Ikgadējam konkursam Latvijas Būvniecības gada balva 2022 iesniegti 123 pieteikumi 10 nominācijās, aptverot arhitektūras, restaurācijas, teritorijas labiekārtojuma un inženierbūvju projektus no dažādiem Latvijas novadiem.

GRAND PRIX un godalgas ieguvušie projekti tiks paziņoti 2023.gada 7.martā konkursa Gala ceremonijā.

Balvas pretendentus nominācijā Restaurācija skatieties galerijā!

Balvas pretendentus nominācijā Jauna sabiedriskā ēka skatieties šeit.

Balvas 2022 pretendenti nominācijā Koka būve skatieties šeit.

Balvas pretendentus nominācijā Ražotne skatieties šeit.

Ikgadējam konkursam Latvijas Būvniecības gada balva 2022 iesniegti 123 pieteikumi 10 nominācijās, aptverot arhitektūras, restaurācijas, teritorijas labiekārtojuma un inženierbūvju projektus no dažādiem Latvijas novadiem.

GRAND PRIX un godalgas ieguvušie projekti tiks paziņoti 2023.gada 7.martā konkursa Gala ceremonijā.

Balvas pretendentus nominācijā Jauna dzīvojamā ēka skatieties galerijā!

Balvas pretendentus nominācijā Jauna sabiedriskā ēka skatieties šeit.

Balvas 2022 pretendenti nominācijā Koka būve skatieties šeit.

Balvas pretendentus nominācijā Ražotne skatieties šeit.

Ikgadējam konkursam Latvijas Būvniecības gada balva 2022 iesniegti 123 pieteikumi 10 nominācijās, aptverot arhitektūras, restaurācijas, teritorijas labiekārtojuma un inženierbūvju projektus no dažādiem Latvijas novadiem.

GRAND PRIX un godalgas ieguvušie projekti tiks paziņoti 2023.gada 7.martā konkursa Gala ceremonijā.

Balvas pretendentus nominācijā Ražotne skatieties galerijā!

Balvas pretendentus nominācijā Jauna sabiedriskā ēka skatieties šeit.

Balvas 2022 pretendenti nominācijā Koka būve skatieties šeit.

Kāzas ir ne vien svētki jaunajam pārim un viesiem, bet arī garantēts bizness kāzu aģentūrām, fotogrāfiem, svinību vietām, ēdinātājiem, floristiem un citiem kāzu rīkošanā iesaistītiem uzņēmējiem. Kāzu aģentūru vidū valda liela konkurence, un saskaņā ar portāla precos.lv datiem Latvijā ir 16 kāzu aģentūru un vairākas privātpersonas, kas piedāvā kāzu rīkošanas pakalpojumus, trešdien raksta laikraksts Diena.

Aptaujātās kāzu aģentūras stāsta, ka par klientu trūkumu sūdzēties nevar un, lai gan pārsvarā kāzu svinības tiek rīkotas no maija līdz septembrim, darba kāzu sagatavošanā netrūkst arī ziemā. Jāteic, ka Latvijas kāzu aģentūru pakalpojumus mēdz izmantot ne tikai mūsu valsts pāri, bet arī pāri no Skandināvijas, Krievijas, Vācijas un citām valstīm.

Kāzu aģentūras Mīlestība īpašniece un direktore Dace Miezīte stāsta, ka biznesu iespējams plānot, jo pāri līgumu ar aģentūru par svinību rīkošanu slēdz aptuveni pusotru gadu pirms kāzām. Aģentūra piedāvā pilnu pakalpojumu spektru, sākot no laulību gredzeniem, floristiem, fotogrāfiem un vakara vadītājiem līdz svinību vietas dekorēšanai un transporta organizēšanai. D. Miezīte stāsta, ka klienti, kas izvēlas kāzu rīkošanai piesaistīt aģentūru, parasti tai uztic visu kāzu organizēšanu. «Vidēji mēs sarīkojam līdz 50 kāzām gadā, vasaras vidū ir nedēļas nogales, kad mums ir piecas kāzas vienlaikus. Ja runājam par mūsu pakalpojumu izmaksām, tās sastāv no divām daļām: samaksa par pakalpojumiem un noteikts procents no kopējām izmaksām,» klāsta D. Miezīte.

Ikgadējam konkursam Latvijas Būvniecības gada balva 2022 iesniegti 123 pieteikumi 10 nominācijās, aptverot arhitektūras, restaurācijas, teritorijas labiekārtojuma un inženierbūvju projektus no dažādiem Latvijas novadiem.

GRAND PRIX un godalgas ieguvušie projekti tiks paziņoti 2023.gada 7.martā konkursa Gala ceremonijā.

