Pieaugot bažām, ka pasaulē samazināsies kodolenerģijas ieguve, Krievijas atomenerģijas kompānija Rosatom cer palielināt reaktoru eksportu, apgalvojot, ka tie ir drošākie pasaulē, raksta The New York Times. Rietumu kodolenerģijas speciālisti uzskata, ka pēc krīzes Fukušimas AES vismaz divas trešdaļas jaunu reaktoru celtniecības projekti pasaulē tiks apturēti.

Rosatom ir paziņojusi, ka laika posmā līdz 2030. gadam nodrošinās pārdošanas apjomus 50 miljardu ASV dolāru apmērā ik gadu. Šāds kompānijas apgalvojums varētu šķist dīvains, jo Japānas kodolkrīze liks pasaules valstīm divkārt pārdomāt pirms celt jaunus reaktorus, norāda New York Times.

Tomēr Rosatom ir pārliecināta, ka to gaida ziedu laiki. Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā Krievijas premjers V. Putins personīgi devās uz Baltkrieviju, lai noslēgtu līgumu par AES celtniecību šajā valstī. «Mūsu rīcībā ir liels uzlabotu tehnoloģisku risinājumu arsenāls, lai nodrošinātu stabilu un drošu atomelektrostaciju darbību,» žurnālistiem skaidroja V. Putins.

Sākot ar 1.oktobri Siemens uzņēmējdarbība Baltijas valstīs tiks vadīta no Somijas, un Baltijas valstīs esošie neatkarīgie meitas uzņēmumi kļūs par Siemens OSAKEYHTIÖ filiālēm.

SIA Siemens mārketinga vadītāja Dace Brikmane paskaidroja, ka šāda veida restrukturizācija veicinās ietaupījumus un palielinās peļņu, tādējādi stiprinot darbību Baltijā. Siemens OSAKEYHTIÖ vadītājs un Baltijas uzņēmumu valdes loceklis Marti Kohtanens atzīst, ka kompānija ar reorganizāciju Baltijā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā vēlas nodrošināt Siemens uzņēmējdarbības veiksmīgu turpināšanu. Veiktie pasākumi uzlabos uzņēmuma peļņu, samazinās izdevumus un padarīs vadību efektīvāku.

Visās Baltijas valstīs saglabāsies vietējas filiāles un nākotnē Somijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pārstāvniecības tiks skatītas kā viena vienība. Restrukturizācija ļaus izvairīties no administratīvās dublēšanās, tādējādi uzlabojot rentabilitāti.

Par globālā uzņēmuma Siemens vadītāju Latvijā ir kļuvis IKT un enerģētikas nozares eksperts Ilvars Pētersons, kas par savu galveno uzdevumu izvirzījis uzņēmuma darbības paplašināšanu, piedaloties dzelzceļa infrastruktūras, vilcienu un lokomotīvju, elektroenerģijas un gāzes infrastruktūras projektu realizācijā, informē uzņēmums.

«Siemens Latvijā ir senas tradīcijas, īstenojot pirmo infrastruktūras projektu jau 19.gadsimtā. Mēs piedāvājam risinājumus ne tikai dzelzceļa un enerģētikas infrastruktūrai, bet arī energoefektīvus risinājumus rūpniecības un veselības aprūpes nozarē, īpaši specializējoties elektrifikācijas, automatizācijas un digitalizācijas jomā,» uzsver I. Pētersons.

«Kā viens no mūsu pēdējiem realizētajiem infrastruktūras projektiem, kas ir starp modernākajiem Eiropā, bija VAS Latvijas Dzelzceļš Rīgas Šķirotavas stacijas projekts, kurā nodrošinājām Siemens ražoto tehnoloģisko aprīkojumu un centralizētu vadības sistēmu vagonu šķirošanas uzkalnam. Mūsu risinājumi Latvijai nozīmīgākā dzelzceļa satiksmes mezgla darbībai ir palīdzējuši padarīt konkurētspējīgāku vilcienu pārvadājumu tranzīta ceļu uz Latvijas ostām. Šādu un līdzīgu projektu realizācija, kā, piemēram, Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija un Rail Baltica projekti, ir tie, kuros Siemens inovatīvās tehnoloģijas var veicināt Latvijas produktivitātes kāpumu,» skaidro I. Pētersons.

Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijas Rosatom meitsabiedrība Atomprojekt izsludinājusi divus konkursus par Kaļiņingradas apgabalā plānotās Baltijas atomelektrostacijas (AES) teritorijas izpētes darbiem. Kā uzskata Lietuvas eksperti, tas varētu liecināt, ka Rosatom apsver iespējas atsākt apturētos spēkstacijas būvdarbus.

Kā vēsta portāls Kgd.ru, viens konkurss izsludināts par vides radioekoloģiskā monitoringa darbiem AES apkaimē, otrs - par būvlaukuma ģeodinamisko izpēti. Darbus paredzēts finansēt par Rosatom līdzekļiem.

Izdevums arī atgādina, ka Kaļiņingradas apgabala gubernators Nikolajs Cukanovs pērn augustā atzinis, ka Baltijas AES būvdarbi nenotiek. Pēc viņa teiktā, tam esot «tikai viens vienkāršs iemesls - Eiropas Savienība negrib pirkt elektroenerģiju».

Tomēr gubernators paudis pārliecību, ka AES būvdarbi atsāksies. Tikmēr Baltijas AES direktors Vitālijs Trutņevs iepriekš izteicies, ka direkcija ir gatava apturētos būvdarbus atsākt jebkurā laikā.

Krievijas valsts atomenerģijas korporācija "Rosatom" sākusi būvēt Ēģiptes pirmo atomelektrostaciju (AES).

Uz šonedēļ notikušo būvniecības sākuma ceremoniju bija ieradies "Rosatom" ģenerāldirektors Aleksejs Ļihačovs, teikts "Rosatom" paziņojumā.

Topošā AES, kurai būs četri reaktori, atrodas Vidusjūras piekrastes pilsētā Dabaā aptuveni 300 kilometru uz ziemeļiem no galvaspilsētas Kairas.

Projekta vērtība ir apmēram 25 miljardi eiro.

Ēģipte apsvēra iespēju būvēt AES jau 80.gados, taču pēc Čornobiļas AES katastrofas 1986.gada projekts tika atlikts.

Somijas enerģētikas uzņēmums "Fennovoima" maijā paziņoja, ka lauzis līgumu ar "Rosatom", kas paredzēja Somijā uzbūvēt trešo AES. Lēmums lauzt šo līgumu tika skaidrots ar riskiem, kurus rada Krievijas iebrukums Ukrainā.

Ukrainā iebrukušās Krievijas armijas pārstāvji informējuši Zaporižjas atomelektrostacijas (AES) vadošos darbiniekus, ka spēkstacija tagad atrodas Krievijas atomenerģijas korporācijas "Rosatom" īpašumā, pavētījis Ukrainas Nacionālā Atomenerģijas uzņēmuma "Enerhoatom" vadītājs Petro Kotins.

"Tā dēvētās militāri civilās administrācijas pārstāvji ieradās stacijā un sapulcēja vadību. Uzvārdus viņi nenosauc, runā tikai, ka viņi ir militāri civilās administrācijas pārstāvji," stāsta Kotins.

"Viņi paziņoja, ka šī tagad ir "Rosatom" stacija un ka tā Ukrainai vairs nepieder. Būtībā, ka ir atnākuši šeit uz ilgu laiku un šī tagad ir ordas teritorija, tāpēc atomstacijai ir jāstrādā atbilstoši "Rosatom" rīkojumiem," notikušo atstāsta Ukrainas uzņēmuma vadītājs.

Jau iepriekš tika ziņots, ka "Rosatom" piedalījās Zaporižjas AES sagrābšanā.

Rosatom Baltkrievijā cels atomelektrostaciju, nepiedaloties tenderī, ziņo RIA Novostji, atsaucoties uz kompānijas pārstāvi. Atbilstošās tiesības Krievijas puse iegūs pēc starpvalstu līguma par miermīlīgu atomenerģijas izmantošanu ar Baltkrieviju parakstīšanas 2009. gada pirmajā ceturksnī.

