Enerģētika

Inflācijas sekas cilvēku un kompāniju maciņos

Māris Ķirsons, 28.09.2021

Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Gāzes cenu pieauguma rezultātu uzņēmumi un cilvēki ieraudzīs ne tikai rēķinos par elektrību un gāzi, bet arī siltumenerģiju un galu galā arī visu preču un pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs. Viņš arī uzsver, ka enerģētiku, tostarp siltumapgādi, būtiski ietekmēs ES Zaļais kurss, kas vērsts uz klimata neitralitātes sasniegšanu, tāpēc visiem tautsaimniecības sektoriem būs jāsamazina CO2 izmeši. Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar SIA Gren Latvija, AS Gaso un AS Latvijas Gāze rīkotajā ikgadējā nozares konferencē Siltumapgāde 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

Dabasgāze ir būtisks siltumapgādes resurss, un tās cena ietekmē arī apkures tarifus ne vienā vien pasaules pilsētā, kas atrodas ziemeļu puslodē. Kas notiek ar dabasgāzes cenām?

Dabasgāzes cenas sasniedz jaunus rekordus, un nosacīti brīvas dabasgāzes tirgū vienkārši nav. Šādai situācijai ir vairāki iemesli. Joprojām ir jūtama pērnā gada Ziemeļamerikas sašķidrinātās dabasgāzes piegādes krīze, jo nozarei nepieciešams laiks, lai atgūtos. Tajā pašā laikā šī produkta cenas ASV noliktavās pieaug, un šis faktors attur uzņēmumus eksportēt gāzi. Otrs iemesls – straujais pieprasījuma pieaugums Āzijā, kas noveda pie rekordlielām gāzes cenām šajā reģionā. Viens no panikas iemesliem tirgū bija fakts, ka būtiski pieauga gāzes īstermiņa tirdzniecības īpatsvars. Tradicionālie ilgtermiņa līgumi parasti ir saistīti ar naftas cenu, taču tas prasa, lai pircējs regulāri iepirktu noteiktus gāzes apjomus. Tirdzniecības platformās ir iespējams iegādāties gāzi, kuras cena nav saistīta ar naftu, un tajās viss ir atkarīgs no piedāvājuma un pieprasījuma. Tā kā pasaules tirgos ilgstoši bija gāzes pārprodukcija, tad tagadnes darījumos gāze parasti tika piedāvāta kā brīvā gāze par pazeminātu cenu. Tādējādi, piemēram, 2017.–2018. gadā gāzes tagadnes cena varētu būt par 50–60% zemāka nekā naftas indeksētā cena. Minētā iemesla dēļ daudzi Eiropas un Āzijas pircēji ir izvēlējušies koncentrēties tieši uz īstermiņa darījumiem. Jo īpaši, ja pircējs pērk gāzi elektroenerģijas ražošanai, viņam jāņem vērā elektroenerģijas pieprasījuma svārstības. Jāņem vērā, ka pieprasījums pēc elektroenerģijas var mainīties pat vienas dienas laikā, un tas prasa elastību gāzes tirgū. Savukārt rūpniecības uzņēmumi dod priekšroku stabilām ilgtermiņa piegādēm. Pēdējos gados liela daļa tagadnes darījumu ir veikti, lai papildinātu vajadzības, ko nesedz ilgtermiņa līgumi, kas tiek indeksēti ar naftas cenu izmaiņām. Tajā pašā laikā starpkontinentālie tūlītējie darījumi nepārsniedza 3–5% no pasaules tirgus. Tas nozīmē, ka pasaules gāzes tirgus joprojām nav attīstīts, bet uzņēmumi ir atkarīgi no vietējā vai reģionālā piedāvājuma un pieprasījuma dinamikas. Nopirkt sašķidrinātās dabasgāzes tankkuģi citā kontinentā bez ilgtermiņa saistībām nav viegli. Šķita, ka visi ir pieraduši pie jaunās realitātes, kurā ilgtermiņa līgumi daudziem nav vajadzīgi, jo gāzes pārpalikums dod iespēju iegādāties gāzi lētāk. Taču 2021. gadā situācija ir mainījusies. Īstermiņa darījumos pieprasījums pēc gāzes pārsniedz piedāvājumu, un līdz ar to arī tās cena aug. Starpkontinentālo īstermiņa darījumu skaits ir samazinājies līdz minimumam. Ja iepriekš Eiropas uzņēmumi pirka sašķidrinātu dabasgāzi, kas netika pārdota Āzijā, tad tagad šāda iespēja vairs nepastāv. Rezultātā gan Āzijā, gan Eiropā tagadnes cenas ir par 100–120% augstākas nekā ilgtermiņa indeksētie līgumi. Elektroenerģijas uzņēmumi ir sākuši meklēt lētākas alternatīvas – ogles. Āzijā pieprasījums pēc akmeņoglēm patiešām ir atjaunojies, un arī ogļu cenas ir palielinājušās.

Bet ES Zaļā kursa ietvaros ogles ir klimata pārmaiņas veicinošs un tāpēc kaitīgs energoresurss, kas ģenerē daudz CO2 izmešu!

Nenoliedzami, ka Eiropā situācija ar oglēm ir sarežģītāka tieši CO2 emisiju tirdzniecības dēļ. Sadedzinot ogles, rodas vairāk CO2 , nekā sadedzinot gāzi, tāpēc, izmantojot cieto fosilo kurināmo, enerģētikas uzņēmumiem ir jāiegādājas CO2 emisijas tiesības. To vienmēr ir izdevies izdarīt bez lielām grūtībām. Tomēr šodien situācija ir citāda. Ņemot vērā ES vērienīgos mērķus klimata jomā, daudzi rūpniecības uzņēmumi ir nolēmuši nodrošināties pret turpmāku oglekļa cenas pieaugumu un periodiski iepērk emisijas tiesības. CO2 cena kopš pagājušā gada ir trīskāršojusies. Tagad gāzes cenu pieaugums vēl vairāk stimulēs CO2 emisiju cenu, jo ogļu izmantošanai būs jāpērk emisijas tiesības. Rezultātā rodas sniega bumbas efekts: pieaug CO2 emisiju tonnas cena, pieaug gāzes cena un vēl vairāk stimulē CO2 cenu, kā ietekmē elektroenerģijas cenas lauž rekordus, un to pašu var gaidīt arī siltumenerģijas cenās. Un šī vēl nav ziema, nav auksts, tas prasītu vēl vairāk gāzes un elektrības.

Tas ir būtisks cenu pieauguma risks!

Inflācijas risks nav teorētisks, bet gan jau jūtams gāzes un elektrības, vēlāk arī siltumenerģijas sektorā. Vēl pirms gāzes cenu kāpuma franču ekonomists Patriks Arks (Patrick Arcus) brīdināja, ka CO2 emisiju cenu kāpums var sadārdzināt Eiropas preces un tehnoloģijas, veicinot lētāku importu un samazinot ES konkurētspēju. Šobrīd bezdarbs varētu palielināties vēl vairāk, jo CO2 un enerģijas cenu kāpums paaugstina ražošanas izmaksas. Prognozes nav iepriecinošas, jo īpaši, ņemot vērā neseno Eiropas Komisijas priekšlikumu sākt samazināt bezmaksas CO2 emisijas kvotas, ko saņem rūpniecība.

