Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Kompānija Lasita Logi apsūdz uzņēmumu Nelss Logi negodīgā konkurencē — reklāmas idejas zagšanā. Vainas pierādīšanas gadījumā kompānijai Nelss Logi var draudēt sods līdz 81 tūkst. Ls apmērā. SIA Lasita Logi ģenerāldirektors Uldis Tatarčuks norāda, ka SIA Nelss Logi nesen izvietotās vides reklāmas ideja ir kopēta no SIA Lasita Logi vides reklāmas kampaņas, kas norisinājusies no 20.jūnija lidz 3.jūlijam. «Nelss Logi videsreklāma ir pilnīga kopija Ķusu reklāmai, ko izstrādājusi reklāmas aģentūra DDB Latvija. Šāda Nelss Logi ļaunprātīga rīcība rada zaudējumus mūsu uzņēmumam, jo daļa klientu pašreizējo Nelss Logi reklāmu uztver kā mūsu reklāmas kampaņas turpinājumu,» teic SIA Lasita Logi ģenerāldirektors Uldis Tatarčuks. «Pirmoreiz redzu tik atklātu un burtiski kopētu reklāmu. Ir pierasts, ka mazie uzņēmumi mēģina veidot savu komunikāciju uz lielo rēķina, bet, kad tādas partizānu metodes lieto lielie tirgus lideri, tad ir šoks,» teic reklāmas aģentūras DDB Latvija klientu servisa direktors Andris Rubīns. DDB Latvija esot izstrādājusi oriģinālu reklāmas ideju. «Nelss Logi gadījumā musu ideja ir acīmredzami kopēta. Par to liecina identiski reklāmas uzbūves principi — fons, krāsa, burtu fonti, struktūra, galvenās ziņas, uzņēmuma nosaukuma un koordinātu izvietojums,» norāda DDB Latvija un konkrēti Lasita Logi reklāmas projektu vadītājs Ivo Skribis. Turklāt, identisks ir arī reklāmas izvietojums — outdoor (vides reklāma). «Nelss Logi dažas nedēļas pēc Lasita Logi kampaņas mēģina uzsākto komunikāciju pagriezt savā virzienā,» tā A.Rubīns. SIA Nelss Logi valdes priekšsēdētāja Diāna Isaksone noliedz jebkādu reklāmas idejas aizgūšanu no Lasita Logi reklāmas. «Reklāmu neesam kopējuši. Piemēram, koka faktūru fonā esam izmantojuši jau agrāk savās reklāmās. Arī burtu fonti, kas izmantoti Nelss Logi reklāmā, nav identiski Lasita Logi reklāmai,» teic D.Isaksone. Viņa uzskata, ka apvainojumi reklāmas idejas kopēšanā esot smieklīgi. «Tad jau arī apelsīnu ražotāji plūktos par apelsīna attēlošanu reklāmā,» komentē SIA Nelss Logi valdes priekšsēdētāja. Viņa norādīja, ka reklāmas ideju ir izstrādājusi kompānija Nelss Logi sadarbībā ar reklāmas un komunikāciju aģentūru Airport. «Uzskatām, ka Nelss Logi reklāmas plakāti nepārkāpj konkurences principus, jo reklāma veidota saskaņā ar uzņēmuma zīmola vadlīnijām,» tā aģentūras Airport komunikācijas stratēģiskā konsultante Žanete Lūse. SIA Lasita Logi ģenerāldirektors Uldis Tatarčuks plāno nosūtīt kompānijai Nelss Logi vēstuli ar prasību pārtraukt reklāmas kampaņu. «Apsveram arī iespēju vērsties Konkurences padomē un tiesā,» teic U.Tatarčuks. Konkurences padomes priekšsēdētājs Pēteris Vilks informēja, ka negodīgas konkurences gadījumos soda sankcija var tikt noteikta līdz 5% apmērā no uzņēmuma gada apgrozījuma. SIA Nelss Logi neto apgrozījums 2004.gadā bija 1,617 milj. Ls, savukārt 5% no šīs summas ir aptuveni 81 tūkst. Ls. Db jau rakstīja par ideju aizgūšanu reklāmās. Viens no šādiem gadījumiem bija 2003.gadā Rietumu Bankas reklāmā izmantotais motīvs, kas bija gandrīz identisks pirms brīža realizētajā NORD/LB reklāmas kampaņā. Plašu rezonansi togad guva arī kāda Unibankas reklāma, kas pēc speciālistu atzinuma bija kopējusi kādu Kannu festivālā godalgotu Brazīlijā tapušu reklāmu.

