Jaunākais izdevums

Ražošanas, inženierijas un projektu vadības uzņēmumu grupas Skonto Group deviņu uzņēmumu plānotais kopējais apgrozījums 2018.gadā ir 350 miljoni eiro, trešdien žurnālistiem sacīja Skonto Group īpašnieks Guntis Rāvis.

Savukārt šogad Skonto Group uzņēmumu kopējo apgrozījumu plānots palielināt līdz 200 miljoniem eiro, no tiem vairāk nekā 90 miljoni eiro jeb 46% būs apgrozījums eksporta tirgos.

«Attīstot līdzšinējo tempu darbības paplašināšanai ārvalstīs, prognozēju, ka 2022.gadā grupas kopējais apgrozījums pārsniegs 500 miljonus eiro un 82% no tā veidos apgrozījums ārvalstu tirgos,» sacīja Rāvis.

Viņš informēja, ka Skonto Group ir veidojusies pēdējo piecu gadu laikā un patlaban var teikt, ka tā ir noformējusies. Drīzumā Skonto Group tiks reģistrēta kā juridiska persona - holdinga kompānija, kas pārvalda deviņus grupā ietilpstošos uzņēmumus.

«Pēdējo piecu gadu laikā arvien intensīvāk sākām strādāt ārvalstu tirgos, jo Latvijas tirgus ir pārāk mazs. Grupas kompānijas jau sen ir pāraugušas mūs valsti un pieprasītas citos tirgos. Savukārt ārzemju tirgi vēlās kontaktēt ar struktūru, kurai ir vismaz 100 miljonu eiro apgrozījums. Pie šāda apmēra ārvalstu partneri sāk runāt par nopietnākām lietām, līdz tam ir iespējami tikai nelieli palīgdarbi. Grupas izveide būtībā bija ārzemju partneru pamudinājums, jo grupas uzņēmumi sniedz kompleksu pakalpojumu un ārzemēs jau kādu laiku šīs kompānijas uztvēra kā grupu,» Skonto Group izveides nepieciešamību skaidroja Rāvis.

Viņš piebilda, ka grupā turpinās darboties deviņas atsevišķas sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), jo katrai no tām ir savādāks darbības veids un cita akcionāru struktūra, bet visas šīs kompānijas apvienos Skonto Group.

«Pārsvarā strādāsim uz eksportu, kur ūdeņi ir dziļāki un plašāki. Savukārt grupā esošais būvuzņēmums SIA Skonto būve paliks darbībai Latvijas tirgū, tā apgrozījums būs atkarīgs no Latvijas tirgus apmēra. 2015.gadā, kad bija daudz pasūtījumu, apgrozījums sasniedza 100 miljonus eiro, pērn nokrita līdz 31 miljonam eiro. Šogad prognozētais apgrozījums būs ap 50 miljoniem eiro,» stāstīja Rāvis.

Skonto Group īpašnieks norādīja, ka patlaban uzņēmumu grupai ir aptuveni 100 objekti ārvalstīs un tikai pieci objekti Latvijā. «Skonto būves objekti Latvijā ir skola, bērnudārzs, dušas telpa NATO kazarmās, ugunsdzēsēju depo, rūpnīcas rekonstrukcija. Tie nav lieli objekti. Savukārt Stokholmā mums ir ap 30 objektiem, Londonā ap 15 objektiem, ir objekti Norvēģijā, Somijā,» sacīja Rāvis.

Viņš norādīja, ka 2016.gada rezultāti un apgrozījums ārvalstīs apstiprina izvēlētās stratēģijas pareizību attiecībā uz jaunu tirgu apgūšanu un Skonto Group uzņēmumu konkurētspēju pat tādos jau piesātinātos tirgos kā Lielbritānija un Skandināvija. «Mūsu vērtība ir kvalitāte un spēja piedāvāt kompleksus risinājumus grupas ietvaros, un šobrīd jau esam ieguvuši plašu pozitīvu atpazīstamību lielākajos Eiropas tirgos, piemēram, Vācijā, Apvienotajā Karalistē un Ziemeļeiropā,» sacīja Rāvis.

Jautāts, vai ir plānoti kādi jauni eksporta tirgi, Rāvis norādīja, ka notiek pārrunas par vairāku viesnīcu būvniecību Izraēlā, notiek sarunas par ieiešanu ASV tirgū, Islandē jau tiek slēgti līgumi, notiek pārrunas ar Japānu. «Lielākās cerības saistu ar ASV tirgu, jo tas ir bezizmēra,» sacīja Rāvis.

«Būvniecības sektoram patlaban ir laba situācija, jo agrāk mūs nelaida iekšā Skandināvijā, kur būvēšana nebija aktuāla. Tagad milzīgs būvniecības bums ir visur pasaulē. Zviedrija intensīvi attīsta īres tirgus, kas patlaban neeksistē. Liels pieprasījums pēc dzīvokļiem ir Apvienotajā karalistē, Londonā vien nākamajos piecos gados plāno uzbūvēt miljonu dzīvokļu. Arī Skonto Group ir daudzi jauni pasūtījumi Lielbritānijā - būvēsim kopmītnes Londonā, piecos gados plānots uzbūvēt 5000 īres dzīvokļus Londonā un Mančesterā, kas veidos daudzu simtu miljonu apgrozījumu,» stāstīja Rāvis.

Viņš norādīja, ka nākamo divu gadu laikā plānotās grupas investīcijas eksporta tirgu attīstībā sasniegs 10 miljonus eiro. Jau patlaban trīs miljoni ir investēti uzņēmuma Skonto Plan jaunajā ražotnē un uzņēmuma Skonto Prefab jaunajā vertikālajā dzelzsbetona paneļu liešanas iekārtā, palielinot ražošanas jaudu par 30%. «Tik neliels investīciju apjoms tuvākajos gados plānots tādēļ, ka galvenās investīcijas jau tika veiktas iepriekšējos piecos gados - uzbūvētas ražotnes, iegādāti darbgaldi un datorprogrammas,» sacīja Rāvis.

Pagājušajā gadā Skonto Group apgrozījums sasniedza 135,5 miljonus eiro, no tiem 61,5 miljoni eiro bija apgrozījums ārvalstīs, kas pērn auga par 30% salīdzinājumā ar 2015.gadu.