Eiropas aprindās jau ir sākts runāt par nepieciešamību lūgt Gazprom palielināt piegādes. Kā Krievijas lielākais gāzes eksportētājs Gazprom patiešām var ietekmēt tirgu. Taču līdz šim šis uzņēmums ir samazinājis savu eksporta jaudu, acīmredzot pirms Nord Stream 2 atklāšanas. Iespējams, ka tas ir Maskavas politisks gājiens, lai pārliecinātu eiropiešus par jūrā esošā jaunā cauruļvada lietderīgumu Baltijai. Protams, jebkura gāzes trūkuma situācija agrāk vai vēlāk tiks atrisināta, palielinot Krievijas, ASV vai citu valstu piegādes. Tomēr pagaidām tirgus cikls ir augšupejošs, kas rada spriedzi arī ES CO2 tirgū. Izrādās, ka šie tirgi ir vienas sarežģītas ķēdes posmi.

Vai šajos energoresursu cenu pieauguma apstākļos nenāksies uz laiku atteikt (iesaldēt) ES Zaļā kursa iedzīvināšanu?

Atteikties no Zaļā darījuma ir neiespējami. Ekonomika gūtu labumu no tā, ka būtu inovatīvāka, energoefektīvāka un mazāk piesārņotu apkārtējo vidi. Jāņem vērā, ka Zaļā darījuma īstenošana pati par sevi nozīmē gan oglekļa, gan enerģijas cenu pieaugumu. Tomēr jāņem vērā divi būtiski faktori. Pirmkārt cenu kāpumu nedrīkst pielīdzināt finanšu burbulim. Pašlaik esam liecinieki burbulim, kas ir diezgan kaitīgs Zaļajam kursam. Pat atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtas cieš no strauji augošajām cenām. Savukārt Lielbritānijā bankrotē mēslošanas līdzekļu ražotāji, jo ir atkarīgi no dabasgāzes, kas ir to ražošanas galvenā izejviela. Gāzes cenu kāpums ir saistīts ne tik daudz ar pašas gāzes trūkumu, cik ar pircēju atkarību no tagadnes (īstermiņa) tirgus, ar tirgotāju aktivitāti un paniku pircēju vidū.

Jāņem vērā, ka pazemes gāzes krātuvēs glabājas par aptuveni 20% mazāk dabasgāzes nekā vidēji pēdējos gados un tirdzniecības apjomi Lielbritānijā ir par 12% mazāki nekā pagājušajā gadā (tā gan nav uzskatāma par ļoti būtisku starpību). Turklāt oglekļa cenas ir palielinājušās, jo ir notikusi riska ierobežošana, nevis ieguldījumi jaunās tehnoloģijās. Jautājums paliek atklāts – kā Eiropas regulatori var ierobežot šādu burbuļu veidošanos (piemēram, ierobežojot tīri spekulatīvas darbības šajos tirgos). Otrais faktors ir daudz svarīgāks. Daudzās ES dalībvalstīs trūkst sociālās politikas, kas palīdzētu iedzīvotājiem ar maziem ienākumiem, kā arī mazajiem uzņēmumiem pārvarēt cenu kāpumu. Acīmredzot bez efektīvas sociālās politikas Zaļā darījuma īstenošana būs daudz sarežģītāka. Svarīgi ir nevis sasniegt mērķi uz papīra, bet gan izveidot ilgtermiņa ilgtspējīgu ekonomiku.

Vai pašlaik top kādi normatīvi, kuri būtiski varētu palielināt CO2 emisiju cenu? Kā tas varētu ietekmēt siltumapgādes tarifus, piemēram, Baltijā?

Daudz tiek runāts par oglekļa tirgus reformu. No vienas puses, ES Komisijas nesenais priekšlikums samazināt bezmaksas oglekļa kvotas rūpniecībai ir izpelnījies daudz kritikas no nozares pārstāvjiem. Ja iepriekš nozare varēja saņemt daļu kvotu bez maksas, tad saskaņā ar jauno loģiku bezmaksas kvotas tiks piešķirtas mazāk. Tas, visticamāk, paaugstinās cenas un ietekmēs Eiropas rūpniecības konkurētspēju. No otras puses, dažas dalībvalstis, jo īpaši Spānija, pieprasa mākslīgi ierobežot oglekļa cenas. Taču tad rodas jautājums: vai tad tirgus nepāries uz parasto oglekļa nodokli? Kopumā jautājums par oglekļa tirgus reformām tuvākajā nākotnē būs ļoti aktuāls.

Viedoklis

Vietējo atjaunojamo resursu priekšrocības

Andris Vanags, SIA Gren Latvija valdes priekšsēdētājs:

Mēs kā Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmums, kas izstrādā un nodrošina ilgtspējīgus enerģijas risinājumus, galvenokārt centralizēto siltumapgādi, izmantojot vietējos un atjaunojamos energoresursus, jau sen esam pārliecināti, ka vietējo un atjaunojamo resursu izmantošana enerģētikā, īpaši centralizētās siltumapgādes nodrošināšanai blīvi apdzīvotās vietās, ir konkurētspējīgākais, efektīvākais un tādēļ arī labākais risinājums klientiem. Šoziem šī pozitīvā ietekme būs īpaši jūtama zemāku siltumenerģijas tarifu veidā. Pilsētās, kurās centralizētās siltumapgādes nodrošināšanai tiek izmantoti atjaunojamie resursi, apkures tarifi būs stabilāki un piedzīvos procentuāli mazākas tarifa izmaiņas nekā tajās pilsētās, kurās siltumenerģijas ražošanā galvenokārt tiek izmantota fosilā dabasgāze.

Latvijā Gren strādā Jelgavā un Daugavpilī, un abās pilsētās mūsu siltumenerģijas ražošana nav atkarīga no viena kurināmā resursa. Galvenais resurss ir vietējais, atjaunojamais resurss – šķelda, kuras cena, salīdzinot ar dabasgāzi, vienmēr ir bijusi stabilāka. Dabasgāzes īpatsvars mūsu siltumenerģijas ražotnēs gan Jelgavā, gan Daugavpilī ir salīdzinoši neliels. Šāda elastība kurināmo resursu izmantošanā mums ļauj ātri reaģēt un pielāgoties situācijai kurināmā tirgū, izvēlēties kurināmo, kas ir gan pieejams, gan cenas ziņā izdevīgāks mūsu klientiem. Līdz ar to varam būt droši, ka mūsu klientiem siltumenerģijas cena būs stabilāka un procentuālais pieaugums būs zemāks nekā tad, ja mēs izmantotu tikai dabasgāzi.

Jelgavā esam izvērtējuši šķeldas un dabasgāzes cenas pieauguma ietekmi uz siltumenerģijas gala tarifu, un prognozētais tarifa pieaugums jelgavniekiem ir 6,6%. Lai jelgavniekiem arī turpmāk piedāvātu konkurētspējīgu siltumenerģijas cenu un vēl vairāk uzlabotu kurināmā elastību, Gren turpina darbu pie siltumenerģijas ražošanas modernizācijas projekta, kas paredz Jelgavas biomasas koģenerācijas stacijā šķeldai pievienot līdz 35% no pārstrādei nepiemērotiem atkritumiem ražotu kurināmo jeb NAIK. NAIK izmantošana biomasas koģenerācijas stacijā ne tikai samazinās kurināmā izmaksas un atstās pozitīvu ietekmi uz siltumenerģijas cenu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, bet arī sekmēs atkritumu pārstrādi un to lietderīgu izmantošanu, kā arī samazinās atkritumu daudzumu, kas nonāk poligonos.

