Citas ziņas

Slaktera uzstāšanās Bloomberg mudina Segliņu runāt tikai latviski

, 16.12.2008

Jaunākais izdevums

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš uz žurnālistu jautājumiem turpmāk atbildēs tikai latviešu valodā, ziņo Diena.

M. Segliņš šādu lēmumu pieņēmis pēc plašu rezonansi izraisījušā finanšu ministra Ata Slaktera intervijas finanšu telekanālam Bloomberg Television. „Man nepatīk, ja es kadrā stostos un meklēju vārdus svešvalodā. Turpmāk intervijas sniegšu tikai latviski,” paskaidroja M. Segliņš.

Db.lv jau ziņoja, ka finanšu ministrs Atis Slakteris intervijā ASV finanšu telekanālam Bloomberg Television apliecināja savas nepilnīgās angļu valodas zināšanas, kas izraisīja milzīgas diskusijas par A. Slaktera atrašanos finanšu ministra amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tautas partija neuzskata par vajadzīgu izskatīt Slaktera atbilstību amatam

Miks Lūsis, Db, 18.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Tautas partijas valdē nav skatīts jautājums par finanšu ministra Ata Slaktera atbilstību ieņemamajam amatam.

Skaļākās runas par A. Slaktera nekompetenci un neatbilstību finanšu ministra postenim sākās pēc viņa intervijas finanšu telekanālam Bloomberg Television, kurā A. Slakteris demonstrēja savas nepilnīgās angļu valodas zināšanas. Pats M. Segliņš pēc kolēģa uzstāšanās Bloomberg pieņēma lēmumu turpmāk intervijas sniegt tikai latviski.

Iepriekš gan arī Tautas partijas biedri ir bijuši nepatīkami pārsteigti par A. Slaktera rīcību. Viņa divu nedēļu prombūtne valsts budžeta izskatīšanas laikā, pēc atsevišķu partijas biedru domām, atstāja negatīvu iespaidu uz partijas tēlu, ziņoja Diena. Šie partijas biedri uzskata, ka Ministru kabinetā ir jāstrādā cilvēkiem, ar kuru veikumu partija varētu lepoties. Jāatzīmē, ka 12. decembrī Tautas partijas birojā vēstuli, kurā pauž par savu lēmumu izstāties no partijas, iesniedza UPB holdinga prezidents, uzņēmējs Uldis Pīlēns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Krievu valodā runāt pat izdevīgāk nekā latviski

Lelde Petrāne, 06.12.2011

Plakāts par parakstīšanos likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" ierosināšanai, kas paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otro valsts valodu.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzvanot vairāk nekā 30 privātuzņēmumu, valsts un pašvaldību iestādes un sarunājoties gan latviski, gan krieviski, laikraksts Diena secinājis, ka valodas barjeras sadzīvē faktiski nepastāv.

Turklāt zīmīgi, ka krievu valodai, par kuras kā valsts valodas statusu šobrīd sākta cīņa un notiks referendums, tiek izrādīta pat lielāka pretimnākšana nekā latviešu valodai. Proti, vairākās vietās, kur pirmā atbilde izskanēja latviski, pēc Dienas sāktās sarunas krieviski sarunbiedrs pārgāja uz sarunu krieviski. Otrādi tā notika vienīgi ar izņēmumiem, lai arī tas ir likuma pārkāpums.

Šobrīd savākts nepieciešamais parakstu skaits, lai prasījumam par krievu valodu kā otru valsts valodu pavērtu ceļu uz referendumu. Līdzās akcijas iniciatoru - biedrības Dzimtā valoda aktivitātēm, kā arī Rīgas mēra Nila Ušakova (Saskaņas centrs) ar savu parakstu paustajam atbalstam televīzijas kanāls PBK īstenoja arī informatīvu kampaņu, kuras viens no vadmotīviem bija «gribu runāt savā dzimtajā valodā».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ekspertu aptauja: No kauna zem galda jāpalien

Atis Rozentāls, Guna Gleizde, Andrejs Vaivars, 09.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db jautāja ekspertu viedokli par plaši izskanējušo finanšu ministra Ata Slaktera interviju finanšu telekanālam Bloomberg Television.