Skonto Group ir deviņu ražošanas, inženierijas un projektu vadības uzņēmumu grupa, kas piedāvā visaptverošus risinājumus būvniecības un nekustamo īpašumu attīstīšanas vajadzībām. Grupā ir nodarbināti vairāk nekā 1500 cilvēku, no tiem vairāk nekā 200 inženieru un aptuveni 700 ražošanas darbinieku. Skonto Group ietilpst uzņēmumi Skonto būve, Skonto Plan, Skonto Prefab, Skonto Construction Products, SBC Construction, Latvijas Energoceltnieks, Skonto Cross Timber Systems, Forta Modular un Forta Medical.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Būvkompāniju Skonto un LNK dibinātāju dēli reģistrējuši jaunus uzņēmumus

LETA, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompāniju «Skonto» un LNK dibinātāju dēli - Rihards Rāvis un Vadims Milovs - pagājušajā nedēļā reģistrējuši jaunus uzņēmumus - SIA «Skonto Group» un SIA «LNK Solutions», liecina «Lursoft» informācija.

Jaundibinātās «Skonto Group» pamatkapitāls ir 10 000 eiro, un tās vienīgais īpašnieks ir «Skonto» dibinātāja un vadītāja Gunta Rāvja dēls Rihards Rāvis. Vienlaikus «Skonto Group» valdē iecelts Raimonds Freimanis, Edgars Godmanis un Dmitrijs Soldatenko.

Uzņēmuma juridiskā adrese ir Emiļa Melngaiļa iela 1A, Rīgā, kur reģistrēti arī citi «Skonto» grupas uzņēmumi. «Skonto Group» ierakstīta komercreģistrā otrdien, 24.septembrī.

Rihards Rāvis šobrīd ir patiesais labuma guvējs kopumā 74 uzņēmumiem.

Savukārt Milovs, kurš ir LNK grupas dibinātāja Aleksandra Milova dēls, reģistrējis uzņēmumu «LNK Solutions». Kompānija pamatkapitāls ir 5000 eiro, un Milovs ir tās vienīgais īpašnieks un arī vienīgais valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Skonto Group" uzņēmums, moderno fasāžu ražotājs Baltijas reģionā "Skonto Plan" pēdējo trīs gadu laikā dubultojis apgrozījumu - no 20 miljoniem eiro 2016. gadā līdz 50,5 miljoniem eiro 2019. gadā.

Apgrozījuma palielinājums tiek saistīts ar veiksmīgu attīstību eksporta tirgū - Lielbritānijā, investīcijām jaunākajās tehnoloģijās, atbildīgu vides politiku un iespēju piedāvāt unikālus un kvalitatīvus risinājumus vissarežģītākajām būvēm.

Pērn "Skonto Plan" pabeidza darbu pie tehniski sarežģītā Londonas Universitātes "Sebastian Street" ēku bloka Londonā, Apvienotajā Karalistē, projektējot, ražojot, piegādājot un montējot ārējās konstrukcijas un fasādes elementus. Uzņēmuma īstenoto projektu vidū ir arī ekskluzīvā dzīvojamā ēka "Wharf Road", vērienīgais projekts "Harrow Square", kas izceļas ar konstrukciju daudzveidību, un citi.

Realizēti fasādes konstrukcijas risinājumi gan luksusa mājokļiem, gan dzīvojamajiem kompleksiem un komerciālām augstceltnēm. Uzņēmuma klientu vidū ir lielākās Apvienotās Karalistes celtniecības kompānijas. "Skonto Plan" strādā ar vidējiem un lieliem projektiem, un vidējā projektu vērtība ir no 10 līdz 20 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Par Skonto Group vadītāju iecelts Andris Vilcmeiers

Lelde Petrāne, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group" vadītāju un valdes priekšsēdētāju ir apstiprināts Andris Vilcmeiers.

Stājoties amatā, A. Vilcmeiers kļūs arī par grupas uzņēmuma "Latvijas energoceltnieks" valdes priekšsēdētāju.

Savukārt līdzšinējais "Skonto Group" vadītājs un īpašnieks Rihards Rāvis turpinās darbu uzņēmuma vadības komandā.

"Skonto Group" valdei pievienosies arī "Skonto Prefab" vadītājs Mārtiņš Ķeņģis. Līdz šim uzņēmuma valdē strādāja Dmitrijs Soldatenko un Raimonds Freimanis, kuri darbu valdē turpinās.

"Grupas uzņēmumi pēdējo gadu laikā ir nostiprinājuši savas pozīcijas ārvalstu tirgos, kļūstot par nozīmīgu ražošanas eksporta uzņēmumu no Latvijas. Šobrīd, kad visa pasaule piedzīvo COVID-19 vīrusa izplatību, mans uzdevums būs rast risinājumu, lai uzņēmumi spētu maksimāli pielāgoties jaunajiem tirgus apstākļiem un ekonomiskajai situācijai Eiropā," norāda "Skonto Group" vadītājs A. Vilcmeiers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Skonto Prefab apgrozījums pērn bijis 50,38 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere, 20.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā viens no lielākajiem dzelzsbetona un koka konstrukciju eksportētājiem "Skonto Prefab" aizvadīto gadu noslēdza ar 50,38 miljonu eiro lielu apgrozījumu, no tiem 89% jeb 44,89 miljonus eiro veidoja sniegtie būvniecības pakalpojumi ārvalstīs.

Galvenie eksporta tirgi "Skonto Prefab" arī pērn bija Skandināvijas valstis, Vācija un Lielbritānija.

"Aizvadīto gadu kopumā vērtējam pozitīvi - darbības apjoms bija atbilstošs uzņēmuma kapacitātei. Salīdzinot ar gadu iepriekš, apgrozījums ir samazinājies par 3,18 miljoniem eiro, tomēr tas saistīts ar projektiem, kuri pārskata periodā tika iesākti un tika noslēgti tikai šī gada sākumā. Pērn uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē īstenojām lielāko projektu "West Side Solna", Stokholmā uzstādot konstrukcijas dzīvojamo ēku projektam ar 250 dzīvokļiem. Īstenojām arī pirmo projektu Islandē," uzsver "Skonto Prefab" vadītājs Mārtiņš Ķeņģis.

"Skonto Prefab" vadība norāda, ka arvien lielāks pieprasījums, īpaši Skandināvijas valstīs, tiek novērots pēc industriāli ražotiem masīvkoka paneļiem. "Šobrīd strādājam pie dzīvojamo ēku kompleksa Zviedrijā - "Gråalen". Tas būs lielākais koka ēku projekts Ziemeļeiropā. Šobrīd ir uzsākta pirmā kārta ar 8 ēkām, kurās būs 143 dzīvokļi. Četras ēkas tiek būvētas no saliekamā dzelzsbetona elementiem, savukārt atlikušās četras no koka konstrukcijām un līmētām koka sijām. Kopumā projektā paredzēti 400 dzīvokļi," skaidro M.Ķeņģis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Skonto Group" uzņēmums "Skonto Prefab" pabeidzis darbu pie būvkompānijas "Merks" projekta Piņķos, kur top starptautiskā koledža ar dienesta viesnīcas funkciju trīs stāvos.

