Dzīvesstils

Simtgades produkti: Ja šodien dziedāsim mēs, rīt dziedās mūsu bērni

Laura Mazbērziņa, 16.06.2018

Jaunākais izdevums

Šovasar notiekošo XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku zīmē radīts mākslas darbs - apvienojot tradīcijas un tagadnīgumu, tapis videoklips vienai no Latvijā mīlētākajām tautasdziesmām «Pūt, vējiņi».

Šo Jāņu sveicienu veidojusi māksliniece Katrīna Neiburga, un savu video nospiedumu tajā atstājuši divi simti latviski dziedošo, kas savu tautasdziesmas pantiņu iedziedājuši ar balss spēles «DzieDot» starpniecību. Videoklipa muzikālajam noformējumam izmantota īpaši aranžēta dziesmas «Pūt, vējiņi» versija jaunā, mūsdienīgā skanējumā, kuras autors ir Kārlis Butins.

«Videoklips dziesmai «Pūt, vējiņi» apvieno nedziedātājus un dziedātājus, jaunus un vecus, visus, kam tuva ir dziedāšana un latviskais. Daudzi no klipa varoņiem, pārvarot savas šaubas, pirmo reizi uzdrīkstējušies dziedāt tā, lai citi to redzētu. Tā kā katrs dalībnieks dziesmas izpildīšanai izvēlējies sev nozīmīgu vietu, skatītājam ar klipa palīdzību ir iespēja ielūkoties gan dažādu paaudžu pārstāvju sejās, gan viņus raksturojošā apkārtnē, kamēr visas dziedātāju balsis apvienojušās vienā,» videoklipa ideju komentē Katrīna Neiburga.

Tāpat māksliniece stāsta, ka vienīgais veids, kā saglabāt dziesmu dzīvu, ir to dziedāt. Un ne tikai uz skatuves, bet ikdienā. Ja šodien dziedāsim mēs, rīt dziedās mūsu bērni. Videoklips ir tapis ticot, ka dziedāt spēj ikviens, kurš grib.

LASI ARĪ:

Simtgades produkti: 40 tūkstoši eiro saldējumā un sieriņos

Simtgades produkti: Riija latviskā kolekcija

Simtgades produkti: Grandfather latviskie džemperi

Kā top? Rocket Bean Roastery Latvijas Nacionālā kafija

Simtgades produkti: Jogurta kokteiļi ar brunču rakstiem

Simtgades produkti: Grili ar piederības zīmi

Simtgades produkti: Latviskā mežizstrādes tehnika

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Dziesmu svētku virsdiriģents: Mēs paši esam palikuši bez biļetēm

Laura Mazbērziņa, 16.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv viesojas Langstiņos pie maestro un viena no XXV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģentiem - Edgara Račevska. Maestro sagaida ar smaidu sejā, uz klavierēm spēlējot «Mūžu mūžos būs dziesma». Simtgades Dziesmu svētkos virsdiriģenta tribīnē viņš kāps jau vienpadsmito reizi.

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu svētku noslēguma koncertā izskanēs plašs repertuārs četru stundu garumā, kuru diriģēs 20 galvenie Dziesmu svētku virsdiriģenti.

«Es nebiju iedomājies, ka tik ātri tiks izpirktas visas biļetes gan uz noslēguma lielkoncertu, gan uz ģenerālmēģinājumu. Nodomāju - nu ko, mēs paši esam palikuši bez biļetēm,» Edgars Račevskis kopā ar kolēģiem spriedis. Diriģenti Vispārējo latviešu Dziesmu svētku organizatoriem lūguši biļetes, lai varētu atvest savas ģimenes uz konceru, taču šobrīd pastāv maza iespēja tās iegūt, lai gan parasti problēmas nav bijušas.

Lai gan gribētēju uz šiem koncertiem ir daudz, organizatori nav plānojuši citus koncertus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Dziesmu un deju svētku biļetes nav saņēmuši teju 500 cilvēki

LETA, 06.03.2018

Dziesmu un deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča (no kreisās) un Biļešu paradīzes direktors Ēriks Naļivaiko.

Foto: Edijs Pālens/ LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

XXVI Vispārējo Dziesmu un XVI deju svētku biļetes pēc iegādes savā īpašumā nav saņēmuši 486 cilvēki, taču SIA «Biļešu paradīze» līdzīpašnieks un vadītājs Ēriks Naļivaiko sola, ka tās citu pircēju rokās nav nonākušas.

Naļivaiko preses konferencē skaidroja, ka 3.martā svētku biļešu tirdzniecības procesā «Biļešu paradīze» nav saņēmusi bankas apstiprinājumus par kopskaitā 486 pirkumiem. Tajā pašā laikā Naļivaiko solīja, ka šo klientu pirkumi nav nokļuvuši citu cilvēku rokās, un pēc «juridisko lietu sakārtošanas» šie cilvēki tiks pie savām biļetēm.

Svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva aģentūrai LETA norādīja, ka pašlaik pārdotas 87 034 biļetes jeb 92% no kopējā biļešu skaita, sastādot aptuveni 2 096 292 eiro ieņēmumus. Pašlaik tirdzniecībā palikušas biļetes tikai uz diviem no kopskaitā 19 Dziesmu un deju svētku maksas pasākumiem - svētku sadziedāšanos un vokālsimfonisko koncertu «Arēnā Rīga».

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Ierobežotas tiesības saukt pie atbildības dziesmu svētku biļešu pārpircējus

LETA, 05.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Normatīvie akti atļauj privātpersonām pārdot sev piederošas XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku pasākumu biļetes, taču likums aizliedz to darīt nolūkā gūt peļņu, nereģistrējot komercdarbību, informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID), piebilstot, ka VID nevar sākt pārbaudes un sodīt kādu par nodokļu nemaksāšanu no neatļautas komercdarbības.

Latvijas normatīvajos aktos nav noteikts tiešs aizliegums privātpersonai nodot, dāvināt vai pārdot sev piederošu kultūras vai sporta pasākuma ieejas biļeti bez atlīdzības vai par samaksu, kas kompensē personas izdevumus, kas radušies šīs biļetes iegādei.

Situācijā, kad fiziskā persona ir iegādājusies pasākuma ieejas biļeti un kādu sev zināmu apsvērumu dēļ nevar vai nevēlās vairs apmeklēt pasākumu, tad normatīvie akti neliedz šo biļeti nodot citai personai.

Likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» šādā situācijā nosaka, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek ienākumus no personīgā īpašuma atsavināšanas. Tādējādi personas ienākums nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja persona ir iegādājusies pasākuma ieejas biļeti bez mērķa to pārdot tālāk un gūt peļņu, skaidroja VID.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvē ir jādara nevis tas, ko var darīt, bet tas, ko nevar nedarīt.

To intervijā DB norāda Dziesmu svētku noslēguma koncerta režisors Uģis Brikmanis. Viņš uzskata, ka pēc 100 gadiem Dziesmu svētkus svinēsim ārpus Rīgas – vietā, kur var pulcēties 200 vai pat 300 tūkstoši cilvēku, jo nav nekādu cerību, ka kādreiz Mežaparka estrādē vietas varētu pietikt visiem interesentiem. Režisors atklāj, ka šogad noslēguma koncertu paredzēts atklāt ar pūtēju orķestra prologu, bet estrādes centrā pirmo reizi būs Latvijas diriģentu koris, tādā veidā izceļot diriģentu skolas unikalitāti un nozīmīgumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Tiek uzskatīts, ka vasara ir pasākumiem bagātākais laiks. Vai esat novērojis, ka kultūras nozarei raksturīga izteikta sezonalitāte?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 6.jūnijā, pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja tiks atvērts «Live Rīga Dziesmusvētku restorāns», kas darbosies trīs dienas. Tajā piedalīsies desmit populāri Rīgas restorāni un to šefpavāri.

«Live Rīga Dziesmusvētku restorānā» piedalīsies un līdzās viens otram zem klajas debess trīs dienu garumā apmeklētājus priecēs restorāni - «Entresol», «Ferma», Vīna bārs «Garage», «International», «Kaļķu vārti», «Kolonāde. Mūsu stāsti..», «MUUSU», «Osta», «Rocket Bean Roastery», «Valmiermuižas alus vēstniecība Rīgā».

Paralēli visas dienas garumā uz lielā ekrāna tiks rādīti deju koncertu ieraksti, «Dziesmu un Deju svētku» vēstnešu stāsti, translācijas no LTV «Dziesmu un Deju svētku» studijas, kā arī translētas tiešraides no deju lieluzveduma «Māras zeme» un noslēguma koncerta «Zvaigžņu ceļā» no Mežaparka estrādes.

Restorāna darba laiki ir 6. jūlijā no plkst. 13:00 līdz 22:00, 7.jūlijā no plkst. 12:00 līdz 00:30, 8.jūlijā no plkst. 12:00 līdz 00:00.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Mežaparka estrādes būvdarbi krietni apsteidz grafiku

Zane Atlāce - Bistere, 11.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežaparka jaunās estrādes būvdarbi apsteidz plānoto darbu grafiku par aptuveni pusotru mēnesi un kopumā ir izpildīti 27 % no kopējā apjoma.

To, aplūkojot Mežaparka jaunās estrādes būvniecības darbu norisi klātienē, ceturtdien secināja atbildīgas amatpersonas.

«Ja būvnieki turpinās apsteigt plānoto grafiku, tad būs jālemj par šogad piešķirtā budžeta grozījumiem. Tomēr priekšā ir gaidāmi sarežģītu konstrukciju montāžas darbi, tāpēc par to lemsim rudenī,» teica Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs.