Balvas pretendentus nominācijā Koka būve skatieties galerijā.

Balvas pretendentus nominācijā Jauna sabiedriskā ēka skatieties šeit.

#1/12

Hermaņa iela 3, Rīga. Pasūtītājs BBIM, projekts ALTA GRUPA, būvnieks SCMS Dzirnakmens.

Publicitātes foto

#2/12

Koka ēkas privātsaimniecībā Dūrmuiža Saldus novadā. Pasūtītājs Dūrmuiža-B, projekts Alise Hermane, būvnieks AIMASA.

Publicitātes foto

#3/12

Latvijas Finiera rūpnīcas Furniers noliktavas jaunbūve, Bauskas iela 60, Rīga. Pasūtītājs Latvijas Finieris, projekts REMM, būvnieks Castor Construction, būvuzraugs CMB.

Publicitātes foto

#4/12

Rīgas cirka kupola izbūve. Pasūtītājs VSIA Rīgas cirks, projekts NRJA, būvnieks AIDACO GROUP, būvuzraugs CMB.

Publicitātes foto

#5/12

Biroja ēkas pārbūve Augusta Deglava ielā 161, Rīgā. Pasūtītājs Deglava Real Estate, projekts ArhiCom, būvnieks NEWCOM Construction, būvuzraugs Būves un būvsistēmas.

Publicitātes foto

#6/12

Parka paviljons, Miķeļa Valtera iela 3, Liepāja, pasūtītājs un būvnieks UPTK, Zigurds Kirhners, Sandis Kirhners.

Publicitātes foto

#7/12

Dienas centrs Ādažu Ūdensroze, Attekas iela 39, Ādaži. Pasūtītājs Ādažu novada pašvaldība, projekts Alberta projekti, būvnieks Marels Būve, būvuzraugs P.M.G.

Publicitātes foto

#8/12

Izstāžu zāles ar pansiju jaunbūve, Kāpu iela 14, Saulkrasti. Pasūtītājs Bumbiera Rezidence, projekts Modus Mood, būvnieks BBLV.

Publicitātes foto

#9/12

Atmodas dārza nojume plašizklaides pasākumiem, Atmodas bulv. 6A, Liepāja. Pasūtītājs Māras lācis, projekts un būvuzraugs Gundars Vērpe.

Publicitātes foto

#10/12

Daudzfunkcionāla ēka Likteņdārzā, Kokneses novads. Pasūtītājs Kokneses fonds, projekts ARHIS ARHITEKTI, būvnieks Mapri Būve, būvuzraugs Ingus Lejas – Krūmiņš.

Publicitātes foto

#11/12

Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nams. Pasūtītājs Cēsu novada pašvaldība, projekts Dace Gradovska, būvnieks RERE MEISTARI, būvuzraugs Akords U.

Publicitātes foto

#12/12

Daudzdzīvokļu māju grupa Smailes, Mūrmuiža. Pasūtītājs MNĪP, projekts Karkasa māja, būvnieks RG meistars.

Publicitātes foto

Skatīties pārējos attēlus

Apbalvošanas ceremonijā VEF Kultūras pilī trešdien, 7.martā paziņoti konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 laureāti un konkursa Gada būvinženieris Latvijā 2017 uzvarētāji.

Konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 GRAND PRIX ieguvusi rekonstruētā VEF Kulltūras pils un atjaunotā viesnīcas Grand Hotel Kempinski Riga ēka Rīgas vēsturiskajā centrā.

Visus konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 uzvarētājus skatieties galerijā!

Kopumā konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 tika sadalītas balvas desmit nominācijās: fasāžu renovācija, jauna inženierbūve, inženierbūves rekonstrukcija, jaunbūve dzīvojamā ēka, jauna sabiedriskā ēka, koka būve, publiskā ārtelpa, ražotne, rekonstrukcija, restaurācija un katrā no tām ir piešķirtas trīs godalgotas vietas. (Pielikumā konkursa laureātu saraksts).

Fotogrāfs un žurnālists Paskāls Dumonts fotogrāfijās iemūžinājis vairāku Maskavas izglītības iestāžu kopmītnes.

Blaktis un tarakāni ir studentu nelūgtie viesi, un tekoši griesti nevienu nepārsteidz. Skatieties raksta galerijā! Lai arī tā sauktās kojas nevienu nevilina, īres cenas Krievijas galvaspilsētā liedz iespēju izvēlēties sev tīkamāku mājokli.

To, kādās kopmītnēs dzīvo RTU un RSU studenti, skatieties, klikšķinot šeit.