Jo vairāk pārstrādei nederīgo atkritumu mēs varēsim lietderīgi izmantot siltuma un elektrības ražošanā, jo izdevīgāk tas būs sabiedrībai un videi. Svarīgi, ka cenas ziņā izdevīgāko atjaunojamo un vietējo resursu izmantošanu ēku apsildei pilsētās iedzīvotāju veselībai un apkārtējai videi drošā veidā sekmē tieši centralizētā siltumapgāde. Siltuma ražošana vienā ražotnē, izmantojot modernas, inovatīvas tehnoloģijas, ļauj daudz efektīvāk izmantot kurināmo un ievērojami uzlabo arī gaisa kvalitāti pilsētā, samazinot smalko daļiņu un putekļu izmešus gaisā, ko varētu radīt individuālie cietā kurināmā apkures risinājumi. Ne mazāk svarīgi – atjaunojamo resursu izmantošana centralizētajā siltumapgādē mazina ietekmi uz klimata pārmaiņām.

Arī VARAM izstrādātajā Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānā 2020.–2030. gadam rekomendēts veicināt centralizētās siltumapgādes attīstību un plašāku izmantošanu pilsētās. Sabiedrībai kļūstot zinošākai un izglītotākai par vides jautājumiem, katru gadu arvien vairāk mājokļu īpašnieku un uzņēmēju ēku apsildīšanai izvēlas tieši centralizēto siltumapgādi – mūsdienīgu, drošu un videi draudzīgu apkures risinājumu ar minimālām uzturēšanas izmaksām un nelielām sākotnējām investīcijām pieslēguma izveidē. Turklāt centralizētā siltumapgāde ir klientiem ļoti ērts risinājums ar augstu klientu servisa līmeni, kas ļauj tiem nedomāt par apkures iekārtu uzturēšanu, regulārām apkopēm un kurināmā sagādāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada vasara pasaules lielākajiem akciju tirgiem pagaidām padevusies ļoti veiksmīga, kur, piemēram, ASV akciju tirgus dinamiku raksturojošā Standard & Poor"s 500 indeksa vērtība kopš jūnija sākuma palēkusies jau par 3,7%.

Vērtspapīru eksperti norāda, ka - gluži kā par spīti kārtējām prognozēm par inflācijas kāpumu - finanšu aktīvu cenas uzvedas tā it kā būtu gaidāma būtiska inflācijas tempa palēnināšanās.

"Vairumam finanšu aktīvu vasaras sākums bijis sekmīgs, un nozīmīgākie akciju cenu indeksi demonstrēja faktiski nepārtrauktu augšupeju un vairākos gadījumos tika sasniegts jauns vēsturiski visaugstākais līmenis. Turklāt jūnijs bija īpaši labvēlīgs eiro denominētajiem finanšu instrumentiem, jo eiro valūtas kritums pret ASV dolāru par 3% šajā periodā veicināja to kāpumu – globālais akciju indekss (MSCI ACWI) eiro izteiksmē palielinājās par 4,6%. Turklāt pretstatā 2021. gada līdzšinējām tendencēm jūnijs izrādījās labvēlīgs arī obligāciju cenām, jo visās lielākajās obligāciju apakškategorijās tika novērots pieaugums visa mēneša garumā. Vienīgais sektors ar negatīvu dinamiku bija izejmateriālu tirgus, kur daži izejmateriāli, piemēram, zelts, varš un jo īpaši kokmateriāli, piedzīvoja strauju cenu korekciju," izceļ Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Šobrīd nav pamata ilgstošam straujas inflācijas kāpumam

LETA, 13.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd nav pamata ilgstošam straujas inflācijas kāpumam, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka šobrīd Latvijā patēriņa cenu kāpums viennozīmīgi ir atgriezies, un inflācijas kāpums tuvākajos mēnešos turpināsies, gada beigās inflācijai šajā ekonomikas ciklā sasniedzot augstāko punktu - tuvu 4%.

Vienlaikus Kazāks uzsvēra, ka pirms gada Latvijā patēriņa cenas samazinājās, tādējādi vidējais cenu kāpums gada laikā nav tik būtisks, kā arī inflācija Latvijā ir mazāka nekā vidējais algu kāpums. "Šeit, nu dien, nevajag bažīties, ka inflācijas tempi būtu pārspīlēti strauji," teica Kazāks.

Tāpat Latvijas Bankas prezidents minēja, ka galvenie faktori, kas šobrīd Latvijā virza inflāciju, ir ārēji, tostarp naftas un pārtikas cenu kāpums, kā arī tas, ka pieprasījums pasaulē attīstās krietni straujāk nekā piedāvājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2021.gadam no iepriekš lēstajiem 2% līdz 2,8%, bet nākamajam gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no 2,9% līdz 4%, ceturtdien Latvijas Bankas prognožu prezentācijā sacīja centrālās bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš skaidroja, ka tautsaimniecības atveseļošanās pasaulē un pieprasījuma pieaugums, kā arī ar pandēmiju saistītie piedāvājuma puses ierobežojumi atspoguļojas patēriņa cenu inflācijas īslaicīgā kāpumā, kas nomainījis īsu deflācijas periodu.

Saskaņā ar Latvijas Bankas prognozēm inflācijas virsotne tiks sasniegta laikā ap 2021./2022. gadumiju, kad patēriņa cenu gada pieaugums īslaicīgi varētu pārsniegt 5%.

Inflācijas kāpumu lielā mērā nosaka energoresursu cenu pieaugums pasaules biržās un tā tiešā ietekme uz degvielas, kā arī uz siltumenerģijas, gāzes un elektroenerģijas cenām, par kuru palielināšanu 2021.gada otrajā pusgadā tika paziņots vasarā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas inflācija jūnijā patiešām nedaudz atkāpusies, apstiprinājuši Eurostat dati. Proti, pagājušajā mēnesī patēriņa cenas, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, pieauga par 1,9%.

Vēl mēnesi pirms tam eirozonas inflācija atzīmējās pie apaļās 2% atzīmes. Tādējādi jūnijā fiksēta pirmā inflācijas palēnināšanās kopš pagājušā gada septembra.

Reģiona cenu stabilitātes sargi no Eiropas Centrālās bankas (ECB) runā par to, ka inflācijai pēc zināmas patrakošanas vajadzētu nomierināties. Pagaidām lielāka daļa tam tic, un arī ekonomisti pārsvarā runā līdzīgi - ka inflācijas spiedienam nākamgad vajadzētu mazināties. Ir gan arī zināmi izņēmumi. Piemēram, Deutsche Bank ekonomisti brīdinājuši, ka inflācija var vien maldīgi izskatīties kā tāda problēma, kas atkāpsies, lai gan nākamajos gados tas varot novest pie krīzes. Bankas pārstāvji liek noprast, ka augstākas inflācijas materializēšanās var prasīt ilgāku laiku, bet, sabiedrībā materializējoties augstāku cenu gaidām, tas notikšot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pēdējās desmitgades esam dzīvojuši zemas inflācijas periodā

Ģirts Rungainis, uzņēmējs un finansists, 03.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādas prognozes liecina, ka gaidāms cenu kāpums dabas resursiem un dažādiem ražošanas procesā nepieciešamajiem materiāliem, piemēram, plastikāta materiāliem aptuveni 12%, papīram – 12%, elektrībai – 42%.