«Klātienē pārliecinājāmies, ka Dziesmu svētku jaunās estrādes būvniecības darbi norit raiti un būvnieki ar lielu atbildības sajūtu attiecas pret estrādes pirmā posma īstenošanu noteiktajā termiņā, lai jau 2020. gada vasarā Mežaparka var īstenoties XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki,» pēc objekta apmeklējuma Mežaparkā apliecina kultūras ministre, Dziesmu svētku padomes priekšsēdētāja Dace Melbārde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Iepazīstina ar Mežaparka jaunās estrādes būvniecības gaitu

Žanete Hāka, 24.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 24.jūlijā, ar Mežaparka jaunās estrādes būvniecības darba gaitu iepazinās Dziesmu un deju svētku Mākslinieciskās padomes un XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Rīcības komitejas pārstāvji.

«Kopumā šobrīd ir paveikti jau vairāk nekā 40% no plānotajiem būvniecības darbiem. Ir pabeigta estrādes ēkas slīpā pārseguma izbūve. Notiek ārējo metāla kāpņu un margu montāža, hidroizolācijas izveide uz slīpā pārseguma un estrādes pakāpienu saliekamo dzelzsbetona elementu montāžas darbi. Ir uzmontētas pirmās astoņas kupola metāla kolonnas un turpinās to piegāde no Ungārijas ražotnes uz objektu. Ik dienu objektā strādā 80 darbinieki,» norāda Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs.

Kopā ar Dziesmu un deju svētku Mākslinieciskās padomes un XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Rīcības komitejas pārstāvjiem ar jaunās estrādes būvniecības gaitu iepazinās amatpersonas, būvnieki, arhitekti un citi projektā iesaistītie institūciju pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Topošās Mežaparka Lielās estrādes pamatos iebetonē kapsulu ar vēstījumiem nākamajām paaudzēm

Monta Glumane, 16.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnībā pabeidzot topošās Mežaparka Lielās estrādes skatuves dzelzsbetona dzīto pāļu izbūvi ar vairāk nekā 1100 pāļu, estrādes pamatos iebetonēta kapsula ar vēstījumiem nākamajām paaudzēm, informē Rīgas dome.

Mežaparka Lielās estrādes jaunās skatuves turpmākā pārbūve notiks divās daļās - līdz 2020.gada 18.jūnijam, pirms XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem; un turpināsies pēc svētkiem līdz 2023.gadam, kad Dziesmu un deju svētki atzīmēs 150. gadadienu.

Patlaban zem plānotās jaunās skatuves ēkas tiek uzsākta režģogu un pamatu, kā arī sagataves kārtas izbūve. Tāpat aktīvi norisinās hidroizolācijas ieklāšanas darbi, rievsienas ierīkošana un būvbedres rakšana. Ir pabeigta arī vēsturiskās dziesmu svētku skatuves un tai pieguļošās teritorijas skenēšana. Materiāli ir nodoti glabāšanai Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un Latvijas arhīvam.

«Šodien, piebraucot pie estrādes, pārņem tāda dīvaina sajūta, jo vecās estrādes vairs nav. Šis objekts bija un paliek svarīgs simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, daudzām, daudzām paaudzēm. Man nav nekādu šaubu, ka jaunā estrāde būs unikāla un fantastiska vieta, un es gribētu novēlēt, lai jaunā estrāde saglabātu to auru, kas bija vecajai, labajai, mīļajai estrādei,» uzrunā teica Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 7.jūnijā pieņēmis ekspluatācijā Dziesmu svētku estrādi Mežaparkā, informē BVKB pārstāve Egita Diure.

Līdz ar to ir noslēdzies estrādes būvniecības A posms - ir pabeigts Dziesmu svētku estrādes skatītāju lauks, un estrāde ir gatava svētkiem.

Pārbūves laikā tika palielināts skatītāju vietu skaits līdz 77 000. Izmantojot visai sarežģītas metāla konstrukcijas, izbūvēta pergola, kurā izvietotas plašas telpas pasākumu apmeklētāju vajadzībām - ēdināšanai, ģērbtuvēm, tirdzniecībai. Pārbūvētajā Dziesmu svētku estrādē ir veikti arī apkārtnes labiekārtošanas darbi, pēc iespējas saglabājot apkārtnes dabisko ainavu - mežā ir ierīkotas atpūtas vietas no koka bluķīšiem, izveidoti celiņi.

«Saspringtos termiņos ir sasniegts viens kopīgs mērķis - pārbūvēt Dziesmu svētku estrādi daudz ietilpīgāku līdz 2018. gada vasarai, kad notiks XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki,» objekta pieņemšanas brīdī sacīja valsts galvenais būvinspektors, BVKB Kontroles departamenta direktora vietnieks Jānis Palamarčuks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies Mežaparka Lielās estrādes būvniecības B posma pirmā kārta, informē Rīgas dome.

