Septembrī pasākumā “Īpaši aizsargājamo meža biotopu kritēriju kalibrācijas un ekspertu apmācības 2. seminārs” Talsu rajona „Rojupē“ tiekās meža biotopu ekspertiem un atbildīgām amatpersonām, lai gūtu padziļinātas zināšanas par Rietumlatvijai raksturīgiem retiem un aizsargājamiem meža biotopiem, piemēram, Mežainās jūrmalas kāpas, un izdiskutētu to kvalitātes kritērijus, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Šis seminārs ir turpinājums šā gada jūnijā Madonas rajona „Gaiziņstarā“ notikušajam meža biotopu ekspertu, zinātnieku, Valsts meža dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes atbildīgo amatpersonu semināram. Seminārā Rojupē piedalījās zinošākie speciālisti no Latvijas Universitātes, Mežzinātnes institūta “Silava”, Latvijas dabas fonda, kā arī Valsts meža dienesta ekologi no virsmežniecībām, Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti, meža eksperti no Teiču dabas rezervātiem un Slīteres un Ķemeru nacionālajiem parkiem. Abus projektus realizēja „Vestienas aizsargājamā ainavu apvidus attīstības padome”.Pasākumā notika gan lekcijas, gan izbraukumi uz mežu un diskusijas par konkrētām situācijām dabā. Ļoti izsmeļošu lekciju par kāpu veidošanos un ģeoloģiskajiem procesiem nolasīja LU ģeogrāfijas fakultātes profesors Guntis Eberhards, kurš jau ilgus gadus nodarbojas ar piekrastes procesu pētīšanu un jūras krastu monitoringu. Iegūtā bagātīgā informācija lika pavisam citām acīm paskatīties uz Baltijas jūras piekrasti un tās mežiem. LU Bioloģijas fakultātes zinātniece Vija Znotiņa sniedza detalizētu pārskatu par citiem Piejūras biotopiem, izmantojot gan ārvalstu piemērus, gan ES finansētajā LIFE projektā „Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā“ gūtās atziņas. Projektu “Īpaši aizsargājamo meža biotopu kritēriju kalibrācijas un ekspertu apmācības seminārs” realizē Vestienas aizsargājamā ainavu apvidus attīstības padome ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Biogāze no jūras un augstvērtīgi raugi no mežiem – tādi ir zilās ekonomikas (Blue Economy) teorētiķa Guntera Pauli (Gunter Pauli) ieteikumi Latvijai, kā vietējos resursus izmantot maksimālas pievienotās vērtības radīšanai.

Rīgā profesors G. Pauli viesojās Lielās talkas desmit gadu jubilejas svinībās un uzstājās ar lekciju pie Valsts prezidenta.

Kāpēc jūs esat radījis nošķīrumu starp savu zilo ekonomiku un plaši pazīstamo zaļo ekonomiku, lai gan ekoloģiskie mērķi jau tām ir vienādi?

Par zaļo ekonomiku esmu cīnījies 30 gadus. Šajos gados esmu sapratis, ka viss, kas ir labi jums un kas ir labi videi, ir dārgi, tāpēc tas dabiski iznāk arī domāts bagātniekiem. Nepārprotiet – es neesmu pret zaļo ekonomiku. Es esmu par to. Tomēr mums ir jāprot rīkoties labāk, nekā mēs zaļās ekonomikas kontekstā darām šodien. Zilās ekonomikas pamatā ir nostāja, ka ir jāizmanto tas, kas mums ir, un ar mērķi no tā radīt maksimāli lielu vērtību. Un mums tiešām ir, kur piestrādāt, lai radītu lielāku vērtību.