Ēriks Stendzenieks, reklāmas aģentūras !MOOZ radošais direktors

Jurģis Liepnieks, sabiedrisko attiecību konsultants

Ojārs Kalniņš, Latvijas institūta direktors

ja Slaktera kungs zināja, ko grib teikt, tad viņš nezināja, kā pateikt. Pozitīvi šai gadījumā

ir tas, ka skatītāji vainu liks uz slikto angļu valodu un mazāk uz atbilžu saturu. Lai arī Latvijai tas nedod neko pozitīvu, vairāk negatīva vērtējuma būs tieši ministram, nevis valstij.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvieši izrādās mazāk pesimistiski par cittautiešiem, tomēr ne optimisti

Ieva Strode, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS sociālo un politisko projektu direktore, 15.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Analizējot iepriekšējā mēneša DNB Latvijas barometra pētījuma datus, investīciju bankas Prudentia padomes loceklis un partneris Ģirts Rungainis aizrādīja, ka tie iegūti, aptaujājot visus Latvijas iedzīvotājus – gan pilsoņus un nepilsoņus, gan latviešu un krievu valodā runājošos, kas, viņaprāt, zināmā mērā skaidrojot arī negatīvo viedokļu īpatsvaru.

Ģ.Rungainis savā komentārā uzsvēra: «Nepilsoņi, kuri lielākoties pietiekami labā līmenī pārvalda tikai krievu valodu, dzīvo Krievijas informatīvajā telpā un līdz ar to neiegūst gandrīz nekādu objektīvu informāciju par notiekošo Latvijā. Viņi principā ir opozīcijā visam šeit notiekošajam jau vairāk nekā 20 gadus, jo nožēlo PSRS sabrukšanu un to, ka Latvijas teritorija neatrodas Krievijā un arvien ātrāk un tālāk virzās no tās prom. Tas pats, lai gan mazākā mērā, attiecas arī uz krievvalodīgajiem Latvijas pilsoņiem. Šo negatīvi noskaņoto iedzīvotāju grupu papildina arī liela daļa vecāka gadagājuma cilvēku, kuri labāko savas dzīves daļu ir pavadījuši padomju režīma apstākļos un idealizē šo laika posmu. Viņi arī ir opozīcijā šī brīža Latvijas atjaunošanās un jaunrades procesiem, kuros savas neizpratnes un nespējas konkurēt rezultātā nevar un/vai negrib piedalīties. Diemžēl negatīvisms nav tikai dzīvildzes funkcija, jo problēmu meklēšana ārpus sevis ir raksturīga ne tikai boļševiku zombētiem indivīdiem, bet tiek atražota ģimenēs un citās sabiedrības apakšgrupās starp jaunākiem cilvēkiem. Realitātes noliegšana, tikai sliktā meklēšana un redzēšana, negribēšanas un nevarēšanas kultūra, intelektuāls un prasts slinkums ir dziļi iesakņojies mūsu naidniekiem un nelabvēļiem par prieku, un to nav viegli izravēt.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Jāņa Čakstes mazmazmazmeita: Latvijā ir daudz gudru cilvēku ar dažādām prasmēm

Anda Asere, 09.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nākotnē Latvijai būtu panākumi, nākamais līmenis visiem jāsasniedz kopīgi, nevis katram individuāli, uzskata tehnoloģiju konsultante Aleksa Krolls, kompānijas This Side Up īpašniece.

Viņa ir dzimusi un augusi ASV, strādājusi Indijā un Dienvidāfrikā, bet kopš šā gada vasaras dzīvo un strādā šeit. Ar Latviju viņu saista īpašas saites, jo viņas vecvecvectēvs ir Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste. Kopš bērnības viņa ģimenē dzirdējusi daudz par tuvinieku dzimteni, tās vēsturi un kultūru, bet, lai uzzinātu, kāda Latvija ir patiesībā, Aleksa nolēma pārcelties uz Latviju, jo mūsdienās tehnoloģiju biznesā nav lielas nozīmes, kur atrodies, ja vien ir pieejama laba infrastruktūra. Vairāk par motivāciju pārcelties uz Latviju, pirmajiem mēnešiem šeit un vīziju par nākotnes Latviju viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pusotra mēneša laikā pazīstamais «mediju speciālists» Miervaldis Mozers zaudējis veselus divus ienesīgus amatus ministrijās.