#1/25

Avots: pascaldumont.ca

#2/25

Avots: pascaldumont.ca

#3/25

Avots: pascaldumont.ca

#4/25

Avots: pascaldumont.ca

#5/25

Avots: pascaldumont.ca

#6/25

Avots: pascaldumont.ca

#7/25

Avots: pascaldumont.ca

#8/25

Avots: pascaldumont.ca

#9/25

Avots: pascaldumont.ca

#10/25

Avots: pascaldumont.ca

#11/25

Avots: pascaldumont.ca

#12/25

Avots: pascaldumont.ca

#13/25

Avots: pascaldumont.ca

#14/25

Avots: pascaldumont.ca

#15/25

Avots: pascaldumont.ca

#16/25

Avots: pascaldumont.ca

#17/25

Avots: pascaldumont.ca

#18/25

Avots: pascaldumont.ca

#19/25

Avots: pascaldumont.ca

#20/25

Avots: pascaldumont.ca

#21/25

Avots: pascaldumont.ca

#22/25

Avots: pascaldumont.ca

#23/25

#24/25

#25/25

Skatīties pārējos attēlus

Latvijā patlaban attīstās biznesa eņģeļi un riska kapitāla fondi, kuri atbalsta startup uzņēmumus, taču trūkst tādu finansētāju, kuriem būtu pieredze konkrētajā nozarē un kuri varētu sniegt arī padomus, Dienas biznesa rīkotajā konferencē IKT nozares ilgtspējīga attīstība sacīja Techhub vadītājs Andris K. Bērziņš.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā ir vairāki tehnoloģiju startup veiksmes stāsti. Kā piemēru A. Bērziņš minēja kompāniju Mikrotik, kuras apgrozījums pērn sasniedzis 135 miljonus eiro, bet peļņa – 34 miljonus eiro. Tāpat kā piemēru veiksmīgai izaugsmei viņš minēja Ask.fm, kuram gan ir slikta slava presē, tomēr uzņēmums spējis palielināt apgrozījumu līdz 13 miljoniem eiro, sasniedzot 2 miljonu eiro peļņu.

No šiem uzņēmumiem nākotnē var izaugt vēl citi uzņēmumi, jo darbiniekiem, kuri tajos strādā, iegūst ļoti lielu pieredzi, kuru viņi nākotnē varētu izmantot jaunu, veiksmīgu uzņēmumu veidošanā, uzsver Techhub pārstāvis.

Janvāra beigās savā pirmajā braucienā maršrutā Tallina – Helsinki dosies jaunuzbūvētais Tallink Group ātrgaitas prāmis Megastar. Tā interjerā dominē Ziemeļvalstu dizains.

Kuģa projektēšana tika uzsākta 2015. gada janvārī, un Megastar tika būvēts Meyer Turku kuģu būvētavā. Somu zināšanas un prasmes tika izmantotas šī dizaina realizēšanai. Piemēram, gaismas ķermeņi un mēbeles tika veidotas Turku.

Klientu vēlme bija, lai uz prāmja ir mazāk kajīšu un vairāk sēdvietu. No dizaina aspekta tas nozīmē vairāk telpas restorāniem. Uz kuģa šobrīd ir 2 800 sēdvietas un septiņi dažādi restorāni un kafejnīcas.

Papildu restorāniem un atpūtas telpām, kas pieejamas visiem ceļotājiem, prāmim ir divas premium klases atpūtas zonas – Comfort lounge un Business lounge.

Megastar interjera dizainu veidoja somu interjera dizaina uzņēmums dSign Vertti Kivi & Co.

Šonedēļ rubrikā «Kā top?» portāls DB.lv Jāņu noskaņās aicina ielūkoties kosmētikas zīmola Līga Nature SPA ražotnes namiņa virtuvē, kur tiek pagatavots sejas krēms ar tuberozes, neroli un ylang ylang ēteriskajām eļļām.

SIA Salons Līga ir dibināts 2001. gadā, un iedvesmas braucienos uz tuvām un tālām pasaules malām «salasītus» spa rituālus, kā arī citus pakalpojumus spa, skaistuma un ārstniecības iestādē Valmierā var izbaudīt jau apaļus 25 gadus.

Taču, ļaujoties vēlmei pēc kāda pavērsiena profesionālajā darbībā, salona īpašniece Līga Aizsila sāka nodarboties arī ar kosmētikas līdzekļu ražošanu. Viņa arī allaž bijusi ierauta ēterisko eļļu pasaulē, tādēļ, nenogurdināta, radījusi ap 50 produktu plašu piedāvājuma klāstu. Tie ir Līga Nature SPA sejas un ķermeņa kopšanas līdzekļi, kuru ražošanā izmanto tikai sertificētas (ecocert / soil association / Cosmos u.c.) izejvielas, kas radītas mūsdienīgās laboratorijās.