Meža dzīvnieku Latvijā kļūst arvien vairāk, jautājumā par cilvēku un dzīvnieku simbiozi atsevišķās vietās jau brīžam esot karastāvoklis, taču perspektīvā šādu situāciju skaits pat varot kļūt vēl lielāks, jo īpaši, ja ir plēsēju sugas, kam ieviests siltumnīcas režīms, līdztekus tam visu vēl problemātiskāku padara sabiedrības daļas dabas likumu nezināšana vai ignorēšana.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dzīvnieki un cilvēki, optimālas simbiozes meklējumos. Vairāk nekā 30 gadu laikā Latvijā ir būtiski sarucis iedzīvotāju skaits no 2,67 milj. līdz 1,87 milj., vienlaikus pieaudzis meža dzīvnieku skaits, kas savukārt rada papildu izaicinājumus (zaudējumus) mežsaimniekiem un lauksaimniekiem, vienlaikus sabiedrības daļai izpratne par to, kas un kā notiek dabā, ir balstīta uz multfilmām, kam nav nekāda reāla sakara ar dabas likumiem mežā, kas savukārt apgrūtina lēmumu, kuri balstīti uz zinātni un reālo situāciju, pieņemšanu. Tāpat nav noteikts, cik daudz konkrētas sugas īpatņu Latvijā būtu nepieciešams, tāpēc to skaitu lielos mērogos regulē pati daba, bet cilvēka regulācija virknei sugu ir liegta. Tas gan rada problēmas ne tikai pašlaik, bet vēl vairāk rūpju var sagādāt perspektīvā, ja tiek turpināta līdzšinējā pieeja.Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 1991. gadā Latvijā bija uzskaitīti 16,8 tūkst. bebru, bet 2024. gadā to skaits jau bija 57 tūkst., staltbriežu skaits no 25,3 tūkst. 1991. gadā sasniedzis 68 tūkst. 2024. gadā. Līdzīga skaita pieauguma dinamika ir arī plēsējiem, proti, 1991. gadā Latvijā bija uzskatīti apmēram 400 vilki, bet 2024. gadā šīs sugas īpatņu skaits sasniedza 1400, arī lūšiem ir līdzīgs īpatņu skaita pieaugums. Sava veida izņēmums ir mežacūku skaits (1991.g. – 32,3 tūkst., 2010.g. – 67,2 tūkst., bet 2024.g. - 21 tūkst.), ko stipri ietekmēja Āfrikas cūku mēris.

Jau ilgus gadus Latvijā nesamazinās valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu skaits, kas atrodas kritiskā stāvoklī. Rīgā vairākas šādas ēkas iesauktas par spoku namiem, un tajās ik pa laikam izceļas ugunsgrēki, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Neveiksmīgi mēģinot pierunāt īpašniekus ķerties pie namu sakārtošanas, Rīgas dome (RD) garāmgājējus apdraudošu namu konstrukcijas sakārtojusi pati, cerot pēc laika no objektu saimniekiem ieguldījumus atgūt, bet bezcerīgākās būves ietērptas fasādes vēsturisko spožumu imitējošos apmetņos, raksta Diena.

Daudzi ēku īpašnieki dzīvo ārzemēs un par saviem rūpju bērniem neliekas ne zinis, citi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) prasības nespēj pildīt resursu trūkuma dēļ - novērojis iestādes Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris.

Ja pilsētās vairākums nepienācīgi uzturēto kultūras pieminekļu vēsturiski bijušas dzīvojamās ēkas, bēdīgāka situācija ir reģionos, kur laika zobs sagrāvis daudzus potenciālos tūrisma objektus - pilis, muižas, saieta namus. «Mēs īpašniekiem varam piemērot administratīvo sodu, bet tas nedod nekādu pienesumu pieminekļu atdzimšanai. Mērķis ir nevis cīņa ar neizdarīgajiem saimniekiem, bet gan autentiskuma saglabāšana nākamajām paaudzēm, tāpēc cenšamies panākt, lai tiktu veikti vismaz konservācijas darbi, kas dārgo mantojumu paglābtu no tālākas iznīcības,» skaidro J. Asaris.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vecākā ekonomiste Jūlija Pastušenko par to, kāpēc ceļš uz eiro izrādās garāks, nekā sākotnēji domāts.

