vadības ziņojumā teikts, ka 2025.gadā pēc 2024.gada otrās puses krīzes "Staļi" aktīvi atjaunojuši gan sadarbību ar iepriekšējo gadu klientiem, gan ieguvuši jaunus, tai skaitā aktīvi atgriežoties Latvijas tirgū un uzrunājot sadarbībai lielākos būvniecības uzņēmumus Latvijā, kā arī paplašinot klientu loku Skandināvijā (Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā) koka logu un durvju ražošanā un piegādē.

Kompānijas vadība norāda, ka 2025.gadā ir izdevies panākt pēcapmaksas sadarbības atjaunošanu ar būtiskākajiem piegādātājiem logu un durvju izejmateriāliem. Tāpat arī baļķu piegāde šobrīd tiek saņemta no piegādātājiem ar pēcapmaksas termiņu.

"Staļi" vadība informē, ka 2025.gadā ir atvērti trīs interneta veikali - Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā. Atvēršanas procesā ir vēl veikali Vācijā un Somijā.

Tāpat "Staļi" aktīvi strādā pie iepriekšējo gadu reklamāciju novēršanas, kas ļauj atjaunot klientu uzticību un atsākt pārtrauktās sadarbības ar klientiem.

Uzņēmuma vadība informē, ka kokskaidu granulu segmentā tiek strādāts, izmantojot pilnu ražošanas iekārtu jaudu, un ir pieaugošs pieprasījums gan vietējā tirgū, gan Eiropā. 2025.gadā sākti darbi pie šķeldas granulu ražošanas atjaunošanas, plānojot paplašināt granulu klāstu, papildus kokskaidu granulām tirgū piedāvājot arī no šķeldas ražotas granulas.

Šobrīd "Staļi" saskata pozitīvu tendenci atsevišķu izejmateriālu cenu samazināšanā no piegādātājiem, piemēram, kurināmā materiāls, celulozes šķeldas un citiem. Minētais ļauj pozitīvi prognozēt stabilu apgrozījuma pieaugumu un arī peļņu turpmākā nākotnē.

"Staļi" pašlaik redz arī pieaugošu pieprasījumu pēc līmētas koka plātnes un brusas, kas būtiski palielinājies arī 2025.gadā. Minētā iemesla dēļ plātņu ražošana, kas tika pārtraukta 2024.gada jūlijā, 2025.gada martā atjaunota un šobrīd šie ražošanas apjomi pieaug ar plānu tos atjaunot iepriekšējā apjomā.

Patlaban regulāri tiek saņemti jauni pasūtījumi no eksporta tirgiem, teikts vadības ziņojumā. "Staļi" pašlaik apgūst arī jaunus tirgus šajā produktu segmentā - 2024.gadā veiktas piegādes uz Dāniju jaunam klientam, kas ražo mēbeles, kā arī 2025.gadā norit sarunas par sadarbības sākšanu/atjaunošanu ar klientiem, kuriem sadarbība bija vai tika plānota 2024.gadā.

Saistībā ar pieaugošu aktivitāti logu un durvju segmentā un lielākiem pasūtījumiem ko "Staļi" noslēdza ar klientiem 2024.gada janvāra un februāra laikā, kompānijas vadība prognozē, ka plātņu un brusu ražošanas jaudas pieaugs vel vairāk sakarā ar logu pasūtījumiem.

"Staļi" apgrozījums 2023.gadā bija 19,307 miljoni eiro, savukārt uzņēmuma zaudējumi bija 2,715 miljoni eiro.

"Staļi" reģistrēta 1993.gadā, un tās pamatkapitāls ir 5,418 miljoni eiro. Kompānijas vienīgā īpašniece ir Ilze Dambe.

Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas ļautu jaunu ēku un būvju celtniecību un esošo paplašināšanu krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē ne tikai pilsētu, bet arī ciemu teritorijās, ja tas paredzēts pašvaldības teritorijas plānojumā, liecina informācija Tiesību aktu projektu (TAP) portālā.

EM norāda, ka grozījumi atvieglotu būvniecības saskaņošanu pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajos ciemos, ja iecerētais objekts atrodas ciemā esošas aizsargjoslas zonā.

Pašreiz likumā norādīts, ka krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumu, kad ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana ir paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un notiek pilsētas teritorijā.

Ar grozījumiem paredzēts, ka izņēmums attiektos arī uz ciemiem.

Tāpat pašreiz likumā noteikts, ka krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam tiek pārbūvētas esošās ēkas vai būves, nepārsniedzot esošo būvapjomu, bet, pārbūvējot esošās dzīvojamās ēkas, kuru platība ir mazāka par 150 kvadrātmetriem, to kopējā platība pēc pārbūves nedrīkst pārsniegt 150 kvadrātmetrus.

Konkursā "Energoefektīvākā ēka Latvijā 2025" par energoefektīvāko publisko ēku atzīts biroju centrs "Elemental Business Centre", informē Ekonomikas ministrija (EM).

Nominācijā "Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2025" pirmo vietu ieguvusi daudzdzīvokļu ēka Rīgā, Vecmīlgrāvja ielā 17 k-3.

Pirmo vietu nominācijā "Energoefektīvākā rūpnieciskā ēka Latvijā 2025" ieguva noliktavas ēkas un biroja ēkas jaunbūve Rīgā, Krūzes ielā 17, bet nominācijā "Energoefektīvākā savrupmāja Latvijā 2025" pirmo vietu ieguvusi savrupmāja Mārupē, Pededzes ielā 18.