Šajā piektdienā rubrikā "Kā top?" portāls "Db.lv" aicina ielūkoties "Ziemeļu Enkura" alus darītavā Matīsa ielā, Rīgā, lai uzzinātu kā top amatalus.

8.februārī “Ziemeļu Enkuram” aprit divu gadu jubileja. “Db.lv” jau rakstīja, kā brūvētavu un bāru vēsturiskajās brūža telpās izveidoja divi draugi - alus meistars Dāvis Linde un jūrasbraucējs Klāvs Killo.

K.Killo arī patreiz lielākoties atrodas jūrā un bārā saimniekojot attālināti, stāsta biznesa partneris. Savukārt pats D.Linde pirms pusotra gada talkā ņēmis vēl vienu aldari. Patreiz sabrūvētā alus apjoms mēnesī sasniedz 2000 - 2500 litru, par ko D.Linde joko: “Lielajiem ražotajiem, iespējams, tāds daudzums mēnesī nolīst garām. Tas ir ļoti maz.”

Pētnieki šonedēļ paziņoja, ka atklājuši vairāk nekā 90 dinozauru pēdu nospiedumus ārpus Vācijas pilsētas Hannoveres, vēsta thelocal.de.

Zinātnieki uzskata, ka pēdu nospiedumus atstājis garkaklains dinozaurs (par to liecinot pēdu veids un spertie soļi) un tie ir no 135 - 145 miljoniem gadu seni.

To diametrs ir aptuveni 1,20 metri un tie stiepjas vairāk nekā 50 metrus plašā teritorijā.

Turklāt pēdu nospiedumi esot pārsteidzoši dziļi - 43 centimetri.

Saskaņā ar aplēsēm dinozaurs varētu but svēris no 25 līdz 30 tonnām.

Fotogrāfijas, kurās redzams zinātnieku atklājums, skatieties raksta galerijā!

Tikai sešus mēnešus pēc 31. Vasaras Olimpiskajām spēlēm par bargu naudu būvētie stadioni un olimpiskais ciemats Riodežaneiro Brazīlijā sācis pārvērsties par spoku pilsētu.

Piemēram, futbola stadionam atslēgta elektrība, jo nav, kas apmaksā rēķinus, daudzviet tribīnēs pazuduši krēsli. Peldbaseinā ūdens kļuvis oranžs. Golfa laukums, kura izveide strīdu un protestu aizsegā ilga trīs gadus, tagad ir pamests novārtā. Postaža valda arī citās sporta disciplīnu norises vietās.

Īpaši tas nevienu nepārsteidz, jo notikušasi tikai apstiprina jau sākotnēji izteiktās bažas par nelietderīgu naudas šķiešanu divu nedēļu notikumam. Atgādinām, ka privātās un publiskās investīcijas Olimpiādes rīkošanā Riodežaneiro sasniedza 11,8 miljardus dolāru (10,9 miljardus eiro).

Kā izskatās Rio olimpiskās būves sešus mēnešus pēc sacensībām, skatieties galerijā!

11 gadus veca meitene Soburna rītu pavada, izgāztuvē vācot ēdiena atliekas, kas tiks izmantotas kā cūku barība. Skolu viņa apmeklē pēcpusdienā.

Anlong Pi, astoņus hektārus lielā izgāztuve, kur viņa dzīvo un strādā, atrodas Kambodžā. Tā kļuvusi par tūrisma objektu - viesi te ierodas, lai pašausminātos par citu likteni, kā arī nofotografētos ar tādiem bērniem kā Soburna.

Aģentūra Reuters fotogrāfijās iemūžinājusi cilvēkus, kuri dzīvo šajos drausmīgajos apstākļos. Starp viņiem ir arī Saraja kopā ar savu vienu gadiņu veco meitu. Sieviete uz šo vietu dzīvot pārcēlusies pirms pieciem gadiem pēc kāzām.

Pasaules lielākajos akciju tirgos vērojama izaugsme, kas nozīmē, ka pieaug arī mūsu planētas pašu turīgāko iedzīvotāju bagātība.

Miljardieru TOP 15 skatieties raksta galerijā!

Šobrīd uz zemes jau ir trīs tādi cilvēki, kuru bagātība pārsniedz 100 miljardu ASV dolāru slieksni.