2004. gada maijā, kad Eiropas Savienībai pievienojās desmit jaunas dalībvalstis, valdīja pārliecība, ka tās līdz 2010. gadam kļūs arī par eiro zonas pilntiesīgajām dalībniecēm, un tika prognozēts, ka trīs vai četras no tām varēs to izdarīt jau 2007. gadā. Laika gaitā situācija ir mainījusies: 2007. gadā tikai Slovēnija iestājās eiro zonā, un pastāv diezgan liela varbūtība, ka lielākā daļa jauno ES dalībvalstu tomēr vēl neieviesīs eiro līdz 2010. gadam. Kāpēc ceļš uz eiro izradās garāks, nekā sākotnēji tika domāts? Atbilde meklējamā t.s. konverģences kritēriju sasniegšanā.

Rīgas Nacionālā Zooloģiskā dārza uzņēmuma vadības komanda prezentēja jauno attīstības vīziju “Masterplan 2035”, kas tiks realizēta nākamo 12 gadu laikā un paredz 45 miljonu eiro lielas investīcijas.

“Masterplan 2035” realizācijā Rīgas Nacionālais Zooloģiskais dārzs investēs 45 miljonus eiro, lai zooloģisko dārzu pārveidotu par četru sezonu bioparku, kurš nākotnē uzņems 1 000 000 viesu gadā.

“Masterplan 2035” realizācija norisināsies septiņos secīgos posmos, kurus pilnībā pabeigs līdz 2035. gadam un tās ietvaros tiks paplašināta zinātnes un izglītības funkcija, rūpes par darbiniekiem un inovācijas uzņēmuma mērķu sasniegšanā.

Tāpat tiks papildināta arī dzīvnieku kolekcija ar tādiem retiem dzīvniekiem kā sniega leopards, baltais degunradzis, Kāpzemes pingvīni un citiem īpaši aizsargājamiem dzīvniekiem. Tiks attīstīta iespēja viesu mijiedarbībai ar dzīvniekiem, piedāvājot īpašu un neatkārtojamu klātbūtnes pieredzi dzīvnieka apdzīvotajā teritorijā, dodoties cauri jaunajām ekspozīcijām pa īpašām takām.

Ekonomikas ekspertu viedokļi par "Sodra" grupas Latvijā esošo meža īpašumu iespējamo iegādi valsts vai Latvijas pensiju fondu īpašumā ir atšķirīgi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis domā, ka "Sodra" mežu portfeļa iegādes iespēju Latvijas kapitālam vajadzētu censties izmantot. Gašpuitis uzskata, ka pensiju līdzekļu pārvaldītāji varētu būt ieinteresēti šādām investīcijām, taču tad ir jāizveido pensiju fondu ieguldījumiem piemērota juridiskā struktūra ar labu pārvaldības mehānismu. Ekonomists uzsver, ka ļoti svarīga būs arī meža cena un sagaidāmā investīciju atdeve.

Ekonomists vērtē, ka "Latvijas valsts mežu" (LVM) speciāli šim darījumam veidots meitasuzņēmums varētu būt viens no risinājumiem. Ja to kotētu biržā, tad tas būtu nozīmīgs solis arī vietējā kapitāla tirgus attīstībā, norāda Gašpuitis. Ekonomists piebilst, ka šādam uzņēmumam primāri būtu efektīvas pārvaldes sistēmas izveidošana.

2003. gada sākumā tika solīts, ka pēc Andra Šķēles valdības laikā pieņemtajiem noteikumiem par tā sauktajiem vadības līgumiem valsts pārvaldes aparāta darbinieki dzīvos tikai līdz 2004. gada 1. janvārim.

"Sakārto" jau astoņus gadus

Jau 2000. gada janvārī A. Šķēles vadītais Ministru kabinets akceptēja koncepciju par valsts budžeta iestāžu darbinieku darba samaksas sistēmām un uzdeva Finanšu ministrijai līdz nākamā gada decembrim izstrādāt noteikumu projektu par darba samaksas sistēmu valsts iestāžu darbiniekiem. Taču 2002. gada februārī jau Andra Bērziņa vadītajai valdībai nācās secināt, ka divu gadu laikā Finanšu ministrija uzdevumu nav veikusi.

