Ekonomika

Lai latvieši šeit redzētu sev nākotni

Didzis Meļķis, 20.08.2018

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Biogāze no jūras un augstvērtīgi raugi no mežiem – tādi ir zilās ekonomikas (Blue Economy) teorētiķa Guntera Pauli (Gunter Pauli) ieteikumi Latvijai, kā vietējos resursus izmantot maksimālas pievienotās vērtības radīšanai.

Rīgā profesors G. Pauli viesojās Lielās talkas desmit gadu jubilejas svinībās un uzstājās ar lekciju pie Valsts prezidenta.

Kāpēc jūs esat radījis nošķīrumu starp savu zilo ekonomiku un plaši pazīstamo zaļo ekonomiku, lai gan ekoloģiskie mērķi jau tām ir vienādi?

Par zaļo ekonomiku esmu cīnījies 30 gadus. Šajos gados esmu sapratis, ka viss, kas ir labi jums un kas ir labi videi, ir dārgi, tāpēc tas dabiski iznāk arī domāts bagātniekiem. Nepārprotiet – es neesmu pret zaļo ekonomiku. Es esmu par to. Tomēr mums ir jāprot rīkoties labāk, nekā mēs zaļās ekonomikas kontekstā darām šodien. Zilās ekonomikas pamatā ir nostāja, ka ir jāizmanto tas, kas mums ir, un ar mērķi no tā radīt maksimāli lielu vērtību. Un mums tiešām ir, kur piestrādāt, lai radītu lielāku vērtību.

Pat nedomājiet sacensties pasaules tirgū par lētāku cenu ar Bangladešu un Ķīnu! Jūs esat pieredzējuši 370 tūkstošu latviešu aizbraukšanu, jo viņi savā valstī nav saskatījuši sev nākotni. Ir jānodrošina, lai latvieši šeit redzētu sev nākotni, turklāt lielisku nākotni. Tad viņi atgriezīsies.

Zilā ekonomika nozīmē jaunu iespēju radīšanu. Tā raugās, kā ar esošajiem resursiem izdarīt daudz vairāk, bet ne tikai kvantitatīvi. «Vairāk» nozīmē vairāk zinātnes, vairāk darba vietu un arī vairāk izaicinājumu. Tāpēc atšķirība starp zilo un zaļo ekonomiku ir vēlme pārveidot ekonomiku, lai tās sniegums būtu lielāks, ne tikai zaļāks.

Pirmais solis tajā ir atsaukties uz valsts iedzīvotāju nepieciešamībām, nevis ko ķīnieši vai amerikāņi grib citos tirgos, un tā ir lielā atšķirība. Zaļā ekonomika aizvien iekļaujas ļoti globalizētajā ekonomikā, kas vienmēr tiecas ražot vairāk to pašu, ko tā jau ražo, tikai lētāk.

Tad kā tas atšķiras no aprites ekonomikas?

Kā zaļā, tā aprites ekonomika pieņem globalizācijas modeli ar tā standartizāciju, uzstādījumu uz aizvien lētāku ražošanu un izmaksu samazināšanu. Mēs tam nepiekrītam.

Piemēram, es dzeru kafiju, un tās ražošana rada atkritumus. Patlaban praktiski visi kafijas ražošanas atkritumi tiek izmesti. Ļoti nedaudz no tiem tiek kompostēts. Tādas kompānijas kā Nestlé mēdz savākt kafijas ražošanas atkritumus un to sadedzināt, lai iegūtu savām vajadzībām elektroenerģiju. Tā ir aprites ekonomika, un tā tiešām darbojas, jo viņi integrē tos atkritumus atpakaļ sistēmā.

Bet mēs domājam, ka ar to nepietiek, lai pārveidotu pasaules ekonomiku, jo ir jāpārveido pats biznesa modelis, un tā ir jau ļoti atšķirīga pieeja. Mēs ņemam to kafijas ražošanas atkritumus un audzējam tajos sēnes. Nestlé nemūžam tajos neaudzēs sēnes, jo sēnes nav viņu pamatbizness. Viņu bizness ir kafija ar tās piegāžu ķēdēm, un ne par ko citu viņi dzirdēt negrib. Mēs sakām, ka tas ir nepareizi, jo Nestlé, ja vien to gribētu, varētu radīt 600 tūkstošus jaunu darbavietu ar to vien, ka savos kafijas ražošanas atkritumos audzētu sēnes. Bet viņi negrib 600 tūkstošus darbavietu sēņu industrijā, jo tas nav viņu bizness.