Par šīs vienošanās parakstīšanu Baltkrievijas valdība un Rosatom delegācija vienojās šodien Minskā. Pēc Rosatom pārstāvju vārdiem, vienošanās «atklāj pusēm iespēju pāriet pie tiešām pārrunām par pirmās baltkrievu atomelektrostacijas celtniecību».

Decembra beigās kļuva zināms, ka tieši Rosatom cels atomelektrostaciju Baltkrievijā, un tiek pieļauts, ka atomelektrostacijas celtniecība Baltkrievijā sāksies 2009. gada janvārī – tādu termiņu pirms gada nosauca pirmais vicepremjers Vladimirs Semaško.

Vācijas konglomerāts Siemens nolēmis pilnībā aiziet no kodolenerģijas nozares, ziņo BBC.

Šāds solis esot atbilde uz Fukušimas kodolkatastrofu martā Japānā, sacījis vadītājs Pēteris Losčers.

Žurnālam Spiegel viņš arī teicis, ka tā ir kompānijas atbilde uz «skaidru Vācijas sabiedrības pozīciju un politiku, kas paredz atteikties no kodolenerģijas».

«Mums nodaļa ir slēgta,» viņš sacījis, paziņojot, ka uzņēmums vairs necels kodolspēkstacijas.

Anulēts tiks arī ilgi plānotais kopuzņēmums ar Krievijas kodolenerģētikas uzņēmumu Rosatom, lai gan Losčers sacījis, ka viņš joprojām vēlas sadarboties ar partneri citās jomās.

Siemens ir atbildīga par visu 17 Vācijas esošo atomelektrostaciju celtniecību.

Krievi izrādījuši ievērojamas ambīcijas iesaistīties britu kodolenerģijas tirgū. Tas izraisījis nervozitāti, vai tikai Kremlis nesāks izmantot enerģiju kā politisku ieroci, raksta The Observer.

Krievijas valstij piederošais Atomenergoprom ir jau parakstījis kopuzņēmuma līgumu ar Toshiba, kas vada Lielbritānijas galveno atomelektrostaciju Lankašīrā. Līdzīgu vienošanos krievi gatavojas parasktīt arī ar Siemens, kas grasās kļūt par svarīgu jaunās paaudzes atomreaktoru piegādātāju Lielbritānijā.

Krievijas koncerns, kam jau ir pieeja Lielbritānijas urāna raktuvēm un kas ir piegādājis degvielu Safolkas atomelektrostacijai, pamanījies arī nodibināt kontaktus ar britu gāzes uzņēmumu Centrica un turbīnu ražotāju Rolls-Royce.

Nokia un Siemens kopuzņēmums, telekomunikāciju iekārtu ražotājs Nokia Siemens Networks samazinās 17 tūkstošus jeb 23% darbavietu, vēsta BBC.

Tiek lēsts, ka 74 tūkstošus lielās uzņēmuma komandas samazinājums par vairāk nekā piektdaļu, sarucinās kompānijas darbības izmaksas par vienu miljardu eiro.

Uzņēmums, kas darbojies ar zaudējumiem, pieder Somijas kompānijai Nokia un Vācijas Siemens. Nokia Siemens Networks pēdējā laikā ir pieredzējis sīvu sāncensību ar Ķīnas elektronikas gigantu Huawei un zviedru Ericsson.

Kompānijas īpašnieki apsver iespēju Nokia Siemens Networks padarīt par neatkarīgu uzņēmumu. «Tas būtu liels solis. Iespējams, ka uzņēmuma mērķis ir sākotnējais publiskais piedāvājums (Initial Public Offering). Šāds solis nevar tikt paveikts ar pastāvošo uzņēmuma struktūru un pašreizējo darbības modeli,» uzskata Swedbank analītiķis Jari Honko (Jari Honko).

Lai sasniegtu oglekļa neitralitāti līdz 2050.gadam, Japāna piektdien pieņēmusi jaunu enerģētikas politiku, kas atbalsta kodolenerģiju un atjaunojamos enerģijas avotus.

Jaunais enerģētikas plāns, ko valdība pieņēmusi tieši pirms klimata samita novembra sākumā, aicina krasi palielināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu, lai samazinātu fosilā kurināmā patēriņu nākamajā desmitgadē, Japānai cenšoties sasniegt savu vērienīgo oglekļa emisijas samazināšanas mērķi.

