Tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanās pagaidām nav būtiski iespaidojusi naudas rādītāju – piesaistīto noguldījumu un izsniegto kredītu – gada pārmaiņu dinamiku, tomēr mēneša skatījumā septembrī bija vērojams gan noguldījumu atlikuma, gan kredītportfeļa sarukums, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.
Līdz ar to iekšzemes kredītportfeļa gada pieauguma temps saglabājās zems (1,7%), bet iekšzemes noguldījumu gada kāpuma rādītājs atkāpās no augstā jūlija-augusta līmeņa (11-12%) līdz mērenākam 9,7% gada pieauguma tempam.
Septembrī iekšzemes kredītportfelis saruka par 0,1%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikumam samazinoties par 0.2%, bet mājsaimniecību kredītportfelim augot par 0,1% (mazliet pieauga gan mājokļa, gan patēriņa kredīti).
Nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu gada pieauguma temps samazinājās līdz 2,5%, mājsaimniecībām izsniegto – pieauga līdz 1%.
Septembrī nedaudz uzlabojās no jauna izsniegto kredītu rādītāji – gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām tie pārsniedza gan šā gada augusta, gan pērnā gada septembra līmeni, un arī gada pirmajos deviņos mēnešos kopā jaunie kredīti izsniegti par 0,9% vairāk nekā pirms gada.
Iekšzemes noguldījumu atlikums septembrī saruka par 3%, līdzīgā apjomā samazinoties gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību noguldījumiem.
Tā kā daļēji samazinājumu noteica banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekme uz statistikas datiem, noguldījumu faktiskais mēneša kritums bija lēnāks – nedaudz zem 1%.
Latvijas devums eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3 septembrī saruka par 1,9%, mazinoties gan eiro zonas rezidentu Latvijas monetārajās finanšu iestādēs veiktajiem noguldījumiem uz nakti, gan arī noguldījumiem ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem, bet augot noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu (M3 gada kāpuma temps septembrī veidoja 9,4%; noguldījumu – attiecīgi 9,7%, 13% un 4,1%).
Ārējās vides riski un izaugsmes palēnināšanās turpinās bremzēt kredītportfeļa palielināšanos. Banku riska apetītei sarūkot un augot uzņēmēju piesardzībai piesaistīt ārējus finanšu resursus, kreditēšanu veicinošo faktoru iespaids nebūs pietiekams, lai tuvākajā nākotnē nodrošinātu dinamiskāku kreditēšanas izaugsmi. Tomēr atbalstošā Eiropas Centrālās bankas monetārā politika, mājsaimniecību kreditēšanu balstošais patērētāju noskaņojums, vairāku līdz šim pārsvarā ārvalstu klientus apkalpojušo banku paziņojumi par biznesa modeļa maiņu un pievēršanos Latvijas tautsaimniecības kreditēšanai nelielu kredītportfeļa kāpumu varētu veicināt arī turpmāk, paredz eksperts.
