Igaunijas nekustamo īpašumu fonds EfTEN Real Estate Fund II, kuru janvārī nodibināja kompānija EfTEN Capital, par 46 miljoniem eiro ir iegādājies 100% viesnīcas Radisson BLU Sky nekustamo īpašumu un operatorkompāniju.

Bez ievērojamās viesnīcas un tās operatora Astlanda Hotelli Eften Real Estate Fund II pārņēma arī 3000 kvadrātmetru biroja ēku un iecienītu bāru Madissoni, pirmdien paziņoja EfTEN Capital.

«Pirmais EfTEN nekustamo īpašumu fonds vairāk koncentrējas uz pēckrīzes oportūnistu, pievienotās vērtības investīciju stratēģiju, bet jaunā nekustamo īpašumu fonda stratēģija ir vienīgi pamata nekustamie īpašumi Baltijas valstīs, kas nozīmē vislabāk zināmie komerciālie īpašumi, stabili nomnieki un zema riska profils,» sacīja fonda vadītājs Viljars Arakass.

Interešu konflikts starp abām kompānijām ir novērsts ar pilnīgi atšķirīgām investīciju stratēģijām.

Pagājušā gada Latvijas 100 pelnītāju saraksta pirmajā vietā ierindojies vairāku uzņēmumu īpašnieks Mārcis Martinsons, aiz sevis atstājot iepriekšējo gadu lielākos pelnītājus AS ABLV Bank īpašniekus Oļegu Fiļu un Ernestu Berni, liecina žurnālista Lato Lapsas, SIA Lursoft un žurnāla Kapitāls pētījums.

Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa informēja, ka iepriekšējo gadu pelnītāju topa līderus šogad apsteigt ir izdevies 22 gadus vecajam Martinsonam, kurš ir ierindojies saraksta pirmajā vietā.

«Saraksta veidošanas vēsturē tas ir nebijis gadījums, kad gados tik jauns uzņēmējs ieņem topa pirmo vietu. Vienlaikus gan ir jāteic, ka šis sasniegums ir gūts, pateicoties turīgajam tēvam Mārim Martinsonam, un jaunā uzņēmēja tiešs nopelns SIA BE projekts, SIA MM investīcijas, SIA Profs Real Estate pērnajos labajos finanšu rezultātos, visticamāk, varētu būt minimāls, bet secinājumi, kas ir balstīti uz publiski ticamiem datiem un dokumentiem, atspoguļo tieši šādu ainu - kopējais peļņas apjoms Martinsonam piederošajos uzņēmumos 2014.gadā pārsniedza 30 miljonus eiro,» atzina Kiopa.

Pēc tam, kad modes un izklaides centru Rīga Plaza atstās Somijas lielveikalu ķēdes Prisma veikals, Rīga Plaza iecerējusi veikt rekonstrukciju hipermārketa zonā, kur patlaban atrodas Prisma veikals, informēja Rīga Plaza pārstāve Urzula Spickus.

Viņa vēl nevarēja norādīt rekonstruējamās zonas platību, kā arī datumu, kad Prisma atstās centra telpas, taču piebilda, ka rekonstrukcijas darbus paredzēts sākt šī gada rudenī.

Spickus atklāja, ka Rīga Plaza vadība patlaban jau sākusi darbu pie jauna pārtikas preču operatora piesaistes centram.

«Patlaban plānojam modes un izklaides centra Rīga Plaza hipermārketa zonas globālu rekonstrukciju, un darbi tiks sākti šī gada rudenī. Tāpat, protams, strādājam pie jauna pārtikas tirgotāja piesaistes, par ko noteikti vēl informēsim. Par termiņiem patlaban komentārus sniegt nevarēsim,» sacīja Rīga Plaza pārstāve.

Jau vēstīts, ka Somijas koncerns Suomen Osuuskauppojen Keskuskunta (SOK) nolēmis izbeigt Prisma lielveikalu darbību Latvijā un Lietuvā, jūnijā slēdzot visus veikalus abās valstīs, pavēstīja koncerna pārstāvji.

Tā dēvētajos «Panamas dokumentos» atrodama virkne pazīstamu Latvijas cilvēku vārdi, tostarp, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, uzņēmējs Ainārs Gulbis un viņa dēls, tenisists Ernests Gulbis, lidsabiedrības airBaltic jaunas investors, vācu uzņēmējs Ralfs Dīters Montāgs-Girmess, ēdināšanas uzņēmuma Lido dibinātājs Gunārs Ķirsons un citi, vēsta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica.