Viņiem ir miljons tonnu kafijas ražošanas atkritumu, un no tiem viņi varētu radīt miljons tonnu augstvērtīgu sēņu – šitake, jo tās lieliski aug tieši kafijas biezumos. Turklāt atkritumi pēc sēņu ražas ievākšanas ir lieliska izejviela putnu barībai. Bet vistas jau arī nav viņu bizness. Atšķirība starp viņu modeli un zilo ekonomiku ir 600 tūkstoši darbavietu, miljons tonnu jaunas, ļoti augstvērtīgas pārtikas un vēl milzīgs apjoms putnu barības. Tā vietā viņi šos atkritumus sadedzina pašpatēriņa elektroenerģijai.

Vai tā būtu jūsu izvēle jūsu valsts ekonomikai? Kā atbildīgais par valsts ekonomiku es izvēlētos labu pārtiku, darbavietas un jaunus papildproduktus, bet tā ir valstiska izvēle, un Nestlé jau nav valsts. Viņu interese ir viņu pamatbizness, un viņiem uz to ir visas tiesības. Aprites ekonomika balsta jau esošo biznesu un tā biznesa modeli, bet es saku, ka tas nav ceļš uz priekšu. Nākotne ir modeļu atvērtībā un daudzu biznesu vienlaikus sadarbībā.

Būtībā tas ir uzbrukums pamatbiznesam kā konceptam.

Tradicionālajā biznesa modelī jums ir jāturas pie sava pamatbiznesa. Mūsu modelī jums nekādā gadījumā nav jāturas pie viena pamatbiznesa, bet gan jārada saistītu aktivitāšu klasteri. Klasteris nozīmē, ka jums ir daudzas finanšu plūsmas, lielāki ieņēmumi, sadalītāki un samazināti biznesa riski un iespēja ieiet tirgos, kur jums vai pat nevienam nav agrākas pieredzes. Tas nozīmē, ka jūs esat inovatīvs. Un tas jau nozīmē, ka jums ir nepieciešama zinātne. Iznākumā rodas nepieciešama zinātnes saikne ar jauno uzņēmējdarbību un augstāka kopējā vērtība.

Kā zilā ekonomika var tikt piemērota Latvijā?

Latvija importē Krievijas gāzi, un es pieļauju, ka jūs gribētu to darīt mazāk. Bet vai jūs varat paši ražot gāzi? Protams, ka varat! Un kas ir jūsu daudzsološākais gāzes ražošanas resurss? Biomasas resursu visas valsts vajadzībām būs par maz. Bet jums ir jūra – 28 tūkstoši kvadrātkilometru savas jūras, un tur jūs varat audzēt jūraszāles.

Es zinu, ka tas ir iespējams, jo savulaik PSRS izmantoja jūraszāles no Baltijas jūras, bet jums pašiem jūrā tolaik neko daudz neļāva darīt, tāpēc jūs esat zaudējuši tradīciju fokusēt uzmanību uz jūru kā savu resursu. Mūsu pētnieki ir aplēsuši, ka Latvijai pietiktu jūraszāles kultivēt vien 400 kvadrātkilometru platībā, lai nodrošinātu visu savu gāzes patēriņu.

Tā ir zilā ekonomika, un jūs izmantojat to, kas jums ir. Enerģijas patēriņš jūraszāļu audzēšanai ir praktiski nekāds, jo daba pati tās saražo. Tam nepieciešamās barības vielas Baltijas jūrā ir vairāk, nekā nepieciešams, jo jūra ir ļoti piesārņota ar nitrātiem un fosfātiem, un jūraszālēm tieši to vajag.