Pati Gundara Bērziņa vadītā Finanšu ministrija skaidroja, ka "noteikumu projekts par darba samaksas sistēmu valsts iestād��s strādājošajiem jeb darba samaksas reformas otrais posms un noteikumu projekts par darba samaksas sistēmu valsts pārvaldes iestādēs strādājošajiem jeb darba samaksas reformas pirmais posms ir aplūkojami kompleksi, to izpilde ir savstarpēji saistīta".

Recesiju nemanījušās kūdras nozares noturēšanās pašreizējās pozīcijās, nemaz nerunājot par attīstību, bez valsts apstiprināta nozares stratēģiskā attīstības plāna un arī izmaiņām normatīvajos aktos par dedzināmās kūdras izmantošanu Latvijā nav iespējama

Tāds ir secinājums pēc DNB Bankas rīkotās apaļā galda diskusijas. Valstij ir jāpārskata sava attieksme pret resursu, kurš ir tepat zem mūsu kājām, jo pašlaik kūdra vairs nav energoresurss, kāda tā ir Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Lietuvā, pat Baltkrievijā. Tas ir būtiski ne tikai no energodrošības viedokļa, bet arī no izmaksu skatupunkta. Lai arī Latvija neatkarību atguva pirms vairāk nekā ceturtdaļgadsimta, tomēr joprojām nav izstrādātas un apstiprinātas kūdras nozares attīstības stratēģijas, tādējādi uzņēmējiem nākotne ir neskaidra, un līdz ar to investīcijas, kuras varētu tikt ieguldītas Latvijā šajā nozarē, silda citu valstu ekonomiku. Dabas vērtību aizsardzības politika ir vērsta uz to, lai aizsargātu jebkādu dabas vērtību, tādējādi apgrūtinot jaunu platību nodošanu kūdras ieguvei. Kūdras, atšķirībā no daudzām citām ES dalībvalstīm, Latvijai ir ļoti daudz (1,5 miljardi t), turklāt tās apjoms ik gadu turpina pieaugt vismaz par 1,2 milj. t, un ik gadu iegūstot ap 0,8 milj. t kūdras, šādos apjomos var turpināt iegūt vismaz 800 gadus. Kūdras nozarei arī vairāk jāinformē sabiedrība par tās devumu tautsaimniecībai – darba vietām (tiešajām un saistītajām), samaksātajiem nodokļiem, eksporta ieņēmumiem utt.

Ar 2010. gadu tiek plānots, ka uzņēmēji Latvijā varēs izvēlēties, vai aplikt ar PVN lietota nekustamā īpašuma pārdošanas darījumus.

Šobrīd šāda veida darījumi ir neapliekami ar pievienotās vērtības nodokli. To paredz sagatavotais jaunais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumprojekts, kuram pēc Finanšu ministrijas plāniem vajadzētu stāties spēkā ar 2010. gadu. ES Padomes direktīva (2006/112/EC) neparedz dalībvalstīm kā obligātu pienākumu ieviest noteikumus par PVN piemērošanu lietota nekustamā īpašuma pārdošanā, taču šī jautājuma risināšana ir atstāta katras dalībvalsts pārziņā. Šobrīd Latvijā lietota nekustamā īpašuma pārdošana nav apliekama ar PVN, taču tāda norma pastāv daļā ES dalībvalstu, to skaitā Lietuvā un Igaunijā, un tagad tādu plānots ieviest arī Latvijā.

Uzlabos atgūšanu

Sekojot aktualitātēm vienā no svarīgākajām un dinamiskākajām Latvijas tautsaimniecības jomām, Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar DNB banku, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju un Latvijas Piensaimnieku centrālo savienību šā gada 6. jūlijā Rīgā, Radisson BLU Latvija, zālē Alfa organizē pārtikas nozares forumu «Latvjas pārtikas nozares konkurētspēja starptautiskajos un pašmāju tirgos».