Lai prognozētu, cik liels un ilgs cenu pieauguma periods gaidāms, vispirms jāsaprot, kas ietekmē cenu svārstības dažādās nozarēs un kādu iespaidu tās var radīt uz plaša patēriņa preču cenām?

Ir dažādi veidi, kā raudzīties uz inflāciju, un, ņemot vērā, ka šis process lielākā vai mazākā mērā ietekmē ikvienu, par to vienmēr būs diskusijas. Jau ekonomists Džons Meinards Keinss, kurš inflāciju dēvēja par monetāru fenomenu, norādīja, ka situācijās, kad naudas daudzums pieaug, bet preču apjoms nemainās vai samazinās, cenas viennozīmīgi augs.

"Naudas drukāšana" ir sarunvalodā lietots termins, ar ko apzīmē aktīvu iegādes programmu – ar to viļņveidīgi nodarbojušās gan ASV, gan Eiropas Centrālā banka, un sistēmā it kā ir ieplūdis milzīgs naudas daudzums, bet liela daļa no šīs naudas nenonāk līdz cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ziemassvētku iepirkšanās sezonā veikalu plaukti var būt tukšāki

Jānis Šķupelis, 14.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielā daļā pasaules uz pandēmijas ierobežojumu, lielā pieprasījuma, piegāžu problēmu, izejvielu deficīta un citu faktoru fona galvu pacēlusi inflācija. Piemēram, septembrī eirozonas gada inflācija palielinājusies straujāk līdz 3,4% - visvairāk 13 gadu laikā.

Savukārt, piemēram, Vācijā inflācija sasniegusi 4,1% atzīmi, kas ir visvairāk 29 gados.

Katrā ziņā, piemēram, augstajām enerģijas cenām pagaidām īsti neredzot beigas, šī ziema daudzām sabiedrībām, visticamāk, saistīties ar visai lieliem izaicinājumiem. Viens ir tas, ka cenas un rēķini, visticamāk, augs. Tāpat vēl viens apstāklis, ka līdz ar jauniem pandēmijas ierobežojumiem, piegāžu traucējumiem, darbinieku iztrūkumu, potenciāli mazasinīgāku ekonomikas izaugsmi un arī kādiem izejvielu iztrūkumiem daļa pasaules var tik nolikta arī kādu preču vai pakalpojumu deficīta priekšā (svaigs piemērs tam ir Apvienotās Karalistes degvielas krīze).

Lielbritānijā turpinās paniska degvielas pirkšana 

Lielbritānijā pirmdien iedzīvotāji turpina paniski iegādāties degvielu un mediji ziņo, ka valdība...

Tādējādi tuvojoties Ziemassvētku iepirkšanās sezonai, nav izslēgts, ka pat industriāli attīstītās valstīs veikalu plaukti būs tukšāki nekā tradicionāli ierasts. Dažādās pasaules malās ražojošie uzņēmumi ziņo par to, ka, neskatoties uz lielo pieprasījumu, tie samazina savas produkcijas tempus. Līdzīga situācija vērojama arī, piemēram, būvniekiem, kuriem daudzas lietas jāpērk dārgāk un uz tām jāgaida ilgāk. Aktuāli spriedumi par enerģijas krīzi ne tikai Eiropā, bet arī Ķīnā.

Cenu spiediens uz dārgo materiālu un piegāžu problēmu fona jau ir izrādījies noturīgāks, nekā tika uzskatīts agrāk (piemēram, gada pirmajā pusē). Daudz arī tiek runāts par to, ka augstāka inflācija pasaulē varētu nemaz nebūt tik pārejoša. Kopumā gan pamata pieņēmums joprojām paliek tas, ka inflācijai pēc patrakošanas pandēmijas laikā vajadzētu tomēr atkāpties, ko noteiks, piemēram, aktuālo piegāžu ķēžu izaicinājumu risināšanās. Inflācijas spiedienam esot paaugstinātam ilgāk, arvien grūtāk arī ir attaisnot centrālo banku stimulus un valdību papildu naudas grūšanu ekonomikā. Vēl no citas puses – arī ekonomikas izaugsmes gaidas drīzāk nu tiek koriģētas uz leju. Tādējādi arvien skaļāk tiek piesaukts stagflācijas scenārija risks.

Draudi sociālajai stabilitātei

Pie lielākiem izaicinājumiem un jau tā bieži vien ne pārāk apmierinātām sabiedrībām var palielināties riski sociālajai stabilitātei. Spriedze var pāraugt konfliktos gan vienas valsts ietvaros, gan arī starp valstīm – var spekulēt, ka ekonomisko rādītāju atšķirības pastiprinās pārrobežu spriedzi un novedīs pie papildu tirdzniecības tarifiem, ieguldījumu sankcijām utt. Arī, piemēram, Financial Times eksperti spriež, ka Eiropas enerģijas krīze un augstākas inflācijas spiediens var būt gluži kā degviela, lai no jauna iededzinātu dažnedažādus Eiropas valstu strīdus.

Ļoti slikts būtu scenārijs, ja notiekošais raisītu vēl arī kāda veida pārtikas krīzi. Eiropa pamatā pārtiku var nodrošināt sev pati, un tā kā kopums ir pārtikusi. Tas nozīmē, ka te uz galdiem, visticamāk, tāpat būs, ko likt. Pavisam sliktā gadījumā nav arī izslēgti kādi kara laikam raksturīgi lēmumi, piemēram, pārtika var tikt izsniegta noteiktās devās, tiek noteiktas kādas tās cenu kontroles un tā tiek krāta, lai vispirms apmierinātu savas valsts iedzīvotāju vajadzības. Lielāka iespējamība šādam scenārijam ir attīstības valstīs (cenu kāpums īpaši sāpīgs būs jau tā nabadzīgajiem).

12 mēnešos pasaulē pārtikas cena ir pieaugusi par trešo daļu, ja vērtē Apvienoto Nāciju datus. Attīstības valstīs krietni lielāku daļu no ienākumiem jāatvelta pārtikas iegādei. Katrā ziņā plašāka pārtikas krīze nebūtu joks – dažkārt tas pats pirms 10 gadiem piedzīvotais tā saucamais Arābu pavasaris tiek sasaistīts tieši ar pārtikas cenu palielināšanos. Līdz ar šo visu bija vērojams cilvēku migrācija uz Eiropu, kas nu atkal var pastiprināties. Situāciju pārtikas inflācijas frontē vienmēr var saasināt arī laika apstākļi.