Šogad konkursa žūrija īpašu uzmanību pievērsa konkursam pieteiktajās ēkās izmantotajiem siltumapgādes risinājumiem un ventilācijas sistēmām, kā arī ēku ilgtspējai un būvniecības kvalitātei, lai nodrošinātu labu mikroklimatu un zemu enerģijas patēriņu ēkās. Konkursā šogad kopumā tika izvērtētas 36 ēkas, t.sk. tirdzniecības un biroju centri, pirmskolas iestādes, daudzdzīvokļu ēkas un savrupmājas.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā turpinās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) struktūŗvienības Mākslas muzeja “Arsenāls” atjaunošanas darbi. Saskaņā ar darbu grafiku pabeigti iekštelpu demontāžas darbi. Atsedzot grīdas, atklātas vēsturiskās kaļķakmens grīdas plāksnes aptuveni 500 kvadrātmetru apjomā.

VNĪ izvērtē to saglabāšanu un atkārtotu pielietojumu vienā no “Arsenāls” telpām, kura tiks izmantota mākslas darbu pakošanas, uzglabāšanas un sagatavošanas transportēšanai funkcijai, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Atrastās kaļķakmens grīdas plāksnes (vienas plāksnes svars ap 60-70 kg) saskaņā ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vērtējumu atzītas par vērtīgām, tādēļ tās pēc iespējas tiks saglabātas un izmantotas atkārtoti citos objektos.

Pabeigta būvprojekta izstrāde un tapis būvprojekta dokumentācijas digitāls modelis, izmantojot BIM metodoloģiju un veicot nelielus uzlabojumus iepriekš PS "AD SPATIUM" izstrādātos būvprojekta risinājumos.“Arsenāla pārbūves gaitā apvienojam pagātnes vērtības ar mūsdienu tehnoloģijām, lai radītu mūsdienīgu vidi mākslas darbu eksponēšanai, vienlaikus saglabājot ēkas autentiskumu un uzlabojot tās funkcionalitāti. Plānots uzstādīt arī energoefektīvas ventilācijas un klimata kontroles sistēmas, radot piemērotus apstākļus mākslas darbu eksponēšanai un uzglabāšanai, kā arī nodrošinot komfortu ēkas visplašākā spektra lietotājiem. Būvdarbi sadarbībā ar iesaistītajām pusēm notiek saskaņā ar laika plānu,” informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Sperot nākamo soli uzņēmuma attīstībā, LIDO uzsāk vērienīgu projektu – jaunas ražošanas, noliktavas un biroja ēkas “LIDO māja” izveidi.

Projekta īstenošanā paredzēts ieguldīt vairāk nekā 40 miljonus eiro.

Realizējot “LIDO mājas” projektu, tiks pārveidota daļa no vēsturiskās Rīgas Radiotehnikas rūpnīcas ēkas, tādējādi ne tikai saglabājot industriālo mantojumu, bet arī ar sociāli atbildīgu pieeju veicinot pilsētvides sakopšanu. Projekta ietvaros paredzēts pilnībā atjaunot ēkas tehnisko stāvokli un pielāgot to LIDO pārtikas ražošanas, uzglabāšanas un administratīvo funkciju vajadzībām.

“Šis projekts ir ilgtermiņa ieguldījums LIDO nākotnē – gan uzņēmuma attīstībā, gan kvalitātē, gan cilvēkos. “LIDO māja” dos mums iespēju augt, ieviest modernas ražošanas un darba vides prasības, kā arī nostiprināt un attīstīt savas pozīcijas Baltijas tirgū. Tā kļūs par stratēģisku atspēriena punktu mūsu iecerei attīstīt biznesu Lietuvā un būs vieta, kur mūsu komanda varēs strādāt vēl efektīvāk, ar lielāku pievienoto vērtību klientiem,” saka LIDO valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Rīgā esam pieraduši domāt, ka “krāmēties” ar visu veco ir grūti. Un daudzos gadījumos tā arī ir taisnība, tomēr pilsētvides un apkaimju attīstībā vieglākā ceļa izvēle rada risku pazaudēt mūsu galvaspilsētas unikālo identitāti.

Domājot par pilsētas ilgtspēju, tās politiskajai un pilsētplānošanas vadībai būtu jānosaka, ka laikmetus pārdzīvojušu ēku reintegrācija nākotnes vīzijā ir obligāta.

Galvaspilsētā, kas vēlas pārsteigt ar kultūras bagātību un savu īpašo šarmu arī ārpus Vecrīgas, nevajadzētu ļauties vienmuļai sacensībai par augstāko, stiklotāko, modernāko. Jo tieši vecās ēkas var kļūt par pievienoto vērtību un savas apkaimes simboliem – vizītkarti, ar ko lepoties. Šajā kontekstā es pat teiktu, ka industriālais, 20. gs. sākuma mantojums Rīgā līdz šim ir ne tikai nepelnīti aizmirsts, bet pat bijis nepiedodami neaizsargāts un nenovērtēts.

Pilsēta, kas izsenis pazīstama kā svarīgs industriālais un ražošanas centrs, daļu savas absolūti unikālas vēstures jau ir pazaudējusi mūsu pašu nevērīgās attieksmes dēļ. Industriālais mantojums ir kritiski svarīgs. Pielāgojot to mūsdienu vajadzībām, iegūstam augstu pievienoto vērtību gan vietējā, gan plašākā – pilsētvides un pat nacionālā - mērogā. Šeit var vilkt paralēles ar vienu no Londonas ikoniskākajiem Temzas krasta siluetiem – laikmetīgās mākslas centru Tate Modern, kas radīts bijušajā Bankside elektrostacijā, vai Batersijas spēkstaciju, kas tagad ir ārkārtīgi populārs vietējās sabiedrības un tūristu galamērķis.