Nelss grupas uzņēmums SIA Nelss logi no decembra slēgs logu ražotni, Db uzzināja uzņēmuma centrālajā birojā.

SIA Nelss finanšu direktore Evita Januškeviča Db nekomentēja, kādēļ tiek slēgta ražotne, taču pastāstīja, ka Nelss grupa jau tagad un arī turpmāk darbosies tikai divos pamatvirzienos – kokmateriālu ražošana un tirdzniecība, kā arī būvmateriālu tirdzniecība.

Viņa norādīja, ka uzņēmumā notiek reorganizācija, kuras rezultātā notiek dažādu biznesu atdalīšana. Turpmāk SIA Nelss pārstāvēs tieši kokmateriālu ražošanu un tirdzniecību, bet līdzšinējo SIA Nelss būvmateriālu biznesu turpmāk pārņems SIA CMT, kas pieder SIA Nelss Holdings, kas savukārt pieder SIA Nelss dalībniekiem. "SIA CMT būs mātes sabiedrība deviņiem jaundibinātiem uzņēmumiem, no kuriem katrs turpinās veikt būvmateriālu tirdzniecību kādā no līdzšinējām SIA Nelss būvmateriālu tirdzniecības vietām, saglabājot Nelss zīmolu," vēstīja E.Januškeviča.

GE Money Bank, vēloties apķīlāt SIA Nelss mantu, netīšām apķīlājis a/s Latvijas valsts meži (LVM) baļķus, un par to tiesā ir iesniegta sūdzība, ziņo laikraksts Staburags.

SIA Nelss Aizkraukles rajona tiesā iesniedzis sūdzību par tiesu izpildītājas Dzintras Haukas rīcību, aprakstot nekustamo mantu — baļķus, jo tie pieder trešajai personai — akciju sabiedrībai Latvijas valsts meži, kas mantu piegādājusi uz parāda.

SIA Nelss pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Andrejs Strautiņš tiesā apgalvojis, ka aprakstīšanas brīdī tiesu izpildītāja esot zinājusi, ka uzņēmuma teritorijā Aizkrauklē esošie 25.2 tūkstoši kubikmetri baļķu pieder LVM, taču baļķi tikuši saskavoti, un darbs apmēram uz divdesmit dienām apstājies, pakļaujot dīkstāvei ap 150 darbinieku, turklāt apaļkoku vērtība šajā laikā samazinājusies. Sūdzībā lūgts tiesu atcelt mantas aprakstīšanas aktu kopš tā uzrakstīšanas brīža.

Piektdien, 3. jūnijā veikalu tīkls «Nelss» atver jaunu tirdzniecības centru Jelgavā. Jaunā tirdzniecības centra izveidē SIA «Nelss» ir ieguldījis 1 milj. EUR (apm. 703 tūkst. Ls), nodrošinot 45 darba vietas Jelgavā, Db informēja SIA Nelss Mārketinga direktore Sandra Krisberga. Jaunā veikala kopējā tirdzniecības platība ir 7600 kvadrātmetri, no kuriem iekštelpu tirdzniecībai ir atvēlēti gandrīz 5000 kvadrātmetri. Papildus būvmateriāliem, santehnikai un apdares materiāliem Nelss jaunajā veikalā būs arī plašs interjera un mājas preču sortiments, kā arī plaša dārza preču nojume. «Jelgava ir stratēģiski svarīgs punkts «Nelss» veikalu tīkla attīstībai, jo, pateicoties izdevīgajam attālumam no Rīgas, tā kļūst par vienu no ekonomiski attīstītākajām pilsētām Latvijā. Arī būvniecības apjomi šajā reģionā nemitīgi pieaug,» veikala atklāšanas izvēli Jelgavā komentē SIA «Nelss» veikalu tīkla direktore Rita Stražinska. SIA «Nelss» jauno veikalu atklāj Jelgavas tirdzniecības centrā, kas pieder investīciju kompānijai SIA Sporta komplekss «Zemgale K», kuras īpašnieki ir Aldis Plaudis, Viesturs Kuļikovskis, Gints Čakāns un SIA «Vesta AO». SIA «Nelss» ir Latvijas kapitāla kompānija, kas pēdējā pusotra gada laikā atklājusi 4 jaunus veikalus – bez tikko atvērtā veikala Jelgavā ir atklāti veikali Rīgā un Daugavpilī, kā arī 2004. gada oktobrī SIA «Nelss» iegādājās tirdzniecības centru «Centrex». Kopumā SIA «Nelss» pieder viens no plašākajiem būvmateriālu veikalu tīkliem Latvijā ar 15 veikaliem Rīgā un Latvijas reģionos.