Lielākais vairums Eiropas Savienības dalībvalstu aizstāv savus ražotājus, īstenojot pārdomātu nodokļu politiku un nozares attīstības stratēģiju. Vai tā tas būs arī Latvijā? Šos jautājumus forumā skaidros gan Zemkopības ministrijas speciālisti, gan Finanšu ministrijas nodokļu speciālisti, tajā skaitā stāstot, kāda ir paredzēta nodokļu politika turpmākajos gados, lai sekmētu ražotāju konkurētspēju un attīstības iespējas. Arī Latvijā ik pa laikam izskan idejas par dažādu valsts atbalsta mehānismu piemērošanu ražotāju starptautiskās konkurētspējas celšanai. Tādēļ foruma dalībniekiem būs iespēja pirmajiem uzzināt, kādi konkrēti palīdzības mehānismi reāli jau ir pieejami šobrīd un kādi atbalsta instrumenti tiks piemēroti tuvākajā nākotnē.

Forumā uzņēmējim skaidros šobrīd aktuālos jautājumi par dienesta automašīnu nodokli, izmaiņām uzņēmumu ienākumu nodoklī, mikrouzņēmuma nodokļa darbību praksē un nedrošo parādu norakstīšanu.

Īpašs uzsvars likts uz aktualitātēm, kas skar PVN nodokļa izmaiņas un likmju piemērošanu, PVN atmaksāšanas kārtību ES nereģistrētajām apliekamajām personām, PVN priekšnodokļa apjoma ieskaitīšana automašīnām.

Foumu rīko Dienas Bizness sadarbībā ar BDO Zelmenis&Liberte, un tas notiks 26. janvārī. Tanī piedalīsies Dienas Biznesa žurnālisti un zinošākie Latvijas eksperti, kuri skaidros un piedāvās praktiskus risinājumus saistībā ar 2011. gada nodokļu izmaiņām.

Forumu moderēs Madara Fridrihsone, laikraksta Dienas Bizness žurnāliste un izdevuma par nodokļiem un finansēm Saldo redaktore.

Īsta kvasa darinātāji patērētājiem skaidros, kā atšķirt īstu kvasu no kvasa dzēriena.

SIA Ilgezeem (Iļģuciema kvass) un AS Cēsu alus (Ulmaņlaiku kvass) drukātajos un elektroniskajos medijos uzsāk kampaņu, kurā skaidros patērētājiem, kā atšķirt īstu, dabīgi raudzētu kvasu no dzēriena ar kvasa garšu.

Likumdošanā patlaban tiek izstrādātas prasības, kas definētu kvasu kā atsevišķu bezalkoholisku dzērienu grupu un regulētu nosaukuma «kvass» lietošanu dzērienu marķējumā. Tādējādi minēto ražotāju mērķis ir panākt godīgu attieksmi pret patērētājiem, nemaldinot tos un nodrošinot godīgu konkurenci produktu ražotāju un izplatītāju starpā.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) nesaskata būtiskus riskus eiro ieviešanai saistībā ar iekšējiem procesiem, piemēram, parakstu vākšanu, lai sarīkotu tautas nobalsošanu lata saglabāšanai, vai kolektīvo iesniegumu par eiro ieviešanas atlikšanu.

Tāpat premjers šodien žurnālistiem uzsvēra, ka, pēc jaunākiem ataujas datiem, eiro atbalsta 38% iedzīvotāju un, turpinot informēšanas kampaņu, ir reāli iegūt vairākuma atbalstu eiro ieviešanas brīdī.

Taujāts, vai iekšējās aktivitātes kā parakstu vākšana vai kolektīvai iesniegums nerāda bažas par gala rezultātu, Dombrovskis atbildēja, ka patlaban būtiskus riskus šeit neredz.

Viņš arī uzsvēra, ka jebkurā gadījumā valdībai jāturpina informēšanas kampaņa, skaidrojot nepieciešamību ieviest eiro, kādu pienesumu tas sniegs Latvijas tautsaimniecībai. Tas esot darīts jau vairākus mēnešus, un sabiedrības atbalsts eiro ieviešanai pakāpeniski pieaug, akcentēja valdības vadītājs.