Būvniecības valsts kontroles birojs 21.maijā pieņēma ekspluatācijā Mežaparka Lielās estrādes B posma pirmās kārtas būvniecības darbus, kuru rezultātā ir izbūvēta jaunā estrādes ēka un kupols, kā arī tai pieguļošā infrastruktūra – apsardzes objekts, inženiertehniskās sistēmas, apkārtesošo ceļu izbūve un veikti teritorijas labiekārtošanas darbi.

Mežaparka Lielā estrāde šobrīd ir ieguvusi tās autoru arhitektu Jura Pogas un Austra Mailīša iecerētās "Sidraba birzs" dziesmu kalna veidolu. Sazaroto "koku rakstu" un pārējās metāla konstrukcijas, kas veidota no 1766,4 tonnas metāla konstrukcijas. Unikālā konstrukcija ir veidota no kolonām un kopnēm un iestiepjas debesīs 35,8 metru augstumā. Metāla kopnēs ir iekārti 510 akustiskie vairogi. Tādējādi šis objekts Eiropas mērogā atzīstams kā unikāls un sarežģīts, kuram ir individuāls akustiskais risinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Mežaparka lielajā estrādē problēmas ar ūdens noteci komunikāciju šahtās

LETA, 04.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežaparka lielajā estrādē konstatētas problēmas ar ūdens noteci komunikāciju šahtās, informēja XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva.

Problēma atklāta šodien, veicot pēdējos plānotos tehniskā nodrošinājuma darbus. Svētku rīkotāji par radušos situāciju informējuši Rīgas pašvaldības uzņēmumu SIA «Rīgas meži», aicinot tai rast risinājumu.

«Rīgas meži» valdes loceklis Edgars Vaikulis aģentūrai LETA skaidroja, ka uz estrādi dosies uzņēmuma darbinieki, kuri centīsies paātrināt sakrājušās ūdens izvadīšanu no komunikācijas šahtām. Tajā pašā laikā viņš norādīja, ka minētās šahtas paredzētas vienīgi vadu «noslēpšanai», nevis ūdens novadīšanai, attiecīgi nosakot, ka visiem komunikācijas kabeļiem jābūt ūdeni izolējošiem.

«Situācija funkcionāli traucē, un mēs palīdzēsim novadīt ūdeni, bet šahtas nav paredzētas lai vadus pasargātu no ūdens,» sacīja Vaikulis, piebilstot, ka par atsevišķu pazemes komunikāciju kanālu izbūvi varētu domāt estrādes otrā pārbūves posma pirmajā daļā, ko paredzēts pabeigt līdz Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem 2021.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IT kompānija «Squalio» Dziesmu un Deju svētku reģistrācijas sistēmas un lietotnes izveidē «Svētki» iegulda aptuveni 100 tūkstošus eiro.

«Squalio» valdes priekšsēdētājs Sandis Kolomenskis stāsta, ka sistēma pāris nedēļu laikā ļāvusi bez sarežģījumiem reģistrēties vairāk nekā 40 tūkstošiem dalībnieku. Šī sistēma nodrošina pamatu personalizētai saziņai ar dalībniekiem. Izmantojot digitālās kartes, visi dalībnieki, kas atrodas pasākuma vietā, ir identificējami un ir iespējams nodrošināt plašas analīzes iespējas, lai pilnveidotu nākamo pasākumu norisi. «Galvenā unikalitāte ir personalizācijas iespēja,» viņš teic. Lietotne ir sadaļa, kas organizatoriem ļauj nosūtīt dalībniekiem šo personalizēto informāciju, bet dalībniekam – piekļūt informācijai un ar to strādāt. Tie ir personalizēti notikumi, pieeja pasākumiem, tostarp, ēdināšanai, mēģinājumiem, individuālā dienas kārtība, vietu kartes utt. Organizatori var nosūtīt arī paziņojumus vai brīdinājumus par izmaiņām konkrēta dalībnieka grafikā, gaidāmajiem laika apstākļiem u.tml. «Neviena no šobrīd pieejamām pasākumu lietotnēm šādu funkcionalitāti nenodrošina, tā ir unikāla iespēju kombinācija,» apgalvo S. Kolomenskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Dziesmusvētku restorānā desmit restorāni vienuviet

Zane Atlāce - Bistere, 06.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja atvērts Live Rīga Dziesmusvētku restorāns, kurā piedalās desmit populāri Rīgas restorāni un to šefpavāri, informē Rīgas Tūrisma un informācijas biroja Live Rīga pārstāve Anna Blaua.