Esam jau domājuši kopā arī ar Latvijas valsts mežiem. Mežā cilvēki parasti redz tikai kokus, un jūs kā latvieši vēl arī sēnes. Un izcili zinātnieki no Koksnes ķīmijas institūta tur redz arī daudz ķīmijas. Kad es skatos uz jūsu mežiem, es redzu kaut ko vēl.

Es zinu, ka lielāko daļu jūsu teritorijas aizņem meži, un arī to, ka jūsu pārtika ir ļoti atkarīga no fermentācijas – jūs lietojat daudzus raudzētus produktus. Tas nozīmē, ka jums ir ļoti, ļoti labi raugi. Bez cik daudz Latvijas uzņēmumu ražo un pārdod pasaulē fantastiskus dabiskos raugus no jūsu mežiem? Tāda biznesa nav, lai gan jums ir lieliski meži. Mūsu pētnieki ir aplēsuši, ka Latvijas mežos ir vismaz 1000 dažāda veida savvaļas dabisko raugu, ko var lietot maizes, alus un vīna raugiem.

Tāpēc esmu ierosinājis «rauga safari», ko mēs nākamvasar, 25. jūlijā, kopā ar Latvijas valsts mežiem arī sarīkosim, un mēs pieradināsim Latvijas mežonīgos raugus. Svarīgi ir, ka mēs to darīsim kopā ar daudziem Latvijas skolotājiem, kas šīs zināšanas un domāšanu par jūsu resursiem nodos tālāk bērniem.

Pasaules rauga tirgus ir desmit miljardus eiro vērts. Vai jūs gribētu no tā 5%? Tas ir 500 miljonu bizness, un Latvijā uzņēmumu ar šādu apgrozījumu taču nav daudz, bet iespēja ir. Lūk, šī ir zilā ekonomika. Jums ir resursi. Radiet no tiem vērtību! Un atsaucieties cilvēku vajadzībām.

Patlaban vairāk par 90% pasaules rauga ir ģenētiski modificēts. Praktiski apritē ir tikai 15 raugu šķirnes, un tās tirgo vien trīs kompānijas. Ja uzdotu jautājumu patērētājiem, vai vēlaties maizi ar ģenētiski modificētu raugu, ko tirgo Kanādas kompānija, vai arī maizi ar dabisko raugu no Latvijas mežiem, kas ir pieradināts un darīts pieejams tūkstoš variācijās, tad atbilde būs par labu dabiskajam. Atliek vien rīkoties.

Es lēšu, ka ar šo jauno raugu industriju jūs varētu radīt ap 25 tūkstošiem jaunu darbavietu, jo tas prasa daudzas darbarokas. Bet tāpat tas prasa jaunus biologus, un jums būs jāiegulda arī zinātnē.

Interviju Ieejam jaunā kapitālisma paaudzē lasiet 17. augusta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Krievijas uzņēmējs, kurš pārcēlies uz dzīvi Latvijā: Rīgā dzīve ir mierīga, ērta un neviens netraucē būt laimīgam

Natālija Poriete, 13.08.2018

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Aktieris Dainis Grūbe ar draugiem Āgenskalnā atver kafejnīcu, veikalu un bāru

Monta Glumane, 04.09.2018

Ģirts Dombrovskis (no kreisās), Dainis Grūbe, un Kārlis Mugins

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

«Atpazīstamība nāk līdzi. Ja klients vēlas šeit atnākt, iedzert ar mani kafiju vai tēju un apēst kūku, tad kāpēc ne un es to arī darīšu. Man tas netraucē un katrs klients ir īpašs,» biznesa portālam Db.lv saka Dailes teātra aktieris Dainis Grūbe, kurš kopā ar draugiem – pavāru Kārli Muginu un juristu Ģirtu Dombrovski Āgenskalnā atvēris kafejnīcu, veikalu un bāru «Kadagi».

Draugi savā starpā sadalījuši arī pienākumus. Tā, piemēram, Dainis ir atbildīgs par tirdzniecību, Kārlis par iepirkumiem, produktu radīšanu un garšām, bet Ģirts ir uzņēmuma administratīvā sloga turētājs un kā paši saka, tad arī bremze, kas Kārli ar Daini piebremzē.