Pārsteigumu piedzīvojuši būvmateriālu veikala Nelss darbinieki Liepājā. Aizejot uz darbu 1. decembrī, viņi uzzinājuši, ka veikals slēgts un darba vairs nebūs.

"Nekādu iepriekšēju brīdinājumu nebija, mēs tikai saņēmām informāciju, ka darba attiecības tiek pārtrauktas," telefonsarunā Db pastāstīja kāda no Nelss darbiniecēm, kura savu vārdu nosaukt atturējās. Pēc neoficiālas informācijas, līdzīgi slēgts arī Nelss veikals Daugavpilī.

SIA Nelss centrālajā birojā nekādus komentārus Db nesaņēma, vien apstiprinājumu, ka slēgti veikali Liepājā un Daugavpilī, kā arī solījumu situāciju komentēt rakstiski.

Savukārt Daugavpilī Nelss veikals vēl darbojas līdz 30.decembrim, taču daļu preču piegādātāji jau izved no veikala. Kā pastāstīja Nelss Daugavpils veikala darbiniece, paziņojumu par veikala slēgšanu darbinieki saņēmuši dažas dienas atpakaļ. Situācija tiek skaidrota ar to, ka veikalam ir parādi preču piegādātājiem, tāpēc pašreiz jau daļa piegādātāju parādu dēļ izvedot preci no veikala.

Pērn pirmo reizi kāds no Latvijas uzņēmumiem — lielākais zāģmateriālu eksportētājs SIA Nelss ir nosūtījis uz ārzemēm vairāk nekā 300 000 m3 zāģētās produkcijas. To liecina Db pētījums par Latvijas lielākajiem zāģmateriālu eksportētājiem. «Jau vairākus gadus 300 000 m3 robeža bija teju vai ar roku aizsniedzama, taču tikai 2005. gadā izdevās nosūtīt piegādātājiem ārpus Latvijas apmēram 315 000 m3,» skaidro SIA Nelss direktors Uldis Asars. Viņš gan atzīst, ka svarīgākais jau nav piegāžu apjoms uz ārzemēm, bet gan iespēja gūt pēc iespējas lielākus ienākumus un peļņu, nevis eksportēt tikai eksporta apjomu dēļ. Milzīgo vējgāžu sekas zāģmateriālu tirgū bijušas mazākas nekā tika prognozēts, jo Zviedrijas kokzāģētāji neiepludināja tirgū milzīgu daudzumu lētu zāģmateriālu, kuri ražoti no vētrā cietušās koksnes, atceras U. Asars. Viņš gan atzīst, ka zāģmateriālu tirgus Eiropā ir piesātināts, tāpēc arī Nelss arvien lielāku vērību pievērš Japānas, ASV, Korejas un Ķīnas tirgum.

Par Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) "Gada uzņēmumiem" atzīti SIA "Verems" un AS "Rēzeknes dzirnavnieks", informē Rēzeknes SEZ pārstāvji.

Uzņēmumi tika vērtēti vairākās nominācijās - "Gada produkts", "Gada pakalpojums", "Gada eksportētājs", "Gada sadarbības partneris", "Gada inovācija", "Videi draudzīgākais uzņēmums", "Gada darba devējs", "Sociāli atbildīgākais uzņēmums".

Kopumā tika vērtētas 19 Rēzeknes SEZ komercsabiedrības. Ņemot vērā gan iegūtās nominācijas, gan iepriekšējā gada darbības rādītājus, tika noteikti uzvarētāji arī galvenajai nominācijai "Gada uzņēmums".

Uzvarētājs mazo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Rēzeknes dzirnavnieks". Otro vietu ieguva SIA "Midis", bet trešo vietu - SIA "Energy Resources CHP".

Uzvarētājs lielo/vidējo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Verems". Otro vietu ieguva SIA "NewFuels", bet trešo vietu - SIA "Leax Rēzekne".