Kopš Fukušimas atomelektrostacijas (AES) katastrofas 2011.gadā, Japāna vilcinājās izlemt, ko iesākt ar valsts kodolenerģijas sektoru. Tagad Japāna paziņojusi, ka reaktoru darbības atjaunošana ir būtiska emisijas mērķu sasniegšanā.

Ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrijas izveidotajā 128 lappušu plānā teikts, ka Japānai ir jānosaka vērienīgi mērķi ūdeņraža un amonjaka enerģijai, oglekļa utilizēšanai un kodolenerģijai. Plāns arī paredz popularizēt jūras vēja enerģiju un uzlādējamu bateriju izmantošanu, kurām ir izaugsmes potenciāls.

Neskatoties uz to, ka jau pēc diviem gadiem plānots desinhronizēt Baltijas elektrotīklu no Krievijas un Baltkrievijas, sinhronizējoties ar pārējo Eiropu, Latvija ir iestigusi divus gadus ilgā iepirkumu procedūrā par sinhrono kompensatoru iegādi un uzstādīšanu.

Divi no trīs iepirkuma dalībniekiem SIA Reck un Grieķijas kompānija Mytilineos S.A., nupat iesniegušas sūdzību IUB par AS Augstsprieguma tīkls veikto iepirkumu, jo uzskata, ka iepirkuma veicējs nav organizējis atklātu un pārskatāmu procedūru, nodrošinot tajā vienlīdzīgu attieksmi un godīgu konkurenci.

Uz interviju par notiekošo Dienas Bizness aicināja RECK valdes priekšsēdētāju Viesturu Kaģi.

Sākšu no vispārīgā. Kāda šobrīd ir situācija energobūvniecībā?

Enerģētikas nozare nav atrauta no tautsaimniecībā aktuālajiem procesiem. Atzīšu, ka tik nedroša un neprognozējama situācija enerģētikas tirgū kā šobrīd nav bijusi. Ņemot vērā karu Ukrainā un ieviestās sankcijas pret Krieviju, protams, izjūtam lielu izmaksu sadārdzinājumu, jo daudzas izejvielas (piemēram, melnais un krāsainais metāls) ienāca no Krievijas un Baltkrievijas. Mums jāiepērk ne tikai kabeļi, bet arī jābūvē dažādas konstrukcijas no metāla un dzelzsbetona. Protams, mūsu nozarē primārās ir vara un alumīnija cenas. Un atkal – lielākā daļa ražotāju atradās tieši Krievijā, tāpēc jau šobrīd strādājam ar piegādātājiem no citām valstīm. Līdz ar cenu sadārdzinājumu nākamā problēma ir nespēja prognozēt cenas. Ja agrāk saņēmām cenu piedāvājumus produkcijai, kuriem derīguma termiņš ir mēnesis, tad tagad – nedēļa. Visā būvniecības nozarē šobrīd ir krīze, un mēs gaidām operatīvu rīcību valdības līmenī, pabeidzot un apstiprinot cenu indeksācijas modeli. Šī ir normāla prakse citās valstīs, ka, slēdzot līgumus, tiek iestrādāta indeksācijas formula gan cenu kāpuma, gan arī samazinājuma gadījumā. Tas ir ļoti labs veids, kā abām līgumslēdzējām pusēm izvairīties no riskiem, ar ko saskaramies šobrīd. Piekrītu arī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības paustajam, ka nepieciešama reālistiska vismaz 12 mēnešu valsts pasūtījumu prognoze. Diemžēl līdz šim valsts pārvalde nav spējusi izveidot caurspīdīgu un centralizētu publiskā pasūtījuma prognozi. Vēlos uzsvērt, ka gan ierēdniecībai, gan valdībai ir jāapzinās, ka mēs visi esam vienā laivā. Ja valsts sektors nespēs operatīvi un pragmatiski pieņemt lēmumus, roku rokā sadarbojoties ar visu nozaru (ne tikai būvniecības) pārstāvjiem, valsts ekonomika jeb mūsu kopējā laiva sāks grimt.