Latvijas un Igaunijas kopprojekta rezultātā ir izveidots jauns meža portāls, kurā ir apkopoti dati gan par Latvijas, gan Igaunijas mežiem.

Jauno lietotni var izmantot gan datorā, gan visās viedierīcēs. Tās izveidē investēti aptuveni 150 tūkstoši eiro un plānots, ka investīcijas atmaksāsies trīs līdz piecu gadu laikā.

«ForestMan» lietotne ir tapusi, sadarbojoties Latvijas uzņēmumam SIA «Modul» un Igaunijas uzņēmumam OÜ «Deskis». Izveidotā lietotne sasaista dažādu datubāžu un reģistru informāciju ar satelītnovērošanas datiem.

Lietotne ir noderīga privātmežu īpašniekiem, kas vēlas precīzi zināt, kur atrodas viņu zemes īpašuma robežas, kā arī dažādiem meža uzņēmumiem, kas nodarbojas, piemēram, ar mežu pārdošanu, ciršanu vai eksportu. Ar tīmekļa lietotnes palīdzību ir iespējams meklēt datus, kas ir saistīti gan ar Latvijas, gan Igaunijas mežiem.

ES Zaļais kurss skars ikvienu meža nozarē strādājošu uzņēmumu, visticamāk, samazināsies koksnes resursu ieguvei pieejamo platību apmērs, tādējādi raisot ķēdes reakciju, tāpēc Latvijai ir jābūt savai zinātniski pamatotai pozīcijai, lai šo izaicinājumu pārvērstu ieguvumos.

Tāds ir Latvijas Meža sertifikācijas padomes organizētās 6. starptautiskās konferences Dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana – veiksmīgas sociālekonomiskās attīstības pamatnosacījums Eiropas Savienības jaunās vides politikas ieviešanas periodā referentu un diskusiju secinājums.

Latvijas Meža sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa uzsvēra, ka tie lēmumi, kuri ir pieņemti un kurus vēl arī tiek plānots pieņemt saistībā ar Eiropas Zaļo kursu, attieksies arī uz Latviju un ietekmēs ļoti daudzus sektorus. Par savu vietu un konkurētspēju šajā jaunajā pasaules sistēmā ir jādomā ne tikai Latvijai, bet arī citām valstīm, kurās ir liels mežu īpatsvars, kurās ir attīstīta meža nozare. “Šajā jomā liela nozīme būs Latvijas zinātniekiem un jo īpaši zinātnē balstītiem secinājumiem par to, kas un kā jādara Latvijā, jo tas, kas ir labs un derīgs kādā dienvidu zemē, kur mežs ir retums, nav un nevar būt piemērojams tādā valstī kā Latvijā, kur meži aizņem vairāk nekā pusi no visas valsts teritorijas,” tā M. Liopa.

Igaunijā atbilstoši oficiāliem statistikas datiem vidējā meža cena šobrīd ir aptuveni divas reizes augstāka nekā Latvijā, bet, izslēdzot uzskaites nepilnības un atšķirības, igauņi par meža hektāru saņem līdz 2000 eiro vairāk.

Tā, balstoties martā apkopotajos uzņēmuma datos, Dienas Biznesam atklāja Latio Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins.

Igaunijā mežu cenas ilgstoši aug straujāk

“Igaunijā hektārs meža vidēji maksā 7702 eiro, savukārt Latvijā - tikai 3975 eiro,” konstatē S. Lūkins, piebilstot, ka augstākās mežu cenas kaimiņvalstī novērotas Harju reģionā valsts ziemeļos, kur cena par hektāru sasniedz par 9800 eiro, ka arī Jervas un Jegevas apriņķos valsts vidienē, cenām pārsniedzot 9000 eiro par hektāru. S. Lūkins uzsver, ka vidējā meža zemes cena Igaunijā pēdējā desmitgadē ir strauji palielinājusies, pat apsteidzot cenas, kas raksturīgas mežainajiem Somijas dienvidu reģioniem. Cenas pieaugums kopš 2011. gada ir 4,2 reizes. No 2019. gada līdz 2022.gadam cena pieaugusi pat par 98,6%. Salīdzinājumam – Latvijā kopš 2019. gada vidējā meža zemes cena pieaugusi par 78,7%, proti, mazāk, kas nozīmē, ka meža cenas diference starp Latviju un Igauniju ir veidojusies ilgstošā laika periodā.