Pēc bijušā finanšu ministra Ata Slaktera izgāšanās Bloomberg televīzijā viņš atvadījies arī no šīs ministrijas valsts sekretāra padomnieka posteņa, atsaucoties uz Baltic Screen vēsta apollo.lv.

Kā informē Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks administratīvajos jautājumos Ilgonis Gaugers, darba līgums, kas 2008. gadā bijis noslēgts ar M. Mozeru un viņam pēc nodokļu nomaksas nodrošinājis 1500 latu lielu vidējo mēneša atalgojumu, ticis pārtraukts pagājušā gada 30. decembrī, apmēram mēnesi pēc A. Slaktera traģikomiskās intervijas Bloomberg televīzijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada beigas parasti ir ļoti aktīvs prognozēšanas periods, kad gluži vai katrs mēģina domāt par to, kāda dzīve varētu būt nākamajā apaļajā atskaites posmā. Turklāt šobrīd aiz kalniem vairs nav pat veselas jaunas desmitgades sākums.

Tradicionāli arī "Bloomberg" gada beigās fantazējis par gluži vai tādu kā "pesimista ceļvedi", kas ietver dažādas visnegatīvākās aplēses saistībā ar pasaulē notiekošajiem procesiem. Šāda potenciālo negatīvo notikumu modelēšana ietvērusi, piemēram, jaunus karus, parādu krīzes, burbuļu plīšanu, smagus kiberuzbrukumus utt. Protams, bieži vien šādu pašu negatīvāko aplēšu piepildīšanās iespējamība tiek vērtēta kā visai maza.

Tāpat ļoti grūti izvērtēt kādu armagedonisku scenāriju ietekmi. Šogad gan Bloomberg mainījis ierasto kursu un "pesimista ceļveža" vietā radījis nosacītu "optimista ceļvedi". Medijs skaidro - mūsdienās, atverot kādu laikrakstu, faktiski tāpat jebkura persona varēs uzzināt visa veida negatīvās ziņas un riskus. Tādējādi šogad tas izšķīries iet citu ceļu, un drīzāk meklējis tās lietas, kas, pēc viņu ekspertu domām, nākamgad var pavērsties uz labu. Redzams, ka šoreiz uzmanība koncentrēta sociālās vienlīdzības eksperimentiem un klimatam.Jāteic, ka zināma cilvēku koncentrēšanās uz dažādiem pesimistiskiem notikumiem ir saprotama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Segliņš atsakās pretendēt uz Viestura ordeni

Madara Fridrihsone, Db, 28.09.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrs Mareks Segliņš (Tautas partija) Valsts Prezidenta kancelejas Ordeņa kapitulam nosūtījis vēstuli, kurā lūdz nevērtēt savu kandidatūru Viestura ordeņa piešķiršanai.

Ierosinājumu apgalvot savu priekšteci iekšlietu ministra amatā M. Segliņu ar Viestura ordeni izteikusi pašreizējā iekšlietu ministre Linda Mūrniece (Jaunais laiks), kura ar šo valsts apbalvojumu ierosinājusi apbalvot ne tikai M. Segliņu, bet arī Aloizu Vazni, kurš iekšlietu ministra amatu ieņēma 1990. gadu sākumā un vēl 48 bijušos un esošos iekšlietu sistēmas darbiniekus.

Vienlaikus M. Segliņš aicinājis Ordeņa kapitulu piešķirt Viestura ordeni bijušajam iekšlietu ministram A. Vaznim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Segliņš ticies ar Ivanovas slepkavībā iesaistītu personu

, 15.04.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Ellas Ivanovas slepkavības atbalstīšanu un uzkūdīšanu veikt sievas slepkavību apsūdzētā Igora Ivanova šoferis un miesassargs Arvīds Vilcāns 2008. gada aprīlī ticies ar tobrīd iekšlietu ministru Mareku Segliņu, raksta Diena.

No neoficiāliem avotiem laikrakstam Diena zināms, ka izmeklētājam I. Ivanovs stāstīja, ka drīz vien atkal būs uz brīvām kājām, jo viņam ir ietekmīgi draugi. Sarunās pavīdēja kāds lielais Andris un Mareks no vadošas partijas, ar kuriem viņš esot runājis un kuru lietas kārtojis jau iepriekš.