Projekts atbilst jaunākajām būvniecības ilgtspējas tendencēm. Būves konstrukcijas veidotas no CLT koka paneļiem un līmētām koka sijām, kas Latvijā tik apjomīgā daudzumā un publiskā objektā izmantoti pirmo reizi. "Skonto Prefab" koledžai ražoja CLT konstrukcijas, piegādāja līmētas koka sijas jeb Glulam un sniedza CLT/ Glulam montāžas konsultācijas.

Merks Piņķos būvēs jaunu koledžu ar dienesta viesnīcu  

Būvkompānija «Merks» parakstījusi līgumu ar SIA «LMH» par Starptautiskās koledžas ar dienesta...

"Materiālu ražošanu un piegādi īstenojām īsā termiņā un ir gandarījums, ka tik apjomīgs projekts realizēts Latvijā. Būtiski pieminēt, ka "Skonto Prefab" ir ļoti elastīga pieeja darbam, projektā mainoties montāžas secībai, operatīvi spējām pielāgot ražošanu un piegādes. Kopā projektam piegādājām 2060 kubikmetru CLT materiālu un 190 kubikmetru jeb 6 kravas mašīnas ar līmētām sijām. Projektā ir ļoti daudz līmēto kolonnu un siju savienojumu, kas montāžas darbu padarīja izaicinošu, taču ne neiespējamu," stāsta "Skonto Prefab" izpilddirektors Mārtiņš Ķeņģis.

Projektā izmantotais dabas atjaunojamais kokmateriālu resurss būtiski samazina vides piesārņojumu. CLT materiālu izmanto, jo tas ir patīkamāks, draudzīgāks videi, atstāj mazāku CO2 pēdas nospiedumu. Šī materiāla konstrukcijas ir vieglākas, līdz ar to arī efektīvāk transportējamas un arī montāžas ātrums ir lielāks. Turklāt koks ir viens no resursiem, kas ir plaši pieejams Latvijā.

"Starptautiskā koledža būtībā ir hibrīdbūve, kas pasaulē ir atzīts kā ilgstpējīgas domāšanas koncepts, - pielietotas plānotajam apjomam visatbilstošākās konstrukcijas un būvniecības paņēmieni, liekot uzsvaru uz pilnkoka (CLT un Glulam) konstrukcijām, izstrādājot projektu BIM platformā un lielāko daļu no būvniecības elementiem saražojot "off-site" tehnoloģijā. Šādi paņēmieni saīsina būvniecības laiku un palielina kvalitāti par aptuveni 30%, kā arī ļauj ātrāk panākt ēkas hermētiskumu, nodrošinoties pret nelabvēlīgu laika apstākļu ietekmi," stāsta Andris Bišmeistars "Merks" valdes loceklis un celtniecības direktors.

Starptautiskās koledžas kopējā vērtība ir 10,1 miljons eiro un kopējā ēkas platība ir 7011 m2. Koledža darbu plāno uzsākt jaunajā mācību gadā, tajā vienlaicīgi var mācīties 500 audzēkņi, bet dienesta viesnīcā var izmitināt 100 personas.

"Skonto Prefab" ir uz eksportu vērsts būvniecības pakalpojumu uzņēmums, kas specializējas dzelzsbetona, metāla un krustām līmētu koka (CLT) konstrukciju projektēšanā, ražošanā, piegādē un montāžā. Uzņēmums ir daļa no Latvijā vadošās būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group".

Skonto Prefab apgrozījums pērn bijis 50,38 miljoni eiro 

Latvijā viens no lielākajiem dzelzsbetona un koka konstrukciju eksportētājiem "Skonto Prefab" aizvadīto...

"Skonto Group" ietilpst šādi uzņēmumi - "Skonto Prefab", "Skonto Plan Ltd", "Latvijas energoceltnieks" un "Cross Timber Systems". Pērn grupā ietilpstošie uzņēmumi darbaspēka nodokļos Latvijā iemaksāja vairāk nekā 14 miljonus eiro.

Būvkompānija "Merks" ir ģenerāluzņēmējs sabiedrisko, dzīvojamo un rūpniecisko ēku, kā arī inženierbūvju celtniecībā, kas Latvijā darbojas kopš 1996.gada. "Merks" Latvijā ir uzbūvējis vairāk kā 120 dažādus objektus, tai skaitā - sabiedriskās būves, ražošanas ēkas un inženierbūves, un vairāk kā 1500 dzīvokļu. Būvkompānija "Merks" ietilpst Baltijas būvniecības tirgus līdera "Merko Ehitus" grupā, kuras akcijas kopš 1997.gada tiek kotētas Tallinas Nasdaq biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vilcmeiers atstās darbu Skonto Group uzņēmumos

Db.lv, 23.08.2021

Līdzšinējais “Latvijas Energoceltnieks” vadītājs Andris Vilcmeiers atstās arī “Skonto Group” valdes priekšsēdētāja amatu.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada septembra SIA “Latvijas Energoceltnieks” (LEC) valdes locekļa amatā stāsies Dmitrijs Soldatenko, nomainot līdzšinējo vadītāju Andri Vilcmeieru.

A. Vilcmeiers atstās arī “Skonto Group” valdes priekšsēdētāja amatu, un turpmāk “Skonto Group” darbosies trīs līdzšinējo valdes locekļu sastāvā.

D. Soldatenko turpinās darbu arī kā būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group" valdes loceklis un "LEC Construction International GmbH” direktors.

“Uzņēmums ir veiksmīgi pielāgojies pandēmijas situācijai un turpina darbu pie esošajiem projektiem tepat Latvijā, kā arī LEC galvenajā eksporta tirgū Vācijā. LEC darbībā ir rasti risinājumi, lai tas spētu efektīvi adaptēties jaunajiem tirgus apstākļiem un ekonomiskajai situācijai Eiropā. Esmu pateicīgs līdzšinējam LEC valdes priekšsēdētājam Andrim Vilcmeieram par viņa paveikto un sniegto ieguldījumu uzņēmuma attīstībā,” stāsta D. Soldatenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Skonto stadiona īpašnieki SIA «Adventika Group» izskata iespēju vērsties starptautiskā tiesā.

Skonto stadiona īpašnieki SIA «Adventika Group» izskata iespēju vērsties starptautiskā tiesā, jo Rīgas apgabaltiesa noraidīja uzņēmuma prasību par tiesu izpildītāja Mārtiņa Eglīša darbībām saistībā ar kustamās mantas demontāžu un izvešanu no stadiona, informēja «Adventika Group» valdes loceklis Aleksandrs Krakovs.