Dziesmusvētku restorānā piedalīsies restorāni Entresol, Ferma, Vīna bārs Garage, International, Kaļķu vārti, Kolonāde.Mūsu stāsti.., MUUSU, Osta, Rocket Bean Roastery, Valmiermuižas alus vēstniecība Rīgā.

Restorāns darbosies trīs dienas un iecerēts, ka tā būs ne tikai vieta, kur baudīt ēdienu, bet arī kā viena no publiskajām svētku skatīšanās vietām pilsētvidē.

Uz lielā ekrāna tiks rādīti deju koncertu ieraksti, Dziesmu un Deju svētku vēstnešu stāsti, translācijas no LTV Dziesmu un Deju svētku studijas, kā arī translētas tiešraides no deju lieluzveduma Māras zeme un noslēguma koncerta Zvaigžņu ceļā no Mežaparka estrādes.

Restorāna darba laiki: 6.jūlijā no plkst. 13 līdz 22, 7.jūlijā no plkst. 12 līdz 00:30, 8.jūlijā no plkst. 12 līdz 00:00.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Simboliski atzīmējot brīdi, kad apjomīgākie būvdarbi ir paveikti un būvobjekts ir ieguvis kopīgo veidolu, 8. janvārī virs jaunās Mežaparka Lielās estrādes pacelts spāru vainags.

Mežaparka Lielās estrādes atjaunošana aizsākās 2016. gada 11. martā, kad Rīgas pašvaldība un Kultūras ministrijas Latvijas Nacionālais kultūras centrs parakstīja līgumu ar Jura Pogas un Austra Mailīša arhitektu birojiem par būvprojekta izstrādi.

Mežaparka Lielās estrādes pirmais atjaunošanas posms - jauna skatītāja lauka izbūve - tika īstenota līdz 2018. gadā 7. jūnijam pirms XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem.

Otrais atjaunošanas posms - jaunas estrādes būvniecība - tiks pabeigta līdz 2020. gada 18. jūnijam pirms XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

Pēdējo posmu ir plānots pabeigt 2023. gadā, kad Dziesmu un deju svētki atzīmēs 150. gadadienu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Aizturēts cilvēks, kurš virs Dziesmu un deju svētku norises vietas lidinājis bezpilota lidaparātu

LETA, 03.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas (VP) amatpersonas šodien plkst.11.37 pie stadiona «Daugava», Rīgā aizturēja kādu personu, kas veica bezpilota lidaparāta lidojumu šobrīd lidojumiem slēgtajā zonā virs stadiona, aģentūrai LETA apstiprināja VP pārstāve Sigita Pildava.

Viņa norādīja, ka no 30.jūnija līdz 9.jūlijam ir aizliegta patvaļīga bezpilota lidaparātu lidojumu veikšana virs Dziesmu un deju svētku pasākumu norises vietām.

Par šādu rīcību draud administratīvā atbildībā - naudas sods no 150 līdz 300 eiro fiziskām personām, bet 700 līdz 1500 eiro juridiskām.

Pildava uzsvēra, ka pagaidām svētki norisinās mierīgi un nav pamata uzskatīt, ka tā nevarētu turpināties.

Jau ziņots, ka XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki Rīgā norisināsies līdz 8.jūlijam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi: Stāvoklis ir kritisks

Db.lv, 10.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi rīkos piketu pie Kultūras ministrijas un gājienu uz Ministru kabinetu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību kritiskajam stāvoklim nozarē.

Pasākumu jomas tehniskās puses profesionāļi ir apvienojušies, lai kopīgi paustu savas bažas par nozares nākotni un aicinātu atbildīgās institūcijas pieņemt lēmumus uzņēmumu un darbavietu glābšanai.

"Kultūra nav tikai koristu un dejotāju kolektīvi, mūziķi uz skatuves, aktieri un performatori. Pasākumu industrija apvieno plašu "neredzamo" darbinieku pulku, ko pasākumu apmeklētājs bieži pat nepamana un neiedomājas par viņu eksistenci. Tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu darbinieki ir tās neredzamās rokas, kas rūpējas par to, lai tiktu uzceltas vērienīgas un drošas skatuves ar jaunāko gaismu tehniku un video projekcijām, lai klausītājiem viss būtu dzirdams un ausīm baudāms, lai pasākumā būtu atbilstoša un estētiska scenogrāfija un dekorācijas, lai būtu kur un pie kā apsēsties, lai brīvdabas pasākumos būtu jumts, zem kura paslēpties, lai vakara noslēgumā visi sajūsmā noelstos par krāšņu uguņošanu, lai viss aprīkojums tiktu atvests un aizvests laikā, lai tiktu pienācīgi ierobežota teritorija," norāda uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Viesnīcām un ēdināšanas uzņēmumiem gads solās būt īpaši darbīgs