Inflācija virs 10%

Tradicionāli cenu nestabilitāte, kas teju vienā mirklī var saēst iedzīvotāju bagātību, izteiktāk sevi izpauž jau pieminētajos attīstības valstu tirgos. Jau tagad redzams, ka tajos patēriņa cenu pieaugums ir visai straujš, kas šādu valstu centrālajām bankām liek pieņemt sāpīgus lēmumus par likmju paaugstināšanu. Tieši stingrāka monetārā politika ir atbilde uz inflācijas pieaugumu. Tiesa gan, augstākas procentu likmes pūš pretī ekonomikas izaugsmei, ko ir saprotams, ka visi līdz ar joprojām aktuālo pandēmiju grib nosargāt. Situācija pietiekami sarežģīta.

Runājot par attīstības valstīm, var izcelt tādu lielu un Eiropai tuvu ekonomiku kā Turcija. Tur septembrī gada inflācija nupat pieaugusi līdz 19,6%, kas ir aptuveni četras reizes augstāks rādītājs, nekā to grib redzēt šīs valsts centrālā banka. Jāteic gan, ka Turcijas gadījums ir visai specifisks. Tur liela ietekme pār centrālās bankas darbībām ir šīs valsts līderim Tajipam Erdoganam, kurš, pretēji vispārpieņemtajam, paudis uzskatu, ka tieši augstākas procentu likmes izraisa inflāciju, nevis to palīdz to samazināt. Rezultātā Turcijas centrālā banka savu galveno valūtas refinansēšanas procentlikmi pat pagājušajā mēnesī samazināja.

Rezultātā arī eiro cenai Turcijas lirās šogad izdevies pieaugt gandrīz par 15%, bet 10 gadu skatījumā tie ir jau 320%. Inflācija iespaidīgus 9,7% sasniegusi arī tādā gigantiskā tautsaimniecībā kā Brazīlija. Virs 10% tā jau atrodas, piemēram, Ukrainā. Savukārt Krievijā tā augustā atradusies pie 6,7% atzīmes.

Latvijā inflācija septembrī palielinājusies līdz 4,6%, liecina Eurostat provizoriskie mērījumi. Lietuvā tā jau atradās pie 6,3% un Igaunijā – pie 6,4%. Vēl aprīlī gada inflācija Igaunijā atradās pie 1,6% atzīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Tuvāko trīs gadu laikā nav vajadzības paaugstināt kādus nodokļus

LETA, 08.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vismaz tuvāko trīs gadu laikā vidēja termiņa budžeta ietvarā nav nepieciešamības kādu nodokļu celšanai, sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Pēc viņa teiktā, Latvijas iet gluži pretēju ceļu.

"Pagājušajā gadā samazinājām darbaspēka nodokļus par pusprocentu darbinieku un pusprocentu darba devēju pusē. Liekas it kā maz, bet valstij tas radīja par 87 miljoniem eiro mazākus ieņēmumus," sacīja Reirs.

Tāpat finanšu ministrs atgādināja, ka no nākamā gada tiks palielināts neapliekamais minimums - no 1.janvāra līdz 350 eiro, bet no 1.jūlija līdz 500 eiro gan strādājošajiem, gan pensionāriem.

"Tas nozīmē, ka 90 miljoni eiro paliks cilvēku maciņos. Tas, manuprāt, ir nozīmīgs solis," uzsvēra Reirs.

Ministrs skaidroja, ka, samazinot par vienu procentpunktu sociālās iemaksas, tiek mērķēts uz konkurētspējas celšanu produktīvās nodarbinātības pusē, kur algas ir virs 1400 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dzīve finanšu pratības trūkumā – nomākta un stresa pilna

Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs, 24.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādas organizācijas pasaulē un arī Latvijā mēra sabiedrības finanšu pratības līmeni, izstrādā priekšlikumus tās uzlabošanai, rīko izglītojošus pasākumus un meklē veidus, kā padarīt sabiedrību zinošāku un prasmīgāku naudas lietās.

Finanšu pratība jeb vienkārši prasme rīkoties ar savu naudu – kādēļ tā ir svarīga katram un sabiedrībai kopumā? Prasme rīkoties ar naudu nav stāsts par to, cik labi spēju saskaitīt makā esošos līdzekļus vai izrēķināt maksājuma summu ar visu atlaidi pie kases. Naudas prasme iezīmējas noteiktā rīcībā: domāt par ikdienas vajadzībām un spēt tās pārdomāti apmaksāt, domāt par nākotni, paredzot iespējamos izdevumus ilgākā laika periodā, un prast izvairīties no maldīgiem finanšu lēmumiem, tajā skaitā pasargāt savu naudu no krāpniekiem. Kā tad mums kopumā veicas šajā jomā?

Domāju par ikdienas vajadzībām

Naudas lietas un kārtība tajās būtiski ietekmē kopējo labsajūtu. Šķiet loģiski – jo vairāk naudas, jo priecīgāks esi. Tomēr šī sakarība ir vien šķietama, jo finanšu stress rodas gan turīgiem iedzīvotājiem, gan cilvēkiem ar ierobežotiem līdzekļiem. Stresu rada nesakārtotas naudas lietas, proti, dažādi neparedzēti finanšu satricinājumi un sajūta, ka naudas visam nepietiek.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz bažām par arvien nākamajiem globālās pandēmijas viņiem, joprojām lielisks šis laiks ir daudzām akcijām. Piemēram, ASV akciju tirgus Standard & Poor's 500 indeksa vērtība teju katru jaunu dienu sasniedz jaunu rekordu.

Savukārt jebkāda akciju cenu atkāpšanās ir īslaicīga, kur investori šādu situāciju izmanto, lai šos vērtspapīrus iegādātos lētāk. Akciju cena nosacīti straujāk saruka, piemēram, ap pagājušā mēneša vidu. Tiesa gan, jau jūlija otrajā pusē ASV akcijas atgriezās uz jau minētā jaunu cenu virsotņu iekarošanas lielceļa.

Ir gan pa tādam tirgum, kur pesimisms tomēr ir ievilcies, kas uztur zināmas bažas par potenciālo notikumu attīstību finanšu tirgū.

"Vissmagākos zaudējumus cieta Āzijas uzņēmumu akcijas, kur Ķīnas varas iestādes pastiprināti vērsās pret privāto sektoru. Pagājušajā mēnesī Ķīnas valsts amatpersonas ierosināja izmeklēšanu par kiberdrošības pārkāpumiem attiecībā uz datu glabāšanu kopbraukšanas uzņēmumā Didi Global īsi pēc tam, kad uzņēmuma akcijas sākotnējā publiskajā piedāvājumā Ņujorkas biržā tika pārdotas par 4,4 miljardiem ASV dolāriem. Vēlāk Ķīnas varas iestādes noteica būtiskus ierobežojumus līdz šim plaukstošajai privātuzņēmumu darbībai izglītības un apmācības jomā. Jaunie noteikumi, kuri iegrožo izaugsmi un dažos gadījumos pat pilnībā sagrauj uzņēmumu izmantoto biznesa modeli, lika investoriem no jauna izvērtēt regulatīvā riska draudus, un viņi sāka atbrīvoties no ieguldījumiem šādos uzņēmumos. Šo tendenci vēl vairāk pastiprināja Ķīnas eksportētāju likstas, jo to izmaksas aug un piegādes ķēdēs jau ilgāku laiku rodas pārrāvumi pārvadājumu konteineru deficīta dēļ," stāsta Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ECB nosaka jaunu inflācijas mērķi; integrēs klimata faktorus monetārajā politikā

LETA/AFP, 08.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien noteica jaunu inflācijas mērķi, kā arī paziņoja, ka integrēs ar klimata izmaiņām saistītus apsvērumus savā monetārajā politikā.