"Es kā ministrs nevaru teikt: lasieties prom!" tikšanos ar A. Vilcānu nenoliedza M. Segliņš. A.Vilcāns uzrunājis M. Segliņu pirms kādas hokeja spēles un ļoti vēlējies aprunāties. Lai ātrāk tiktu no viņa vaļā, M. Segliņš teicis, lai A. Vilcāns atnāk uz TP biroju.

"Es kā iekšlietu ministrs nevaru atraidīt cilvēku, ja viņš vēlas pastāstīt par nelikumībām. Es vēl pēc tam konsultējos ar kriminālpolicijas priekšnieku Intu Ķuzi, kurš man ieteica netikties, bet Vilcāns pats atnāca vienu dienu uz biroju. Bija piedzēries, raudāja, saruna bija nekāda," atceras M.Segliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Segliņu apciemos Lietuvas kolēģis

Jānis Lasmanis, Db, 07.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savā pirmajā ārvalstu vizītē esot Lietuvas iekšlietu ministra amatā Raimundas Palaitis dosies uz Latviju, lai tiktos ar mūsu iekšlietu ministru Mareku Segliņu.

Rīgā R. Palaitis ieradīsies rīt - 8.janvārī. Viņš tiksies ar Iekšlietu ministru Mareku Segliņu, lai pārrunātu sadarbības iespējas abu valstu noziedzības situācijas mazināšanai ekonomiskās krīzes apstākļos.

„Šajā saspringtajā ekonomiskajā situācijā, kad atsevišķos noziedzīgu nodarījumu veidos vērojams pieaugums, kaimiņvalstu saliedēta darbība ir īpaši aktuāla,” sacīja Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš.

Vizītes laikā tiks pārrunāti arī citi jautājumi, tostarp, viedokļu saskaņošana abu valstu nākotnes dialogos ar Čehiju, kā pašreizējo Eriopas Savienības prezidējošo valsti, un jau tuvākajā gaidāmajā Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmē, kas notiks no 15. līdz 16. janvārim Prāgā. Lietuvas Republikas iekšlietu ministrs Raimundas Palaitis iepazīsies arī ar Iekšlietu ministrijas administratīvo kompleksu Čiekurkalna 1. līnijā 1.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds 27 gadus vecs jaunietis, kurš lūdz sevi saukt par Rodiju Rododendru, ļoti nopietni pievērsies cīņai par latviešu valodas lietošanas prasību ievērošanu. Ja viņa aizrādījumus par pamanītajiem pārkāpumiem neņem vērā, vēršas ar ziņojumu Valsts valodas centra Kontroles daļā, ko tautā biežāk sauc par valodas inspekciju, vēsta laikraksts Diena.

Rodijs pārliecinājies, ka tā strādā labi. Piemēroto sodu apmēri gan varētu būt lielāki, vismaz tādi, kas liktu pārkāpējiem vēlēties uzlabot valodas zināšanas vai neatkārtot pārkāpumus.

«Es jau uzreiz neskrienu sūdzēties un speciāli nemeklēju šādus pārkāpumus, taču, ja tos pamanu vai saskaros ar valodas nelietošanu, tas mani uzrunā ļoti personīgi. Mani, piemēram, aizskar tas, ka pārdevēja lielveikalā Daugavpilī ne tikai nevar latviski nosaukt maksājamo summu, bet pat nesaprot, ko saku, kad lūdzu to nosaukt,» šokēts ir Rodijs.

«Pirms Ziemassvētkiem biju iegājis vienā dāvanu veikaliņā galerijā Rīga. Nevienai precei nebija marķējuma tulkojuma latviešu valodā. Aizrādīju, teicu, lai līdz rītdienas pusdienlaikam marķējums būtu, ja ne, darbs būs valodas inspektoriem,» stāstījis Rodijs, un liels bijis viņa gandarījums nākamajā dienā, ieraugot pārdevējas cītīgi līmējam preces aprakstus latviešu valodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Raksti, par kuriem Jums bija ko teikt

, 30.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv lepojas ar to, ka mums ir tik aktīvi un zinoši lasītāji, kuri ne tikai ne mirkli nekavējas norādīt uz nepilnībām mūsu rakstos (atzīstam - tādas ir), bet nereti dod mums dažādas jaunas un vērtīgas idejas. Te ir 2008. gada raksti, kas neatstāja Jūs vienaldzīgus un lika paust savu viedokli!