Ideja izveidot šādu vietu radusies brīdī, kad visi kopīgi sēdējuši Daiņa pagalmā. Visi trīs ir pazīstami jau vairāk nekā 20 gadus un šajā laikā katram ir radušās vēlmes, ko realizēt. Aktieris vēlējies darboties tirdzniecības jomā, Ģirtam bijusi ideja par sava produkta radīšanu, kas šobrīd ir vēl izstrādes procesā, bet Kārlim bijušas zināšanas, lai šajā biznesā darbotos.

«No idejas mēs pāraugām plašāk. Pamata doma bija nodarboties ar kvalitatīvas Latvijas ražotāju produkcijas izplatīšanu - kā vietējo produktu vairumtirgotāji. Ārzemēs un arī Latvijā to dara kooperatīvi un šajā gadījumā mēs to aizstājam. Novērtējam, vai produkts ir konkurētspējīgs, garšīgs, kvalitatīvs un tad runājam ar ražotāju - sakām, ka esam gatavi daļu par tirdzniecību ņemt uz saviem pleciem. Nolēmām izveidot ofisu un tad sapratām, ka šī ir laba vieta, kāpēc nepielikt klāt arī kafiju, kūciņas, alu, lai atpelnītu telpu izmaksas,» stāsta uzņēmuma līdzīpašnieks K.Mugins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Visvairāk atvaļinājumā tērē šveicieši, vismazāk – lietuvieši

Anda Asere, 06.09.2018

Foto:publicitātes

Jaunākais izdevums

Vistaupīgāk eiropiešu vidū šovasar ceļojuši lietuvieši, tērējot aptuveni 518 eiro, bet visvairāk – šveicieši, vidēji veltot tam 1114 eiro, liecina finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma «Revolut» analītiķu aprēķini.

«Revolut» analītiķi izvērtējuši datus periodā no 1. jūnija līdz 20. augustam par to, cik Eiropas iedzīvotāji šajā vasarā tērējuši lidojumiem, naktsmītnēm, transportam, pārtikai un dzērieniem ārvalstīs. Baltijas valstu starpā visvairāk ceļojumiem tērējuši igauņi, latvieši palikuši otrajā vietā, bet vislētāk ceļojuši lietuvieši.

Igauņi vidēji iztērēja 704 eiro un tie ir lielākie Izdevumi Baltijas valstu starpā. Sasummējot galvenos ceļojumu izdevumus, «Revolut» analītiķi secinājuši, ka viens latviešu ceļotājs vidēji iztērēja 597 eiro. Latvieši arvien biežāk ceļo uz ārvalstīm un tur iztērē arvien vairāk naudas. 2017. gadā latvieši ceļojot iztērēja par 18% vairāk, nekā 2016. gadā, un šī summa sasniedza 930 miljonus eiro, liecina Latvijas centrālā statistikas pārvaldes dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Birštonas sanatorijās iegulda desmitiem miljonu eiro

Monta Glumane, 12.10.2018

Medical SPA «Eglės sanatorija»

Foto: Monta Glumane

Jaunākais izdevums

Plašs pakalpojumu klāsts un demokrātiskas cenas ir galvenie iemesli, kāpēc Lietuvas medicīnas kūrortu mazpilsēta Birštona kļuvusi par ārvalstu un Latvijas tūristu magnētu.

Lai gan pilsētas platība ir nieka 13 kvadrātkilometri un tās iedzīvotāju skaits sasniedz vien 4000, taču tajā atrodas vairākas sanatorijas un spa centri, piemēram, Royal Spa Residence,Medical SPA Eglės sanatorija,Vermes un Tulpes, kuras aktīvi uzņem gan atpūtniekus, gan cilvēkus ar veselības problēmām. Šobrīd notiek gan esošo sanatoriju un spa centru rekonstrukcija, gan jaunu būvniecība un uzņēmumi vēlas piesaistīt vēl vairāk ārvalstu tūristus, tajā skaitā arī no Latvijas.