Jaunais inflācijas mērķis ir 2%, taču būs pieļaujams to uz laiku nedaudz pārsniegt, ja pirms tam ilgu laiku inflācija būs bijusi zem šīs atzīmes, norādīja ECB padome.

Līdz šim bija spēkā inflācijas mērķis tuvu diviem procentiem, tomēr šo atzīmi nesasniedzot. Tas tika pieņemts 2003.gadā, kad valdīja lielas bažas par cenu kāpumu.

Pieņemot lēmumus par monetārās politikas jautājumiem, ECB turpmāk ņems vērā arī ar klimata pārmaiņām saistītus faktorus.

Tā, piemēram, izvērtējot, vai uzpirkt kāda uzņēmuma aktīvus, vai arī to, vai šie aktīvi var būt nodrošinājums, ECB būs svarīgs arī šī uzņēmuma sniegums vides jomā.

Straujas vides izmaiņas var ietekmēt nodarbinātību, produktivitāti un finanšu stabilitāti, norādīja ECB.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz strauju ekonomiku uzrāvienu uz ļoti dāsnu pandēmijas stimulu fona no valdību un centrālo banku puses daudzviet plaukušas runas par lielāku inflāciju.

Pastāv pieņēmums, ka viens no aktīviem, kas jebkādos laikos spēj saglabāt zināmu vērtību ir zelts. Piemēram, Bloomberg ziņo, ka pieprasījums pēc zelta monētām un stieņiem Vācijā sasniedzis augstāko līmeni kopš 2009. gada pirmās puses, kad sevi pilnā apmērā bija pieteikusi globālā finanšu krīze. Pamatā vācieši zeltu uzpērkot tieši tādēļ, ka tie raizējas, ka to bagātību kādā brīdī varētu saēst augstāka inflācija.

Jānorāda, ka vāciešiem, inflācija parasti visai izteikti nepatīk. Vēsturiski cenu nestabilitāte šai valstij nozīmējusi ļoti, ļoti smagus laikus. Pēc Pirmā pasaules kara Vācijā bija vērojama hiperinflācija, kas tur faktiski sagrāva pirktspēju. “Mūsu DNA ir iestrādātas inflācijas bailes. Tagad inflācijas riski pieaug. Skatījums uz dārgmetālu tirgu ir ļoti pozitīvs,” esošo situāciju raksturo Vācijas dārgmetālu dīlera Philoro Edelmetalle pārstāvji, kuri atklāj, ka to zelta pārdošanas apmēri šogad palēkušies par ceturto daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumiem jābūt drosmīgākiem, investējot attīstībā, tā 30.septembrī Latvijas Bankas (LB) diskusijā par globālās, eiro zonas un Latvijas tautsaimniecības attīstību teica LB prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Covid-19 ir aizejošs cikls. Jāinvestē šodien, lai no naudas apjoma, kas pašlaik ieplūst ekonomikā, mēs vairāk dabūtu apjomus izlaides pusē, nevis īstermiņā izšaut salūtu," teica M.Kazāks.

Latvijas Bankas prezidents atzīmēja, ka pašlaik novērojama valstu ekonomiku atveseļošanās, kas nozīmē - cilvēki palielinās savus tēriņus, un tā ir iespēja atpelnīt savus ieguldījumus.

Vienlaikus M.Kazāks norādīja, ka investīcijām ir jābūt apdomīgām, un, piemēram, būvniecības nozarē, kurā ir pārkaršanas riski, investīcijas drīzāk būtu jāveic nevis "dzelžos", bet gan zināšanās.

Latvijas Banka krietni paaugstina inflācijas prognozes 

Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2021.gadam no iepriekš lēstajiem...

Jau vēstīts, Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 3,3% līdz 5,3%, savukārt gada vidējās inflācijas prognozi 2021.gadam no iepriekš lēstajiem 2% Latvijas Banka paaugstinājusi līdz 2,8%, bet nākamajam gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no 2,9% līdz 4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telpu dezinfekcija ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Tīrāka vide sniedz aizsardzību organismam pret nevēlamām baktērijām un vīrusu saslimšanām. Kā kvarca jeb baktericīdā lampa var palīdzēt telpu, virsmu un arī ūdens dezinficēšanā? Uzziniet šajā rakstā!

Kas ir kvarca lampas?

Kvarca jeb UV-C lampa plašāk ir pazīstama kā baktericīdā lampa. Domājot, kāpēc tādas variācijas, rodas jautājums – vai tas nozīmē vienu un to pašu? Mēs skaidrojam – jā, tas ir viens un tas pats, taču šādas lampas mēdz dēvēt atšķirīgi šādu iemeslu dēļ:

šādu lampu spektrā ir UV gaisma. Tās darbības rezultātā rodas UV jeb ultravioletais starojums, tāpēc tā tiek saukta arī kā ultravioleto staru lampa;

tās iznīcina baktērijas. Tāda ultravioletā gaisma, kuras viļņu garums ir īsāks par 280 nm (100-280 nm), ir efektīvs līdzeklis, kā cīnīties ar baktērijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cukurs vēl dārgāks; par trešdaļu palēkusies arī pārtikas cena kopumā

Jānis Šķupelis, 06.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē dārgāks pandēmijas laikā kļuvis vesels lērums izejvielu, tai skaitā arī cukurs.

Nupat tā cena ASV preču biržā sasniegusi teju 20 ASV dolāra centus par mārciņu, kas ir visvairāk četros gados. Strauji - līdz gandrīz 500 ASV dolāriem par tonnu – pieaugusi arī baltā cukura cena Londonas preču biržā. Kopš šā gada sākuma cukurs tur kļuvis par 16% dārgāks.

Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir jau 37% apmērā. Var vien lēst, ka arī šāda cukura vērtības palielināšanās spēlēs par labu tam, lai turpinātu augt dažnedažādu citu pārtikas preču cena.

Cukura deficīts

Pamatā cukura cenas nesenajam lēcienam enerģiju piešķīluši slikti laika apstākļi Brazīlijā, kas visai pārliecinoši ir pasaulē lielākā šīs pārtikas izejvielas eksportētāja. Cukurniedru audzēšanas reģionus šajā valstī skārušas netipiski bargas salnas. Tas sabojājis esošās cukurniedres, negatīvi ietekmējis to augšanas procesu un mazinājis cukura īpatsvaru tajās. Šādas salnas nākušas pavisam nelaikā, kur cukurniedru fermeriem jau pirms tam nācās cīnīties ar lielu sausumu, kas arī negatīvi bija ietekmējis ražu (DB jau rakstījis, ka šīs pašas salnas lielas problēmas sagādājušas kafijas fermeriem).Rezultātā šobrīd Starptautiskā Cukura organizācija (ISO) lēsusi, ka šogad globālais cukura patēriņš tā piedāvājumu pārsniegs par četriem miljoniem tonnām. Tādējādi jau otro gadu pasaule dzīvošot šīs saldās izejvielas deficīta apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmais Covid-19 vilnis bija liels pārsteigums visiem, tomēr katrs nākamais vilnis ekonomikai nodara arvien mazāku skādi, izriet no Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes sacītā Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par valdības rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanā.