1. Ata Slaktera intervija finanšu telekanālam Bloomberg Television (video)

Finanšu ministrs Atis Slakteris intervijā ASV finanšu telekanālam Bloomberg Television apliecinājis savas nepilnīgās angļu valodas zināšanas.

2. Kastēns salaidis ar Dienas žurnālisti (audio)Integrācijas lietu ministrs Oskars Kastēns uzķēries uz nejauši nosūtītas īsziņas un sācis flirtēt ar Dienas žurnālisti. Satiekoties ar žurnālisti ministrs glāstījis meitenes ceļus, krūtis un skūpstījis viņu. O. Kastēns skaidro, ka esot tikai pārbaudījis, cik tālu iet žurnālisti, raksta Diena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rudenī plānots mainīt Ministru kabineta noteikumus, dodot tiesības Valsts valodas centram pārbaudīt deputātu valodas prasmi.

To intervijā Latvijas radio pastāstīja Valsts valodas centra direktora p.i. Māris Baltiņš. Viņš norādīja, ka daudzi deputāti saprot un runā latviski, tomēr izvēlas principā runāt krievu valodā, ko nav tiesības viņiem liegt. Kopš 2003. gada deputātu kandidātiem vairs nav jāuzrāda valsts valodas prasmes apliecības, taču jaunajos noteikumos būs precīzi norādīts profesiju saraksts un atbilstošā valodas prasmes pakāpe. Deputātiem tā būs augstākā līmeņa pirmā pakāpe, kas nozīmē, ka jāprot sarunāties, lasīt, saprast dažādas sarežģītības pakāpes tekstus un uztvert normāla tempa sarunu.

Vairākās pašvaldībās jaunievēlētajiem deputātiem ir grūtības ar latviešu valodu, bet daži latviski saprot, bet nerunā principa pēc. Visizteiktākā šī problēma ir Daugavpilī un Liepājā, taču grūtības ar valsts valodas uztveri un lietošanu ir arī Rīgas domes deputātiem, ziņo Latvijas radio. Db jau ziņoja, ka Liepājas domes pirmajā sēdē tulkojums tika nodrošināts diviem deputātiem – vienam angļu, bet vienam krievu valodā. Rīgas domē ir ievēlēti deputāti, kas latviski saprot, taču ar žurnālistiem principā runā tikai krieviski. Tāds, piemēram, ir Ivans Ivanovs, kurš par deputātu ievēlēts vairākus sasaukumus pēc kārtas. Latviski paskaidrojis žurnālistam savu nostāju, viņš sarunu turpināja krievu valodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pusei ārzemēs dzīvojošo latviešu bērnu – viduvējas, vājas vai nekādas latviešu valodas zināšanas

Lelde Petrāne, 17.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārzemēs dzīvojošie latviešu bērni 3-17 gadu vecumā ievērojami labāk pārvalda mītnes zemes valodu nekā latviešu valodu, - liecina LU Filozofijas un Socioloģijas institūta veiktā aptauja. Vairāk nekā pusei latviešu bērnu ir viduvējas, vājas vai pat nekādas latviešu valodas zināšanas.

Ļoti labi vai brīvi latviešu valodu pārvalda tikai 27% latviešu bērnu, bet labi - 21% - šādus satraucošus faktus par latviešu valodas zudumu ārzemēs dzīvojošo latviešu vidū, kā arī diasporas bērnu straujo asimilēšanos atklāj pagājušajā gadā noslēdzies Eiropas Sociālā Fonda (ESF) atbalstītais zinātniski pētnieciskais projekts Latvijas emigrantu kopienas.

«Aptauja liecina, ka nepietiekamas latviešu valodas zināšanas potenciālo remigrantu, viņu ģimenes locekļu un bērnu vidū var kļūt par nozīmīgu šķērsli atgriezties Latvijā tiem, kuri to vēlētos,» norāda projekta zinātniskā vadītāja Inta Mieriņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Iedzīvotāji: Ziemassvētku dāvanas šogad vajadzētu Ušakovam, žagarus - Viņķelei

LETA, 19.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāko Ziemassvētku dāvanu, iedzīvotāju ieskatā, šogad pelnījis Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), savukārt visvairāk žagaru būtu pelnījuši labklājības ministre Ilze Viņķele (V) un premjers Valdis Dombrovskis (V), liecina jaunākā DNB Latvijas barometra aptauja.