Linda Zalāne, 03.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gads līdz ar Latvijas jubilejas atzīmēšanu viesnīcām un ēdināšanas uzņēmumiem solās būt īpaši darbīgs, tomēr sagaidāms arī izteikts darbinieku trūkums

«Gribas cerēt, ka arī 2018. gadā Latvijas tūrisma nozare turpinās stabilu izaugsmi. It īpaši šo pārliecību stiprina fakts, ka valsts svinēs savu simtgadi, un šā iemesla dēļ Latvijas publicitāte būs lielāka nekā citkārt, turklāt – gan vietējā mērogā, gan starptautiskā līmenī,» teic LIAA Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava. Sagaidot Latvijas valsts simtgadi, savu artavu svētku norisē ieliks katrs reģions, novads un pagasts. Nacionālas nozīmes sarīkojumus papildinās daudzi mērogā mazāki pasākumi, kuros ikviens būs gaidīts un varēs tajos piedalīties. «Šogad būs arī XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki, kā arī dažādi sporta pasākumi un maratoni, kas ir starptautiski. Lai gan tie pārsvarā viesus atved uz Rīgu, taču arī Jūrmala jūt nakšņotāju pieaugumu,» stāsta Hotel Jūrmala Spa & Conference Center pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītāja Kristīne Štāla-Bula.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 12. aprīlī, XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu svētku un XVI Deju svētku Rīgas domes rīcības komiteja iepazinās ar Mežaparka Lielās estrādes pārbūves darbiem. Tā bija pēdējā iespēja publiski apskatīt Mežaparka Lielo estrādi vēl kā būvniecības objektu, pirms pirmās būvniecības kārtas nodošanas ekspluatācijā, kas plānota 18. jūnijā.

«Šodien klātienē pārliecinājāmies, ka būvniecības pirmās kārtas darbi Mežaparka Lielajā estrādē norit pēc plānotā grafika un valsts simtgades gaidītākie svētki notiks atjaunotā vietā un tiem paredzētā laikā. Visas iesaistītās puses – Rīgas pašvaldība, svētku rīkotāji un būvnieki ar lielu atbildību ikdienu veic savu darbu, lai kopīgi izdotos lieliski svētki,» teica Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks un XXVI Vispārējo latviešu dziesmu svētku un XVI Deju svētku Rīgas pilsētas rīcības komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs informēja: «Šobrīd ir paveikti gandrīz 88 % no plānotajiem būvniecības darbiem. Ir pabeigti jaunā žoga montāžas darbi, turpinās bruģa ieklāšana un zāliena pamatnes sagatavošana skatītāju laukumā. Notiek margu uzstādīšana, norit pagaidu koristu tribīņu montāža. Joprojām turpinās inženiertīklu izbūves darbi. Ir uzstādīti abi gaismas torņi un pabeigta gaismas stabu montāža visā estrādes teritorijā. Norit labierīcību un pergolas koka elementu uzstādīšana un drīz atsāksies ceļa seguma klāšana uz jaunizbūvētā ceļa no Viestura prospekta puses. Savu kārtu gaida arī estrādes soli, kuri jau ir piegādāti Rīgā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Mežaparka Lielās estrādes 2.kārtas pirmā posma būvdarbus par 40 miljoniem eiro veiks LNK, RERE

LETA, 31.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežaparka Lielās estrādes otrās kārtas pirmā posma būvdarbus par 40,123 miljoniem eiro veiks PS «LNK, RERE», aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domes Īpašumu departamentā.

Rīgas domes Īpašuma departamenta Iepirkuma komisija šodien pieņēma lēmumu iepirkumā par Mežaparka Lielās estrādes otrās kārtas pirmā posma būvdarbiem. Iepriekš izsludinātajā iepirkumā tika saņemti divi piedāvājumi no PS «LNK, RERE» un SIA «Arčers».

Izvērtējot saņemtos piedāvājumus, iepirkuma komisija pieņēma lēmumu slēgt līgumu ar PS «LNK, RERE» par kopējo summu 40 123 245,97 eiro ar PVN. Šis piedāvājums bija par 928 444 eiro lētāks nekā otrā pretendenta piedāvājums. Piedāvātās izmaksas tāpat bija par 105 358 eiro zemākas par projektu autoru (arhitektu) kontroltāmē noteiktām izmaksām.

Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs sacīja, ka līgumu Rīgas domes Īpašuma departaments ar būvnieku PS «LNK, RERE» plāno parakstīt augusta vidū, jo šis būvniecības posms ir jārealizē līdz Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 27.aprīlī, Kultūras un sporta centrā «Daugavas stadions» svin spāru svētkus, iezīmējot simbolisku brīdi, kad tiek pabeigti apjomīgākie būvdarbi Rietumu tribīnes pārbūves un jauno tribīņu būvniecības procesā.

Pārbūvi veic PS LNK INDUSTRIES Partnership un tā tiks pabeigta 15.maijā, lai jau jūlijā Daugavas stadionā notiktu - XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki.