Šā gada novembra otrajā pusē notiks maksātnespējīgā SIA Nelss kustamās manatas izsole, liecina ieraksts oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Izsolē, kas plānota 24.novembrī, tiks izsolītas krājumos esošās rezrves daļas un materiāli, kas atrodas Aizkrauklē, Jaunceltnes ielā 7. Izsoles sākuma cena ir saskaņā ar novērtējumu ir 48,79 tūkstoši latu. Mantas izsoli veiks MSIA Nelss administrators Jānis Jurkāns.

Ir notikušas vairākas MSIA Nelss kustamās mantas un nekustamā īpašuma izsoles. Jāatgādina, ka gada sākumā GE Money Bank nosolījusi gatavās produkcijas zāģmateriālu krājumus 1773 kubikmetru apjomā Aizkrauklē par 57,9 tūkstošiem latu. Sākuma cena saskaņā ar novērtējumu bija 33,9 tūkstoši latu.

Savukārt nepabeigtās ražošanas zāģmateriālu krājumu 329 kubikmetru apmērā par 8,8 tūkstošiem latu nosolīja SIA AKZ. Sākuma cena saskaņā ar novērtējumu zāģmateriālu krājumiem bija 6,4 tūkstoši latu.

Vidējo parādnieka profilu patlaban ir grūti raksturot, taču lielākās problēmas sagādā vientuļi vīrieši pēc 40 gadiem un policisti, mazākās - pensionāri. Ir pat gadījumi, kad kredīta izsniedzējs nemaz neuzzina par pensionāra-kredītņēmēja nāvi, jo viņa laulātais turpina kredītu maksāt, neskatoties uz visām grūtībām, intervijā biznesa portālam Nozare.lv norādīja kredītkompānijas SIA Aizdevums.lv (līdz 2008.gada vasarai SIA Nelss līzings) valdes priekšsēdētāja Anželika Hoteloviča.

Mazāk atbildīgi maksātāji esot gados jaunie cilvēki vecumā no 20 līdz 25 gadiem, kuriem seko cilvēki vecumā pēc 40 gadiem.

«Vientuļiem vīriešiem pēc 40 gadiem vispār neticu, jo vai nu viņiem ir kaitīgi ieradumi, piemēram, alkohola vai azartspēļu atkarība, vai arī viņi vieglprātīgi dzīvo tikai šodienai, nedomājot par nākotni,» teica Hoteloviča.

SIA Aizdevums.lv pieredze rāda, ka gan pirmskrīzes laikā, gan tagad ļoti daudzi nemaksātāji ir policisti, kuriem pārsvarā nav nekādas maksāšanas disciplīnas.

Iespējams, tas esot skaidrojams ar visatļautību, kas policistiem nāk līdzi ar amatu. Valdošā attieksme ir «ko jūs man izdarīsiet?». Policisti ļoti labi apzinās tiesu sistēmas problēmas. Zina, ko un kā var darīt parādu piedzinēji, un to arī izmanto," sacīja patēriņa kreditore.

Pērn viens no lielākajiem zāģmateriālu ražotājiem — SIA Nelss — par 39 500 m3 jeb 20.7 % — palielinājis kopējās saražotās produkcijas apjomu salīdzinājumā ar 2004. gadu. Pērn SIA Nelss kokzāģētavā Aizkrauklē saražoti 230 000 m3 zāģmateriālu, bet šogad plānots zāģmateriālu ražošanu paaugstināt līdz 250 000 m3, skaidro SIA Nelss direktors Uldis Asars. Viņš norāda, ka kokzāģētavas jauda ļauj saražot vairāk zāģmateriālu, taču, nav jēgas ražot, lai pārdotu neapstrādātus dēļus, tāpēc nežāvēti zāģmateriāli tiek pārdoti nelielos apjomos. «Tie lielākoties ir malu dēļi, kuriem ekonomiski neatmaksājas pievienot vērtību,» norāda U. Asars. Viņš norāda, ka pērn ir investēts žāvētavu jaudu palielināšanā, kas 2006. gadā ļaus izžāvēt ap 300 000 m3 salīdzinājumā ar 230 000 m3 pērn. Tāpat ir uzbūvēts jauns ēvelēšanas cehs, otra augstspiediena impregnēšanas līnija. Kopumā kokzāģētavas kompleksā Nelss 2005. gadā investējis 1.5. milj. Ls. Šogad uzņēmums kopumā plāno ieguldīt apmēram 3.3 milj. Ls. «Ieguldījumi paredzēti dzelzceļa atzarā, kas ļaus samazināt baļķu vadāšanu cauri pilsētai no Aizkraukles stacijas uz uzņēmumu, jaunu pievadceļu izbūvei, muitas noliktavu, kā arī kokmateriālu glabāšanas laukumu izveidei,» skaidro U. Asars.