Jautāti, kurš sabiedrībā zināms cilvēks būtu pelnījis vislielāko Ziemassvētku dāvanu, ievērojami biežāk nekā citus cilvēkus iedzīvotāji nosauca Rīgas mēru Ušakovu - viņam dāvanu novēl 20%.

Iedzīvotāju viedokļi par to, kurš par šogad paveikto būtu pelnījis lielāko dāvanu, būtiski atšķiras atkarībā no sarunvalodas ģimenē. Ja no iedzīvotājiem ar krievu sarunvalodu ģimenē Ušakovu nosauca 42% aptaujāto, tad no latviski runājošajiem Rīgas domes priekšsēdētāju minēja vien 5%. Latviski runājošie savukārt par cilvēku, kurš visvairāk būtu dāvanas cienīgs, uzskatījuši premjeru Dombrovski. Viņam dāvanu vēl 13% latviski runājošo un 1% aptaujāto iedzīvotāju ar krievu sarunvalodu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gatavojas likvidēt vienīgo latviešu skolu reģionā

Vēsma Lēvalde, Db, 24.02.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marta beigās pašvaldība lems par Daugavpils rajona Skrudalienas pamatskolas likvidēšanu. Tā ir vienīgā latviešu skola šajā apkaimē, raksta Latvijas Avīze.

Skrudalienas pamatskola, kurā ir 350 skolēnu vietas, bet patlaban mācās 74 bērni, atrodas 14 kilometru no Daugavpils. Te krustojas vairāki ceļi, "tādēļ ģeogrāfiski mēs esam ļoti izdevīgā vietā. Arī sabiedriskais transports ir labs," laikrakstam stāsta skolas direktore Anita Kļuka. Skolas ēka celta Ulmaņa laikos, pamatakmeni liekot 1936. gadā.

Padomju gados Skrudalienas skola pārtapa par vidusskolu, bet 1992. gadā atkal tika reorganizēta par pamatskolu (mācības notika tikai krieviski). Taču 1996. gadā tika nolemts Skrudalienā atkal atjaunot latviešu skolu. Šādu piemēru Daugavpils rajonā ir ļoti maz – pēdējos desmit gados no krievu valodas apmācības uz pilnu apmācību latviski pārgājušas tikai Medumu, Subates un Eglaines pamatskolas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vairāk nekā puse vīriešu būtu apmierināti ar algu virs 700 latiem

Elīna Pankovska, 07.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar dzīvi ir apmierināti 41% vīriešu vecumā no 25 līdz 45 gadiem. 53% vīriešu būtu apmierināti ar algu virs 700 Ls un labprāt brauktu ar Audi markas automašīnu, bet par politiku interesējas tikai 29% vīriešu.

47% vīriešu, kuru alga šobrīd ir robežās no 400 Ls līdz 700 Ls mēnesī, būtu apmierināti ar algu 700 Ls – 1000 Ls apmērā, bet 34% vēlētos saņemt virs 1000 Ls. Savukārt 60% vīriešu, kuru alga šobrīd ir virs 700 Ls, būtu apmierināti ar algu virs 1000 Ls mēnesī, liecina Carlsberg pētījuma par Latvijas vīriešu paradumiem dati.

Darbā vīrietis visvairāk vēlas mainīt atalgojumu (43%), savukārt 16% ar darbu ir ļoti apmierināti un nevēlas mainīt neko.

Ja vīrietis varētu izvēlēties automašīnu, 21% izvēlētos Audi, 12% Mercedes, 11% BMW, bet 8% Volkswagen. Lielākā daļa Latvijā dzīvojošo vīriešu attiecībā uz automašīnām ir praktiski, un nav daudz tādu, kas izvēlētos luksuss automobiļus. Interesanti, ka Audi vairāk izvēlētos latviski runājošie, bet BMW - krieviski runājošie vīrieši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apgāds Atēna izdevis indiešu izcelsmes britu rakstnieka Salmana Rušdi pretrunīgi vērtēto romānu Sātaniskās vārsmas.

Sātaniskās vārsmas ir S. Rušdi ceturtais romāns, kas izdots 1988. gadā un tam par pamatu daļēji izmantots stāsts par Muhamedu. Tāpat kā citās rakstnieka grāmatās, arī šajā Rušdi atsaucas uz sava laika notikumiem un personām. Tiesa, musulmaņu pasaule rietumu lasītājam varētu šķist sveša un nesaprotama, tāpēc ikvienam, kas grasās ņemt rokās šo grāmatu, der nodrošināties ar izturību, zinātkāri un attiecīga satura skaidrojošo vārdnīcu vai enciklopēdiju.