Viņš stāstīja, ka Covid-19 krīze būtiski atšķīrās no visām citām krīzēm, ko Latvija jebkad ir piedzīvojusi. Pēc viņa paustā, pandēmijas viļņveidīgā ietekme ir radījusi ekonomikā tādus kā "amerikāņu kalniņus", jo krīzes radītais sākotnējais ekonomikas kritums bijis ļoti straujš.

Konfidences rādītāji, kas raksturo vispārējo konjunktūras situāciju tautsaimniecībā, esot būtiski nokritušies, un sekojot saslimstības un ierobežojumu gaitai, ekonomikas attīstība bijusi viļņveidīga.

"Ekonomika svārstās, bet fundamentālas problēmas ekonomikā nav," secinājis eksperts. Viņaprāt, tas nozīmē, ka jāpalīdz ekonomikai pārdzīvot krasās svārstības, neradot paliekošas negatīvas sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VK rekomendācija armijā saprasta kā pavēle, uzsākot reiderismam līdzīgas darbības pret uzņēmēju

Jānis Goldbergs, 18.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vecumdienas – lielākā dzīves ballīte!

Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs, 28.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reizi septiņos gados Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) organizē Latvijas finanšu pratības stratēģijas izveidi, lai novērtētu situāciju ar iedzīvotāju naudas paradumiem un iezīmētu veicamos darbus tās uzlabošanai. Šogad izveidota jaunā stratēģija uz nākamajiem septiņiem gadiem.

Varētu jautāt – kā gan tā skar mani? Daudziem var šķist, ka šāds dokuments ir formāls un lido savā orbītā, neskarot parasta cilvēka ikdienu. Sava daļa taisnības tur varētu būt, tomēr vienā jomā visi esam vienā laivā – tie ir mūsu vecumdienu ienākumu avoti.

Daudziem šī tēma šķiet tik garlaicīga, ka ar to varētu aizdzīt mājās viesus no ieilgušas ballītes. Tomēr, lūkojoties dziļāk, man tā šķiet pietiekami interesanta, par to katram vajadzētu nedaudz padomāt un, visticamāk, arī rīkoties. Jā, vecumdienas šķiet kaut kas tik tāls un abstrakts, ka savlaicīgi par to domāt liekas nebūtiski. Tomēr tām ir sava līdzība ar ballīti, kuru rīkojot, jau iepriekš jāparedz, ko liksi galdā, kas jānopērk veikalā. Jo tuvāk brīdis, kad viesi klauvēs pie durvīm, jo mazāk iespēju pienācīgi sagatavoties. Vecumdienas ir tāda pamatīga ballīte, kurai katrs var sagatavoties, ja par to laicīgi sāk rūpēties. Protams, var jau paļauties uz viesiem, ka tie atnesīs līdzi visu vajadzīgo. Tas būtu līdzīgi, kā paļauties uz valsti, ka tā parūpēsies par visu nepieciešamo manām vecumdienām. Tomēr te tad der nedaudz apskatīt iespējas un esošo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācija eirozonā augustā ir pakāpusies līdz augstākajai atzīmei teju 10 gados, liecina Eurostat apkopotā informācija.

Vēl mēnesi iepriekš monetārā reģiona gada inflācija atradās pie 2,2% atzīmes. Savukārt nemaz ne tika sen - pagājušā gada beigu daļā – monetārais reģions atradās cenu sarukuma stadijā.

Kopumā inflācija eirozonā vasaras pēdējā mēnesī izrādījās augusi straujāk nekā analītiķu vidēji pirms tam prognozētie 2,7%. Lielais jautājums, protams, ir – cik noturīgs būs šāds patēriņa cenu spiediens. Pēdējā laikā ietekmīgākās centrālās bankas pielikušas daudz pūles skaidrojot, ka inflācijas lēciens būs pārejoša parādība. Tam sliekušies piekrist arī lielākā daļa ekonomisti. Tomēr, inflācijai esot augstākai, šajos pieņēmumos var parādīties robi (tā ir arī munīcija tiem, kas tam gluži nepiekrīt).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieciskās ražošanas samazināšanās, ūdens trūkums, jūras līmeņa celšanās un citas nelabvēlīgas klimata pārmaiņu sekas var līdz 2050.gadam izraisīt līdz 216 miljoniem cilvēku migrāciju savu valstu robežās, pirmdien brīdinājusi Pasaules Banka.

Pasaules Banka 2018.gadā publiskoja ziņojumu par klimata pārmaiņu ietekmi uz migrāciju Dienvidāzijā, Latīņamerikā un Subsahāras Āfrikā un prognozēja, ka līdz 2050.gadam šajos reģionos varētu pārvietoties 143 miljoni cilvēku.

Jaunajā ziņojumā ietverti vēl trīs reģioni - Austrumeiropa un Vidusāzija, Ziemeļāfrika un Austrumāzija un Klusā okeāna reģions - lai sniegtu globālu prognozi par potenciālo migrāciju, norādīja Pasaules Bankas pārstāvis, bet viņš piebilda, ka šī prognoze nav akmenī cirsta.

"Ja valstis tagad sāks samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju, novērst nepilnības attīstībā, atjaunot svarīgākās ekosistēmas un palīdzēt cilvēkiem pielāgoties, klimata izraisīto iekšējo migrāciju var izdoties samazināt līdz pat 80% - līdz 44 miljoniem cilvēku līdz 2050.gadam," sacīja Pasaules Bankas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kapitāla tirgus attīstības formula – valsts lēmumi un pievilcīgi emitenti

Māris Ķirsons, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.

To rāda diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Nenoliedzami, ka Latvija kapitāla tirgus attīstībā atpaliek gan no Igaunijas, gan arī no Lietuvas; to varētu pārvarēt gan ar valdības lēmumiem, gan jaunu privātu emitentu ienākšanu biržā.

Redz valsts kompāniju trūkumu

“Būtiskākais, ar ko Latvija atšķiras no Lietuvas un Igaunijas, ir tas, ka biržā ir startējuši lieli valstij piederoši uzņēmumi – Igaunijas valstij piederošā AS Tallinas osta un Lietuvas valstij piederošā AS Ignitis grupa,” skaidro AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. “Problēmas sakne – maz tirgus dalībnieku, maza tirgus kapitalizācija (mazāk par 10% no IKP), bet, piemēram, Zviedrijā kapitalizācija ir lielāka par šīs valsts IKP; jāmeklē cēloņi, kāpēc ir tik maz dalībnieku,” skaidro AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija līdz šim nav radījusi ilgtermiņa sekas Latvijas darba tirgū, jo tie darba ņēmēji, kas šajā krīzē zaudēja darbu, tomēr spēja pietiekami ātri pielāgoties un pieņemt citus darba piedāvājumus, atzina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

"Šī krīze, par laimi, nav radījusi ilgtermiņa sekas. Tie darba ņēmēji, kas šajā krīzē zaudēja darbu, tomēr spēja pietiekami ātri pielāgoties un pieņemt citus darba piedāvājumus, ilgstoši nepaliekot ārpus darba tirgus," sacīja Simsone.