SIA Nelss ir ieķīlājis visus piecus uzņēmuma būvmateriālu veikalus SEB bankā, liecina Lursoft informācija.

Kopējā reģistrētās ķīlas summa ir 3.198 miljoni latu. Kā SEB bankas parādnieki norādīti SIA Nelss meitasuzņēmumi, kuru nosaukumi atvasināti no attiecīgā veikala atrašanās vietas - SIA Balvu CMT, SIA Madonas CMT, SIA Aizkraukles CMT, SIA Rēzeknes CMT un SIA Viskaļu CMT, kas atrodas Rīgā.

Uzņēmumā Db norādīja, ka saskaņā ar vadības rīkojumu, komentāri par reģistrētajām ķīlām netiks sniegti.

Db jau ziņoja, ka pērn decembrī bez iepriekšēja brīdinājuma tika slēgti Nelss būvmateriālu veikali Daugavpilī un Liepājā, bet vēl pirms tam slēgts veikals Jelgavā un viens veikals Rīgā.

Pārdoti par maksātnespējīgu atzītās būvmateriālu tirdzniecības un kokmateriālu eksporta kompānijas SIA Nelss kokmateriāli, bet tuvākā meneša laikā tiks pārdoti arī uzņēmuma piederošie nekustamie īpašumi.

4.janvārī izsolē AS GE Money Bank ir nosolījusi gatavās produkcijas zāģmateriālu krājumus 1773 kubikmetru apjomā Aizkrauklē par 57.9 tūkstošiem latu. Sākuma cena saskaņā ar novērtējumu bija 33.9 tūkstoši latu.

Savukārt nepabeigtās ražošanas zāģmateriālu krājumu 329 kubikmetru apmērā par 8.8 tūkstošiem latu nosolījusi SIA AKZ. Sākuma cena saskaņā ar novērtējumu zāģmateriālu krājumiem bija 6.4 tūkstoši latu.

SIA Nelss nekustamo īpašumu izsoles notiks arī 6. janvārī un 9.februārī. Kopumā tiks izsolīti nekustamie īpašumi Rīgā, Aizkraukles un Priekuļu novadā.

Viens no lielākajiem Latvijas kokzāģetājiem SIA Nelss pērn saražojis 190 500 m3 zāģmateriālus, bet 2005. gadā plāno pārstrādāt apmēram 400 000 m3 baļķu. Pērn uznēmums izžāvējis 227 000 m3 zāģmateriāku, bet šogad plāno izāvēt nedaudz vairāk — 240 000 m3. Pērn Nelss ir eksportējis 280 000 m3 zāģmateriālu,liecina uznēmuma informācija. Kokapstrādē uznēmumā pērnā gada sākumā tika nodarbināti 426, bet 2005. gada sākumā jau 437 strādājošie. Bez tam Nelss koapstrādē pērn investējis 2.41 milj. Ls, bet šogad plāno ieguldīt nedaudz vairāk — ap 2.53 milj. Ls, liecina uznēmuma informācija. Uzņēmums arī nodarbojas ar Krievijas kokmateriālu importu, tā pērn importēti 85 000 m3 zāģmateriālu un 100 000 m3 baļķu. Pērn Nells kāpinājis zāģmateriālu realizācijas apjomus uz ASV — par 41 %. Turklāt Nells pērn kāpinājis koksnes izstrādājumu ar augstāku pievienoto vērtību realizācijas apjomus uz ASV, Japānu. Arī šogad Nelss plāno pārdalīt noieta tirgus par labu pievienotās vērtības produktiem.