Kā biznesa portālam db.lv apstiprināja spa centru vadītāji, tad veselības un medicīnas pakalpojumu joma attīstījusies, pateicoties pašvaldības un uzņēmēju sadarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Biržas NASDAQ Riga rādītāji

Avots: NASDAQ Riga

Jaunākais izdevums

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Jāņa Čakstes mazmazmazmeita: Latvijā ir daudz gudru cilvēku ar dažādām prasmēm

Anda Asere, 09.11.2018

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Lai nākotnē Latvijai būtu panākumi, nākamais līmenis visiem jāsasniedz kopīgi, nevis katram individuāli, uzskata tehnoloģiju konsultante Aleksa Krolls, kompānijas This Side Up īpašniece.

Viņa ir dzimusi un augusi ASV, strādājusi Indijā un Dienvidāfrikā, bet kopš šā gada vasaras dzīvo un strādā šeit. Ar Latviju viņu saista īpašas saites, jo viņas vecvecvectēvs ir Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste. Kopš bērnības viņa ģimenē dzirdējusi daudz par tuvinieku dzimteni, tās vēsturi un kultūru, bet, lai uzzinātu, kāda Latvija ir patiesībā, Aleksa nolēma pārcelties uz Latviju, jo mūsdienās tehnoloģiju biznesā nav lielas nozīmes, kur atrodies, ja vien ir pieejama laba infrastruktūra. Vairāk par motivāciju pārcelties uz Latviju, pirmajiem mēnešiem šeit un vīziju par nākotnes Latviju viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Mana pieredze: Londonas koncepciju iedzīvina Liepājā

Monta Glumane, 17.01.2019

Bāra direktors un līdzīpašnieks Dāvids Jansons.

Foto: Dainis Ģelzis

Jaunākais izdevums

Liepājnieks Dāvids Jansons, rīdzinieks Olafs Saulriets un viņa dzīvesbiedrene Elīna Zālīte Liepājā ir īstenojuši Londonā noskatītu ideju.

Viņu izveidotais WunderBar piedāvā kokteiļus savienojumā ar tā saukto street food. Bārs atvērts aizvadītā gada nogalē, bet ideja radusies pirms vairāk nekā gada. «Sēdējām kādā Liepājas restorānā, dzērām alu, skatījāmies uz tiem cilvēkiem, kas aiz bāra letes strādā, un Dāvids pateica – kā gribētos savu bāru! Manuprāt, Dāvids nepārspīlējot ir viena no Liepājas dvēselēm – viņš pazīst visus, un viņu pazīst visi. Mani šī ideja vairs nelaida vaļā, un es teicu, ka viņam ir jābrauc uz bārmeņu kursiem Rīgā. Savukārt mēs ar dzīvesbiedreni sākām domāt, kā īstenot ideju par bāra izveidi,» stāsta WunderBar valdes loceklis Olafs Saulriets. Bāra direktors un līdzīpašnieks D. Jansons neslēpj, ka pieredzes šajā jomā nav bijis. «Es tikai zināju, ka vēlētos atvērt bāru. Kā tas viss notiek? Ne mazākās nojausmas. Draugi varēja iedomāties, ka esmu šajā pusē bāra letei, bet ne otrpus. Viens no mūsu bārmeņiem – Edgars Riekstiņš – ir ar lielu pieredzi ne tikai Latvijā, bet pasaulē. Gan es, gan pārējie darbinieki no viņa daudz mācījāmies,» stāsta D. Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Gruzijā mīl latviešus

Monta Glumane, 15.01.2019

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Visa mana būtība staro ikreiz,kad ir izvēlēts galamērķis jauniem piedzīvojumiem un nopirkta lidmašīnas biļete, jo ir skaidri zināms, ka katrā ceļojumā ir iespēja paplašināt savu redzesloku un augt kā personībai, pilnveidoties un transformēties.

Šoreiz kā galamērķis tika izvēlēta Gruzija. Biju dzirdējusi sajūsmas stāstus par Gruziju, bet centos veidot pati savu priekšstatu.