Viņa informēja, ka 2021.gada jūnija beigās vidējais bezdarba ilgums bija 226 dienas jeb nedaudz vairāk kā septiņi mēneši, bet 43,2% reģistrēto bezdarbnieku bezdarba ilgums bija līdz sešiem mēnešiem.

Tāpat Simsone norādīja, ka 2021.gada jūnija beigās NVA uzskaitē bija 21 419 ilgstošie bezdarbnieki, proti, iedzīvotāji, kuri bez darba ir gadu un vairāk, veidojot 31,8% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita, bet jūlija beigās NVA uzskaitē bija 20 263 ilgstošie bezdarbnieki jeb 31,5% no reģistrēto bezdarbnieku kopskaita. "Tātad mēneša laikā ilgstošo bezdarbnieku skaits samazinājies par 1156 cilvēkiem," viņa piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Minimālo VSAOI sistēmas dēļ mazie uzņēmumi tiks pakļauti bankrota riskam

Agnese Paegle, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras domnīcas Futurum Latvia vadītāja, 18.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) nepilna laika nodarbinātiem, tika pieļauta virkne kļūdu, visaugstāko slogu uzveļot tieši nepilna laika nodarbinātajiem, secina Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Ekonomikas institūta eksperti, izvērtējot izmaiņas minimālajās VSAOI, kas stājās spēkā no šī gada 1. jūlija.

Kāpēc? Tāpēc, ka politiķi par galveno prioritāti izvirzīja nodokļu iekasēšanu lielākos apjomos, nevis mazās uzņēmējdarbības stimulēšanu, kas ir īpaši aktuāla krīzes periodā un attālākajos valsts reģionos. Kādas sekas varam sagaidīt?

Pirmkārt, pieaugs ēnu ekonomika, jo tiks slēpti ienākumi un vairosies aplokšņu algas. Otrkārt, mazie uzņēmumi tiks pakļauti bankrota riskam, jo pat tad, ja darba devēji uzrādīs visus ienākumus un maksās visus nodokļus, pieaugs preču un pakalpojumu cenas, kā rezultātā šīs preces un pakalpojumu vairs nebūs konkurētspējīgi. Treškārt, palielināsies bezdarba līmenis, jo darba devēji izvairīsies pieņemt darbā darbiniekus uz nepilnu laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir augstākais alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju Eiropas Savienībā, atsaucoties uz statistikas datiem un pētījumiem, pavēstīja Veselības ministrija (VM), kas šī iemesla dēļ piedāvā 36 pasākumu kompleksu alkohola patēriņa mazināšanai.

Saskaņā ar VM pausto, 40% Latvijas iedzīvotāji alkoholu lieto riskantā un pārmērīgā veidā, savukārt 15 gadus vecu zēnu un meiteņu īpatsvars, kuri pēdējā mēneša laikā ir bijuši piedzērušies vismaz vienu reizi, ir attiecīgi 14,6% un 17,9%.

Lai vērstu esošo situāciju par labu - samazinot alkohola nodarīto kaitējumu sabiedrības veselībai, ierobežojot tā lietošanas izplatību un radītās sekas, kā arī uzlabojot alkohola atkarības ārstēšanas pakalpojumus -, VM piedāvājot "kompleksu pieeju" ar virkni veicamu pasākumu.

To vidū ir arī sabiedrībā plaši pārspriestais priekšlikums vēl vairāk ierobežot alkohola tirdzniecības laiku vakaros, taču VM aicina nevērtēt šo ieteikumu atrauti no pārējiem. VM kopumā piedāvā 36 priekšlikumus, kas ietver, piemēram, specializētas bērnu narkoloģijas nodaļas izveidi un dažādu valsts apmaksāto pakalpojumu pilnveidi, tostarp uzlabojot ambulatorās narkoloģiskās ārstēšanas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniecības izmaksu kāpuma dēļ jāatrod risinājums būvniecības līgumu cenu pārskatīšanai

LETA, 08.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācijās, kad no būvkomersantiem neatkarīgu apstākļu rezultātā būtiski pieaug būvniecības izmaksas, publisko būvdarbu līgumos būtu jāietver vienots risinājums, kā tādās situācijās tiek pārskatīta būvniecības līguma cena, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons.

Viņš skaidroja, ka galvenie iemesli būvniecībā izmantoto izejvielu cenu kāpumam ir ārēji faktori, kas saistīti ar pieprasījuma strauju augšanu, kā arī izejvielu pasūtīšanu no Ķīnas. 2021.gada sākumā, mazinoties Covid-19 pandēmijas ietekmei, radās ļoti liels preču pieprasījums visās preču kategorijās, sākot ar būvmateriāliem, beidzot ar sezonas precēm un mājas precēm. Lielais preču un izejvielu pasūtījumu apjoms no Ķīnas izraisīja konteineru sadārdzinājumu, kas jau patlaban ir sešas reizes dārgāks nekā gadu iepriekš, skaidroja Miķelsons.

Saskaņā ar būvmateriālu ražotāju sniegto informāciju rekordliels cenu kāpums pašreiz ir vērojams koksnei un koksnes materiāliem, tādiem kā kokmateriāli, OSB plātnes, finiera plātnes un citiem. Tāpat, palielinoties būvniecības pieprasījumam, ļoti liels sadārdzinājums ir siltumizolācijas materiāliem, putu polistiroliem, polimēriem un metālam. Miķelsons pavēstīja, ka šīs ir tās preču kategorijas, kur patlaban ir izveidojies preču deficīts un piegādes laiks svārstās no viena līdz trīs mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespēja ierobežot klimata pārmaiņas, lai gan ļoti niecīga, tomēr joprojām pastāv, ja nekavējoties tiks veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai samazinātu oglekļa dioksīda, metāna un slāpekļa oksīda emisijas un sasniegtu klimatneitralitāti pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 2050.gadā.

Tā secināts ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes zinātnieku ziņojumā "Klimata pārmaiņas 2021: Fizikālā zinātne", kas publiskots pirmdien.

Pasaules Dabas Fondā (PDF) informēja, ka ziņojums apraksta klimata pārmaiņu reģionālās ietekmes, prognozes un sekas, ja cilvēce pārsniegs vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās pusotra grāda robežu. Viens no ziņojuma galvenajiem secinājumiem - iespējas nepārsniegt pusotra grāda robežu, kas ir Parīzes nolīguma mērķis, strauji samazinās.

Ziņojumā izklāstīta dabas nozīme cīņā pret globālo sasilšanu, jo īpaši oglekļa koncentrācijas samazināšanā atmosfērā - tikai pēdējās desmitgades laikā vien sauszemes un okeānu oglekļa krātuves ir absorbējušas attiecīgi 31% un 23% no cilvēces izraisītajām oglekļa emisijām. Taču zinātnieki brīdina, ka turpmāk, palielinoties oglekļa koncentrācijai atmosfērā, šīs dabiskās oglekļa krātuves kļūs arvien mazāk efektīvas. Tādējādi ir būtiski nekavējoties aizsargāt bioloģisko daudzveidību, ekosistēmas un atjaunot dabu.

Komentāri

Pievienot komentāru