Uzņēmumam ir tiesības vērsties ģenerālprokuratūrā un apstrīdēt apgabaltiesas lēmumu, taču Krakovs norādīja, ka uzņēmumam nav ticības Latvijas tiesu sistēmai, tādēļ tiek apsvērta iespēja vērsties starptautiskā tiesā.

Rīgas apgabaltiesa 16.janvārī noraidīja «Adventika Group» blakus sūdzību lietā par tiesu izpildītāja Mārtiņa Eglīša darbībām saistībā ar stadionu, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skonto Group uzņēmums Skonto Prefab ir iegādājies un savā ražotnē Rīgā uzstādījis šobrīd Baltijā modernāko un apjomīgāko iekārtu dzelzsbetona sienu ražošanai — BATTERY MOLD, kas ir vertikālo vienslāņa dzelzsbetona sienu ražošanas kasetes. Iekārta palielinās optimālo ražošanas jaudu sienu cehā par 35 % un dos iespēju ražot vairāk nekā 10 000 m2 dzelzsbetona sienu paneļu mēnesī. Ar šo iekārtu plānots radīt 30 darba vietu uzņēmumā. Pateicoties ražošanas jaudas palielināšanai, Skonto Prefab spēs palielināt uzņēmuma sniegto būvniecības pakalpojumu apgrozījumu par 6 milj. EUR.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Jaunā iekārta, ar to saistītie mehānismi un uzstādīšana izmaksās gandrīz vienu miljonu EUR, taču kopējās investīcijas ražotnē un uzņēmumā 2017. gadā sasniegs 1,3 milj. EUR. Pilnībā apgūstot iekārtu, arī 2018. gadā tiks turpinātas investīcijas ražotnē un iekārtās, lai modernizētu un paplašinātu rūpnīcu.

«2016. gadā Skonto Prefab ražotnē tika veiksmīgi uzstādīti jauni ražošanas galdi, un izdevās ļoti ātri pārdot to un esošo iekārtu jaudu, tādēļ 2016. gada nogalē tika pieņemts lēmums veikt apjomīgākas investīcijas un būtiski kāpināt ražošanas jaudu lielajam tirgus pieprasījumam, kas ir saistīts gan ar celtniecības industrijas attīstību Skandināvijā, gan ar pastiprinātu jaunu klientu piesaisti esošajos un citos eksporta tirgos,» norāda Mārtiņš Ķeņģis, Skonto Prefab izpilddirektors un valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Skonto Prefab uzsācis darbus 15 miljonus eiro vērtā daudzdzīvokļu nama projektā Zviedrijā

Zane Atlāce - Bistere, 28.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Skonto Group» uzņēmumums «Skonto Prefab» uzsācis projektēšanas, ražošanas un montāžas darbus projektā KV BALTIC, kas atrodas Brommā, Zviedrijā. Līguma kopējā summa ir vairāk nekā 15 miljoni eiro, savukārt to pabeigt paredzēts līdz 2020. gada jūnijam, informē uzņēmumā.

Projekta ietvaros tiek būvētas sešas dzīvojamās ēkas un bērnudārzs ar kopējo platību lielāku par 75 000m2, izbūvējot arī 350 dzīvokļus. Katrai mājai tiek veidota atšķirīga ārējā fasāde, bet augstākajai no daudzdzīvokļu ēkām ir 14 stāvi.

«Raugoties no apgrozījuma un projekta montāžas termiņa viedokļa, šis ir lielākais projekts »Skonto Prefab« uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē. Paredzams, ka projekts ne vien būtiski ietekmēs »Skonto Prefab« kopējo apgrozījumu, bet arī ražošanas jaudu, kā arī projektēšanas un montāžas komandas noslodzi,» prognozē Mārtiņš Ķeņģis, «Skonto Prefab» izpilddirektors un valdes loceklis.

Paredzēts, ka «Skonto Prefab» projektēs nesošās konstrukcijas – saliekamo dzelzsbetonu un metālkonstrukcijas, kas paredzētas sešām dzīvojamām ēkām ar divstāvu autostāvvietu. Paralēli projektēšanai «Skonto Prefab» plāno arī 46 000 m2 sienu un 43 000 m2 filigrānu pārsegumu ražošanu. Kad daļa no produkcijas būs saražota, uzņēmums uzsāks piegādes un montāžas darbus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Skonto Plan uzcēlis augstāko ķieģeļu dzīvojamo māju Lielbritānijā

Žanete Hāka, 19.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Skonto Group" uzņēmums "Skonto Plan" ir pabeidzis darbu pie sava pirmā elementfasāžu ķieģeļu dzīvojamo māju projekta "KeyBridge" Lielbritānijā.

Projekts atrodas Londonas centrā, "Vauxhall" rajonā. Projekta līguma summa bija 21 miljons eiro. "KeyBridge" iekļauj divas ēkas – 22 stāvu "KeyBridge House" un 37 stāvu elementu projektu "KeyBridge Loft", kas ir augstākā ķieģeļu dzīvojamā māja Lielbritānijā.

"Projekts tika veiksmīgi īstenots noteiktajā termiņā, budžetā un kvalitātē. Darbu pie projekta uzsākām 2017. gadā. Gadu veltījām dizaina izstrādei, bet vēl gads bija nepieciešams montāžai. Lai gan objekts atrodas Londonā, lielākā projekta darba daļa tika veikta Latvijā, projektēšana noritēja Rīgā, bet ražošana "Skonto Plan" ražotnē Tukumā. Kopumā uz "KeyBridge" projektu aizvedām pusotru tūkstoti elementu fasādes," stāsta "Skonto Plan" izpilddirektors Raimonds Freimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Skonto grupas uzņēmumu apgrozījums sasniedzis 225 miljonus eiro

Žanete Hāka, 25.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skonto grupas uzņēmumi 2018. gadu noslēguši ar 225 miljonu eiro apgrozījumu, no kuriem 60% veidoja ieņēmumi ārvalstu tirgos, liecina uzņēmuma paziņojums.

Nozīmīgākie ārvalstu tirgi grupas uzņēmumiem pērn bija Skandināvijas valstis, Lielbritānija un Vācija.