Rušdi emSātaniskās vārsmas/em beidzot arī latviskiLiteratūrzinātnieki apgalvo, ka Rušdi šajā romānā mētājas ar frāzēm no hindu, arābu un urdu valodām, tādējādi rietumu lasītājam liekot sajusties kā autsaiderim. Autors ar lielāko prieku rotaļājas ar priekšstatiem par indiešu un arābu kultūrām, ko rietumu pasaule ir trivializējusi. Tādējādi rakstnieks ironizē par rietumnieku izkropļotajiem un vienkāršotajiem priekšstatiem par austrumu kultūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Slaktera T-krekli rada konfliktu

Jānis Lasmanis, Db, 17.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās krīzes un politiskās mazspējas nestie panākumi kompānijai Labdruka sagādājusi arī raizes ar konkurentiem. Tie saviem klientiem piedāvā teju identisku produktu ar finanšu ministra nu jau folklorizējušos frāzi nothing special.

Slaktera T-krekli rada konfliktuEkonomiskās krīzes un politiskās mazspējas nestie panākumi kompānijai Labdruka sagādājusi arī raizes ar konkurentiem. Tie saviem klientiem piedāvā teju identisku produktu ar finanšu ministra nu jau folklorizējušos frāzi nothing special.

Db.lv jau rakstīja (12.12.2008.), ka finanšu ministrs Atis Slakteris pēc intervijas finanšu telekanālam Bloomberg Television kļuvis par pieprasītu tēlu T-kreklu apdrukā ar spārnoto citātu Nothing special un citām frāzēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Domāju, īpaši jāskaidro nevienam nav, par kādu finanšu ministra Ata Slaktera uzstāšanos ir šis blogs. Spriežot pēc milzīgā komentāru skaita visos interneta portālos pie rakstiem un ekspertu komentāriem par viņa interviju, šķiet, visi, kurus tā interesēja, ir jau redzējuši Slaktera interviju Bloomberg televīzijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Kriss Normens Rīgā un Daugavpilī prezentēs savu jauno albumu Junction 55

Db.lv, 26.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā un Daugavpilī notiks neaizmirstami “Smokie” leģendārās oriģinālbalss Krisa Normena koncerti viņa grupas pavadībā.

Dziedātājs izpildīs ne tikai “zelta” hitus, bet arī prezentēs Latvijas iedzīvotājiem dziesmas no sava jaunā albuma “Junction 55”, kas iznāks 2024. gada pavasarī.

Svētku noskaņu vairos pozitīvs lādiņš, ar kuru pirms leģendas uzstāšanās dalīsies 80. gadu diskotēku zvaigzne grupa “Ottawan”. Poproka leģenda Kriss Normens vienu koncertu sniegs 2024. gada 5. martā Rīgā (Arēnā “Rīga”) un Daugavpilī 2024. gada 9. martā (Daugavpils Olimpiskajā centrā). Biļešu izplatītājs - www.bilesuparadize.lv

Mūzikas fanus visā pasaulē nav īpaši nepieciešams daudz iepazīstināt ar Krisu Normenu. Viņa īpašās aizsmakušās balss dēļ grupa "Kidness", pēc grupas menedžeru ieteikuma, savulaik tika pārdēvēta par "Smokey" un vēlāk par "Smokie".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas biznesa forums Londonā apstiprina investoru interesi par Baltijas reģionu

Pēckrīzes laikā radušies jaunie uzņēmumi ir interesants investīciju lauks ārvalstu, tai skaitā Lielbritānijas, investoriem. Interesi palielina Latvijas izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums, ciešā saikne ar abiem – gan Eiropas, gan NVS tirgiem, ekonomiskā atvērtība un pievienošanās eirozonai.