Lai samazinātu atkarību no Krievijas valsts dzelzceļa, kā arī nemaksātu milzīgas soda naudas par vagonu ātru neizkraušanu, SIA Nelss iegādājies 35 dzelzceļa vagonus koksnes pārvadāšanai no Krievijas uz kokzāģētavu. «Privātos vagonus Krievijas valsts dzelzceļš nevar aizsūtīt pārvadāt ogles uz reģioniem, lai tie sagatavotos ziemai,» norāda SIA Nelss direktors Uldis Asars. Viņš atzīst, ka rudeņos 2-— 3 mēneši ir tādi, kad vagoni ir milzīgs deficīts, un tāpēc tika nolemts nopirkt pašiem savus vagonus, tādējādi izvairoties no to deficīta Krievijā. Turklāt skujkoku baļķus Nelss pērkot Krievijas vidienē, kur neesot izdevīgi tos kraut vagonos un vest uz Sanktpēterburgas ostu, tad pa Baltijas jūru uz Rīgu un tad atkal uz Aizkraukli, bet izdevīgāk ir izmantot dzelzceļu, neveicot otreizēju pārkraušanu. Pērn Krievijā iepirkti apmēram 150 000 m3 baļķu un ar saviem vagoniem uz Latviju atvesta apmēram puse, atzīst U. Asars. Viņš arī stāsta, ka Krievijā pērn tika iepirkti apmēram 80 000 m3 zāģmateriālu, kur daļai Nelss pievienojis vērtību, tos žāvējot un ēvelējot, kā arī impregnējot. Nodarbināto skaits Aizkraukles kokapstrādes kompleksā gada laikā ir pieaudzis no 397 līdz 406. Neto apgrozījums pērn pēc neauditētajiem datiem bija 79.5 milj .Ls, kas ir par 16.3 milj. Ls jeb 25.8 % vairāk nekā 2004. gadā. U. Asars norāda, ka uzņēmumam ir divas spēcīgas uzņēmējdarbības sfēras — meža sektors un būvmateriālu tirdzniecība, kur katra ir devusi savu artavu šajā pieaugumā. SIA Nelss direktors Uldis Asars: «Pērnā gada straujais kāpums ir saistīts ar iepriekšējos gados veiktajiem kapitālieguldījumiem kokzāģētavā.»

Šobrīd koksnes produkcijas pieprasījumu ietekmē ne vien specifiski meža nozares faktori, bet arī svārstības pasaules ekonomikā un pat politiski procesi, piemēram, “Brexit” un pasaules lielvaru tirdzniecības kari. Tirgus prognožu izteikšana šādos apstākļos ir līdzvērtīga zīlēšanai kafijas biezumos. Tomēr objektīvi pārdošanas apjomu dati un cenas svārstību dinamika ļauj puslīdz droši cerēt uz situācijas stabilizāciju.

Zāģmateriāli

Sakarā ar pašreizējo situāciju tirgū daudzas lielās zāģētavas ir samazinājušas zāģēšanas jaudas, vai arī uz laiku ir pārtraukušas darbību pavisam. Brīvajā tirgū ir ļoti liela pārprodukcija - vējgāžu un mizgrauža sekas Vācijā, kur vēl arvien tiek izzāģēti cietušie un apdraudētie meži lielos apjomos. Vācija ir viens no lielākajiem zāģmateriālu tirgus spēlētājiem pasaulē, tādēļ likumsakarīgi, ka šobrīd lētā izejmateriāla dēļ Vācijas zāģētavas arī var nodrošināt zemas cenas zāģmateriāliem. Un lielus apjomus.

Lielais piedāvājums un mazais pieprasījums koriģē zāģmateriālu cenas uz leju visā pasaulē. Situāciju pasliktina mizgrauzis vēl vienā mežsaimniecības lielvalstī Zviedrijā, kas vēl vairāk paplašina lētā izejmateriāla areālu. Secinājums - Eiropas tirgu Latvijas zāģmateriālu ražotājiem uz laiku ir jāaizmirst, jo tur dēļ mizgrauža ir liela zāģmateriālu pārprodukcija, pieprasījums mazs, kad tas viss beigsies – nav zināms.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Sabiedrības SIA Nelss 2008.gada apgrozījums pirmajos 4 mēnešos bija 19.5 miljonus latu, kas atbilst 70% no iepriekšējā gada apjomiem. Ņemot vērā pašreizējo nelabvēlīgo situāciju pasaules, kā arī vietējā tirgū, un ar to saistīto patēriņa samazinājumu, Sabiedrības vadība 2008.gadā neplāno apgrozījuma un peļņas pieaugumu.

"2008.gadā esam pastiprināti pievērsušies būtiskāko saimnieciskās darbības procesu optimizēšanai, lai paaugstinātu Sabiedrības efektivitāti un konkurētspēju, tādejādi spējot turpināt stabilu Sabiedrības darbību arī mazāk labvēlīgos tirgus apstākļos. Sabiedrības darbības optimizēšana ir tieši ietekmējusi arī Sabiedrībā nodarbināto skaitu, kas kopumā ticis samazināts par 23% kopš gada sākuma.