«Šī gada prioritāte ir turpināt nostiprināt pozīcijas ārvalstu tirgos, līdz ar to liela uzmanība tiks pievērsta efektīvai procesu vadībai, kā arī kvalificētu darbinieku piesaistei. Strādāsim arī pie esošo darbinieku kvalifikācijas celšanai, lai spētu sekmīgi konkurēt ārvalstīs. Tā kā nozīmīgs eksporta tirgus ir Lielbritānija, šobrīd pastiprināti sekojam Lielbritānijas izstāšanās procesam no Eiropas Savienības. Lai diversificētu biznesa riskus, nozīmīgas investīcijas šobrīd veicam arī jaunu ārvalstu tirgu izpētē,» skaidro «Skonto Group» stratēģiskās attīstības direktors Rihards Rāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Skonto Plan KeyBridge projektam Lielbritānijā piegādās 1500 fasāžu elementus

Db.lv, 17.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Skonto Group» uzņēmums «Skonto Plan» pirms dažiem mēnešiem sācis darbus pie «KeyBridge» projekta Lielbritānijā, ar mērķi nodrošināt fasāžu uzstādīšanas darbus divu dzīvojamo ēku būvniecībā 22 stāvu «KeyBridge House» un 37 stāvu «KeyBridge Lofts», kuri taps Londonas apkaimē ar ļoti strauju attīstības līmeni – Voksholas rajonā, stāsta «Skonto Plan» direktors Raimonds Freimanis. Kopumā uz «KeyBridge» būvniecības vietu paredzēts nogādāt 1500 fasāžu elementus.

Šis projekts ir ievērojams solis tam, lai «Skonto Plan» nostiprinātu savas pozīcijas ārvalstu būvniecības tirgos. Jau šobrīd 98% no uzņēmumu produkcijas tiek nosūtītas ārpus Latvijas, bet «KeyBridge» ir īpaši nozīmīgs projekts, kas uzņēmumam ļauj pierādīt savu eksporta potenciālu un spēju piedalīties apjomīgos projektos, skaidro uzņēmuma pārstāvis.

Kopumā uz «KeyBridge» būvniecības vietu paredzēts nogādāt 1500 fasāžu elementus, kuri būs pilnībā sagatavoti rūpnīcā, lai minimizētu montāžas darbus uz vietas objektā. Katra elementa lielums būs līdz 2,5 metriem platumā un līdz 3,5 metriem garumā ar svaru līdz pat vienai tonnai. Visi elementi, tajā skaitā dekoratīvā ķieģeļu apdare, tiks ražoti «Skonto Plan» Tukuma rūpnīcā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skandālā iekļuvušajā Skonto futbola stadionā Rīgā uzstādīti atpakaļ krēsli un apgaismojums, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Futbola federācijas (LFF) izpilddirektors Edgars Pukinsks.

Skonto stadions skandālā nokļuva pirms nepilna mēneša, kad pēc īpašnieku SIA Adventika Group un SIA Light, kam pieder daļa kustamā manta, strīda tika demontētas apgaismes lampas, kā arī vairākos sektoros noņemti krēsli.Situāciju īpaši uztraucošu radīja fakts, ka 9.jūnijā Latvijas izlasei jāuzņem Portugāles futbola valstsvienība, bet Skonto stadions ir vienīgais, kurš Latvijā atbilst visiem starptautiskajiem standartiem.

Pēc ilgāka neskaidrību perioda 19.aprīlī LFF prezidents Guntis Indriksons paziņoja, ka panācis vienošanos ar iesaistītajām pusēm un viss stadionā būs kārtībā.

Vēl jāveic gaismu kalibrēšana, bet pēc būtības viss ir salikts vietā un jāsakārto tikai nianses," pastāstīja Pukinsks. "Visu testa režīmā izmēģināsim Latvijas kausa finālā 17.maijā, uz to arī, visticamāk, atbrauks cilvēks no Eiropas Futbola federāciju asociācijas (UEFA), lai veiktu pārbaudi, viņš norādīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban ir pāragri izdarīt secinājumus par Covid-19 ietekmi uz "Skonto Group" uzņēmumiem, taču lielais jauno iepirkumu apjoms liecina, ka būvniecības nozares atkopšan

ās var būt diezgan ātra, intervijā sacīja "Skonto Group" valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers. "Skaidrs, ka mūsu sākotnējie budžeta plāni netiks sasniegti. Vienlaikus redzam, ka šobrīd ļoti aktīvi notiek tenderi. Gan Latvijā, gan citās valstīs redzam, ka būs daudz jaunu infrastruktūras objektu pasūtījumu no publiskā sektora. Tas viss veicinās būvniecības nozares ātrāku atkopšanos," sacīja Vilcmeiers.

Viņš pauda cerības, ka gada otrā puse būvniecībā būs daudz pozitīvāka, līdz ar to kopējais Covid-19 efekts nozarē gadā kopumā nebūs tik liels. Protams, norādīja Vilcmeiers, ir arī citi aspekti, kas varētu ietekmēt uzņēmēju spēju izpildīt šos papildu apjomus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

CLT koka paneļu un līmētu koka siju izmantošana būvniecībā arvien pieprasītāka

Db.lv, 14.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Skonto Group” uzņēmums “Skonto Prefab” nepilnos četros mēnešos pabeidzis darbu pie būvkompānijas “Backe Rogaland AS” projekta Norvēģijas pilsētā Stavangerā.

Tā ietvaros “Skonto Prefab” veica ēkas nesošo konstrukciju projektēšanu, CLT paneļu ražošanu Jelgavā, piegādi un montāžu. Ēkas konstrukcijas veidotas no apkārtējai videi un cilvēkiem draudzīgiem materiāliem - CLT koka paneļiem un līmētām koka sijām jeb Glulam. Šī projekta posma izmaksas bija 1,25 miljoni eiro.

“Esam gandarīti, ka tik lielu projektu mums izdevās realizēt tik īsā laikā – 14 nedēļās. Jo īpaši tādēļ, ka tajā bija savs izaicinājums. Klients vēlējās, lai iekštelpu apdarē paliek CLT koka paneļi, tādēļ mums vajadzēja pievērst papildu uzmanību tam, kā materiāls tiek pakots, krauts, uzglabāts un montēts, lai tas būtu ne tikai funkcionāls, bet arī vizuāli labi izskatītos,” norāda "Skonto Prefab" izpilddirektors Mārtiņš Ķeņģis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā gadā Skonto Group ietilpstošās SIA Cross Timber Systems krustām līmēto masīvkoka paneļu (CLT) ražošanas apjomi palielinājušies, un paredzams, ka šogad kopumā uzņēmums saražos 19,56 tūkstošus kubikmetru šīs produkcijas, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Aizvadītajā gadā SIA Cross Timber Systems saražoja 16,46 tūkstošus kubikmetru produkcijas, bet 2017.gadā - 11,15 tūkstošus kubikmetru.