Kokogļu ražošanas SIA KRK Vidzeme vairāk nekā 10 gadu laikā īstenojis transformāciju, pārejot uz sava zīmola Marienburg produkcijas realizāciju, perspektīvā plāno palielināt ražošanas un pārdošanas apjomus.

„Jaunu tirgu apguve, jaunu sadarbības partneru piesaiste ir laikietilpīgs process, jo būtiskākais jau nav palielināt ražošanas jaudas un saražot produkciju, bet gan spēt to sekmīgi realizēt tirgū,” situāciju skaidro SIA KRK Vidzeme īpašnieks Andris Griķis. Viņš norāda, ka uzņēmumam bija vajadzīgi vairāki gadi, lai īstenotu transformāciju no vienkārša produkta ražotāja, kurš produkciju piegādā privātā zīmola turētājam, uz savu saražoto kokogļu pārdošanu ar pašam savu Marienburg zīmolu. „Pašlaik apmēram 70% visu uzņēmumā saražoto kokogļu produkcijas tiek realizēti ar Marienburg zīmolu dažādu valstu — Latvijas, Igaunijas, Somijas, Lietuvas, nelielos apmēros arī Zviedrijas, Islandes un Maltas — tirgos,” stāsta A. Griķis.

Privāto mežu īpašniekiem būs lielāka brīvība apsaimniekot savus mežus - to paredz gaidāmie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Koku ciršana mežā".

Zemkopības ministrija (ZM) pēc aizvadītām vairāk nekā 30 sarunām un diskusijām ar vides organizāciju un meža nozares pārstāvjiem grozījumu noteikumos par Koku ciršanu mežā spēkā stāšanos plāno atlikt par pusgadu, ja noteikumu projektu atbalstīs valdība.

Tādējādi grozījumi noteikumos par Koku ciršanu mežā varētu stāties spēkā 2021.gada 1.jūlijā nevis nākamā gada 1.janvārī, kā bija paredzēts iepriekš. ZM ir sagatavojusi attiecīgu priekšlikumu par grozījumu spēkā stāšanās atlikšanu par pusgadu.

Zemkopības ministrija aizvadītajā nedēļā rīkoja izbraukuma pasākumu meža apsaimniekošanas procesu izzināšanai interesentiem un masu mediju pārstāvjiem, informējot par šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī par gaidāmo grozījumu mērķiem ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas politikas nodrošināšanā.

Ņemot vērā pašreizējo situāciju eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) darīs visu lai izvairītos no eiro ieviešanas Igaunijā 2011. vai 2012. gadā. Tā uzskata Danske Bank galvenais analītiķis Lars Kristensens, vēsta Postimees.ee.

Patlaban dažas valstis eirozonā, piemēram, Grieķija, Spāniju un Portugāle, pārdzīvo lielas problēmas. Ļaujot pieaugt budžeta deficītam, šīs valstis pēc iestāšanās eirozonā nav spējušas pildīt noteiktos kritērijus, norāda L. Kristensens. Pēc viņa domām, ECB un Eiropas Komisija (EK) šaubās par to, ka eirozonas jaunpienācēji spēs ievērot šos kritērijus pēc pievienošanās eiro valstu blokam.

Danske Bank analītiķis šaubās par to, vai Igaunija spēs izpildīt Māstrihta kritērijus līdz 2011. gadam. Pat, ja Igaunijai izdotos izpildīt šos galvenos kritērijus, pastāv arī citi, savā ziņā vieglāk izpildāmi kritēriji, piemēram, ekonomiskā stabilitāte, kurus ņemot vērā, Igaunijai varētu ieteikt vēl pagaidīt uz eiro ieviešanu.