Ar 1.septembri tiek plānots atbrīvot līdz šim būvmateriālu tirdzniecībai izmantotās telpas Rīgā, Augusta Deglava ielā (veikala slēgšana no 14.07.2008.). Šis lēmums saistīts ar konkrētā nekustamā īpašuma objekta īpašnieku maiņu un līdz ar to piedāvāto līdzšinējo nomas attiecību izbeigšanu uz Sabiedrībai izdevīgiem nosacījumiem," norāda SIA Nelss CMT nozares direktors Ilmārs Sētiņš.

Liepājas tiesa pēc SIA Nelss prasības ierosinājusi UPB holdinga uzņēmuma UPB Nams maksātnespējas lietu. UPN Nams norāda, ka noticis pārpratums.

«Faktiski lieta jau ir atrisināta, tas bija tikai pārpratums,» Db apgalvoja UPB holdings viceprezidente Ilze Freimane.

Savukārt tiesas ieceltā administratora Alekseja Panasina birojā db noskaidroja, ka birojs ir saņēmis mutisku UPB Nams pārstāvja skaidrojumu, ka lieta jau ir nokārtota un prasība tiks atsaukta, tomēr lietas materiāli saņemti tikai 27. aprīlī, un administrators vēl nav ar tiem iepazinies. Tāpēc neko komentēt šobrīd neesot iespējams.

UPB Holding prezidents Uldis Pīlēns ierosināto maksātnespējas lietu skaidro ar pārpratumu virkni un nepilnībām likumdošanā. «Ieviešot jaunu grāmatvedības programmu, parāds SIA Nelss netika identificēts. No Nelss puses nebija ne mutisku, ne rakstisku atgādinājumu. Pēc tam izrādījās, ka Latvijas pasta vainas dēļ neesam saņēmuši SIA Nelss sūtīto ierakstīto vēstuli, bet tā aizgājusi atpakaļ uz SIA Nelss. Tomēr likumdošana paredz, ka pietiek tiesā iesniegt pasta pasakni par vēstules izsūtīšanu, lai tiktu ierosināta lieta,» Db skaidroja U. Pīlēns. UPB Nams neesot nekādu parādu, nedz arī citu maksātnespējas pazīmju.

Starp lielākajiem būvmateriālu tirgotājiem pirmo vietu kārtējo reizi ieņem SIA Nelss, visstraujāk apgrozījums pieaudzis AS Rautakesko. Latvijas Būvmateriālu tirgotāju asociācijas (LBTA) biedri pērn strādāja ar 519,43 milj. Ls apgrozījumu, kas ir par 22% vairāk nekā 2005. gadā, kad kopējais asociācijas apgrozījums bija 426.69 milj. Ls. Arī šogad asociācijas izpilddirektors Dainis Olders prognozē, ka kopējais biedru apgrozījums varētu pieaugt par 25%. Pašlaik asociācija apvieno 41 biedru. Nevienam no lielākajiem 10 tirgotājiem aizvadītajā gadā apgrozījums nav krities.

Nemainīgi pirmais

Jau vairākus gadus pēc kārtas nemainīgi pirmo vietu ieņem SIA Nelss, kam apgrozījums pērn bija 85,9 milj. Ls, tomēr jāpiebilst, ka tas ir par abām nozarēm - kokmateriāliem un celtniecības materiāliem kopā. Kompānijas direktors Ēriks Laake-Červinskis stāstīja, ka Nelss abās nozarēs pērn kopā sasniedza peļņas atzīmi 3,2 milj. Ls pirms uzņēmuma ienākuma nodokļa nomaksas. "2006. gadā Nelss nozares neto rezultāts bija pamanāmi labākais pēdējo četru gadu periodā," viņš piebilda.

K-rautas izrāvieni

Tirdzniecības uzņēmumam AS Rautakesko, kam pieder veikali K-rauta, pērn apgrozījums salīdzinājumā ar 2005. gadu pieauga par 64%, kas ir visstraujākais starp 10 lielākajiem tirgotājiem. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Guntis Sokolovskis Db sacīja, ka arī šis gads būs veiksmīgs, jo janvārī un februārī uzņēmuma apgrozījums pieaudzis par 74%. Taču tas skaidrojams arī ar siltajiem laika apstākļiem šogad ziemas periodā. Pērn uzņēmums atvēra 2 jaunus veikalus Jelgavā un Liepājā, kā arī K-rauta tīklam uz franšīzes līguma pamata ir pievienojies būvmateriālu tirgotājs Cēsīs. Šogad iecerēts atklāt vēl divus veikalus - Tukumā un Daugavpilī, savukārt veikals Cēsīs tiks ievērojami paplašināts. Uzņēmuma plāni līdz 2010. gadam paredz, ka tiks izveidoti 21 K-rauta veikals un vēl 11 uz franšīzes līguma.