CLT ir industriāli ražoti vairāku slāņu masīvkoka paneļi, kas sastāv no plaknē salīmētiem perpendikulāri novietotiem dēļiem. CLT masīvkoka paneļus izmanto grīdu, sienu un jumta konstrukcijām daudzstāvu būvniecībā, un tos izmanto ne tikai privātmājām un daudzdzīvokļu ēkām, bet arī komerciālām un industriālām celtnēm. Latvijā CLT produktus ražo SIA «Cross Timber Systems» un realizē «Skonto Prefab».

Kā norāda uzņēmuma pārstāvji, pieprasījums pēc CLT patlaban strauji aug Skandināvijas klientu vidū, kur no šī materiāla tiek būvētas 4, 5 vai 6 stāvu ēkas. Tāpat skandināvi tos izmanto sabiedrisko ēku – skolu, bērnudārzu, slimnīcu, kā arī daudzstāvu dzīvojamo ēku būvniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta - Rāvis: Iekavēto iepirkumu dēļ Rail Baltica projekts var arī netikt realizēts

LETA, 03.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» projektā iepirkumu procedūra ir tik ļoti iekavēta, ka projekta realizācijai varētu nepietikt laika un tas tā arī var palikt tikai «uz papīra», intervijā aģentūrai LETA sacīja «Skonto» grupas īpašnieks Guntis Rāvis.

«»Rail Baltica« projektā daudz kas ir tik ļoti iekavēts, ka laika tā realizācijai nepietiks. Man ir grūti pateikt, kāpēc tā ir noticis, bet ir stiprs pamats aizdomām, ka visa šī tautsaimniecībai ļoti svarīgā būve paliks tikai uz papīra,» teica Rāvis.

Viņš norādīja, ka «Skonto» grupā ietilpstošais būvuzņēmums «Skonto Būve» ar piesaistītajiem ārvalstu partneriem - Spānijas kompāniju «Acciona Construccion S.A.» un Polijas kompāniju «Mostostal Warszawa S.A.» - ir viens no sešiem Rīgas stacijas mezgla pārbūves iepirkuma pretendentiem, tāpēc, redzot iepirkuma dokumentus, ir pamats izteikt šādas bažas.

«Domāju, ka Eiropas Komisijas noteiktajā termiņā šo projektu nebūs iespējams realizēt, attiecīgi, finansējums no Eiropas Komisijas tam nepienāksies, bet ar pašu līdzekļiem to realizēt nav iespējams. Tas laika posms, kas patlaban tiek atvēlēts būvniekiem, lai sagatavotu iepirkuma dokumentāciju, ir nepietiekams. Sagatavot kvalitatīvus dokumentus šajā laika posmā nav iespējams,» norādīja Rāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas Energoceltnieks 2019. gadu noslēdzis ar 62,8 miljonu apgrozījumu

Lelde Petrāne, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības uzņēmums "Latvijas Energoceltnieks" 2019. gadu noslēdzis ar apgrozījumu 62,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10% vairāk nekā 2018. gadā, kad uzņēmuma apgrozījums bija 56,9 miljoni eiro. Pērn "Latvijas Energoceltnieks" 35% no sniegtajiem pakalpojumiem eksportēja uz ārvalstīm.

Nozīmīgākie eksporta tirgi bija Vācija, Zviedrija un Somija.

Pērn nozīmīgākais realizētais projekts Latvijā bija Kurzemes Loka izbūve, pilnībā izbūvējot jaunu gaisa elektropārvades līniju posmā Rīga – Ventspils.

Lielākie būvniecības uzņēmumi 2019. gadā 

Pērn būvkompānijas īstenojušas daudzus nozīmīgus publisko pasūtījumu un privātos projektus,...

Savukārt starp nozīmīgākajiem ārvalstu projektiem minams darbs pie elektrotīklu atjaunošanas Hamburgā. Telekomunikāciju jomā uzņēmums darbojās vairākos lielos projektos dažādos Vācijas reģionos, kur tiek veidota optiskās šķiedras pasīvās platjoslas infrastruktūra. Analogs projekts vairākos posmos tiek realizēts arī Latvijā pēc LVRTC pasūtījuma.

"Šogad esam uzsākuši vairākus nozīmīgus projektus gan Latvijā, gan ārvalstīs. Profesionāli interesants ir darbs Zviedrijas lielākajā vēja enerģijas stacijā, kurā 50 kilometru garumā ieguldīsim 33kV kabeļlīnijas un savienosim vēja ģeneratorus ar apakšstaciju. Projekts ir izaicinošs, jo vēja parks atrodas kalnainā vietā ar dažādiem zemes slāņiem, kas mūsu darbu padara īpaši sarežģītu. Vācijas Mecklenburg Vorpommern federālajā zemē strādāsim pie optiskā tīkla sakaru kanalizācijas izbūves 400 kilometru garumā. Savukārt Latvijā šobrīd strādājam ar projektiem Rīgas TEC un Rīgas HES," norāda "Latvijas Energoceltnieks" valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers.

"Latvijas Energoceltnieks" šobrīd nodrošina darba vietas vairāk nekā 600 cilvēkiem. Uzņēmums pērn darba spēka nodokļos valsts budžetā veica maksājumus 5,2 miljonu eiro apmērā.

"Latvijas Energoceltnieks" ir daļa no būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group".

"Skonto Group" ietilpst šādi uzņēmumi - "Skonto Prefab", "Skonto Plan Ltd", "Latvijas energoceltnieks" un "Cross Timber Systems". Šobrīd grupas uzņēmumos strādā vairāk nekā 1500 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Jāpēta direktīvas un jārēķinās ar resursiem

Kristīne Stepiņa, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, ir svarīgi, lai sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiktu veiktas Latvijā; uzņēmēji gaida vienkāršāku, caurspīdīgāku un prognozējamāku procesu

Parasti darba ņēmējs ir sociāli apdrošināts tajā valstī, kurā strādā, taču, nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, viņš var palikt sociāli apdrošināts valstī, kurā dzīvo. Lai nodrošinātu to, ka robežu šķērsojošie darba ņēmēji turpinātu saglabāt uzkrātās sociālās apdrošināšanas tiesības un vienlaikus būtu sociāli apdrošināti vienā valstī, Latvija kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) īsteno sociālās drošības shēmu koordināciju starp ES/EEZ dalībvalstīm un Šveici. Īstenošanas instrumenti ir regulas, kurās ietvertie nosacījumi balstās uz četriem pamatprincipiem - vienlaikus persona var tikt apdrošināta vienā dalībvalstī; vienlīdzīga attieksme; apdrošināšanas periodu summēšana; pensiju un pabalstu eksports. Sociālās drošības jomā patlaban ir spēkā arī vairāki starpvalstu līgumi. Tādi ir noslēgti ar Ukrainu, Kanādu, Baltkrieviju, Krieviju un Austrāliju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komercreģistrā ierakstīta SIA «Skonto Group», kuras vienīgais dalībnieks ir Maltā reģistrētā kompānija «Construction Industry Investments LTD» un kuras patiesā labuma guvējs ir būvuzņēmējs Guntis Rāvis, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Jaundibinātā uzņēmuma pamatkapitāls ir 50 000 eiro, ko veido 100 daļas ar vienas daļas nominālvērtību 500 eiro. Tā juridiskā adrese reģistrēta Rīgā, Emiļa Melngaiļa iela 1A, kur reģistrēti citi ar Gunti Rāvi saistīti uzņēmumi.