Šobrīd noslēgumam tuvojas Rietumu tribīnes pārbūve, kā arī jauno - Ziemeļu un Dienvidu tribīņu būvniecība. Pārbūves rezultātā Daugavas stadionā ievērojami tiks palielināts skatītāju sēdvietu skaits un pēc pārbūves Daugavas stadionā būs vairāk kā 10 000 sēdvietu. Veikta vērienīga ārējo inženiertīklu pārbūve, apgaismes stabu atjaunošana un izbūvēts jauns LED tablo. Pilnībā ir rekonstruētas Rietumu tribīņu iekštelpas, kas nodrošinās pilnvērtīgus treniņprocesus un starptautisku sacensību norises iespējas vieglatlētiem, futbolistiem un aktīviem sportot gribētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes deputāti šodien apstiprināja 2019.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsētas izdevumi šogad sasniegs vēsturiski augstāko slieksni - 1,083 miljardus eiro.

Pilsētas ieņēmumi šogad plānoti 972,64 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts - 110,07 miljonu jeb 11,4% apmērā.

Lemšana par šā gada budžetu domes sēdē ilga desmit stundas. Par budžetu nobalsoja 33 valdošās koalīcijas deputāti, bet 24 opozīcijas deputāti balsoja pret.

Lielāko daļu - 583,7 miljonus eiro - pašvaldības ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, bet vēl 110 miljonus eiro - īpašuma nodokļa ieņēmumi. 5,03 miljonus eiro pašvaldība plāno iekasēt arī no Azartspēļu nodokļa un 924 007 eiro - no Dabas resursu nodokļa nomaksas. 20,51 miljonu eiro no pašvaldības šī gada ieņēmumiem veidos nenodokļu ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, naudas sodi un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku atklāšanas gājiens

Zane Atlāce - Bistere, 02.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā svētdienas vakarā noslēdzās XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku dalībnieku gājiens.

Vairāk nekā septiņas stundas ilgais gājiens veda no Brīvības pieminekļa pa Brīvības ielu un caur goda vārtiem nonāca dalībniekiem iekārtotā svētku kvartālā - Skonto stadionā. Tiek lēsts, ka gājienā piedalījās vairāk nekā 43 000 svētku dalībnieku.

Latvijas valsts simtgades zīmē notiekošie XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki norisināsies Rīgā no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam.

Septiņas dienās viņi piedalīsies vairāk nekā 65 pasākumos – koru, deju, pūtēju orķestru, kokļu, tautas mūzikas, vokālo ansambļu, folkloras kopu u.c. koncertprogrammās, latviešu tautas tērpu skatē, tautas lietišķās mākslas izstādē un amatierteātru izrādēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārsts Pēteris Kļava uzskata, ka saturīgi pavadīt Ziemassvētku brīvdienas var, ļaujot prātam ieskatīties pašam savā esībā – tā ir kā portāls, kur gūt spēku, mieru un radošumu nākamajam gadam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. decembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kristīgajā mācībā Ziemassvētkos piedzimst Jēzus bērns. Tavs ikdienas darbs gan ir vairāk saistīts ar bērnu nāvi, nevis dzimšanu. Kā tu domā, vai Latvijas sabiedrībai vajadzētu uztraukties par demogrāfijas jautājumiem, kā to paģēr sabiedriskā doma?