SIA Rīgas meži vērtējums par 2019.gada otro ceturksni (un pirmo pusgadu) un redzējums par nākotnes tendencēm lielā mērā atspoguļo zāģmateriālu un apaļkoka tirgus ainu, ar kādu saskaras un rēķinās visi tirgus dalībnieki, neatkarīgi no saražotajiem apjomiem, specializācijas, iepriekš noslēgtiem līgumiem, īpašnieku struktūras vai līdzšinējās pieredzes. Tirgu var raksturot vienā vārdā – lēns.

Zāģmateriāli

Otrais ceturksnis ir iezīmējies ar lēnu zāģmateriālu tirgu visos virzienos. Joprojām aktīvākais ir bijis Āzijas virziens. Eiropa, tajā skaitā arī Anglija, ir turējusi salīdzinoši zemas cenas un pieprasījums ir bijis neliels. Šobrīd redzams, ka aizvien lielāka daļa no pircējiem kavē maksājumus un pat atsakās no līgumiem, ja tiek kavēti piegādes termiņi. Tas rada zināmu nedrošību ražotāju pusē, jo ražošanas process mēdz būt atkarīgs no dažādiem aspektiem, piemēram, neplānotiem iekārtu remontiem u.c.

Zāģmateriālu tirgus iekšējiem cenas un pieprasījuma regulācijas mehānismiem pievienojušies arī globālu tirdzniecības konfliktu izraisīti faktori. Ja Ķīna ceturkšņa sākumā bija tirgus, kurā joprojām varēja realizēt zāģmateriālus – diskutējama bija cena, bet līgumus bija iespējams noslēgt un strādāt – tad jūnijā jau tapa skaidrs, ka tirdzniecības konflikts starp Ķīnu un ASV ir samilzis un radījis situāciju, kurā dažas Ķīnas rūpnīcas ir spiestas pārtraukt ražošanu, jo noliktavas ir pārpildītas, bet lielākais eksporta tirgus tām ir slēgts.

Viens no lielākajiem kokzāģētājiem Latvijā, uzņēmums Nelss kopš marta nogales esot pārtraucis darbu, bet uzņēmuma kokzāģētavā darbs jau esot atsācies.

Aizkraukles rajona laikraksts Staburags maija vidū rakstīja, ka Nelss esot atlaidis visus kokzāģētavā strādājošos — vairāk nekā 100 cilvēku.

Savukārt šī avīze 22. maijā jau atkal ziņo, ka kokzāģētava atsākusi darbu un tajā strādājot kompānija AKZ.

Uzņēmuma vadība Db.lv nekādus komentārus nesniedz.

Staburags jau iepriekš rakstīja, ka Nelss ir parādā 4.9 milj. Ls GE Money Bank, kura, vēloties apķīlāt SIA Nelss mantu, netīšām bija apķīlājusi arī a/s Latvijas valsts meži (LVM) baļķus. Par to tiesā bija iesniegta sūdzība.

Nelss pērnā gada apgrozījums ir 49.9 milj. Ls, kas salīdzinājumā ar 2007. gadu ir par aptuveni 40 % mazāk, liecina SIA Lursoft datu bāzē esošā informācija.

Šodien Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu ministrija (FM) svinīgi apbalvoja 2016.gada lielākos nodokļu maksātājus.

Šogad netika speciāli apbalvots valstī lielākais nodokļu maksātājs, bet gan tika pasniegtas balvas un atzinības raksti katra Latvijas reģiona lielākajam nodokļu maksātājam mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā, kā arī tika godināts lielākais darba nodokļu maksātājs, lielākais eksportētājs (pēc eksporta apjoma uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām), lielākais nodokļu maksātājs - valsts, pašvaldību kapitālsabiedrība un 2016.gada debija.

Kā skaidroja VID, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona lielākais nodokļu maksātājs SIA Circle K Latvia pēc nodokļos samaksātās summas vienlaikus ir arī valstī lielākais nodokļu maksātājs.