"Latviju kā interesantu tirgu Lielbritānijas uzņēmumiem padara līdzīgā biznesa kultūra, attīstība, tas, ka neeksistē valodas barjera un, protams, Latvija ir lielisks atspēriens Austrumu un NVS tirgum," saka Lords Grīns, Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un investīciju ministrs. Pēdējo piecu gadu laikā Latvijas un Lielbritānijas sadarbība pieaug par 24% gadā, aptuveni 800 dažādu sektoru uzņēmumi no Lielbritānijas sadarbojas ar partneriem Latvijā. Kā dažas no perspektīvākajām nozarēm nākotnes sadarbībā L.Grīns min IKT, enerģētiku un reģionāla mēroga infrastruktūras attīstības projektus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz globālo pandēmiju, 2020. gads bija ļoti labs periods akcijām – īpaši tehnoloģiju uzņēmumu vērtspapīriem.

Uz pamatā optimistiskas nots šajos tirgos iesācies arī šis gads, lai gan daudzi eksperti paredz, ka ceļš uz priekšu, ņemot vērā to dārdzību, akcijām var arī nebūt diez ko līdzens.

“Bloomberg” izceļ, ka šis gads var būt labs brīdis, lai veiktu atsevišķus alternatīvus ieguldījumus. Tas ļautu gan diversificēt savus uzkrājumus, gan dažos gadījumos gūt morālu gandarījumu par kādu šādi iegādātu lietu. Eksperti mēdz brīdināt, ka dažādu šādu alternatīvu ieguldījumu viens no lielākajiem mīnusiem ir tas, ka šādi tirgi var būt nelikvīdi. Proti, ja ir vajadzība, piemēram, kādu gleznu vai retu pastmarku pārdot jau tagad, tad pircēja atrašana var prasīt visai ilgu laiku. Otrs variants ir tas, ka šādā gadījumā var nākties samierināties ar krietni zemāku darījuma cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja sākotnēji pandēmijas bažas daudziem finanšu tirgus dalībniekiem lika strauji "rakt aizsarggrāvjus" (mazināt riskus), tad jau kādu laiciņu to oma izskatās visai optimistiska. Rezultātā gan ASV, gan Eiropas akciju vērtības strauji atveseļojušās. Ņemot vērā neseno cenu izaugsmi, daudz jautājumu gan saistīti ar to, kur turpinās virzīties finanšu tirgi.

Ne visiem ir pārliecība, ka nesenais cenu kāpums pareizi atainojis realitāti.

Valdot šādam fonam, "Bloomberg" apkopojis dažu tirgus analītiķu spriedumus par to, kur šajā brīdī būtu jēdzīgi ieguldīt naudu 10 tūkstošu ASV dolāru apmērā. Ieteikumu ir visai daudz un arī – visai atšķirīgi.

Protams, šādas konkrētas rekomendācijas vienmēr var uztvert ar zināmu skepsi. Nākotni paredzēt ir gandrīz neiespējami. Arī finanšu pasaulē var novērot to, cik ļoti daudzi ir nepārliecināti par to, kas notiks nākotnē, bet šajā pašā laikā – cik ļoti tie ir pārliecināti savos skaidrojumos par to, kas nupat noticis. Ja jāizvēlas kādas konkrētas akcijas, kurām vajadzētu iet labāk, tad dažkārt populāri ironizēt, ka šo lomu var uzticēt mērkaķim ar šautriņām. Šajos gadījumos tiek citēts Prinstonas Universitātes pasniedzēja Bērtona Malkiela darbs "A Random Walk Down Wall Street", kurā viņš izvirzīja hipotēzi, ka nejauši izvēlētu akciju portfelis var būt tikpat veiksmīgs/neveiksmīgs kā labi apmaksātu tirgus profesionāļu darbs. Proti, viņš klāstīja – ja mērkaķim tiek iedotas šautriņas, kuras tiek attiecīgi mestas uz akciju saraksta pusi (attiecīgi ieguldījumu portfelis tad tiek izvēlēts no tām kompāniju akcijām, kuru vārdam ir trāpīts), tad šī portfeļa guvums patiesībā var nebūt sliktāks par to, ko klientiem nodrošinās kāds tirgus profesionālis, kurš, ņemot vērā visas savas zināšanas uz konkrēto brīdi, izvēlēsies konkrētas akcijas, kurām investoru vajadzētu it kā aplaimot ar lielākiem guvumiem. Dažādi eksperimenti gaismā izcēluši, ka galu galā nebūt nevar pārliecinoši apgalvot, ka šādas izvirzītās hipotēzes būtu pilnīgi greizas.

Komentāri

Pievienot komentāru