Uzcelt atomelektrostaciju (AES) Rēzeknes tuvumā – ar tādu domu klajā nācis pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs, ziņo laikraksts Telegraf.

Pēc viņa domām, realizēt šo projektu varētu Krievijas korporācija Rosatom. «Pagaidām tas viss ir iniciatīvas līmenī, taču ir jau bijušas sarunas ar atsevišķiem cilvēkiem, bet viņu uzvārdus es nesaukšu. Viņi ir kompetenti šādos jautājumos, tāpēc mēs arī esam nākuši klajā ar tik nopietnu piedāvājumu,» stāsta A.Bartaševičs. Viņš laikrakstam arī piebilst, ka cilvēki, ar kuriem ir bijušas sarunas, ir no Krievijas.

A.Bartaševičs uzskata, ka AES celtniecība Latvijā ar Rosatom palīdzību ir pilnīgi reāla. Viss tikai atduroties pret finansēm, jo pati Latvija šādu projektu «pavilkt» nevarētu, bet Rosatom noteikti atradīs investorus.

Krievija aizvada sarunas ar Eiropas energokompānijām par atomelektrostacijas (AES) celtniecību Kaļiņingradā, pavēstījusi energokompānija Rosatom.

«Pašlaik tiek aizvadītas sarunas ar lielām Rietumeiropas energokompānijām, kas ir izrādījušas nopientu vēlmi piedalīties Kaļiņingradas AES celtniecībā,» sacīja Rosatom inženierprojektu vadītājs Sergejs Bojarkins, vēsta Ria Novosti.

Krievija Baltijas AES celtniecību Kaļiņingradā uzsāka 2010. gadā. Paredzēts, ka AES pirmais bloks darbību uzsāks 2017. gadā, bet otrā bloka celtniecība jāuzsāk šogad un jāpabeidz 2018. gadā.

Db.lv jau vēstīja, ka eskperti iepriekš apšaubījuši Kaļiņingradas AES drošību. «AES būvniecība ir ļoti dārgs projekts, un, iespējams, Kaļiņingradas AES drošības aspekts būs zemāks, nekā varētu vēlēties,» sacīja Fizikālās enerģētikas institūta izpētes vadītājs profesors Viktors Zēbergs.

Ja Baltijas energokompānijas kā akcionāri iesaistītos jaunajā Kaļiņingradas AES, tās varētu pašas pārliecināties, ka projekts ir drošs un uzticams.

To ekskluzīvā intervijā laikrakstam Dienas bizness saka Krievijas valstij piederošās kodolenerģētikas kompānijas Rosatom Kaļiņingradas jeb Baltijas atomelektrostacijas (AES) projekta vadītājs Sergejs Bojarkins.

«Man ir nācies lasīt Baltijas presē paziņojums, ka Baltijas AES ir nereāls projekts, ka tas ir blefs un nekad nebūs uzbūvēts, tāpēc mēs aicinām šo valstu pārstāvjus un arī žurnālistus uz Baltijas AES būvniecības vietu, lai viņi savām acīm jau var novērtēt to darbu apjomu, kas tur ir paveikts. Tur jau tagad ir veikti būvdarbi vairāk nekā 100 milj. eiro apjomā,» tā S. Bojarkins. Pirmo Baltijas AES 1150 MW bloku Rosatom nodos ekspluatācijā 2016. gadā, otro – tādu pašu - 2018. gadā. Viņš norāda, ka lēmums par Baltijas AES būvniecību pieņemts jau 2006. gadā, lai novērstu Kaļiņingradas elektroenerģijas deficītu, kamēr otrs bloks paredzēts elektrības eksportam uz Skandināviju, Baltiju un Rietumeiropu. «Baltijas AES ir uz Eiropas elektroenerģijas tirgu orientēts projekts un visas runas par to, ka Krievija ar to apdraud kādu valstu energoneatkarību, beigtos, ja, piemēram, Baltijas valstis pieņemtu viņām oficiāli izteikto piedāvājumu un šo valstu energokompānijas kļūtu par Baltijas AES akcionāriem un pašas piedalītos to vadīšanā. Mēs ceram, ka mums izdosies pārliecināt savus kaimiņus, ka jaudīga elektrības ražotne Kaļiņingradā, no kuras naktī pa zemāku cenu var iepirkt bāzes enerģiju un dienas laikā to pārdot dārgāk, ir visu reģiona valstu interesēs,» tā S. Bojarkins.