Pirmajā vietā gandrīz ar 120 miljardu bagātību atrodas Amazon šefs Džefs Bezoss, pēc kura nāk Microsoft dibinātājs Bils Geits. Dž. Bezosa bagātībai gan šogad bijis pamatīgs kritums – viņam, šķiroties ar sievu, nācās tai atdot 40 miljardus ASV dolārus. Rezultātā Makenzija Bezosa iekatapultējusies turīgo sarakstā uzreiz 22 vietā.

Tāpat B. Geits 35 miljardus ASV dolārus ziedojis Bill&Melinda Gates Foundation.

Savukārt goda pjedestālu ar 101 miljardu bagātību noslēdz LVMH Moët Hennessy Louis Vuitton vadītājs Bernards Arno. LVMH akcijas cena šogad palēkusies par 43% un rezultātā B. Arno kopējā bagātība šobrīd ir uzblīdusi līdz aptuveni 3% no Francijas tautsaimniecības.

Sauļošanās un peldes Majoros, Dzintaros vai Dubultos, pastaiga pa Jomas ielu, koncerta apmeklējums Dzintaru koncertzālē, nesteidzīgas maltītes kādā no Jomas ielas restorāniem vai Dzintaru mežaparka apmeklējums kopā ar bērniem. Šīs ir tradicionālās vietas un aktivitātes, ko iecienījuši kūrortpilsētas viesi. Tomēr Jūrmala nav tikai Dzintari, Majori vai Dubulti - pilsētā ir vēl 20 apkaimes kopumā 100 kvadrātkilometru platībā ar saviem stāstiem, vēsturi un īpašām vietām. Jūrmalas pilsētas dome apkopojusi septiņas kūrortpilsētas vietas, kuras pilsētas viesu acis skata retāk.

Kuras tās ir, skatieties raksta galerijā!

Šveices Alpos jau teju 20 gadus notiek pasaulē lielākā un dziļākā tuneļa – Gotharda bāzes tuneļa – būvniecība. 57 kilometrus garajam dzelzceļa tunelim jāsāk darboties 2016.gada beigās.

Pēc atklāšanas Gotharda bāzes tunelis savos izmēros pārsniegs 53,8 kilometrus garo Seikana zemūdens tuneli, kas savieno Japānas salas Honsju un Hokaido.

Iecerēts, ka pa jauno tuneli starp ziemeļu un dienvidaustrumu Eiropu kursēs līdz 300 vilcieniem dienā un tas mazinās satiksmes sastrēgumus un piesārņojumu Šveices Alpos.

Tuneļa celtniecības izmaksas ir aptuveni 11 miljardi ASV dolāru.

Dzelzceļa posma celtniecības laikā bojā gājuši astoņi no aptuveni 2500 tuneļa strādniekiem, kas ik dienas veica spridzināšanas un urbšanas darbus cauri 13 miljoniem kubikmetru klinšu karstos, spiedīgos un mitros apstākļos, liecina aģentūras LETA arhīvs.

Gatavojot 2014. gada Gazeļu sarakstu, varam secināt, ka šo uzņēmumu izaugsme bijusi tik strauja, ka krituši vairāki iepriekšējo 5–7 gadu rekordi

Straujāk augošo uzņēmumu saraksta 100. pozīcijā 2014. gadā varēja iekļūt, ja uzņēmuma apgrozījuma pieaugums pēdējos trīs gados (vērtējot 2012. pret 2014. gadu) bija pārsniedzis 557%. Iepriekšējā topā (2011. pret 2013. gadu) šis rādītājs bija ievērojami zemāks – 426%.

Tāpat par savstarpējās konkurences sīvumu liecina cits rādītājs – 2011. gadā Gazeļu vidū bija 22 uzņēmumi, kuru apgrozījuma pieaugums pēdējo trīs gadu periodā pārsniedza 1000%, 2012. gadā tādu bija jau 32, 2013. gadā – 25, savukārt 2014. gadā šādu sniegumu uzrādīja rekordliels uzņēmumu skaits – 46.

Ja aizvadītajos trīs gados Gazeļu topā līderpozīcijas ieņēma tirdzniecības nozare, tad šoreiz pārliecinoši pirmajā vietā ierindojas būvniecības jomas uzņēmumi. Apkopotie dati rāda, ka topā iekļuvušie dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecības uzņēmumi 2014. gadā nodarbinājuši kopumā 1208 strādājošos, apgrozījuši 109,95 miljonus eiro (vidēji 1,92 milj. eiro katrs) un nopelnījuši 6,06 milj. eiro (vid. 141,64 tūkst. eiro katrs). To vidējā rentabilitāte 2014. gadā veidojusi 7,13%, kas ir par 77% augstāka, nekā Gazeļu sarakstā iekļuvušo uzņēmumu vidējais rādītājs.