Par SIA «Skonto Group» vienīgo valdes locekli iecelts Guntis Rāvis.

«Skonto Group» mājaslapā sacīts, ka tā piedāvā gatavus būvindustrijas risinājumus no projektēšanas līdz projekta realizācijai un garantijas pakalpojumiem. Grupas gada apgrozījums pārsniedz 250 miljonus eiro un tā nodarbina vairāk nekā 1500 cilvēkus, sacīts uzņēmuma mājaslapā.

«Lursoft» izziņa liecina, ka Guntis Rāvis šobrīd ieņem amatus 54 Latvijā reģistrētos uzņēmumos, ir tiešais dalībnieks septiņos uzņēmumos, bet kā patiesā labuma guvējs viņš reģistrēts 75 uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izbeidzis 2018.gadā sākto tā dēvēto būvnieku karteļa krimināllietu, kurā aizdomās par kukuļošanu figurēja uzņēmēji un valsts amatpersonas, bet izmeklēšanu par karteļa darbību turpina Konkurences padome.

Kā informēja KNAB, biroja rīcībā nonāca informācija par iespējamu liela apmēra kukuļošanu, kuras mērķis tostarp varētu būt bijusi uzņēmēju interešu īstenošana ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos, kā arī par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti.

Ievērojot, ka šo informāciju bija iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesuālām metodēm, KNAB 2018.gada 19.septembrī sāka kriminālprocesu par kukuļņemšanu un kukuļdošanu lielā apmērā, kā arī pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, kas izdarīta mantkārīgā nolūkā.

Ņemot vērā, ka KNAB pirmstiesas izmeklēšanas laikā saskatīja iespējamus konkurences tiesību pārkāpumus, iestāde atbilstoši kompetencei informēja Konkurences padomi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānijas «Arčers» un ceļu būves kompānijas «Binders» līdzīpašnieks Armands Garkāns otrdien bijis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), novēroja aģentūra LETA.

Viņš šovakar pameta KNAB biroju, taču nekādus komentārus žurnālistiem nesniedza.

Savukārt Latvijas Televīzija vēstīja, ka KNAB otrdien apmeklējis arī bijušais SIA «Skonto Būve» valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis, kurš nekomentēja, kāpēc birojā ieradies. Tāpat KNAB bija ieradies arī «LNK Group» valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs, bet, kā norādīja «LNK Group», saistībā ar citu, ne karteļa lietu.

Garkāns ir patiesais labuma guvējs būvkompānijā «Arčers» un ceļu būves kompānijā «Binders».

«Arčers» reģistrēta 1992.gadā. «Arčers» ir daļa no daudznozaru holdinga, un tā 100% kapitāldaļu turētājs ir SIA «Nule 17», kuras 100% īpašnieks ir AS «UGN». «Arčers» patiesais labuma guvējs ir Garkāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku karteļa lietā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) varētu pārtraukt Eiropas Savienības (ES) līdzekļu izmaksas par 12 realizācijas procesā esošiem objektiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja CFLA direktore Anita Krūmiņa.

Kopumā pēc CFLA aplēsēm finanšu korekcijas apjoms var sasniegt vismaz 18,6 miljonus eiro par 25 objektiem, kuru būvniecībā bija iesaistīti karteļa dalībnieki.

Krūmiņa sacīja, ka kopumā no 77 objektiem, kuri minēti Konkurences padomes (KP) lēmumā par būvnieku karteli, ES līdzfinansējums bija piesaistīts 47 projektos, taču 22 no šiem projektiem iepirkums ticis pārtraukts bez līguma vai arī tajā uzvarējis kartelī neiesaistīts uzņēmums, tāpēc šajos projektos CFLA finanšu korekciju nepiemēros.

Karteļa skandāls raisa daudz jautājumu  

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku...

Savukārt no 25 projektiem, kuros finanšu korekcija varētu tikt piemērota, 13 objekti jau ir pabeigti, nodoti ekspluatācijā un par šiem objektiem CFLA jau ir izmaksājusi ES līdzfinansējumu. No šiem projektiem finanšu korekcija 10,6 miljonu eiro apmērā var tikt pieprasīta piedziņas veidā no pasūtītājiem, kuri pēc tam varēs vērsties pret būvniekiem ar regresa prasību.

Savukārt 12 objekti vēl ir būvniecības noslēguma fāzē un par šiem projektiem CFLA vēl nav veikusi ES līdzfinansējuma izmaksas. Attiecīgi par šiem projektiem finanšu korekcija astoņu miljonu eiro apmērā var tikt piemērota, veicot ieturējumus un neizmaksājot ES fondu naudu.

Ņemot vērā, ka no KP publiskotā lēmuma nav iespējams izdarīt viennozīmīgus secinājumus par pasūtītāja iesaisti pārkāpumā, CFLA šīs informācijas noskaidrošanai pieprasījusi papildu informāciju no KP. Ja tiks gūti pierādījumi pasūtītāja iesaistei pārkāpumos, korekcijas summa ES fondu projektos var pieaugt, skaidroja Krūmiņa.

Viņa pastāstīja, ka sākotnēji katra konkrētā ES fondu projekta ietvaros CFLA pieņems lēmumu konstatēt neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizdomas par krāpšanu", nosakot finanšu korekciju, apturot maksājumus attiecīgajā projektā koriģējamo izdevumu apmērā, taču neuzsākot neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu.

CFLA gala lēmums par neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizliegta pretendentu vienošanās", finanšu korekcijas piemērošanu un neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu tiks pieņemts pēc tam, kad būs pagājis KP lēmuma apstrīdēšanas laiks un tas būs stājies spēkā, vai, ja KP lēmums tiks apstrīdēts, tad pēc tam, kad būs stājies spēkā tiesas spriedums attiecīgajā strīdā, uzsvēra Krūmiņa.