Vācu Süddeutsche Zeitung par jaunākajām vēsmām kopš 2008. gada ilgstošajā skandālā ziņo, ka ekonomisko nedienu vajātā Grieķija pat gatava nākt pretī Siemens un nepieprasīt brango soda naudu. Tā vietā kompānija Atēnām atlaidīs daļu iekrātā parāda par iepriekšējiem pasūtījumiem un iesaistīsies jaunos projektos, lai vairotu grieķiem tik nepieciešamās darba vietas.

Konflikta būtība ir kopš 1992. gada Siemens maksātie kukuļi grieķu amatpersonām par ienesīgiem valsts pasūtījumiem. Laikraksts ziņo, ka līdz 2006. gadam Siemens maksājis Grieķijas Telekomunikāciju organizācijas (OTE) vadībai un politiķiem, lai saņemtu valsts telefonu tīklu uzturēšanas pasūtījumu kā arī tiesības ieviest drošības sistēmu 2004. gada olimpiādei Atēnās.

Ne jau Siemens vien bojājis Grieķijas biznesa vidi – ne ar ko labākas nav bijušas kompānijas Daimler, MAN un Ferrostal. Pirms nepilna gada arī ASV kompānija Comverse Technology pašmāju likumsargiem samaksājusi 1,2 miljonus dolāru soda naudu par OTE dotu 536 tūkstošu dolāru kukuli.

Siemens AG, Eiropā lielākā inženiertehniskā kompānija, izskata dažādas iespējas saistībā ar Osram biznesu, ieskaitot iespējamu sākotnējo publisko piedāvājumu vai pārdošanu, Bloomberg uzzinājis no neoficiāliem informācijas avotiem.

Minhenē bāzētā Siemens par Osram pārdošanu konsultējusies ar investīciju bankām.

Saskaņā ar informācijas avotu sniegto informāciju pagaidām nekāds lēmums vēl nav pieņemts, un Siemens varētu paturēt vienību savā īpašumā.Kā sākotnējā publiskā piedāvājuma vai pārdošanas iespējamais laiks tiek minēta nākamā gada pirmā puse.

Osram, otras lielākās apgaismojuma kompānijas pasaulē (pēc pārdošanas apjomiem) pēc Royal Philips Electronics NV, vērtība ir no 6,5 - 7 miljardiem eiro, lēš Morgan Stanley analītiķis Londonā Bens Uglovs.

«Nākamajos divos līdz piecos gados Osram būs nepieciešamas ievērojamas investīcijas, lai padarītu to par labāko savā klasē,» stāstījis Uglovs, paskaidrojot: «Diskusijas Siemens ir par to, vai Osram ir pietiekami stratēģiska, lai investētu šādu naudu.»

Vairāku uzņēmēju organizāciju, kā arī Valsts prezidenta paspārnē strādājošās Stratēģiskās analīzes komisijas izstrādātie priekšlikumi Latvijas ekonomikas atveseļošanai nav radikāli atšķirīgi, taču piedāvātie risinājuma varianti ir dažādi.

Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvju tikšanās laikā ar Ministru prezidenta amata kandidātu Valdi Dombrovski (no kreisās) un finanšu ministra amata kandidātu Einaru Repši saņemts apstiprinājums atbalstīt šīs organizācijas izstrādāto ekonomikas stimulēšanas plānu.

Jaunā iespējamā valdība sola nepaaugstināt nodokļus un mazākus administratīvos šķēršļus.

Vairāk lasiet šodienas laikrakstā Dienas bizness!

Vēl laikrakstā Dienas bizness:

Informācijas vērtība nedevalvēsies

Neraugoties uz likvidēto uzņēmumu skaita pieaugumu un vispārējo depresiju tirgū, informācijas vērtība nedevalvēsies, ir pārliecināts nacionālās ziņu aģentūras LETA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Barkāns.