Mūsu saruna ir tikai mans viedoklis. Lielais eksistences redzējums nevienam no mums nav pieejams. Balstāmies pieņēmumos un spriedumos no zināšanu summas, kas mums ir pieejama, un no personīgā skatījuma. Domāju, ka 4018. gadā Ziemassvētkos cilvēki Latvijā domās un uztvers citādi. Vēstures stundās, ja skolas vēl būs, mācīs par šiem notikumiem ar līdzjūtību – cik grūti gāja tām Baltijas valstīm, cik viņi bija neattīstīti, cik mežonīga bija viņu sociālā iekārta, cik vardarbīga bija sabiedrība. Par mūsu civilizāciju runās ar visdziļāko līdzjūtību. Vienmēr cenšos balansēt starp humoru un viedumu, liekot kopā savu dzīvi. Pliks humors nozīmē, ka esi plānprātīgs, bet viens pats viedums var novest dziļā depresijā. Pa vidu ir jānotur kaut kāds līdzsvars. Zemeslode, kuru uzskatām par savu no globāli kosmiska viedokļa, ir nekas vairāk kā psihiatrijas slimnīca brīvā lidojumā. Katra valsts ir nodaļa, kur cilvēki ārstējas. Latvijā ārstējas ar dziesmu un deju terapiju, Vācijā – ar darba terapiju. Katrā no valstīm var kaut ko iemācīties, gūt noteiktas atziņas. Domāju, ka Latvija ir viena no beigu nodaļām, kur dzimst jau visai veseli cilvēki, kam vairs nav smagi jāstrādā, bet var vairāk nodarboties ar mākslu, domāt brīvi. Jā, mums ir smaga vēsture, okupācijas. Taču tieši šis ārprātīgais 800 gadu ilgais pārdzīvojums Latvijas tautai jeb cilvēkiem, kas piedzimst latviešu ķermeņos, ir milzīga iespēja kaut ko saprast, bet jautājums – ko saprast? Augstas lietas. Manuprāt, Latvija tam ir ideāla zeme, par ko liecina arī mūsu sabiedrība. Tik daudz mīļu, viedu, tīru cilvēku ar lielu potenciālu un dziļi integrālu apzināšanos man grūti iedomāties citā zemē, lai gan esmu mazliet ceļojis pa pasauli. Tik koncentrēti mazā valstiņā! Varētu teikt, ka mūsu Latvija ir iespēja katram piedzemdēt Jēzu Kristu sirdī. Nevis kā vēsturisku personu, bet kā apskaidrības potenciālu. Šeit pasaulē nāk savā ziņā izredzētie – te ir iespēja izdzīvot ļoti augstas kosmiskas vērtības, kā tīrība, atturība, nevardarbība, klusums, tīra daba, šī zeme ir kā kosmisks portāls, kas dod iespēju kaut ko dziļi saprast. Tāpēc domāju, ka šeit nevar piedzimt ļoti daudz cilvēku. Un vienlaikus šeit ir grūti no sociālekonomiskā viedokļa. Taču neviens apskaidrots cilvēks nav bijis bagāts. Bagātība kā vērtība ir palikusi pagātnē, tā ir cita vērtību sistēma, cita prāta gultne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā tradicionālā formātā svētki šobrīd nav iespējami, "Tet" grupas uzņēmumu darbinieki aizvadījuši jau otro virtuālo korporatīvo ballīti.

"Tā kā tradicionālā formā atzīmēt svētkus šobrīd nav iespējams, bija nepieciešams meklēt alternatīvas. Pieredze organizēt attālinātus darbinieku pasākumus, piemēram, darbinieku forumu, kur darbinieki visā Latvijā var pieslēgties Rīgā notiekošajam, jau bija, tādēļ tehniskajam risinājumam atlika radīt radošo ideju," biznesa portālam db.lv saka Ingrīda Rone, tehnoloģiju un izklaides uzņēmuma "Tet" Cilvēku un vides dienesta direktore.

Katru no pasākumiem apmeklēja gandrīz puse "Tet" grupas uzņēmumu darbinieku, kas ir augsts iesaistes rādītājs. Viņa uzsver, ka tos nevar salīdzināt ar citiem darbinieku neformālajiem pasākumiem, kas līdz šim ierasti ir norisinājušies klātienē un nereti kopā ar otrajām pusēm vai, piemēram, sporta spēlēs kopā ar ģimenēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Dace Melbārde: 4% no ES IKP veido radošais un kultūras sektors!

Jānis Goldbergs, 04.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras un radošo nozaru daļa Eiropas Savienības kopproduktā ir līdzvērtīga naktsmītņu un ēdināšanas nozares vai informācijas un tehnoloģiju jomu īpatsvaram. Covid ierobežojumu dēļ visā Eiropas Savienībā cieta visas nozares, tomēr atbalsts tieši kultūrai un radošo profesiju pārstāvjiem nāk vēlāk, ir mazāks, un dažkārt tiek apšaubīta tā nepieciešamība vispār.

Paraudzīties uz kultūras nozari gan Eiropas Savienībā kopumā, gan arī Latvijā "Dienas Bizness" aicināja Eiropas Parlamenta deputāti un bijušo Latvijas kultūras ministri Daci Melbārdi.

"Kultūrai bez ekonomiskās vērtības un saskaitāmām lietām ir vērtības, kuras nevar mērīt naudā vai procentos. Kaut vai šī simboliskā vērtība, kas ir saistīta ar katras valsts vai kopienas identitāti. Protams, ka tas ir ieguldījums sabiedrības saliedētībā, integrācijā. Kā var izmērīt to, kādu ietekmi kultūra atstāj uz cilvēka labsajūtu? Kā var izmērīt emocijas, kuras rada dziesmu svētki? Tam ir liela nozīme.

Kultūra spēj veidot izpratni par sabiedrībā nozīmīgiem jautājumiem, veicināt diskusiju. Dažkārt cilvēks vairāk saprot, noskatoties vienu filmu, nekā lasot daudz zinātnisku rakstu. Šī kultūras nemateriālā vērtība patiesībā ir tā, par kuru pirmkārt būtu jāmaksā, jo to mēs nedrīkstam pazaudēt.

Komentāri

Pievienot komentāru