Lai iedrošinātu pašvaldības un tās iestādes konkursos vairāk izmantot videi draudzīgus pakalpojumus un preces, Rīgas plānošanas reģiona (RPR) eksperti Eiropas Savienības (ES) līdzfinansēta projekta GreenS laikā izstrādājuši standartizētu Zaļā publiskā iepirkuma dokumentāciju, informē RPR un projekta GreenS pārstāve Aija Zučika.

Pašlaik speciālisti izstrādājuši tehniskās specifikācijas un vērtēšanas kritērijus noteiktām produktu grupām - ielu apgaismošanā izmantojamajiem gaismas ķermeņiem, datoriem un datorekrāniem ar zemu ietekmi uz apkārtējo vidi, kā arī transportlīdzekļiem ar zemu ietekmi uz apkārtējo vidi.

«Viens no iemesliem, kāpēc līdz šim kūtri iepirkumu speciālisti iekļauj videi draudzīgus kritērijus iepirkumos, ir to zināšanu un pieredzes trūkums, lai profesionāli sastādītu iepirkumu specifiskās prasības. Šis ir arī iemesls, kāpēc nolēmām izstrādāt tehniskās specifikācijas un vērtēšanas kritērijus, jo tas būtiski atvieglos iepirkumu sagatavotāju darbu,» skaidro A. Zučika.

Prognozes liecina, ka jau nākamgad visas Baltijas valstis būs eirozonā, eksportētāji berzē rokas, bet lietuvieši baidās no inflācijas.

Neraugoties uz mūsu dienvidu kaimiņu ilgāku un, iespējams, vairāk pārdomātu minstināšanos par to, cik ātri aizstāt savu nacionālo valūtu ar eiro, jau šobrīd samērā droši var prognozēt, ka nākamgad arī Lietuva atradīsies eirozonā. Jau tagad gan uzņēmēji, gan finansisti domā par potenciālajiem ieguvumiem, ko nodrošinās visu trīs Baltijas valstu atrašanās vienotās valūtas zonas mehānismā.

Ja vērtē no ekonomiskā viedokļa, tad Lietuvas gatavība ieviest eiro ir līdzīga Latvijai pērnā gada sākumā, un tieši abu pārējo Baltijas valstu atrašanās eirozonā ir iemesls, kāpēc arī Lietuva vēlas pēc iespējas ātrāk pievienoties eirozonai, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Vācijas būvfirmas Josef Möbius Bau-Aktiengesellschaft rīcību, apstrīdot konkursa par ostas infrastruktūras izbūvi Krievu salā rezultātus, var dēvēt par ekonomisko diversiju, norāda konkursa uzvarētāja pilnsabiedrības BMGS S dalībnieka būvfirmas AS BMGS valdes priekšsēdētājs un lielākais akcionārs Viktors Para.

Viens no galvenajiem Vācijas būvfirmas Josef Möbius argumentiem, apstrīdot Krievu salas konkursa rezultātus, bija tas, ka, viņuprāt, pilnsabiedrībai BMGS S ir bijusi piekļuve pie "Josef Möbius" konkursā iesniegtā piedāvājuma. Jautāts, vai BMGS S bija šī piekļuve, Para atbildēja, ka «tās ir pilnīgas muļķības».

«Šķiet, ka Josef Möbius izsmēlusi visus argumentus, ja jau tiek izmantoti klaji meli. Gan Josef Möbius, gan BMGS S savus piedāvājumus iesniedza vienlaikus - konkursa pēdējā dienā, starpība starp iesniegšanas laikiem bija aptuveni pusstunda. Labi, pieņemsim, ka man šis Josef Möbius piedāvājums bija pieejams - tad jājautā, kāpēc tad BMGS S nekoriģēja savu piedāvājuma cenu, lai tā būtu tuvāk Josef Möbius piedāvātajai? Interesanti, ko vēl no Josef Möbius piedāvājuma mēs varējām ielikt savā piedāvājumā un kāpēc? BMGS S strādāja tikai ar tiem dokumentiem, kas bija publiski pieejami visiem pretendentiem,» sacīja Para.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.