Vācija un Francija vienojušās, ka tām var būt atšķirīgi viedokļi par Eiropas Savienības (ES) lēmumu kodolenerģiju atzīt par videi draudzīgu, piektdien paziņojusi Vācijas Eiropas lietu ministre Anna Līrmane, noraidot runas par konfliktu abu Eiropas lielvaru starpā šajā jautājumā.

Francijā kodolenerģija ir galvenais enerģijas avots un tā aktīvi atbalsta ieceri iekļaut kodolenerģiju zaļo resursu investīciju sarakstā, savukārt Vācija, kura sākusi visu kodolspēkstaciju slēgšanu, asi iebilst pret tādu ierosinājumu.

"Mēs zinām Francijas pozīciju kodolenerģijas jautājumā, un Francijas puse ļoti labi zina, kāda ir Vācijas nostāja," ministre izteikusies intervijā ziņu aģentūrai AFP.

"Tādēļ varam teikt, ka esam vienojušies nevienoties šajā jautājumā un pievērsties jautājumiem, kuros varam virzīties uz priekšu," norādījusi Līrmane, kā piemēru minot cīņu pret klimata pārmaiņām, ilgtspējīgas investīcijas un Eiropas stratēģisko suverenitāti.

Pēc katastrofas Fukušimas AES visā pasaulē ir pieaugušas bažas par kodolenerģijas drošu izmantošanu, tas var ievērojami palielināt pieprasījumu pēc videi draudzīgas un drošas enerģijas, raksta Bloomberg.

Tādi saules enerģijas ieguves iekārtu ražotāji kā Panasonic Corp. un Sharp Corp., pateicoties pieaugošajam pieprasījumam, nākamajos desmit gados varēs nopelnīt virs 100 miljardiem ASV dolāru.

Pērn jūnijā Japāna paziņoja par plāniem līdz 2020. gadam uzcelt deviņus kodolreaktorus, tomēr pēc Fukušimas katastrofas Japānas premjers ir norādījis, ka valsts pārskatīs šos plānus. Tas nozīmē, ka Japāna pastiprinās centienus ieviest alternatīvu enerģijas avotu izmantošanu, uzskata Japānas analītiķi. Saules enerģija varētu būt labākais risinājums, jo vēja vai termoelektrostaciju celtniecības vietas ir ierobežotas.

Sagaidāms, ka pasaulē atgriezīsies plašāka kodolenerģijas izmantošana, ņemot vērā aizvien lielāku elektroenerģijas pieprasījumu, liecina Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) pētījums.

Šobrīd pasaulē novērojama lielākā Interese par kodolenerģiju kopš 20.gadsimta 70.gadu naftas krīzes, vairāk nekā 40 valstīm vēloties paplašināt kodolenerģijas izmantošanu, vēstī IEA.

Elektroeneģijas pieprasījumu veicina ne tikai tādas tradicionālas nozares kā rūpniecība, bet arī jaunas jomas, tostarp elektriskās automašīnas, datu centri un aizvien plašāka mākslīgā intelekta iespēju pielietošana.

IEA prognozē, ka pasaulē esošo gandrīz 420 kodolreaktoru saražotās elektroenerģijas apjoms šogad sasniegs jaunu maksimumu.

"Skaidrs, ka šobrīd jau notiek arvien plašāka kodolenerģijas izmantošana, kā to bija paredzējusi IEA, un kodolreaktori šogad saražos rekordlielu elektoenerģijas apjomu," saka IEA izpilddirektors Fatihs Birols.

Igaunijas valdība saņēmusi pozitīvu vērtējumu no Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) un šogad parlamentā plānotas diskusijas par atomelektrostacijas (AES) būvniecību valstī, paziņoja Igaunijas klimata ministrs Kristens Mihals.

"Atgriezeniskā saite no Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ekspertiem Integrētās kodolinfrastruktūras pārskata (INIR) misijā bija ļoti vērtīga un ar atbalstu debatēm par kodolenerģiju, kuras 2024.gadā plānotas Rīgikogu," teica ministrs.

Viņš informēja, ka parlamentā šogad plānoto diskusiju mērķis ir noteikt, vai valsts ir gatava ierosināt kodolenerģētikas attīstību atļaujošas normatīvu vides izveidi, lai sasniegtu 2050.gada klimata mērķus un garantētu elektroapgādes drošību.