Kā norāda Re:Baltica, par Latviju datubāzē ir 15 951 ieraksts. Liela daļa tāpēc, ka Panamas juristu firmas Mossack Fonseca (MF) klientiem bijuši konti nerezidentus apkalpojošās Latvijas bankās, bet ne tikai - arī skandināvu Nordea aktīvi tirgojusi ārzonu kompānijas. Daļa no patiesajiem labuma guvējiem un akcionāriem, kas norādīti kā saistīti ar Latviju, ir Krievijas un bijušo NVS valstu pilsoņi. Daļa ir plašāk nepazīstami cilvēki, kuru vārdu publiskošanai nav pamata, jo ārzonu izmantošana pati par sevi nav noziegums, secina Re:Baltica.

Saskaņā ar Re:Baltica informāciju, «Panamas dokumentos» atrodama informācija par 10 juristu biroja MF klientiem no Latvijas, 1380 Latvijas uzņēmumiem, 21 patiesā labuma guvēju un 81 akcionāru no Latvijas.

Konkurences padome (KP) atļāvusi enerģētikas uzņēmumam SIA "Gren Latvija" iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi SIA "Rīgas enerģija", teikts KP publiskotajā paziņojumā.

KP norāda, ka "Gren Latvija" pārvalda biomasas koģenerācijas staciju Jelgavā, kā arī ražo un piegādā siltumenerģiju kompānijai "Gren Jelgava". Uzņēmums arī ražo un pārdod elektroenerģiju. "Gren Latvija" ir arī saistītās kompānijas "Gren Gulbene", "Gren Rīga", "Gren Jelgava", "Gren Daugavpils" un "Eleport".

Vienlaikus "Rīgas enerģija" nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu un vairumtirdzniecību, kā arī centralizētās siltumapgādes ražošanu un piegādi.

Tādējādi apvienošanās dalībnieku un to saistīto sabiedrību pamatdarbība pārklājas siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā un piegādē. Ņemot vērā, ka ražošanas procesā tiek izmantota kurināmā šķelda, apvienošanās dalībnieki piedalās arī kurināmās šķeldas iepirkumu tirgū.

Latvijā pirmo britu sporta preču tirgotāja Sports Direct veikalu tirdzniecības centrā Olimpia plānots atvērt rīt, 1.augustā, informēja centra Olimpia direktore Zane Šulca.

Viņa gan neatklāj, cik lielas investīcijas tiek ieguldītas veikala izveidē Latvijā, taču atzīmē, ka Sports Direct veikala platība būs 1300 kvadrātmetri, kā arī to, ka Sports Direct pārstāvis un veikala pārvaldītājs Latvijā būs sporta preču tirgotāja SIA Sportland.

Šulca nevar vēl pateikt, cikos tieši notiks veikala atklāšana, bet atzīmē, ka informācija, kas saistīta ar veikala atklāšanu, tiks sniegta šodien. Ar uzņēmuma Sportland pārstāvjiem patlaban nav izdevies sazināties.

Britu sporta apģērbu mazumtirdzniecības veikals Sports Direct pārstāv tādus zīmolus kā Nike, Adidas, Puma, Reebok, Emporio Armani, Calvin Klein, Converse, Diesel, Jack and Jones, Dunlop, Crocs, Lee Cooper un daudzus citus.

Noskaidroti piecās kategorijās nominētie 57 uzņēmumi "Eksporta un inovācijas balvai 2022", informē pasākuma organizatori Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Kā norāda LIAA, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz uzņēmumu nominācijas tika izvirzītas, izvērtējot Centrālās statistikas pārvaldes informāciju. Tika vērtēti dati par uzņēmumu eksportu, radīto pievienoto vērtību, rentabilitāti un nodarbināto skaitu.

Tāpat žūrija, uzklausot uzņēmumu prezentācijas, iepazinās ar uzņēmumu attīstības plāniem, ieguldījumiem cilvēkkapitālā, ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā, sadarbībā ar zinātniski pētnieciskajām iestādēm. Atsevišķi tika vērtēti arī uzņēmumu panākumi mārketingā savu produktu virzībai ārvalstu tirgos.

Kopumā konkursā izvirzītas piecas kategorijas "Eksporta jaunpienācējs", "Eksporta līderis", "Eksporta čempions", "Inovācijas čempions" un "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts". Konkursa nominantus noteica žūrija, kurā piedalījās finanšu institūciju, uzņēmēju organizāciju, Ekonomikas ministrijas, LIAA un plašsaziņas līdzekļu deleģētie pārstāvji.