Biļetes par 60 eiro turp un atpakaļ iegādājos oktobra vidū, bet ceļojumā devos novembra beigās, izmantojot aviokompānijas Wizz Air reisu uz Kutaisi lidostu Gruzijā. Lai gan Kutaisi atrodas aptuveni 230km attālumā un trīs ar pusi stundu braucienā no Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi, tomēr šāds lidojuma galamērķis, manuprāt, ir daudz izdevīgāks.

Ceļojumā devos kopā ar draudzeni. Pirmo nakti pavadījām Kutaisi. Aptuveni nedēļu pirms lidojuma naktsmājas atradām interneta vietnē Airbnb un tās divām personām izmaksāja aptuveni 16 eiro. Savukārt, taksis no lidostas līdz Kutaisi centram - aptuveni 8 eiro par gandrīz 25 kilometriem. Jāsaka gan, ka ir cena tūristiem un Gruzijā droši var kaulēties. Kutaisi es noteikti neieteiktu kā vietu, kurā uzkavēties ilgāk par vienu dienu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Kultūra ir avots inovācijai

Jānis Strautiņš, speciāli DB, 18.01.2019

Timurs Tomsons

Foto: Matīss Markovskis

Jaunākais izdevums

Pašlaik pasaulē mainās izpratne par kultūru – tai ir nenovērtēts potenciāls piesaistīt investīcijas un iedzīvotāju plūsmu

Tā uzskata Liepājas koncertzāles Lielais dzintars vadītājs Timurs Tomsons.

«Šāda celtne varētu būt Ņujorkā, Tokijā vai Parīzē, bet sagadījies tā, ka šī ēka nokļuvusi Liepājā. Daudzi man ir teikuši – kā gan tas iespējams? Ir jūtama zināma profesionāla skaudība par šo skaisto ēku. Domāju, ka šis efekts tos nelielos defektus padara diezgan nenozīmīgus. Līdz ar to tie, kam bija negatīva nostāja, faktiski ir zaudētāji atšķirībā no tiem, kuriem ir iespēja šeit klausīties augstvērtīgu programmu izcilā akustikā,» tā Timurs Tomsons vērtē viedokļu sadursmi par oranžās celtnes būvniecības risinājumiem un to kvalitāti. Pēc Lielā dzintara vadītāja domām, šie jautājumi pēc koncertzāles trīs darbības gadiem pilnībā zaudējuši aktualitāti, jo «manos spēkos nav pārbīdīt sienas».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Darbs, kurā emocijas ir jāizslēdz

Monta Glumane, 26.03.2019

Foto: Ritvars Skuja,Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Apbedīšanas dienesta darbinieks mūsdienās ir gan ārsts, gan psihologs, gan mācītājs

Tā atzīst SIA Funeral Service Latvia īpašnieks Uldis Vītols. Viņa ģimenes uzņēmums jau divās paaudzēs nodarbojas ar apbedīšanas pakalpojumu sniegšanu. Darbība aizsākusies jau padomju laikos – palīdzējuši vienam, otram, trešajam, tad vēl kāds palūdza kapa bedri izrakt, un tā sākta uzņēmējdarbība. Uzņēmums dibināts 1990. gadā. Sākumā tam nebija sava morga, telpas īrētas no Linezera slimnīcas. Šodien uzņēmumam ir savs apbedīšanas dienests, ziedu veikals un morgs. Dienestā darbojas visa ģimene – vīrs, sieva, dēli un viņu sievas. Arī U. Vītola dēls Artūrs līdzdarbojas šajā biznesā. «Kā bērnībā visu laiku biju kopā ar tēti, tā tagad mani bērni un sieva piedalās visos procesos. Visu laiku saku, – šajā vietā jau esam ielikti. Ja šajā biznesā kāds atnāk un atrod savu vietu, prom no tā netiek. Esmu pārliecināts, ka šo profesiju pret neko citu nemainītu savā dzīvē,» saka Artūrs Vītols. Neviena diena šajā nozarē nav vienāda, tomēr katrs cilvēks to nevar darīt. «Citreiz jau smejamies, – ja nedēļu neesi bijis morgā, tad liekas, ka kaut kas nav kārtībā,» teic A. Vītols.

Komentāri

Pievienot komentāru