IAEA misija pēc Igaunijas valdības uzaicinājuma valsti apmeklēja 23.-30.oktobrī, izvērtējot valsts iespējas attīstīt drošas un ilgtspējīgas kodolenerģijas programmas īstenošanai nepieciešamo infrastruktūru.

Enerģētikas politikas kontekstā vērtējot, kodolenerģijas attīstība pašlaik nav Latvijas prioritāte, norādīja Ekonomikas ministrijā (EM), vienlaikus atzīmējot, ka Latvijas prioritāte ir atjaunojamo energoresursu plašāka izmantošana un šīs enerģijas ražošana.

Atbilstoši Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam mērķiem, nepieciešams veicināt atjaunojamās enerģijas ražošanu un izmantošanu, tostarp, līdz 2030.gadam ir jāpalielina no vēja iegūtās enerģijas apjoms līdz 800 megavatiem. Līdz ar to EM strādā ne tikai pie regulējuma pilnveidošanas, bet arī sākusi aktīvu darbu pie Igaunijas - Latvijas atkrastes vēja enerģijas projekta īstenošanas.

Ministrijā pauda, ka kopumā jaunu enerģijas ražošanas jaudu ieviešana reģionā un Eiropas Savienībā (ES) kopumā ir atbalstāma. Taču jautājums tieši par kodolenerģijas plašāku izmantošanu rūpīgi jāizvērtē no kodoldrošības aspekta, un kodoldrošības jautājumi Latvijā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārziņā.

No pirmdienas līdz 30. oktobrim Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) speciālisti vērtēs Igaunijas gatavošanos politiskam lēmumam par kodolenerģijas attīstību valstī, informēja Igaunijas Klimata ministrijā.

IAEA secinājumi tiks iesniegti valdībai kopā ar Igaunijas kodolenerģētikas darba grupas galīgo ziņojumu.

Atomenerģijas aģentūras speciālisti izvērtēs, vai Igaunija ir pienācīgi apzinājusi attīstības iespējas un prasības un apsvērusi visus kodolenerģijas izmantošanas aspektus. Ekspertiem šonedēļ paredzētas intervijas, un viņi izvērtēs kodolenerģētikas darba grupas analīzi.

Igaunijā izveidotās darba grupas pienākums ir rūpīgi izpētīt visus ar kodolenerģijas izmantošanu saistītos jautājumus saskaņā ar starptautiskajām normām. IAEA ekspertu misijas novērtējums ir galvenais kvalitātes rādītājs, kas atklāj, cik efektīvi tas ir darīts.

Kodolenerģijas darba grupas galīgais ziņojums tiks pabeigts līdz šā gada nogalei. Pēc tam parlamentam būs jālemj, vai kodolenerģijai Igaunijā ir nākotne.

Krievijas lielākajam radioaktīvo materiālu pārstrādes centram Majak draud nopietna avārija, brīdina tā darbinieki, vēsta NewsRu.

Atomcentra Majak darbinieki, kuri ir izvēlējušies palikt anonīmi izplatījuši vietējā presē vēstuli, kurā tiek brīdināts, ka objektā tuvākajā laikā var notikt katastrofa. «Dabas kataklizmas un tehnogēnās avārijas, ko pasaule ir pieredzējusi pagātnē ir sīkums salīdzinot ar kodolarmagedonu, kas mūs sagaida,» vēstulē raksta Majak darbinieki.

Vēstule ir adresēta Krievijas prezidentam Dmitrijam Medvedevam, premjeram Vladimiram Putinam, valsts atomkompānijas Rosatom vadībai, kā arī vairākiem Krievijas žurnālistiem.

Majak darbinieki pauž savu satraukumu sakarā ar Krievijas kodolenerģijas sektorā esošajām hroniskajām problēmām – korupciju, atbildības un finanšu trūkumu. Desmitiem miljonu rubļu, kas paredzēti drošības pasākumu īstenošanai nokļūst «ieinteresēto pušu kabatās,» un kompānijas piespiež savus darbiniekus par to klusēt, skaidro Majak darbinieki.