Pēc CFLA lēmuma ES fondu projektu īstenotājiem jeb pasūtītājiem būs tiesības vērsties regresa kārtībā pret konkrēto pārkāpumu izdarījušajiem uzņēmumiem.

Pastāvot konkurences pārkāpumam, CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju - atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu.

Saskaņā ar finanšu korekciju vadlīnijām tiek noteiktas vairākas korekcijas. Korekcija 10% apmērā tiek noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalījušies dažādi (ne tikai kartelī iesaistīti) uzņēmumi, bet konkrēto līgumu noslēdzis kāds no kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem. Korekcija 25% var tik noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalās tikai slepenas vienošanās dalībnieki/uzņēmumi, un konkurence tikusi būtiski ierobežota. Savukārt 100% korekcija var tikt noteikta, ja apstiprināta pasūtītāja iesaiste, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegtās vienošanās, un kāds no pretendentiem, kas bijis iesaistīts aizliegtās vienošanās veidošanā noslēdzis konkrēto līgumu.

Jau ziņots, ka starp projektiem, kuriem CFLA varētu piemērot finanšu korekciju, ir Rīgas pilsētas pašvaldības pasūtītie - būvnieka SIA "Re&Re" īstenotais Latvijas Nacionālā mākslas muzeja projekts un būvnieka SIA "Velve" īstenotais VEF kultūras pils projekts.

Tāpat finanšu korekciju varētu piemērot Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtītajiem projektiem - būvnieka SIA "Arčers" īstenotajam Rīgas Angļu ģimnāzijas projektam, būvnieka "Rere būve 1" īstenotajam Rīgas Franču liceja projektam un SIA "Velve" īstenotajam Zolitūdes skolas projektam. Finanšu korekcija varētu tikt piemērota arī par Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma pasūtīto un būvnieka "Rere būve" īstenoto tehnikuma projektu.

Finanšu korekcija var skart Latvijas Universitātes (LU) pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto LU Akadēmiskā centra Torņakalnā projektu, kā arī VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" pasūtīto un būvnieka SIA "LNK Industries Partnership" īstenoto Daugavas stadiona tribīņu projektu.

Tāpat finanšu korekcija var tiks piemērota Ventspils Mūzikas vidusskolas pasūtītā un būvnieka "Merks-Ostas celtnieks" īstenoto Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles projektu, kā arī Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes "Komunālā pārvalde" pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto Inovāciju centa projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart Jelgavas pašvaldības pasūtīto un būvnieka "Rere būve 1" īstenoto Jelgavas Valsts ģimnāzijas projektu, kā arī VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pasūtīto un būvnieka SIA "Abora" īstenoto Prokuratūras ēkas projektu.

Tāpat finanšu korekcija varētu skart četrus Rīgas Tehniskās universitātes pasūtītos projektus, kurus īstenoja būvnieki "Merks" un "Abora", kā arī SIA "Latvijas energoceltnieks" īstenoto Rēzeknes tehnikuma projektu un Siguldas novada pašvaldības pasūtīto un "Rere būve 1" īstenoto Siguldas pils projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Jelgavas pilsētas slimnīcas projektu, "Velves" īstenoto Liepājas slimnīcas projektu, Ogres pašvaldības pasūtītos projektus - būvnieka "Rere būve, Re&Re un Campaign" īstenoto Ogres sociālā centra projektu, kā arī "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Ikšķiles vidusskolas projektu.

Tāpat LETA jau vēstīja, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro. Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem minēti Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Covid-19 krīzes laikā īpaši jādomā par valsts atbalstu eksportējošiem uzņēmumiem

Rihards Rāvis, "Skonto Group" vadītājs, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai cīņa ar "Covid-19" izplatību nenogalinās ekonomiku? Mēs visi zinām, ka, ārstējot smagu slimību, paralēli zālēm ir jālieto arī dabīgo imunitāti stiprinošie līdzekļi, lai izvairītos no tālejošām sekām.

Ekonomika ir tikpat trausla un jutīga struktūra kā jebkurš dzīvais organisms, tāpēc jebkādi ierobežojošie regulējumi ir jāsabalansē ar vismaz tikpat spēcīgām stimulējošām darbībām, pretējā gadījumā sekas būs nekontrolējamas un tālejošas.

Šobrīd, cenšoties ierobežot vīrusa izplatību, valdība ir noteikusi dažādus ierobežojumus, tajā skaitā aizliegumu izbraukt no valsts. Tie skar ne tikai ceļot gribētājus, bet īpaši smagi ietekmē eksportējošos uzņēmumus, kas piedāvā pilna cikla pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību.

Piemēram, "Skonto Group" uzņēmumi, kuru apgrozījums no jau pārdotajiem projektiem 2020. gadā ir plānots vairāk nekā 180 miljoni eiro, kuru starpā 85 % ir tieši ieņēmumi no eksporta tirgiem, īpaši izjūt ceļošanas ierobežojumu ietekmi. Uzņēmumi, daudzu gadu laikā attīstoties, ir sasnieguši augstu vertikālās integrācijas pakāpi un piedāvā pilna cikla pakalpojumus saviem ārzemju klientiem - sākot ar inženiertehnisko risinājumu izstrādi un konstrukciju ražošanu Latvijā un beidzot ar to piegādi uz mērķa tirgiem un montāžu. Uzstādīšanas darbus veic gan vietējie speciālisti, gan darbinieki, kas tiek nosūtīti no Latvijas, un tieši šo minētā cikla posmu nav iespējams veikt ceļošanas ierobežojumu dēļ. Līdz ar to nav iespējams arī saņemt samaksu par padarīto darbu Latvijā, un tas draud apturēt ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) otrdien iztaujāts arī bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Vējonis KNAB slēgtajā pagalmā, visticamāk, ieradās ar automašīnu. Aģentūra LETA novēroja, kā otrdienas vakarā KNAB slēgto pagalmu pameta automašīna «Volkswagen» ar tonētiem aizmugurējiem stikliem. Automašīnā bez vadītāja priekšējā sēdeklī sēdēja kāds vīrietis, bet aizmugurējā sēdeklī bija redzams cita cilvēka siluets.

Ar šo pašu automašīnu Vējonis ar kundzi šovasar ieradās uz Valsts prezidenta Egila Levita inaugurāciju Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, liecina aģentūra LETA fotoarhīvā pieejamā informācija.

KNAB otrdien paziņoja, ka birojs kopīgi ar Konkurences padomi (KP) veic tiesas sankcionētas neatliekamas izmeklēšanas darbības. Šādas darbības īstenotas, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos.

Komentāri

Pievienot komentāru